Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentu izsniegšanu?

Saskaņā ar 2016. gada Likumu CXXX par Civilprocesa kodeksu (A polgári perrendtartásról szóló 2016. évi CXXX. Törvény, ungāru valodā) (“Civilprocesa kodekss”), ja vien likumā nav noteikts citādi, tiesas dokumenti adresātam jānosūta pa pastu saskaņā ar tiesību aktiem par oficiālu dokumentu izsniegšanu. Adresāti var saņemt sev adresētos dokumentus arī tiesas kancelejā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Obligātas vai fakultatīvas elektroniskas saziņas gadījumā dokumentus izsniedz elektroniski.

Iepazīstieties arī ar dokumentu “Lietu apstrāde tiešsaistē un elektroniskā saziņa ar tiesām”.

Oficiālu dokumentu izsniegšanas mērķis ir informēt adresātus par dokumentu saturu tādā veidā, kas ļauj sūtītājiem pierādīt, ka dokumenti ir nosūtīti adresātiem. Dokumentu izsniegšanai, tās datumam un izsniegšanas iznākumam ir jābūt apliecinātam. Oficiālus dokumentus var sūtīt ierakstītā vēstulē ar apstiprinājumu par saņemšanu, kas ir īpaši paredzēts šāda veida izsniegšanai.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Saskaņā ar 2012. gada Likumu CLIX par pasta pakalpojumiem (A postai szolgáltatásokról szóló 2012. évi CLIX. Törvény, ungāru valodā) (“2012. gada Likums CLIX”) oficiāli ir jāizsniedz dokumenti, kuru nosūtīšanai vai izsniegšanai (vai izsniegšanas mēģinājumam), vai nosūtīšanas vai izsniegšanas datumam ir tiesību aktos noteiktas juridiskas sekas, dokumenti, uz kuru pamata aprēķina likumiskos termiņus, un dokumenti, kuri saskaņā ar tiesību aktiem tiek uzskatīti par oficiāliem dokumentiem.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu par turpmāk minētajiem dokumentiem civillietās vienmēr jāpaziņo, tos izsniedzot:

• spriedumus un rīkojumus izsniedz pusēm,
• tiesas procesa laikā izdotus rīkojumus izsniedz pusei, kas nav bijusi pienācīgi izsaukta uz lietas iztiesāšanu,
• dažus Civilprocesa kodeksā minētus tiesas procesa laikā izdotus rīkojumus izsniedz pusei, kas nav ieradusies uz lietas iztiesāšanu,
• ārpus tiesas procesa izdotus rīkojumus izsniedz attiecīgajai pusei,
• visus procesa laikā izdotos lēmumus izsniedz personai, kuras interesēs prokurors vai persona, kas ir pilnvarota ierosināt tiesvedību, ir ierosinājusi tiesvedību.

3 Kas ir atbildīgs par dokumenta izsniegšanu?

Par dokumentu izsniegšanu ir atbildīga tiesa un pasta vai uzticamības pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar tiem piemērojamajiem tiesību aktiem.

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja norādītā adrese nav pareiza? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu

Nav šāda pienākuma.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja ir, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Fizisku personu dzīvesvietas adrese

Ungārijā Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieka reģistra jautājumos birojs (Belügyminisztérium Nyilvántartások Vezetéséért Felelős Helyettes Államtitkársága — BM NYHÁT; tīmekļa vietne: http://nyilvantarto.hu/hu/adatszolgaltatas_szemelyi, ungāru valodā) uztur centrālo adrešu reģistru. Šo reģistru var izmantot, lai iegūtu ziņas par individuāli identificētu personu adresēm. Pieteikumus var iesniegt privātpersonas, juridiskas personas vai tiesību subjekti bez juridiskas personas statusa, ja tie pamato datu izmantošanas nolūku un norāda juridisko pamatu.

Pieteikumu var iesniegt personīgi jebkurā reģionālajā birojā vai ārzemēs Ungārijas diplomātiskajā pārstāvniecībā (magyar külképviseleti hatóságnál, ungāru valodā), kuras kompetencē ir attiecīgā dzīvesvietas adrese ārzemēs.

