Pierādījumu iegūšana videokonferencē

Lietuva
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, piedaloties tiesai no dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, vai otras dalībvalsts tiesa pierādījumus videokonferencē var iegūt tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Pierādījumus var iegūt, izmantojot videokonferences aprīkojumu, gan pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesas klātbūtnē, gan tieši dalībvalsts tiesa (šajā gadījumā — Lietuva).

Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa (turpmāk — Civilprocesa kodekss) 1752. panta 2. punktā ir noteikts, ka pierādījumu iegūšanai var izmantot informācijas un elektronisko sakaru tehnoloģijas (videokonferences, telekonferences utt.). Civilprocesa kodeksa 802. panta 1. punktā ir noteikts, ka Lietuvas Republikas tiesas izpilda ārvalsts tiesas vai citas iestādes tiesiskās palīdzības lūgumu saskaņā ar Lietuvas Republikas tiesību aktiem. Lietuvas tiesās videokonferences notiek saskaņā ar minētajām prasībām un citiem Civilprocesa kodeksa noteikumiem, kā arī ievērojot procedūru, kas ir noteikta ar Aprakstu, kā tiesas procesā izmantot videokonferenču aprīkojumu, kas apstiprināts ar Tiesu iestāžu padomes 2014. gada 28. novembra rezolūciju Nr. 13P-156-(7.1.2.), ar kuru apstiprina videokonferenču aprīkojuma izmantošanas kārtības aprakstu (turpmāk — Apraksts).

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1752. panta 1. punktu lietas dalībnieku piedalīšanos tiesas sēdēs un liecinieku mutvārdu liecības uz vietas var nodrošināt, izmantojot informācijas un elektronisko sakaru tehnoloģijas (videokonferences, telekonferences utt.). Līdz ar to lietas dalībniekus un lieciniekus var uzklausīt, izmantojot videokonferenci. Saskaņā ar Apraksta 10.2. punktu un 13. punktu, kā arī Civilprocesa kodeksa 217. pantu, arī ekspertu nopratināšanu var veikt, izmantojot videokonferenci.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Lietuvas Republikas tiesību aktos nav tieša aizlieguma iegūt konkrētus pierādījumus, izmantojot videokonferenci. Tomēr saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem videokonferenci nevar izmantot, lai iegūtu Civilprocesa kodeksa 204. un 210. pantā minētos pierādījumus (lietiskos pierādījumus, kā arī, lai veiktu lietisku un rakstisku pierādījumu vizuālu pārbaudi uz vietas vai vizuālu vietas apskati) vai citus pierādījumus, kuru iegūšanai var būt nepieciešams atstāt tiesas telpas, doties uz konkrētu vietu vai veikt citas fiziskas darbības pierādījumu iegūšanai.

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 803. panta 1. punktu Lietuvas Republikas tiesas var lūgt, lai Lietuvas diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulāti, ārvalstu tiesas vai citas valsts iestādes sniegtu tām tiesisko palīdzību ārvalstīs. Apraksta 2.3. punktā ir arī paredzēts, ka lūguma saņēmēja struktūra, kurai tiesa lūdz organizēt videokonferenci tiesvedības procesā, bez tiesas var būt arī prokuratūra vai Lietuvas Republikas Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu nodaļas pārziņā esoša struktūra.

5 Vai drīkst ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja drīkst, vai šāda iespēja ir pieejama?

Apraksta 16. punktā ir paredzēts, ka tiesību aktos noteiktos gadījumos vai pēc sēdes priekšsēdētāja ieskata nopratināšanu, kas veikta, izmantojot videokonferenci, var ierakstīt. Nopratināšanas, kas veikta, izmantojot videokonferenci, ierakstīšanai nepieciešamais aprīkojums ir pieejams Lietuvas Republikas tiesās.

6 Kādā valodā tiesas sēde notiek: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.-12. pantu un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar 17. pantu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 11. pantu tiesvedībai Lietuvas Republikā ir jānotiek valsts oficiālajā valodā, proti, lietuviešu valodā. Personām, kuras nerunā lietuviešu valodā, ir garantētas tiesības izmantot tulkotāja/tulka pakalpojumus. Mutiskās tulkošanas pakalpojumus tiesas sēdē apmaksā no valsts budžeta.

Gadījumos, kad iesniedz pieprasījumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (turpmāk — "regula") 10.–12. pantu un pieprasījumu izpilda Lietuvas Republikas tiesa, Lietuvas tiesa nodrošina tulkotāja/tulka klātbūtni ikvienam lietas dalībniekam, kurš nerunā lietuviešu valodā. Ja pierādījumus saskaņā ar regulas 17. pantu tieši iegūst tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, pieprasījumu izpilda saskaņā ar tās tiesību aktiem (regulas 17. panta 6. punkts) un valodā, kuru nosaka saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro tiesvedībai tiesā, kas iesniedz pieprasījumu. Ja Lietuvas Republikas tiesa kā tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, vēršas pie citas dalībvalsts ar pieprasījumu 17. panta kārtībā, process notiek lietuviešu valodā un Lietuvas tiesa nodrošina tulkotāja/tulka klātbūtni.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu abu veidu tiesas sēdēs un kur viņiem ir jāatrodas?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai? Cik daudz laika tiek dots, nosakot tiesas sēdes datumu, lai persona varētu saņemt informāciju savlaicīgi?

