Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums

Rumānija

Saturu nodrošina
Rumānija

50. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Tiesas, kuras ir kompetentas izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu

Saskaņā ar I^8. panta 1. punktu Valdības ārkārtas rīkojumā Nr. 119/2006 par dažiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu noteiktas Kopienas regulas no datuma, kad Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai, kas apstiprināts ar grozīto Likumu Nr. 191/2007, autentisku instrumentu gadījumā pieteikums iepriekšējas apķīlāšanas piemērošanai ir jāiesniedz tiesā, kuras jurisdikcijā ir pirmās instances tiesvedība (Civilprocesa kodeksa 945. panta 1. punkts).

Lēmums par pieteikumu, pasākuma piespiedu izpildi un apķīlāšanas anulēšanu vai atcelšanu tiek pieņemts saskaņā ar 954.–959. panta noteikumiem. Šie noteikumi (Civilprocesa kodeksa 971. panta 1. punkts) attiecīgi attiecas uz autentiskiem instrumentiem.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 94. un 95. pantu jurisdikcija pirmās instances tiesvedībā ir:

  • apgabaltiesām attiecībā uz prasībām, kuras var izteikt naudas izteiksmē līdz 200 000 RON apmērā, un
  • tribunāliem.

Apgabaltiesu saraksts ir publicēts tīmekļa vietnes Atlas sadaļā “Dokumentu izsniegšana”.

Tribunālu saraksts ir publicēts tīmekļa vietnes Atlas sadaļā “Spriedumi civillietās un komerclietās – Briseles I regula”.

50. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Iestāde, kas norādīta kā kompetenta iegūt informāciju par kontu

Saskaņā ar I^8. panta 2. punktu Valdības ārkārtas rīkojumā Nr. 119/2006 par dažiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu noteiktas Kopienas regulas no datuma, kad Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai, kas apstiprināts ar grozīto Likumu Nr. 191/2007, Rumānijas Valsts tiesu izpildītāju apvienība (UNEJ) ir iestāde, kas ir kompetenta iegūt informāciju par kontu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 655/2014 14. pantu.

50. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Metodes, ar ko iegūt informāciju par kontu

Metode ir paredzēta regulas 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā.

Rumānijas Valsts tiesu izpildītāju apvienībai ir piekļuve IT sistēmai, kuras pieejamību saskaņā ar tiesību aktiem bez maksas ir nodrošinājusi Valsts finanšu ministrija.

50. panta 1. punkta d) apakšpunkts — Tiesas, kurās iesniedz pārsūdzību pret atteikumu izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu

Saskaņā ar 1^8. panta 1. punkta 2) apakšpunktu Valdības ārkārtas rīkojumā Nr. 119/2006 par dažiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu noteiktas Kopienas regulas no datuma, kad Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai, kas apstiprināts ar grozīto Likumu Nr. 191/2007, piemērojot Regulas (ES) Nr. 655/2014 21. pantu, gadījumā, ja tiek atteikts izdot apķīlāšanas rīkojumu, lēmumu noraidīt pieteikumu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanai var pārsūdzēt tiesā, kas ir augstākas instances tiesa nekā lēmuma pieņēmēja tiesa.

50. panta 1. punkta e) apakšpunkts — Iestādes, kas ir norādītas kā kompetentas saņemt, pārsūtīt un izsniegt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu un citus dokumentus

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 623. pantu jebkura piespiedu izpildes rīkojuma piespiedu izpildi, izņemot rīkojumus, kas attiecas uz ieņēmumiem, kas pienākas konsolidētajam vispārējam budžetam vai Eiropas Savienības vai Eiropas Atomenerģijas kopienas budžetam, veic tikai tiesu izpildītāji, pat ja īpašie tiesību akti nosaka citādi.

Lēmums par pieteikumu, pasākuma piespiedu izpildi un apķīlāšanas anulēšanu vai atcelšanu tiks pieņemts saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi 954.–959. pantā (Civilprocesa kodeksa 971. panta 1. punkts).

