European payment order

The European Payment Order is a simplified procedure for cross-border monetary claims which are uncontested by the defendant, based on standard forms.

Standard forms have been drawn up for the European Payment Order and are available here in all languages. This link will also provide more information about which courts can issue a European Payment Order and where the application forms should be sent.

To start the procedure, Form A must be filled in, giving all the details of the parties and the nature and amount of the claim. The court will examine the application, and if the form is correctly filled in, the court should issue the European Payment Order within 30 days.

The European Payment Order must then be served on the defendant by the court. S/he can either pay the amount of the claim, or contest it. S/he has 30 days to lodge any statement of opposition to the European Payment Order. If this happens, the case may, subject to a choice of the claimant, either be transferred to the normal civil law courts to be dealt with under national law; or dealt with in accordance with a European Small Claims Procedure, or discontinued.

If there is no statement of opposition by the defendant, the European Payment Order will become automatically enforceable. A copy of the European Payment Order, and if necessary a translation, must be sent to the enforcement authorities of the Member State where it needs to be enforced. Enforcement takes place in accordance with the national rules and procedures of the Member State where the European Payment Order is being enforced. For details on the enforcement, please consult the relevant section.

Please note that the guide does not reflect two amendments that entered into force on 14 July 2017. The first amendment adds an option of continuation of the proceedings in a case of lodging a statement of opposition in accordance with the rules of Regulation (EC) 861/2007 establishing a European Small Claims Procedure. The second amendment extends the application of the European Small Claims Procedure to claims of a value up to 5000 euro.

For further information in this regard please consult the new text of Article 17 of the Regulation as well as Article 2 of Regulation (EC) 861/2007, as amended by Regulation (EU) 2015/2421.

Related link

Practice Guide for the application of the Regulation on the European Order for Payment PDF (5809 Kb) en

European payment order – notifications of the Member States and a search tool helping to identify competent court(s)/authority(ies)

Please note that there are also national order for payment procedures. You can obtain information about such national procedures by selecting the relevant country's flag.

Last update: 08/12/2021

This page is maintained by the European Commission. The information on this page does not necessarily reflect the official position of the European Commission. The Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice with regard to copyright rules for European pages.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Beļģija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Beļģijā ir saīsinātā maksājuma rīkojuma procedūra (procédure sommaire d’injonction de payer/summiere rechtspleging om betaling te bevelen). Šīs vienkāršotās procedūras, kas paredzēta Civilprocesa kodeksa (Code judiciaire/Gerechtelijk Wetboek) 1338.–1344. pantā, mērķis ir konkrētos gadījumos piedzīt maksājumus par mazām summām.

Tiesību akti par saīsināto maksājuma rīkojuma procedūru ir pieejami Valsts Federālā tieslietu biroja tīmekļa Saite atveras jaunā logāvietnē

  • noklikšķiniet uz Législation belge — Législation consolidée et index législatif/Belgische wetgeving — Geconsolideerde wetgeving en wetgevingsindex (Beļģijas tiesību akti — Konsolidēti tiesību akti un tiesību aktu rādītājs) lapas apakšā kreisajā pusē;
  • noklikšķiniet uz Législation belge/Belgische wetgeving (Beļģijas tiesību akti);
  • sadaļā Nature juridique/Juridische aard (Tiesisks raksturs) atlasiet CODE JUDICIAIRE/GERECHTELIJK WETBOEK (Civilprocesa kodekss);
  • laukā Mot(s)/Woord(en) (vārds(-i) ierakstiet “664”;
  • noklikšķiniet uz Recherche/Opzoeking (Meklēt) un tad uz Liste/Lijst (Saraksts);
  • noklikšķiniet uz Détail/Detail (Sīkāka informācija);
  • meklējiet Chapitre XV/Hoofdstuk XV (XV nodaļa).

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Atbilstīgi ir tikai naudas prasījumi.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Civilprocesa kodeksa 1338. pantā ir noteikts, ka atbilstīgi ir tikai prasījumi par tāda neapstrīdama parāda samaksu, kas nepārsniedz 1860 EUR.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Saīsinātā maksājuma rīkojuma procedūra ir izmantojama pēc brīvas izvēles.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Nē. Civilprocesa kodeksa 1344. pantā ir noteikts, ka noteikumi par saīsināto maksājuma rīkojuma procedūru ir piemērojami tikai tad, ja parādnieka adrese (domicile/woonplaats) vai dzīvesvieta (résidence/verblijfplaats) ir Beļģijā.

1.2 Kompetentā tiesa

Šo procedūru var izmantot miertiesā (juge de paix/vrederechter), ja vien prasījums ir tiesas jurisdikcijā (informāciju par miertiesas jurisdikciju skatīt faktu lapā “Jurisdikcija — Beļģija”). Strīdos, kas minēti Civilprocesa kodeksa 1338. pantā, šo procedūru var izmantot arī jebkādiem prasījumiem, kas ir komerctiesas (tribunal de commerce/rechtbank van koophandel) vai policijas tiesas (tribunal de police/politierechtbank) jurisdikcijā.

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Nav standarta veidlapas, kas būtu jāizmanto. Tomēr tiesību aktos ir paredzēti vairāki nosacījumi attiecībā uz informāciju, kurai jābūt ietvertai maksājuma pieprasījumā un pieteikumā, ar ko prasījumu iesniedz tiesā.

Pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā kreditoram ir jānosūta parādniekam maksājuma pieprasījums (sommation de payer/aanmaning tot betaling). Šī prasība ir noteikta Civilprocesa kodeksa 1339. pantā. Maksājuma pieprasījumu parādniekam var izsniegt tiesu izpildītājs (huissier de justice/gerechtsdeurwaarder) vai nosūtīt ierakstītā vēstulē ar apliecinājumu par saņemšanu. Civilprocesa kodeksa 1339. pantā ir arī norādīta informācija, kas jāiekļauj maksājuma pieprasījumā, lai tas būtu juridiski spēkā esošs, proti:

  • Civilprocesa kodeksa nodaļas, kas attiecas uz saīsināto maksājuma rīkojuma procedūru, pantu izraksts;
  • oficiāls brīdinājums veikt samaksu 15 dienu laikā no maksājuma pieprasījuma nosūtīšanas vai izsniegšanas;
  • prasītā summa;
  • tiesa, kurā prasījums tiks iesniegts, ja parādnieks nemaksās.

Prasījumu iesniedz tiesai 15 dienu laikā no pieprasījumā noteiktā 15 dienu termiņa beigām, izmantojot pieteikumu (requête/verzoekschrift), ko iesniedz divos eksemplāros. Civilprocesa kodeksa 1340. pantā ir norādīts, kāda informācija jāietver pieteikumā:

  • diena, mēnesis un gads;
  • pieteikuma iesniedzēja uzvārds, vārds, nodarbošanās un adrese vai dzīvesvieta un, ja piemērojams, viņa likumīgā pārstāvja uzvārds, vārds, adrese vai dzīvesvieta, kā arī statuss;
  • prasītais pasākums un precīza informācija par prasīto summu, tostarp prasījumu veidojošo dažādo pozīciju sadalījums un prasījuma pamati;
  • ziņas par tiesu, kurai jāizskata pieteikums;
  • puses jurista paraksts.

Pieteikuma iesniedzējs var arī izvēlēties celt iebildumu pret jebkādu termiņa pagarinājumu noteikšanu.

Pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti:

  • prasījuma pamatā esošā dokumenta fotokopija;
  • vai nu tiesu izpildītāja apliecinājums par maksājuma pieprasījuma izsniegšanu, vai arī ierakstītās vēstules kopija ar apstiprinājumu par saņemšanu vai vēstules oriģināleksemplārs, kam pievienoti pierādījumi, ka saņēmējs atteicies vēstuli pieņemt vai nav to izņēmis no pasta iestādes, un izziņa, kas apliecina, ka parādnieks ir reģistrēts iedzīvotāju reģistrā pēc norādītās adreses.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Viena no pozīcijām, kas jāiekļauj pieteikumā, ir jurista paraksts. Civilprocesa kodeksa 1342. pantā ir arī noteikts, ka rīkojuma kopija jānosūta pa pastu vienkāršā vēstulē pieteikuma iesniedzēja juristam. Šīs ir vienīgās tiesību normas, kas prasa jurista piesaistīšanu.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Pieteikumam jābūt pietiekami detalizētam. Civilprocesa kodeksa 1340. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka pieteikumā jābūt norādītam prasītajam pasākumam un ietvertai precīzai informācijai par prasīto summu, tostarp prasījumu veidojošo dažādo pozīciju sadalījumam un prasījuma pamatiem.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Jā. Saskaņā ar 1338. pantu prasījumam jābūt pamatotam ar rakstisku dokumentu, ko izdevis parādnieks. Tomēr šādā dokumentā nav jābūt ietvertam apstiprinājumam par parādu.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Tiesa 15 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas to apmierina vai noraida, izdodot rīkojumu, ko pieņem tiesas palāta (en chambre du conseil/in raadkamer). Tiesa var noteikt termiņu pagarinājumus un apmierināt pieteikumu tikai daļēji (Civilprocesa kodeksa 1342. pants). Tiesai ir informācija par dažādajiem parāda komponentiem, un tā var noraidīt dažus no komponentiem. Tā var ņemt vērā jebkurus maksājumus, kas veikti pa to laiku. Tiesa var noraidīt prasījumu uzreiz, ja nav izpildīti vajadzīgie nosacījumi (skatīt Civilprocesa kodeksa 1338.–1344. pantu).

