Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums

Slovēnija

Saturu nodrošina
Slovēnija

KOMPETENTU TIESU MEKLĒŠANA

Ar zemāk pieejamā rīka palīdzību varat atrast tiesas(u) vai iestādi(es), kuras(u) kompetencē ir kāds konkrēts Eiropas Savienības tiesību akts. Ņemiet vērā, ka, lai arī esam centušies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, dažos izņēmuma gadījumos kompetence var būt norādīta neprecīzi.

Slovēnija

Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums


*jāaizpilda obligāti

50. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Tiesas, kuras ir kompetentas izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu

Tiesas, kas kompetentas izdot kontu apķīlāšanas rīkojumu, ja kreditors ir saņēmis publisku aktu (6. panta 4. punkts), ir vietējās tiesas (okrajna sodišča). (279.b panta pirmā daļa Likumā par civilprasību izpildi un nodrošināšanu (Zakon o izvršbi in zavarovanju); Uradni list RS (UL RS; Slovēnijas Republikas Oficiālais laikraksts) Nr. 3/07 – oficiālais konsolidētais teksts, 93/07, 37/08 – ZST-1, 45/08 – ZArbit, 28/09, 51/10, 26/11, 17/13 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 45/14 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 53/14, 58/14 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 54/15, 76/15 – Konstitucionālās tiesas lēmums, un 11/18; turpmāk ZIZ)

Vietējo tiesu sarakstu skatīt šeit.

50. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Iestāde, kas norādīta kā kompetenta iegūt informāciju par kontu

Iestāde, kas ir kompetenta iegūt informāciju par kontu (14. pants), ir Slovēnijas Republikas Valsts juridisko dokumentu un saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitveAJPES) (ZIZ 279.c pants).

Kontaktinformācija: Tržaška cesta 16, 1000 Ļubļanamailto:gp@ajpes.si

gp@ajpes.si – centrālais birojs
info@ajpes.si – informācija lietotājiem

50. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Metodes, ar ko iegūt informāciju par kontu

Metodes konta informācijas iegūšanai (14. panta 5. punkts) ir šādas.

a) AJPES, kas ir izraudzīta par informācijas iestādi, uztur Darījumu kontu reģistru, kas ir vienota juridisko un fizisko personu darījumu kontu datubāze (191. panta ff. punkts Norēķinu pakalpojumu, naudas un maksājumu elektronisko sistēmu ieviešanas pakalpojumu likumā (Zakon o plačilnih storitvah, storitvah izdajanja elektronskega denarja in plačilnih sistemih); UL RS Nr. 7/18 un 9/18 – labojums.; turpmāk ZPlaSSIED). Tas informācijas ieguves procesu padara ļoti efektīvu, jo informācijas iestādei nav jāprasa bankai, vai parādniekam tajā ir konts (14. panta 5. punkta a) apakšpunkts).

Lai gan saskaņā ar Slovēnijas tiesību aktiem informāciju par parādnieka kontu var iegūt 14. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktajā veidā (sal. ar ZIZ 31. pantu), tiesas šo iespēju izmanto ļoti reti, jo tās var iegūt informāciju par parādnieka bankas kontu, elektroniski konsultējoties Darījumu kontu reģistrā (ZIZ 4. pants, 13. pants Tiesu likumā (Zakon o sodiščih); UL RS Nr. 94/07 – oficiālais konsolidētais teksts, 45/08, 96/09, 86/10 – ZJNepS, 33/11, 75/12 – ZSPDSLS-A, 63/13, 17/15 un 23/17 – ZSSve; turpmāk ZS).

50. panta 1. punkta d) apakšpunkts — Tiesas, kurās iesniedz pārsūdzību pret atteikumu izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu

Pārsūdzības iesniedz (21. pants):

- tiesai, kura noraidīja kreditora iesniegumu par apķīlāšanas rīkojumu (vietējai tiesai vai apgabaltiesai).

Vietējo tiesu saraksts, Apgabaltiesu saraksts.

