Civillietās neaizsargāti pieaugušie ir personas, kas vecākas par 18 gadiem un kas kāda savu ķermeņa garīgo un fizisko funkciju traucējuma vai nepietiekamības dēļ nespēj aizsargāt savas intereses, kā noteikts 2000. gada Hāgas Konvencijas par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību (2000. gada Pieaugušo aizsardzības konvencija) 1. pantā. Šo cilvēku neaizsargātību var izraisīt dažādi faktori, tostarp garīgi vai fiziski traucējumi, kas ietekmē spēju pieņemt lēmumus vai novērtēt šo lēmumu sekas (piemēram, finansiālās sekas).
Vairāki pasākumi var palīdzēt neaizsargātiem pieaugušajiem īstenot savas tiesības. Aizsardzības pasākumi ir pasākumi neaizsargātā pieaugušā personas vai mantas aizsardzībai. Šādus aizsardzības pasākumus varētu noteikt, pamatojoties uz tiesu nolēmumiem vai kompetentās iestādes lēmumu. Pārstāvības pilnvaras var noteikt kā lietderīgu piesardzības pasākumu laikā, kad persona joprojām spēj aizsargāt savas intereses, lai organizētu savu pārstāvību un nosacījumus savu personīgo un finanšu lietu pārvaldībai neaizsargātības situācijā nākotnē.
Starptautiskā līmenī aizsardzību nodrošina 2000. gada Pieaugušo aizsardzības konvencija. Konvencija ir stājusies spēkā 10 ES valstīs (Austrijā, Beļģijā, Kiprā, Čehijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Latvijā un Portugālē).
Visas dalībvalstis un ES ir ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) parakstītājas puses.
CNUE — neaizsargātas personas (the-v vulnerablenerable.eu) sniedz jums informāciju par valsts noteikumiem, kas attiecas uz neaizsargātu pieaugušo aizsardzību 22 Eiropas valstīs.
Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.