Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentu izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšana

Saskaņā ar tiesu prakses interpretāciju ar “dokumentu izsniegšanu” saprot procesuālu darbību, ko veic tiesa, lai informētu tiesvedības pusi vai trešo personu, kuras sadarbība nepieciešama tiesvedībā, par šādas tiesvedības norisi. Pušu pilnīga un efektīva informēšana par procesa norisi ir būtisks priekšnosacījums pienācīgai tiesvedības īstenošanai un noslēgšanai — tiesa var rīkoties un pieņemt nolēmumus tikai ar nosacījumu, ka pusēm ir izsniegti visi dokumenti, kuru saņemšana un pārzināšana ir priekšnosacījums nākamās procesuālās darbības veikšanai, pieteikumam par tiesiskās aizsardzības līdzekli, procesuālai aizstāvībai vai aizsardzībai un citām darbībām, kas ir pieļaujamas tikai likumā paredzētā vai tiesas noteiktā termiņā. Īpaši tiesas nolēmuma pēc būtības izsniegšana ir svarīgs priekšnosacījums galīgai lietas noslēgšanai un tiesas nolēmuma izpildei. Jānorāda, ka Likuma Nr. 160/2015, “Civiltiesisku strīdu procesa kodekss” 105. pantā un turpmākajos pantos ir definēti tikai (tiesas) dokumentu izsniegšanas procesuālie aspekti. Aktu izsniegšanu saskaņā ar materiālajām tiesībām, t. i., arī gribas izpausmi dokumenta formā, reglamentē Likuma Nr. 40/1964 “Civilkodekss” (Občiansky zákonník) 45. pants. Pastāv būtiska atšķirība starp izsniegšanu saskaņā ar materiālajiem un saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem, īpaši attiecībā uz izsniegšanas spēkā esību, izsniegšanas procesa pabeigšanu un tiesisko seku iestāšanos.

Īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentu izsniegšanu

Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā īpašus noteikumus attiecībā uz dokumentu izsniegšanu likumdevējs ir ietvēris, lai uzturētu pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu un sacīkstes sistēmu tiesvedībā. Tiesvedībā neviens nedrīkst būt neizdevīgākā situācijā, un katra puse ir vienlīdzīgi jāinformē par tiesvedības procesa norisi. Pusēm ir jānodrošina iespēja īstenot nepieciešamo sadarbību procesā un iepazīties ar otras puses apgalvojumiem un pierādījumiem, visām tiesas procesuālajām darbībām saistībā ar procesu un lietas būtību. Pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips un sacīkstes princips tiesvedībā ir būtisks un noteicošs elements tiesībās uz taisnīgu tiesu, kas Slovākijā ir konstitucionālas tiesības (Konstitūcijas (Ústava Slovenskej republiky) 46.–48. pants), pamatojoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Plašā izpratnē par oficiālu izsniegšanu var uzskatīt visu dokumentu izsniegšanu, kas veikta saskaņā ar Civiltiesisku strīdu procesa kodeksu, t. i.,:

• nosūtīšanu uz elektronisku pastkasti (vēlamais variants);
• nosūtīšanu uz elektronisku adresi (e-pastu) (tikai pēc puses pieprasījuma);
• personisku vai nepersonisku izsniegšanu ar likumīgi atzīta piegādātāja (pasta pakalpojumu uzņēmuma, tiesas dokumentu piegādātāja) starpniecību;
• izsniegšanu publiska paziņojuma veidā;
• īpašu izsniegšanu, ko nodrošina citi likumīgi atzīti piegādātāji (attiecīgā policijas nodaļa, pašvaldības policija, tiesu izpildītājs, Apcietinājuma vietu un tiesu apsardzes dienests (Zbor väzenskej a justičnej stráže), institucionālās vai piespiedu aprūpes iestādes, Ārlietu un Eiropas lietu ministrija, Aizsardzības ministrija).

