

Meklēt informāciju pēc reģiona
MEDIĀCIJA ĢIMENES LIETĀS PORTUGĀLĒ
Brīvprātīgas dalības princips un izlīguma apstiprināšana
Portugālē mediācija ir brīvprātīgs process. Ģimenes strīdā iesaistītās puses, savstarpēji vienojoties, var izmantot valsts nodrošinātus vai privātus pakalpojumus mediācijai ģimenes lietās, lai izšķirtu strīdu par bērniem vai starp laulātajiem. Tiesa var arī ieteikt pusēm izmantot mediācijas procesu, bet tikai ar pušu piekrišanu. Mediācija ģimenes lietās ir pieejama pirms prasības celšanas tiesā vai Civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (Conservatória do Registo Civil), vai pēc tam, kad ir sākta lietas izskatīšana tiesā. Abos gadījumos ģimenes lietās panāktais izlīgums ir jāapstiprina kā izpildāms. Mediācijas procesā var piedalīties arī pušu pārstāvji (ja tādi ir), un praksē tas dažkārt notiek. 2013. gada 19. aprīļa Likumā Nr. 29/2013 ir noteikti mediācijai piemērojamie vispārīgie principi.
Mediācija tiesā
Ja puses izmanto mediāciju ģimenes lietās pirms prasības celšanas tiesā un ja ir panākts izlīgums, puses izraudzītajai Civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādei lūdz apstiprināt izlīgumu. Šādi izlīgumi var attiekties uz jautājumiem, kas saistīti ar laulātajiem (piemēram, laulības šķiršana, uzturlīdzekļu maksāšana, ģimenes mājoklis, bijušā laulātā uzvārda izmantošana), un jautājumiem, kas saistīti ar bērniem (piemēram, vienošanās par vecāku atbildību, ko pievieno laulību šķiršanas līgumam, vai vienošanās par uzturlīdzekļu maksājumiem pilngadīgam bērnam). Pirms izlīguma apstiprināšanas reģistrācijas iestādē Valsts prokuratūra (Ministério Público) izsniedz atzinumu par izlīgumu, ciktāl tas skar vecāku atbildību par nepilngadīgiem bērniem.
Ja mediācijas process noris pirms prasības celšanas tiesā un ja mediācijas vienīgais mērķis ir panākt vienošanos attiecībā uz vecāku atbildību par nepilngadīgiem bērniem (neietverot vienošanos par laulības šķiršanu vai laulāto juridisku atšķiršanu), puses lūdz kompetentajai tiesai apstiprināt izlīgumu.
Ja mediācija ģimenes lietās noris laikā, kad lieta tiek izskatīta tiesā, mediācijas process notiek, kā aprakstīts turpmāk.
Ja mediācijas procesā tiek panākts izlīgums laikā, kad notiek tiesvedība iepriekš minētajos gadījumos, puses lūdz tiesu apstiprināt šo izlīgumu.
Ģimenes lietas, kas ietilpst civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes kompetencē, iesniedz, pusēm iepriekš savstarpēji vienojoties, pretējā gadījumā šīs lietas jāiesniedz izskatīšanai tiesā. Šā iemesla dēļ var būt lietderīgi pirms tiesvedības sākšanas izmantot mediāciju pēc strīdā iesaistīto pušu iniciatīvas. Ja lietas izskatīšana civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē ir sākta, saskaņā ar 2001. gada 13. janvāra Valdības dekrēta Nr. 272/2001 14. panta 3. punkta noteikumiem reģistrācijas iestāde par mediācijas pakalpojumu pieejamību informē laulātos, kas iesnieguši prasību par šķiršanos. Minētajos noteikumos paredzēts, ka, izskatot laulības šķiršanas lietu uz abpusējas vienošanās pamata civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē, abām pusēm tiek nodrošināta piekļuve mediācijas procesam, lai samierinātu laulātos vai pārskatītu laulības šķiršanas nolīgumam pievienoto vienošanos par vecāku atbildību, ja šajā saistībā ir saņemts prokuratūras ierosinājums.
Valsts nodrošināta vai privātā mediatora izvēle, mediācijas procesa izmaksas un ilgums
Parasti, pamatojoties uz Civilprocesa kodeksa 272. panta 4. punktā noteikto principu, mediācijas ģimenes lietās procesa maksimālais ilgums ir trīs mēneši. Mediācijas process var pārsniegt minēto laikposmu tikai ārkārtas un pamatotos gadījumos.
Ja pusēm ir pieejama privāta mediācija, tām būs jāmaksā par mediatora pakalpojumiem. Šo summu un mediācijas noteikumus un grafiku nosaka mediācijas protokolā, ko mediācijas procesa sākumā paraksta abas iesaistītās puses un mediators. Tieslietu ministrija uztur publisko un privāto mediatoru sarakstu, no kura puses var izraudzīties privāto mediatoru..
