1 Maksājuma rīkojuma procedūra
Gibraltārā nav īpašas maksājuma rīkojuma procedūras. Tomēr pastāv līdzvērtīga procedūra, saskaņā ar kuru prasītājs var panākt aizmugurisku spriedumu.
1.1 Procedūras darbības joma
Aizmuguriska sprieduma procedūra ir daļa no parastajām civiltiesas procedūrām Gibraltārā. Kad prasītājs ir iesniedzis prasību, atbildētājam ir jāatbild 14 dienu laikā pēc prasības paziņojuma veidlapas saņemšanas. Ja atbildētājs neatbild uz prasību, prasītājs var lūgt tiesu pieņemt spriedumu “aizmuguriski” (tas ir, uzdot atbildētājam samaksāt prasīto summu, jo atbilde nav saņemta). Prasītājam tas jādara pēc iespējas ātrāk pēc 14 dienu termiņa beigām. Kamēr tiesa nav saņēmusi lūgumu par sprieduma pasludināšanu, atbildētājs joprojām var atbildēt uz prasību. Ja tiesa saņem atbildētāja atbildi pirms prasītāja lūguma, tai ir prioritāte, pat ja tā ir iesniegta novēloti.
Ja prasītājs nepieprasa spriedumu sešu mēnešu laikā pēc aizstāvības iesniegšanas termiņa beigām, prasījums ir “apturēts”, un vienīgais prasījums, ko prasītājs var iesniegt, ir lūgums tiesnesim izdot rīkojumu par apturēšanas atcelšanu.
1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?
Gibraltāra civiltiesas var pieņemt aizmugurisku spriedumu gandrīz visu veidu lietās/prasībās. Tas attiecas ne tikai uz naudas un līgumiskām prasībām. Ja vien to īpaši neizslēdz tiesas noteikumi (zināmi kā Civilprocesa noteikumi), Gibraltārā prasītājs var lūgt aizmugurisku spriedumu jebkurā civilprasībā.
Lai saņemtu aizmugurisku spriedumu, prasītājam ir jāiesniedz pierādījumi tam, ka viņš vai viņa ir izpildījis vai izpildījusi procesuālās prasības, kā arī tam, ka atbildētājs nav izpildījis šīs procesuālās prasības.
Izņēmuma kārtā Civilprocesa noteikumu 8. daļā ir atļauts izmantot alternatīvu prasības procedūru, ja prasītājs lūdz tiesas nolēmumu jautājumā, kas, visticamāk, neietvers būtisku faktisku strīdu, vai ja šāda procedūra ir atļauta konkrētā tiesvedībā. Šādos gadījumos aizmugurisks spriedums nav iespējams.
1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?
Prasības vērtībai nav augšējās robežvērtības.
1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?
Kā minēts iepriekš, aizmuguriska sprieduma procedūra ir parastā civilprocesa daļa. Tā nav atsevišķa procedūra, kā tas ir daudzās citās dalībvalstīs. Procedūras izmantošana nav obligāta tādā nozīmē, ka aizmugurisks spriedums netiek automātiski pieņemts, ja atbildētājs nav atbildējis uz prasību noteiktajā termiņā. Šis termiņš ir skaidri norādīts prasības veidlapā, kas izsniegta atbildētājam. Lai iegūtu aizmugurisku spriedumu, prasītājam ir jāiesniedz lūgums vai pieteikums par aizmugurisku spriedumu. Prasītājs var arī izvēlēties neizvirzīt prasību.
1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?
Saskaņā ar nolīgumiem starp valstīm par spriedumu atzīšanu un izpildi starp dalībvalstīm (piemēram, 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās) vai līdzīgiem nolīgumiem, kas noslēgti ar trešajām valstīm, procedūra ir iespējama, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešajā valstī. Prasītājam ir jānodrošina, ka viņš ir pienācīgi izsniedzis prasījuma veidlapu atbildētājam saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro dokumentu izsniegšanai ārpus Gibraltāra (piemēram, Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs). Ja atbildētājs neatbild uz prasību, prasītājam ir jāiesniedz pieteikums tiesā, lai parastā ceļā iegūtu aizmugurisku spriedumu.
1.2 Kompetentā tiesa
Gibraltāra Augstākā tiesa būtu kompetentā tiesa savās dažādajās jurisdikcijās, tostarp Augstākās tiesas jurisdikcijā ir maza apmēra prasības, ja prasības summa nepārsniedz 10 000 sterliņu mārciņu.