Rakstisku pieteikumu var iesniegt jebkurā reģionālajā birojā. Ja pieprasītie dati reģionālajā birojā nav pieejami, var rīkoties šādi:

• publiskas iestādes var iesniegt pieprasījumus un pieteikumus par datu izpaušanu BM NYHÁT Personu reģistru un pārvaldības departamenta Iekšzemes juridiskās palīdzības nodaļā (BM NYHÁT Személyi Nyilvántartási és Igazgatási Főosztály Belföldi Jogsegélyügyek Osztály), pasta adrese: 1476 Budapest, Pf. 281,
• visas pārējās personas, kas nav minētas iepriekš (piemēram, privātpersonas vai uzņēmumi), var iesniegt pieprasījumus BM NYHÁT Individuālo klientu apkalpošanas un dokumentu pārraudzības departamentā (BM NYHÁT Személyes Ügyfélszolgálati és Okmányügyeleti Főosztály), pasta adrese: 1553 Budapest, Pf. 78,
• rakstisku pieteikumu ārzemēs var iesniegt Ungārijas diplomātiskajā pārstāvniecībā (magyar külképviseleti hatóságnál, ungāru valodā), kuras kompetencē ir attiecīgā dzīvesvietas adrese ārzemēs.

Pieprasījumā jāiekļauj šāda informācija:

• ziņas par pieteikuma iesniedzēju, pieteikuma iesniedzēja vai tā pārstāvja vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, juridiskā adrese vai darījumdarbības vieta,
• pieprasīto datu precīzs uzskaitījums,
• datu izmantošanas nolūks,
• fiziskās personas identifikācijas dati, ko var izmantot pieteikumā norādītās personas identificēšanai (vārds un uzvārds, dzimšanas vieta un datums, mātes meitas uzvārds), vai pieteikuma iesniedzējam zināmais vārds un uzvārds un dzīvesvietas adrese (pašvaldības nosaukums, ielas nosaukums, ēkas numurs).

Pieteikumam pievienojami šādi dokumenti:

• dokuments, kas apstiprina datu izmantošanas juridisko pamatu,
• pilnvarotā pārstāvja pārstāvības tiesību apliecinājums, ja tas nav pieejams Rīkojumu reģistrā. Pilnvarai jābūt iekļautai publiskā aktā vai privātā aktā, kas ir neapstrīdams pierādījums, vai ierakstītai ziņojumā.

Ja vien pilnvarā nav noteikts citādi, tā attiecas uz visiem paziņojumiem un darbībām saistībā ar izskatāmo lietu.

Ja rodas šaubas par ārvalstīs izdota dokumenta autentiskumu vai saturu, iestāde lūdz klientam uzrādīt ārvalstīs izdotu atkārtoti apliecinātu publisku aktu.
Ja klients kopā ar citā valodā, nevis ungāru valodā sagatavotu dokumentu iesniedz apliecinātu tā tulkojumu, iestāde to pieņem kā iztulkotu.

Ja procedūra tiek veikta, tad pēcāk ir jāmaksā nodeva par administratīvajiem pakalpojumiem:

• datu sniegšana par 1–4 personām: 3500 HUF,
• datu sniegšana, kas attiecas uz piecām vai vairāk personām: to personu skaits, par kurām sniedzami dati, reizināts ar likmi par vienību, kas ir 730 HUF par vienību.

Ja pieteikumus iesniedz no ārvalstīm vai ar tās Ungārijas diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību, kas ir akreditēta pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas valstī, nodeva pēcāk jāmaksā kā konsulārā nodeva kompetentajā Ungārijas pārstāvniecībā.

Attiecībā uz uzņēmumiem:

vissvarīgākie komercreģistrā ietvertie dati par uzņēmumiem, ieskaitot adresi, ungāru valodā bez maksas ir pieejami šajā tīmekļa vietnē: https://www.e-cegjegyzek.hu.