Iepriekšēju apķīlāšanu veic tiesu izpildītājs saskaņā ar attiecīgi piemērojamiem šā kodeksa noteikumiem par piespiedu izpildi un šim nolūkam nav nepieciešama atļauja (Civilprocesa kodeksa 955. panta 1. punkts).

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 652. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja vien tiesību aktos nav paredzēts citādi, tiesas spriedumus un citus izpildāmos spriedumus izpilda tiesu izpildītājs, kurš strādā apelācijas tiesas jurisdikcijas apgabalā, savukārt kustamās mantas apķīlāšanu un kustamā īpašuma tiešu piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs, kas strādā apelācijas tiesas jurisdikcijas apgabalā, kurā atrodas parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese, vai apelācijas tiesas jurisdikcijas apgabalā, kas aptver aktīvu atrašanās vietu; ja parādnieka domicils vai juridiskā adrese atrodas ārvalstīs, jebkurš tiesu izpildītājs ir kompetentā persona.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 652. panta 2. un 4. punktu, ja apķīlājamā kustamā manta atrodas vairāku apelācijas tiesu jurisdikcijā, jebkuram tiesu izpildītājam, kas ir saistīts ar kādu no šīm tiesām, ir piespiedu izpildes kompetence, tostarp attiecībā uz citu apelācijas tiesu jurisdikcijā esošo apķīlājamo mantu.

Ja tiesu izpildītājs, kuru sākotnēji pilnvarojis kreditors, konstatē, ka viņa teritoriālajā jurisdikcijā nav apķīlājamas mantas un ienākumu, kreditors var lūgt izpildu tiesu turpināt piespiedu izpildi, izmantojot cita tiesu izpildītāja pakalpojumus, attiecīgi ņemot vērā 653. panta 4. punkta noteikumus.

Saskaņā ar Likuma Nr. 188/2000 par tiesu izpildītājiem 7. panta b), c) un e) punktu izpildītājs izsniedz tiesas un ārpustiesas dokumentus, izsniedz procesuālos dokumentus un veic tiesas noteiktus preventīvus pasākumus.

50. panta 1. punkta f) apakšpunkts — Iestāde, kas ir kompetenta izpildīt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 623. pantu jebkura piespiedu izpildes rīkojuma izpildi, izņemot rīkojumus, kuri attiecas uz ieņēmumiem, kas pienākas konsolidētajam vispārējam budžetam vai Eiropas Savienības vai Eiropas Atomenerģijas kopienas budžetam, veic tikai tiesu izpildītājs, pat ja īpašie tiesību akti nosaka citādi. Lēmums par pieteikumu, pasākuma piespiedu izpildi un aresta anulēšanu vai atcelšanu tiks pieņemts saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi 954.–959. pantā (Civilprocesa kodeksa 971. panta 1. punkts). Iepriekšēju apķīlāšanu veic tiesu izpildītājs saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem par piespiedu izpildi, kas tiek attiecīgi piemēroti, un šim nolūkam nav nepieciešama atļauja (Civilprocesa kodeksa 955. panta 1. punkts).

Saņemot pieteikumu par piespiedu izpildi, tiesu izpildītājs pieņem lēmumu un organizē pieteikuma reģistrēšanu un atver izpildu lietu vai, attiecīgā gadījumā, izdod pamatotu atteikumu sākt piespiedu izpildes procesu. Lēmums nekavējoties tiek paziņots kreditoram. Ja izpildītājs atsakās sākt piespiedu izpildes procesu, kreditors 15 dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas var iesniegt sūdzību piespiedu izpildes tiesā (Civilprocesa kodeksa 665. pants).

Saskaņā ar Likuma Nr. 188/2000 par tiesu izpildītājiem 7. panta e) punktu tiesu izpildītājs veic tiesas noteiktus preventīvus pasākumus.

