Pierādījumu iegūšana videokonferencē

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

2016. gada Civilprocesa kodeksa likumā CXXX (A polgári perrendtartásról szóló 2016. évi CXXX. Törvény, ungāru valodā) (“Civilprocesa kodekss”) ir paredzēts, ka tiesa pēc lietā iesaistītās puses ierosinājuma vai pēc savas iniciatīvas var izdot rīkojumu par lietā iesaistītās puses, citu tiesvedības dalībnieku, liecinieku vai ekspertu nopratināšanu un, ja pārbaudāmā pierādījuma īpašnieks neiebilst, pārbaudīt pierādījumus, izmantojot elektronisko sakaru tīklu (videokonferenci). Tiesa var pieņemt lēmumu par nopratināšanu videokonferences režīmā, ja tas ir lietderīgi, piemēram, lai paātrinātu tiesvedības norisi, vai ja sarīkot nopratināšanu tiesas sēdes norises vietā būtu sarežģīti vai nesamērīgi dārgi, vai ja tas vajadzīgs liecinieku aizsardzībai.

Noteikumi par nopratināšanu videokonferences režīmā ir atrodami Civilprocesa kodeksa XLVII nodaļā un tieslietu ministra 2017. gada 21. decembra Dekrētā 19/2017 par elektronisko sakaru tīklu izmantošanu tiesas sēdēs un nopratināšanā civilprocesā (A polgári eljárásban a tárgyalás, a meghallgatás elektronikus hírközlő hálózat útján történő megtartásáról szóló 19/2017. (XII. 21.) IM rendelet, ungāru valodā) (“tieslietu ministra Dekrēts 19/2017”).

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Nav ierobežojumu attiecībā uz personām, kuras var nopratināt videokonferencē. Šo metodi var izmantot, lai nopratinātu lietā iesaistītās puses un citus tiesvedības dalībniekus, lieciniekus, ekspertus un pārbaudāmo pierādījumu īpašniekus.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Tiesas sēdi, nopratināšanu vai pārbaudi videokonferences režīmā var izmantot, lai nopratinātu lietā iesaistītās puses un citus tiesvedības dalībniekus, lieciniekus un ekspertus vai veiktu pārbaudes.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Nopratināšanu videokonferences režīmā var rīkot tiesas vai citas iestādes telpās, atsevišķās telpās, kas pielāgotas tādam nolūkam, ja ir nodrošināti elektronisko sakaru tīkla izmantošanai vajadzīgie apstākļi.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu izskatīšanas posmā tiesa pēc kādas no pusēm lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pieprasīt, lai videokonferences režīmā notiekošu tiesas sēžu, nopratināšanas vai pārbaužu protokoli tiktu sagatavoti, izmantojot nepārtrauktus un vienlaicīgus video un audio ierakstus, ja ir izpildīti attiecīgie tehniskie nosacījumi.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2020/1783 12.–14. pantu, saskaņā ar 12. panta 2. punktu jāpiemēro Civilprocesa kodeksa noteikumi. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu tiesvedība notiek ungāru valodā, bet nevienai personai nedrīkst radīt neizdevīgu stāvokli ungāru valodas nezināšanas dēļ. Ikvienai personai ir tiesības tiesvedībā lietot dzimto valodu vai reģionālo vai minoritātes valodu, ja tas noteikts starptautiskās konvencijās. Vajadzības gadījumā tiesai ir pienākums nodrošināt tulka pakalpojumus. Turklāt saskaņā ar Regulas 2020/1783 12. panta 3. punktu iesniedzēja tiesa var lūgt izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta valsts tiesību aktos. Saņēmēja tiesa izpilda pieprasījumu saskaņā ar īpašo procedūru, ja vien tas nav nesaderīgi ar valsts tiesību aktiem vai ja tā nevar to izdarīt būtisku praktisku grūtību dēļ. Ja saņēmēja tiesa neapmierina lūgumu izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru kāda no minētajiem iemesliem dēļ, tā informē iesniedzēju tiesu.

Attiecībā uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 19.–21. pantu, pierādījumu tieša iegūšana jāveic saskaņā ar iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību aktiem, ievērojot Regulas 2020/1783 19. panta 8. punktu.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 12.–14. pantu un ir radusies vajadzība nodrošināt kādas no pusēm dzimtās valodas, reģionālās vai minoritātes valodas lietošanu, tiesai ir pienākums nodrošināt tulka pakalpojumus.

Civilprocesa kodeksā nav īpašu noteikumu attiecībā uz konkrētu tulka atrašanās vietu nopratināšanā, ko rīko videokonferences režīmā. Tomēr tajā ir noteikts, ka tulkam jāatrodas nopratināšanai paredzētajās telpās. Saskaņā ar tieslietu ministra Dekrētu 19/2017 pārraidītajā ierakstā jābūt redzamam tulkam.