Ja tiesa apmierina pieteikumu pilnībā vai daļēji, tās rīkojumam ir tāda sprieduma spēks, kas pieņemts aizmuguriski bez atbildētāja klātbūtnes.

Tad kreditoram tiesas rīkojums ir jāizsniedz parādniekam.

Civilprocesa kodeksa 1343. panta 2. punktā ir paredzēts, ka, lai apliecinājums par rīkojuma izsniegšanu būtu derīgs, tajā jāiekļauj:

  • pieteikuma kopija;
  • norāde par termiņu, kurā parādnieks var iebilst pret rīkojumu;
  • norāde par tiesu, kurā jāceļ iebildums, un šajā saistībā izpildāmajām formalitātēm.

Lai apliecinājums par izsniegšanu būtu derīgs, tajā arī jābūt ietvertam parādniekam adresētam brīdinājumam par to, ka gadījumā, kad viņš neapstrīdēs rīkojumu noteiktajā termiņā, var tikt izmantoti visi tiesiskie līdzekļi, lai no viņa piedzītu prasītās summas.

Ja parādnieks neceļ iebildumu vai neiesniedz pārsūdzību noteiktajos termiņos, rīkojums kļūst galīgs.

1.5 Apelācijas sūdzības

Kreditora pārsūdzības iesniegšana

Kreditoriem pieejamās pārsūdzības iespējas ir izklāstītas Civilprocesa kodeksa 1343. panta 4. punktā. Kreditori nevar pārsūdzēt rīkojumu, ar kuru viņu pieteikums ir noraidīts vai ir apmierināts tikai daļēji. Tomēr viņi var atkārtoti iesniegt savu prasījumu, izmantojot parasto procedūru (nevis saīsināto procedūru). Ja prasījums ir daļēji apmierināts, kreditors nevar atkārtoti to iesniegt, izmantojot parasto procedūru, pēc tam, kad viņš izsniedzis rīkojumu parādniekam.

Parādnieka iebildumu celšana vai pārsūdzība

Parādnieki var apstrīdēt rīkojumu vienā no diviem veidiem — vai nu iesniedzot pārsūdzību augstākas instances tiesā (appel/hoger beroep), vai ceļot iebildumu (opposition/verzet) tajā pašā tiesā, kas izdevusi rīkojumu (jo tiesas rīkojumu uzskata par aizmugurisku spriedumu, ja ar to kreditora pieteikums ir apmierināts pilnībā vai daļēji — skatīt Civilprocesa kodeksa 1343. panta 4. punktu). Abos gadījumos termiņš ir viens mēnesis no sprieduma izsniegšanas dienas (skatīt Civilprocesa kodeksa 1048. un 1051. pantu). Šo termiņu pagarina, ja vienai no pusēm adrese, dzīvesvieta vai dokumentu izsniegšanas adrese (domicile élu/gekozen woonplaats) nav Beļģijā.

Piemēro parastos noteikumus par iebildumu celšanu un pārsūdzības iesniegšanu, tomēr ar vienu izņēmumu, kas noteikts Civilprocesa kodeksa 1343. panta 3. punkta otrajā daļā, proti, atkāpjoties no 1047. panta (kas nosaka, ka izsniegšanu veic tiesu izpildītājs), iebildumu var celt, iesniedzot pieteikumu tiesas kancelejā (greffe/griffie) tik lielā eksemplāru skaitā, cik ir pušu un juristu, kuru tad kreditoram un viņa juristam izsniedz tiesas kancelejas pārzinis (greffier/griffier), nosūtot īpašu ierakstītu vēstuli (pli judiciaire/gerechtsbrief).

Lai iebildums būtu juridiski spēkā esošs, tajā jānorāda šāda informācija:

  • diena, mēnesis un gads;
  • puses, kura ceļ iebildumus, uzvārds, vārds, nodarbošanās un adrese vai dzīvesvieta;
  • kreditora uzvārds, vārds un adrese vai dzīvesvieta un viņa jurista vārds;
  • ziņas par apstrīdēto rīkojumu;
  • iebilduma pamats.

Tiesas kancelejas pārzinis uzaicina puses ierasties uz tiesas sēdi, kuras datumu un laiku nosaka tiesa.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Beļģijas tiesību aktos nav paredzēts, ka iebildumu procedūrā ir vajadzīgs paziņojums par iebildumu attiecībā uz prasījumu.

Parādnieks var nosūtīt informāciju miertiesai, bet tas neliedz rīkojumu uzskatīt par aizmugurisku spriedumu.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Kā norādīts iepriekš, paziņojumu par iebildumu nevar iesniegt. Saīsinātā procedūra noritēs savu gaitu neatkarīgi no tā, vai parādnieks vēlas aizstāvēties.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Skatīt atbildi uz 1.7. jautājumu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Lapa atjaunināta: 24/10/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Bulgārija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Civilprocesa kodeksa 37. nodaļā “Maksājuma rīkojuma procedūra” (valsts oficiālais izdevums Nr. 59, 2007. gada 20. Jūlijs, spēkā no 2008. gada 1. marta, pēdējie grozījumi izdarīti ar valsts oficiālo vēstnesi Nr. 86/2017) ir paredzēta vienkāršota procedūra, ar kuras starpniecību prasītājs var pieprasīt savas prasības izpildi, ja atbildētājs prasību, visticamāk, neapstrīdēs.

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Kreditori var pieprasīt maksājuma rīkojuma izdošanu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 410. pantu par šādām prasībām:

  • finanšu prasības vai prasības par atvietojamām lietām, ja prasība ir rajona tiesas jurisdikcijā;
  • tāda kustama īpašuma nodošana, kuru parādnieks saņēmis ar nosacījumu, ka tas ir jāatdod, vai kurš ir ieķīlāts, vai kuru parādnieks nodevis tālāk ar nosacījumu, ka tas jānodod atpakaļ tā rīcībā, ja prasība ir rajona tiesas jurisdikcijā.

Pieteikumam jāatbilst Civilprocesa kodeksa 127. panta 1. un 3. punkta un 128. panta 1. un 2. punkta prasībām, un tajā jānorāda bankas konts vai cits maksāšanas līdzeklis.

Turklāt saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 417. pantu skaidri noteikts, ka prasītājs var pieprasīt maksājuma rīkojuma izdošanu arī tad, ja prasība neatkarīgi no tās summas attiecas uz

  • administratīvu aktu, saskaņā ar kuru izpildes atzīšana ir uzticēta civillietu tiesām;
  • dokumentu vai izrakstu no grāmatvedības dokumentiem, ar kuru pamato valdības iestāžu, pašvaldību un banku prasības;
  • aktu, nolīgumu vai cita veida līgumu ar notāra apliecinājumu par parakstiem un atsauci uz tajā noteiktajām saistībām samaksāt naudu vai nodot citas atvietojamas lietas, kā arī jebkādiem pienākumiem nodot konkrētu īpašumu;
  • izrakstu no ķīlu reģistra par reģistrētu nodrošinājumu un izpildes sākšanu — attiecībā uz ieķīlāto aktīvu nodošanu;
  • izrakstu no ķīlu reģistra par reģistrētu pārdošanas līgumu, paturot īpašumtiesības, līdz tiek samaksāta cena, vai nomas līgumu — attiecībā uz pārdotu vai nomātu aktīvu atpakaļatdošanu;
  • ķīlas līgumu vai hipotēkas aktu atbilstoši Saistību un līgumu likuma 160. pantam un 173.  panta 3. punktam;
  • spēkā esošu aktu, ar kuru pamato privātu, valsts vai pašvaldības prasību, ja tās izpilde notiek atbilstoši Civilprocesa kodeksā paredzētajai procedūrai;
  • paziņojumu par nodokļa parādu;
  • vekseli, pārvedu vekseli vai tam līdzvērtīgu vērtspapīru, kā arī obligāciju vai tās kuponiem.

Ja pieteikumam saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 417. pantu ir pievienots dokuments, uz kuru ir atsauce prasībā, kreditors var prasīt, lai tiesa izdod rīkojumu par tūlītēju izpildi vai izpildrakstu.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Ja prasības izcelsme ir kāds no Civilprocesa kodeksa 417. pantā paredzētajiem aktiem, tās summai nepiemēro maksimālo ierobežojumu.

Atbilstoši pārējiem noteikumiem par finanšu prasībām, prasībām par atvietojamām lietām vai kustama īpašuma nodošanu maksājuma rīkojumu var izdot tikai tad, ja prasība ir rajona tiesas jurisdikcijā. Rajona tiesa atbild par prasībām civillietās un komerclietās, ja to summa ir līdz BGN 25 000, un visām prasībām par uzturlīdzekļu piedziņu, darba strīdiem, kā arī prasībām, kas izriet no paziņojuma par nodokļa parādu.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Procedūras izmantošana nav obligāta. Pat ja pastāv priekšnosacījumi maksājuma rīkojuma izdošanai, prasītājam nav pienākuma izvēlēties šo aizstāvības procedūru, un viņš(-a) var ierosināt prasību atbilstoši vispārējai prasību procedūrai.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Maksājuma rīkojumu neizdod, ja parādnieka pastāvīgā adrese un parastā dzīvesvieta vai mītne vai darījumdarbības vieta neatrodas Bulgārijas Republikas teritorijā.