50. panta 1. punkta g) apakšpunkts — Apmērs, kādā var apķīlāt kopīgus un nominālus kontus

Spriedumi, kas tiek izpildīti pagaidu kārtībā ar nodrošinājuma iemaksu, netiks izpildīti, pirms nav veikta drošības naudas iemaksa (Civilprocesa kodeksa 678. pants).

Ikviena persona, kura tiek saukta pie personiskas atbildības, uzņemas šādu atbildību ar visu savu pašreizējo un nākotnes kustamo vai nekustamo mantu. Tā kalpo kā kopīgs nodrošinājums minētās personas kreditoriem. Manta, kas nav apķīlājama, netiek izmantota kā nodrošinājums. Kreditoriem, kuru prasījumi radušies saistībā ar īpašuma sadalīšanu, kas ir pieļaujama saskaņā ar tiesību aktiem, vispirms jāvērš piespiedu izpilde pret mantu, kas veido šo īpašumu. Ja ar to nepietiek, lai apmierinātu prasības, piespiedu izpildi var vērst arī pret citu parādnieka mantu. Mantu, kas tiek pakļauta likumīgai sadalei un ir nepieciešama profesionālās darbības veikšanai, drīkst izmantot tikai tie kreditori, kuru prasījumi ir radušies saistībā ar attiecīgo profesiju. Šie kreditori nevarēs izmantot citu parādnieka mantu. (Civilprocesa kodeksa 2324. pants)

Ja tiesu izpildītājs uzskata, ka tas ir piespiedu izpildes interesēs, viņš pieprasa parādniekam saskaņā ar likumu sniegt rakstveida paskaidrojumus par saviem ienākumiem un mantu, tostarp par kopīgo īpašumu, kas ir daļa no kopīpašuma, pret kuru var vērst piespiedu izpildi, un norādīt tās atrašanās vietu, kā arī, lai pārliecinātu parādnieku brīvprātīgi pildīt saistības, var norādīt uz sekām piespiedu izpildes procesa turpināšanas gadījumā. Jebkurā gadījumā parādnieks tiks informēts par paredzamajām piespiedu izpildes izmaksām. (Civilprocesa kodeksa 627. panta 2. punkts)

Ņemot vērā 188. panta 2. punktā paredzētās sankcijas, parādniekam ir pienākums pēc tiesu izpildītāja lūguma deklarēt visu kustamo un nekustamo mantu, tostarp kopīgo īpašumu, kas ir daļa no kopīpašuma, norādot tās atrašanās vietu, kā arī visus pašreizējos vai regulāros ienākumus. (Civilprocesa kodeksa 647. panta 2. punkts)

Par kopīpašumā esošas mantas sadali var izlemt arī pēc attiecīgās puses lūguma, ja tā ceļ iebildumus pret izpildi. (Civilprocesa kodeksa 712. panta 4. punkts)

Ja puse, kas cēlusi iebildumu pret piespiedu izpildi, ir iesniegusi pieteikumu par kopīpašumā esošās mantas sadali, tiesa lemj par tās sadali saskaņā ar likumu. (Civilprocesa kodeksa 720. panta 2. punkts)

Kustamo mantu, kuru ir atļauts sadalīt un kas ir piešķirta profesijas veikšanai, drīkst izmantot tikai kreditori, kuru prasības ir radušās saistībā ar attiecīgo profesiju. Ja manta nav piešķirta individuālam uzņēmējdarbības aktīvu kopumam, tomēr kalpo parādnieka kā fiziskas personas profesionālās darbības veikšanai, pret to var vērst piespiedu izpildi tikai tad, ja nav citas apķīlājamas mantas, un šādā gadījumā tikai uzturēšanas saistību izpildei vai citu prioritāru prasījumu apmierināšanai pret kustamo mantu. Ja parādnieks nodarbojas ar lauksaimniecību, piespiedu izpildi nevar vērst pret šādiem uzņēmējdarbības aktīviem, ciktāl tie ir nepieciešami lauksaimnieciskās darbības turpināšanai: lauksaimniecības inventārs, tostarp darba dzīvnieki, šo dzīvnieku barība un kultivēšanai paredzētas sēklas, ja vien šie aktīvi nav ieķīlāti vai pret tiem nav vērsts prioritārs prasījums. (Civilprocesa kodeksa 728. pants)

Lai vērstu piespiedu izpildi pret nomināliem kontiem (kuru turētājs ir trešā persona parādnieka vārdā vai parādnieks trešās personas vārdā), pastāv daži principi attiecībā uz pārstāvību un iecelšanu ar pārstāvību, kā norādīts turpmāk.

