Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas horvātu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Pierādījumu iegūšana videokonferencē

Horvātija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Civilprocesa likumā (Zakon o parničnom postupku) (Narodne Novine (NN) — Horvātijas Republikas oficiālais izdevums) Nr. 53/91, 91/92, 58/93, 112/99, 88/01, 117/03, 88/05, 02/07, 84/08, 123/08, 57/11, 148/11, 25/13, 89/14, 70/19 un 80/22 (ZPP) ir paredzēti detalizēti noteikumi par pierādījumu iegūšanu civillietās attālināti. Saskaņā ar ZPP 115. panta 3. punktu tiesa var noteikt, ka konkrēti pierādījumi jāiegūst attālināti, izmantojot attiecīgas audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai. ZPP 115. panta 5. punktā ir precizēts, ka tiesa lemj par konkrēta pierādījuma iegūšanu attālināti pēc tam, kad ir saņēmusi apsvērumus par attiecīgo jautājumu no pusēm un citiem dalībniekiem, kuri piedalīsies tiesas sēdē, kas notiks attālināti.

Par tieslietām atbildīgā ministra pieņemtie noteikumi paredzēs detalizētākus nosacījumus pierādījumu iegūšanai, izmantojot audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai. Pierādījumus var iegūt videokonferencē ar tiesas līdzdalību, ja par tieslietām atbildīgais ministrs ar lēmumu nosaka, ka ir izpildīti tehniskie nosacījumi tiesas sēdes audio ierakstīšanai attiecīgajās tiesās.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Ņemot vērā to, ka noteikumi par nosacījumiem pierādījumu iegūšanai, izmantojot audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai, vēl nav izdoti, atbildēt uz jautājumu par ierobežojumiem attiecībā uz personām, kuras var nopratināt videokonferencē, pagaidām nav iespējams. Tomēr ZPP noteikumi neparedz ierobežojumus attiecībā uz personām (lieciniekiem, ekspertiem un pusēm), kas civilprocesā var sniegt liecību kā pierādījumu.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

ZPP neparedz vispārējus ierobežojumus attiecībā uz to, kādus pierādījumus var izmantot, lai pierādītu konkrētus faktus, kas ir izšķiroši nolēmuma pieņemšanai pēc būtības. Saskaņā ar 115. pantu tiesa var noteikt, ka tiesas sēde jārīko attālināti, izmantojot attiecīgas audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai, vai ka tādā pašā veidā jāiegūst konkrēti pierādījumi. Tomēr saskaņā ar ZPP 115. panta 5. punktu tiesa lemj par tiesas sēdes rīkošanu vai pierādījumu iegūšanu attālināti pēc tam, kad ir saņēmusi apsvērumus par attiecīgo jautājumu no pusēm un citiem dalībniekiem, kuri piedalīsies tiesas sēdē, kas notiks attālināti. Tādējādi tiesa katrā konkrētā gadījumā lemj par to, vai pierādījumus var iegūt šādā veidā, vai arī pastāv ierobežojumi, kas liedz šādu pierādījumu iegūšanu.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Ņemot vērā to, ka noteikumi par nosacījumiem pierādījumu iegūšanai, izmantojot audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai, vēl nav izdoti, atbildēt uz jautājumu par ierobežojumiem attiecībā uz vietām, kur personas var nopratināt videokonferencē, nav iespējams.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Ņemot vērā to, ka noteikumi par nosacījumiem pierādījumu iegūšanai, izmantojot audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai, vēl nav izdoti, atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Pusēm un citiem procesa dalībniekiem ir tiesības runāt savā valodā, kad viņi piedalās tiesas sēdēs un mutiski veic citas procesuālas darbības tiesā. Ja process nenotiek puses vai citu procesa dalībnieku runātajā valodā, viņiem tiks nodrošināta tiesas sēdē sniegtās informācijas un pierādījumu sniegšanai izmantoto dokumentu mutisks tulkojums viņu valodā.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Puses un citi procesa dalībnieki ar tulka palīdzību tiks informēti par viņu tiesībām sekot tiesas procesa mutiskajai daļai viņu runātajā valodā. Viņi var atteikties no tiesībām uz mutisko tulkojumu, ja paziņo, ka zina valodu, kurā notiek process. Protokolā tiks iekļauta piezīme par to, ka viņi ir informēti par savām tiesībām, un attiecīgais pušu un citu dalībnieku paziņojums. Mutisko tulkojumu nodrošina tulki. Mutiskās tulkošanas izmaksas sedz attiecīgā puse vai dalībnieks.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Ņemot vērā to, ka noteikumi par nosacījumiem pierādījumu iegūšanai, izmantojot audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai, vēl nav izdoti, atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Lemjot par tiesvedības izmaksām, tiesa piespriež pusei atlīdzināt tikai tiesvedības norises nodrošināšanai vajadzīgos izdevumus. Par nepieciešamajām izmaksām un izmaksu summu lemj tiesa, rūpīgi pārbaudot visus apstākļus, jo īpaši ņemot vērā noteikumus, kas reglamentē galvenās tiesas sēdes sagatavošanas procedūru, kura ietver rakstiskus iesniegumus, vienu sagatavojošu tiesas sēdi un vienu galveno tiesas sēdi.

