Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentu izsniegšanu?

Izsniegt dokumentus nozīmē nodrošināt konkrētām personām piekļuvi korespondencei, kas tām paredzēta saskaņā ar civilprocesa tiesību aktiem.

Pušu procesuālo tiesību (tiesības uz atklātu tiesas sēdi, tiesības uz aizstāvību, tiesības iesniegt pierādījumus iesniegumu pamatošanai, kā arī tiesības uz informāciju) īstenošana, tiesvedības pamatotība citos aspektos, pareizs termiņu aprēķins un līdz ar to arī pieņemtā sprieduma spēkā esamība ir atkarīgi no tā, vai dokumenti tikuši izsniegti saskaņā ar likumu.

Dokumentu izsniegšanu galvenokārt reglamentē 1964. gada 17. novembra Civilprocesa kodeksa (“CPK”) 2. nodaļa (131.–147. pants) un tā īstenošanas akti:

• Tieslietu ministrijas 2019. gada 18. jūnija Noteikumi “Vispārējās jurisdikcijas tiesu reglaments” (“Reglaments”);
• Tieslietu ministrijas 2020. gada 6. maija Noteikumi “Sīki izstrādāta tiesas dokumentu izsniegšanas procedūra un veids civilprocesā” (“Noteikumi”).

Dokumentu izsniegšanu pa pastu (sk. 8. punktu tālāk tekstā) papildus regulē 2012. gada 23. novembra Pasta likums un atsevišķu pasta operatoru izdotie noteikumi par pasta pakalpojumu sniegšanu. Izraudzītais operators — šobrīd Poczta Polska S.A. — ir pasta operators, kura pienākums ir nodrošināt universālos pasta pakalpojumus (un kurš nedrīkst atteikties noslēgt līgumu par ierakstītu vēstuļu piegādi).

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Visi tiesas dokumenti un procesuālie dokumenti, kuru izsniegšanai ir juridiskas sekas, ir jāizsniedz oficiāli.

Tiesas dokumenti (dokumenti, ko tiesas sūta pusēm un citām tiesas procesā iesaistītajām personām) cita starpā ir šādi: paziņojumi, pavēstes, paziņojumi par tiesībām un pienākumiem, nolēmumu (spriedumu, lēmumu, maksājuma izpildrakstu) vai rīkojumu noraksti, spriedumu noraksti ar pamatojumu.

Procesuālie dokumenti aptver dokumentus, ar kuriem tiek uzsākta tiesvedība (piemēram, lūgumraksti), un dokumentus, kurus procesa laikā ir iesniegušas puses un citi subjekti, kas ir pilnvaroti piedalīties civilprocesā (piemēram, prokurors, Pilsoņu tiesību ombuds, Bērnu tiesību ombuds), norādot šo pušu lūgumus vai iesniegumus.

3 Kas ir atbildīgs par dokumenta izsniegšanu?

Polijā dokumentus izsniedz oficiāli, proti, gandrīz visus dokumentus tiesvedībā izsniedz tiesas ex officio. Līdz ar to, iesniedzot procesuālu dokumentu, pusei tas ir jāiesniedz tiesā atbilstošā eksemplāru skaitā, lai varētu izsniegt lietā iesaistītajām personām (CPK 128. panta 1. punkts). Izņēmumi galvenokārt attiecas uz lietas pirmā dokumenta izsniegšanu atbildētājam un dokumentu apmaiņu starp profesionāliem pārstāvjiem (sk. tālāk tekstā).

Ja atbildētājs, neskatoties uz to, ka ir saņēmis divus paziņojumus par dokumentu izsniegšanas mēģinājumiem, nesaņem lūgumrakstu vai citu procesuālu dokumentu, kas ietver nepieciešamību atbildētājam aizstāvēt savas tiesības, un ja netiek piemēroti īpaši noteikumi par faktisku izsniegšanu, un ja iepriekš atbildētājam nav izsniegts neviens dokuments, tiesa nosūtīs prasītājam dokumenta kopiju, uzliekot tam pienākumu nodrošināt, lai tiesu izpildītājs izsniedz šo dokumentu atbildētājam. Tiesu izpildītājs pēc prasītāja lūguma dokumentu izsniedz personīgi ar saņemšanas apstiprinājumu un datuma norādi vai arī secina, ka adresāts norādītajā adresē nedzīvo. Par papildu samaksu (40 PLN) tiesu izpildītājs centīsies arī konstatēt atbildētāja adresi. Ja divu mēnešu laikā prasītājs neiesniedz tiesai pierādījumus par to, ka tiesu izpildītājs ir izsniedzis dokumentu atbildētājam, vai arī nenorāda atbildētāja pašreizējo adresi, vai neiesniedz pierādījumu, ka atbildētājs dzīvo lūgumrakstā norādītajā adresē, tiesa var apturēt tiesvedību un izbeigt to trīs mēnešus pēc apturēšanas (CPK 139. panta 1. punkts, CPK 177. panta 1. punkta 6. apakšpunkts, CPK 182. panta 1. punkta 1. apakšpunkts, 2018. gada 22. marta Tiesu izpildes amatpersonu likuma 3.a–3.b punkts).