50. panta 1. punkta e) apakšpunkts — Iestādes, kas ir norādītas kā kompetentas saņemt, pārsūtīt un izsniegt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu un citus dokumentus

Iestāde, kas kompetenta saņemt, pārsūtīt un izsniegt apķīlāšanas rīkojumu un citus dokumentus (4. panta 14. punkts), ir:

- saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 10. panta 2. punktu, 23. panta 3., 5. un 6. punktu, 25. panta 3. punktu, 27. panta 2. punktu, 28. panta 3. punktu un 36. panta 5. punkta otro daļu – Mariboras vietējā tiesa.

50. panta 1. punkta f) apakšpunkts — Iestāde, kas ir kompetenta izpildīt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu

Par kontu apķīlāšanas rīkojuma izpildi kompetentā iestāde (3. nodaļa) ir:

Mariboras vietējā tiesa, kurai ir teritoriālā piekritība izpildīt kontu apķīlāšana rīkojumu, ko izdevusi cita Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa (ZIZ 279.d pants).

50. panta 1. punkta g) apakšpunkts — Apmērs, kādā var apķīlāt kopīgus un nominālus kontus

Turpmāk izklāstīts apmērs, kādā var apķīlāt kopīgus un nominālus kontus (30. pants).

Kopīgs norēķinu konts ir norēķinu konts, ko divu vai vairāku fizisku personu vārdā vai divu vai vairāku juridisku personu vārdā atvēris norēķinu pakalpojumu sniedzējs (Likuma par norēķinu pakalpojumiem un sistēmām 14. panta 1. punkts (Zakon o plačilnih storitvah in sistemih; ZPlaSS).

Katrs kopīgā norēķinu konta turētājs var rīkoties ar visiem naudas līdzekļiem šajā kontā, ja vien vienošanās par kopīgā norēķinu konta pārvaldību nenosaka citas pilnvaras darbībām ar naudas līdzekļiem šajā kontā (ZPlaSS 14. panta 2. punkts).

Kopējos naudas līdzekļus kopējā norēķinu kontā var izmantot, lai atmaksātu atsevišķa konta turētāja saistības pret trešām personām. Vienošanās starp kopīga norēķinu konta turētājiem par atsevišķu turētāju daļu apjomu un atsevišķu turētāju atbildību neierobežo trešo personu tiesības izpildes vai bankrota procesā iesniegt prasības pret atsevišķu turētāju, kas tiek atmaksātas no kopējiem naudas līdzekļiem kopīgajā norēķinu kontā (ZPlaSS 14. panta 3. punkts). Tādējādi naudas līdzekļus kopējā norēķinu kontā var izmantot, lai atmaksātu atsevišķa konta turētāja saistības pret trešām personām.

Ja izpilde attiecas tikai uz noteiktiem parādnieka aktīviem saskaņā ar konkrētu tiesību aktu, šie ierobežojumi tiek ņemti vērā attiecībā uz katru kopīgā norēķinu konta atsevišķo turētāju izpildes procesā pret kopēja norēķinu konta atsevišķo turētāju (ZPlaSS 14. panta 4. punkts).

50. panta 1. punkta h) apakšpunkts — Noteikumi, kas piemērojami summām, kuras ir atbrīvotas no apķīlāšanas

Summas, kuras ir atbrīvotas no apķīlāšanas, un summas, attiecībā uz kurām izpilde tiek ierobežota, regulē šādi noteikumi (31. pants).

No izpildes tiek atbrīvoti ienākumi, ja to kopējā pazīme ir nevis pamatienākumi, piemēram, alga, bet parasti mazāki papildu ienākumi, kuriem lielākajā daļā gadījumu ir sociālās korekcijas funkcija (Likuma par civilprasību izpildi un nodrošināšanu (ZIZ) 101. pants).

Saskaņā ar ZIZ 102. pantu izpilde ir ierobežota attiecībā uz ienākumiem, kas parasti ir pamatienākumi, piemēram, alga, t.i., ienākumi, kas tiek uzskatīti par izrietošiem no darba tiesiskajām attiecībām. Parasti ir atļauts atsavinātt līdz divām trešdaļām no šādiem ienākumiem, taču parādniekam ir jāatstāj summa, kas vienāda ar 76 % no minimālās algas. Katra parādnieka rīcībā ir jāpaliek vienādai summai. Noteiktu priviliģētu prasījumu gadījumā summa, kas jāatstāj parādniekam, ir zemāka – 50 % no minimālās algas. Abos gadījumos summa, kas jāatstāj parādniekam, ir lielāka, ja parādnieks ir atbildīgs par ģimenes locekļu uzturēšanu.

