Pierādījumu iegūšana videokonferencē

Austrija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

Vietās, kur atrodas Tieslietu ministrijas īpašumā esoša videokonferenču iekārta, šo iekārtu uzrauga viens atbildīgais darbinieks. Minētais darbinieks var šo iekārtu darbināt un veikt nelielus pielāgojumus tās iestatījumos. Videokonferences iekārta ir savienota ar centrālo iekārtu, kas atrodas Federālās tieslietu ministrijas (BMJ – Bundesministerium für Justiz) IT nodaļā. Šīs nodaļas IT administratori var noregulēt visas Austrijā esošās videokonferenču sistēmas.

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Austrijā ir pieejami un atļauti abi pierādījumu iegūšanas veidi, izmantojot videokonferenci. Austrijā civilprocesu reglamentē Civilprocesa kodekss (ZPO – Zivilprozessordnung) attiecībā uz strīdus procedūru un Likums par bezstrīdus tiesvedību (AußStrG – Außerstreitgesetz) attiecībā uz bezstrīdus procedūru. Noteikumi par pierādījumu iegūšanu ietverti Civilprocesa kodeksā (266.–389. pants) un Likumā par bezstrīdus tiesvedību (16., 20. un 31.–35. pants, daļēji atsaucoties uz Civilprocesa kodeksu), kā arī atsevišķos noteikumos, kuri reglamentē konkrētus tiesvedības veidus, kādi minēti, piemēram, 85. pantā par pienākumu piedalīties paternitātes noteikšanas procesā. Attiecīgās valsts procedūras un tiesību normas ir sīki izklāstītas atbildēs uz turpmākajiem jautājumiem un faktu lapā „Pierādījumu iegūšana — Austrija”.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 277. pantu (strīdus procedūra) un Likuma par bezstrīdus tiesvedību 35. pantu saistībā ar 277. pantu (bezstrīdus procedūra) videokonferenci var izmantot pierādījumu iegūšanā un tādējādi arī pušu, liecinieku un ekspertu liecību sniegšanā.

Ar 3. pantu Pirmajā Covid-19 papilsinošajā likumā par tiesiskumu (1. COVID-19-Justiz-Begleitgesetz) (BGBl. I 16/2020, BGBl. I 224/2022 redakcijā) pirmo reizi civilprocesā ieviesa iespēju, izmantojot atbilstošas komunikācijas tehnoloģijas vārdu un attēlu pārsūtīšanai – ar nosacījumu, ka puses tam piekrīt –, organizēt mutiskas tiesvedības un uzklausīšanu bez pušu vai viņu pārstāvju fiziskas klātbūtnes un tādējādi, pat ja nav izpildīti Civilprocesa kodeksa 277. pantā paredzētie nosacījumi, iegūt pierādījumus mutiskā tiesvedībā vai ārpus tās un ļaujot personām, kurām būtu jāpiedalās tiesvedībā, faktiski ņemt dalību.

Šo noteikumu ieviesa, reaģējot uz pandēmiju un ar mērķi mutiskas tiesvedības laikā līdz absolūti nepieciešamajam minimumam samazināt personiskos kontaktus un izvairīties no tiešiem kontaktiem starp personām, kuras parastos apstākļos vienkārši nekontaktētos.

Pirmā Covid-19 papildinošā likuma par tiesiskumu (1. COVID-19-Justiz-Begleitgesetz) (BGBl. I 16/2020, BGBl. I 224/2022 redakcijā) termiņš beidzas 2023. gada 30. jūnijā.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 277. pantu (strīdus procedūra) un Likuma par bezstrīdus tiesvedību 35. pantu saistībā ar 277. pantu (bezstrīdus procedūra) pierādījumu iegūšanā var izmantot videokonferenci. Tomēr to var liegt faktiskie šķēršļi. piemēram, ja pierādījumu iegūšanā jāizmanto sertifikāti vai vizuāla pārbaude.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Vietējā tiesa var izsaukt uz nopratināšanu jebkuru personu un to nopratināt tiesā, izmantojot videokonferenci. Visas Austrijas tiesas, prokuratūras un cietumi ir aprīkoti vismaz ar vienu videokonferences sistēmu.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Saistībā ar civillietām Austrijas tiesību aktos nav vispārēju noteikumu par datu aizsardzību attiecībā uz tādas nopratināšanas ierakstīšanu, kas notiek videokonferences režīmā. Tādēļ, lai ierakstītu nopratināšanu, ir vajadzīga visu videokonferencē iesaistīto personu piekrišana. Tas attiecas uz pierādījumu netiešu iegūšanu, ko saskaņā ar 12. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 2020/1783 par pierādījumu iegūšanu (turpmāk „regula”) veic atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kas iesniedz pieprasījumu.

