Pierādījumu iegūšana videokonferencē

1 Vai iespējams iegūt pierādījumus videokonferencē, piedaloties tiesai no dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, vai otras dalībvalsts tiesa pierādījumus videokonferencē var iegūt tiešā veidā? Ja iespējams, kādas ir piemērojamās valsts procedūras vai tiesību akti?

Lai gan Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kuros paredzēts, ka pierādījumus var iegūt ar tās dalībvalsts tiesas līdzdalību, kas iesniedz pieprasījumu, nav arī noteikumu, kas to aizliegtu. Saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem tiesa iegūst pierādījumus tiesas sēdē un arī, ja praktiski iespējams, neklātienē (Civilprocesa kodeksa (Občianský súdny poriadok) 122. pants). Tiesa ar lietas dalībnieku piekrišanu var rīkot nopratināšanu, izmantojot videokonferenci vai citas sakaru tehnoloģijas (Civilprocesa kodeksa 116. panta 6. punkts) Lietas dalībniekiem pēc būtības ir tiesības piedalīties pierādījumu iegūšanas procesā.

Nav īpašu noteikumu par pierādījumu iegūšanu, izmantojot videokonferenci (izņemot iepriekš minētos). Tādēļ piemēro tikai Noteikumus par pierādījumu iegūšanu (Nariadenie o výkone dôkazu), Civilprocesa kodeksu un Tiesu administratīvās un sekretariāta procedūras (Spravovací a kancelársky poriadok pre súdy) (2015. gads, Slovākijas Tieslietu ministrijas 2005. gada 11. novembra Dekrētu Nr. 543 par Apgabaltiesu (okresné súdy), reģionālo tiesu (krajské súdy),speciālo tiesu (Špeciálny súd) un militāro tiesu (vojenské súdy) administratīvajām un sekretariāta procedūrām.

Visus pārējos jautājumus risina, panākot vienošanos starp attiecīgajām tiesām ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla atbalstu.

2 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz videokonferencē nopratināmajām personām, piemēram, vai tie var būt tikai liecinieki vai arī, piemēram, eksperti vai puses?

Slovākijas tiesību aktos nav paredzēti nekādi ierobežojumi attiecībā uz personām, kuras var nopratināt, izmantojot videokonferenci. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 125. pantu visus līdzekļus, ko var izmantot, lai konstatētu lietas apstākļus, var izmantot kā pierādījumus. Nopratināt var lietas dalībniekus, lieciniekus un ekspertus.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 124. pantu pierādījumu iegūšanā jāievēro pienākums saglabāt slepenas informācijas konfidencialitāti.

Saskaņā ar 100. panta 3. punktu, ja tiesa nolemj ņemt vērā nepilngadīgas personas viedokli, šo viedokli noskaidro ar bērna pārstāvja vai attiecīgās bērnu labklājības un sociālās un tiesiskās aizsardzības iestādes palīdzību vai nopratinot nepilngadīgo personu arī bez bērna vecāku klātbūtnes. Īpaši ierobežojumi nepārprotami ir atkarīgi no bērna vecuma un tiesas izraudzītās nopratināšanas metodes.

3 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz pierādījumiem, ko iespējams iegūt videokonferencē, un, ja pastāv, tad kādi?

Ierobežojumu nav, izņemot tos ierobežojumus, kas saistīti ar videokonferences būtību (to, ka videokonferences režīmā nevar veikt telpu pārmeklēšanu u.c.).

4 Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz to, kur jāveic personas nopratināšana, izmantojot videokonferenci, t .i., vai tam jānotiek tiesā?

Parasti pierādījumus iegūst tiesas sēdē (Civilprocesa kodeksa 122. pants), un tiesas sēdes parasti rīko tiesas ēkā (Tiesu administratīvo un sekretariāta procedūru 25. pants kopā ar 35. pantu). Tehnisku apsvērumu dēļ būtu sarežģīti rīkot nopratināšanu citur.

5 Vai drīkst ierakstīt videokonferences tiesas sēdes un, ja drīkst, vai šāda iespēja ir pieejama?

Videokonferenču aprīkojums ļauj veikt arī videokonferences ierakstīšanu. Tomēr saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 116. panta 6. punktu mutisku nopratināšanu konferences režīmā var veikt tikai ar lietas dalībnieku piekrišanu. Bez lietas dalībnieku piekrišanas piemēro Civilprocesa kodeksa 44.a panta vispārīgos nosacījumus, saskaņā ar kuriem nopratināšanu var arī ierakstīt, izmantojot skaņas ierakstīšanas aparatūru. Šādus skaņas ierakstus glabā datu nesējā, kas ir daļa no lietas materiāliem.

6 Kādā valodā tiesas sēde notiek: a) ja pieprasījumi ir iesniegti saskaņā ar 10.-12. pantu un b) ja notiek tieša pierādījumu iegūšana saskaņā ar 17. pantu?

Šis jautājums nav īpaši attiecināms uz pierādījumu iegūšanu ārvalstīs, vai izmantojot videokonferenci. Saskaņā ar vispārējiem noteikumiem Slovākijas tiesā nopratināšana vienmēr notiek oficiālajā valodā, un vajadzības gadījumā tiek nodrošināti tulka pakalpojumi.