Atbrīvojumi no izpildes un izpildes ierobežojumi jāņem vērā tiem, kas ir atbildīgi par izpildes lēmumu izpildi (banka) bez parādnieka pieteikuma, izņemot gadījumus, kad uzturēšanas iemeslu dēļ pastāv tiesības uz augstāku ierobežojumu. Parādniekam jāapliecina šādas tiesības pārbaudītājam, iesniedzot autentisku aktu (ZIZ 102. panta 5. punkts).

Precīzs apķīlāšanas atbrīvojumu vai ierobežojumu saraksts ir noteikts ZIZ 101., 102. un 103. pantā.

50. panta 1. punkta i) apakšpunkts — Maksa par līdzvērtīgu valsts rīkojumu īstenošanu vai informācijas par kontu sniegšanu, ja bankas šādu maksu iekasē, un informācija par pusi, kura ir atbildīga par minētās maksas segšanu

Maksas iekasēšana (43. pants): saskaņā ar to tirdzniecības politiku un attiecīgajām atlīdzības likmēm par pakalpojumiem bankas var iekasēt maksu par darbību veikšanu, pamatojoties uz līdzvērtīgiem valsts rīkojumiem (rīkojuma saņemšana un līdzekļu pārskaitīšana).

Norēķinu pakalpojumu sniedzējiem savā tīmekļa vietnē ir jāpublisko pilnīga un precīza informācija par nodevām, ko tie piemēro gadījumos, kad viņi rīkojas, pamatojoties uz izpildes lēmumu vai līdzekļu nodrošināšanas rīkojumu (ZPlaSSIED 190. pants).

Konta informāciju sniedz AJPES. Juridisko un saimnieciskajā darbībā iesaistīto fizisko personu Darījumu kontu reģistrā esošā informācija ir bez maksas pieejama AJPES tīmekļa vietnē (ZPlaSSIED 194. pants). No Darījumu kontu reģistra sniedzot informāciju par fiziskas personas kontu, AJPES iekasēs no prasītāja maksu par saskaņā ar tarifiem, kas noteikti vienojoties ar finanšu ministru (ZPlaSS 195. pants). Izmaksu kompensācijas likmes par informācijas sniegšanu no Darījumu kontu reģistra par fizisku personu darījumu kontiem (UL RS Nr. 49/10) ir publiskota AJPES tīmekļa vietnē. Saskaņā ar minēto likmi, izmaksu kompensācijas apjoms ir atkarīgs no tā, kā tiek iesniegts pieprasījums par konta informāciju (likme par elektronisku datu pārsūtīšanu ir mazāka nekā likme par datu nosūtīšanu, pamatojoties uz rakstisku pieprasījumu), un pārsūtīto datu vienību skaitu.

Maksu par līdzvērtīgu valsts rīkojumu īstenošanu maksā parādnieks, bet maksu par konta informācijas sniegšanu maksā persona, kas veica pieprasījumu (parasti kreditors).

Tiesa piekļūst informācijai par kontiem bez maksas, konsultējoties AJPES uzturētājā reģistrā vai lūdzot maksājumu darījumu organizācijai (bankai) atklāt, vai parādnieks tajā ir atvēris kontu (ZIZ 4. panta pirmā daļa, ZS 13. pants).

AJPES tiesai, nodokļu iestādei un citām iestādēm, kas atbild par izpildi, nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi informācijai, kas ietverta darījumu kontu reģistrā.

50. panta 1. punkta j) apakšpunkts — To maksu likmes vai citu noteikumu kopums, kurā ir izklāstīta piemērojamā maksa, ko iekasē jebkura iestāde vai cita struktūra, kas ir iesaistīta Apķīlāšanas rīkojuma apstrādē vai izpildē

To maksu likmes vai citu noteikumu kopums, kurā ir izklāstīta piemērojamā maksa, ko iekasē jebkura iestāde vai cita struktūra, kura ir iesaistīta apķīlāšanas rīkojuma apstrādē vai izpildē (44. pants):