Kamēr noris lietas izskatīšana, advokātiem, zvērinātiem advokātiem, patentu aģentiem un Polijas Republikas ģenerālprokuroram ir pienākums savstarpēji tieši izsniegt procesuālo dokumentu, tai skaitā pielikumu, kopijas. Iepriekš minētais neattiecas uz pretprasībām, apelācijas sūdzībām, kasācijas sūdzībām, sūdzībām, pieteikumiem par aizmuguriska sprieduma atcelšanu, iebildumiem pret maksājuma rīkojumu, sūdzībām par maksājuma rīkojumu, prasījumu nodrošinājuma lūgumiem, pieteikumiem spriedumu pārskatīšanai, apelācijas sūdzībām par galīgā sprieduma atzīšanu par prettiesisku un sūdzībām par tiesu sekretāru lēmumiem, kas iesniedzami tiesā, pievienojot kopijas pretējai pusei. Iepriekš minētais neattiecas arī uz dokumentiem, kas iesniegti, izmantojot IKT sistēmu (CPK 132. panta 1.-1. punkta 2. apakšpunkts).

Noteiktos apstākļos elektroniskā dokumentu izsniegšana ir pieņemama, kā aprakstīts tālāk 6. punktā.

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja norādītā adrese nav pareiza? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu

Tiesa, pieņemot izpildes pieprasījumu, neizdara secinājumus par adresāta dzīvesvietu vai galveno uzturēšanās vietu, izņemot acīm redzamas kļūdas adresē. Tomēr, ja pieteikuma iesniedzējs ir pieprasījis dokumentu izsniegšanu saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un Polijas tiesību akti ļauj uzskatīt izsniegšanu par notikušu, ja to veic uz adresi, kas norādīta konkrētos ierakstos vai reģistros (sk. 5. punktu tālāk tekstā), paredzams, ka tiesa pārbaudīs datus, salīdzinot ar šādiem ierakstiem vai reģistriem. Ja tiesa, kā aprakstīts iepriekš, konstatē adresi, kas atšķiras no pieteikuma iesniedzēja norādītās adreses, tai ir atkārtoti jāmēģina izsniegt dokumentus. Tiesa var arī pārbaudīt, vai adrese tai ir zināma ex officio (piemēram, saistībā ar citu tiesā izskatāmu lietu), un mēģināt izsniegt dokumentu šādā adresē.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja ir, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Polijas Elektroniskā iedzīvotāju reģistrācijas sistēma (“PESEL”) cita starpā satur informāciju par fizisko personu deklarētajām adresēm. Ārvalstu tiesu iestādes nevar tieši piekļūt šim reģistram. Ārvalstu tiesa var lūgt Polijas tiesu iegūt pierādījumus, lai konstatētu fiziskas personas adresi saskaņā ar divpusēju līgumu vai Hāgas 1970. gada 18. marta konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās. Pēc tam Polijas tiesa pieprasa informāciju no PESEL reģistra vai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju reģistra vai, iespējams, veic citas nepieciešamās darbības.

Tiesvedības puse ārvalstīs lūgumu piekļūt PESEL reģistra vai iedzīvotāju reģistra datiem var iesniegt jebkurā Polijas pašvaldības administrācijā. Šāds pieprasījums noformējams rakstveidā, izmantojot veidlapu (pieejama pašvaldības administrāciju tīmekļvietnēs). Pusei ir jāpierāda leģitīmu interešu esamība un jāpierāda, ka piekļuves tiesības attiecas uz konkrētu personu. Nodeva 31 PLN apmērā jāiemaksā tās pašvaldības bankas kontā, kurai iesniegts pieprasījums. Tomēr jāņem vērā, ka Polijas tiesību akti neparedz, ka PESEL reģistrā vai iedzīvotāju reģistrā norādītā fiziskās personas adrese ir personas faktiskā dzīvesvietas adrese.

