Pierādījumu iegūšana videokonferencē

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Jā, abos gadījumos tas ir iespējams. Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1783 12. panta 2. punktu pierādījumu iegūšana videokonferencē notiek saskaņā ar saņēmējas tiesas valsts tiesību aktiem (Grieķijā — Prezidenta dekrēts 142/2013 un Civilprocesa kodeksa 393. panta 3. punkts), savukārt iesniedzēja tiesa saskaņā ar 12. panta 3. punktu var lūgt izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta valsts tiesību aktos, un saņēmēja tiesa izpilda pieprasījumu saskaņā ar īpašo procedūru, ja vien tas nav nesaderīgi ar valsts tiesību aktiem vai to nevar izdarīt būtisku praktisku grūtību dēļ.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Ierobežojumu nav. Visus lietas dalībniekus var nopratināt videokonferencē.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Ierobežojumu nav, izņemot to, ka nedrīkst ierakstīt videokonferences ar attēliem (Prezidenta dekrēta 142/2013 2. panta 3. punkts).

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Nopratināšana var notikt attiecīgi pielāgotā tiesas zālē vai kādā no tiesas biroja telpām, kas apstiprināta ar tiesas vadītāja lēmumu, kas paziņots tieslietu ministram, vai biroja telpā Grieķijas konsulārajā iestādē ārvalstīs.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Ir atļauts ierakstīt tiesas sēdes videokonferencē, un iekārta ir pieejama ar skaņu, bet bez attēliem. Videokonferences protokolus glabā tiesas sekretārs vai Grieķijas konsulārā iestāde ārvalstīs.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Tiesvedība notiek grieķu valodā un vajadzības gadījumā piedalās tulks; b) tiesvedība notiek iesniedzējas tiesas valsts valodā un tulks nodrošina sinhrono tulkojumu grieķu valodā.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Katra puse nodrošina tulka atrašanu un samaksu, ja liecinieks, puse vai eksperts, kuru ierosināts pieaicināt nopratināšanā un kas sniegs liecību videokonferencē, nerunā grieķu valodā. Tulkiem jāatrodas tajā pašā telpā, kurā atrodas tiesnesis, kas vada videokonferences procesu, vai Grieķijas konsulārās iestādes vadītājs ārvalstīs.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Abos gadījumos par to, kā tiks novadīta tiesas sēde, vienojas iesniedzējas tiesas un saņēmējas tiesas tiesneši, izmantojot jebkādus piemērotus saziņas līdzekļus, piemēram, tālruni, e-pastu vai faksu.

Saziņu par praktiskiem jautājumiem, kas saistīti ar videokonferences plānošanu un norisi, iepriekš minēto tiesnešu uzraudzībā veic kompetentās tiesas amatpersonas, arī izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus.

Saskaņā ar iepriekš minēto vienošanos starp tiesnešiem saņēmējas tiesas tiesnesis informē nopratināmo personu par nopratināšanas laiku un vietu saskaņā ar izpildes vietas tiesību aktu noteikumiem un pietiekami savlaicīgi, lai varētu notikt nopratināšana.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Katra puse nodrošina tulka atrašanu un samaksu, ja liecinieks, puse vai eksperts, kuru ierosināts pieaicināt nopratināšanā un kas sniegs liecību videokonferencē, nerunā grieķu valodā. Samaksu puse maksā tieši tulkam.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Saņēmējas tiesas kompetentais tiesnesis informē personu.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Tiesnesis, kurš vada tiesas sēdi, pārbauda nopratināmās personas identitāti. Lai noskaidrotu attālinātajā telpā esošās personas identitāti, tiesnesim palīdz tiesas sekretārs vai konsula pilnvarota persona attālinātajā vietā.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Tiesnesis, kas vada procesu, jautā nopratināmajam lieciniekam, ekspertam u.c., vai viņš/viņa vēlas nodot reliģisko vai civilo zvērestu. Tādu pašu procedūru piemēro tulkiem, pirms viņi sāk pildīt savus pienākumus tiesvedībā.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Tiek veikti pasākumi, lai attiecīgās tiesas amatpersonas būtu pieejamas pirms videokonferences un tās laikā.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Nav.