Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentu izsniegšanu?

“Izsniegšana” ir dokumenta nodošana adresātam tiesību aktos noteiktajā kārtībā un dokumentētā veidā, lai adresāts uzzinātu par dokumentu.

Izsniegšana ir juridisks akts, ko tiesa norīko saistībā ar tiesvedību un veic automātiski (Austrijas Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung – ZPO) 87. pants). Izsniegšana ir oficiāli jādokumentē, lai būtu iespējams pārbaudīt, kad un kam dokumenti ir izsniegti. Dažas procesuālas sekas var iestāties tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka dokumenti ir pienācīgi izsniegti.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Principā visi tiesas nolēmumi (piemēram, tiesas pavēstes, lēmumi, spriedumi) un visi pušu pieteikumi (piemēram, prasības, atbildes raksti, pārsūdzības) un citi paziņojumi, kas ir adresēti (arī) pretējai pusei, ir oficiāli jāizsniedz.

3 Kas ir atbildīgs par dokumenta izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšanu un tās metodi nosaka lēmuma pieņēmējs (tiesnesis, tiesas sekretārs). Šādu rīkojumu sauc par izsniegšanas priekšrakstu (Zustellverfügung), un to izdod lēmuma pieņēmējs, veicot atzīmi uz izsniedzamā dokumenta oriģināla. Faktiski dokumentus izsniedz piegādes dienests. Parasti tas būs pasta dienests, taču var būt arī kāds cits sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs. Par tiesas īstenotu elektronisko izsniegšanu skatīt 6. punktu.

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja norādītā adrese nav pareiza? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu

Principā tā nenotiek. Taču atkarībā no tā, cik cilvēkresursu ir pieejams, var tikt veiktas vienkāršas pārbaudes, piemēram, pārbaudes reģistros (papildu informāciju sk. turpmāk 4.3. punktā).

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja ir, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Jā. Jebkura persona, tostarp citas valsts iestāde, var sazināties ar Austrijas reģistrācijas iestādēm (pašvaldību, pašvaldības iestādēm, pašvaldības rajona biroju (Gemeindeamt, Magistrat, Magistratisches Bezirksamt)), lai pieprasītu reģistrācijas datus par fiziskas personas pamata dzīvesvietu. Reģistrācijas dati tiek glabāti Centrālajā iedzīvotāju reģistrā (Zentrales Melderegister — ZMR). Tas ir publisks reģistrs, kurā ietverti visu Austrijā reģistrēto personu vārdi, uzvārdi un ziņas par viņu pamata dzīvesvietu, kā arī — ja tādas ziņas ir — par papildu dzīvesvietu(-ām). Dzīvesvietas reģistrācija vai dereģistrācija Austrijā ir obligāta.

Lai iesniegtu vaicājumu reģistram, ir nepieciešama vismaz šāda informācija par meklējamo personu: vārds un uzvārds, kā arī papildu pazīme, kas ļauj nepārprotami identificēt personu (piemēram, dzimšanas datums, dzimšanas vieta, valstspiederība vai iepriekšējā adrese).

Papildu informāciju par to, kā iesniegt vaicājumu reģistram, var atrast vietnē: http://www.help.gv.at, sadaļā “Dokumenti un tiesības” (Dokumente und Recht) / “Personas dati/reģistrācijas informācija” (Personen–Meldeauskunft).

4.3 Kāda veida palīdzību, atbildot uz citu dalībvalstu pieprasījumiem, šīs dalībvalsts iestādes sniedz atbilstoši Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktam? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktu

Saņēmēju adreses Austrijas Republikā var atrast šādi (regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts).

Centrālais iedzīvotāju reģistrs (Zentrale Melderegister — “reģistrs”) ir pakļauts Austrijas Federālajai iekšlietu ministrijai. Tas ir publisks reģistrs, kurā iekļautas visas personas, kuru pamata dzīvesvieta un attiecīgā gadījumā arī papildu dzīvesvieta vai dzīvesvietas ir reģistrētas Austrijā. Reģistrā ir pieejami dati par fizisku personu identitāti (piemēram, vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, numurs reģistrā, valstspiederība u.c.) un viņu dzīvesvietas dati. Dzīvesvietas reģistrācija vai dereģistrācija Austrijā ir obligāta.