4.3 Kāda veida palīdzību, atbildot uz citu dalībvalstu pieprasījumiem, šīs dalībvalsts iestādes sniedz atbilstoši Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktam? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktu

Tieslietu ministrija no pārsūtītājām struktūrām saņem lūgumus noteikt adresāta adresi saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz informāciju, kas sniedzama saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, skatīt 4.2. iedaļu.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 7. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Saskaņā ar valdības 2012. gada 4. decembra Dekrētu Nr. 335/2012, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par pasta pakalpojumiem un oficiālo dokumentu izsniegšanu (335/2012. (XII. 4.) Korm. Rendelet, ungāru valodā) (“valdības Dekrēts Nr. 335/2012”), pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz oficiālus dokumentus, kas nosūtīti ar apstiprinājumu par saņemšanu, nogādājot tos personīgi adresātam vai citam pilnvarotam saņēmējam.

Oficiālu dokumentu nedrīkst izsniegt šādām personām: epizodiskam saņēmējam, pamatojoties uz īpašu līgumu ar sūtītāju vai īpašu noteikumu saskaņā ar līguma vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem; organizācijas darbiniekam vai dalībniekam piegādes laikā organizācijas uzņēmuma telpās vai citās telpās, kas atvērtas klientu plūsmai; fiziskai personai, kas strādā reģistratūrā, ja organizācijai tāda ir; vai norādītajā adresē esošā īpašuma iznomātājam vai adresāta mitekļa nodrošinātājam, ja tas ir fiziska persona.

Saskaņā ar valdības Dekrētu Nr. 335/2012 pakalpojumu sniedzējs pastu, kas nosūtīts kā oficiāls dokuments, mēģina izsniegt divreiz. Ja pirmais izsniegšanas mēģinājums neizdodas, jo adresāts vai pilnvarotais saņēmējs norādītajā adresē nav sastopams, tad pakalpojumu sniedzējs atstāj paziņojumu, dara oficiālo dokumentu pieejamu paziņojumā norādītajā piegādes vietā un vēlreiz mēģina izsniegt dokumentu piektajā darbadienā pēc nesekmīgā izsniegšanas mēģinājuma. Ja arī otrais mēģinājums ir nesekmīgs, pakalpojumu sniedzējs vēlreiz atstāj adresātam paziņojumu un dara oficiālo dokumentu pieejamu paziņojumā norādītajā piegādes vietā piecas darbadienas no otrā mēģinājuma dienas. Līdz otrajam mēģinājumam oficiālo dokumentu var izņemt norādītajā piegādes vietā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Ja oficiālais dokuments nav sasniedzis adresātu līdz otrajā paziņojumā norādītajam termiņam, pakalpojumu sniedzējs nākamajā darbadienā oficiālo dokumentu atdod atpakaļ sūtītājam ar norādi “nav paņemts”.

Tādā gadījumā saskaņā ar Civilprocesa kodeksa noteikumiem dokuments jāuzskata par izsniegtu piektajā darbadienā pēc otrā izsniegšanas mēģinājuma dienas, ja vien netiek pierādīts pretējais. Izsniegšanu neuzskata par likumīgu, ja dokuments ir izsniegts nevis adresātam, bet aizstājējsaņēmējam un aizstājējsaņēmējs tiesas procesā ir pretējā puse vai tās pārstāvis. Ja tiek izsniegts dokuments, ar ko sāk tiesvedību, vai lēmums pēc būtības, ar ko izbeidz tiesvedību, tiesa astoņās darbadienās paziņo adresātam par prezumpciju, ka dokuments ir izsniegts. Ja ir pieejama e-pasta adrese, paziņojums jānosūta arī uz e-pasta adresi.

