Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentu izsniegšanu?

Tiesas dokumenta izsniegšana ir dokumenta piegāde tā saņēmējam tādā veidā, kas ļauj saņēmējiem laikus iepazīties ar dokumentu, lai īstenotu un aizstāvētu savas tiesības. Civilprocesa likums paredz dažādus izsniegšanas veidus, tajā skaitā izsniegšanu ierakstītā vēstulē, elektroniski, ar tiesu izpildītāja starpniecību, vai piegādā ziņnesis. Lai tiesas dokumentu uzskatītu par izsniegtu, dokumenta izsniegšanai jānotiek saskaņā ar tiesību aktu formālajām prasībām un tā jādokumentē šim nolūkam noteiktajā formā.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta otrajai daļai tiesas sagatavotie dokumenti - spriedumi, lēmumi, paziņojumi, pavēstes, pieteikumi sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzības, rakstveida paskaidrojumu noraksti, visi dokumenti, kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa.

3 Kas ir atbildīgs par dokumenta izsniegšanu?

Ārvalsts dokumentu nodošanu adresātam Latvijā nodrošina tiesu izpildītāji.

Centrālā institūcija ir Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (Council of Sworn Bailiffs of Latvia)

Adrese: Lāčplēša iela 27-32, Rīga, LV-1011, Latvija

Tālruņa Nr.: +371 67290005, Fakss: +371 62302503

E-pasts: documents@lzti.lv

Vairāk informācijas: https://www.lzti.lv/service-foreign-documents/

4 Adreses noskaidrošana

Latvija ir izvēlējusies Regulas 7. panta 1.punkta c) apakšpunktā minēto mehānismu, proti, ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību sniedz detalizētu informāciju par to, kā atrast to personu adreses, kurām jāizsniedz dokumenti.

4.1 Vai pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja norādītā adrese nav pareiza? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

Latvijas kompetentās iestādes neveic adrešu noskaidrošanu. Latvijas institūcijas pēc savas iniciatīvas nesniedz Fizisko personu reģistram lūgumu sniegt informāciju par adresi gadījumā, kad izsniegšanas lūgumā norādītā adrese nav pareiza.

Adresāta adreses noskaidrošana ir iesniedzējiestādes vai prasītāja pienākums.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja ir, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

1. Lai noskaidrotu privātpersonas adresi, var tikt iesniegts oficiāls pieprasījums Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kas uztur Fizisko personu reģistru. Pieprasījumā (par izziņas sniegšanu no Fizisko personu reģistra) jānorāda, kādēļ dati nepieciešami, lai datu apstrādātāji varētu izlemt, vai ir pamats sniegt datus.

2. Lai noskaidrotu uzņēmuma adresi, informācija iegūstama bez maksas, aplūkojot Uzņēmuma reģistrā iekļauto informāciju. Visus komercreģistra ierakstus bez maksas izsludina informācijas tīmekļvietnē, nodrošinot to pirmreizēju publisku pieejamību tiešsaistē.

4.3 Kāda veida palīdzību, atbildot uz citu dalībvalstu pieprasījumiem, šīs dalībvalsts iestādes sniedz atbilstoši Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktam? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktu.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome nenodrošina adreses noskaidrošanu (atbildētāju meklēšanu).

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 7. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Dokumentu izsniedz tiesu izpildītājs, dodoties pie adresāta.

6 Vai civilajā tiesvedībā ir atļauta elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja ir, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Tiesas dokumentus nosūta elektroniski, ar vienkāršu pasta sūtījumu vai piegādā ziņnesis. Tiesas dokumentus nosūta elektroniski, ievērojot šādu secību:

1) tiešsaistes sistēmā, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu;

2) uz adresāta norādīto elektroniskā pasta adresi, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;

3) uz adresāta oficiālo elektronisko adresi.

Ja fiziskajai personai tiesas dokumentus atbilstoši minētajai kārtībai elektroniski nosūtīt nav iespējams, tos nosūta uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona nav norādījusi citu adresi saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis citu adresi saziņai ar tiesu, tiesas dokumentus piegādā uz lietas dalībnieka norādīto atbildētāja dzīvesvietas adresi, ja tā viņam ir zināma. Tiesas dokumentus var nosūtīt arī uz personas darbavietu.

Ja juridiskajai personai tiesas dokumentus atbilstoši minētajai kārtībai elektroniski nosūtīt nav iespējams, tos nosūta uz tās juridisko adresi.

Tiesas dokumentus, kurus piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, adresātam izsniedz personīgi pret parakstu.

Atsevišķiem tiesas dokumentiem likums var paredzēt to nosūtīšanu ierakstītā pasta sūtījumā vai citus piegādāšanas vai izsniegšanas veidus

6.1 Kāda veida elektroniskie pakalpojumi Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 1. punkta nozīmē ir pieejami šajā dalībvalstī, ja izsniegšana ir jāveic tieši personai, kurai ir zināma izsniegšanas adrese citā dalībvalstī?

Pieejami abi regulas 19.panta 1.punktā minētie izsniegšanas veidi, proti, tiesas dokumentus nosūta elektroniski, ievērojot šādu secību:

1) tiešsaistes sistēmā, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu;

2) uz adresāta norādīto elektroniskā pasta adresi, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;

3) uz adresāta oficiālo elektronisko adresi.

6.2 Vai šī dalībvalsts saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu ir noteikusi papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā pieņems elektronisku izsniegšanu pa e-pastu, kā minēts minētās regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu.

Papildu nosacījumi nav noteikti.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta astotajai daļai, ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu, viņš izsniedz tiesas dokumentus kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj izsniedzamos dokumentus darbavietas administrācijai — nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējs paraksta daļā norāda savu vārdu un uzvārdu, dokumenta izsniegšanas laiku un datumu, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamo amatu un tiesas dokumentu nekavējoties nodod adresātam.