Fiziskām personām, kas veic darījumdarbību, darījumdarbības veikšanas adreses glabājas Centrālajā uzņēmumu reģistrā (CEIDG), un tās bez maksas var izgūt tiešsaistē. Meklētājs poļu un angļu valodā ir pieejams šeit: https://aplikacja.ceidg.gov.pl/ceidg/ceidg.public.ui/search.aspx.

Citu uzņēmēju (komercsabiedrību, kooperatīvu, valsts uzņēmumu, pētniecības un izstrādes struktūru, ārvalstu uzņēmumu un to filiāļu, kā arī savstarpējo sabiedrību) un biedrību, citu sociālo un profesionālo organizāciju, nodibinājumu, veselības aprūpes iestāžu adreses ir pieejamas Valsts tiesu reģistrā, un šī informācija ir pieejama bez maksas tiešsaistē. Meklētājs poļu valodā ir pieejams šeit: https://ekrs.ms.gov.pl/web/wyszukiwarka-krs/strona-glowna/.

4.3 Kāda veida palīdzību, atbildot uz citu dalībvalstu pieprasījumiem, šīs dalībvalsts iestādes sniedz atbilstoši Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktam? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktu

Saskaņā ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu Regulā par dokumentu izsniegšanu Polija, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma portālu, sniedz sīki izstrādātu informāciju par to, kā atrast to personu adreses, kurām dokuments ir jāizsniedz.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 7. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Tiesa izsniedz dokumentus ar pasta operatora, tiesas nodarbinātu personu vai tiesas piegādes dienesta starpniecību. Saskaņā ar 2018. gada 22. marta Tiesu izpildes amatpersonu likumu (CPK 131. pants, Reglamenta 96. punkts) tiesa var arī izsniegt dokumentus ar tiesu izpildītāju starpniecību. Šādos gadījumos tiesu izpildītājs dokumentu izsniedz adresātam personīgi ar saņemšanas apstiprinājumu un datuma norādi vai arī secina, ka adresāts norādītajā adresē nedzīvo. Praksē dokumentu izsniegšanu parasti veic pasta operators (Poczta Polska S.A.), nosūtot tos ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apstiprinājumu.

Ja korespondence paredzēta fiziskām personām, dokumentus izsniedz tām personīgi, proti, nodod tām rokās, vai — ja šīs personas nav tiesībspējīgas un rīcībspējīgas — to likumīgajam pārstāvim (CPK 133. panta 1. punkts).

Karavīriem tiesas dokumentus izsniedz ar Militārās policijas starpniecību, policijas un Ieslodzījuma vietu dienesta darbiniekiem — ar to tiešās uzraudzības iestāžu starpniecību, savukārt apcietinājumā esošajām personām — ar ieslodzījuma vietas vadības starpniecību (CPK 137. pants).

Juridiskām personām vai organizācijām bez juridiskas personas statusa paredzētus dokumentus izsniedz struktūrām, kas ir pilnvarotas pārstāvēt tās tiesā, vai nodod darbiniekiem, kuri ir pilnvaroti saņemt dokumentus. Ja ir iecelts likumīgais pārstāvis tiesvedības vajadzībām vai persona, kas ir pilnvarota saņemt tiesas dokumentus, dokumentus izsniedz šīm personām (CPK 133. panta 2. punkts).

Procesuālie dokumenti vai nolēmumi uzņēmējiem, kuri ir reģistrēti Centrālajā uzņēmumu reģistrā (CEIDG), tiek izsniegti reģistrā norādītajā dokumentu izsniegšanas adresē, ja vien uzņēmējs nav norādījis citu adresi dokumentu izsniegšanai (CPK 133. panta 2. punkta 1. apakšpunkts).

Procesuālie dokumenti vai nolēmumi uzņēmējiem, kuri ir reģistrēti tiesas reģistrā, tiek izsniegti reģistrā norādītajā adresē, ja vien uzņēmējs nav norādījis citu adresi dokumentu izsniegšanai. Ja pēdējā norādītā adrese ir dzēsta kā neatbilstoša faktiskajai situācijai un nav ticis iesniegts pieprasījums ievadīt jaunu norādāmu adresi, dzēstā adrese tiek uzskatīta par adresi, kas darīta pieejama reģistrā (CPK 133. panta 2. punkta 2. apakšpunkts).

