Covid-19 pandēmijas ietekme uz civillietām un maksātnespējas lietām

Koronavīruss ir izraisījis krīzi, kas šķērso robežas un skar visas mūsu dzīves jomas. Tas attiecas arī uz civiltiesību īstenošanu Eiropā.

Covid-19 pandēmija ietekmē tiesu iestādes, valstu iestādes un praktizējošus juristus, kā arī uzņēmumus un iedzīvotājus. Šī lapa ir veltīta tam, lai sniegtu pārskatu par attiecīgajiem pasākumiem, kas, reaģējot uz pandēmiju, Eiropas Savienībā veikti saistībā ar civiltiesību procedūrām, tai skaitā ģimenes tiesību, komerctiesību un maksātnespējas tiesību jomā.

Tā kā situācija strauji mainās un joprojām pienāk jauna informācija par šo tematu, šī lapa tiks regulāri atjaunināta, lai atspoguļotu jaunākās norises. Šajā lapā izklāstīto informāciju sniedz un uztur Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās valstu kontaktpunkti.

Informāciju par pasākumiem, kas veikti saistībā ar citām tiesību jomām, ir atrodama šeit: COVID-19 vīrusa ietekme uz tieslietu jomu.

Arī Eiropas Padome ir izveidojusi tīmekļa vietni par valstu pasākumiem tieslietu jomā saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Šo lapu var aplūkot šeit.

CIVILTIESĪBAS

Var rasties situācijas, kad pilsoņiem un uzņēmumiem ir jāveic procesuālas darbības pārrobežu lietā, bet tas nav iespējams sakarā ar ārkārtas pasākumiem, kas ieviesti ES dalībvalstī Covid-19 izplatības novēršanai. Šo pasākumu izraisītās sekas var būt šādas: pilnībā vai daļēji pārtraukts iedzīvotājiem un uzņēmumiem nepieciešamo tiesu un iestāžu darbs; īslaicīga nespēja saņemt juridisko palīdzību; grūtības piekļūt informācijai, ko parasti sniedz kompetentās iestādes; citi praktiski sarežģījumi, piemēram, aizkavēšanās ar lēmuma izpildi pārrobežu kontekstā vai juridiska dokumenta izsniegšanā vai pagaidu pielāgojumi attiecībā uz saziņu ar sabiedrību (pa e-pastu, tālruni vai pastu).

Sīkāku informāciju lūdzam skatīt attiecīgās dalībvalsts Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

COVID-19 PANDĒMIJAS IETEKME UZ TERMIŅIEM

Dalībvalstu ieviestie īpašie pasākumi tieši neietekmē termiņus, kas noteikti ES tiesību aktos par civillietām un komerclietām.

Lielākoties ES tiesību aktu noteikto termiņu izbeigšanās nerada tiešas sekas [1], un vairumā gadījumu to izbeigšanās nerada tiešas sekas iestādēm, tiesām un pilsoņiem, izņemot iespējamu kavēšanos.

Vairākos citos gadījumos ES instrumentos, ar kuriem nosaka noteiktus termiņus, var būt paredzēti arī izņēmumi ārkārtas apstākļos [2], kas varētu attiekties uz pašreizējo ārkārtas situāciju, kad, piemēram, iestāžu vai tiesu darbība ir nopietni traucēta vai pat apstājusies.

Taču beidzoties citiem ES instrumentos noteiktajiem termiņiem, pilsoņiem vai tiesām var tikt liegta iespēja veikt procesuālus pasākumus, piemēram, lēmuma pārsūdzēšanu, kam ir neatgriezeniskas sekas tiesas procesā [3], un konkrētajā ES instrumentā nav paredzēts pagarinājums vai atkāpe. Šādos gadījumos nevar jau no paša sākuma pieņemt, ka no šīs krīzes izrietošie apstākļi attaisno atkāpi no piemērojamiem Savienības tiesību aktiem attiecībā uz termiņiem. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Covid-19 krīze izraisa ārkārtas situāciju, kas rada būtiskas problēmas gan pilsoņiem, gan iestādēm, un var radīt situācijas, kad Savienības tiesību aktos noteikto pienākumu ievērošana uz laiku nav iespējama vai ir pārmērīgi sarežģīta.