Adresāti var saņemt sev adresētos dokumentus arī tiesas kancelejā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

1994. gada Likums LIII par izpildes procedūru (A végrehajtási eljárásról szóló 1994. évi LIII. törvény, ungāru valodā) (“1994. gada Likums LIII”) regulē tiesu izpildītāju veiktu dokumentu izsniegšanu kā alternatīvu izsniegšanas veidu, kas ir atļauts attiecībā uz lēmumiem pēc būtības, kuri ir izpildes pamatā, ja ir iestājusies dokumentu izsniegšanas prezumpcija un puse, kura ir tiesīga uzrādīt izpildes pieprasījumu, ir skaidri to pieprasījusi un veikusi avansa maksājumu izmaksu segšanai. Saskaņā ar 1994. gada Likumu LIII tiesu izpildītājs saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem var arī personīgi izsniegt izpildes dokumentus. Ja šī procedūra neizdodas, dokumentus var izsniegt jaunā procedūrā saskaņā ar oficiālu dokumentu izsniegšanai piemērojamajiem vispārīgajiem noteikumiem.

Civilprocesa kodekss un 2009. gada Likums L par maksājuma rīkojuma procesu (a fizetési meghagyásos eljárásról szóló 2009. évi L. törvény, ungāru valodā) (“2009. gada Likums L”) paredz citus gadījumus, kad dokumentus var izsniegt tiesu izpildītājs.

Papildus iepriekš minētajam tiesību aktos paredzētajos gadījumos dokumentus var izsniegt īpašas izsniegšanas struktūras, piemēram, tiesu darbinieki (piem., steidzamos gadījumos izsniegt pavēstes civilprocesā).

6 Vai civilajā tiesvedībā ir atļauta elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja ir, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu tiek nošķirta obligāta un fakultatīva elektroniska saziņa.

Saskaņā ar 2015. gada Likumu CCXXII par vispārīgajiem noteikumiem, kas piemērojami elektroniskās pārvaldes un uzticamības pakalpojumiem (Az elektronikus ügyintézés és a bizalmi szolgáltatások általános szabályairól szóló 2015. évi CCXXII. Törvény, ungāru valodā) (“2015. gada Likums CCXXII”), personām, kam saskaņā ar tiesību aktiem ir jāizmanto elektroniska saziņa (piemēram, likumīgajiem pārstāvjiem un uzņēmumiem), visi pieteikumi tiesai jāiesniedz tikai elektroniski, kā noteikts minētajā likumā un tā īstenošanas dekrētos. Arī tiesa šīm personām dokumentus izsniedz elektroniski.

Tiesvedības puses, kurām nav obligāti jāizmanto elektroniska saziņa, vai to pārstāvji, ja tie nav klasificēti kā likumīgie pārstāvji, ar izņēmumiem, kas minēti Civilprocesa kodeksā, pēc izvēles var iesniegt visus dokumentus elektroniski saskaņā ar 2015. gada Likuma CCXXII un tā īstenošanas dekrētu noteikumiem. Ja kāda puse vai tās pārstāvis izvēlas elektronisku saziņu, tiesa izsniedz visus tiesas dokumentus elektroniski.

Elektroniskas saziņas gadījumā tiek nodrošināta nepārtraukta sazināšanās ar tiesu, izmantojot elektronisko pakalpojumu sistēmu. Pusei, kas izvēlējusies elektronisku saziņu, paziņo, vai tās iesniegtie dokumenti atbilst IT prasībām.

Drošas piegādes pakalpojums cita starpā garantē, ka tiek sniegts paziņojums par ziņojumu saņemšanu un nesekmīgu piegādi. Pakalpojuma sniedzējam nekavējoties jāizdod sūtītājam apliecinājums, kurš jānosūta uz norādīto e-pasta adresi un ar kuru tiek apstiprināta informācija, kas attiecas uz dokumentu izsniegšanas faktu.

Dokumentus, ko izsniedz, izmantojot drošas piegādes pakalpojumu, uzskata par saņemtiem piecu darbadienu laikā, ja tiesību aktos nav noteikts citādi. Ja adresāts minētajā termiņā nepieņem pasta sūtījumu, bet arī neatsakās no piegādes, nākamajā darbadienā pēc piecu darbadienu perioda tiek nosūtīts otrs paziņojums.