Procesuālie dokumenti vai nolēmumi personām, kas pārstāv Valsts tiesu reģistrā ierakstītu subjektu, likvidatoriem, pilnvarotajām personām, struktūru locekļiem vai personām, kas ir pilnvarotas iecelt valdi, tiek izsniegti Valsts tiesu reģistrā norādītajā dokumentu izsniegšanas adresē (CPK 133. panta 2. punkta 3. apakšpunkts).

Ja ir iecelts likumīgais pārstāvis tiesvedības vajadzībām vai persona, kas ir pilnvarota saņemt tiesas dokumentus, tiesas dokumentus izsniedz šīm personām. Tomēr dokumentus, kuros ietverts uzaicinājums pusei ierasties personīgi, izsniedz tikai šai pusei tieši, izņemot puses, kuru dzīvesvieta vai pastāvīgā dzīvesvieta, vai juridiskā adrese nav ne Polijā, ne citā ES dalībvalstī (CPK 133. panta 3. punkts, 1135. panta 5. punkta 1. apakšpunkts).

Dokumentus izsniedz dzīvesvietā, darbavietā vai jebkur, kur atrodas adresāts.

Pēc puses pieprasījuma dokumentus var izsniegt personas paziņotajā pastkastītes adresē. Šādos gadījumos ar pasta operatora starpniecību nosūtītos dokumentus nodod glabāšanā operatora pasta nodaļā, atstājot adresāta pastkastītē attiecīgu paziņojumu (CPK 135. pants).

Tiesas sekretārs var nodot dokumentu adresātam tieši tiesas kancelejā, ja adresāts atrodas tiesā un apliecina savu identitāti (CPK 132. panta 2. punkts). Turklāt, ja izsniedzamais dokuments ir tobrīd iesniegts tiesā un tādējādi tā izsniegšana pirms sēdes vai tiesas sēdes datuma ir neiespējama, tiesa izsniedz dokumentu adresātam sēdē vai tiesas sēdē (Reglamenta 99. punkts).

Elektroniski vēstules var izsniegt tikai tālāk 6.1. punktā norādītajos gadījumos un veidā.

Izņēmuma kārtā tikai pavēsti ierasties uz tiesas sēdi tiesa var izsniegt pusēm, lieciniekiem, lieciniekiem ekspertiem un citām personām nevis rakstiski, bet izmantojot citus līdzekļus, ko tā uzskata par vispiemērotākajiem, ja tā uzskata to par nepieciešamu lietas izskatīšanas paātrināšanai. Šādas pavēstes (piemēram, pa e-pastu vai tālruni) rada juridiskas sekas, ja nepastāv šaubas, ka tās ir sasniegušas adresātus vismaz vienu nedēļu un steidzamos gadījumos trīs dienas pirms attiecīgās sēdes (CPK 149. panta 1. punkts un 149. panta 2. punkts).

6 Vai civilajā tiesvedībā ir atļauta elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja ir, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

6.1 Kāda veida elektroniskie pakalpojumi Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 1. punkta nozīmē ir pieejami šajā dalībvalstī, ja izsniegšana ir jāveic tieši personai, kurai ir zināma izsniegšanas adrese citā dalībvalstī?

Tiesa izsniedz dokumentus elektroniski, proti, izmantojot IKT sistēmu, tikai tad, ja adresāts ir iesniedzis dokumentu, izmantojot sistēmu, vai izvēlējies iesniegt šādā veidā (adresāts var atsaukt savu izvēli). Šo dokumentu izsniegšanas veidu var izvēlēties arī adresāts, kurš dzīvo citā dalībvalstī. Ja dokumentu izsniedz elektroniski, to uzskata par izsniegtu mirklī, kas norādīts elektroniskajā apstiprinājumā par saņemšanu. Ja šāda apstiprinājuma nav, izsniegšanu uzskata par notikušu 14 dienas pēc dokumenta augšupielādes IKT sistēmā. Izsniedzamos dokumentus nesūta uz e-pasta adresēm, bet tā vietā uz adresāta e-pastu nosūta paziņojumu par to, ka IKT sistēmā adresāta iesūtnē ticis augšupielādēts ziņojums (CPK 131. panta 1. punkts).