1.2 Kompetentā tiesa

Pieteikumu iesniedz rajona tiesai, kas atbilst parādnieka pastāvīgajai adresei vai mītnes vietai, un tiesai ir trīs dienas laika, lai veiktu vietējās jurisdikcijas oficiālu pārbaudi. Ja tiesa uzskata, ka lieta nav tās jurisdikcijā, tā nosūta lietu atbilstošajai tiesai.

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Obligāti jāizmanto pieteikuma veidlapas, ko apstiprinājis tieslietu ministrs. Pieteikumi ir iekļauti pielikumā tieslietu ministra 2008. gada 20. februārī izdotiem Noteikumiem Nr. 6 par maksājuma rīkojumu veidlapu, maksājuma rīkojuma izdošanas pieteikumu un citu ar maksājuma rīkojuma procedūru saistītu dokumentu apstiprināšanu (Civilprocesa kodeksa 425. pants).

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nav obligāti.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Pieteikumā jābūt izklāstītiem apstākļiem, kas ir prasības pamatā, un prasījuma būtībai.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 410. pantu nav nepieciešams pieteikumam pievienot pierādījumus prasības pamatošanai. Prasītājs var pievienot šādus pierādījumus, bet viņam nav pienākuma to darīt, jo procedūras mērķis ir tikai pārbaudīt, vai prasība nav apšaubāma. Ir pietiekami, ka prasītājs uztur savu prasību. Ja parādnieks apstrīd maksājuma rīkojumu, prasības esību pārbauda prasības izskatīšanas procedūrā. Pieteikumam jāpievieno pilnvara, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, kā arī apliecinājums par zīmognodevu samaksu un, ja piemērojams, juridisko izdevumu segšanu.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 410. pantu pieteikumu par maksājuma rīkojuma izdošanu noraida šādos gadījumos:

  • ja prasība neatbilst Civilprocesa kodeksa 410. panta prasībām, proti, tā neattiecas uz naudas summas samaksu vai atvietojamām lietām par summu līdz BGN 25 000 apmērā vai uz Civilprocesa kodeksa 410. panta 1. punkta 2. apakšpunktā minētās kategorijas kustamu mantu; arī tad, ja pieteikums neatbilst pareizības prasībām, tā virzība netiek apturēta, bet tas tiek tieši noraidīts. Tikai izņēmuma gadījumos, ja prasītājs nav izmantojis apstiprināto pieteikuma veidlapu vai ir izmantojis neatbilstošu veidlapu, tiesa sniedz norādījumus novērst šo neatbilstību, paziņojumam pievienojot atbilstošo veidlapu (Civilprocesa kodeksa 425. panta 2. punkts);
  • ja prasība ir pretrunā tiesību aktiem vai labiem tikumiem;
  • ja parādnieka pastāvīgā adrese vai mītne neatrodas Bulgārijas Republikas teritorijā vai ja viņa parastā dzīvesvieta vai mītne vai darījumdarbības vieta neatrodas Bulgārijas Republikas teritorijā.

1.5 Apelācijas sūdzības

Maksājuma rīkojumu puses nevar pārsūdzēt, izņemot tā daļu, kas attiecas uz izdevumiem. Rīkojumu, ar kuru pilnībā vai daļēji noraida pieteikumu, prasītājs var pārsūdzēt attiecīgajā apgabaltiesā ar privātu apelācijas sūdzību, par kuras izsniegšanu kopiju neizsniedz. Pārsūdzēt var arī rīkojumu par tūlītēju izpildi, ko tiesa izdevusi, pamatojoties uz dokumentu, kurš iesniegts atbilstoši Civilprocesa kodeksa 417. pantam. Privāta apelācijas sūdzība pret rīkojumu par tūlītēju izpildi jāiesniedz kopā ar iebildumu pret izdoto maksājuma rīkojumu, un to var pamatot tikai ar apsvērumiem, kas izriet no aktiem saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 417. pantu.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Kad parādnieks ir saņēmis maksājuma rīkojumu, viņš divu nedēļu laikā var iesniegt rakstisku iebildumu pret rīkojumu kopumā vai tā daļu, un nav nepieciešams pamatojums – izņemot gadījumos, kas minēti Civilprocesa kodeksa 414.a pantā:

- viņš iz izpildījis savas saistības;

- viņam nav radušās izmaksas, jo viņa uzvedība nav bijusi par pamatu prasības celšanai. Šādos gadījumos iebildums trīs dienu laikā jānosūta prasītājam piezīmju sniegšanai. Ja prasītājs neiesniedz piezīmes, tiesa atzīst par spēkā neesošu visu maksājuma rīkojumu vai tā daļu, tai skaitā attiecībā uz izmaksām. Ja, pamatojoties uz maksājuma rīkojumu, ir izdots izpildraksts, arī tas tiks atzīts par spēkā neesošu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 208. pantu.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja gadījumā, kad maksājuma rīkojums ir izsniegts, ievērojot Civilprocesa kodeksa 47. panta 5. punktu (paziņojuma nogāde pēc adreses), un kad tiesa ir atteikusi maksājuma rīkojuma izdošanu, tiesa norāda prasītājam, ka viņš viena mēneša laikā var ierosināt tiesvedību savas prasības pamatošanai, samaksājot attiecīgo zīmognodevu, un aptur izpildi, ja tā ir izdevusi izpildrakstu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 418. pantu. Ja prasītājs noteiktajā termiņā neiesniedz pierādījumus par tiesvedības ierosināšanu, tiesa maksājuma rīkojumu vai tā daļu, par kuru nav ierosināta tiesvedība, atzīst par spēkā neesošu.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 416. pantu, ja noteiktajā termiņā netiek iesniegts iebildums vai ja iebildums tiek atsaukts, maksājuma rīkojums stājas spēkā, un uz tā pamata tiesa izdod izpildrakstu, ko attiecīgi norāda rīkojumā.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Parādnieks, kuram ir liegta iespēja apstrīdēt prasību, viena mēneša laikā no brīža, kad viņš uzzinājis par maksājuma rīkojumu, var celt iebildumu apelācijas tiesai, ja:

  • maksājuma rīkojums viņam nav izsniegts pienācīgā kārtībā;
  • maksājuma rīkojums nav izsniegts viņam personīgi, un rīkojuma izsniegšanas dienā viņa pastāvīgā dzīvesvieta nav bijusi Bulgārijas Republikas teritorijā;
  • viņš īpašu neparedzētu apstākļu dēļ nav savlaicīgi informēts par rīkojuma izsniegšanu;
  • viņš nav iesniedzis iebildumu īpašu neparedzētu nepārvaramu apstākļu dēļ.

Šāda iebilduma iesniegšana neaptur rīkojuma izpildi, bet pēc parādnieka lūguma un ja viņš iesniedz atbilstošu nodrošinājumu, tiesa var apturēt izpildi (Civilprocesa kodeksa 423. panta 2. punkts).

Tiesa pieņem iebildumu, ja ir konstatēta iepriekš uzskaitīto priekšnosacījumu pieejamība. Ja apelācijas tiesa pieņem iebildumu, jo parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai mītne neatrodas Bulgārijas Republikas teritorijā vai pastāvīgā dzīvesvieta vai darījumdarbības vieta neatrodas Bulgārijas Republikas teritorijā, tad tā atzīst maksājuma rīkojumu un par to izdoto izpildrakstu par spēkā neesošiem. Citos gadījumos, ja apelācijas tiesa pieņem iebildumu, tā aptur izdotā rīkojuma izpildi un nodod lietu atpakaļ rajona tiesai, informējot prasītāju, ka viņš viena mēneša laikā var ierosināt tiesvedību par savu prasību, samaksājot atlikušo zīmognodevu (Civilprocesa kodeksa 423. panta 3. punkts).

Turklāt parādnieks prasību procedūrā var apstrīdēt prasību, par kuru izdots maksājuma rīkojums, ja tiek konstatēti lietā būtiski jauni fakti vai rakstiski pierādījumi, kas viņam nevarēja būt zināmi iebilduma iesniegšanas termiņā vai ko viņš nevarēja iegūt minētajā termiņā. Tiesvedību var ierosināt trīs mēnešu laikā no dienas, kad jaunais apstāklis kļuvis zināms parādniekam, vai no dienas, kad viņš ir varējis iegūt jaunos rakstiskos pierādījumus, bet ne vēlāk kā vienu gadu no prasības piespiedu piedziņas beigām (Civilprocesa kodeksa 424. pants).

Lapa atjaunināta: 18/08/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Čehija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Papildus Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrai, kuru reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, Čehijas Republikā ir vēl trīs šādu procedūru veidi — maksājuma rīkojuma procedūra, elektroniskā maksājuma rīkojuma procedūra un pārvedu vekseļa vai čeka maksājuma rīkojuma procedūra (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss (občanský soudní řád)) 172.–175. panta noteikumi).

