Pierādījumu iegūšana videokonferencē

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Par otras valsts pārstāvju piedalīšanos videokonferencē lemj tiesnesis savlaicīgi pirms videokonferences norises atsevišķi sazinoties ar lūguma iesniedzēju.

Tiesnesis izlemj visus jautājumos, vadoties no Civilprocesa likuma.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Var nopratināt gan lieciniekus, gan ekspertus.

Proti, Civilprocesa likuma 108.panta pirmā daļa noteica, ka liecinieku var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc liecinieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

Civilprocesa likuma 122.panta pirmā daļa paredz, ka ekspertu var nopratināt, arī izmantojot videokonferenci tiesā pēc eksperta atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Lemj tiesa.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Civilprocesa likuma noteic, ka videokonference rīkojama tiesā pēc personas atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 61.pantu tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.

Kas attiecas uz lietas dalībnieku tiesībām ierakstīt tiesas sēdes, Civilprocesa likuma 152.panta trešā daļa nosaka, ka lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt vai citādi fiksēt, netraucējot tiesas sēdes norisi. Foto, kino un video aparatūras lietošana tiesas sēdē pieļaujama tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās lietas dalībnieku viedokli.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.panta 2.punktu saņēmēja tiesa pieprasījumu izpilda saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 13.panta pirmo daļu tiesvedība Latvijā notiek valsts valodā.

b) ja pierādījumu iegūšana notiek tieši saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.-21.pantu, tad tiesas sēde arī notiks valsts valodā, ņemot vērā, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 689.panta ceturto daļu ārvalsts lūguma par tiešu pierādījumu iegūšanu izpildē piedalās tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Civilprocesa likuma 691.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju klātbūtnē vai ar to līdzdalību

(1) Tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/1783 13. vai 14. pantu, paziņo ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī par līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem ir nepieciešams tulks.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu, vai to pārstāvju lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Abos variantos tiesiskās palīdzības lūgumam jābūt iesniegtam savlaicīgi, vēlams vismaz 60 dienas pirms plānotās videokonferences.

Pirms plānotās videokonferences jānorāda laiks, lai veiktu saslēgšanos testa režīmā.

Iesniedzot lūgumu par videokonferenci, nepieciešams norādīt tehniskos parametrus.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Civilprocesa likuma 694.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/1783 22. panta 3. punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetento tiesu līdz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildei iemaksāt summas, kas izmaksājamas ekspertiem.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/1783 22. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetento tiesu pēc ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes segt:

1) izdevumu summas, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts ārvalsts procesuālajā kārtībā;

3) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Ārvalsts sagatavo attiecīgu informāciju par personas informēšanu.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Tiesa pārbauda personas identitāti atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Civilprocesa likumā šāda procedūra nav noteikta. Taču ārvalsts kompetenta iestāde var lūgt tiesu lemt jautājumu par zvērestu.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Pirms videokonferences datuma un pirms videokonferences testa režīmā iesaistītās puses savā starpā apmainās ar tehniskiem parametriem un iesaistīto personu kontaktiem gan, kas atrodas tiesā, gan ar iestādi, kas nodrošina tehnisko atbalstu.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Nepieciešama tehniskā informācija, tehniskās specifikācijas dati.