Kopš elektroniskas saziņas ieviešanas procesuālajās tiesībās Civilprocesa kodeksa noteikumi, kas attiecas uz prezumpciju par dokumentu izsniegšanu (sīkāk izklāstīti turpmāk), ir piemērojami ne vien piegādei pa pastu, bet visiem likumīgajiem dokumentu izsniegšanas līdzekļiem, tostarp dokumentu elektroniskai izsniegšanai.

Steidzamos gadījumos pavēstes civilprocesā var piegādāt, izmantojot elektronisko pastu, pat tādā gadījumā, ja elektroniska saziņa nav nodibināta.

6.1 Kāda veida elektroniskie pakalpojumi Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 1. punkta nozīmē ir pieejami šajā dalībvalstī, ja izsniegšana ir jāveic tieši personai, kurai ir zināma izsniegšanas adrese citā dalībvalstī?

Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 1. punktā minētās izsniegšanas metodes netiek piemērotas.

6.2 Vai šī dalībvalsts saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu ir noteikusi papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā pieņems elektronisku izsniegšanu pa e-pastu, kā minēts minētās regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu

Papildu nosacījumi nav norādīti.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, ja puses dzīvesvieta nav zināma un tiesas dokumentu pusei nav iespējams izsniegt elektroniski vai puse dzīvo valstī, kas nesniedz ar izsniegšanu saistītu tiesisko palīdzību, vai pastāv citi nepārvarami šķēršļi, kuri liedz izsniegt dokumentu, vai ja tas paredzēts tiesību aktos, dokuments jāizsniedz ar publisku paziņojumu. Parasti tiesa var izdot rīkojumu izsniegt dokumentu ar publisku paziņojumu pēc attiecīgās puses pieprasījuma ar nosacījumu, ka tam ir pamatoti iemesli.

Paziņojumam 15 dienas jābūt izvietotam tiesas galvenajā tīmekļa vietnē, uz tiesas ziņojumu dēļa un uz pašvaldības priekšsēdētāja vai pašvaldības biroja ziņojumu dēļa puses pēdējā zināmajā dzīvesvietā. Ja ir pieejama puses e-pasta adrese, paziņojums jānosūta arī uz e-pasta adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, ja adresē, ko norādījis adresāts, kura domicils, dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Ungārijā, nav iespējams izsniegt pasta pakalpojumu sniedzēja izsniedzamo pieteikumu vai lēmumu pēc būtības, ar ko izbeidz tiesvedību, izņemot gadījumus, kad pastāv izsniegšanas prezumpcija, un gadījumus, kad izsniegšanas neiespējamības iemesls ir adresāta nāve vai izbeigšanās, un izsniegšanas neiespējamības pamatā nav novēršams iemesls, kas ir tiesas vai pasta pakalpojumu sniedzēja kontrolē, tad pēc tās puses pieprasījuma, kuras interesēs ir jāveic izsniegšana, dokumentu ir jāmēģina izsniegt arī saskaņā ar Tiesu izpildes likuma noteikumiem par izsniegšanu, ko veic tiesu izpildītāji.

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Ja dokumenti tiek izsniegti ar publisku paziņojumu, tos parasti uzskata par izsniegtiem 15. dienā pēc paziņojuma publicēšanas tiesas galvenajā tīmekļa vietnē.

Tiesu izpildītāja veiktas izsniegšanas gadījumā, ja izsniegšana ir nesekmīga, dokuments nav uzskatāms par izsniegtu.

7.3 Ja cita izsniegšanas metode ir deponēt dokumentus konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir deponēti?

Saskaņā ar Likumu par pasta pakalpojumiem pakalpojumu sniedzējs un adresāts var vienoties, ka adresātam paredzētie sūtījumi jāizsniedz citā, nevis uz sūtījuma norādītajā adresē. Saskaņā ar valdības Dekrētu Nr. 335/2012 pasta pakalpojumu sniedzējs informē par pasta abonenta kastītei adresētu oficiālu dokumentu piegādi, atstājot paziņojumu kastītē pat tad, ja oficiālais dokuments ir adresēts pasta abonenta kastītei, bet nav adresēts kastītes abonentam.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, ja adresāts atsakās pieņemt dokumentus, tiesas dokumenti jāuzskata par izsniegtiem dienā, kad tos mēģināts izsniegt.