Šaurākā izpratnē formāla vai oficiāla izsniegšana ir tikai tiesvedības dokumentu personiska izsniegšana. Izsniedzot dokumentus, kurus tiesību aktos nav prasīts izsniegt personiski, tiesa izmanto procedūru, kas noteikta parastai dokumentu izsniegšanai.

Dažādi Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa noteikumi paredz, kādi dokumenti ir izsniedzami personiski. Turklāt dokumentus izsniedz personiski arī gadījumos, kad tiesa uzdod veikt personisku izsniegšanu, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (procedūras noteiktības labad tiesas parasti izmanto personisko izsniegšanu, piemēram, tiesas pavēstēm). Fakts, ka likumdevējs ir paredzējis šādu priviliģētu izsniegšanu dažādiem dokumentiem, liecina par šo dokumentu nozīmīgumu un to, ka ir svarīgi, lai puse iepazītos ar to saturu un tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Likums Nr. 160/2015 — Civiltiesisku strīdu procesa kodekss (CSP) — paredz, ka personiski jāizsniedz šādi dokumenti:

• rīkojums, ar ko tiesa atļauj grozīt prasību, ja puses nav bijušas klāt sēdē, kurā prasība grozīta (CSP 142. panta 2. punkts);
• izskatāmās lietas pielikumi, ja tiesa lietu nav noraidījusi vai nolēmusi izbeigt tiesvedību (CSP 167. panta 1. punkts);
• aizstāvības argumentu izklāsts, ja atbildētājs neatzīst prasību pilnā apmērā (CSP 167. panta 3. punkts);
• prasītāja paziņojums, kas iesniegts saskaņā ar 167. panta 3. punktu, atbildot uz aizstāvības argumentu izklāstu (CSP 167. panta 4. punkts);
• pavēste, ar ko izsauc uz pirmstiesas uzklausīšanu (CSP 169. panta 2. punkts);
• spriedums (CSP 223. panta 1. punkts);
• maksājuma rīkojums kopā ar prasību (CSP 266. panta 1. punkts);
• atbildētāja iebildumi pret maksājuma rīkojumu, kurš izsniegts par labu prasītājam (CSP 267. panta 5. punkts);
• atbilstoši Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 273. panta c) punktam — Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 273. panta a) punktā minētais rīkojums par pienākumu noteiktā termiņā sniegt rakstisku paziņojumu attiecībā uz prasību un šajā paziņojumā izklāstīt galvenos faktus, kas pamato puses aizstāvību, pievienot tam dokumentus, kuri tajā minēti, un norādīt pierādījumus, kas apliecina paustos apgalvojumus.

Likumā 161/2015 (Bezstrīdus civilprocesa kodeksā (Civilný mimosporový poriadok – “CMP”)) noteikts, ka šādi dokumenti ir jāizsniedz personīgi:

• tādi rīkojumi par tiesvedības uzsākšanu, kas tiek izsniegti pusēm, ja tiesa sākusi tiesvedību pēc savas iniciatīvas (CMP 27. pants);
• grozījumi rīkojumos par tiesvedības uzsākšanu gadījumos, kad puses nepiedalījās sēdē, kurā tika veikts grozījums (CMP 28. pants);
• rīkojumi, ar ko pieņem lēmumus par lietu pēc būtības (CMP 45. pants);
• tādi rīkojumi tiesvedībā par nepilngadīgā atgriešanu viņa nolaupīšanas vai neatļautas aizturēšanas gadījumā, ar kuriem pieprasa personai, kas saskaņā ar prasītāja apgalvojumu pārkāpj tiesības, iesniegt rakstisku paziņojumu par lietu (CMP 131. panta 2. punkts);
• tādi paziņojumi un norādījumi mantošanas tiesvedībās, kas izsniegti personām, kuras pamatoti varētu uzskatīt par mantiniekiem, attiecībā uz viņu mantošanas tiesībām un iespēju atraidīt mantojumu, ja tiesa paziņojumus un norādījumus neizdod mutiski reģistrēšanai (CMP 189. panta 2. punkts);
• paziņojumi attiecībā uz lūgumu atbrīvot kādu priekšmetu tiesvedībā, iebilstot pret tāda priekšmeta atbrīvošanu, kas deponēts pie notāra ar mērķi izpildīt saistības lietās atbilstoši 335. panta a) vai b) punktam, vai ja deponētājs ir pieprasījis, ka deponētais priekšmets ir jāatbrīvo un jāatdod viņam vai citai personai, kura nav labumguvējs (CMP 340. pants);
• paziņojumi, ar kuriem uzaicina sniegt iebildumus tiesvedībās, kurās apstiprina piesavināšanos, un kurus nosūta personai, kas tiesvedības uzsākšanas brīdī īpašumtiesības apliecinošajā dokumentā ir norādīta kā īpašumtiesību turētājs vai tiesību in rem turētājs attiecība uz īpašumu, kas iesaistīt tiesvedībā, kurā apstiprina piesavināšanos (CMP 359. g pants).