Ierakstus reģistrā veic dažādas Austrijas pilsētu un pašvaldību reģistrācijas iestādes, dzimtsarakstu nodaļas un pilsonības iestādes. Tiešsaistē tam var piekļūt visas iestādes (piemēram, komunālās iestādes un policijas iestādes). Pēc pieprasījuma tieša piekļuve ir arī Austrijas Iekšlietu ministrijas pārbaudītām bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, juristiem, notāriem utt.

Ikviens var (par maksu) pieprasīt no reģistrācijas iestādēm reģistrācijas informāciju par kādas personas pamata dzīvesvietu.

Fiziskas personas atrašanās vietas noteikšanai gan fiziskās, gan juridiskās personas reģistrā var iegūt informāciju par reģistrētām personām, pieprasot ziņas par personas pamata dzīvesvietu. Informāciju par dzimšanas datiem var pieprasīt tikai personas ar izpildu rīkojumu, kas vērsts pret pieprasīto(-ajām) personu(-ām).

Parasti tiek sniegta tikai informācija par personas pamata dzīvesvietu. Ja personai, kuras dati tiek pieprasīti, nav aktuālas pamata dzīvesvietas, tiek sniegta informācija par tās pēdējo dereģistrēto pamata dzīvesvietu.

Reģistrācijas informāciju var iegūt ar nosacījumu, ka personai, kuras dati tiek pieprasīti, ir tādas noteiktas individuālas pazīmes, ka sniegtā informācija nevar attiekties uz vairākām personām. Lai iegūtu informāciju, ir nepieciešams norādīt pieprasītās personas vārdu, uzvārdu un vismaz vienu papildu pazīmi, lai šo personu varētu galīgi identificēt (piemēram, dzimšanas datumu, dzimšanas vietu, valstspiederību vai iepriekšējo adresi).

Kompetentā iestāde ir reģistrācijas iestāde, t. i., pašvaldības iestāde; valstspilsētās tā ir pilsētas dome, bet Vīnē — pašvaldības rajona nodaļa.

Reģistrācijas informācijas pieprasījumus var iesniegt neoficiāli — personīgi, pa pastu vai internetā.

Reģistrācijas informāciju var pieprasīt tiešsaistē no reģistra tīmekļa vietnes vai vietnē: oesterreich.gv.at. Ir nepieciešama aktivizēta personas apliecība un elektronisku norēķinu iespēja. Pieprasītā informācija tiek sniegta, tiklīdz ir samaksāta administratīvā nodeva. Pašreizējā administratīvā nodeva 3,30 EUR apmērā ir jāsamaksā arī tad, ja meklēšana nesniedz skaidru rezultātu.

Lai iegūtu reģistrācijas informāciju, ir nepieciešams oficiāls personu apliecinošs dokuments ar fotogrāfiju. Rakstisku pieteikumu gadījumā jāiesniedz oficiālā dokumenta oriģināls vai kopija, ko apliecinājis notārs vai tiesa.

Par rakstiskiem pieprasījumiem tiek piemērota maksa 14,30 EUR apmērā. Vaicājumi vietējā iedzīvotāju reģistrā maksā 2,10 EUR, savukārt vaicājumi Centrālajā iedzīvotāju reģistrā maksā 3,30 EUR.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 7. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Principā dokumentu izsniegšanu veic piegādes pakalpojumu sniedzējs, proti, pasta pakalpojumu sniedzējs vai cits sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (sk. iepriekš 3. punktu), vai arī tiesas amatpersonas (Austrijas Civilprocesa kodeksa 88. pants).

Taču ir arī alternatīvas izsniegšanas procedūras, kas aprakstītas turpmāk.