Ja puse pieprasa pierādījumu iegūšanu, tai ar tiesas rīkojumu ir pienākums iepriekš iemaksāt summu, kas vajadzīga, lai segtu ar pierādījumu iegūšanu saistītās izmaksas. Ja abas puses ierosina pierādījumu iegūšanu vai ja to pieprasa tiesa ex officio, tiesa prasīs, lai abas puses vienādās daļās iemaksā vajadzīgo summu. Ja tiesa ir izdevusi rīkojumu par pierādījumu iegūšanu ex officio, tā var noteikt, ka summu iemaksā tikai viena puse.

Pusei, kura zaudē lietu, ir pilnībā jāsedz izdevumi, kas radušies iebildumu iesniedzējam un personai, kas iestājusies lietā. Personai, kas iestājusies lietā no zaudējušā lietas dalībnieka puses, jāatlīdzina izdevumi, kas radušies saistībā ar tās rīcību.

Ja spriedums pusēm ir daļēji labvēlīgs, tiesa vispirms nosaka katras puses veiksmes procentuālo daļu un pēc tam tās puses veiksmes procentuālo daļu, kurai spriedums ir mazāk labvēlīgs, atskaita no puses, kurai spriedums ir labvēlīgāks, sekmīgākā iznākuma procentuālās daļas. Pēc tam tiesa nosaka puses, kurai spriedums ir labvēlīgāks, konkrēto un kopējo izmaksu summu, kas bija nepieciešama procesa pienācīgai norisei, un tad atlīdzina šai pusei to kopējo izmaksu daļu, kas atbilst atlikušajai procentuālajai daļai, ņemot vērā pušu veiksmes procentuālo daļu. Lietas labvēlīga iznākuma proporcionālā daļa tiek novērtēta, pamatojoties uz apmierinātajām prasībām, ņemot vērā arī to, cik veiksmīgi ir iesniegti pierādījumi, kas pamato prasības.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Liecinieki saņem rakstisku pavēsti, kurā norādīts uzaicinātās personas vārds un uzvārds, laiks un vieta, lieta, uz kuru attiecas pavēste, un norāde, ka viņi ir uzaicināti kā liecinieki. Pavēstē liecinieki tiek informēti par nepamatotas prombūtnes sekām un tiesībām uz izdevumu atlīdzināšanu. Tiesnesis informē lieciniekus, ka viņi var atteikties liecināt par jautājumiem, ko puse viņiem uzticējusi kā šīs puses pārstāvjiem vai ko puse vai cita persona viņiem uzticējusi grēksūdzē, un par faktiem, ko šis liecinieks uzzinājis, būdams advokāts, ārsts vai pildot kādu citu aicinājumu vai darbību, ja ar to ir saistīts pienākums paturēt noslēpumā visu, kas uzzināts, pildot šo aicinājumu vai darbību. Turklāt liecinieks var atteikties atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem, ja tam ir pārliecinoši iemesli, jo īpaši tad, ja, atbildot uz šādu jautājumu, viņš radītu sev vai saviem asinsradiniekiem taisnā līnijā līdz jebkurai pakāpei, vai asinsradiniekiem sānu līnijā līdz trešajai pakāpei, t. sk. savam laulātajam, vai radiniekiem svainībā līdz otrajai svainības pakāpei, pat ja laulība ir izbeigta, un savam aizbildnim vai aizbilstamajam, adoptētam vecākam vai bērnam lielu negodu, ievērojamus materiālus zaudējumus vai kriminālvajāšanas risku. Vienīgais tiesnesis vai tiesas palātas priekšsēdētājs informē liecinieku, ka viņš var atteikties atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Lai pārbaudītu identitāti, tiesnesis lūdz, lai liecinieks nosauc savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, tēva vārdu, nodarbošanos, adresi, dzimšanas vietu, vecumu un norāda, kāda ir viņa saistība ar attiecīgajām pusēm.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Tiesa var nolemt, ka liecinieks nodod zvērestu par savām sniegtajām liecībām vai ka zvērestu nodod pirms liecinieka nopratināšanas. Zvērestu nodod mutiski ar šādiem vārdiem: “Zvēru pie sava goda, ka esmu teicis patiesību, atbildot uz visiem tiesas uzdotajiem jautājumiem, un neesmu noklusējis nekādu man zināmu informāciju par šo lietu.” Mēmi liecinieki, kuri var lasīt un rakstīt, nodod zvērestu, parakstot zvēresta tekstu, savukārt nedzirdīgi liecinieki nodod zvērestu, izlasot tā tekstu. Ja nedzirdīgie vai mēmie liecinieki nevar lasīt vai rakstīt, viņi nodod zvērestu ar tulka palīdzību. Ja liecinieku nopratina atkārtoti, viņš nenodod zvērestu vēlreiz, taču viņam tiks atgādināts par viņa nodoto zvērestu. Lieciniekiem, kuri laikā, kad notiek tiesas sēde, nav pilngadīgi vai nespēj saprast tajā notiekošo, zvērests nav jānodod.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Ņemot vērā to, ka noteikumi par nosacījumiem pierādījumu iegūšanai, izmantojot audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai, vēl nav izdoti, atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Ņemot vērā to, ka noteikumi par nosacījumiem pierādījumu iegūšanai, izmantojot audiovizuālās ierīces un tehnoloģiju platformu attālinātai saziņai, vēl nav izdoti, atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams.

Lapa atjaunināta: 21/09/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.