Civilprocesa kodeksa 1295. pantā ir noteikts, ka pārstāvības pilnvaras var piemērot, pamatojoties uz likumu, tiesību aktu vai tiesas spriedumu.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1296. pantu līgums, ko pārstāvis pilnvaru robežās noslēdzis pārstāvētās puses vārdā, tieši ietekmē pārstāvēto pusi un otru līgumslēdzēju pusi.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 2021. pantu, ja nav panākta pretēja vienošanās, ieceltā persona, kas ir izpildījusi pilnvaras, nav atbildīga iecēlēja priekšā par tādu saistību izpildi, kuras uzņēmušās personas/struktūras, ar kurām ir noslēgts līgums, izņemot gadījumu, kad ieceltā persona dienā, kad tika noslēgts līgums ar šīm personām/struktūrām, zināja vai tai vajadzēja zināt par šo personu/struktūru maksātnespēju.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1309. panta 1. punktu līgums starp pārstāvēto pusi un trešo personu, ko noslēgusi persona/struktūra, kas darbojas kā pārstāvis, bet kurai nav pilnvaru vai kura pārsniedz piešķirtās pilnvaras, nav spēkā.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1311. pantu gadījumos, kas paredzēti 1309. pantā, persona, kuras vārdā tika noslēgts līgums, var to ratificēt, ievērojot juridiskās formalitātes, kas nepieciešamas tā likumīgai noslēgšanai; līgumslēdzēja puse-trešā persona ar iepriekšēju paziņojumu var piešķirt pieņemamu termiņu ratifikācijai, pēc kura līgumu vairs nevar ratificēt.

Tomēr saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1309. panta 2. punktu, ja pārstāvis ar savu rīcību ir licis līgumslēdzējai pusei-trešajai personai pamatoti uzskatīt, ka pārstāvim ir pilnvaras pārstāvēt un viņš rīkojas saskaņā ar piešķirtajām pilnvarām, pārstāvis nevar attiecībā uz līgumslēdzēju pusi-trešo personu atsaukties uz pārstāvības pilnvaras neesamību.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1310. pantu jebkura persona vai struktūra, kas noslēdz līgumu kā pārstāvis, bet nav pilnvarota to darīt, vai šādi rīkojoties pārsniedz piešķirto pilnvaru robežas, ir atbildīga par jebkuru zaudējumu, kas nodarīts līgumslēdzējai pusei-trešajai personai, kura godprātīgi ticēja, ka līguma noslēgšana ir bijusi likumīga.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1297. pantu līgums, ko noslēdzis pārstāvis, kurš rīkojas saskaņā ar piešķirtajām pilnvarām, bet līgumslēdzēja puse-trešā persona nezināja un nevarēja zināt, ka pārstāvis rīkojās šādā statusā, ir saistošs tikai pārstāvim un trešajai personai, ja likumā nav noteikts citādi; tomēr, ja pārstāvis, noslēdzot līgumu ar trešo personu uzņēmuma vārdā un nepārsniedzot piešķirtās pilnvaras, apgalvo, ka ir šā uzņēmuma īpašnieks, un trešā persona pēc tam atklāj patiesā īpašnieka identitāti, tad trešā persona var arī attiecībā uz patieso īpašnieku izmantot tiesības, kas iegūtas attiecībā uz pārstāvi.

50. panta 1. punkta h) apakšpunkts — Noteikumi, kas piemērojami summām, kuras ir atbrīvotas no apķīlāšanas

729. pants “Ierobežojumi attiecībā uz piespiedu izpildi, kas vērsta pret monetārajiem ienākumiem, saskaņā ar Civilprocesa kodeksu”.