Saskaņā ar regulas 10. panta 1. punktu tiesa, kas saņem pieprasījumu, izpilda pieprasījumu nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 90 dienās no brīža, kad saņemts pieprasījums. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 133. pantu tiesvedības dalībnieki, kā arī liecinieki un eksperti ir ar pavēstēm vai paziņojumiem jāinformē par sēdes vai atsevišķu procesuālo pasākumu veikšanas laiku un vietu. Tiesvedības dalībniekiem pavēstes vai paziņojumi jāizsniedz pietiekamā termiņā, lai ļautu tiem savlaicīgi ierasties tiesā un sagatavoties lietas izskatīšanai. Pavēstes vai paziņojuma nosūtīšanai tiesību normās nav noteikts konkrēts termiņš.

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās tiek apmaksātas?

Tiesiskā regulējuma un pastāvošās prakses izvērtējumā ir konstatēts, ka videokonferenču organizēšana nerada izmaksas.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka process notiks brīvprātīgi?

Lietuvas Republikas tiesību akti konkrēti neparedz, ka personai, ko tieši uzklausa tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, būtu jāpaziņo, ka nopratināšana notiks brīvprātīgi.

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Apraksta 13. punktā ir paredzēts, ka, lai identificētu uz tiesas sēdi ieradušās personas, personai, kuru uzklausa ar videokonferences starpniecību, ir sevi jāidentificē un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, lai tiesa, kas iztiesā lietu, varētu pārliecināties par personas identitāti. Tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var izlemt, ka personu, ko uzklausa ar videokonferences starpniecību, identificē ar citiem līdzekļiem.

12 Kā tiek pieņemts zvērests, un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja, tieši iegūstot pierādījumus saskaņā ar 17. pantu, ir nepieciešams zvērests?

Saskaņā ar Apraksta 10. punktu personām, ko iecēlusi iestāde, kas saņem pieprasījumu, vai citiem iestādes pārstāvjiem cita starpā ir pienākums ļaut uzklausāmajai personai tiesā dot zvērestu (solījumu) un parakstīt zvēresta (solījuma) tekstu. Lietuvas Republikas tiesā dodamā zvēresta teksts ir noteikts ar Civilprocesa kodeksa 186. panta 6. punktu. Kad noslēgusies nopratināšana, izmantojot videokonferenci, iestādes, kas saņem pieprasījumu, pārstāvis, kurš piedalījies nopratināšanā, sagatavo nopratināšanas apliecinājuma dokumentu, kas ir jānosūta tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, kopā ar uzklausītās personas parakstīto zvērestu (solījumu), ja uzklausāmajai personai ir pienākums zvērēt vai parakstīt solījumu, un nosūtītajiem pierādījumiem (Apraksta 14. punkts). Ja saskaņā ar regulas 17. pantu pierādījumus iegūst tieši, tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, būtu jānodrošina zvēresta teksts, kas jāparaksta uzklausāmajai personai.

13 Kā tiek nodrošināts, ka videokonferencē atrodas kontaktpersona, ar kuru tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var uzturēt sakarus, un persona, kas ir pieejama tiesas sēdes dienā un kas strādās ar videokonferences ierīcēm, un risinās jebkādas tehniskas problēmas?

Lietuvas Republikas tiesās un citās iestādēs, kas ir aprīkotas ar videokonferences telpām, ir par aprīkojuma izmantošanu, uzturēšanu un vadību atbildīgas personas. Saskaņā ar Apraksta 6. punktu Valsts tiesu administrācija tiesu sistēmas iekštīklā publicē to personu sarakstu, kuras iestādes, kas saņem pieprasījumu, ir iecēlušas par atbildīgajām personām videokonferences aprīkojuma izmantošanas un apkopes, kā arī videokonferenču rīkošanas jautājumos, un šo personu kontaktinformāciju (iestādi, tālruņa numuru, e-pasta adresi).

14 Vai ir nepieciešama jebkāda papildu informācija no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un, ja ir, tad kāda?

Tiesai, kas iesniedz pieprasījumu, ir jāsniedz regulas 4. pantā minētā informācija. Ja šī informācija netiek sniegta vai tiek sniegta nepareizi, un pieprasījumu tādēļ nevar izpildīt, piemēro regulas 8. pantā paredzēto procedūru. Tiesību aktos nav noteikta cita informācija, kas būtu jāsniedz tiesai, kas iesniedz pieprasījumu.

Lapa atjaunināta: 23/03/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.