Pierādījumu iegūšana (pārstrādāta redakcija)

Beļģija

Saturu nodrošina
Beļģija

2. panta 1. punkts. Iestādes, ko var uzskatīt par tiesām

Neattiecas.

3. panta 2. punkts. Saņēmējas tiesas

Pirmās instances tiesa.

4. pants. Centrālā struktūra

Service public fédéral Justice (Federālā tieslietu pārvalde)
Service de Coopération internationale civile (Starptautiskās tiesiskās sadarbības dienests civillietās)
Boulevard de Waterloo 115
1000 Bruxelles
Belgique

Tālr.: +32(2)542 65 11
Fakss: +32(2)542 70 06 / +32(2)542 70 38
E-pasts: eu1206ue@just.fgov.be
Teritoriālā jurisdikcija: Beļģija (visa valsts)
Valodas: franču, nīderlandiešu un angļu.

6. pants. Pieņemamās valodas veidlapu aizpildīšanai

Regulas I pielikumā ietvertās standarta veidlapas un šīm veidlapām pievienotie dokumenti jāaizpilda vai jāiztulko tās pirmās instances tiesas tiesu apgabala valodā, kurā iesniegts pieprasījums. Citas valodas nav pieņemamas.

7. pants. Pieņemamie līdzekļi pieprasījumu un citu paziņojumu nosūtīšanai

Nosūtīšana pa pastu vai faksu.

19. pants. Centrālā struktūra vai kompetentā(-s) iestāde(-s), kas atbildīga par lēmumiem attiecībā uz pieprasījumiem par tiešu pierādījumu iegūšanu

Service public fédéral Justice (Federālā tieslietu pārvalde)
Service de Coopération internationale civile (Starptautiskās tiesiskās sadarbības dienests civillietās)
Boulevard de Waterloo 115
1000 Bruxelles
Belgique

Tālr.: +32(2)542 65 11
Fakss: +32(2)542 70 06 / +32(2)542 70 38
E-pasts: eu1206ue@just.fgov.be
Teritoriālā jurisdikcija: Beļģija (visa valsts)
Valodas: franču, nīderlandiešu un angļu.

29. pants. Nolīgumi vai vienošanās, kuru puses ir dalībvalstis un kuras atbilst 29. panta 2. punkta nosacījumiem

Beļģija paziņo, ka attiecībās ar citām dalībvalstīm jautājumos, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomām, šī regula prevalē pār šādiem instrumentiem:

  • 1922. gada 21. jūnija Konvenciju starp Beļģiju un Lielbritāniju par tiesas un ārpustiesas dokumentu nosūtīšanu un pierādījumu iegūšanu;
  • 1954. gada 1. marta Hāgas konvenciju civilprocesa jautājumos;
  • 1956. gada 1. marta Konvenciju starp Beļģiju un Franciju par savstarpēju juridisko palīdzību civillietās un komerclietās;
  • 1956. gada 20. jūnija Ņujorkas konvenciju par uzturlīdzekļu piedziņu ārvalstīs;
  • 1959. gada 25. aprīļa Nolīgumu starp Beļģijas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par 1954. gada 1. marta Hāgas konvencijas civilprocesa jautājumos piemērošanas atvieglošanu;
  • 1989. gada 23. oktobra Konvenciju starp Beļģiju un Austriju par savstarpēju tiesisko palīdzību un tiesisko sadarbību, kas papildina 1954. gada 1. marta Hāgas konvenciju civilprocesa jautājumos.

31. panta 4. punkts. Paziņojums par decentralizētās IT sistēmas agrīnu izmantošanu

Neattiecas.

Lapa atjaunināta: 15/02/2023

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.