Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums

Portugāle

Saturu nodrošina
Portugāle

KOMPETENTU TIESU MEKLĒŠANA

Ar zemāk pieejamā rīka palīdzību varat atrast tiesas(u) vai iestādi(es), kuras(u) kompetencē ir kāds konkrēts Eiropas Savienības tiesību akts. Ņemiet vērā, ka, lai arī esam centušies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, dažos izņēmuma gadījumos kompetence var būt norādīta neprecīzi.

Portugāle

Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums


*jāaizpilda obligāti

50. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Tiesas, kuras ir kompetentas izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu

Saskaņā ar tiesas jurisdikciju, ko nosaka, pamatojoties uz prasījuma priekšmetu un vērtību, kā noteikts likumā par Tiesu sistēmas organizāciju (2013. gada 26.augusta Likums Nr. 62/2013), Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūrās kompetentās tiesas lietās, kas ietilpt tiesas attiecīgās jurisdikcijas jomā, ir šādas:

  • Centrālās civiltiesu nodaļas (Juízos Centrais Cíveis);
  • Vietējās civiltiesu nodaļas (Juízos Locais Cíveis) un vispārējās jurisdikcijas tiesu nodaļas (Juízos de competência genérica);
  • Ģimenes un nepilngadīgo tiesu nodaļas (Juízos de família e menores);
  • Darba tiesu nodaļas (Juízos do Trabalho);
  • Komerctiesu nodaļas (Juízos de Comércio);
  • Izpildtiesu nodaļas (Juízos de Comércio);
  • Intelektuālā īpašuma tiesību tiesa (Tribunal da Propriedade Intelectual);
  • Konkurences, regulējuma un uzraudzības tiesa (Tribunal da Concorrência, Regulação e Supervisão);
  • Jūras lietu tiesa (Tribunal Marítimo).

50. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Iestāde, kas norādīta kā kompetenta iegūt informāciju par kontu

Juridisko pārstāvju un tiesu izpildītāju kolēģija (Ordem dos Solicitadores e Agentes de Execução (OSAE)).

Rua Artilharia 1, no 63

1250-038 Lisabona

Tālr.: +351 213894200

Fakss: +351 213534870

E-pasts: geral@osae.pt

http://osae.pt/pt/pag/osae/osae/1/1/1/1

50. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Metodes, ar ko iegūt informāciju par kontu

Valsts tiesību aktos ir paredzētas šādas metodes:

  • Visām bankām Portugālē ir pienākums informēt, vai parādniekam ir tajās atvērti konti (14. panta 5. punkta a) apakšpunkts);
  • Informācijas iestāde var piekļūt visai attiecīgajai informācijai, ko publiskās iestādes vai administrācijas glabā reģistros vai citādi (14. panta 5. punkta b) apakšpunkts).

Šīs metodes ir noteiktas Civilprocesa kodeksa 749. pantā, un tās reglamentē ministra 2013. gada 29. augusta Īstenošanas rīkojuma Nr. 282/2013 (ar jaunākajiem grozījumiem) 17. punkts.

Lai kompetentā iestāde (Juridisko pārstāvju un tiesu izpildītāju kolēģija OSAE) varētu piekļūt informācijai par kontu esību Portugālē, tiek nosūtīts pieprasījums Portugāles Bankai. Portugālē šādus informācijas pieprasījumus var nosūtīt tikai, izmantojot parādnieka nodokļu identifikācijas numuru (NIF) vai juridiskās personas identifikācijas numuru (NIPC). Lai pieprasījumus varētu ātri apstrādāt, ir ieteicams iekļaut šādu informāciju:

  • parādnieka nodokļu identifikācijas numuru (NIF) vai
  • juridiskās personas identifikācijas numuru (NIPC), ja parādnieks ir uzņēmums,
  • parādnieka adresi.

50. panta 1. punkta d) apakšpunkts — Tiesas, kurās iesniedz pārsūdzību pret atteikumu izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu

Apelācijas tiesām ir jurisdikcija izskatīt apelācijas sūdzības.

Taču saskaņā ar likumu apelācijas sūdzību iesniedz tiesā, kas izdevusi pārsūdzāmo lēmumu.