Dokumentu izsniegšana publiskā paziņojumā saskaņā ar Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 25. pantu un Austrijas Civilprocesa kodeksa 115. pantu

Ja dokumenti jāizsniedz personām, kurām nav zināmas dokumentu piegādes vietas, vai ja dokumenti jāizsniedz vairākām personām, kuras iestādēm nav zināmas un kurām nav iecelts pilnvarots saņēmējs, dokumentus var izsniegt, paziņojumu par to, ka izsniedzamais dokuments ir pieejams tiesā, publicējot dekrētu dosjē (Ediktsdatei) (tam var piekļūt, atverot tīmekļa vietnes http://www.justiz.gv.at/ sadaļu E-Government/Ediktsdatei). Paziņojumā ir jānorāda arī šāda īsa informācija: izsniedzamā dokumenta saturs, lietu iztiesājošās tiesas nosaukums, strīda priekšmets, dokumenta saņemšanas iespējas un informācija par paziņojuma juridiskajām sekām. Uzskatāms, ka dokuments ir izsniegts, tiklīdz paziņojums ir publicēts dekrētu dosjē.

http://www.justiz.gv.at/ Dokumentu izsniegšana, ko veic tiesas iecelts administrators (Austrijas Civilprocesa kodeksa 116., 117. un 118. pants)

Ja vienīgā iespēja izsniegt dokumentu ir ar publisku paziņojumu (paziņojuma publicēšanu dekrētu dosjē), tiesai pēc pieprasījuma vai ex officio ir jāieceļ administrators, ja attiecīgajai(-ām) personai(-ām) saistībā ar tai(-ām) izsniedzamo dokumentu būtu jāveic tiesiski pasākumi savu tiesību aizstāvībai un jo īpaši tad, ja izsniedzamajā dokumentā ir ietverta tiesas pavēste šai(šīm) personai(-ām). Par administratora iecelšanu ir jāpaziņo dekrētu dosjē (Austrijas Civilprocesa kodeksa 117. pants). Tiklīdz tas ir izdarīts un dokuments pēcāk ir nodots administratoram, dokumentu uzskata par izsniegtu (Austrijas Civilprocesa kodeksa 118. pants).

Par tiesas īstenotu elektronisko izsniegšanu skatīt 6. punktu.

6 Vai civilajā tiesvedībā ir atļauta elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja ir, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

6.1 Kāda veida elektroniskie pakalpojumi Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 1. punkta nozīmē ir pieejami šajā dalībvalstī, ja izsniegšana ir jāveic tieši personai, kurai ir zināma izsniegšanas adrese citā dalībvalstī?

Sk. atbildi uz 6.2. punktu.

6.2 Vai šī dalībvalsts saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu ir noteikusi papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā pieņems elektronisku izsniegšanu pa e-pastu, kā minēts minētās regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu

Tiesas var izmantot Austrijas e-tiesas (Elektronischer Rechtsverkehr (ERV)) sistēmu dokumentu elektroniskai izsniegšanai lietas dalībniekiem vai to pārstāvjiem. Šis ir pārsūtīšanas veids, kas atbilst precīziem tehniskiem noteikumiem, identificētu lietotāju lokā. ERV principā ir pieejama visām fiziskajām un juridiskajām personām, lai gan tai ir nepieciešama īpaša programmatūra un būtībā arī starpniekaģentūras iesaiste.

Ja izsniegšana, izmantojot ERV, nav iespējama, dokumentu elektroniskā izsniegšana var notikt arī ar administratīvās nodaļas starpniecību, kas atbild par dokumentu izsniegšanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas likuma 3. daļu (Zustellgesetz, 28. un turpmākie punkti).

