

2016. gada Civilprocesa kodeksa likumā CXXX (turpmāk “2016. gada Likums CXXX”) ir paredzēts, ka tiesa pēc lietā iesaistītās puses ierosinājuma vai pēc savas iniciatīvas var nopratināt lietā iesaistīto pusi, citus tiesvedības dalībniekus, ekspertus vai lieciniekus un, ja pārbaudāmā pierādījuma īpašnieks tam piekrīt, pārbaudīt pierādījumus, izmantojot elektronisko sakaru tīklu (videokonferenci). Tiesa var pieņemt lēmumu par nopratināšanu videokonferences režīmā, ja tas ir lietderīgi, piemēram, lai paātrinātu tiesvedības norisi, vai ja sarīkot nopratināšanu vietā, kur notiek lietas izskatīšana, būtu sarežģīti vai nesamērīgi dārgi, vai ja to prasa liecinieku aizsardzība.
Noteikumi par nopratināšanu videokonferences režīmā ir izklāstīti 2016. gada Likumā CXXX un tieslietu ministra 2017. gada 21. decembra Dekrētā 19/2017 par elektronisko sakaru tīklu izmantošanu tiesas sēdēs un nopratināšanā civilprocesā (turpmāk “Tieslietu ministra 21. decembra Dekrēts 19/2017).
Nav ierobežojumu attiecībā uz personām, kuras var nopratināt videokonferences režīmā. Šo metodi var izmantot, lai nopratinātu lietā iesaistītās puses un citus tiesvedības dalībniekus, lieciniekus, ekspertus un pārbaudāmo pierādījumu īpašniekus.
Tiesas sēdi, nopratināšanu vai pārbaudi videokonferences režīmā var izmantot, lai nopratinātu lietā iesaistītās puses, ekspertus un lieciniekus vai veiktu pārbaudes.
Nopratināšanu videokonferences režīmā var rīkot tiesas vai citas iestādes telpās, atsevišķās telpās, kas pielāgotas videokonferences norisei, ja ir nodrošināti elektronisko sakaru tīkla izmantošanai vajadzīgie apstākļi.
Saskaņā ar 2016. gada Likumu CXXX lietas izskatīšanas posmā tiesa pēc kādas puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pieprasīt, lai videokonferences režīmā notiekošu tiesas sēžu, nopratināšanas vai pārbaužu protokoli tiktu sagatavoti, izmantojot nepārtrauktus un vienlaicīgus video un audio ierakstus.
Ja protokols netiek sagatavots šādā veidā, tiesnesis, kas atrodas vietā, kur notiek lietas izskatīšana, var pieprasīt, lai video un audio formātā tiktu ierakstītas norises lietas izskatīšanas vietā un atsevišķās telpās, kur videokonferences režīmā notiek nopratināšana vai pārbaude.
Ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1206/2001 10.–12. pantu, saskaņā ar 10. panta 2. punktu piemēro 2016. gada Likuma CXXX noteikumus. Saskaņā ar 2016. gada Likumu CXXX tiesvedība notiek ungāru valodā, bet nevienai personai nedrīkst radīt neizdevīgu stāvokli ungāru valodas nezināšanas dēļ. Tiesvedības laikā ikvienai personai ir tiesības mutvārdu saziņā lietot dzimto valodu vai reģionālo vai minoritātes valodu, ja tas noteikts starptautiskās konvencijās. Vajadzības gadījumā tiesai ir pienākums nodrošināt tulka pakalpojumus.
Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 17. pantu, nopratināšanu rīko tiesa, kas iesniedz pieprasījumu saskaņā ar 17. panta 6. punktu, ievērojot attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.
Ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.–12. pantu un ir radusies vajadzība nodrošināt dzimtās valodas, reģionālās vai minoritātes valodas lietošanu, tiesai ir pienākums nodrošināt tulka pakalpojumus.
2016. gada Likumā CXXX nav īpašu noteikumu attiecībā uz tulka atrašanās vietu nopratināšanā, ko rīko videokonferences režīmā. Tomēr tas nodrošina tulku klātbūtni nopratināšanai paredzētajās telpās. Saskaņā ar tieslietu ministra 2017. gada 21. decembra Dekrētu 19/2017 pārraidītajā ierakstā jābūt redzamam tulkam.
Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 17. pantu, piemēro 17. panta 4. un 6. punktu.
Rīkojumu par nopratināšanu videokonferences režīmā izsauktajām personām izsniedz vienlaikus ar izsaukumu uz tiesas sēdi, nopratināšanu vai pārbaudi. Rīkojumu par nopratināšanu videokonferences režīmā tiesa nekavējoties nosūta tiesai vai citai iestādei, kas nodrošina nopratināšanai videokonferences režīmā vajadzīgās īpašās telpas.
2016. gada Likumā CXXX nav īpašu noteikumu par izsaukumu uz nopratināšanu videokonferences režīmā. Izsaukums uz nopratināšanu jānosūta tā, lai tiesa līdz tiesas sēdes dienai saņemtu apstiprinājumu par izsniegšanu saskaņā ar tiesību aktiem.
Pirmā tiesas sēde parasti jāieplāno tā, lai nodrošinātu, ka puses saņem izsaukumu vismaz piecpadsmit dienas pirms tiesas sēdes dienas. Tiesa neatliekamos gadījumos var šo termiņu saīsināt.
Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 17. pantu, piemēro 17. panta 4. un 6. punktu.
Izmaksas ir mainīgas, un tās sedz tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.
Saskaņā ar 17. panta 2. punktu tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē attiecīgo personu, ka nopratināšana notiek brīvprātīgi.
Videokonferences režīmā nopratināmās personas identitāti pārbauda, pamatojoties uz:
– attiecīgās personas sniegto informāciju, lai pārbaudītu šīs personas identitāti un adresi, un
– oficiālu personas apliecību vai uzturēšanās atļauju, kas jāuzrāda, izmantojot tiesību aktos paredzētus tehniskos līdzekļus.
Ja tiesa ir pieprasījusi liecinieka datus apstrādāt konfidenciāli, jānodrošina, ka liecinieka oficiālo personas apliecību vai uzturēšanās atļauju, ko viņš(-a) uzrāda, izmantojot tiesību aktos paredzētus tehniskos līdzekļus, var redzēt vienīgi tiesas priekšsēdētājs (vai tiesas sekretārs, ja nopratināšanu vada vai pārbaudi veic tiesas sekretārs).
Tiesa izmanto arī elektroniskus līdzekļus vai tiešus datubāzes vaicājumus, lai apstiprinātu, ka:
– videokonferences režīmā nopratināmās personas sniegtā informācija personas identitātes un adreses pārbaudei atbilst reģistrētajai informācijai un ka
– oficiālā personas apliecība vai uzturēšanās atļauja, ko persona ir uzrādījusi kā identitātes pierādījumu, ir derīga un atbilst reģistrētajai informācijai.
Saskaņā ar 2016. gada Likumu CXXX tiesā zvērests nav jādod.
2016. gada Likumā CXXX ir noteikts, ka videokonferences norisei paredzētajā īpašajā telpā jāatrodas personai, kas atbild par nopratināšanai videokonferences režīmā vajadzīgā tehniskā aprīkojuma funkcionalitātes un darbības nodrošināšanu.
Pirms nopratināšanas sākuma atbildīgajai personai jānodrošina, lai nopratināšanai vajadzīgais tehniskais aprīkojums būtu pilnā darba kārtībā. Ja rodas kāds šķērslis tehniskā aprīkojuma normālai darbībai, atbildīgā persona par aprīkojuma darbības traucējumiem nekavējoties informē tiesas sēdes telpā klātesošo tiesnesi un nodrošina, ka problēma tiek novērsta. Par tehnisko problēmu un veiktajiem pasākumiem vēlāk rakstiski informē atbildīgās personas tiešo vadītāju. Nopratināšanu videokonferences režīmā nevar sākt vai turpināt, kamēr problēma nav novērsta. Procesuālā darbība, kuras laikā ir radusies tehniskā problēma vai nopratināšanā videokonferences režīmā izmantojamā tehniskā aprīkojuma darbības traucējumi, vajadzības gadījumā jāatkārto.
Parasti cita informācija nav vajadzīga.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.