Tiesas nodeva ir jāmaksā, iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, izmantojot kontu apķīlāšanas rīkojumu (ZIZ 29.b pants saistībā ar 239. un 279.a pantu). Par pieteikumu kontu apķīlāšanas rīkojumu ir jāmaksā nodeva 30 EUR (tarifs Nr. 4012 Likumā par tiesas nodevām (Zakon o sodnih taksah – ZST-1; UL RS Nr.  37/08, 97/10, 63/13, 58/14 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 19/15 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 30/16, 10/17 – ZPP-E un 11/18 – ZIZ-L; turpmāk ZST-1), vai 24 EUR (ZST-1 tarifs Nr. 4041 un 4012 ZST-1), ja pieteikums ir iesniegts elektroniski.

Ja kontu apķīlāšanas rīkojumu ir izdevusi Slovēnijas tiesa, banka atrodas Slovēnijā un tiesa ir arī izdevusi lēmumu ar rīkojumu bankai veikt darbības, kas noteiktas ZIZ 260. panta pirmās daļas 4. punktā vai ZIZ 271. panta pirmās daļas 4. punktā (279.e panta pirmā daļa), tiesas nodevās ir iekļauta arī minētā lēmuma pieņemšana, jo faktiski tiesa to ir pieņēmusi kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanas procedūrā (t.i., lemjot par pieteikumu par prasības nodrošināšanu).

Ja kontu apķīlāšanas rīkojumu ir izdevusi ārvalstu tiesa un Slovēnijas tiesa saņem to izpildei, jo banka atrodas Slovēnijā, lēmumu ar tiesas rīkojumu bankai veikt darbības, kas noteiktas ZIZ 260. panta pirmās daļas 4. punktā vai ZIZ 271. panta pirmās daļas 4. punktā (279.e panta pirmā daļa) izdod procedūrā, kura sākta, pamatojoties uz saņemto kontu apķīlāšanas rīkojumu. Pamatojoties uz regulas 24. pantu, šajā gadījumā tiesas nodeva nav jāmaksā, jo lēmumu nevar uzskatīt par lēmumu noteikt pagaidu pasākumu vai iepriekšēju pasākumu, un procedūru, kurā minētais lēmums ir pieņemts, nevar uzskatīt par procedūru prasības nodrošināšanai; drīzāk tās rezultātā tiek pieņemts lēmums, ar kuru tiesa bankai dod norādījumus par to, kā izpildāms ārvalstīs izdots kontu apķīlāšanas rīkojums.

50. panta 1. punkta k) apakšpunkts — Līdzvērtīgu valsts rīkojumu prioritātes kārtība, ja tāda ir noteikta

Līdzvērtīgu valsts rīkojumu prioritātes kārtība saskaņā ar valsts tiesību aktiem (32. pants) ir šāda.

Ja vairāki kreditori piesaka naudas prasījumus pret vienu un to pašu parādnieku, kas attiecas uz vienu un to pašu izpildes priekšmetu, prasījumi jāatmaksā tādā secībā, kādā kreditori ir ieguvuši tiesības uz atmaksu par šo jautājumu, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos ir paredzēts citādi (ZIZ 12. pants).

Par veidu, kādā izpildāms citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas izdots kontu apķīlāšanas rīkojums, tiesa pieņem lēmumu, ar kuru tā liek veikt darbību, kas minēta ZIZ 271. panta pirmās daļas 4.  punktā, citiem vārdiem sakot, nosakot pagaidu pasākumu (ZIZ 279.e panta trešā daļa). Ar lēmumu par pagaidu pasākumu tiesa uzliek pienākumu maksājumu darījumu organizācijai atteikt parādniekam vai jebkurai citai personai, kas rīkojas pēc parādnieka pieprasījuma, izmaksāt naudas summu no parādnieka konta, attiecībā uz kuru tiesa ir noteikusi pagaidu pasākumu (ZIZ 271. panta pirmās daļas 4. punkts). Šādi pagaidu pasākumi, ko norīkojusi Slovēnijas tiesa, pamatojoties uz citas dalībvalsts izdotu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, nenosaka nodrošinājuma apķīlāšanu (ZIZ 271. panta otrā daļa). Tiesa to nosaka, ja tā vēl nav taisījusi spriedumu pēc būtības. Ja kreditors pievieno jau pieņemtu spriedumu, tiesas izlīgumu vai autentisku instrumentu par kontu apķīlāšanas rīkojuma piemērošanu, tiek noteikts ZIZ 260. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktais izpildes pasākums, t.i., tiek pieņemts lēmums par iepriekšēju pasākumu, ar kuru liek apķīlāt naudas summu parādnieka kontā maksājumu darījumu organizācijā (ZIZ 279.e panta trešā daļa un ZIZ 260. panta pirmās daļas 4. punkts). Apķīlāšana nodrošina, ka parādnieka naudas līdzekļi banku kontos tiek apķīlāti (ZIZ 107. panta trešā daļa saistībā ar 138. panta piekto daļu un 239. pantu)