3 Kas ir atbildīgs par dokumenta izsniegšanu?

Par tiesvedības dokumentu izsniegšanu atbild tiesa. Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa sistemātiska interpretācija parāda, ka rakstisku dokumentu izsniegšanas prioritārie veidi secīgi ir šādi:

1. Dokumentu izsniegšana tiesā sēdes vai citas procesuālās darbības laikā;
2. Dokumentu izsniegšana, nosūtot uz elektronisku pastkasti saskaņā ar Likumu Nr. 305/2013 par elektronisko pārvaldību, ko nodrošina valsts iestādes, un par dažu tiesību aktu grozīšanu (E-pārvaldes likums) (zákon o e-Governmente) (visām juridiskajām personām obligāti jābūt iespējotai elektroniskajai pastkastītei, savukārt fiziskas personas var izvēlēties to aktivizēt);
3. Dokumentu izsniegšana, nosūtot uz elektronisku adresi pēc puses pieprasījuma, ja attiecīgie dokumenti nav obligāti jāizsniedz personiski;
4. Dokumentu izsniegšana ar likumīgi atzīta piegādātāja starpniecību:

• • parasti to nodrošina pasta pakalpojumu sniedzējs vai tiesas dokumentu piegādātājs,
  • ja tiesa to uzskata par nepieciešamu, tā var norīkot, lai dokumentus izsniedz attiecīgā policijas nodaļa, tiesu izpildītājs vai pašvaldības policija,
  • īpašos gadījumos tiesa izsniedz dokumentus ar šādu struktūru starpniecību: - Apcietinājuma vietu un tiesu apsardzes dienests (izsniedz dokumentus fiziskām personām, kas izcieš cietumsodu vai ir apcietinātas); institucionālās un piespiedu aprūpes iestādes (izsniedz dokumentus fiziskām personām, kas uzturas šādās iestādēs); Ārlietu un Eiropas lietu ministrija (izsniedz dokumentus fiziskām personām, kam ir diplomātiskās privilēģijas vai imunitāte, vai personām, kuras dzīvo tādas personas mājsaimniecībā, kam ir diplomātiskās privilēģijas vai imunitāte, vai personām, kurām dokumenti jāizsniedz telpās, kas aizsargātas ar diplomātisko imunitāti); Aizsardzības ministrija (izsniedz dokumentus profesionālā dienesta karavīriem un dokumentus, ko nav iespējams izsniegt citādi),
  • izņēmuma gadījums ir izsniegšana publiska paziņojuma veidā, kad tas paredzēts Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā (piemēram, ja nav zināma fiziskas personas adrese) vai citos tiesību aktos (piemēram, Bezstrīdus civilprocesa kodeksa 199. pantā).