Īpaši noteikumi attiecas uz tiesas dokumentu izsniegšanu advokātiem, zvērinātiem advokātiem, patentu aģentiem vai Polijas Republikas ģenerālprokuroram ar epidēmiju saistīta ārkārtas stāvokļa vai epidēmijas situācijas laikā, kas izsludināti Covid-19 dēļ, un vēl gadu pēc tam, kad pēdējais no tiem ir atcelts. Šādā laika periodā, ja nav pieejama IKT sistēma tiesas procesa nodrošināšanai, tiesa šīm pusēm izsniedz tiesas dokumentus, augšupielādējot to saturu IKT sistēmā, kas tiek izmantota šo dokumentu pieejamības nodrošināšanai (informācijas portālā). Tas neattiecas uz dokumentiem, kas ir jāizsniedz kopā ar pušu procesuālo dokumentu kopijām vai citiem dokumentiem, kas nav tiesas izdoti. Dokumentu izsniegšanas datums ir datums, kad adresāts ir iepazinies ar informācijas portālā augšupielādēto dokumentu. Ja adresāts to neizdara, dokumentu uzskata par izsniegtu 14 dienas pēc šādas augšupielādes dienas. Dokumenta izsniegšanai, izmantojot informācijas portālu, ir CPK noteiktās procesuālās sekas attiecībā uz tiesas dokumentu izsniegšanu. Tiesa var izvēlēties neizsniegt dokumentu, izmantojot informācijas portālu, ja tas nav iespējams dokumenta rakstura dēļ (2020. gada 2. marta Likuma par īpašiem pasākumiem Covid-19, citu pārnēsājamu slimību un ar tām saistīto ārkārtas situāciju novēršanai, apkarošanai un kontrolei 15.zzs panta 9. punkts). Ar epidēmiju saistītais ārkārtas stāvoklis Polijā būs spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Advokāti, zvērināti advokāti, patentu aģenti un Polijas Republikas ģenerālprokurors savstarpēji dokumentus tieši izsniedz (sk. 3. punktu iepriekš) tikai elektroniski, ja viņi iesniedz tiesai šajā sakarā vienprātīgus paziņojumus un informē tiesu par šim nolūkam izmantojamo kontaktinformāciju, jo īpaši e-pasta adresi vai faksa numuru. Šādi paziņojumi ir neatsaucami, un jebkādas atsauces uz apstākļiem vai termiņiem tiek uzskatītas par neesošām. Pēc pušu vienprātīga lūguma vai citādi pamatotos gadījumos tiesa uzdod atteikties no šādiem dokumentu izsniegšanas līdzekļiem. Savstarpējās elektroniskās dokumentu izsniegšanas pienākums neattiecas uz dokumentiem, kas jāiesniedz tiesā ar kopijām pretējai pusei, kā minēts 3. punktā.

6.2 Vai šī dalībvalsts saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu ir noteikusi papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā pieņems elektronisku izsniegšanu pa e-pastu, kā minēts minētās regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu

Papildu nosacījumus nepiemēro.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Ja adresāts dzīvesvietā nav sastopams, izsniedzējs tiesas dokumentu var nodot pieaugušam mājsaimniecības loceklim vai — ja šādas personas nav — atstāt dokumentu īpašuma apsaimniekotājam, saimniecības vadītājam vai pagasta izpilddarbiniekam, ja šīs personas nav pretējās puses lietā un ir apņēmušās nodot dokumentu adresātam. Tomēr tiesa var liegt vai ierobežot iespēju izsniegt dokumentus citām personām. Šajā sakarā tiek izdarīta atzīme uz pasta sūtījuma. Ja adresātu, kurš kā izsniegšanas adresi norādījis savu darbavietu, izsniedzējs darbavietā nesastop, dokumentu var izsniegt personai, kas ir pilnvarota saņemt dokumentus (CPK 138. pants, Noteikumu 3. punkts).