Personas, kurām ir jāizmanto Austrijas ERV (bet ne citas elektroniskās izsniegšanas sistēmas), ir šādas: juristi (Rechtsanwältinnen und Rechtsanwälte), citas personas, kas pilnvarotas pārstāvēt atbildētāju kriminālprocesā (Verteidigerinnen und Verteidiger in Strafsachen), notāri (Notarinnen und Notare), kredītiestādes un finanšu iestādes (Banku darbības likuma (BWG) 1. panta 1. un 2. punkts), uzņēmumi, uz kuriem attiecas 2016. gada Apdrošināšanas uzraudzības likuma (VAG 2016) 1. panta 1. punkta 1., 2., 4., 6., 7. un 8. apakšpunkts, sociālās apdrošināšanas iestādes (Vispārīgā sociālās apdrošināšanas likuma (ASVG) 23.–25. pants, Pašnodarbināto personu sociālās apdrošināšanas likuma (GSVG) 15. pants, Lauksaimnieku sociālās apdrošināšanas likuma (BSVG) 13. pants, Civildienesta ierēdņu veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas likuma (B-KUVG) 9. pants un 1972. gada Notāru apdrošināšanas likuma (NVG) 4. pants), pensiju iestādes (ASVG 479. pants), Būvstrādnieku atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu fonds (Būvstrādnieku atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu likuma (BUAG) 14. pants), Aptieku darbinieku algu fonds (2002. gada Algu fonda likuma 1. pants), Maksātnespējas neparedzētu gadījumu nodrošinājuma fonds (Maksātnespējas neparedzētu gadījumu nodrošinājuma likuma (IESG) 13. pants) un IEF Service GmbH (IEF likuma (IEFG) 1. pants), Austrijas sociālās apdrošināšanas iestāžu konfederācija (ASVG 31. pants), finanšu prokurors (Finanzprokuratur, kas pārstāv valsti noteikta veida lietās) (Finanšu prokuroru likuma (ProkG) 1. pants ), advokātu asociācijas (Rechtsanwaltskammern), eksperti un tulki (Tiesu organizācijas likuma (GOG) 89.c panta 5.a punkts).

Saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem elektroniska dokumentu izsniegšana pa e-pastu nav atļauta.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Izsniegšana aizstājējam

Ja tiesību aktā izsniedzējam ir stingri aizliegts piegādāt dokumentu aizstājējsaņēmējam, tad procedūru sauc par izsniegšanu personīgi, proti, dokumenti ir personīgi jānodod personai, kurai dokuments ir izsniedzams. To piemēro tikai izņēmuma gadījumos.

Visos pārējos gadījumos ir atļauta izsniegšana aizstājējam. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja adresāts piegādes vietā nav sastopams, tad dokumentus principā var izsniegt jebkurai pilngadīgais personai, kura dzīvo tajā pašā piegādes vietā, kur adresāts, vai jebkuram adresāta darbiniekam vai darba devējam, kurš ir gatavs saņemt dokumentus (Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 16. panta 2. punkts). Tiesību aktos šo personu sauc par aizstājējsaņēmēju (Ersatzempfänger).

Taču izsniegšana aizstājējam ir atļauta vienīgi tad, ja izsniedzējam ir pamats uzskatīt, ka adresāts regulāri uzturas piegādes vietā.

Saskaņā ar Austrijas Civilprocesa kodeksa 103. pantu persona nevar būt aizstājējsaņēmējs, ja tā tiesiskā strīdā ir adresātam pretējā puse.

Saskaņā ar Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 16. panta 5. punktu ir uzskatāms, ka dokumenta izsniegšana aizstājējam nav notikusi, ja adresāts nav varējis laikus uzzināt par izsniegtajiem dokumentiem, jo nav atradies piegādes vietā (piemēram, bija ceļojumā, slimnīcā vai ieslodzījumu vietā). Tomēr izsniegšana uzskatāma par faktiski notikušu nākamajā dienā pēc adresāta atgriešanās piegādes vietā.

Deponēšana

Ja dokumentu piegādes vietā nevar izsniegt (ne saņēmējs, ne aizstājējsaņēmējs nav sastopami) un piegādātājam ir pamats uzskatīts, ka saņēmējs regulāri uzturas piegādes vietā, tad gadījumos, ja dokumentu piegādā piegādes pakalpojumu sniedzējs dienests, dokumentu deponē attiecīgajā piegādes pakalpojumu dienesta birojā, visos citos gadījumos - attiecīgajā ciema padomē vai iestādē, kas atrodas tajā pašā ciemā (Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 17. pants).