50. panta 1. punkta e) apakšpunkts — Iestādes, kas ir norādītas kā kompetentas saņemt, pārsūtīt un izsniegt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu un citus dokumentus

  • Tiesas, konkrēti — tiesas amatpersonas;
  • Juridisko pārstāvju un tiesu izpildītāju kolēģija (OSAE), konkrēti — tiesu izpildītāji.

Kopumā tiesu izpildītāji ir pilnvaroti sniegt vajadzīgos paziņojumus.

Saskaņā ar Portugāles procesuālajiem tiesību aktiem tiesas amatpersonas iejaucas tikai šādās situācijās:

  • izpildes lietas, kurās valsts ir kreditors;
  • izpildes lietas, kurās kreditoru pārstāv Prokuratūra (Ministério Público);
  • ja rajonā, kurā notiek izpildes process, nav tiesu izpildītāja, un tiesu izpildītāja piesaistīšana no cita rajona radītu nesamērīgi lielas izmaksas. Par šādu iejaukšanos izlemj tiesnesis pēc kreditora lūguma;
  • ja vajadzīgās procesuālās darbības radītu nesamērīgi lielus ceļa izdevumus, un rajonā, kurā šādas procesuālās darbības uzskata par veicamām, nav tiesu izpildītāja. Par šādu iejaukšanos izlemj tiesnesis pēc tiesu izpildītāja lūguma;
  • izpildes prasības summa ir līdz EUR 10 000, ja kreditori ir privātpersonas un ja prasība neattiecas uz saimniecisku vai rūpniecisku darbību, ar nosacījumu, ka iejaukšanās tiek prasīta izpildes pieteikumā un ir segtas attiecīgās procesuālās izmaksas;
  • izpildes prasības summa ir līdz EUR 30 000, ja prasība ir saistīta ar nodarbinātību un ja puse, kas pieprasa izpildi, iejaukšanos pieprasa izpildes pieteikumā un sedz attiecīgās procesuālās izmaksas.

50. panta 1. punkta f) apakšpunkts — Iestāde, kas ir kompetenta izpildīt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu

Juridisko pārstāvju un tiesu izpildītāju kolēģija (OSAE).

50. panta 1. punkta g) apakšpunkts — Apmērs, kādā var apķīlāt kopīgus un nominālus kontus

Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem pieņem, ka pusēm pieder vienādas kredīta daļas, proti, ja vien nav pierādījumu par pretējo, pieņem, ka katram noguldītājam pieder puse no kontā noguldītajiem līdzekļiem (Civilkodeksa 513. un 516. pants). Tāpēc apķīlāšanas rīkojums attiecas uz parādnieka daļu kopējā kontā, pieņemot, ka daļas ir vienādas (Civilprocesa kodeksa (CPK) 780. panta 5. punkts).

Šo pieņēmumu var atspēkot ar pierādījumiem par pretējo – ir jābūt pierādītam, ka bankas kontā noguldītie līdzekļi pieder tikai vienam konta turētājam vai vienam no konta turētājiem vai ka tiem kontā pieder atšķirīgas daļas, vai pat ka līdzekļi pieder trešai personai.

Ja apķīlāšanas rīkojums tiek izdots tikai pret vienu no laulātajiem, bet tiek konfiscēts abiem laulātajiem piederošs konts, jo tiek uzskatīts, ka parādniekam nav pietiekamu aktīvu, tad tās personas laulāto, pret kuru tiek izdots apķīlāšanas rīkojums, uzaicina uz tiesu, lai viņš(-a) pieprasītu īpašuma nošķiršanu vai paziņotu, ka piekrīt parāda dalīšanai; tas tiek darīts pēc tā laulātā pieprasījuma, pret kuru tiek izdots apķīlāšanas rīkojums. Ja apķīlāšanas rīkojums izdots tikai pret vienu no laulātajiem un attiecas uz kontu, kas atvērts tikai uz šāda laulātā vārda, laulātais var apgalvot, ka parāds ir kopīgs, šādā gadījumā var izdot apķīlāšanas rīkojumu par laulāto kopējo kontu, ja viņiem tāds ir (CPK 740. panta 1. punkts, 741. panta 1. punkts un 742. panta 1. punkts).