Ja tiesa ir iesaistīta pierādījumu iegūšanā, tiesa, kas saņem pieprasījumu, veic nopratināšanu un tādējādi liecības tiek pieņemtas valodā, kādu oficiāli lieto tiesā. Ja tiesa iegūst pierādījumus tieši saskaņā ar 17. pantu, lieto tiesas oficiālo valodu.

7 Ja ir nepieciešami tulki, kas ir atbildīgs par viņu nodrošināšanu abu veidu tiesas sēdēs un kur viņiem ir jāatrodas?

Slovākijas tiesību aktos nav noteikumu, kas reglamentē šo jautājumu. Tulku pakalpojumus var nodrošināt, pamatojoties uz ad hoc principu, attiecīgajām tiesām savstarpēji vienojoties.

8 Kāda procedūra attiecas uz tiesas sēdes sagatavošanas darbiem un laika un vietas paziņošanu nopratināmajai personai? Cik daudz laika tiek dots, nosakot tiesas sēdes datumu, lai persona varētu saņemt informāciju savlaicīgi?

Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kas reglamentē šos jautājumus. Piemēro vispārīgos noteikumus par liecinieku un pušu nopratināšanu un pavēsti par ierašanos uz nopratināšanu. Tiesa parasti veic pieradījumu iegūšanu tiesas sēdē (Civilprocesa kodeksa 122. pants), un tiesas pavēstes nosūta pietiekami laicīgi, lai iekļautos likumā noteiktajā termiņā, kas paredzēts, lai sagatavotos tiesas sēdei (Tiesu administratīvo un sekretariāta procedūru 46. panta 3. punkts) un kas „parasti ir vismaz piecas dienas pirms tiesas sēdes” (Civilprocesa kodeksa 115. panta 2. punkts).

9 Kādas ir videokonferences izmantošanas izmaksas un kā tās tiek apmaksātas?

Slovākijas tiesas nepiemēro maksu par videokonferences izmantošanu.

10 Kādas ir prasības (ja ir), lai nodrošinātu, ka persona, kuru tieši nopratinās tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, tiek informēta par to, ka process notiks brīvprātīgi?

Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kas reglamentē šos jautājumus. Parasti tiesa nopratināšanas sākumā informē personu par tās procesuālajām tiesībām un pienākumiem. Šo procedūru nepiemēro, ja personu pārstāv advokāts (Civilprocesa kodeksa 5. pants).

11 Kāda ir nopratināmās personas identitātes pārbaudes procedūra?

Slovākijas tiesību aktos nav īpašu noteikumu, kas reglamentē šos jautājumus. Par īpašas procedūras piemērošanu lemj, panākot ad hoc vienošanos starp attiecīgajām tiesām. Piemēro vispārīgus noteikumus par nopratināmās personas identitātes pārbaudi. Šajos noteikumos paredzēts, ka nopratināšanas sākumā tiek noskaidrota liecinieka identitāte, kā arī citi apstākļi, kas varētu ietekmēt liecinieka uzticamību (ģimenes attiecības u.c., Civilprocesa kodeksa 126. panta 2. pants).

12 Kā tiek pieņemts zvērests, un kāda informācija ir nepieciešama no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, ja, tieši iegūstot pierādījumus saskaņā ar 17. pantu, ir nepieciešams zvērests?

Slovākijas tiesību aktos ir ietverti tikai īpaši noteikumi, kas reglamentē šos jautājumus kriminālprocesā, nevis civilprocesā.

Tomēr saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 126. panta 2. punktu tiesa nopratināšanas sākumā informē liecinieku par liecības nozīmīgumu un par liecinieka tiesībām un pienākumiem (teikt tikai patiesību un neko nenoklusēt), un par nepatiesas liecības sniegšanas krimināltiesiskajām sekām. Jāņem vērā, ka šo tiesību normu (nepatiesa liecība) nepiemēro procesā iesaistītajām pusēm.

13 Kā tiek nodrošināts, ka videokonferencē atrodas kontaktpersona, ar kuru tiesa, kas iesniedz pieprasījumu, var uzturēt sakarus, un persona, kas ir pieejama tiesas sēdes dienā un kas strādās ar videokonferences ierīcēm, un risinās jebkādas tehniskas problēmas?

Visās Slovākijas tiesās ir administrators, pie kura var vērsties jautājumos par videokonferences savienojuma pārbaudes plānošanu, nopratināšanas dienas plānošanu u.c. Administrators ir apmācīts darbam ar videokonferences iekārtu. Problēmu gadījumā administrators var sazināties ar tiesas tehnisko speciālistu un nodrošināt tehniskā speciālista klātbūtni nopratināšanas dienā.

14 Vai ir nepieciešama jebkāda papildu informācija no tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, un, ja ir, tad kāda?

Vajadzīga tehniskā informācija, lai izveidotu savienojumu ar tiesas, kas iesniedz pieprasījumu, iekārtu.