Civilprocesa likuma 59. pants. Aicināšana uz tiesu ar publikāciju

(1) Atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.1 pantu vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" prasītājs ir tiesīgs tiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos.

(3) Publikācijā norāda pavēstes saturam atbilstošu aicinājuma tekstu.

(4) Tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Līdztekus atbildētāja aicināšanai ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" pavēste piesūtāma arī pēc viņa nekustamās mantas atrašanās vietas, ja to norādījis prasītājs.

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Civilprocesa likuma 56.¹ pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

(1) Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

1) datumā, kad adresāts vai cita persona tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu;

4) trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti elektroniski;

(2) Tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti elektroniski, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

7.3 Ja cita izsniegšanas metode ir deponēt dokumentus konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir deponēti?

Ja tiesas dokumentu izsniedz ar nodošanu glabāšanā pastā, par to saņēmēja adresē atstāj vai uz to nosūta rakstisku paziņojumu. Ja tas nav iespējams, paziņojumu piestiprina saņēmēja mājokļa, uzņēmuma telpu vai uzturēšanās vietas durvīm vai izsniedz tuvumā dzīvojošai personai, lai tā to tālāk nodotu saņēmējam. Paziņojumā skaidri jānorāda, ka glabāšanā nodoto dokumentu sūtījusi tiesa.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Civilprocesa likuma 57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus

(1) Ja adresāts atsakās pieņemt tiesas dokumentus, dokumentu piegādātājs izdara dokumentā attiecīgu atzīmi, norādot arī atteikšanās iemeslus, datumu un laiku.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai.

8 Izsniegšana no ārvalstīm pa pastu (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam vai arī saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi tas var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Ja īpaši tiek norādīts, tad izsniegšana var tikt veikta tiesas telpās izsaucot adresātu ar pavēsti uz tiesu.

Dokumentu var izsniegt pa pastu, ja to nosūta ar ierakstītu pasta sūtījumu. Sūtījumu izsniedz pasta nodaļā vai pasta piegādes darbinieki, un personai, kas norādīta kā izsniegtā dokumenta saņēmējs, vai šās personas pilnvarotam pārstāvim ir jāparakstās par saņemšanu; tai jāuzrāda arī personu apliecinošs dokuments un pilnvara. Puse, kas izmanto šo pasta pakalpojumu, var arī norādīt, ka sūtījums ir jāizsniedz tikai personīgi konkrētai personai.

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pantu, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Ja izsniegšana ar ierakstītu pasta sūtījumu ir nesekmīga, citu iespēju dokumentu izsniegšanai, izmantojot pastu, nav.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var izņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Dokumenta, kas nosūtīts ar ierakstītu pasta sūtījumu, saņēmējs tiek par to informēts ar paziņojumu, kurš nosūtīts uz saņēmēja mājas adresi. Adresāts — ja vien pasta komersants nodrošina iespēju informēt to par sūtījuma saņemšanu, izmantojot noteiktus elektronisko sakaru līdzekļus, — ir tiesīgs pasta komersanta noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai tas informē adresātu par pasta sūtījuma saņemšanu, izmantojot attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus. Šādā gadījumā rakstveida informatīvais paziņojums papīra formā par sūtījuma saņemšanu adresātam nav jāpiegādā.

Sūtījums tiek uzglabāts pasta nodaļā 30 dienas, skaitot no saņemšanas datuma. Saņēmējs tiek aicināts ierasties pastā vismaz divas reizes.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Izsniedzot tiesas dokumentu, ja tas izsniegts nosūtot pa pastu, lietā izdara atzīmi, norādot, kur un kad izsniegts dokuments, atzīme tiek veikta arī pasta dokumentā.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai arī dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Tiesa pati vai ar centrālās iestādes starpniecību sazināsies ar attiecīgo ārvalsti un lūgs atkārtoti sagatavot lūgumu par dokumentu izsniegšanu pamatojoties uz adresāta lūgumu.

11 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, pamatojoties uz izmantoto valodu (Dokumentu izsniegšanas regulas 12. pants), un tiesa vai iestāde, kurā celta prasība, nolemj pārbaudīt, vai atteikums ir bijis pamatots, vai pastāv īpašs tiesību aizsardzības līdzeklis, lai apstrīdētu minēto lēmumu?

Tiesa atbildētāja atteikumu pieņemt dokumentu izvērtēs, skatot prasību pēc būtības, un argumentāciju ietvers nolēmumā, kuru adresātam būs iespēja pārsūdzēt vispārējā nolēmumu pārsūdzēšanas kārtībā.

12 Vai man ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja ir, tad cik? Vai pastāv atšķirība, kad dokuments ir jāizsniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kad izsniegšanas pieprasījums ir no citas dalībvalsts? Sk. arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 15. pantu attiecībā uz dokumenta izsniegšanu no citas dalībvalsts

Latvija dokumentus izsniedz saskaņā ar Regulas 15. panta 2. punkta „a" apakšpunktu, tāpēc ir noteikta maksa 133.33 EUR (ieskaitot PVN) apmērā par katru dokumentu izsniegšanas lūgumu. Maksājumu nepieciešams veikt ar bankas pārskaitījumu un bankas komisijas maksas uzņemas persona, kura veic pamatmaksājumu par dokumentu izsniegšanu.

Bankas konta informācija:

Reģistrācijas Nr.90001497619

Juridiskā adrese: Lāčplēša iela 27-32, Rīga, LV-1011, Latvija

Banka: Swedbank AS

Konta Nr.: LV93HABA0551038096742

SWIFT kods: HABALV22

Maksājuma mērķis: informācija par adresātu