Tomēr pieprasījumu tiešai pierādījumu iegūšanai iesniedz saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kura iesniedz pieprasījumu (regulas 19. panta 8. punkts). Ja minētajos tiesību aktos paredzēta videokonferenču ierakstīšana bez iesaistīto personu piekrišanas, Austrijas valsts to var atļaut pēc saviem ieskatiem.

Būtībā nopratināšanu, kas veikta videokonferences režīmā, var ierakstīt visās videokonferenču sistēmās. Vietās, kur tiesvedības process parasti tiek ierakstīts (daudzās krimināltiesās), videokonferences režīmā veiktas nopratināšanas ierakstīšanai var izmantot esošo tehnisko aprīkojumu. Nopratināšanu var ierakstīt arī jebkurā citā vietā, vienkārši uzstādot atbilstīgu datu glabāšanas ierīci.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Saskaņā ar regulas 12. panta 2. punktu pierādījumus iegūst saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kas iesniedz pieprasījumu. Tādēļ nopratināšana jāveic vācu valodā (atsevišķās Austrijas tiesās ir atļauts lietot arī horvātu, slovēņu vai ungāru valodu). Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var noteikt, ka īpašas procedūras ietvaros saistībā ar pieprasījuma iegūt pierādījumu izpildi jālieto tās oficiālā valoda (vai kāda cita valoda). Tomēr tiesa, kas saņem pieprasījumu, var noraidīt šo pieprasījumu būtisku praktisku grūtību dēļ (regulas 12. panta 3. punkts).

b) Saskaņā ar regulas 19. panta 8. punktu tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, tieša pierādījumu iegūšana principā ir jāveic saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un tādējādi kādā no likumā paredzētajām oficiālajām valodām. Tomēr Austrija kā dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, saskaņā ar 19. panta 4.punktu ir tiesīga pieprasīt tās valodas lietošanu kā nosacījumu pierādījumu iegūšanai.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Attiecībā uz pierādījumu netiešu iegūšanu, neņemot vērā saskaņā ar regulas 22. panta 2. punktu atmaksātās izmaksas, galveno atbildību par tulku pakalpojumu nodrošināšanu uzņemas tiesa, kas saņem pieprasījumu. Tomēr iesaistītajām tiesām vajadzētu konstruktīvi sadarboties (šajā, kā arī citās jomās).

Attiecībā uz pierādījumu tiešu iegūšanu regulas 20. pantā noteikts, ka galveno atbildību par tulku pakalpojumu nodrošināšanu uzņemas tiesa, kas iesniedz pieprasījumu. Tomēr 20. panta 2. punktā ir paredzēts pienākums dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, sniegt palīdzību.

Lēmumu par valsti, no kuras jābūt tulkam un kur nepieciešama viņa klātbūtne, pieņem, ņemot vērā lietderības apsvērumus.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Austrijā nopratināmo personu uzaicina uz nopratināšanu, izmantojot videokonferenci, tieši tādā pašā veidā un laikposmā, kā uzaicinot personu uz lietas izskatīšanu tiesā.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Maksa par videokonferences zvaniem, izmantojot interneta protokolu (IP), netiek piemērota. Par videokonferences zvaniem ISDN tiks iekasēta tāda pati maksa kā par tālruņa zvanu. Minētā maksa var atšķirties, ņemot vērā iekārtas, uz kuru veic zvanu, atrašanās vietu.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Par to galvenokārt ir atbildīga tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, saskaņā ar regulas 19. panta 2. punktu, un vairumā gadījumu šī tiesa pati uzaicina attiecīgās personas ierasties uz videokonferenci. Ja Austrijas centrālā institūcija vai Austrijas tiesa ievēro, ka tiešas pierādījumu iegūšanas sagatavošanā vai izpildē pastāv iespēja pārkāpt regulas 19. panta 2. punktu, centrālā institūcija vai tiesa sadarbībā ar tiesu, kas iesniedz pieprasījumu, pienācīgi nodrošina atbilstību attiecīgajiem noteikumiem. Tiesas darbinieki Austrijā ir apmācīti regulas par pierādījumu iegūšanu piemērošanā, un viņiem ir arī pieejama Eiropas „Rokasgrāmata par videokonferenču izmantošanu pārrobežu tiesvedībā” Tieslietu ministrijas iekšējā tīklā.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Personas identitātes pārbaude tiek veikta nopratināšanas ietvaros (Civilprocesa kodeksa 340. panta 1. punkts).