Lai piekļūtu valsts nodrošinātai mediācijai, pusēm jāsazinās ar Politikas un tiesiskuma ģenerāldirektorāta (Direcção Geral da Política de Justiça) Alternatīvas strīdu izšķiršanas struktūru (Gabinete de Resolução Alternativa de Conflitos) un jāpieprasa pirmsmediācijas tikšanās ar mediatoru. Šo tikšanos var pieteikt pa tālruni, e-pastu vai aizpildot tiešsaistē pieejamo veidlapu. Valsts nodrošinātajā pirmsmediācijas posmā abas iesaistītās puses un mediators paraksta mediācijas protokolu. Tajā nosaka mediācijas laikposmu, mediācijas sēžū grafiku un procedūras noteikumus.
Maksa par valsts nodrošinātu mediāciju ģimenes lietās ir 50 eiro no katras iesaistītās puses, neatkarīgi no plānotā sēžu skaita. Minētos 50 eiro katra puse samaksā valsts nodrošinātās mediācijas procesa sākumā. Pusēm nav jāmaksā nodeva par mediatoriem, kuri strādā valsts sistēmā. Minētās nodevas maksā Politikas un tiesiskuma ģenerāldirektorāts saskaņā ar juridiski noteiktu grafiku.
Valsts nodrošinātās mediācijas sesijas var rīkot Politikas un tiesiskuma ģenerāldirektorāta telpās vai tās pašvaldības rīcībā esošajās telpās, kur dzīvo strīdā iesaistītās puses.
Valsts nodrošinātajā mediācijas procesā puses var izraudzīties mediatoru no valsts mediatoru saraksta. Ja puses neizdara šo izvēli, Politikas un tiesiskuma ģenerāldirektorāta Alternatīvas strīdu izšķiršanas struktūra ieceļ kādu no mediatoru sarakstā iekļautajiem mediatoriem, ko izraugās secīgā kārtībā un ņemot vērā pušu dzīvesvietas atrašanās vietu. Parasti minētā iecelšanas procedūra notiek elektroniski.
Ja puses ir tiesīgas saņemt juridisko palīdzību, to var izmantot, lai segtu mediācijas izmaksas.
Pārrobežu mediācija un meditācija, sadarbojoties vairākiem mediatoriem
Pārrobežu strīda gadījumā, kad mediācijas sēdes klātienē nav iespējamas, var izmantot video konferenču sistēmu.
Portugālē citu dalībvalstu mediatori var ne vien reģistrēties Tieslietu ministrijas izveidotajā ģimenes lietu mediatoru sarakstā (kurā ietverti valsts un privātie mediatori), bet tos var arī iekļaut valsts nodrošināto ģimenes lietu mediatoru sarakstā (rīkojot atklātu konkursu). Abos gadījumos tiek piemēroti tādi paši nosacījumi, kādus piemēro savas valsts mediatoriem.
Portugālē valsts un privātās mediācijas sistēmā ir atļauta mediācija ar vairāku mediatoru līdzdalību. Mediāciju ar vairāku mediatoru līdzdalību puses var izvēlēties pašas vai arī to var ierosināt mediators, ja viņš to uzskata par labāko risinājumu konkrētajā lietā.
Noderīgas saites
Lūdzam skatīt DGPJ tīmekļa vietni, kas ir: saite uz valsts tiesību aktiem mediācijas jomā; saite uz valsts un privāto mediatoru ģimenes lietās sarakstu; saite piekļuvei informācijai par mediāciju ģimenes lietās un vispārīgai informācijai par mediāciju.
Pieteikties valsts nodrošinātai mediācijai var, zvanot pa tālruni + 351 808 26 2000, sūtot e-pastu uz smf@gral.mj.pt, vai aizpildot veidlapu, kas pieejama tiešsaistē http://smf.mj.pt/.
Cenas par valsts nodrošināto mediāciju var apskatīt, sekojot šai saitei: https://justica.gov.pt/Servicos/Pedir-mediacao-familiar#Comopedir
Cenas par privāto mediāciju var atšķirties no cenām, kas norādītas par valsts nodrošināto mediāciju.
Civilprocesa kodeksa jaunākā versija ir atrodama šeit: http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?artigo_id=1959A0272&nid=1959&tabela=leis&pagina=1&ficha=1&so_miolo=&nversao=#artigo
Nobeiguma piezīme
Šajā informatīvajā materiālā ietvertā informācija ir vispārīga un nepilnīga. Tā nav saistoša kontaktpunktam, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās, tiesām vai jebkurām citām personām. Tā neatbrīvo no pienākuma pārbaudīt piemērojamos spēkā esošos tiesību aktus.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.