Ja tas nav iespējams, ar pasta operatora starpniecību nosūtīts dokuments tiks nodots glabāšanā šī operatora pasta nodaļā un, ja tas tiek izsniegts ar citiem līdzekļiem, attiecīgajā pašvaldības administrācijā, uz adresāta durvīm vai pastkastītē atstājot attiecīgu paziņojumu, norādot, kur un kad dokuments atstāts un ka tas ir jāizņem septiņu dienu laikā no šā paziņojuma dienas. Ja, termiņam beidzoties, tas nav izdarīts, paziņošanas procedūru atkārto (CPK 139. panta 1. punkts). Attiecībā uz fiziskām personām pasta nodaļā nodoto dokumentu var saņemt adresāts personīgi, viņa likumīgais pārstāvis vai pasta pilnvarotā persona, savukārt attiecībā uz citiem subjektiem — arī persona, kas ir pilnvarota pārstāvēt subjektu, vai pilnvarots darbinieks (Noteikumu 8. punkts). Dokumentu uzskata par izsniegtu, kad beidzies tā izņemšanas termiņš.

Tāpat dokumenta izsniegšanu uzskata par notikušu, ja izsniegšana nav bijusi iespējama tādēļ, ka puse nav izpildījusi savus pienākumus:

• ja dokumentu nav iespējams izsniegt tiesas reģistrā reģistrējamai pusei, jo reģistrā nav norādīta lietas dalībnieka adreses maiņa, dokumentu pievieno lietas materiāliem kā izsniegtu, ja vien tiesai nav zināma jaunā adrese (CPK 139. panta 3. punkts);
• dokumenti personām, kas pārstāv Valsts tiesu reģistrā reģistrētu subjektu, likvidatoriem, pilnvarotajām personām, struktūru locekļiem vai personām, kas pilnvarotas iecelt valdi, ja tos nav iespējams izsniegt parastajā kārtībā, jo nav informācijas par dokumentu izsniegšanas adreses maiņu, tiks pievienoti lietas materiāliem kā izsniegti, ja vien tiesai nav zināma cita dokumentu izsniegšanas adrese vai dzīvesvieta un adrese (CPK 139. panta 3. punkta 1. apakšpunkts);
• ja adresāts (puse vai puses pārstāvis) vairs neuzturas līdzšinējā adresē un nav informējis tiesu par jauno dzīvesvietu (neskatoties uz tiesas norādījumu par pienākumu to darīt), tiesas dokumentu pievieno lietas materiāliem kā izsniegtu, izņemot gadījumus, kad tiesai ir zināma jaunā adrese (CPK 136. pants).

Citos gadījumos, kad nav zināma puses atrašanās vieta:

• ja izsniedzamais dokuments ietver nepieciešamību pusei aizstāvēt savas tiesības, dokumentu — līdz brīdim, kad šī puse, tās pārstāvis vai pilnvarotā persona piesakās, — var izsniegt tikai pēc attiecīgās personas pieprasījuma tiesas ieceltam aizbildnim ad litem (piemēram, prasītājam), kas ir iesniedzis prima facie pierādījumus, ka adresāta atrašanās vieta nav zināma. Par aizbildņa ad litem iecelšanu tiek paziņots publiski tiesas ēkā un pašvaldības administrācijas telpās, un nozīmīgās lietās arī presē, ja nepieciešams. Dokumentu izsniegšanu uzskata par notikušu, kad dokuments ir nodots aizbildnim ad litem, izņemot, ja tiesa noteikusi, ka dokumentu izsniegšanu par notikušu uzskata no konkrēta termiņa beigām pēc tam, kad paziņojums ticis izlikts tiesas ēkā (CPK 143. pants).
• Ja izsniedzamais dokuments neietver nepieciešamību pusei aizstāvēt savas tiesības, dokumentu pusei izsniedz, izliekot to tiesas ēkā (CPK 145. pants).

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Izsniedzot dokumentus pieaugušam mājsaimniecības loceklim, īpašuma apsaimniekotājam, saimniecības vadītājam, pagasta izpilddarbiniekam vai personai darbavietā, dokumentu uzskata par izsniegtu, kad tas ir nodots šādai personai.

Ja dokuments ir nodots glabāšanā pasta nodaļā un pilnvarota persona to neizņem, dokumentu uzskata par izsniegtu, beidzoties izņemšanas termiņa pēdējai dienai (proti, ja pagājusi viena nedēļa no otrā izsniegšanas mēģinājuma paziņojuma), ja vien dokuments nav adresēts atbildētājam, kuram iepriekš nav izsniegts neviens cits lietas dokuments, kā minēts 3. punktā.