  1. Piespiedu izpildi var vērst pret darba samaksu un citiem regulāriem ienākumiem, pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar sociālās nodrošināšanas shēmām, un citām summām, kuras parādniekam regulāri izmaksā kā iztikas līdzekļus: a) nepārsniedzot pusi no mēneša neto ienākumu summas, kas nepieciešama uzturēšanas saistību vai bērna pabalsta segšanai; b) nepārsniedzot trešdaļu no mēneša ienākumu neto summas citu parādu segšanai.
  2. Ja uz vienām un tām pašām summām attiecas vairāki piespiedu izpildes rīkojumi, kopējā piespiedu izpildes summa neatkarīgi no prasījumu veida nedrīkst pārsniegt pusi no parādnieka mēneša ienākumiem neto, ja vien likumā nav noteikts citādi.
  3. Ja alga vai citas summas, kuras parādniekam regulāri izmaksā kā iztikas līdzekļus, ir zemākas par valstī noteikto minimālo algu, piespiedu izpildi var vērst tikai par summu, kas pārsniedz pusi no minimālās algas.
  4. Piespiedu izpildi var vērst uz pabalstiem par pārejošu darbnespēju, kompensāciju, kas piešķirta, pamatojoties uz jebkādām tiesību normām, darbiniekiem par individuāla darba līguma izbeigšanu, un summām, kas saskaņā ar likumu pienākas bezdarbniekiem, tikai par tādu summu, kas nepieciešama uzturēšanas saistību segšanai vai kaitējuma atlīdzināšanai par miesas bojājumiem vai nāvi, ja likumā nav noteikts citādi.
  5. Piespiedu izpilde, kas vērsta uz 4. punktā minētajiem pabalstiem, nedrīkst pārsniegt pusi no pabalstu summas.
  6. Saskaņā ar 1. līdz 4. punktu ieturētās summas atbrīvo vai sadala saskaņā ar 864. un turpmākajiem pantiem.
  7. Piespiedu izpildi nedrīkst vērst uz valsts pabalstiem, bērnu pabalstu, atbalstu par slima bērna kopšanu, maternitātes pabalstu, pabalstu nāves gadījumā, valsts studiju stipendijām, dienas naudu un jebkādiem citiem likumā noteiktiem īpašiem pabalstiem.

970. pants “Aresta rīkojumu priekšmets saskaņā ar Civilprocesa kodeksu”

Saskaņā ar 953. panta nosacījumiem aresta rīkojumus var izdot par naudas summām, vērtspapīriem vai citu arestējamu, nemateriālu, kustamu mantu, ko parādniekam ir parādā trešā persona vai ko trešā persona būs parādā parādniekam nākotnē, pamatojoties uz pastāvošajām tiesiskajām attiecībām.

Civilprocesa kodeksa 631. panta 1. punkts.

Piespiedu izpildi var ierosināt pret jebkuru fizisku vai juridisku personu saskaņā ar publiskajām vai privātajām tiesībām, izņemot personas, kurām saskaņā ar likumu ir imunitāte pret piespiedu izpildi.

Civilprocesa kodeksa 781. panta 2. un 5. punkts.

Ja naudas summas tiek arestētas bankas kontos, arestu var piemērot gan šo kontu kredīta atlikumam, gan turpmākiem maksājumiem tajos, attiecīgos gadījumos nepārsniedzot 729. pantā noteiktos ierobežojumus.

Piespiedu izpildi nepiemēro attiecībā uz:

  1. summām, kas paredzētas likumā noteiktajiem īpašiem mērķiem un ar kurām parādniekam nav tiesību rīkoties;
  2. summām, kuras veido neatmaksājams finansējums vai valsts vai starptautisku iestāžu vai organizāciju finansējums noteiktām programmām vai projektiem;
  3. summām, kas attiecas uz nākotnes tiesībām uz algu trīs mēnešu laikā no aresta uzlikšanas dienas. Ja vienam un tam pašam kontam ir piemēroti vairāki rīkojumi par arestu, trīs mēnešu periodu, kurā var veikt maksājumus saistībā ar nākotnes tiesībām uz algu, aprēķina tikai vienu reizi, skaitot no dienas, kad tika uzlikts pirmais arests.