8 Izsniegšana no ārvalstīm pa pastu (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam vai arī saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi tas var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Ja dokumentu izsniegšana notiek saskaņā ar regulas 18. pantu, pasta pakalpojumu sniedzējs Ungārijā nav informēts par to, ka no ārvalsts saņemtais pasta sūtījums ir oficiāls dokuments. Tāpēc tas piemēro nevis īpašos noteikumus, kas piemērojami oficiālu dokumentu izsniegšanai, bet vispārīgos iekšzemes noteikumus, kas piemērojami ierakstītiem sūtījumiem (ar apstiprinājumu par saņemšanu).

Saskaņā ar valdības Dekrētu Nr. 335/2012, ja fiziskā persona, kas ir adresāts, izsniegšanas mēģinājuma laikā neatrodas adresē, sūtījums vispirms ir jāpiegādā adresāta pilnvarotajam pārstāvim, kurš atrodas šajā adresē.

Ja, kā norādījis aizstājējsaņēmējs, piegādes mēģinājuma laikā norādītajā adresē nav sastopams ne adresāts, ne pilnvarotais pārstāvis, sūtījumu var piegādāt adresē klātesošajam aizstājējsaņēmējam.

Adresāta radinieks Civilkodeksa nozīmē, kurš ir vismaz 14 gadus vecs, norādītajā adresē esošā īpašuma iznomātājs vai adresāta mitekļa nodrošinātājs, ja šī persona ir fiziska persona, tiek uzskatīti par aizstājējsaņēmējiem.

Izmantojot pasta pakalpojumu “piegāde adresātam”, ir iespējams nodrošināt, ka sūtījumu nevar saņemt aizstājējsaņēmējs, bet tikai adresāts vai viņa pilnvarots pārstāvis personīgi.

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pantu, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Ja adresāts vai cits pilnvarots saņēmējs dokumenta izsniegšanas mēģinājuma laikā norādītajā adresē nav sastopams, pakalpojumu sniedzējs atstāj paziņojumu, kurā informē adresātu, ka dokuments adresātam ir pieejams pakalpojumu sniedzēja piegādes vietā. Dokumentu šajā adresē var saņemt adresāts, viņa pilnvarotais pārstāvis vai aizstājējsaņēmējs, kuram norādītā adrese ir dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta. Ja adresāts vai cits pilnvarots saņēmējs līdz paziņojumā norādītajam termiņam neierodas pēc pasta sūtījuma, pakalpojumu sniedzējs dokumentu nosūta atpakaļ kā nepiegādātu.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var izņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Laikposmu, kurā sūtījums ir pieejams, nosaka pasta pakalpojumu sniedzējs. Magyar Posta Zrt. ir noteicis, ka tās ir 10 darbadienas no izsniegšanas mēģinājuma. Attiecībā uz paziņošanas veidu sk. iepriekšējo punktu.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Rakstisks pierādījums par izsniegšanu ir apstiprinājums par saņemšanu, kurā norādīts izsniegšanas rezultāts, t. i., saņēmējs, saņēmēja statuss, ja tas nav adresāts (piemēram, pilnvarotais pārstāvis), saņemšanas datums vai — nepiegādāšanas gadījumā — kāpēc piegāde nav notikusi (piemēram, atteikums saņemt sūtījumu, “nav paņemts”). Pakalpojumu sniedzējs nosūta apstiprinājumu par saņemšanu atpakaļ sūtītājam. Ja ir noslēgts attiecīgs līgums, apstiprinājuma par saņemšanu nosūtīšana atpakaļ sūtītājam var notikt digitāli. Pierādījumu par izsniegšanu var sniegt ar citiem tehniskiem līdzekļiem.