Ja dokumentu izsniedz aizbildnim ad litem, kas iecelts personai, kuras atrašanās vieta nav zināma, dokumentu uzskata par izsniegtu, kad tas ir nodots aizbildnim ad litem vai kad beidzies termiņš pēc paziņojuma sniegšanas, kā to noteikusi tiesa, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas vēlāk.

Ja dokumentu izsniedz, izliekot paziņojumu tiesas ēkā, dokumentu uzskata par izsniegtu vienu mēnesi pēc izlikšanas dienas.

7.3 Ja cita izsniegšanas metode ir deponēt dokumentus konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir deponēti?

To dara, atstājot uz adresāta durvīm vai pastkastītē attiecīgu paziņojumu. Paziņojumā cita starpā norāda, ka gadījumā, ja pasta sūtījums netiek izņemts pēc atkārtota paziņojuma sniegšanas, tas tiks nodots atpakaļ nosūtītājai tiesai, un pasta sūtījumu uzskatīs par izsniegtu pēdējā izņemšanas perioda dienā un ka tā rezultātā var tikt uzsākta procesuālo termiņu atskaite (Noteikumu 6. punkts).

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Ja adresāts atsakās pieņemt izsniedzamo dokumentu, to uzskata par izsniegtu šādas atteikšanās gadījumā (CPK 139. panta 2. punkts).

Izņēmums ir gadījumi, kad ārvalstu tiesa vai cita iestāde pieprasa tiesai izsniegt tiesas dokumentu personai, kura dzīvo Polijā, nepievienojot dokumenta tulkojumu poļu valodā. Šāds dokuments tiek izsniegts adresātam, ja adresāts izvēlas to pieņemt. Adresāts, kurš atsakās pieņemt dokumentu, tiek brīdināts par iespējamām nelabvēlīgām juridiskajām sekām ārvalstīs (CPK 1135. panta 1. punkta 2. apakšpunkts).

8 Izsniegšana no ārvalstīm pa pastu (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam vai arī saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi tas var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Dokumenti, ko pasta operators izsniedz uz šā pamata, tiek izsniegti kā parastas vēstules, nevis kā tiesas korespondence (sk. 1. punkta pēdējo rindkopu). Papildus adresātam šādu vēstuli var faktiski izsniegt arī:

• adresāta likumīgajam pārstāvim vai pilnvarotajai personai, kura ir pilnvarota ar vispārēju pilnvaru vai pilnvaru pasta vajadzībām;
• pieaugušai personai, kura dzīvo kopā ar adresātu, izņemot gadījumus, kad adresāts pasta nodaļai norādījis citādi;
• personai, kas ir pilnvarota saņemt pasta sūtījumus publiskās iestādes mītnes vietā, ja pasta sūtījums ir adresēts attiecīgajai publiskajai iestādei;
• personai, kura ir pilnvarota saņemt pasta sūtījumus subjektos, kas ir juridiskas personas, vai organizatoriskajās vienībās bez juridiskas personas statusa, ja pasta sūtījuma adresāts ir:

a) attiecīgā juridiskā persona vai organizatoriskā vienība bez juridiskas personas statusa;

b) fiziska persona, kura nav attiecīgās juridiskās personas vai organizatoriskās vienības bez juridiskas personas statusa valdes loceklis un kura atrodas uzņēmumā / organizatoriskajā vienībā;

• organizatoriskas vienības vadītājam vai šā vadītāja pilnvarotai fiziskai personai, ja pasta sūtījums ir adresēts fiziskai personai, kura atrodas vienībā, kur pasta sūtījumu ir ļoti sarežģīti vai neiespējami piegādāt adresātam šīs vienības specifikas vai vispārpieņemtās prakses dēļ (Pasta likuma 37. pants).

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pantu, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Attiecībā uz universālajiem pasta pakalpojumiem pasta operators:

• atstāj adresāta pastkastītē (vai, ja tas nav iespējams, ar citiem likumīgiem līdzekļiem) attiecīgā veidlapā noformētu paziņojumu par piegādes mēģinājumu kopā ar informāciju par izņemšanas termiņu un pasta nodaļas adresi, kurā pasta sūtījums nodots;
• elektroniski (SMS vai e-pastā) informē adresātu par iespēju sūtījumu izņemt, norādot pasta sūtījuma numuru, izņemšanas termiņu un pasta nodaļas adresi, kurā tas nodots, ja adresāts ir pieprasījis pasta nodaļu informēt viņu elektroniski.