50. panta 1. punkta i) apakšpunkts — Maksa par līdzvērtīgu valsts rīkojumu īstenošanu vai informācijas par kontu sniegšanu, ja bankas šādu maksu iekasē, un informācija par pusi, kura ir atbildīga par minētās maksas segšanu

Nav piemērojams (neattiecas uz šo gadījumu).

Pamatojoties gan uz līgumattiecībām starp bankām un klientiem, gan uz īpašiem banku tiesību aktiem, pagaidu pasākumu ieviešana, kas ietekmē klientu kontus, ir darījums, par kuru bankas iekasē apķīlāšanas maksu (gan par pagaidu pasākumiem, gan par piespiedu izpildes pasākumiem pret klientu kontiem). Maksa tiek noteikta apķīlāšanas brīdī , bet konta apķīlāšanas darījumu gadījumā (regulas priekšmets) maksa praksē netiek iekasēta no klienta.

Tā iemesls ir tas, ka maksas faktiskā iekasēšana notiek, kad tiek nodrošināta naudas līdzekļu pieejamība tiesām/nodokļu iestādēm, t.i., apķīlāto summu pārskaitīšanas brīdī. Tomēr regulas mērķis ir saglabāt summu, nevis veikt tās maksājumu. Regulas mērķis nav izpildāma apķīlāšana.

Tā rezultātā, veicot preventīvus pasākumus (piemēram, izsniedzot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu), kad faktiski netiek veikts “pēdējais solis” (līdzekļu atbrīvošana), bet banka veic tikai apķīlāšanas darbību pēc dokumentu saņemšanas no struktūras, kas ir izdevusi rīkojumu veikt attiecīgo pasākumu, maksa praksē netiek iekasēta no klienta.

Nepiemēro.

50. panta 1. punkta j) apakšpunkts — To maksu likmes vai citu noteikumu kopums, kurā ir izklāstīta piemērojamā maksa, ko iekasē jebkura iestāde vai cita struktūra, kas ir iesaistīta Apķīlāšanas rīkojuma apstrādē vai izpildē

Par procesuālo dokumentu paziņošanu un izsniegšanu tiesu izpildītāji pieprasa minimālo maksu 20 RON apmērā un maksimālo maksu 400 RON apmērā (skatīt Tieslietu ministra rīkojuma Nr. 2550/C/14.11.2006 I pielikuma 1. punktu, kurā ir apstiprināta minimālā un maksimālā maksa par tiesu izpildītāju sniegtajiem pakalpojumiem).

Par apķīlāšanas rīkojumu piespiedu izpildi tiesu izpildītāji iekasē minimālo maksu 100 RON apmērā un maksimālo maksu 1 200 RON apmērā par parādniekiem, kas ir fiziskas personas, un 2 200 RON apmērā par parādniekiem, kas ir juridiskas personas (skatīt Tieslietu ministra rīkojuma Nr. 2550/C/14.11.2006 I pielikuma 10. punktu, kurā ir apstiprināta minimālā un maksimālā maksa par tiesu izpildītāju sniegtajiem pakalpojumiem).

Tiesu izpildītāju iekasētās maksas tiek publicētas Tiesu izpildītāju apvienības tīmekļa vietnes sadaļā “Tiesiskais regulējums”, Rīkojumi, 2006. gada 14. novembra rīkojums Nr. 2550, ar ko apstiprina minimālo un maksimālo maksu par tiesu izpildītāju sniegtajiem pakalpojumiem.

Maksa tiek iekasēta par tiesu izpildītāju sniegtajiem pakalpojumiem Rumānijā.

Attiecībā uz tiesas nodevām skatīt informāciju, kas sniegta n) apakšpunktā.