Saskaņā ar 2015. gada Likumu CCXXII sūtījums, kas piegādāts, izmantojot oficiālo kontaktinformāciju (elektronisko kontaktinformāciju, ko uzņēmējdarbības organizācijai ir pienākums paziņot, un elektronisko kontaktinformāciju, ko var būt sniegusi fiziska persona), tiek uzskatīts par izsniegtu:

a) ja pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz oficiālo kontaktinformāciju, apstiprina, ka klients ir saņēmis sūtījumu, — apliecinājumā norādītajā laikā;

b) ja pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz oficiālo kontaktinformāciju, apstiprina, ka adresāts ir atteicies pieņemt sūtījumu, — dienā, kas norādīta apliecinājumā par atteikumu;

c) ja pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz oficiālo kontaktinformāciju, apstiprina, ka adresāts nav saņēmis sūtījumu, neraugoties uz diviem paziņojumiem, — piektajā darbadienā pēc otrā paziņojuma datuma, kas norādīts apliecinājumā.

Tādas elektroniskās kontaktinformācijas gadījumā, kas nav oficiālā kontaktinformācija, ir juridiski iespējams pierādīt, ka izsniegšana ir notikusi, un attiecībā uz šādu izsniegšanu nepastāv izsniegšanas prezumpcija.

Drošā elektroniskajā saziņā, ko izmanto struktūras, kuras nodrošina elektronisko pārvaldību, un struktūras, kuras valdība ir izraudzījusies par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, uzskata, ka sūtījums ir izsniegts:

a) ja dokuments ir izsniegts, izmantojot publicēto drošas elektroniskās saziņas kontaktinformāciju, — nākamajā darbadienā pēc nosūtīšanas;

b) ja dokumentus pārsūta starp dokumentu pārvaldības sistēmām, — brīdī, kad dokumentu pārsūtīšana ir sekmīgi veikta, ko apliecinājis pakalpojumu sniedzējs, vai,

c) ja tiek izmantota automātiska informācijas nosūtīšanas sistēma, kas nodrošina, ka sniegto informāciju var konstatēt ex post, reģistrējot izmaiņas vai citādi, — laikā, kas noteikts politikā vai nolīgumā par informācijas nosūtīšanu.

Eksemplārs papīra formātā, kas uz vietas sagatavots elektroniskajā kontaktpunktā, tiek uzskatīts par izsniegtu tā sagatavošanas brīdī.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai arī dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, ja ir konstatēta izsniegšanas prezumpcija (t. i., ja adresāts ir atteicies saņemt dokumentu vai nav to pieņēmis, neraugoties uz diviem izsniegšanas mēģinājumiem), adresāts var iesniegt iebildumu tiesai, kuras kompetencē ir attiecīgā izsniegšana, turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Tiesa paziņo adresātam par izsniegšanas prezumpciju astoņu darbadienu laikā pēc tās konstatēšanas stāšanās spēkā vai, ja tiesa par to uzzina tikai vēlāk, trīs darbadienu laikā no dienas, kad tiesa par to ir uzzinājusi, vai — papīra formāta saziņas gadījumā — nosūtot vienkāršu vēstuli. Paziņojumā tiesa informē adresātu par noteikumiem, kas reglamentē iebildumus pret izsniegšanas prezumpciju, un pieteikuma gadījumā — par tiesiskajām sekām, kas izriet no prasības celšanas.

Parasti iebildumu var iesniegt ne vēlāk kā trīs mēnešus no datuma, kad stājas spēkā izsniegšanas prezumpcija vai kad dokuments izsniegts. Ja izsniegšana vai izsniegšanas prezumpcija attiecas uz dokumentu, ar ko sāk tiesvedību, iebildumu var iesniegt, kamēr tiesvedība notiek, 15 dienu laikā no brīža, kad iebilduma iesniedzējam kļuvis zināms par dokumenta izsniegšanu vai izsniegšanas prezumpciju.