Ja konta turētājs ir arī parādnieks, bet līdzekļi kontā pieder trešai personai, attiecīgā trešā persona var celt iebildumus (CPK 342. panta 1. punkts). Ja tiek konstatēts, ka parādnieks ir trešās personas kontā noguldītu līdzekļu īpašnieks, attiecīgā trešā persona var pārsūdzēt apķīlāšanas rīkojumu vai celt iebildumus, iesniedzot lietiskus pierādījumus vai pierādījumus, ko tiesa nebija ņēmusi vērā un kas varētu ietekmēt apķīlāšanas rīkojuma pamatojumu (CPK 372. panta 1. punkts). Pirmajā instancē līdzekļu apķīlāšanu cenšas nepieļaut trešā persona, bet otrajā instancē — parādnieks.

50. panta 1. punkta h) apakšpunkts — Noteikumi, kas piemērojami summām, kuras ir atbrīvotas no apķīlāšanas

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (CPK) 391. panta 2. punktu noteikumi, ko piemēro apķīlāšanai, pēc vajadzības tos pielāgojot, ir piemērojami arī attiecībā uz apķīlāšanas rīkojumiem.

Apķīlāšanu piemēro tikai aktīviem, kas vajadzīgi maksājamā parāda dzēšanai un paredzamo izpildes izmaksu segšanai (CPK 735. panta 3. punkts).

Saskaņā ar CPK 738. pantu nedrīkst apķīlāt divas trešdaļas no neto ienākumiem, algas, periodiskās summas, ko saņem kā izdienas pensiju vai jebkuru citu sociālo pabalstu, apdrošināšanu, atlīdzību nelaimes gadījumā vai mūža renti, vai jebkurus citus tamlīdzīgus maksājumus, kas parādniekam nodrošina iztiku. Lai aprēķinātu iepriekšminēto maksājumu likvīdo daļu, ņem vērā tikai iemaksas, kas vajadzīgas saskaņā ar likumu. Maksimālā summa, kuru neapķīlā, ir vienāda ar trīs valstī noteiktajām minimālajām darba algām katras apķīlāšanas brīdī; ja parādniekam nav citu ienākumu, minimālā neapķīlājamā summa ir vienas valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā.

Konkrētā gadījumā, kad apķīlā bankas kontus, neapķīlājamā summa ir vienāda ar vienu valstī noteikto minimālo darba algu.

Ņemot vērā summu, nedzēstā parāda veidu, tās personas vajadzības, pret kuru tiek vērsta izpilde, un šādas personas ģimenes apstākļus, tiesnesis izņēmuma kārtā, ja to pieprasa persona, pret kuru tiek vērsta izpilde, var samazināt apķīlājamo ienākumu summu, ja vien viņš to uzskata par pamatotu (bet ne ilgāk kā uz vienu gadu), un pat vispār neapķīlāt minēto summu.

Visbeidzot, noguldījumus bankā nekonfiscē, ja tie izriet no tāda aizdevuma samaksas, kas pats par sevi nav konfiscējams, saskaņā ar CPK 739. pantu.

50. panta 1. punkta i) apakšpunkts — Maksa par līdzvērtīgu valsts rīkojumu īstenošanu vai informācijas par kontu sniegšanu, ja bankas šādu maksu iekasē, un informācija par pusi, kura ir atbildīga par minētās maksas segšanu

Bankām ir tiesības saņemt atlīdzību par to sniegtajiem pakalpojumiem tikai tad, ja kreditors ir komercuzņēmums, kas iepriekšējā gadā iesniedzis 200 vai vairāk pagaidu noregulējuma pieteikumu tiesā, reģistrā vai kontaktpunktā (CPK 780. panta 12. punkts).

2011. gada 20. maija Īstenošanas rīkojums Nr. 202/2011 (ar jaunākajiem grozījumiem) paredz šīs atlīdzības līmeni, samaksas un atgūšanas veidus, kā arī atlīdzības summu sadali.

Atlīdzība ir saistīta ar konkrētās lietas izmaksām un par to segšanu atbild kreditors, tā neietver tiesu izpildītāja iekasētās nodevas un izmaksas un izpildes izmaksas. Šī atlīdzība ir saistīta ar izmaksām, kas rodas lietā un par ko atbild vienīgi kreditors, un tā neietver tiesu izpildītāja nodevas un izdevumus vai izpildes izmaksas, kā arī to nevar pieprasīt kā pušu izmaksas (2011. gada 20. maija Īstenošanas rīkojuma Nr. 202/2011 1. punkta 2. apakšpunkts).