50. panta 1. punkta k) apakšpunkts — Līdzvērtīgu valsts rīkojumu prioritātes kārtība, ja tāda ir noteikta

Saskaņā ar vispārējām tiesībām prioritātes pakāpe netiek noteikta attiecībā uz pagaidu apķīlāšanu, bet uz prasījumiem, kurus lūdz apķīlāt, atkarībā no to veida.

865. pants. Prasījumu vispārējā prioritārā secība saskaņā ar Civilprocesa kodeksu

1) Ja piespiedu izpildi ir ierosinājuši vairāki kreditori vai ja pirms piespiedu izpildes rezultātā iegūtās summas atbrīvošanas vai sadalīšanas arī citi kreditori ir iesnieguši savus izpildāmos aktus, tiesu izpildītājs uzsāk sadali šādā prioritārā secībā, ja likumā nav noteikts citādi:

  1. tiesāšanās izdevumu prasījumi par aizsardzības pasākumiem vai piespiedu izpildi, par tādas mantas saglabāšanu, kuras cena tiek sadalīta, jebkādas citas izmaksas, kas radušās kreditoru kopējās interesēs, kā arī prasījumi pret parādnieku attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, izpildot likumā paredzētos nosacījumus vai formalitātes īpašumtiesību iegūšanai uz piešķirto mantu un to reģistrēšanu publiskajā reģistrā;
  2. parādnieka bēru izdevumi atkarībā no konkrētiem apstākļiem;
  3. prasījumi attiecībā uz algām un citiem līdzvērtīgiem parādiem, pensijām, likumā paredzētajiem maksājumiem bezdarbniekiem, bērnu uzturlīdzekļiem un aprūpes pabalstiem, maternitātes pabalstu, īslaicīgas darbnespējas pabalstu, atbalstu slimību profilaksei, atveseļošanās un veselības nostiprināšanas vajadzībām, pabalstu nāves gadījumā, ko piešķir saskaņā ar sociālā nodrošinājuma shēmām, kā arī prasījumi par zaudējumu atlīdzināšanu nāves, miesas bojājumu vai veselības kaitējuma gadījumā;
  4. prasījumi, kas izriet no juridiskā pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus, bērna pabalstus vai pienākuma maksāt citas regulāras summas iztikas līdzekļu nodrošināšanai;
  5. nodokļu prasījumi, kas izriet no nodokļiem, nodevām, iemaksām un citām likumā noteiktajām summām, kuras jāmaksā valsts budžetā, valsts sociālās apdrošināšanas shēmu budžetā, pašvaldību budžetos vai īpašu fondu budžetos;
  6. prasījumi, kas izriet no valsts piešķirtiem aizdevumiem:
  7. kompensācija, kas pieprasīta, lai novērstu ar nelikumīgām darbībām nodarītu kaitējumu valsts īpašumam;
  8. prasījumi, kas izriet no bankas aizdevumiem, produktu piegādēm, pakalpojumu sniegšanas vai darbu veikšanas, kā arī no īres vai nomas līgumiem;
  9. prasījumi naudas sodu veidā, kas maksājami valsts vai pašvaldību budžetos;
  10. citi prasījumi.

2) Noteikumi par juridisko subrogāciju joprojām ir piemērojami jebkurai pusei, kas maksā kādu no 1. punktā minētajiem prasījumiem.

3) Ja prasījumi ir vienā un tajā pašā prioritātes kategorijā, ja vien likumā nav noteikts citādi, iegūtā summa tiks sadalīta starp prasītājiem proporcionāli katram prasījumam.

