Saturu nodrošina
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)
LAPAS SATURS
- 1 Ar kuru iestādi ir iepriekš jāapspriežas un kura iestāde pēc tam dod piekrišanu pirms bērna pārrobežu ievietošanas jūsu valsts teritorijā?
- 2 Īsumā aprakstiet apspriešanas un piekrišanas saņemšanas procedūru (tai skaitā nepieciešamos dokumentus, termiņus, procedūras kārtību un citu attiecīgu informāciju) bērna pārrobežu ievietošanai jūsu valsts teritorijā.
- 3 Vai jūsu dalībvalsts ir nolēmusi, ka piekrišana bērna pārrobežu ievietošanai jūsu teritorijā nav vajadzīga, ja bērns tiks ievietots pie konkrētu kategoriju tuviem radiniekiem? Apstiprinošas atbildes gadījumā — kādas ir tuvo radinieku kategorijas?
- 4 Vai jūsu dalībvalstī ir noslēgti nolīgumi vai noteikta kārtība apspriešanās procedūras vienkāršošanai nolūkā saņemt piekrišanu bērnu pārrobežu ievietošanai?
Meklēt informāciju pēc reģiona
1 Ar kuru iestādi ir iepriekš jāapspriežas un kura iestāde pēc tam dod piekrišanu pirms bērna pārrobežu ievietošanas jūsu valsts teritorijā?
Atļauju bērna ievietošanai Zviedrijā saskaņā ar regulu “Brisele II” izskata tās pašvaldības Sociālās labklājības pārvalde, kurā bērns tiks ievietots.
2 Īsumā aprakstiet apspriešanas un piekrišanas saņemšanas procedūru (tai skaitā nepieciešamos dokumentus, termiņus, procedūras kārtību un citu attiecīgu informāciju) bērna pārrobežu ievietošanai jūsu valsts teritorijā.
Sociālās labklājības pārvalde var piešķirt atļauju iestādei ārvalstīs ievietot bērnu Zviedrijā tikai tad, ja:
- ievietošana Zviedrijā ir bērna interesēs, jo īpaši ņemot vērā bērna saikni ar Zviedriju,
- ir noskaidrota bērna attieksme pret ievietošanu, ciktāl to ir iespējams novērtēt,
- bērna aizbildnis un, ja bērnam ir 15 gadi vai vairāk, bērns piekrīt ievietošanai,
- Sociālās labklājības pārvalde ir izmeklējusi apstākļus konkrētajā dzīvesvietā un aprūpes apstākļus mājās,
- bērnam ir uzturēšanās atļauja, ja tāda ir nepieciešama, un
- ievietošanas pamatā ir Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (regula “Brisele II”) vai Hāgas 1996. gada 19. oktobra Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem.
Informāciju par dokumentiem, kas vajadzīgi atsevišķos gadījumos, sniedz attiecīgā pašvaldība. Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam sazināties ar Zviedrijas centrālo iestādi.
3 Vai jūsu dalībvalsts ir nolēmusi, ka piekrišana bērna pārrobežu ievietošanai jūsu teritorijā nav vajadzīga, ja bērns tiks ievietots pie konkrētu kategoriju tuviem radiniekiem? Apstiprinošas atbildes gadījumā — kādas ir tuvo radinieku kategorijas?
Nē, šis noteikums nav piemērojams.
4 Vai jūsu dalībvalstī ir noslēgti nolīgumi vai noteikta kārtība apspriešanās procedūras vienkāršošanai nolūkā saņemt piekrišanu bērnu pārrobežu ievietošanai?
Nē.
Lapa atjaunināta:
09/05/2023
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.