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Sīkāku informāciju skatīt 7.1. un 7.3. punktā.

7.3 Ja cita izsniegšanas metode ir deponēt dokumentus konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir deponēti?

Adresāts ar paziņojumu (kas ievietots pastkastītē vai piestiprināts uz ieejas durvīm) ir jāinformē par to, ka dokumenti ir deponēti. Paziņojumā ir jānorāda vieta, kur dokumenti ir deponēti, dokumentu izņemšanas laikposma sākums un beigas un dokumentu deponēšanas juridiskās sekas (Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 17. panta 2. punkts). Saskaņā ar Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 17. panta 3. punktu dokumentu izņemšanas laikposms sākas dienā, kad dokumentu pirmoreiz dara pieejamu izņemšanai, un tas ilgst vismaz divas nedēļas. Deponēto dokumentu uzskata par izsniegtu šā laikposma pirmajā dienā (nosacīta izsniegšana). Taču tas neattiecas uz gadījumiem, kad adresāts nav varējis laikus uzzināt par izsniegtajiem dokumentiem, jo nav atradies piegādes vietā. Taču Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 17. panta 3. punkta pēdējā teikumā ir noteikts, ka pat tādā gadījumā izsniegšanu uzskata par faktiski notikušu nākamajā dienā pēc adresāta atgriešanās piegādes vietā dokumentu izņemšanas laikposma ietvaros, kurā viņš būtu varējis deponēto dokumentu izņemt. Ja deponētais dokuments netiek izņemts (kas nekādā veidā neietekmē to, ka dokumentu uzskata par izsniegtu, jo tas tika deponēts), tad dokumenta izņemšanas laikposma beigās tas ir jānosūta atpakaļ tiesai, kas to ir sūtījusi.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Ja adresāts vai aizstājējsaņēmējs, kas dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā, bez likumīga attaisnojoša iemesla atsakās saņemt dokumentu, tas ir jāatstāj piegādes vietā vai — ja tas nav iespējams — jādeponē bez rakstiska paziņojuma. Ja dokuments tiek atstāts vai deponēts, to uzskata par izsniegtu (Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 20. pants).

8 Izsniegšana no ārvalstīm pa pastu (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam vai arī saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi tas var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Izsniegšana pa pastu ir jāveic saskaņā ar Pasaules Pasta savienības konvenciju un ir jāpievieno starptautisks apstiprinājums par saņemšanu. Dokuments ir jāpiegādā adresātam vai — ja tas nav iespējams — citai personai, kura saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, uz kuru dokuments tiek piegādāts, ir pilnvarota saņemt dokumentu (piemēram, pilnvarotam saņēmējam vai aizstājējsaņēmējam). Austrijā ir piemērojami Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 16. panta noteikumi par aizstājējsaņēmējiem (sk. iepriekš 7.1. punktu).

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pantu, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Jautājums par to, vai ir atļauts deponēt dokumentu un, ja ir, tad ar kādiem nosacījumiem, ir balstīts uz tās valsts tiesību aktiem, kurā dokuments tiek piegādāts. Saskaņā ar attiecīgajiem Austrijas tiesību aktu noteikumiem dokumentu var deponēt, ja ir izpildīti vajadzīgie nosacījumi (skatīt 7. punktu).

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var izņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Skatīt 7.3. punktu.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Jā. Piegādātājam ir jāapliecina, ka dokuments ir izsniegts, ierakstot to piegādes pierādījuma dokumentā (apliecinājumā par piegādi, apstiprinājumā par saņemšanu). Dokumenta pieņēmējam ir jāapliecina pieņemšana, parakstot piegādes pierādījuma dokumentu, norādot datumu un — ja viņš nav dokumenta adresāts — saikni ar dokumenta adresātu. Ja dokumenta pieņēmējs atsakās sniegt apliecinājumu, piegādātājam ir jāreģistrē šis fakts piegādes pierādījuma dokumentā, jānorāda datums un attiecīgā gadījumā — dokumenta pieņēmēja saikne ar adresātu. Piegādes pierādījuma dokuments nekavējoties ir jānosūta sūtītājam.

