Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentu izsniegšanu?

Būtībā izsniegšana (betekening en kennisgeving) ir tiesu izpildītāja (gerechtsdeurwaarder) oficiāla darbība. Tiesu izpildītājs nodod adresātam pavēsti (exploot), “izsniedzot” to personīgi. Tiesu izpildītājs papildina pavēsti, uz vietas rakstiski apliecinot, kā pavēste nodota adresātam, un parakstot to. Kā saprotams, izsniegšana sakrīt ar paziņošanu (kennisgeving). Tiesu izpildītājs, piemēram, paziņo par pasludinātu spriedumu (vonnis) vai pavēsti tiesai (oproeping voor een gerecht).

Šie īpašie noteikumi ir izstrādāti attiecībā uz izsniegšanu Eiropas Savienībā, lai atvieglotu saziņu šajā jomā starp dalībvalstu iedzīvotājiem. Citi noteikumi attiecas uz izsniegšanu personām ārpus Eiropas Savienības.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/1784 (“Dokumentu izsniegšanas regula”) jēdziens “ārpustiesas dokumenti” definēts šādi: “dokumenti, kas ietver dokumentus, kurus sagatavojusi vai apliecinājusi publiska iestāde vai amatpersona, un citus dokumentus, kuru oficiāla pārsūtīšana adresātam, kas dzīvo citā dalībvalstī, ir nepieciešama, lai īstenotu, pierādītu vai aizsargātu tiesības vai prasījumu civiltiesībās vai komerctiesībās. Ar jēdzienu “ ārpustiesas dokumenti” nebūtu jāsaprot dokumenti, kas ietver dokumentus, kurus izdevušas administratīvas iestādes administratīva procesa vajadzībām.” Sk. Dokumentu izsniegšanas regulas 9. apsvērumu.

3 Kas ir atbildīgs par dokumenta izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšanas regulas 11. panta 1. punktā ir noteikts: “Saņēmēja struktūra pati izsniedz dokumentu vai nodrošina, ka tas tiek izsniegts saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem vai ar īpašu metodi, ko lūgusi pārsūtītāja struktūra, ja vien minētā metode nav nesaderīga ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.”

Nīderlandē saņēmēja struktūra ir tiesu izpildītāji. Sk. arī Īstenošanas aktu.

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja norādītā adrese nav pareiza? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu

Jā. Tā kā tiesu izpildītājs veic oficiālu darbību, viņš vienmēr iepriekš izmanto personu reģistra datubāzi (Basisregistratie personen (BRP)), pat ja adrese reģistrā jau ir norādīta. To vienmēr pārbauda.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja ir, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Nē, ārvalstu iestādēm jāsazinās ar Nīderlandes tiesu izpildītāju, kas izgūs vai pārbaudīs adresi. Par šo pakalpojumu tiek iekasēta maksa.

4.3 Kāda veida palīdzību, atbildot uz citu dalībvalstu pieprasījumiem, šīs dalībvalsts iestādes sniedz atbilstoši Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktam? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktu

Šis ir jauns noteikums. Iepriekš tiesu izpildītāji neizguva adreses no personu reģistru datubāzes, iekams nebija saņēmuši oficiālu dokumentu. Tas vairs nav nepieciešams. Tagad adreses var pārbaudīt pirms oficiālā dokumenta nosūtīšanas.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 7. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Sk. Dokumentu izsniegšanas regulas 2. iedaļu: 16.–20. pantā ir aprakstītas citi dokumentu izsniegšanas veidi.

6 Vai civilajā tiesvedībā ir atļauta elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja ir, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Sk. Dokumentu izsniegšanas regulas 19. pantu: tas atkarīgs no tā, ko dalībvalsts atļauj. Ir vajadzīga adresāta nepārprotama piekrišana.

6.1 Kāda veida elektroniskie pakalpojumi Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 1. punkta nozīmē ir pieejami šajā dalībvalstī, ja izsniegšana ir jāveic tieši personai, kurai ir zināma izsniegšanas adrese citā dalībvalstī?

Tikai noteiktu mantas aresta rīkojumu izpilde notiek digitāli. Tomēr citādi mantas aresta rīkojumu izsniegšana joprojām notiek fiziski. Tam ir priekšrocība, jo tiesu izpildītājs var sniegt papildu paskaidrojumus klātienē. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais tiesu izpildītāja uzdevums.

6.2 Vai šī dalībvalsts saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu ir noteikusi papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā pieņems elektronisku izsniegšanu pa e-pastu, kā minēts minētās regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu

No 2021. gada 1. janvāra mantas aresta rīkojumu elektroniska izsniegšana jāpiemēro, ja persona, kuras mantai uzlikts arests, ir norādījusi Karaliskajai tiesu izpildītāju profesionālajai organizācijai (Koninklijke Beroepsorganisatie van Gerechtsdeurwaarders), ka ir izvēlējusies šo mantas aresta veidu. Sk. (jaunā) Civilprocesa kodeksa 475. panta 3. punktu. Lai mantas aresta rīkojumus varētu izsniegt elektroniski, gan tiesu izpildītājam, gan personām, kuru mantai uzlikts arests, jābūt iespējai pieslēgties sistēmai, ko šādam nolūkam Karaliskās tiesu izpildītāju profesionālās organizācijas vārdā ir izstrādājis Tiesu izpildītāju tīkla fonds (Stichting Netwerk Gerechtsdeurwaarders).