1.1 Procedūras darbības joma

Maksājuma rīkojumu var izdot, pat ja prasītājs nav tieši iesniedzis pieteikumu, pamatojoties uz prasību par finanšu parāda izpildi, ja šādas tiesības izriet no faktiem, ko norādījis un dokumentējis prasītājs. Tiesa vienmēr pēc saviem ieskatiem var izlemt, vai tā lietā izdos maksājuma rīkojumu; ja tiesa neizdod maksājuma rīkojumu, tā nosaka tiesas sēdi. Maksājuma rīkojumu nevar izdot, ja tas jānogādā atbildētājam ārvalstī vai ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 172. panta 2. daļas noteikumi).

Elektronisku maksājuma rīkojumu var izdot tikai pēc prasītāja pieprasījuma, ko iesniedz, izmantojot speciālu elektronisku veidlapu, un paraksta ar apliecinātu elektronisko parakstu, ar nosacījumu, ka prasītais parāds nepārsniedz CZK 1 000 000; piederumus parāda summā neiekļauj. Elektronisku maksājuma rīkojumu nevar izdot, ja tas jānogādā atbildētājam ārvalstī vai ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 174.a. panta 3. daļas noteikumi).

Pārvedu vekseļa vai čeka maksājuma rīkojums var piešķir tiesības, kas izriet no pārvedu vekseļa vai čeka. Ja ir izpildītas oficiālās prasības, tiesai ir pienākums pasludināt spriedumu saīsinātajā tiesvedībā, izdodot pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu. Pārvedu vekseļa vai čeka maksājuma rīkojumu var izdot tikai pēc prasītāja iniciatīvas, un to var izdot pat tad, ja tas ir jānogādā ārvalstīs. Pārvedu vekseļa vai čeka maksājuma rīkojumu var izsniegt atbildētājam tikai personīgi; citi izsniegšanas veidi nav atļauti.

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras ierosināšanas mērķis ir iekasēt neapstrīdētus finansiālus parādus par konkrētu summu. Brīdī, kad tiek iesniegts prasības pieteikums par Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanu, neapstrīdētiem finansiāliem parādiem jābūt ar iestājušos atmaksas termiņu. Lai iesniegtu prasības pieteikumu, ir jāaizpilda A veidlapa, kurā norāda visa informācija par pusēm un par prasības būtību un summu. Tiesa izskata pieteikumu, un, ja veidlapa ir aizpildīta pareizi, tiesai ir jāizdod Eiropas maksājuma rīkojums 30 dienu laikā.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Nolēmumus maksājuma rīkojuma, elektroniska maksājuma rīkojuma vai Eiropas maksājuma rīkojuma veidā var pieņemt tikai par finansiāliem parādiem.

Pārvedu vekseļa vai čeka maksājuma rīkojumu var izdot tikai par tādu finansiālu saistību izpildi, kuras izriet no pārvedu vekseļa vai čeka.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Elektroniska maksājuma rīkojuma gadījumā piemēro maksimālo ierobežojumu CZK 1 000 000 (ietverot piederumus) apmērā; attiecībā uz Eiropas maksājuma rīkojumu vai pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu maksimālo ierobežojumu nepiemēro.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Maksājuma rīkojuma procedūra nav obligāta; prasītājs sava finansiālā parāda atmaksu var pieprasīt parastajā civilprocesā. Tomēr, ja prasītājs iesniedz “parastu” prasības pieteikumu un ja tajā prasītais parāds atbilst prasībām, lai varētu izdot maksājuma rīkojumu, tiesa var izdot maksājuma rīkojumu pat tad, ja prasītājs nav to tieši pieprasījis. Elektronisku maksājuma rīkojumu, Eiropas maksājuma rīkojumu un pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu var izdot tikai pēc prasītāja pieprasījuma.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Maksājuma rīkojumu vai elektronisku maksājuma rīkojumu nevar izdot, ja tas jānogādā atbildētājam ārvalstī. Šādā gadījumā tiesa tiesvedībā rīkojas saskaņā ar parastā civilprocesa noteikumiem.

Ja Eiropas maksājuma rīkojums, ko izdevusi Čehijas tiesa vai citas dalībvalsts tiesa, ir jānogādā Čehijas Republikā, tas jāizsniedz atbildētājam personīgi; citi izsniegšanas veidi nav atļauti (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 174.b. panta 1. daļas noteikumi).

1.2 Kompetentā tiesa

Nolēmumu par maksājuma rīkojumu vai elektronisku maksājuma rīkojumu pieņem rajona tiesa (okresní soud), kam ir teritoriālā jurisdikcija. Nolēmumu par pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu vienmēr pieņem apgabaltiesa (krajský soud) (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 9. panta noteikumi). Attiecībā uz jurisdikciju prasības pieteikuma iesniegšanai par Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanu skatīt 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru.

1.3 Oficiālās prasības

Nav standartizētas veidlapas, ko izmanto, lai celtu prasību par maksājuma rīkojuma vai pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojuma izdošanu.

Tiesa var izdot maksājuma rīkojumu, pat ja prasītājs to tieši nepieprasa; tas neattiecas uz elektroniskiem maksājuma rīkojumiem un pārvedu vekseļa un čeka maksājuma rīkojumiem.

Tāpēc prasībai vai pieteikumam par pārvedu vekseļa vai čeka maksājuma rīkojumu ir jāatbilst vispārējām prasībām attiecībā uz pieteikuma iesniegšanu tiesai — ja tiesību aktos nav paredzētas konkrētas ziņas, kas jāiekļauj noteikta veida pieteikumā, pieteikumam jābūt sagatavotam tā, lai būtu vismaz skaidrs, kurai tiesai tas ir adresēts, kurš to iesniedz, uz kuru lietu tas attiecas un kas tiek prasīts, un jābūt parakstītam un datētam. Parakstīšanas un datēšanas pienākums neattiecas uz elektroniskiem pieteikumiem, kuru formāts atbilst īpašiem noteikumiem. Pieteikumam jābūt iesniegtam rakstiski, un to var iesniegt papīra formātā vai elektroniski, izmantojot publisku datu tīklu vai nosūtot pa faksu (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 42. panta 1. un 4. daļas noteikumi). Pieteikumam, ko iesniedz elektroniski vai nosūta pa faksu, trīs dienu laikā jābūt papildinātam ar tā oriģinālu vai ar rakstisku pieteikumu, kurā ir tāds pats teksts. Tas neattiecas uz elektroniskiem pieteikumiem, kas parakstīti ar apliecinātu elektronisko parakstu, pamatojoties uz apliecinātu sertifikātu, ko izdevis akreditēts pakalpojumu sniedzējs (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 42. panta 3. daļas noteikumi).

Pieteikumu par elektroniska maksājuma rīkojuma izdošanu var iesniegt tikai, izmantojot konkrētu veidlapu elektroniskā formātā (veidlapa pieejama vietnē Saite atveras jaunā logāhttps://www.justice.cz/). Papildus vispārējām prasībām (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 42. panta 4. daļas noteikumi) pieteikumā jābūt arī norādītiem pušu vārdiem, uzvārdiem un adresēm un pušu personas identifikācijas numuriem vai identifikācijas numuriem (atkarībā no konkrētā gadījuma) (juridiskai personai — uzņēmuma nosaukumam vai nosaukumam un juridiskajai adresei, identifikācijas numuram, valsts norādei un tās attiecīgās valsts organizatoriskās struktūrvienības norādei, kura pārstāv valsti tiesā) un, ja piemērojams, arī to pārstāvju vārdiem vai nosaukumiem, izšķirošo faktu izklāstam, kā arī jābūt norādītiem pierādījumiem, ko prasītājs iesniedz, un jābūt paskaidrotam, ko prasītājs prasa (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 79. panta 1. daļas noteikumi). Pieteikumā jābūt arī norādītam personas dzimšanas datumam, juridiskas personas identifikācijas numuram vai personas, kura veic darījumdarbību, identifikācijai (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 174.a panta 2. daļas noteikumi). Pieteikumam jābūt parakstītam ar apliecinātu prasītāja elektronisko parakstu, pamatojoties uz apliecinātu sertifikātu, ko izdevis sertificēts pakalpojumu sniedzējs.

