Pierādījumu iegūšana videokonferencē

Zviedrija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai ir iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, vai nu piedaloties tiesai dalībvalstī, kas iesniedz pieprasījumu, vai minētās dalībvalsts tiesai pierādījumus iegūstot tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Jā, pierādījumus var iegūt videokonferencē, piedaloties iesniedzējas dalībvalsts tiesai, vai arī šīs dalībvalsts tiesa var iegūt pierādījumus tieši.

Saskaņā ar Likuma (2003:493) par ES regulu par pierādījumu iegūšanu civillietās un komerclietās (“Pierādījumu iegūšanas regula”) 5. pantu pierādījumus iegūst rajonu tiesas (tingsrätter); ja pierādījumu iegūšana notiek ārpus tiesas sēdes, piemēro Procesuālā kodeksa (rättegångsbalken) 35. nodaļas, 8.–11. panta noteikumus.

Jāņem vērā, ka gadījumos, kad Pierādījumu iegūšanas regula nav piemērojam, ir spēkā citu tiesību aktu attiecīgie noteikumi, piem., Likums (1946:816) par pierādījumu iegūšanu ārvalstu tiesas vajadzībām.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Visas lietā nopratināmās personas var nopratināt videokonferencē.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Īpaši ierobežojumi nav noteikti.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Pierādījumu iegūšanu veic rajonu tiesas. Citādi īpaši ierobežojumi nav noteikti.

5 Vai ir atļauts ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja ir – vai ir pieejamas atbilstošās iekārtas?

Jā, tas ir atļauts, un šāds aprīkojums ir pieejams.

6 Kādā valodā būtu jānotiek tiesas sēdei: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Nopratināšanu veic zviedru valodā, taču tiesa var nolīgt tulku.

b) To nosaka iesniedzējas valsts noteikumi.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu un kur viņiem būtu jāatrodas, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

a) Ja nopratināšana notiek Zviedrijā, par tulka piedalīšanos un tās praktisko kārtību lemj Zviedrijas tiesa.

b) Iesniedzēja tiesa vajadzības gadījumā tulka atrašanai var lūgt palīdzību Valsts kancelejai, kura ir centrālā struktūra saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulu. Valsts kanceleja un iesniedzēja tiesa var vienoties par praktisko kārtību, kādā tulks piedalīsies nopratināšanā (Pierādījumu iegūšanas regulas 20. panta 2. punkts).

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai, a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 12.–14. pantu; un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu? Attiecībā uz abiem variantiem — nosakot uzklausīšanas dienu, cik daudz laika būtu jāatvēl, lai persona paziņojumu saņemtu pietiekami savlaicīgi?

a) Izpildes tiesa nosūta pavēsti nopratināmajai personai. Pavēstē norādīts laiks un vieta. Tiesību aktos nav noteikts, cik ilgā laikā nosakāms tiesas sēdes datums, taču nopratināmajai personai jādod pietiekami ilgs laiks (“saprātīgs termiņš”) pavēstē minēto prasību ievērošanai.

b) To nosaka iesniedzējas valsts noteikumi.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās būtu jāapmaksā?

Ja Zviedrijas tiesa to pieprasa, iesniedzēja tiesa sedz ekspertu un tulku izmaksas, izmaksas, kas radušās saistībā ar lūgumu izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, un izmaksas, kas saistītas ar sakaru tehnoloģiju, piem., videokonferences un telekonferences, izmantošanu (sk. Pierādījumu iegūšanas regulas 22. panta 2. punktu un 12. panta 3. un 4. punktu).

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka tās dalība ir brīvprātīga?

Iesniedzēja tiesa informē attiecīgo personu, ka pierādījumu iegūšana saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19. pantu jāveic brīvprātīgi.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Nav īpaši reglamentētas procedūras attiecībā uz personas identitātes pārbaudi.

12 Kādas prasības ir piemērojamas zvēresta nodošanai un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja zvērests ir vajadzīgs tiešai pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Pierādījumu iegūšanas regulas 19.–21. pantu?

Parasti piemēro valsts noteikumus par zvērestu, un nav īpašu nosacījumu vai norāžu attiecībā uz 19. panta piemērošanu.

13 Kādi ir pasākumi, lai nodrošinātu, ka videokonferences vietā atrodas kontaktpersona, ar kuru var sazināties tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, un persona, kas tiesas sēdes dienā ir pieejama videokonferenču iekārtu izmantošanai un jebkādu tehnisku problēmu risināšanai?

Visās tiesās ir pieejami darbinieki, kas prot strādāt ar videokonferences ierīcēm.

14 Kāda papildu informācija (ja ir) nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu?

Parasti papildu informācija nav vajadzīga.

Lapa atjaunināta: 18/09/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.