Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas poļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Pierādījumu iegūšana videokonferencē

Polija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Polijā pierādījumus var iegūt videokonferencē saskaņā ar 2020. gada 25. novembra Regulas (EK) Nr. 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”) (pārstrādāta redakcija) 12.–14. pantu un 19.–21. pantu. Videokonferenču iespēju reglamentē Civilprocesa kodekss (turpmāk tekstā — “CPK”), jo īpaši CPK 151. panta 2. punkts un 235. panta 2. punkts, un tieslietu ministra 2010. gada 24. februāra rīkojums par tehnisko aprīkojumu un līdzekļiem, ar ko civilprocesā var iegūt pierādījumus attālināti.

Īpaši noteikumi par attālinātu sanāksmju norisi, tostarp pierādījumu iegūšanu, izmantojot videokonferenču iespēju, ir paredzēti 2020. gada 2. marta Likuma par īpašiem risinājumiem saistībā ar Covid-19, citu infekcijas slimību un to izraisīto krīzes situāciju profilaksi, apkarošanu un izskaušanu 15.zzs panta 1. punktā. Tos piemēro epidēmijas draudu stāvokļa vai epidēmijas stāvokļa, kas izsludināts saistībā ar Covid-19, laikā un viena gada laikā pēc pēdējā no minētajiem stāvokļiem atcelšanas. Tā kā epidēmijas draudu stāvoklis Polijas Republikas teritorijā pašlaik joprojām ir spēkā līdz 2023. gada 31. martam un ir iespējams to pagarināt, ir paredzams, ka šie īpašie noteikumi būs spēkā vismaz līdz 2024. gada 31. martam.

Iepriekšējā rindkopā minētajā laikposmā tiesas atklāto sēžu rīkošana ar videokonferences palīdzību ir noteikums, no kura var atkāpties tikai tad, ja ir nepieciešams lietu izskatīt klātienē vai atklātā tiesas sēdē un ja sēžu rīkošana tiesas ēkā nepamatoti neapdraud to personu veselību, kuras tajās piedalās.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Polijas tiesību akti šādus ierobežojumus neparedz: ekspertus, puses un lieciniekus var nopratināt videokonferencē.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Polijas tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi par ierobežojumiem attiecībā uz to pierādījumu veidu, kurus var iegūt, izmantojot videokonferenci, taču ir noteikta prasība, lai pierādījumu veids to neizslēdz (CPK 235. panta 2. punkts). Praksē tik tiešām var izrādīties, ka konkrētu pierādījumu iegūšana videokonferencē (piemēram, vizuālās pārbaudes pierādījumi) nav iespējama vai ir ievērojami apgrūtināta. Tādēļ galīgais izvērtējums tiek atstāts tiesas ziņā.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Ja uzklausīšana notiek, izmantojot videokonferenču iespēju, nopratinātajai personai un citiem tiesvedības dalībniekiem, kuri neatrodas tiesas zālē, ir jāatrodas citas tiesas telpās vai, ja viņiem ir atņemta brīvība, cietumā vai pirmstiesas apcietinājuma iestādē. Ja personai ir atņemta brīvība, tiesvedībā piedalās arī cietuma vai pirmstiesas apcietinājuma iestādes administrācijas pārstāvis, personas pārstāvis, ja tāds ir, un tulks, ja tāds ir.

Izņēmuma kārtā Covid-19 epidēmijas draudu stāvokļa vai epidēmijas stāvokļa laikā un viena gada laikā pēc pēdējā no tiem atcelšanas (sk. 1. punktu) videokonferences dalībniekiem nav jāatrodas tiesas ēkā. Lai sēdē varētu piedalīties attālināti ārpus tiesas ēkas, pietiek ar to, ka sēdes dalībniekam ir pieejams tehniskais aprīkojums. Pretējā gadījumā sēdes dalībniekam vismaz piecas dienas pirms paredzētās sēdes dienas jāiesniedz pieprasījums par attālinātas sēdes apmeklēšanu tiesas ēkā. Tiesa aizliedz ierakstīt skaņu, ja sēde vai tās daļa notiek aiz slēgtām durvīm vai ja pret to iebilst pienācīga procesa apsvērumu dēļ (Civilprocesa kodeksa 9.1 pants).

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Parasti sēdes protokolu sagatavo, izmantojot skaņas vai attēla un skaņas ierakstīšanas iekārtas. Šajā gadījumā videokonferencē notiekošo uzklausīšanu tiesa arī ieraksta ex officio. Tomēr, ja sēdes protokols tiek sastādīts tikai rakstveidā (piemēram, ja tiesas zālē nav atbilstošu iekārtu), sēdes norisi, tostarp ar videokonferences palīdzību notiekošās sēdes norisi, neieraksta un protokolā reģistrē tās norisi. Tomēr šādā gadījumā pusei ir atļauts ierakstīt sēdes gaitu, izmantojot skaņas ierakstīšanas ierīci (piemēram, mobilo tālruni ar diktofona funkciju). Tiesas piekrišana nav nepieciešama, pusei ir tikai jāinformē tiesa par savu nodomu ierakstīt skaņu.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Individuālas uzklausīšanas gadījumā saskaņā ar 12.–14. pantu ir noteikts, ka nopratināšana notiek poļu valodā. Polijas tiesību akti neparedz iespēju Polijas tiesā rīkot uzklausīšanu valodā, kas nav poļu valoda.

b) Ja saskaņā ar 19.–21. pantu notiek tieša pierādījumu iegūšana, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nosaka valodu, kādā notiek uzklausīšana. Tomēr saskaņā ar Regulas 2020/1784 19. panta 4. punktu Polijas centrālā institūcija var izvirzīt nosacījumu, ka uzklausīšanai jānotiek poļu valodā vai jānodrošina tulkojums poļu valodā. Tas jo īpaši attiecas uz regulas 19. panta 4. punkta 2. apakšpunktā minēto situāciju, t. i., ja Polijas tiesa ir iesaistīta tiešā pierādījumu iegūšanā.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Ja uzklausīšana notiek saskaņā ar 12.–14. pantu, tulka pakalpojumus nodrošina Polijas tiesa kā tiesa, kas saņem pieprasījumu. Noteikumos nav precizēts, kur būtu jāatrodas tulkam, izņemot gadījumus, kad personai, kurai nepieciešams tulks, ir atņemta brīvība (sk. 4. punktu).