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 19.–21. pantu, pēc attiecīga lūguma jāpalīdz iesniedzējai tiesai atrast tulku, kā noteikts 20. panta 2. punktā.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Rīkojumu par nopratināšanu videokonferences režīmā uzaicinātajām personām izsniedz vienlaikus ar pavēsti ar uzaicinājumu uz tiesas sēdi, nopratināšanu vai pārbaudi. Rīkojumu par nopratināšanu videokonferences režīmā tiesa nekavējoties nosūta tiesai vai citai iestādei, kas nodrošina nopratināšanai videokonferences režīmā vajadzīgās īpašās telpas.

Civilprocesa kodeksā nav ietverti īpaši noteikumi par uzaicinājumu uz nopratināšanu videokonferences režīmā ar pavēsti. Uzaicinājums uz nopratināšanu ar pavēsti jānosūta savlaicīgi, lai tiesa līdz tiesas sēdes dienai saņemtu apstiprinājumu par izsniegšanu saskaņā ar tiesību aktiem.

Pirmā tiesas sēde parasti jāieplāno tā, lai nodrošinātu, ka pusēm tiek izsniegta pavēste vismaz piecpadsmit dienas pirms tiesas sēdes dienas. Tiesa neatliekamos gadījumos var šo termiņu saīsināt.

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 19.–21. pantu, jāpiemēro 19. panta 4. un 8. punkts.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Izmaksas ir mainīgas, un tās jāsedz iesniedzējai tiesai (ar drošības naudu vai avansu), ja to pieprasa saņēmēja tiesa. Pušu pienākumu segt šos izdevumus vai izmaksas nosaka iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību akti.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Saskaņā ar Regulas 2020/1783 19. panta 2. punktu iesniedzēja tiesa informē attiecīgo personu, ka nopratināšana notiek brīvprātīgi. Saskaņā ar 2017. gada Likuma XXVIII par starptautiskajām privāttiesībām 80. panta 6. punkta a) apakšpunkta aa) punktu (A nemzetközi magánjogról szóló 2017. évi XXVIII. Törvény, ungāru valodā), Ungārijas tiesai, kas iesaistīta videokonferences organizēšanā, ir arī jāinformē nopratināmie liecinieki, ka viņu iesaistīšanās ir brīvprātīga.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Videokonferences režīmā nopratināmās personas identitāti pārbauda, pamatojoties uz:

• attiecīgās personas sniegto informāciju, lai pārbaudītu šīs personas identitāti un adresi, un
• oficiālu personas apliecību vai uzturēšanās atļauju, kas jāuzrāda, izmantojot tiesību aktos paredzētus tehniskos līdzekļus.

Ja tiesa ir pieprasījusi liecinieka datus apstrādāt konfidenciāli, jānodrošina, ka liecinieka oficiālo personas apliecību vai uzturēšanās atļauju, ko viņš/viņa uzrāda, izmantojot tiesību aktos paredzētus tehniskos līdzekļus, var redzēt vienīgi tiesas priekšsēdētājs vai tiesas sekretārs, ja nopratināšanu vada vai pārbaudi veic tiesas sekretārs.

Tiesa izmanto arī elektroniskus līdzekļus vai tiešus datubāzes vaicājumus, lai apstiprinātu, ka:

• nopratināmās personas sniegtā informācija personas identitātes un adreses pārbaudei atbilst reģistrētajai informācijai un
• oficiālais dokuments un uzturēšanās atļauja, ko persona uzrādījusi kā identitāti apliecinošu dokumentu, atbilst reģistrētajai informācijai un ir derīgi.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu tiesā zvērests nav jādod.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Civilprocesa kodeksā ir noteikts, ka videokonferences norisei paredzētajā īpašajā telpā jāatrodas personai, kas atbild par nopratināšanai videokonferences režīmā vajadzīgā tehniskā aprīkojuma funkcionalitātes un darbības nodrošināšanu.

Pirms nopratināšanas sākuma atbildīgajai personai jānodrošina, lai nopratināšanai vajadzīgais tehniskais aprīkojums būtu pilnā darba kārtībā. Ja rodas kāds šķērslis tehniskā aprīkojuma normālai darbībai, atbildīgā persona nekavējoties informē tiesas sēdei nozīmētajā telpā klātesošo tiesnesi par problēmu un nodrošina, ka problēma tiek novērsta. Par attiecīgo problēmu un veiktajiem pasākumiem vēlāk rakstiski informē atbildīgās personas tiešo vadītāju. Nopratināšanu videokonferences režīmā nevar sākt vai turpināt, kamēr problēma nav atrisināta. Procesuālā darbība, kuras laikā ir radusies problēma vai nopratināšanā videokonferences režīmā izmantojamā tehniskā aprīkojuma darbības traucējumi, vajadzības gadījumā jāatkārto.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Parasti papildu informācija nav vajadzīga.