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja norādītā adrese nav pareiza? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu

Šādos gadījumos Slovākijas tiesas vienmēr aktīvi mēģina noteikt adresāta pašreizējo atrašanās vietu, pirmkārt, meklējot Slovākijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā (Register obyvateľov Slovenskej republiky), kas ir elektroniski savienots ar tiesu informācijas sistēmu. Tiesa var nekavējoties noteikt pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu, kas norādīta šajā reģistrā (ja šāda adrese pastāv). Arī Sociālās apdrošināšanas aģentūra (Sociálna poisťovňa) pašreiz elektroniski sadarbojas ar Slovākijas tiesām, izmantojot tiesu reģistru, un tiesa var pieprasīt informāciju, kas reģistrēta Sociālās apdrošināšanas aģentūrā, īpaši Sociālās apdrošināšanas aģentūrā norādīto tiesvedības puses adresi un puses pašreizējā vai bijušā darba devēja vārdu vai nosaukumu (ar darba devēja starpniecību dažos gadījumos var noteikt personas pašreizējo atrašanās vietu). Saskaņā ar tiesību aktiem tiesai ir arī pilnvaras lūgt sadarboties nodokļu pārvaldi, pašvaldību, apcietinājuma vietu utt.

Slovākijas paziņojums saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu ir pieejams Eiropas e-tiesiskuma portāla sadaļā “Eiropas Tiesiskās sadarbības atlants civillietās”.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja ir, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Kā norādīts iepriekš, caur tiesu reģistru Slovākijas tiesām ir tieša piekļuve datiem, kas norādīti Slovākijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā. Tiesvedības procesa pusēm ir iespēja pieprasīt datus no Slovākijas Republikas Iedzīvotāju reģistra (apstiprinājuma vai rakstiska paziņojuma par personas atrašanās vietu izdošanu), samaksājot administratīvu nodevu piecu eiro apmērā.

4.3 Kāda veida palīdzību, atbildot uz citu dalībvalstu pieprasījumiem, šīs dalībvalsts iestādes sniedz atbilstoši Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktam? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 7. panta 1. punktu

Slovākija sniedz 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto palīdzību. Pieprasījumi noskaidrot adresi ir jānosūta rajona tiesai, jo saskaņā ar 56. panta 3. punktu Likumā Nr. 97/1963 par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajiem noteikumiem par šādu pieprasījumu apstrādi ir atbildīga tiesa, kurai ir teritoriālā jurisdikcija. Šādos gadījumos tiesa, kas saņem pieprasījumu, rīkojas līdzīgi 4.1. punktā aprakstītajai kārtībai.

Slovākijas paziņojums saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kurā Slovākija izvēlējās iespēju sniegt palīdzību adrešu noskaidrošanā saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir pieejams Eiropas e-tiesiskuma portāla sadaļā “Eiropas Tiesiskās sadarbības atlants civillietās”.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 7. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Kā norādīts 3. punktā, tiesas prioritāri izsniedz dokumentus personiski sēdes vai citas procesuālās darbības laikā. Tiesas var izsniegt dokumentus arī šādos veidos:

• nosūtot uz elektronisku pastkasti saskaņā ar E-pārvaldes likumu;
• nosūtot uz elektronisku adresi (e-pastu) pēc puses pieprasījuma, ja attiecīgie dokumenti nav obligāti jāizsniedz personiski;
• ar likumīgi atzīta piegādātāja (pasta pakalpojumu uzņēmuma, tiesas dokumentu piegādātāja; nepieciešamības gadījumā – attiecīgās policijas nodaļas, tiesu izpildītāja vai pašvaldības policijas; īpašos gadījumos – Ieslodzījuma vietu un tiesu apsardzes dienesta, institucionālās vai piespiedu aprūpes iestādes, Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas starpniecību);
• tiesību akti arī nosaka gadījumus, kuros izsniegšana jāveic publiska paziņojuma veidā (tādējādi par nolēmumu informējot nenoteiktu personu grupu).

Prioritārā kārtā tiesa nosūta dokumentus uz elektronisko pastkasti saskaņā ar E-pārvaldes likumu, ja adresāts ir aktivizējis šādu pastkastīti un ja izsniedzamais dokuments ir elektronisks dokuments ar kvalificētu elektronisko parakstu vai citām nepieciešamām formalitātēm.