Ja tiek apķīlāti līdzekļi bankas kontā, kas atvērts uz tās personas vārda, pret kuru tiek vērsta piedziņa, jāmaksā viena piektā daļa (1/5) no vienas norēķinu vienības jeb EUR 20,40.

Ja apķīlāšana nav iespējama (ja nav bankas kontu vai bankas līdzekļu uz tās personas vārda, pret kuru tiek vērsta piedziņa, jāmaksā viena desmitā daļa (1/10) no vienas norēķinu vienības jeb EUR 10,20.

50. panta 1. punkta j) apakšpunkts — To maksu likmes vai citu noteikumu kopums, kurā ir izklāstīta piemērojamā maksa, ko iekasē jebkura iestāde vai cita struktūra, kas ir iesaistīta Apķīlāšanas rīkojuma apstrādē vai izpildē

Portugālē informāciju par bankas kontiem sniedz bankas saskaņā ar nosacījumiem un par summām, kas minētas 50. panta 1. punkta i) apakšpunktā.

Maksa par apķīlāšanas rīkojuma apstrādi vai izpildi ir šāda:

  • EUR 25, ja parādnieka domicils ir izcelsmes dalībvalstī;
  • EUR 51, ja parādnieka domicils ir dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts.

50. panta 1. punkta k) apakšpunkts — Līdzvērtīgu valsts rīkojumu prioritātes kārtība, ja tāda ir noteikta

Nav piemērojams.

50. panta 1. punkta l) apakšpunkts — Tiesas vai izpildes iestāde, kas ir kompetenta piešķirt tiesiskās aizsardzības līdzekli

Apķīlāšanas rīkojuma pārsūdzība saskaņā ar 33. panta 1. punktu:

  • Tiesa, kurai ir jurisdikcija izskatīt pārsūdzību un pieņemt lēmumu, ir pirmās instances tiesa, kas pieņēma apķīlāšanas rīkojumu.

Apķīlāšanas rīkojuma izpildes pārsūdzība saskaņā ar 34. pantu:

  • Centrālās civiltiesu nodaļas, ja izpildāmā prasījuma vērtība pārsniedz EUR 50 000*;
  • Vietējās civiltiesu nodaļas vai, ja tādu nav, vispārējās jurisdikcijas tiesu nodaļas, ja izpildāmā prasījuma vērtība ir EUR 50 000* vai mazāk.

* Šī summa ietver pamatsummu un procentus/naudas sodus, kas aprēķināti līdz apķīlāšanas rīkojuma izdošanas datumam.

50. panta 1. punkta m) apakšpunkts — Tiesas, kurās jāiesniedz pārsūdzība, un pārsūdzības iesniegšanas termiņš, ja tāds ir noteikts

Pārsūdzība jāiesniedz tiesā, kas pieņēmusi nolēmumu, kurš tiek pārsūdzēts (Civilprocesa kodeksa 637. panta 1. punkts). Pārsūdzības pēc to iesniegšanas tiek nodotas izskatīšanai Apelācijas tiesā (Tribunal da Relação).

Termiņš pārsūdzības iesniegšanai ir 15 dienas no nolēmuma paziņošanas (Civilprocesa kodeksa 638. panta 1. punkts un 363. panta 1. punkts).

50. panta 1. punkta n) apakšpunkts — Tiesas nodevas

  • Pagaidu noregulējuma pasākuma gadījumā prasītājai pusei jāsedz procesuālās izmaksas EUR 306 apmērā.
  • Ja tiek pārsūdzēts nolēmums, prasītājai pusei var būt nepieciešams segt procesuālās izmaksas no EUR 306 līdz EUR 612 apmērā.

Saskaņā ar CPK 145. panta 1. punktu procesuālās izmaksas jāsedz attiecīgās tiesvedības sākumā.

Noteikumu par procesuālajām izmaksām (2008. gada 26. februāra Dekrētlikums Nr. 34/2008) 7. punkta 1., 4., 5. un 7. apakšpunktā minētā II un III tabula ir pieejama vietnē. http://data.dre.pt/eli/dec-lei/34/2008/p/cons/20161228/pt/html

50. panta 1. punkta o) apakšpunkts – Valodas, kas ir pieņemamas dokumentu tulkojumiem

Nav piemērojams.

Lapa atjaunināta: 13/04/2022

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.