Šā iemesla dēļ efektīvas tiesu pieejamības saglabāšanai vajadzētu būt svarīgam kritērijam, kad tiek vērtēts, vai termiņš ir izbeidzies un kādas procesuālas sekas var radīt termiņa beigas.

Piemēram, vispārējie sabiedriskās dzīves ierobežojumi, kas ietekmē ne tikai tiesas, bet arī pasta pakalpojumus, kā arī iespēju konsultēties ar advokātu un sagatavot dokumentus iesniegšanai tiesā, varētu apdraudēt pilsoņu iespējas vērsties tiesā. Līdz ar to atkarībā no konkrētajiem apstākļiem var būt pamatoti neieskaitīt krīzes periodu procesuālos termiņos. Tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas: ja tiesas steidzamos ģimenes tiesību jautājumos darbojas kā parasti, jo tie ir prioritāri, var pieprasīt arī, lai tiktu ievēroti attiecīgie termiņi.

Veicot šo novērtējumu, svarīgs atskaites punkts var būt dalībvalsts lēmums par termiņiem, kas tiek apturēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem (pat tad, ja tas tieši juridiski neietekmē ES tiesību aktos noteiktos termiņus); tas var palīdzēt izlemt, vai efektīva tiesu iestāžu pieejamība tiek traucēta tādā mērā, ka termiņu apturēšanu var uzskatīt par pamatotu arī attiecībā uz ES tiesību aktos noteiktajiem termiņiem.

[1] Sevišķi attiecībā uz sadarbību starp iestādēm vai tiesām, piemēram, termiņiem, kas noteikti 6. pantā Regulā 1393/2007 par dokumentu saņemšanas apstiprinājumu saņēmējā struktūrā, vai 13. panta 4. punktu Direktīvā 2002/08 par juridisko palīdzību.

[2] Sk. 11. panta 3. punktu regulā Brisele II a vai 18. pantu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma regulā.

[3] Sk., piemēram, regulas Brisele II a 15. panta 5. punktu, ar ko nosaka sešu nedēļu termiņu, kurā citai tiesai jāpieņem piekritība, pretējā gadījumā piekritībai saglabājoties tiesā, kura pirmā uzsākusi lietas izskatīšanu; Dokumentu izsniegšanas regulas 8. pantu, ar ko nosaka septiņu dienu termiņu, kad saņēmējai struktūrai jāatsaka dokumenta izsniegšana; Uzturēšanas saistību regulas 19. panta 2. punktu, ar ko nosaka 45 dienu termiņu, kad pieprasīt nolēmuma par uzturēšanu pārskatīšanu, u. c.

MAKSĀTNESPĒJAS TIESĪBAS

Covid-19 pandēmija un ekonomikas lielas daļas slēgšana ir izraisījusi uzņēmumu naudas plūsmas krasu samazināšanos un masveida maksātnespējas draudus. Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, lai risinātu šo situāciju un novērstu dzīvotspējīgu uzņēmumu maksātnespēju, ko izraisījis šis īslaicīgais satricinājums. Šie pasākumi var attiekties uz: materiālajām maksātnespējas tiesībām, tostarp pienākumu izpildes apturēšanu (parādniekiem) un iespēju (kreditoriem) iesniegt maksātnespējas pieteikumu vai moratoriju par prasījumu izpildi, vai līgumu izbeigšanu; procesuālajām maksātnespējas tiesībām saistībā ar tiesvedības pārtraukšanu, termiņiem un dažāda veida laika ierobežojumiem; papildu pasākumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar uzņēmumu maksātnespējas situācijām, tostarp, ja dalībvalstis tā norādījušas, plašākiem pasākumiem, kuri palīdz uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās grūtības.

Detalizētu informāciju par konkrēto valsti iespējams iegūt, uzklikšķinot uz attiecīgo karogu.

Lapa atjaunināta: 21/06/2023

Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.