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Sk. Civilprocesa kodeksa 46.–63. pantu.

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Parakstījis un izsniedzis pavēsti, tiesu izpildītājs papildina pavēsti vai oficiālu ziņojumu, uz vietas rakstiski apliecinot, kā pavēste nodota un kam tā ir nodota. Pēc tam dokumentu adresātam nodod personīgi vai ievieto aploksnē un atstāj pastkastītē.

7.3 Ja cita izsniegšanas metode ir deponēt dokumentus konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir deponēti?

Dokumentus neatstāj pasta nodaļā. Ja iela ir appludināta, pastkastītes nav vai adresāts ir tik agresīvs, ka tiesu izpildītājs pat nevar atstāt aploksni pastkastītē, dokumentus nosūta pa pastu. Pēc tam tiesu izpildītājs aizpilda pavēsti birojā, norādot iemeslus, kāpēc to nebija iespējams izsniegt personīgi. Tad dokumentus nosūta pa pastu tiesu izpildītāja aploksnē.

Tā ir Nīderlandes tiesību aktu īpaša iezīme, jo ir apšaubāms, ka pasta darbiniekam veiktos labāk nekā tiesu izpildītājam, lai gan gadījumos, kad adresāts ir agresīvs, neapšaubāmi ir vieglāk atstāt vēstuli pastkastītē. Tādas šaubas pastāv arī citos gadījumos, tomēr tiesību aktos tā ir paredzēts tieši šādos apstākļos.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Tas tiks izvērtēts procesā. Adresāts var atteikties pieņemt izsniegtos dokumentus tikai Dokumentu izsniegšanas regulas 12. pantā minēto iemeslu dēļ. Tiesa jau ir nospriedusi, ka saņēmējai struktūrai nav pilnvaru novērtēt, vai atteikums saistībā ar valodas prasībām ir pamatots. Tas pats par sevi ir arī loģiski un saprātīgi.

Proti, saņēmējai struktūrai ir diezgan grūti novērtēt, vai adresāts zina valodu, kurā dokuments ir rakstīts, vai pietiekami labi pārvalda šo valodu. Par dokumentu izsniegšanu atbildīgajai saņēmējai struktūrai var nebūt iespējams veikt šādu novērtējumu. Turklāt šis vērtējums jāveic neatkarīgai tiesai.

Ja tiek izvēlēta saņēmējas dalībvalsts valoda, tiesības atteikties nav piemērojamas un izsniegšana var notikt. Atteikumu izsniegt dokumentus var noregulēt, izsniedzot tulkojumu adresātam.

Visbeidzot, jānorāda, ka Dokumentu izsniegšanas regula ir tieši piemērojama, proti, izpildes rīkojumu uzskata par izsniegtu tikai tad, ja tas ir likumīgi izsniegts saņēmējā dalībvalstī.

Ja dokumenta izsniegšana ir atteikta saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulu un atteikums nav noregulēts, izsniegšana nav notikusi.

8 Izsniegšana no ārvalstīm pa pastu (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam vai arī saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi tas var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Piemēro otro iespēju, proti, dokumentu izsniedz ar vienkāršu ierakstītu sūtījumu. To iepriekš nesaskaņo ar pasta dienestu. Dokumentus bieži nosūta tieši iestādei, un tādā gadījumā tos nenosūta ar ierakstītu sūtījumu.

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pantu, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Tādā gadījumā dokuments tiks nosūtīts atpakaļ.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var izņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Nē. Ja dokumentus sūta ar ierakstītu sūtījumu vai atstāj pasta nodaļā, pasta darbinieki (Nīderlandē) vienmēr atstāj paziņojumu par to, ka dokuments nogādāts pasta nodaļā un to var saņemt.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Jā, sk. Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pantu.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai arī dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Ja attiecīgā persona dokumentu nav saņēmusi, izsniegšana nav notikusi. Pēc tam izsniegšana ir jāatkārto.

11 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, pamatojoties uz izmantoto valodu (Dokumentu izsniegšanas regulas 12. pants), un tiesa vai iestāde, kurā celta prasība, nolemj pārbaudīt, vai atteikums ir bijis pamatots, vai pastāv īpašs tiesību aizsardzības līdzeklis, lai apstrīdētu minēto lēmumu?

Nē, adresātam būs jāaizstāvas tajā pašā procesā.

12 Vai man ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja ir, tad cik? Vai pastāv atšķirība, kad dokuments ir jāizsniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kad izsniegšanas pieprasījums ir no citas dalībvalsts? Sk. arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 15. pantu attiecībā uz dokumenta izsniegšanu no citas dalībvalsts

Jā, maksa dažādās dalībvalstīs atšķiras. Nīderlande tagad par šo pakalpojumu iekasē 65 EUR. Taču šī summa tiek palielināta saskaņā ar īstenošanas aktu. Piemēram, Beļģijā tiek iekasēti 165 EUR. Ja izsniegšanu veic saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulu, maksa vienmēr ir vienāda. Nīderlandē izsniegšanas tarifus reglamentē Rīkojums par tiesu izpildītāju tarifiem (Besluit tarieven ambtshandelingen gerechtsdeurwaarders).