Ja saskaņā ar regulas 19.–21. pantu notiek tieša pierādījumu iegūšana, tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, nodrošina tulku. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, arī nosaka, kur tulks atradīsies uzklausīšanas laikā. Saskaņā ar Regulas 2020/1784 19. panta 4. punktu Polijas centrālā institūcija var izvirzīt nosacījumu, ka tulkam jāatrodas konkrētā vietā.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

a) Mutisku paskaidrojumu uzklausīšanas gadījumā saskaņā ar 12.–14. pantu Polijas tiesa kā tiesa, kas saņem pieprasījumu, informē uzklausāmo personu par uzklausīšanas datumu un vietu, izsniedzot tiesas pavēsti saskaņā ar Polijas tiesību aktiem (jo īpaši Civilprocesa kodeksa 131.–138. pantu), visbiežāk ierakstītā sūtījumā. Pavēste jānosūta ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paredzētās sēdes dienas. Izņēmuma kārtā šo termiņu var saīsināt līdz trīs dienām (Civilprocesa kodeksa 149. pants). Praksē tas nozīmē, ka tiesas uzklausīšanas datums ir jānosaka aptuveni mēnesi iepriekš. Tiesa var informēt personu arī citā veidā, ko tā uzskata par vispiemērotāko (piemēram, pa tālruni vai e-pastu), ja uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai paātrinātu lietas izskatīšanu. Lai tiesas pavēste tiktu uzskatīta par faktiski izsniegtu, ir jābūt pārliecībai, ka tā ir sasniegusi adresātu (Civilprocesa kodeksa 149.1 pants). Ja šis nosacījums ir izpildīts, uzklausīšanas termiņu var noteikt daudz īsākā laikā, pat dažas dienas iepriekš.

b) Ja saskaņā ar 19.–21. pantu pierādījumus iegūst tieši, pienākums paziņot uzklausīšanas datumu un vietu ir tiesai, kas iesniedz pieprasījumu un kura šajā sakarā piemēro savus tiesību aktus. Gadījumā, ja uzklausīšanas organizēšanai būs nepieciešama sadarbība ar Polijas tiesu (piemēram, lai nodrošinātu tiesas dalību uzklausīšanā vai pat lai nodrošinātu videokonferencei nepieciešamās telpas un aprīkojumu), tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, nosakot uzklausīšanas datumu, ir jāņem vērā aprīkojuma un personāla pieejamība Polijas pusē. Šī pieejamība ir ļoti atšķirīga, un tā ir jānosaka katrā gadījumā atsevišķi.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Saskaņā ar Regulas 2020/1784 22. pantā paredzētajiem noteikumiem Polijas tiesas pieprasa atmaksāt tajos norādītās izmaksas un lūdz avansu par eksperta atzinuma sagatavošanas izmaksām. Citas izmaksas, kas saistītas ar videokonferenču izmantošanu, sedz Polija.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, ir pienākums informēt uzklausāmo personu par to, ka uzklausīšana var notikt tikai brīvprātīgi, neizmantojot piespiedu līdzekļus. Ja Polijas tiesa ir iesaistīta tiešā pierādījumu iegūšanā, tā var pieprasīt apliecinājumu, ka uzklausīšana notiek brīvprātīgi (Regulas 2020/1784 19. panta 2. un 4. punkts).

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Tiesa pārbauda personas identitāti, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina personas identitāti vai tās identitāti un valstspiederību. Proti: Polijas pilsonim — personas apliecība vai pase; ārvalstnieka gadījumā — pase, ceļošanas dokuments vai cits derīgs dokuments, kas apliecina viņa identitāti vai identitāti un valstspiederību. Liecinieka uzklausīšana sākas ar jautājumiem par liecinieka personu un attiecībām ar pusēm.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Uzklausīšanas gadījumā saskaņā ar 19.–21. pantu, ja tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē Polijas centrālo institūciju par nodomu nopratināt liecinieku ar zvērestu, centrālā institūcija var pieprasīt zvēresta tekstu. Ja zvērests ir pretrunā Polijas tiesību pamatprincipiem, centrālā institūcija ir tiesīga nepiekrist nopratināšanai vai pieprasīt izmantot Polijas tiesību aktos paredzēto zvēresta tekstu.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Ja videokonferences notiek Polijas tiesas, Polijas cietuma vai Polijas pirmstiesas apcietinājuma iestādes telpās, šīs iestādes nodrošina specializētus videokonferenču pakalpojumus. Atbildīgās personas kontaktinformācija tiek paziņota tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, kā daļa no tehniskajiem pasākumiem pirms videokonferences.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Kopumā Polijas tiesību akti nepieprasa šādu papildu informāciju. Tomēr, ja ir vajadzīga papildu informācija (piemēram, par tehniskajiem saskaņojumiem ar Polijas tiesu), tai jābūt poļu valodā vai tai jāpievieno tulkojums poļu valodā.

Lapa atjaunināta: 27/09/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.