Gadījumos, kad nav iespējams nosūtīt dokumentu elektroniski saskaņā ar E-pārvaldes likumu, tiesa izsniedz dokumentus, izmantojot likumīgus atzītus piegādātājus. Šādos gadījumos tiesa nosūta dokumentus uz pieprasījuma saņēmējas iestādes norādīto adresi. Ja šāda izsniegšana neizdodas, tiesa dokumentus izsniedz:

1. fiziskai personai — adresē, kas norādīta Slovākijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā, vai ārvalstu pilsoņa Slovākijas adresē atbilstoši šīs personas uzturēšanās statusam;
2. juridiskai personai — juridiskās personas juridiskajā adresē, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistrā (Obchodný register), kurš atrodams vietnē https://www.orsr.sk/ vai kas reģistrēta citā publiskā reģistrā (piemēram, Komercreģistrā (Živnostenský register)).

Citas metodes, kas nav alternatīvā izsniegšana

Nosakot pušu objektīvu un stingru atbildību par publiskajos reģistros ievadītajiem datiem, Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā nav paredzētas citas alternatīvas metodes kā vien 7. punktā minētā alternatīvā izsniegšana.

6 Vai civilajā tiesvedībā ir atļauta elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja ir, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Izņemot gadījumus, kad dokumentus izsniedz personīgi (sk. 2. punktu), tiesa var izsniegt dokumentus arī elektroniski (e-pasts), ja procesā iesaistītā puse to pieprasa rakstiski un norāda e-pasta adresi. Dokumentu uzskata par izsniegtu, kad pagājušas trīs dienas pēc tā nosūtīšanas, pat ja adresāts to nav izlasījis.

6.1 Kāda veida elektroniskie pakalpojumi Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 1. punkta nozīmē ir pieejami šajā dalībvalstī, ja izsniegšana ir jāveic tieši personai, kurai ir zināma izsniegšanas adrese citā dalībvalstī?

Nosūtīšana uz elektronisku pastkasti saskaņā ar E-pārvaldes likumu (visām juridiskajām personām obligāti jābūt iespējotai elektroniskajai pastkastei, savukārt fiziskas personas var izvēlēties to aktivizēt).

6.2 Vai šī dalībvalsts saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu ir noteikusi papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tā pieņems elektronisku izsniegšanu pa e-pastu, kā minēts minētās regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā? Skatīt arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 19. panta 2. punktu

Slovākijas paziņojums saskaņā ar 19. panta 2. punktu, kurā Slovākija neļauj e-pastu izmantot tādu dokumentu izsniegšanai, kas jāizsniedz personīgi, ir pieejams Eiropas e-tiesiskuma portāla sadaļā “Eiropas Tiesiskās sadarbības atlants civillietās”.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Civiltiesisku strīdu procesa kodekss reglamentē papīra formāta dokumentu alternatīvo izsniegšanu, bet E-pārvaldes likums reglamentē nosūtīšanu uz elektroniskajām pastkastēm.

Līdz ar E-pārvaldes likuma ieviešanu vairs nevar runāt par alternatīvo izsniegšanu (pieņēmumu) tiešā nozīmē, jo elektroniskas pastkastes aktivizēšana (automātiska juridiskajām personām, neobligāta fiziskajām personām) pēc būtības jau nozīmē, ka adresāta adrese nevar būt “nezināma” un ka nepastāv situācijas, kad dokumentu nevar piegādāt. Oficiāla elektroniskā ziņojuma (tiesas e-pasta) vienkārša nonākšana elektroniskajā pastkastē nozīmē, ka tā ir adresāta rīcībā. Oficiāla elektroniskā ziņojuma (tiesas vēstules) nonākšana elektroniskajā pastkastē nozīmē, ka tā ir adresāta rīcībā. Oficiālu elektronisku ziņojumu uzskata par izsniegtu nākamajā dienā pēc tā nonākšanas elektroniskajā pastkastē. Tomēr, ja tas ir dokuments, kas Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā noteikts kā personiski izsniedzams dokuments, tad gadījumā, kad adresāts to sistēmā nepieņem (un tātad neizlasa), to uzskata par izsniegtu, kad pagājušas 15 dienas, sākot no nākamās dienas pēc oficiālā elektroniskā ziņojuma nonākšanas pastkastē. Šādā veidā nevar izsniegt maksājuma rīkojumu, jo attiecībā uz šo dokumenta veidu alternatīvā izsniegšana (pieņēmums) ir aizliegta. Tomēr Likuma Nr. 757/2004 par tiesām 82.l. panta 1. punkta nozīmē, piereģistrējoties elektroniskā pastkastē, elektroniskās saņemšanas neapstiprināšana līdz tāda oficiāla elektroniska dokumenta deponēšanas termiņa beigām, ko izsniedz personīgi, un ja alternatīva izsniegšana ir aizliegta, uzskata par nepamatotu atteikumu pieņemt izsniegto oficiālo elektronisko dokumentu. Šādos gadījumos uzskata, ka oficiālais elektroniskais dokuments ir izsniegts nākamajā dienā pēc deponēšanas termiņa beigām.

Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā paredzētās tradicionālās izsniegšanas gadījumā alternatīvo izsniegšanu (pieņēmumu) piemēro vienādi neatkarīgi no izsniegšanas veida, t. i., gan parastas izsniegšanas, gan personiskas izsniegšanas gadījumā. Ja adresāta adrese ir reģistrēta publiskā reģistrā (fiziskām personām — Iedzīvotāju reģistrā, juridiskām personām — Uzņēmumu reģistrā) un tiesa vēstuli saņem atpakaļ kā nepiegādātu, tiek uzskatīts, ka dokuments ir izsniegts dienā, kad vēstule saņemta atpakaļ tiesā. Ja fiziskas personas adrese nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, dokumentus izsniedz, izvietojot paziņojumu uz tiesas paziņojumu dēļa un tās tīmekļa vietnē, un uzskata, ka vēstule ir izsniegta, kad pagājušas 15 dienas pēc šāda paziņojuma publiskošanas. Šo alternatīvās izsniegšanas veidu nevar izmantot, lai izsniegtu maksājuma rīkojumu.

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Skatīt 7.1. punktu.

7.3 Ja cita izsniegšanas metode ir deponēt dokumentus konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir deponēti?

To neuzskata par citu metodi, bet gan par parasto izsniegšanu ar pasta pakalpojumu uzņēmuma starpniecību — ja pasta pakalpojumu sniedzējs nespēj sasniegt adresātu norādītajā adresē, tas adresāta pastkastītē atstāj konkrētu rakstisku paziņojumu, kurā informēts, ka vēstule (ierakstīts sūtījums vai personiski izsniedzami dokumenti) tiek glabāta pasta nodaļā. Adresāts vai pilnvarots saņēmējs var saņemt dokumentus noteiktā termiņā, kas parasti ir 18 kalendārās dienas. Pēc adresāta lūguma šo termiņu var pagarināt. Ja vēstule nav saņemta noteiktajā termiņā, vēstule kļūst nepiegādājama. Nepiegādājamās vēstules pasta dienests nosūta atpakaļ sūtītājam.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Ja adresāts bez pamatota iemesla atsakās pieņemt dokumentu, dokumentu uzskata par izsniegtu dienā, kad izteikts atteikums to pieņemt; tiesas dokumentu piegādātājam ir pienākums par to informēt adresātu. Ja izsniegšana nav veikta likumīgi, izsniegšanai nav juridiska spēka.

8 Izsniegšana no ārvalstīm pa pastu (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam vai arī saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi tas var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Ja tiek pieprasīta parastā piegāde ar saņemšanas apstiprinājumu, pasta nodaļa (Slovenská pošta, a.s. kā tradicionālais pasta pakalpojumu sniedzējs) piegādā dokumentus tikai tādā gadījumā, ja adresāts vai pilnvarotais saņēmējs (ja dokumentus nevar piegādāt adresātam), saņemot piegādi, uzrāda identitāti apliecinošu dokumentu, ļauj pierakstīt identitāti apliecinošā dokumenta numuru un apstiprina saņemšanu. Fiziskai personai adresētu dokumentu pilnvaroti saņēmēji ir adresāta laulātais un vismaz 15 gadus vecas personas, kuras dzīvo ar adresātu vienā mājā vai dzīvoklī.