50. panta 1. punkta l) apakšpunkts — Tiesas vai izpildes iestāde, kas ir kompetenta piešķirt tiesiskās aizsardzības līdzekli

Tiesa vai, attiecīgā gadījumā, izpildes iestāde, kas ir kompetenta piešķirt tiesiskās aizsardzības līdzekli (33. panta 1. punkts, 34. panta 1. vai 2. punkts), ir šāda.

- Saskaņā ar 33. panta 1. punktu tiesiskās aizsardzības līdzekli (iebildumu) pieprasa tiesai, kas izsniegusi apķīlāšanas rīkojumu. Šī tiesa ir vietējā tiesa vai apgabaltiesa. Tā lemj par tiesiskās aizsardzības līdzekli (ZIZ 54. pants saistībā ar 239. pantu).

- Saskaņā ar 34. panta 1. punktu tiesiskās aizsardzības līdzekli iesniedz Mariboras vietējai tiesai, kas izsniegusi nodrošinājuma rīkojumu (nosakot iepriekšēju vai pagaidu pasākumu), pamatojoties uz citas dalībvalsts izdotu apķīlāšanas rīkojumu, un kas izsniegusi to maksājumu darījumu organizācijai. Tā lemj par tiesiskās aizsardzības līdzekli (ZIZ 279.f pants).

- Saskaņā ar Regulas 34. panta 2. punktu (sabiedriskās kārtības izņēmums) tiesiskās aizsardzības līdzekli iesniedz Mariboras vietējai tiesai.

50. panta 1. punkta m) apakšpunkts — Tiesas, kurās jāiesniedz pārsūdzība, un pārsūdzības iesniegšanas termiņš, ja tāds ir noteikts

Tiesas, kurās jāiesniedz pārsūdzība, termiņš, kādā saskaņā ar valsts tiesību aktiem jāiesniedz šāda pārsūdzība, un brīdis, kas iezīmē termiņa sākumu (37. pants), ir izklāstīti turpmāk.

Pārsūdzību var iesniegt pret lēmumu par iebildumu (ZIZ 9. panta pirmā daļa saistībā ar 239. pantu). Pārsūdzību iesniedz tiesā, kas izdevusi apķīlāšanas rīkojumu (vietējā vai apgabaltiesa), vai vietējā tiesā, kura ir atbildīga par apķīlāšanas rīkojuma izpildi saskaņā ar regulas 23. pantu.

Pārsūdzība jāiesniedz astoņu dienu laikā pēc pirmās instances tiesas lēmuma par iebildumu (ZIZ 9. panta trešā daļa).

Pārsūdzību izskata augstā tiesa.

Augsto tiesu kontaktinformācija:

1. Celjes Augstā tiesa
Prešernova ulica 22
3102 Celje - p.p. 1034

tālr.: (03) 427 51 00
fakss: (03) 427 52 70
e-pasts: urad.visce@sodisce.si

2. Koperas Augstā tiesa
Ferrarska 9
6000 Koper

tālr.: (05) 668 30 00
fakss: (05) 639 52 45
e-pasts: urad.viskp@sodisce.si

3. Ļubļanas Augstā tiesa
Tavčarjeva 9
1000 Ljubljana

tālr.: (01) 366 44 44
fakss: (01) 366 40 70
e-pasts: urad.vislj@sodisce.si

4. Mariboras Augstā tiesa
Sodna ulica 14
2000 Maribor

tālr.: (02) 234 71 00
fakss: (02) 234 73 18
e-pasts: urad.vismb@sodisce.si

50. panta 1. punkta n) apakšpunkts — Tiesas nodevas

Norāde par tiesas nodevām (42. pants).