Lai iesniegtu pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanai, jāaizpilda A veidlapa, kas ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1896/2006 I pielikumā. Veidlapā jābūt norādītai visai informācijai par pusēm un prasības būtību un summu.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Tikai elektroniska maksājuma rīkojuma gadījumā. Veidlapa ir pieejama vietnē Saite atveras jaunā logāhttps://www.justice.cz/. Pieteikumam jābūt parakstītam ar apliecinātu prasītāja elektronisko parakstu, pamatojoties uz apliecinātu sertifikātu, ko izdevis sertificēts pakalpojumu sniedzējs. (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 174.a panta noteikumi). Attiecībā uz oficiālajām prasībām pieteikuma iesniegšanai par Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanu skatīt iepriekš 1.3. iedaļu.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Maksājuma rīkojumu vai elektronisku maksājuma rīkojumu var izdot tikai tad, ja izvirzītās prasības izriet no prasītāja norādītiem un dokumentētiem faktiem (skatīt 1.3.4. iedaļu). Lai varētu secināt, ka izvirzītās tiesības izriet no prasītāja norādītajiem faktiem, ir vajadzīgs izšķirošo faktu izklāsts, kas ir pietiekami pamatots ar pievienotiem pierādījumiem, lai tiesa attiecīgos prasītāja apgalvotos lietas faktus varētu pārbaudīt. Jābūt izklāstītiem visiem lietas apstākļiem, lai varētu izvērtēt, kāds tiesiskais pamats tiek izvirzīts (kura tiesību norma ir jāpiemēro), turklāt prasītājam jāpamato visi fakti, ar kuriem regulējums sasaista tiesību un pienākumu radīšanu, maiņu vai izbeigšanu un kuriem visiem jābūt pienācīgi pamatotiem ar pierādījumiem.

Tiesvedībā, kas attiecas uz pārvedu vekseļa vai čeka maksājuma rīkojumu, prasītājam ir jāiesniedz pārvedu vekseļa vai čeka oriģināls, kura autentiskumu pamatoti neapstrīd, un citi dokumenti, kas vajadzīgi tiesību īstenošanai.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Jā. Ņemot vērtā tiesvedības būtību, jābūt iesniegtiem dokumentētiem pierādījumiem par prasītāja izvirzītajām tiesībām. Attiecībā uz pieteikumu par elektroniska maksājuma rīkojuma izdošanu jābūt pievienotiem dokumentētiem pierādījumiem elektroniskā formātā. Pieteikumam par pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojuma izdošanu jāpievieno pārvedu vekseļa vai čeka oriģināls. Prasītāja tiesības iesniegt dažādus pierādījumus nekādā ziņā nav ierobežotas no apjoma viedokļa.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Ja maksājuma rīkojumu nevar izdot, tiesa nenoraida pieteikumu par tā izdošanu, bet turpina procedūru atbilstoši parastajiem civilprocesa noteikumiem (proti, tā nosaka tiesas sēdi). Maksājuma rīkojumu nevar izdot, ja prasītājs nepieprasa finansiāla parāda atmaksu, ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma vai ja maksājuma rīkojums ir jānogādā atbildētājam ārvalstīs.

Tiesa noraida pieteikumu par elektroniska maksājuma rīkojuma izdošanu, ja pieteikumā nav iekļautas visas ziņas, ko paredz tiesību akti, vai ja tas ir nepilnīgs vai neskaidrs un ja šādu nepilnību dēļ nav iespējams turpināt tiesvedību. Šādā gadījumā tiesa neaicina prasītāju izlabot vai papildināt viņa(-s) pieteikumu.

Ja pieteikumu par pārvedu vekseļa vai čeka izdošanu nevar apmierināt, tiesa nosaka tiesas sēdi.

1.5 Apelācijas sūdzības

Tiesa neizdod nolēmumu, ar ko atceļ maksājuma rīkojumu, elektronisku maksājuma rīkojumu vai pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu, tāpēc jautājums par atcelta maksājuma rīkojuma pārsūdzēšanu nav piemērojams.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Lai apstrīdētu maksājuma rīkojumu vai elektronisku maksājuma rīkojumu, var iesniegt paziņojumu par iebildumu. Atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu 15 dienu laikā no maksājuma rīkojuma vai elektroniska maksājuma rīkojuma izsniegšanas. Paziņojumu par iebildumu, lai apstrīdētu maksājuma rīkojumu vai elektronisku maksājuma rīkojumu, var arī iesniegt elektroniski, to parakstot ar apliecinātu elektronisko parakstu. Paziņojums par iebildumu nav jāpamato, bet tam jāatbilst vispārējām prasībām attiecībā uz prasības iesniegšanu tiesai, t. i., tam jābūt parakstītam un datētam, kā arī no tā jābūt skaidri saprotamam, kurai tiesai tas adresēts, kurš to iesniedz, uz ko attiecas lieta un kas tiek prasīts.

Apstrīdot pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu, iebildumus var iesniegt 15 dienu laikā no maksājuma rīkojuma izsniegšanas. Savos iebildumos atbildētājam ir jānorāda viss, pret ko viņš(-a) iebilst saistībā ar pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu.

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā atbildētājs var vai nu samaksāt prasīto summu, vai apstrīdēt prasību 30 dienu laikā, iesniedzot paziņojumu par iebildumu tiesā, kas izdevusi Eiropas maksājuma rīkojumu; paziņojuma par iebildumu iesniegšanai atbildētājs izmanto F veidlapu, kas ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 1896/2006. Tad lieta tiek pārsūtīta vispārējās piekritības civillietu tiesām un izskatīta atbilstoši valsts tiesību aktiem.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Pat ja viens atbildētājs iesniedz paziņojumu par iebildumu noteiktajā termiņā, maksājuma rīkojums vai elektroniskais maksājuma rīkojums tiek atcelts pilnā apjomā, tiesa nosaka tiesas sēdi, un procedūra tiek turpināta saskaņā ar parastajiem civilprocesa noteikumiem.

Arī tad, ja atbildētājs iesniedz iebildumus pret pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu noteiktajā termiņā, tiesa nosaka tiesas sēdi to izskatīšanai. Atkarībā no iebildumu procedūras rezultāta tiesa pasludina spriedumu, ar kuru pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu patur spēkā (iebildumus atzīst par nepamatotiem) vai to atceļ pilnībā vai daļēji (iebildumus atzīst par pamatotiem pilnā apjomā vai daļēji). Šo spriedumu var pārsūdzēt. Atšķirībā no gadījuma, kad tiek iesniegts paziņojums par iebildumu pret maksājuma rīkojumu vai elektronisku maksājuma rīkojumu, pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu neatceļ, ja tiek iesniegti iebildumi.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Maksājuma rīkojumam, elektroniskam maksājuma rīkojumam un Eiropas maksājuma rīkojumam, kas nav apstrīdēts ar paziņojumu par iebildumu, ir tāds pats spēks kā izpildāmam spriedumam. Ja atbildētājs neiesniedz vai atsauc iebildumus pret pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu, arī šādam maksājuma rīkojumam tad ir izpildāma sprieduma spēks.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Pēc pieprasījuma tiesa pievieno maksājuma rīkojumam, elektroniskam maksājuma rīkojumam vai pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumam juridiskā spēka un izpildāmības klauzulu. Maksājuma rīkojums ar šādām klauzulām ir uzskatāms par izpildu dokumentu.

Tiesvedībā, kas attiecas uz Eiropas maksājuma rīkojumu, ja atbildētājs neiesniedz paziņojumu par iebildumu līdz noteiktajam termiņam, Eiropas maksājuma rīkojums kļūst automātiski izpildāms. Izpilde notiek atbilstoši tās dalībvalsts tiesību normām un procedūrām, kurā Eiropas maksājuma rīkojums ir izpildāms.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Nav pieejami parasti tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai apstrīdētu maksājuma rīkojumu, elektronisku maksājuma rīkojumu vai pārvedu vekseļa (čeka) maksājuma rīkojumu, pret kuru nav iesniegts paziņojums par iebildumu vai iebildumi un kuram ir izpildāma sprieduma spēks. Tiesību aktos noteiktos gadījumos atbildētājs var izmantot tikai ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļus — prasību par sajaukšanu un izpildāma maksājuma gadījumā arī prasību par tiesvedības atjaunošanu (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 228. panta 2. daļas un 229. panta 2. daļas noteikumi).

Pēc tam, kad ir beidzies 30 dienu termiņš, kas noteikts, lai iesniegtu paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu, ja šāds paziņojums par iebildumu nav iesniegts, atbildētājs var prasīt pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1896/2006 20. panta nosacījumus. Jurisdikcija tiesvedībā, kas attiecas uz pieteikumu pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumu, ir tiesai, kas izdevusi rīkojumu. Pieteikums pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumu ir vienīgais tiesiskās aizsardzības līdzeklis, ko atbildētājs var izmantot pret izpildāmu Eiropas maksājuma rīkojumu valstī, kurā tas izdots. Nolēmumu par pieteikumu pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumu piegādā prasītājam, kā arī atbildētājam (Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) 174.b panta 2. un 3. daļa).

Saistītās saites

Saite atveras jaunā logāhttps://www.justice.cz/

Lapa atjaunināta: 15/06/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Vācija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

1.1 Procedūras darbības joma

Jā. Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung) 688. pantā un turpmākajos pantos ir paredzēta maksājuma rīkojuma procedūra (Mahnverfahren), ko izmanto, lai panāktu no atbildētāja puses iespējams neapstrīdētu prasījumu izpildi.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Šo procedūru parasti izmanto, ja tiek pieprasīts maksājums par konkrētu naudas summu eiro valūtā.