866. pants “Valsts prasījumu deklarēšana”

  1. 15 dienu laikā pēc piespiedu izpildes procesa sākšanas saskaņā ar likumu jebkurš kreditors var lūgt valsti vai vietējās administratīvās iestādes deklarēt jebkādus prioritāros prasījumus. Šāds pieprasījums tiks reģistrēts publiskajos reģistros tikai tad, ja tiks iesniegts apliecinājums par paziņojuma nosūtīšanu vietējām nodokļu iestādēm.
  2. 30 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas valstij vai vietējai administratīvajai iestādei jādeklarē un jāreģistrē sava prasījuma summa.
  3. Neievērojot 1. punktā minēto pienākumu, tiks zaudētas priekšrocības attiecībā uz kreditoriem, kuri pieprasīja deklarāciju.

867. pants “Prioritātes noteikšana nodrošinātajiem prasījumiem”

Ja kreditoriem ir ķīlas tiesības, hipotēkas tiesības vai citas saglabātās prioritārās tiesības attiecībā uz pārdoto mantu, saskaņā ar likumā paredzētajiem nosacījumiem, kad tiek sadalīta no mantas pārdošanas iegūtā summa, viņu prasījumi tiks samaksāti pirms 865. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem prasījumiem.

868. pants “Prioritātes noteikšana pakārtotajiem prasījumiem”

Prioritārā secība procentiem un soda naudām vai citiem prasījumiem, kas ir pakārtoti galvenajam prasījumam, tiks noteikta, pamatojoties uz galveno prasījumu.

50. panta 1. punkta l) apakšpunkts — Tiesas vai izpildes iestāde, kas ir kompetenta piešķirt tiesiskās aizsardzības līdzekli

Saskaņā ar I^8. panta 1. punkta 3. un 4. apakšpunktu Valdības ārkārtas rīkojumā Nr. 119/2006 par dažiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu noteiktas Kopienas regulas no datuma, kad Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai, kas apstiprināts ar grozīto Likumu Nr. 191/2007, Regulas (ES) Nr. 655/2014 33. panta 1. punktā paredzētais tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir tās tiesas jurisdikcijā, kas ir augstākas instances tiesa nekā tiesa, kas pieņēma lēmumu apstiprināt pieteikumu par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanu.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret apķīlāšanas rīkojuma izpildi, kas paredzēti Regulas Nr. 655/2014 34. pantā, ietilpst piespiedu izpildes tiesas jurisdikcijā.

50. panta 1. punkta m) apakšpunkts — Tiesas, kurās jāiesniedz pārsūdzība, un pārsūdzības iesniegšanas termiņš, ja tāds ir noteikts

Saskaņā ar 1^8. panta 1. punkta 5. apakšpunktu Valdības ārkārtas rīkojumā Nr. 119/2006 par dažiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu noteiktas Kopienas regulas no datuma, kad Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai, kas apstiprināts ar grozīto Likumu Nr. 191/2007, pārsūdzības, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 655/2014 37. pantā, ietilpst tās tiesas jurisdikcijā, kas ir augstākas instances tiesa nekā šā panta 3. vai 4. punktā minētā tiesa, proti, augstākas instances tiesa nekā tās pašas regulas 35. pantā minētā tiesa; pārsūdzības jāiesniedz 30 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas, izņemot gadījumus, kad likums nosaka citādi.

50. panta 1. punkta n) apakšpunkts — Tiesas nodevas

Saskaņā ar 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu Valdības ārkārtas rīkojumā Nr. 80/2013 par tiesas nodevām, kurā izdarīti grozījumi, maksa par dažādiem pieteikumiem ir šāda:

  • par pieteikumiem saistībā ar preventīviem pasākumiem –100 RON;
  • par pieteikumiem preventīvo pasākumu noteikšanu attiecībā uz kuģiem vai lidmašīnām –1 000 RON;
  • par pieteikumiem izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, kas formulēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās – 100 RON.

50. panta 1. punkta o) apakšpunkts – Valodas, kas ir pieņemamas dokumentu tulkojumiem

Rumānija neakceptē nevienu citu valodu kā tikai rumāņu valodu (Konstitūcijas 128. panta 1. punkts un 14. panta 1. punkts Likumā Nr. 304/2004 par tiesu organizāciju, pārpublicēts ar grozījumiem).

Lapa atjaunināta: 25/04/2022

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.