Tiesas nodevas par procedūru, lai iegūtu apķīlāšanas rīkojumu vai tiesiskās aizsardzības līdzekli pret šādu rīkojumu, ir tādas pašas kā par procedūru, lai iegūtu līdzvērtīgu valsts rīkojumu vai tiesiskās aizsardzības līdzekli pret šādu valsts rīkojumu.

Tiesas nodevu samaksu nosaka ZIZ 29.b pants. Tiesas nodevas jāmaksā, iesniedzot pieteikumu par izpildi, iebildumu vai pārsūdzību, vai ne vēlāk kā astoņu dienu laikā pēc tiesas nodevu maksājuma rīkojuma izsniegšanas.

Ja tiesas nodevas var aprēķināt automātiski, maksājuma rīkojums tiek izsniegts, kad pieteikums tiek iesniegts elektroniski, dodot rīkojumu pieteikuma iesniedzējam samaksāt nodevas, veicot pārskaitījumu uz konkrētu kontu un norādot maksājuma rīkojumā norādīto atsauces numuru. Tiesas nodevu maksājuma rīkojumu uzskata par izsniegtu brīdī, kas pieteikuma iesniedzējs vai viņa pārstāvis elektroniski iesniedz pieteikumu.

Ja tiesas nodevas nav samaksātas laikā, pieteikums tiek uzskatīts par atsauktu.

Maksājuma rīkojumā tiesai ir jābrīdina attiecīgā puse par tiesu nodevu nemaksāšanas sekām.

Tiesas nodevu apmērs ir noteikts Likumā par tiesas nodevām (Zakon o sodnih taksah; ZST-1) (UL RS Nr. 37/08, 97/10, 63/13, 58/14 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 19/15 – Konstitucionālās tiesas lēmums un 30/16). Tiesas nodevu apmērs ir tāds pats kā procedūrās, kas attiecas uz līdzvērtīgu valsts rīkojumu, kas ir nodrošinājuma rīkojums.

Nodevās iekasē šādas fiksētas summas:


Ja pieteikums ir iesniegts papīra formātā

Ja pieteikums ir iesniegts elektroniskā veidā

Procedūra attiecībā uz Apķīlāšanas rīkojuma pieteikumu

EUR 30 (tarifs Nr. 4012 ZST-1)

EUR 24 (tarifs Nr. 4041 un 4012 ZST-1)

Procedūra attiecībā uz iebildumu

EUR 30 (tarifs Nr. 4022 ZST-1)

EUR 24 (tarifs Nr. 4041 un 4022 ZST-1)

Procedūra attiecībā uz pārsūdzību

EUR 33 (tarifs Nr. 4033 ZST-1)

EUR 26,4 (tarifs Nr. 4041 un 4033 ZST-1)

50. panta 1. punkta o) apakšpunkts – Valodas, kas ir pieņemamas dokumentu tulkojumiem

Valodas, kas ir pieņemamas dokumentu tulkojumiem (49. panta 2. punkts), ir šādas.

Oficiālās valodas ir slovēņu valoda, kā arī divas mazākumtautību valodas, kuras oficiāli tiek izmantotas to apgabalu tiesās, kurās dzīvo šīs nacionālās minoritātes (ZPP 6. un 104. pants). Nacionālo minoritāšu valodas ir itāļu un ungāru valoda. Piranas vietējā tiesa, Koperas vietējā tiesa un Koperas apgabaltiesa darbojas itāļu valodā, bet Lendavas vietējā tiesa darbojas ungāru valodā.

Uz jauktas pilsonības pašvaldībām attiecas Likums par pašvaldību un pašvaldību robežu izveidi (UL RS Nr. 108/06 - oficiālais konsolidētais teksts un 9/11; turpmāk ZUODNO). Atbilstoši ZUODNO 5. pantam: “Saskaņā ar šo likumu jauktas pilsonības pašvaldības ir tādas, kas noteiktas saskaņā ar spēkā esošajiem Lendavas, Hodoša-Šalovci, Moravske Toplice, Koperas, Izolas un Piranas pašvaldības statūtiem”.

Lapa atjaunināta: 31/03/2022

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.