Tomēr to nevar izmantot šādos gadījumos:

  • prasījumos, kas izriet no tādu patēriņa kredītu līgumiem, kuru procentu likme ir vairāk nekā par 12 % lielāka nekā bāzes likme,
  • prasījumos, kas ir atkarīgi no tādu saistību izpildes, kuru izpildei vēl nav pienācis termiņš,
  • ja maksājuma rīkojuma izsniegšana ir jāveic ar publiska paziņojuma palīdzību, jo atbildētāja adrese nav zināma.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nav paredzēts ierobežojums attiecībā uz maksimālo summu, kuru var pieprasīt.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Kreditoram nav obligāti jāizmanto maksājuma rīkojuma procedūra. Kreditors var izvēlēties, vai izmantot šo procedūru, vai parasto procesu.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Principā Vācijas maksājuma rīkojuma procesu var izmantot arī tad, ja atbildētājs ir citas dalībvalsts vai trešās valsts iedzīvotājs. Tomēr jāņem vērā, ka Vācijas Civilprocesa kodeksa 688. panta 3. punktā ir paredzēts, ka tādos gadījumos, kad maksājuma rīkojums ir jānodod ārvalstīs, šo procedūru var izmantot tikai tad, ja tas ir paredzēts Likumā par spriedumu atzīšanu un izpildi (Anerkennungs- und Vollstreckungsausführungsgesetz). Šobrīd tas attiecas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Islandi, Norvēģiju un Šveici, kā arī uz Izraēlu.

1.2 Kompetentā tiesa

Maksājuma rīkojuma procedūra parasti ir vietējo tiesu (Amtsgericht) jurisdikcijā, kuras izvēle ir atkarīga no prasītāja adreses. Piekritība tiesai atkarīga no personas dzīvesvietas vai — juridiskas personas gadījumā — no tās juridiskās adreses. Tomēr daudzās Vācijas federālajās zemēs ir izveidotas centralizētas tiesas, kurās tiek skatītas maksājuma rīkojumu lietas (Mahngerichte), piemēram, Vedingas (Wedding) vietējā tiesa Berlīnē, tas nozīmē, ka jurisdikcija pār maksājumu rīkojuma procedūru ir koncentrēta dažās vietējās tiesās vai pat vienā vietējā tiesā visā federālajā zemē. Šādos gadījumos prasītāja parastā piekritīgā tiesa ir centrālā maksājuma rīkojumu tiesa atkarībā no prasītāja dzīvesvietas.

Ja prasītāja parastā piekritīgā tiesa neatrodas Vācijā, šī lieta ir Berlīnes Vedingas vietējās tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā. Ja atbildētāja parastā piekritīgā tiesa neatrodas Vācijā, šī lieta ir piekritīga tai vietējai tiesai, kurai šis strīds būtu jāizskata, neraugoties uz piekritību, atkarībā no prasības priekšmeta (parasti lieta ir piekritīga vietējai tiesai, ja prasības apmērs nepārsniedz 5000 eiro). Arī šādos gadījumos dažās federālajās zemēs var būt izveidotas centrālas tiesas, kas izskata maksājumu rīkojumu lietas.

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Standarta veidlapas izmantošana ir obligāta, ja attiecīgajam paziņojumam vai pieteikumam ir izveidota standarta veidlapa. Pastāv standarta veidlapas pieteikumiem par maksājuma rīkojuma un piespiedu izpildes paziņojuma izdošanu un atkārtotu izsniegšanu.

Visās federālajās zemēs tiek izmantots automatizēts maksājuma rīkojuma process. Pieteikumus var iesniegt, izmantojot standarta veidlapas drukātā formā, vai elektroniskā formā. Vairāki programmatūras izstrādātāji piedāvā programmas, ar kurām var aizpildīt elektroniskos pieteikumus automatizētajai maksājuma rīkojuma procedūrai. Dažās vietējās tiesās pieteikumus var aizpildīt arī tiešsaistē internetā.

Maksājuma rīkojumu papīra veidlapas var iegādāties kancelejas preču veikalos.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē, juridiskā pārstāvība nav obligāta.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Prasības pamatojums nav jāapraksta detalizēti. Prasītājam īsi jāapraksta sava prasība un jānorāda konkrēta prasības summa. To dara, izmantojot standarta veidlapu, kas paredzēta maksājumu rīkojuma procedūrai. Galvenā prasība un pakārtotās prasības jānorāda atsevišķi.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Prasījumu dokumentāri pierādījumi nav jāiesniedz.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Pieteikums par maksājuma rīkojuma izdošanu tiks noraidīts, ja maksājuma rīkojuma procedūra nav pieļaujama vai ja tiesai, kurā iesniegts pieteikums, nav jurisdikcijas šajā jautājumā vai ja maksājuma rīkojuma izdošanas pieteikums neatbilst formālajām prasībām. Pieteikums tiks noraidīts arī tad, ja maksājuma rīkojumu var izdot tikai par daļu no prasījuma. Pirms noraidīšanas prasības iesniedzējs tiek uzklausīts.

Pirms maksājuma rīkojuma izdošanas tiesa nepārbauda, vai prasība ir pamatota.

1.5 Apelācijas sūdzības

Maksājuma rīkojuma noraidīšanu parasti nevar apstrīdēt. Tūlītēja apstrīdēšana (sofortige Beschwerde) ir iespējama tikai tad, ja pieteikums nosūtīts datorlasāmā formā un ja tas tika noraidīts tāpēc, ka tiesa to atzina par nepiemērotu tās elektroniskās apstrādes sistēmai. Tomēr praksē šis noteikums ir maznozīmīgs.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Ja maksājuma rīkojums ir izdots un nodots atbildētājam, viņš to var apstrīdēt divās nedēļās. Tomēr apstrīdēšana aizvien vēl ir iespējama arī pēc šā termiņa, ja vien nav izdots rīkojums par minētā maksājuma rīkojuma izpildi.

Maksājuma rīkojuma nodošanas brīdī atbildētājs saņem standarta veidlapu rīkojuma apstrīdēšanai. Tomēr šīs standarta veidlapas izmantošana nav obligāta. Tas nozīmē, ka šo rīkojumu var apstrīdēt arī citādi, bet vienīgā formālā prasība ir, ka tas jāveic rakstiski.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja atbildētājs prasījumu apstrīd noteiktajā termiņā, rīkojums par izpildi netiek izdots un prasījumu, par ko izdots maksājuma rīkojums, nevar izpildīt piespiedu kārtā. Tomēr lieta automātiski netiks risināta parastajā tiesāšanās kārtībā. Šādam nolūkam ir vajadzīgs īpašs pieteikums, lai ierosinātu parasto tiesvedību, ko var iesniegt vai nu prasītājs maksājuma rīkojuma procedūrā, vai atbildētājs. Pieteikuma iesniedzējs šādu pieteikumu var iesniegt, tiklīdz viņš tiek informēts par maksājuma rīkojuma apstrīdēšanu, vai arī to var pat pievienot jau sākotnējam pieteikumam par maksājuma rīkojuma izdošanu.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Tiesa pēc pieteikuma saņemšanas izdos izpildes rīkojumu. Šādu pieteikumu nevar iesniegt, kamēr nav pagājis maksājuma rīkojuma apstrīdēšanai paredzētais laiks, un pieteikumā jābūt norādītam, kādi maksājumi (ja tādi ir) saistībā ar maksājuma rīkojumu jau ir veikti. Ja daļa no maksājumiem jau ir veikti, pieteikuma iesniedzējam prasības summa ir attiecīgi jāsamazina.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Izpildes rīkojums ir līdzvērtīgs par izpildāmu pasludinātam aizmuguriskam spriedumam. To var apstrīdēt divās nedēļās pēc dokumenta izsniegšanas atbildētājam.

Lapa atjaunināta: 18/06/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Igaunija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Jā. Civilprocesa kodeksa (tsiviilkohtumenetluse seadustik) 49. pants reglamentē paātrināto maksājuma rīkojumu procesu.

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Šis process ir piemērojams no privāttiesību attiecībām izrietošiem prasījumiem un ir attiecināms uz noteiktu naudas summu maksājumiem.

Paātrinātais maksājuma rīkojumu process nav piemērojams ārpuslīgumiskiem prasījumiem, izņemot:

  • prasījumus, kas izriet no Transportlīdzekļu civiltiesiskās apdrošināšanas likuma (liikluskindlustuse seadus);
  • prasījumus, ar ko parādnieks ir izdevis apliecinājumu par pienākumu vai ar ko ir noslēgts cits līgums, ar kuru tiek uzlikts pienākums veikt darbību.

Paātrināto maksājuma rīkojumu procesu nepiemēro, ja:

  • lūgumraksta iesniegšanas brīdī prasībai vēl nav iestājies termiņš, izņemot prasības par kavējuma naudu, ko iesniedz kā blakusprasību, vai ja prasības iesniegšana ir atkarīga no savstarpēju saistību izpildes, bet šādas saistības vēl nav izpildītas;
  • prasības priekšmets ir kompensācija par nemateriāliem zaudējumiem;
  • prasība tiek iesniegta pret bankrotētāju;
  • prasība, kas iesniegta pret vairākiem parādniekiem, neizriet no viena un tā paša pamata vai saistībām.