1.3 Oficiālās prasības
Papildus iepriekš minētajām prasībām, proti, tam, ka prasītājs, iesniedzot prasību, ievēro pareizās procedūras un atbildētājs neatbild noteiktajā termiņā, oficiālās prasības aizmuguriska sprieduma iegūšanai ir atkarīgas no prasības veida.
Vispārīgi runājot, ja prasība ir par noteiktu summu, prasītājam ir jāiesniedz tikai lūgums pasludināt aizmugurisku spriedumu. Šādus lūgumus parasti izskata tiesas sekretārs, nevis tiesnesis. Šādos gadījumos tiesas darbinieki pārbauda, vai atbildētājs nav iesniedzis piegādes apstiprinājumu vai aizstāvību, vai nav beigušies attiecīgie termiņi un vai prasītājs ir iesniedzis tiesai vajadzīgos pierādījumus.
Ja prasība ir par nenoteiktu summu, prasītājam ir jāiesniedz pieteikums tiesā. Šādos gadījumos lietu izskata tiesnesis. Viņš vai viņa izlemj, vai ir nepieciešama tiesas sēde un kas prasītājam būs jāiesniedz, lai palīdzētu tiesnesim izlemt to, kādu naudas summu prasītājam ir tiesības saņemt, piemēram, kādi pierādījumi būtu jāiesniedz.
1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas? Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?
Abiem prasību veidiem ir obligāti jāizmanto standarta veidlapa.
Ja prasība ir par noteiktu summu un tiesa to ir izdevusi, tiesa nosūta prasītājam N205A veidlapu “Paziņojums par izdošanu (noteikta summa)”. Šajā veidlapā ir sadaļa, kas prasītājam jāaizpilda un jāatdod tiesai, lai lūgtu aizmugurisku spriedumu gadījumā, ja atbildētājs noteiktajā laikā neatbild uz prasību. Veidlapai ir pievienotas norādes, lai palīdzētu to aizpildīt.
Pirms prasītājs aizpilda veidlapu, viņam vai viņai būtu rūpīgi jāpārdomā, kā viņš vai viņa vēlas, lai atbildētājs maksātu parādu. Prasītājs varētu vēlēties, lai nauda tiktu samaksāta nekavējoties, taču pastāv lielāka iespēja to saņemt, ja atbildētājam tiek ļauts veikt samaksu pa daļām noteiktā laikposmā. Tas būs atkarīgs no atbildētāja apstākļiem.
Ja prasība bija par nenoteiktu summu, prasītājs saņems no tiesas N205B veidlapu “Paziņojums par izdošanu (nenoteikta summa)”, tiklīdz prasība tiks izdota. Šajā veidlapā ir arī sadaļa, kurā prasītājs var lūgt tiesu izdot rīkojumu par to, ka atbildētājam “ir jāpilda” prasība (tas ir atbildīgs par prasību). Tiesa izlems, kāda summa atbildētājam būtu jāmaksā. To sauc “sprieduma pasludināšana par summu, kuru izlemj tiesa”.
Noteikta veida lietās ir jāiesniedz pieteikums tiesnesim, lai viņš vai viņa izlemtu, vai var pasludināt aizmugurisku spriedumu. Tās ir lietas, kad prasību iesniedz atbildētājam citā jurisdikcijā, ja atbildētājs ir valsts, karaļnams vai persona vai struktūra, kurai ir imunitāte pret civilprocesu. Pieteikums ir nepieciešams arī tad, ja prasība ir vērsta pret bērnu vai pacientu vai ja tā ir prasība par zaudējuma atlīdzināšanu, ko viens laulātais iesniedzis pret otru laulāto. Šādos gadījumos jāizmanto N244 veidlapa (Paziņojums par piemērošanu).
Lai iegūtu plašāku informāciju, tostarp attiecīgo veidlapu kopijas, sazinieties ar Augstākās tiesas Kanceleju — 277 Main Street, Gibraltārs, tālruņa numurs (+350) 200 75608.
1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?
Tāpat kā visu veidu lietās, personai netiek prasīts lūgt jurista konsultāciju vai pārstāvniecību. Parasti, ja prasība ir par summu, kas pārsniedz 10 000 sterliņu mārciņu, un jo īpaši, ja tā ietver sarežģītus jautājumus, ieteicams lūgt advokāta konsultāciju. Plašāka informācija par juridiskās pārstāvības lietderību ir pieejama lapā “Lietas ierosināšana tiesā”.
1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?
