Pierādījumu iegūšana videokonferencē

1 Vai iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, piedaloties tiesai no dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, vai otras dalībvalsts tiesa pierādījumus videokonferencē var iegūt tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

2016. gada Civilprocesa kodeksa likumā CXXX (turpmāk “2016. gada Likums CXXX”) ir paredzēts, ka tiesa pēc lietā iesaistītās puses ierosinājuma vai pēc savas iniciatīvas var nopratināt lietā iesaistīto pusi, citus tiesvedības dalībniekus, ekspertus vai lieciniekus un, ja pārbaudāmā pierādījuma īpašnieks tam piekrīt, pārbaudīt pierādījumus, izmantojot elektronisko sakaru tīklu (videokonferenci). Tiesa var pieņemt lēmumu par nopratināšanu videokonferences režīmā, ja tas ir lietderīgi, piemēram, lai paātrinātu tiesvedības norisi, vai ja sarīkot nopratināšanu vietā, kur notiek lietas izskatīšana, būtu sarežģīti vai nesamērīgi dārgi, vai ja to prasa liecinieku aizsardzība.

Noteikumi par nopratināšanu videokonferences režīmā ir izklāstīti 2016. gada Likumā CXXX un tieslietu ministra 2017. gada 21. decembra Dekrētā 19/2017 par elektronisko sakaru tīklu izmantošanu tiesas sēdēs un nopratināšanā civilprocesā (turpmāk “Tieslietu ministra 21. decembra Dekrēts 19/2017).

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Nav ierobežojumu attiecībā uz personām, kuras var nopratināt videokonferences režīmā. Šo metodi var izmantot, lai nopratinātu lietā iesaistītās puses un citus tiesvedības dalībniekus, lieciniekus, ekspertus un pārbaudāmo pierādījumu īpašniekus.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Tiesas sēdi, nopratināšanu vai pārbaudi videokonferences režīmā var izmantot, lai nopratinātu lietā iesaistītās puses, ekspertus un lieciniekus vai veiktu pārbaudes.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Nopratināšanu videokonferences režīmā var rīkot tiesas vai citas iestādes telpās, atsevišķās telpās, kas pielāgotas videokonferences norisei, ja ir nodrošināti elektronisko sakaru tīkla izmantošanai vajadzīgie apstākļi.

5 Vai drīkst ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja drīkst, vai šāda iespēja ir pieejama?

Saskaņā ar 2016. gada Likumu CXXX lietas izskatīšanas posmā tiesa pēc kādas puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pieprasīt, lai videokonferences režīmā notiekošu tiesas sēžu, nopratināšanas vai pārbaužu protokoli tiktu sagatavoti, izmantojot nepārtrauktus un vienlaicīgus video un audio ierakstus.

Ja protokols netiek sagatavots šādā veidā, tiesnesis, kas atrodas vietā, kur notiek lietas izskatīšana, var pieprasīt, lai video un audio formātā tiktu ierakstītas norises lietas izskatīšanas vietā un atsevišķās telpās, kur videokonferences režīmā notiek nopratināšana vai pārbaude.

6 Kādā valodā tiesas sēde notiek: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.-12. pantu un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar 17. pantu?

Ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1206/2001 10.–12. pantu, saskaņā ar 10. panta 2. punktu piemēro 2016. gada Likuma CXXX noteikumus. Saskaņā ar 2016. gada Likumu CXXX tiesvedība notiek ungāru valodā, bet nevienai personai nedrīkst radīt neizdevīgu stāvokli ungāru valodas nezināšanas dēļ. Tiesvedības laikā ikvienai personai ir tiesības mutvārdu saziņā lietot dzimto valodu vai reģionālo vai minoritātes valodu, ja tas noteikts starptautiskās konvencijās. Vajadzības gadījumā tiesai ir pienākums nodrošināt tulka pakalpojumus.

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 17. pantu, nopratināšanu rīko tiesa, kas iesniedz pieprasījumu saskaņā ar 17. panta 6. punktu, ievērojot attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu abu veidu tiesas sēdēs un kur viņiem ir jāatrodas?

Ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.–12. pantu un ir radusies vajadzība nodrošināt dzimtās valodas, reģionālās vai minoritātes valodas lietošanu, tiesai ir pienākums nodrošināt tulka pakalpojumus.

2016. gada Likumā CXXX nav īpašu noteikumu attiecībā uz tulka atrašanās vietu nopratināšanā, ko rīko videokonferences režīmā. Tomēr tas nodrošina tulku klātbūtni nopratināšanai paredzētajās telpās. Saskaņā ar tieslietu ministra 2017. gada 21. decembra Dekrētu 19/2017 pārraidītajā ierakstā jābūt redzamam tulkam.