Paātrinātais maksājuma rīkojumu process nav piemērojams blakusprasībām, ja tās pārsniedz pamatprasības apmēru.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Jā. Paātrinātais maksājuma rīkojumu process nav piemērojams prasībām, kuru apmērs pārsniedz EUR 6400. Šī summa aptver gan pamatprasību, gan blakusprasības.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Paātrinātā maksājuma rīkojumu procesa piemērošana ir brīvprātīga. Kreditors var izlemt, vai tas šajā gadījumā vēlas pieteikties paātrinātajam procesam vai ierosināt parasto procesu.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Jā. Valsts tiesību aktos nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz paātrinātā maksājuma rīkojumu procesa piemērojamību atbildētājiem, kuri ir citas valsts rezidenti. Eiropas Savienībā atbildētāja jurisdikciju nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1215/2012.

1.2 Kompetentā tiesa

Lūgumrakstus par paātrināto maksājuma rīkojumu procesu izskata Pērnavas Rajona tiesas Hāpsalas Tiesu nama (Pärnu Maakohtu Haapsalu kohtumaja) Maksājuma rīkojumu departaments.

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas? Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Paātrinātais maksājuma rīkojumu process norisinās elektroniski, un to tiesai var ierosināt vienīgi publiskajā e-dokumentu portālā E-toimik vai izmantojot informācijas sistēmu datu apmaiņas slāni X-tee (X-road).

Izmantojot E-toimik, lūgumrakstus var iesniegt tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāhttps://www.e-toimik.ee/.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 485. panta 2. punktu iebildumus var iesniegt, izmantojot maksājuma ierosinājuma veidlapai pievienoto veidlapu vai citu veidlapu. Veidlapas atrodamas arī Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē (Justiitsministeerium): Saite atveras jaunā logāhttp://www.just.ee/et/eesmargid-tegevused/maksekasumenetlus-ja-e-toimik.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē, pārstāvja iecelšana nav obligāta.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Lūgumrakstā par paātrināto maksājuma rīkojumu procesu jāietver īss apraksts par apstākļiem, uz kuriem balstīta prasība, un īss apraksts par pierādījumiem, kurus lūgumraksta iesniedzējs var iesniegt, lai prasību pamatotu. Prasībai ir jābūt balstītai uz faktiem, un tā ir jāpamato ar dokumentāriem pierādījumiem. Prasība ir nepārprotami nepamatota, ja, ņemot vērā apstākļus, kas lūgumrakstā norādīti kā maksājuma rīkojuma pamatojums, prasību nav iespējams juridiski apmierināt.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Nav jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, lai apstiprinātu, ka prasība ir iesniegta. Taču lūgumrakstā ir jāiekļauj īss apraksts par pierādījumiem, kurus lūgumraksta iesniedzējs var iesniegt, lai pamatotu savu prasību.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Tiesa atsakās izpildīt lūgumrakstu par paātrinātā maksājuma rīkojumu procesa piemērošanu, ja:

  1. paātrinātā maksājuma rīkojumu procesa piemērošana nav atļauta saskaņā ar Civilprocesa kodeksu;
  2. lūgumraksts neatbilst Civilprocesa kodeksā noteiktajām prasībām;
  3. maksājuma priekšlikums nav ticis iesniegts parādniekam saprātīgā laikposmā, un nav iespējams to nodot ar publisku paziņojumu, un lūgumraksta iesniedzējs ir skaidri pieprasījis, lai process tiktu izbeigts, ja tiek iesniegts iebildums;
  4. lūgumraksta iesniedzējs tam noteiktajā termiņā neinformē tiesu par rezultātiem, kādi gūti iesniegšanā tiesvedības dalībniekam;
  5. kļūst acīmredzams, ka pastāv jebkāds pamats, lai procesu apturētu.

1.5 Apelācijas sūdzības

Nolēmums, ar ko atsakās apmierināt lūgumrakstu par maksājuma rīkojumu procesa piemērošanu, nav pārsūdzams. Atteikums apmierināt lūgumrakstu neierobežo lūgumraksta iesniedzēja tiesības celt prasību tiesā vai paātrinātajā maksājuma rīkojumu procesā.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Parādniekam ir tiesības iesniegt iebildumu par prasījumu vai tā daļu tajā tiesā, kas izdevusi maksājuma priekšlikumu, 15 dienu laikā vai arī 30 dienu laikā, ja maksājuma priekšlikums izsniegts ārvalstīs.

Iebildumu var iesniegt, izmantojot maksājuma priekšlikumam pievienoto veidlapu vai citu veidlapu. Iebilduma pamatojums nav jānorāda.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja parādnieks iesniedz iebildumu pret maksājuma priekšlikumu pirms noteiktā termiņa, tiesa, kas maksājuma priekšlikumu ir sagatavojusi, turpina lietu izskatīt vai nodod to tiesai, kas norādīta lūgumrakstā par paātrināto maksājuma rīkojumu procesu, vai tiesai, kas norādīta attiecīgo pušu kopīgajā pieteikumā. Dzīvokļa īpašuma vai kopīpašuma lietās pieteikuma process tiek turpināts, izņemot gadījumu, ja pieteicējs ir pieprasījis veikt darbības vai izbeigt procesu. Tiesvedības gadījumā prasību uzskata par ierosinātu brīdī, kad ir iesniegts lūgumraksts par paātrinātā maksājuma rīkojumu procesa piemērošanu.

Ja lūgumraksta iesniedzējs ir nepārprotami pieprasījis procesa izbeigšanu gadījumā, ja tiek iesniegts iebildums, process tiek izbeigts.

Ja parādnieks iebildumā par maksājuma priekšlikumu lūgumraksta iesniedzēja prasību atzīst daļēji, tiesa, kas lietu izskata, izdod maksājuma rīkojumu, pieņemot nolēmumu par parādnieka atzītās summas atgūšanu, un turpina izskatīt lietas vai lūgumraksta pārējo daļu.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Ja parādnieks nesamaksā maksājuma priekšlikumā norādīto summu un savlaicīgi neiesniedz iebildumu par maksājuma priekšlikumu, tiesa izdod maksājuma rīkojumu par attiecīgo summu.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Maksājuma rīkojumā jābūt ietvertam skaidrojumam par parādnieka tiesībām nolēmumu pārsūdzēt 15 dienu laikā vai — ja maksājuma priekšlikums ir izsniegts ārvalstīs — 30 dienu laikā. Ir jānodrošina, lai parādniekam tiktu sniegts skaidrojums par to, ka nolēmumu var pārsūdzēt, pamatojoties vienīgi uz šādiem apstākļiem:

  1. maksājuma priekšlikums parādniekam nodots kā citādi, nevis personiski pret parakstu vai elektroniski, un ne parādnieka vainas dēļ tas nav nodots laicīgi, kā rezultātā parādnieks laicīgi nav varējis iesniegt iebildumu;
  2. parādnieks nav varējis iesniegt iebildumu par maksājuma priekšlikumu tāda pamatota iemesla dēļ, kas ir ārpus parādnieka kontroles;
  3. nav izpildīti paātrinātā maksājuma rīkojuma procesa priekšnosacījumi, vai paātrinātā maksājuma rīkojuma procesa nosacījumi tikuši kā citādi būtiski pārkāpti, vai arī prasība, uz kuru attiecas paātrinātais process, ir nepārprotami nepamatota.

Parādnieka juridiskais pārstāvis vai parādnieka vienīgais tiesību un saistību pārņēmējs var iesniegt apelācijas sūdzību pret maksājuma rīkojumu divos mēnešos no dienas, kad tas par maksājuma rīkojumu ir uzzinājis, ja kļūst nepārprotami skaidrs, ka brīdī, kad tika pieņemts tiesas spriedums, pastāvēja apturēšanas iemesls, taču tiesa par to nezināja vai nevarēja zināt. Personai, kura iesniedz apelācijas sūdzību pret nolēmumu, tas jādara, pamatojoties uz kādu no iepriekš minētajiem apstākļiem.

Lapa atjaunināta: 04/01/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Īrija

1 Ar numatyta mokėjimo įsakymo procedūra?

Īrijā nav īpašas “maksājuma rīkojuma” procedūras, bet prasītājs, kuram ir parādā konkrētu naudas summu vai kura prasības summa ir viegli nosakāma, var saņemt aizmugurisku spriedumu.

1.1 Procedūros taikymo sritis

Ja atbildētājs neierodas tiesas sēdē vai neaizstāvas pret prasītāja prasību, prasītājs var saņemt aizmugurisku spriedumu. Ja sākotnējā prasība attiecas uz atkāpšanās naudu vai noteiktu naudas summu, galīgo spriedumu var reģistrēt Augstās tiesas galvenajā kancelejā vai apgabaltiesas kancelejā atkarībā no prasības summas (izņemot nelielu lietu skaitu, piemēram, naudas aizdevumu lietas, kurās prasītājam jāiesniedz pieteikums par aizmugurisku spriedumu vai jāsaņem tiesas atļauja sprieduma reģistrēšanai par labu sev). Citiem vārdiem sakot, daudzās tiešās parādu piedziņas lietās prasītājs var saņemt aizmugurisku spriedumu bez došanās uz tiesu un var saņemt spriedumu no attiecīgās tiesas kancelejas atbilstoši administratīvai procedūrai.

