Pierādījumu iegūšana videokonferencē

Nīderlande
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Nīderlandes civilprocesuālajās tiesībās nav paredzēti vispārīgi noteikumi šajā jautājumā. Tomēr videokonferences nav aizliegtas, tādējādi tās šajos gadījumos var izmantot saskaņā ar tiesību aktiem.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Ja personu var nopratināt saskaņā ar civilprocesuālajām tiesībām, principā tas ir iespējams arī ar videokonferences palīdzību. Civilprocesuālajās tiesībās nav paredzēti īpaši noteikumi.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Nav noteikumu par īpašiem ierobežojumiem. Piemērojami valsts noteikumi attiecībā uz civilprocesu.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Nopratināšanai ar videokonferences palīdzību nav piemērojami īpaši noteikumi. Piemērojami valsts noteikumi attiecībā uz civilprocesu. Noteikumi paredz, ka personas jānopratina tiesā. Izņēmumi pieļaujami gadījumos, ja liecinieks ir slims vai citādi nespēj nokļūt tiesā (Civilprocesa kodeksa 175. pants (Wetboek van Burgerlijke Rechtsvordering)).

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Nīderlandes tiesas veikta liecinieka nopratināšana ar videokonferences palīdzību uzskatāma par līdzvērtīgu parastas sēdes tiešraidei. Saskaņā ar tiesību aktiem izmeklēšanas tiesnesis sagatavo tiesas protokolu par liecinieku uzklausīšanu. Tie paši noteikumi piemērojami uzklausīšanai videokonferencē, tādējādi arī tā jāfiksē tiesas protokolā. Tiesību akti neaizliedz papildus tiesas protokolam ierakstīt attēlu vai skaņu, bet šis ieraksts nav pielīdzināms tiesas protokolam.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja pieprasījuma saņēmēja tiesa atrodas Nīderlandē, tiesas sēde notiek nīderlandiešu valodā. Uz šo jautājumu nav attiecināmi īpaši noteikumi. Nīderlandes īstenošanas tiesību akti neatļauj kompetentajai iestādei piemērot nosacījumus attiecībā uz tiešu pierādījumu iegūšanu, ko tā uzskata par lietderīgu vai nepieciešamu atbilstošā procesa nolūkā.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Nīderlandes civilprocesuālajās tiesībās nav paredzēti noteikumi attiecībā uz īpašiem ar tulkiem saistītiem nosacījumiem. Nīderlandē notiekošajās civillietās pusēm principā pašām ir jānodrošina tulki.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

Saskaņā ar Nīderlandes īstenošanas tiesību aktiem pieprasījuma saņēmēja tiesa var noteikt, kura no pusēm atbild par tiesas pavēstēm, kas izriet no pieprasījuma gūt pierādījumus.

Tiesas pavēstes, ko nenosūta viena no pusēm, nosūta pieprasījuma saņēmējas tiesas sekretārs. Saskaņā ar Nīderlandes civilprocesuālajām tiesībām tiesas pavēstes lieciniekiem jānosūta vismaz vienu nedēļu (saskaņā ar jauna tiesību akta projektu — vismaz 10 dienas) pirms tiesas sēdes.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Izmaksas par īpašo formu un sakaru tehnoloģiju izmantošanu nav jāsedz pusēm. Saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem šīs izmaksas netiek nodotas tālāk. Tās sedz valsts, no kuras var pieprasīt kompensāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1206/2001 18. panta 2. punktu un 10. panta 4. punktu.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1206/2001 17. panta 2. punktu gadījumos, kad tiešā pierādījumu iegūšana nozīmē to, ka ir jānopratina persona, pieprasījuma iesniedzēja tiesa informē šo personu, ka tas darāms brīvprātīgi. Papildu prasības piemērojamas.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Saskaņā ar Nīderlandes civilprocesuālajām tiesībām identitātes pārbaude ir jāveic tiesnesim (Civilprocesa kodeksa 177. pants).

Tiesnesis lūdz lieciniekus nosaukt savu uzvārdu, vārdu, vecumu, profesiju un dzīvesvietu. Lieciniekiem tiek jautāts arī par to attiecībām ar pusēm (asinsradniecību vai svainību, darba tiesiskajām attiecībām).

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Saskaņā ar Nīderlandes civilprocesuālajām tiesībām pirms nopratināšanas tiesnesim tiek dots zvērests vai solījums. Liecinieks apliecina, ka viņa sniegtā liecība ir tikai un vienīgi patiesība. Liecinieki, kas tīšām nesaka patiesību, sniedz nepatiesu liecību. Tiešā pierādījumu iegūšana tiek veikta saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktiem.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Jurisdikcijā esošajam IKT atbalsta personālam (SPIRIT) tiek iesniegts juridiskās palīdzības pieprasījums saistībā ar videokonferences izmantošanu. Šis personāls nodrošina tehniskos un loģistikas pasākumus.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Šo informāciju varēs pieprasīt kompetentā iestāde.

Lapa atjaunināta: 18/09/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.