Piegādes pierādījuma nosūtīšanas vietā var izmantot elektronisku piegādes pierādījuma kopijas vai attiecīgo piegādes datu nosūtīšanu, ja vien iestāde ar attiecīgu piezīmi uz piegādes pierādījuma, to nav aizliegusi. Piegādes pierādījuma oriģināls ir jāglabā vismaz piecus gadus pēc elektroniskās nosūtīšanas un pēc attiecīgās iestādes pieprasījuma tai nekavējoties jānosūta.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai arī dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Kaut gan izsniegšanu neuzskata par faktiski notikušu, ja tā veikta, pārkāpjot tiesību aktu noteikumus, šādas nepilnības var novērst. Proti, izsniegšana, kas veikta, pārkāpjot noteikto kārtību, saskaņā ar Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 7. panta pamatnoteikumu tiek uzskatīta par notikušu brīdī, kad adresāts faktiski ir saņēmis dokumentu. Ja ir iecelts pilnvarots saņēmējs, šī persona jānorāda kā adresāts; pretējā gadījumā izsniegšana ir notikusi tikai brīdī, kad dokumentu faktiski saņem pilnvarotais saņēmējs. Turklāt Dokumentu izsniegšanas likumā (16. panta 5. punktā un 17. panta 3. punktā) ir paredzēti īpaši noteikumi dokumentu izsniegšanas nepilnību novēršanai šādās situācijās: ja adresāts nevar laikus uzzināt par izsniegtajiem dokumentiem, jo neatrodas piegādes vietā, ja izsniegšana aizstājējam ir neefektīva vai ja dokumenti ir deponēti. Nepilnība tiek novērsta nākamajā dienā pēc adresāta atgriešanās piegādes vietā, taču gadījumos, kad dokumenti ir deponēti, izšķirošais faktors ir tas, vai adresāts ir atgriezies piegādes vietā dokumenta izņemšanas laikposmā un varējis izņemt deponēto dokumentu nākamajā dienā. Nepilnību novēršanas termiņš nav ierobežots nenotikušas izsniegšanas aizstājējsaņēmējam gadījumā, turpretī nenotikušas dokumenta deponēšanas gadījumā nepilnību vairs nevar novērst, ja adresāts atgriežas pēc izņemšanas laikposma beigām. Ja adresāts atgriežas pietiekami savlaicīgi, lai varētu saņemt sūtījumu pirmajā izņemšanas laikposma dienā, izsniegšanu uzskata par notikušu tajā pašā dienā, jo izņemšanas laikposms vēl ir spēkā. Ja viņš atgriežas vēlāk, deponētā dokumenta izsniegšana tiek uzskatīta par notikušu tikai nākamajā dienā pēc adresāta atgriešanās; termiņi, kas sākas ar dokumentu izsniegšanu, jo īpaši apelācijas termiņi, vienmēr ir jāpiešķir saņēmējam pilnībā.

11 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, pamatojoties uz izmantoto valodu (Dokumentu izsniegšanas regulas 12. pants), un tiesa vai iestāde, kurā celta prasība, nolemj pārbaudīt, vai atteikums ir bijis pamatots, vai pastāv īpašs tiesību aizsardzības līdzeklis, lai apstrīdētu minēto lēmumu?

Tiesības pārsūdzēt attiecīgo tiesas lēmumu.

12 Vai man ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja ir, tad cik? Vai pastāv atšķirība, kad dokuments ir jāizsniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kad izsniegšanas pieprasījums ir no citas dalībvalsts? Sk. arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 15. pantu attiecībā uz dokumenta izsniegšanu no citas dalībvalsts

Maksa netiek piemērota.