Taču šīm personām nevar piegādāt dokumentus, kas jāizsniedz personiski.

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 18. pantu, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Skatīt 7.3. punktu.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var izņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Skatīt 7.3. punktu.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Jā. Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā ir paredzēts saņemšanas apstiprinājums — kā tiesas dokumenta izsniegšanas pierādījums tas ir publisks dokuments. Saņemšanas apstiprinājumā sniegto informāciju uzskata par patiesu, ja nav pierādījumu par pretējo. Tiesvedības pusei, kura apstrīd saņemšanas apstiprinājumā sniegtās informācijas pareizību (argumentējot ar to, ka nav tikusi ievērota likumīgā izsniegšanas procedūra), ir pienākums sniegt tiesai pierādījumus, kas šos apgalvojumus pamato. Ja tiesa izsniedz dokumentu tiesas sēdē vai kādas procesuālās darbības laikā, par to tiek izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

E-pārvaldes likums paredz elektronisku saņemšanas apstiprinājumu, kas kalpo kā apstiprinājums par dokumenta (oficiāla ziņojuma) personisku izsniegšanu; saņēmējam ir pienākums, sniedzot elektronisku apstiprinājumu, apliecināt oficiāla elektroniska ziņojuma izsniegšanu. Izsniegšanas apstiprinājums ir priekšnosacījums, kas jāizpilda, lai oficiālā elektroniskā ziņojuma saturs būtu pieejams saņēmēja elektroniskajā pastkastē. Elektroniskajā apstiprinājumā norāda oficiālā ziņojuma izsniegšanas dienu, stundu, minūti un sekundi. Tāpat kā papīra formāta saņemšanas apstiprinājuma gadījumā tiek uzskatīts, ka elektroniskajā apstiprinājumā norādītie dati ir pareizi, ja vien netiek pierādīts pretējais, un arī tā spēkā esību var apstrīdēt.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai arī dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Skatīt 7.1. un 7.4. punktu par gadījumiem, kad dokumenta adresāts to nesaņem.

Ja dokuments nav izsniegts tiesību aktos noteiktajā kārtībā, tas ir jāizsniedz atkārtoti; Slovākijas tiesību aktos nav paredzēta iespēja spēkā neesošu izsniegšanu atzīt par spēkā esošu. Ja tiesas dokumenti izsniegti, izmantojot metodi, kas nav viena no likumīgajām metodēm, izsniegšanai nav juridiska spēka un tās rezultātā neiestājas tiesību aktos noteiktās sekas.

11 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, pamatojoties uz izmantoto valodu (Dokumentu izsniegšanas regulas 12. pants), un tiesa vai iestāde, kurā celta prasība, nolemj pārbaudīt, vai atteikums ir bijis pamatots, vai pastāv īpašs tiesību aizsardzības līdzeklis, lai apstrīdētu minēto lēmumu?

Tas vienmēr ir atkarīgs no tās tiesas noteikumiem, kura izskata lietu. Ja tiesvedība notiek Slovākijas tiesā un tiesa, veicot pārbaudi, nolemj, ka adresāta atteikums pieņemt dokumentus nav pamatots, uzskata, ka dokumenti ir izsniegti dienā, kad tie tika noraidīti (skat. 7.4. punktu). Šādus lēmumus nevar pārsūdzēt.

12 Vai man ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja ir, tad cik? Vai pastāv atšķirība, kad dokuments ir jāizsniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kad izsniegšanas pieprasījums ir no citas dalībvalsts? Sk. arī paziņošanu saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas regulas 15. pantu attiecībā uz dokumenta izsniegšanu no citas dalībvalsts

Slovākijas paziņojums saskaņā ar 15. pantu ir pieejams Eiropas e-tiesiskuma portāla sadaļā “Eiropas Tiesiskās sadarbības atlants civillietās” .