Tā kā pieprasījums vai pieteikums par aizmugurisku spriedumu ir daļa no parastajām civiltiesas procedūrām Gibraltārā, prasītājam būs jāiesniedz prasība parastā veidā – skatīt lapu “Kā rīkoties”. Vispārīgi runājot, prasības veidlapā jāietver sīka informācija par pusēm, īsa informācija par prasību un, ja iespējams, paziņojums par pieprasīto naudas summu un to, vai atgūstamā summa ir vienā no šīm grupām:
- nepārsniedz 10 000 sterliņu mārciņu;
- pārsniedz 10 000 sterliņu mārciņu, bet nepārsniedz 15 000 sterliņu mārciņu;
- pārsniedz 15 000 sterliņu mārciņu.
Prasībās par personiskiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem prasītājam jānorāda, vai viņš vai viņa plāno atgūt:
- ne vairāk kā 1000 sterliņu mārciņu;
- vairāk nekā 1000 sterliņu mārciņu.
Ja prasītājs nespēj novērtēt prasību, viņam vai viņai būtu jānorāda “Es nevaru pateikt, cik lielu summu es plānoju atgūt”. Prasības veidlapā ir iekļautas norādes gan prasītājam, gan atbildētājam.
1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?
Papildus prasības veidlapai prasītājam jāiesniedz informācija par prasību, tostarp:
- īss faktu izklāsts;
- paziņojums (attiecīgā gadījumā) par to, ka prasītājs vēlas piedzīt kompensāciju par noteikta veida kaitējumu;
- plašāka informācija par visiem pieprasītajiem procentiem;
- visi citi jautājumi, kas nepieciešami attiecīgajam prasības veidam, kā paredzēts tiesas noteikumos.
Ja tiesas darbinieki var pasludināt aizmugurisku spriedumu, viņiem jāpārliecinās, ka atbildētājam ir iesniegti dati par prasību; ka atbildētājs attiecīgajā laikposmā nav atbildējis uz prasību un ka atbildētājs nav apmierinājis prasību.
Ja šie nosacījumi ir izpildīti, tiesas darbinieki prasītājam izdod spriedumu, kurā ir norādīts, cik daudz atbildētājam ir jāmaksā, kad ir jāmaksā, un adrese, uz kuru nauda jānosūta. Sprieduma kopija tiek nosūtīta prasītājam un atbildētājam.
Ja lēmuma pieņemšana ir tiesneša kompetencē, kā minēts iepriekš, un ja prasība ir par nenoteiktu summu, viņš vai viņa var izlemt, vai ir nepieciešama tiesas sēde vai papildu pierādījumi. To sauc par norāžu došanu. Kad tiesnesis ir pieņēmis lēmumu, prasītājam un atbildētājam tiks nosūtīts rīkojums. Tiesnesis var dot norādījumus — vai nu piemērojot prasībai kārtību maza apmēra prasībām; vai norādot, ka attiecībā uz prasību ir noteikta tiesas sēde.
Tiesas sēdē par pieņemtā tiesas lēmuma izpildes nosacījumiem un kārtību tiesnesis vai nu sniegs plašākus norādījumus par, piemēram, nepieciešamajiem dokumentiem un pierādījumiem, lai palīdzētu tiesnesim pieņemt galīgo lēmumu par summu; vai arī pieņems lēmumu par summu, kas atbildētājam jāmaksā, ja tā ir vienkārša lieta, par kuru nav nepieciešama ilgstoša tiesas sēde.
Tiesneša rīcība ir atkarīga no iespējamās zaudējumu summas; no tā, vai atbildētājs varētu apstrīdēt zaudējumu atlīdzības apmēru; un no tā, vai tiesnesis uzskata, ka tiesas sēdē pieejamie dokumenti satur pietiekamus pierādījumus galīgā lēmuma pieņemšanai.
Tiesnesis parasti neizmanto tiesas sēdi, lai pieņemtu galīgo lēmumu , ja vien rakstiski pierādījumi, kas tika iesniegti tiesā, netika nosūtīti atbildētājam vismaz trīs dienas pirms plānotās tiesas sēdes.
Pēc tiesas sēdes tiesas darbinieki izklāsta, ko tiesnesis norādījis rīkojumā. Kopijas tiek nosūtītas prasītājam un atbildētājam.
Papildus iepriekšminētajam, ja atbildētājs nedzīvo Gibraltārā, tiesai saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem u. c. jāpārliecinās, ka tai ir tiesības izskatīt un izlemt prasību; ka nevienai citai tiesai nav ekskluzīvas jurisdikcijas un ka prasība ir pareizi izsniegta.