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 17. pantu, piemēro 17. panta 4. un 6. punktu.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai? Cik daudz laika tiek dots, nosakot tiesas sēdes datumu, lai persona varētu saņemt informāciju savlaicīgi?

Rīkojumu par nopratināšanu videokonferences režīmā izsauktajām personām izsniedz vienlaikus ar izsaukumu uz tiesas sēdi, nopratināšanu vai pārbaudi. Rīkojumu par nopratināšanu videokonferences režīmā tiesa nekavējoties nosūta tiesai vai citai iestādei, kas nodrošina nopratināšanai videokonferences režīmā vajadzīgās īpašās telpas.

2016. gada Likumā CXXX nav īpašu noteikumu par izsaukumu uz nopratināšanu videokonferences režīmā. Izsaukums uz nopratināšanu jānosūta tā, lai tiesa līdz tiesas sēdes dienai saņemtu apstiprinājumu par izsniegšanu saskaņā ar tiesību aktiem.

Pirmā tiesas sēde parasti jāieplāno tā, lai nodrošinātu, ka puses saņem izsaukumu vismaz piecpadsmit dienas pirms tiesas sēdes dienas. Tiesa neatliekamos gadījumos var šo termiņu saīsināt.

Ja pieprasījumi iesniegti saskaņā ar 17. pantu, piemēro 17. panta 4. un 6. punktu.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās tiek apmaksātas?

Izmaksas ir mainīgas, un tās sedz tiesa, kas iesniedz pieprasījumu.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka process notiks brīvprātīgi?

Saskaņā ar 17. panta 2. punktu tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, informē attiecīgo personu, ka nopratināšana notiek brīvprātīgi.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Videokonferences režīmā nopratināmās personas identitāti pārbauda, pamatojoties uz:

– attiecīgās personas sniegto informāciju, lai pārbaudītu šīs personas identitāti un adresi, un

– oficiālu personas apliecību vai uzturēšanās atļauju, kas jāuzrāda, izmantojot tiesību aktos paredzētus tehniskos līdzekļus.

Ja tiesa ir pieprasījusi liecinieka datus apstrādāt konfidenciāli, jānodrošina, ka liecinieka oficiālo personas apliecību vai uzturēšanās atļauju, ko viņš(-a) uzrāda, izmantojot tiesību aktos paredzētus tehniskos līdzekļus, var redzēt vienīgi tiesas priekšsēdētājs (vai tiesas sekretārs, ja nopratināšanu vada vai pārbaudi veic tiesas sekretārs).

Tiesa izmanto arī elektroniskus līdzekļus vai tiešus datubāzes vaicājumus, lai apstiprinātu, ka:

– videokonferences režīmā nopratināmās personas sniegtā informācija personas identitātes un adreses pārbaudei atbilst reģistrētajai informācijai un ka

– oficiālā personas apliecība vai uzturēšanās atļauja, ko persona ir uzrādījusi kā identitātes pierādījumu, ir derīga un atbilst reģistrētajai informācijai.

12 Kā tiek pieņemts zvērests, un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja, tieši iegūstot pierādījumus saskaņā ar 17. pantu, ir nepieciešams zvērests?

Saskaņā ar 2016. gada Likumu CXXX tiesā zvērests nav jādod.

13 Kā tiek nodrošināts, ka videokonferencē atrodas kontaktpersona, ar kuru tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var uzturēt sakarus, un persona, kas ir pieejama tiesas sēdes dienā un kas strādās ar videokonferences ierīcēm, un risinās jebkādas tehniskas problēmas?

2016. gada Likumā CXXX ir noteikts, ka videokonferences norisei paredzētajā īpašajā telpā jāatrodas personai, kas atbild par nopratināšanai videokonferences režīmā vajadzīgā tehniskā aprīkojuma funkcionalitātes un darbības nodrošināšanu.

Pirms nopratināšanas sākuma atbildīgajai personai jānodrošina, lai nopratināšanai vajadzīgais tehniskais aprīkojums būtu pilnā darba kārtībā. Ja rodas kāds šķērslis tehniskā aprīkojuma normālai darbībai, atbildīgā persona par aprīkojuma darbības traucējumiem nekavējoties informē tiesas sēdes telpā klātesošo tiesnesi un nodrošina, ka problēma tiek novērsta. Par tehnisko problēmu un veiktajiem pasākumiem vēlāk rakstiski informē atbildīgās personas tiešo vadītāju. Nopratināšanu videokonferences režīmā nevar sākt vai turpināt, kamēr problēma nav novērsta. Procesuālā darbība, kuras laikā ir radusies tehniskā problēma vai nopratināšanā videokonferences režīmā izmantojamā tehniskā aprīkojuma darbības traucējumi, vajadzības gadījumā jāatkārto.

14 Vai ir nepieciešama jebkāda papildu informācija no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un, ja ir, tad kāda?

Parasti cita informācija nav vajadzīga.