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Lietas dalībnieku zvēresta pieņemšanai piemēro Civilprocesa kodeksa 377. un 379. pantu un liecinieku zvēresta pieņemšanai — Civilprocesa kodeksa 336. un 338. pantu.

Lietas dalībniekiem un lieciniekiem ir pienākums nodot zvērestu. Lai gan nevar likumīgi piespiest lietas dalībniekus nodot liecību, lieciniekiem par prettiesisku atteikšanos nodot zvērestu (Civilprocesa kodeksa 325. un 326. Pants) var piemērot tādu pašu sodu kā par atteikumu sniegt liecību, tas var būt naudas sods vai brīvības atņemšana uz laikposmu līdz 6 nedēļām).

Saskaņā ar Kriminālkodeksa (StGB – Strafgesetzbuch) 288. panta 2. punktu par ar zvērestu apliecinātas nepatiesas liecības nodošanu vai apstiprināšanu vai attiecīgajos tiesību aktos paredzētā zvēresta nepatiesu nodošanu soda ar brīvības atņemšanu no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.

Ja nepatiesu liecību sniedzis lietas dalībnieks, kurš nav nodevis zvērestu, to neuzskata par noziedzīgu nodarījumu. Savukārt, ja nepatiesu liecību sniedzis liecinieks, kurš nav nodevis zvērestu, lieciniekam var piemērot brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem (Kriminālkodeksa 288. panta 1. punkts).

Saskaņā ar Likuma par Civilprocesa kodeksa ieviešanu (EGZPO – Einführungsgesetz zur Zivilprozessordnung) XL pantu jāievēro 1868. gada 3. maija likuma noteikumi (Impērijas likumu vēstnesis (RGBI) Nr. 33 attiecībā uz zvēresta tekstu un citām formalitātēm (skatīt https://alex.onb.ac.at/cgi-content/alex?aid=rgb&datum=18680004&seite=00000067).

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 336. panta 1. punktu un 377. panta 1. punktu personas, kuras ir bijušas notiesātas par nepatiesu liecību sniegšanu vai kuras nav sasniegušas 14 gadu vecumu, vai kuras nepietiekamas brieduma pakāpes vai garīgu traucējumu dēļ nepietiekami izprot zvēresta būtību un nozīmi, nespēj nodot zvērestu un tādējādi drīkst nenodot zvērestu.

Iepriekš minētos noteikumus par liecinieka vai lietas dalībnieka nopratināšanu, nododot zvērestu, nevar piemērot lietās, uz kurām attiecas Likums par bezstrīdus tiesvedību (Likuma par bezstrīdus tiesvedību 35. pants).

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Vietās, kur atrodas Tieslietu ministrijas īpašumā esoša videokonferenču iekārta, šo iekārtu uzrauga viens atbildīgais darbinieks. Minētais darbinieks var šo iekārtu darbināt un veikt nelielus pielāgojumus tās iestatījumos. Videokonferences iekārta ir savienota ar centrālo iekārtu, kas atrodas Federālās tieslietu ministrijas (BMJ – Bundesministerium für Justiz) IT nodaļā. Šīs nodaļas IT administratori var noregulēt visas Austrijā esošās videokonferenču sistēmas.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, sniedz šādu informāciju:

  • IP adrese un/vai ISDN numurs ar izsaukuma kodu.
  • Tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, darbinieka, kurš ir atbildīgs par attālināti vadāmās iekārtas tehniskajiem aspektiem, vārds/uzvārds, tālruņa numurs un e-pasta adrese.
Lapa atjaunināta: 25/09/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.