1.4 Pieteikuma noraidīšana
Tiesa noraida lūgumu vai pieteikumu par aizmugurisku spriedumu, ja prasītājs nav ievērojis tiesas noteikumus. Piemēram, ja prasības veidlapas vai tās izsniegšanas dati neatbilst Civilprocesa noteikumiem, tiesa nepieņem aizmugurisku spriedumu. Tiesa arī noraida pieteikumu par aizmugurisku spriedumu, ja prasītājs neiesniedz tiesai nepieciešamos pierādījumus (skatīt iepriekš). Ja tiek ievērotas šīs procesuālās prasības, tas, vai tiesa pārbauda prasības pamatotību pirms aizmuguriska sprieduma pasludināšanas, ir atkarīgs (kā minēts iepriekš) no tā, vai prasība ir par noteiktu vai nenoteiktu summu, vai tā ir tādu prasību kategorijā, ko tiesnesis var izskatīt, vienīgi pamatojoties uz pieteikumu (skatīt 1.3. sadaļu).
1.5 Apelācijas sūdzības
Atteikums pieņemt aizmugurisku spriedumu ir iespējams vienīgi tad, ja prasītājs nepierāda tiesai, ka viņš vai viņa ir ievērojis vai ievērojusi pareizās procedūras. Prasītājs nevar pārsūdzēt šo lēmumu. Ja tiesa atsakās pieņemt aizmugurisku spriedumu, prasītājs parasti var sākt visu no jauna, iesniedzot jaunu prasības veidlapu pret atbildētāju saskaņā ar Civilprocesa noteikumos paredzētajām procedūrām un prasībām.
Nepamatoti pieņemtu rīkojumu par aizmugurisku spriedumu var grozīt vai atcelt pēc atbildētāja pieteikuma. Var iesniegt pieteikumu, lai mainītu aizmugurisko spriedumu (piemēram, uz mazāku summu, ja daļa parāda tika samaksāta pirms sprieduma) vai to atceltu .
Ja prasītājam ir iemesls uzskatīt, ka informācija par prasību nav nonākusi līdz atbildētājam pirms aizmuguriska sprieduma pasludināšanas, viņam vai viņai ir pienākums vērsties tiesā ar lūgumu atcelt viņam vai viņai labvēlīgu aizmugurisko spriedumu.
1.6 Paziņojums par iebildumu
Aizmuguriska sprieduma procedūra ir pieejama tikai tad, ja atbildētājs nav apstrīdējis prasību vai atzinis to noteiktajā laikā (skatīt iepriekš). Ja atbildētājs apstrīd prasību, lietas virzība notiek kā parasti, kad prasība ir apstrīdēta.
Ja atbildētājs vēlas, lai rīkojumu par aizmugurisku spriedumu atceltu vai mainītu pēc tā pasludināšanas, viņam vai viņai nekavējoties jārīkojas, lai vērstos tiesā ar lūgumu atcelt vai grozīt spriedumu. Tiesa var mainīt vai atcelt aizmugurisko spriedumu, ja tā uzskata, ka tam ir pietiekams iemesls vai ja atbildētājam ir reālas izredzes veiksmīgi aizstāvēt lietu.
1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas
Ja atbildētājs noteiktajā laikā iesniedz aizstāvību pret prasību, šī lieta turpinās kā parasta apstrīdēta prasība, kā izklāstīts lapā “Lietas ierosināšana tiesā”.
1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas
Aizmuguriska sprieduma procedūra ir pieejama tikai tad, ja atbildētājs nav apstrīdējis prasību vai atzinis to noteiktajā laikā. Tikai tad prasītājs var iesniegt aizmuguriska sprieduma lūgumu vai pieteikumu.
1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?
Aizmuguriskais spriedums ir lēmums, kuru prasītājs var izpildīt pret atbildētāju. Procedūras, kas jāievēro, lai iegūtu spriedumu, ir izklāstītas 1.3. sadaļā.
1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?
Kā izklāstīts iepriekš, atbildētājs var lūgt tiesu grozīt vai atcelt (t. i., mainīt sprieduma nosacījumus vai pilnībā to atcelt) aizmugurisko spriedumu. Tā nav apelācija kā tāda, jo to izskata tā pati tiesa, kas būtu izskatījusi sākotnējo lietu, ja atbildētājs būtu apstrīdējis prasību. Tiesa var mainīt vai atcelt aizmugurisko spriedumu, ja tā uzskata, ka ir pieļautas procesuālas nepilnības, atbildētājam ir reālas izredzes sekmīgi aizstāvēt lietu vai ka ir pietiekams iemesls tā rīkoties.
Jebkura puse var pārsūdzēt lēmumu par aizmuguriskā sprieduma atcelšanu vai atteikumu to atcelt, ja ir saņemta atļauja no tiesas, kas pieņēmusi lēmumu, vai no apelācijas tiesas.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.