Iebildums tiek apmierināts, ja adresāts nav varējis saņemt tiesas dokumentu, jo a) izsniegšana ir veikta, pārkāpjot noteikumus, kas reglamentē oficiālu dokumentu izsniegšanu, vai nav bijusi likumīga cita iemesla dēļ vai

b) adresāts nav varējis saņemt dokumentu cita a) punktā neminēta no viņa neatkarīga iemesla dēļ.

Iebildumu pret izsniegšanas prezumpciju b) punktā minētā iemesla dēļ var izvirzīt tikai fiziskas personas.

Ja tiesa pieņem iebildumu, ar izsniegšanu saistītās juridiskās sekas nav spēkā un izsniegšana un visi jau veiktie pasākumi un procesuālās darbības vajadzības gadījumā ir jāatkārto.

Iebildumu var izvirzīt arī izpildes procesa laikā. Ja lēmums, ko uzskata par izsniegtu, ir kļuvis galīgs, adresāts 15 dienu laikā no brīža, kad viņam kļuvis zināms par lēmuma izpildes procesu, var iesniegt iebildumu pirmās instances tiesā, kas izpildes procesa laikā ir izdevusi lēmumu, ja pastāv iepriekš minētie iemesli.

Parasti tiesa var izdot rīkojumu izsniegt dokumentu ar publisku paziņojumu pēc attiecīgās puses pieprasījuma ar nosacījumu, ka tam ir pamatoti iemesli. Ja pieteikumā par izsniegšanu ar publisku paziņojumu izklāstītie fakti izrādās nepatiesi un pusei, kas iesniegusi pieteikumu, tas ir bijis zināms vai ir bijis pamatots iemesls to zināt, jāpiespriež šai pusei segt izmaksas, kas saistītas ar izsniegšanu ar publisku paziņojumu, neatkarīgi no tiesvedības iznākuma un tiesa uzliek arī naudas sodu.

Galīgu spriedumu var pārskatīt, ja dokuments, ar ko sāk tiesvedību, vai cits dokuments pusei ir izsniegts ar publisku paziņojumu, pārkāpjot noteikumus, kurus piemēro šādai izsniegšanai.

11 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, pamatojoties uz izmantoto valodu (Dokumentu izsniegšanas regulas 12. pants), un tiesa vai iestāde, kurā celta prasība, nolemj pārbaudīt, vai atteikums ir bijis pamatots, vai pastāv īpašs tiesību aizsardzības līdzeklis, lai apstrīdētu minēto lēmumu?

Nav pieejams īpašs tiesiskās aizsardzības līdzeklis.

12 Vai man ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja ir, tad cik? Vai pastāv atšķirība, kad dokuments ir jāizsniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kad izsniegšanas pieprasījums ir no citas dalībvalsts? Sk. arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 15. pantu attiecībā uz dokumenta izsniegšanu no citas dalībvalsts

Tiesas nodevās ir ietvertas arī dokumentu izsniegšanas izmaksas. Tāpēc pusei tiesas procesā izsniegšanas izmaksas nav jāsedz. Vienīgais izņēmums ir tiesu izpildītāju veikta izsniegšana saskaņā ar 1994. gada Likumu LIII, kad personai, kas pieprasa izpildi, ir jāsedz saistītās izmaksas avansa maksājumā. Kā noteikts tiesību aktos, tiesu izpildītājam neatkarīgi no izsniegšanas mēģinājumu skaita ir tiesības uz vienreizēju atlīdzību 6000 HUF apmērā un vienotas likmes summu 1500 HUF apmērā izdevumu segšanai.

Ja izpildes procesu sāk, pamatojoties uz izsniedzamo dokumentu, izmaksas sedz parādnieks. Ar izsniegšanu ar publisku paziņojumu saistītās izmaksas avansa maksājumā jāsedz personai, kas lūdz šādu izsniegšanu.

Noteikumi, kas attiecas uz maksu par pakalpojumiem, ir tādi paši arī attiecībā uz lūgumiem no citas dalībvalsts.