Pasta sūtījumu no pasta nodaļas var izņemt adresāts vai cita 8.1. punktā minētā pilnvarotā persona (arī pieauguša persona, kas dzīvo kopā ar adresātu, ja pasta nodaļā ir iesniegts rakstisks kopdzīves apliecinājums). Ja pasta sūtījums netiek izņemts 7 dienu laikā, paziņošanas procedūru atkārto. Ja adresāts vai cita pilnvarota persona pasta sūtījumu neizņem 14 dienu laikā, skaitot no nākamās dienas pēc pirmā paziņojuma atstāšanas, pasta sūtījums tiek nodots atpakaļ nosūtītājam (Pasta likuma 37. pants, Noteikumu par universālo pakalpojumu sniegšanu, kas pievienoti Poczta Polska S.A. valdes Lēmumam Nr. 227/2022, 24. un 26. punkts).

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var izņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Sk. 8.2. punktu iepriekš.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Dokumenta izsniegšanu saņēmējs apliecina rakstiski vai pasta operatora IKT sistēmā, vai izmantojot no IKT sistēmas izgūtu dokumentu. Dokumenta saņemšanas faktu un datumu saņēmējs apliecina ar savu parakstu. Ja saņēmējs nevar vai nevēlas to darīt, izsniedzējs pats norāda izsniegšanas datumu un iemeslus, kuru dēļ paraksta nav. Izsniedzējs apstiprinājumā par saņemšanu norāda, kādā veidā dokuments tika izsniegts, un izsniegtajā dokumentā norāda izsniegšanas datumu un paraksta to (CPK 142. pants).

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai arī dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Dokumentu izsniegšanas noteikumu neievērošanas rezultātā izsniegšanu uzskata par nenotikušu un tā ir jāatkārto. Tomēr dokumentu izsniegšanu ar trūkumiem uzskata par notikušu, kad adresāts faktiski ir saņēmis pasta sūtījumu.

Ja izsniegšana ar trūkumiem ir traucējusi pusei aizstāvēt savas tiesības, puse var prasīt nolēmuma atcelšanu apelācijas kārtībā un, to darot, atsaukties uz tiesvedības spēkā neesamību (CPK 379. panta 5. punkts).

Neatkarīgi no tiesvedības galīgā iznākuma, ja pusei ir bijis liegts rīkoties dokumentu izsniegšanas ar trūkumiem rezultātā, puse trīs mēnešu laikā pēc galīgā nolēmuma paziņošanas var iesniegt pieteikumu sprieduma pārskatīšanai (CPK 401. un 407. pants).

11 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, pamatojoties uz izmantoto valodu (Dokumentu izsniegšanas regulas 12. pants), un tiesa vai iestāde, kurā celta prasība, nolemj pārbaudīt, vai atteikums ir bijis pamatots, vai pastāv īpašs tiesību aizsardzības līdzeklis, lai apstrīdētu minēto lēmumu?

Šo lēmumu nevar apstrīdēt atsevišķi. To var pārsūdzēt tikai kopā ar nolēmumu, ar kuru izbeidz tiesvedību.

12 Vai man ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja ir, tad cik? Vai pastāv atšķirība, kad dokuments ir jāizsniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kad izsniegšanas pieprasījums ir no citas dalībvalsts? Sk. arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 15. pantu attiecībā uz dokumenta izsniegšanu no citas dalībvalsts

Polijas tiesā izskatāmas tiesvedības ietvaros dokumentu izsniegšana, ko veic tiesa, neiesaistot tiesu izpildītāju, ir bez maksas. Maksa par dokumenta izsniegšanu, ko veic tiesu izpildītājs, ir 60 PLN par vienu piegādes adresi neatkarīgi no tajā dzīvojošo dokumenta adresātu skaita un izsniegšanas mēģinājumu skaita.

Ja citas dalībvalsts dokuments tiek izsniegts Polijā saskaņā ar Noteikumiem par dokumentu izsniegšanu, pieteikuma iesniedzējam netiek piemērota maksa, tai skaitā ar tiesu izpildītāju veiktu izsniegšanu saistītās izmaksas, ja tiesa, kas ir saņēmēja iestāde, izvēlas izsniegt dokumentu šādā veidā (skatīt iepriekš 5. punkta pirmo rindkopu).