Ja prasība neattiecas uz konkrētu naudas summu, prasītājam jāiesniedz tiesā pieteikums par spriedumu, un spriedumu nevar saņemt citādi, kā vien dodoties uz tiesu.

1.1.1 Kokių rūšių reikalavimams ši procedūra taikoma (pvz., tik piniginiams reikalavimams, tik iš sutarčių kylantiems reikalavimams ir t. t.)?

Aizmugurisku spriedumu var saņemt gandrīz jebkura veida lietā. Šī procedūra attiecas ne tikai uz līgumpamatotām prasībām vai finanšu prasībām, lai gan attiecībā uz šādām lietām sistēma ir vēl vienkāršāka. Izņēmumi ir galvenokārt naudas aizdevumu lietas.

1.1.2 Ar yra nustatyta didžiausia reikalavimo suma?

Nē.

1.1.3 Ar privaloma taikyti šią procedūrą?

Procedūras izmantošana nav obligāta, jo prasītājam ir jāveic konkrētas darbības, pirms viņam(-ai) tiek piešķirts aizmugurisks spriedums, piemēram, jāiesniedz vajadzīgie dokumenti attiecīgajā tiesas kancelejā vai jāsagatavo un jāpiegādā atbildētājam paziņojums par priekšlikumu un ar zvērestu apliecināta rakstiska liecība. Ja atbildētājs nav atbildējis vai ir atteicies atbildēt uz prasītāja prasību un ja prasītājs neturpina aizmuguriska sprieduma procedūru, vienīgā iespēja prasītājam ir neturpināt prasības uzturēšanu.

1.1.4 Ar galima taikyti procedūrą, jeigu atsakovas gyvena kitoje valstybėje narėje arba trečiojoje šalyje?

Atbilstoši nolīgumiem starp valstīm par spriedumu atzīšanu un izpildi starp Īriju un citām dalībvalstīm (Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas pašlaik ir aizstāta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1215/2012) vai līdzīgiem nolīgumiem ar trešām valstīm šo procedūru var izmantot, ja atbildētājs dzīvo citā jurisdikcijā. Ja atbildētājs dzīvo ārpus jurisdikcijas, prasītājam jānodrošina attiecīgo dokumentu pienācīga izsniegšana atbildētājam saskaņā ar attiecīgo tiesas reglamentu, kas piemērojams dokumentu izsniegšanai ārpus jurisdikcijas. Ja atbildētājs, kurš dzīvo citā jurisdikcijā, neierodas vai neiesniedz aizstāvību pret prasību, prasītājs var iesniegt tiesai pieteikumu par aizmugurisku spriedumu parastajā kārtībā.

1.2 Kompetentingas teismas

Tas, kura ir kompetentā tiesa, ir atkarīgs no prasības būtības vai summas. Prasītājam ir jāiesniedz pieteikums tiesā, kurā viņš(-a) ierosinājis(-usi) tiesvedību, un šāda tiesa var pārliecināties, vai atbildētājs ir ieradies vai iesniedzis aizstāvību un vai nav beidzies noteiktais termiņš, lai to izdarītu. Ja prasības summa ir mazāka nekā EUR 75 000 (prasībās par personisku aizskārumu — EUR 60 000), prasītājs var ierosināt prasību apgabaltiesā. Ja prasības summa pārsniedz minēto summu, prasība jāierosina Augstajā tiesā. Ja prasības summa ir mazāka nekā EUR 15 000, prasība jāierosina rajona tiesā. Ja prasības summa ir mazāka nekā EUR 2000, prasību var ierosināt atbilstoši maza apmēra prasību procedūrai.

1.3 Formos reikalavimai

Prasītājam jānodrošina, ka viņš(-a) ievēro atbilstošās procedūras, kas paredzētas tiesas reglamentā. Viņam(-ai) jāinformē atbildētājs par tiesvedību. Ja atbildētājs neierodas tiesas sēdē vai neiesniedz aizstāvību, prasītājs var prasīt aizmugurisku spriedumu. Ja prasība attiecas uz atkāpšanās naudu, prasītājam ir tikai jābūt iesniegušam lūgumu vai pieprasījumu par samaksu, un, kad tas ir izdarīts, prasītājs parasti ir tiesīgs(-a) saņemt spriedumu no attiecīgās tiesas kancelejas bez vajadzības izdot tiesas nolēmumu vai iesniegt pieteikumu tiesnesim. Tad attiecīgais tiesas kancelejas personāls pārliecinās, vai atbildētājs ir iepazinies ar prasību, vai nav beigušies termiņi, lai to izdarītu, un vai prasītājs ir iesniedzis kancelejā vajadzīgos pierādījumus, piemēram, ar zvērestu apliecinātu rakstisku liecību par izsniegšanu un ar zvērestu apliecinātu rakstisku liecību par parādu, kurā norādīta konkrētajā brīdī faktiski maksājamā summa.

Ja prasība attiecas uz nenoteiktu summu vai ja prasības summa nav ātri nosakāma, prasītājam jāiesniedz tiesā pieteikums par aizmugurisku spriedumu.

1.3.1 Ar privaloma naudoti standartinę formą? (Jeigu taip, kur tą formą galima gauti?)

Jā. Augstajā tiesā attiecīgais noteikums ir grozīto Saite atveras jaunā logā1986. gada Augstāko tiesu noteikumu 13. rīkojums aizmuguriska sprieduma pieņemšanai neierašanās gadījumā un 27. rīkojums aizmuguriska sprieduma pieņemšanai gadījumā, ja atbildētājs neaizstāvas. Apgabaltiesā pieteikumam par aizmugurisku spriedumu jābūt pamatotam ar konkrētu dokumentāciju, tostarp prasības dokumenta oriģinālu un paziņojumu par prasības izsniegšanu. Turklāt pieteikumam par spriedumu jāatbilst Saite atveras jaunā logā2001. gada Apgabaltiesu noteikumiem pievienotā veidlapu pielikuma 9. un 10. veidlapai. Veidlapas ir atrodamas noteikumiem pievienotā pielikumā.

Līdzīgi rajona tiesas gadījumā veidlapas ir pieejamas Saite atveras jaunā logāRajona tiesu noteikumu pielikumā.

1.3.2 Ar būtina turėti advokatą?

Nē. Tomēr, ja prasības summa ir lielāka nekā EUR 75 000 (prasībās par personisku aizskārumu — EUR 60 000), prasību izskata apgabaltiesa, un, ja prasība ir saistīta ar sarežģītiem jautājumiem, ir ieteicama — bet nav obligāta — konsultēšanās ar advokātu un advokāta pārstāvība.

1.3.3 Kaip išsamiai reikia aprašyti reikalavimo pagrindą?

Sākotnējā prasībā jānorāda pušu vārdi un uzvārdi vai nosaukumi, adreses un, ja piemērojams, nodarbošanās. Tajā arī jānorāda prasības summa, apraksts par to, kā prasība radusies / prasības celšanas iemesls, un ziņas par visiem veiktajiem maksājuma pieprasījumiem.

1.3.4 Ar reikia pateikti rašytinius įrodymus, pagrindžiančius reikalavimą? Jeigu taip, kokie dokumentai priimtini kaip įrodymai?

Sākotnējā prasībā prasītājam jānorāda visa attiecīgā informācija par prasību, piemēram, parāda summa / prasītā summa, informācija par to, kā prasība radusies, maksājuma pieprasījumi un — attiecīgā gadījumā un atkarībā no prasības būtības — apraksts par jebkuriem citiem būtiskajiem faktiem, piemēram, informācija par nodarīto kaitējumu vai radītajiem zaudējumiem, saņemto kompensāciju un jebkurām citām nelabvēlīgām sekām, kas izriet no prasības celšanas iemesla.

1.4 Prašymo atmetimas

Tiesa noraida pieprasījumu vai pieteikumu par aizmugurisku spriedumu, ja prasītājs nav izpildījis tiesas reglamenta prasības. Piemēram, ja nav pienācīgi ievēroti noteikumi par dokumentu izsniegšanu, prasība par aizmugurisku spriedumu tiks noraidīta.

1.5 Apskundimas

Ja tiesa noraida aizmuguriska sprieduma pieņemšanu, tad parasti tāpēc, ka prasītājs nav izpildījis tiesas reglamentu, un tāpēc prasītājam var būt nepieciešams atsākt procesu, iesniedzot jaunu prasības pieteikumu pret atbildētāju saskaņā ar piemērojamo tiesas reglamentu.

Atbildētājs var iesniegt pieteikumu par aizmuguriska sprieduma atcelšanu. Lai sekmīgi pārsūdzētu aizmugurisku spriedumu, atbildētājam jāpārliecina tiesa par iemesliem, kāpēc viņš(-a) nav ieradies(-usies) tiesā vai iesniedzis(-gusi) aizstāvību, un tiesai jābūt pārliecinātai, ka norādītie iemesli izskaidro vai pamato šādu bezdarbību. Ja atbildētājs sekmīgi pārsūdz spriedumu, to atceļ, un atbildētājam ir iespēja aizstāvēties tiesvedībā.

1.6 Prieštaravimas

Ja tiesa uzskata, ka spriedums būtu jāatceļ, atbildētājs var aizstāvēties tiesvedībā un iesniegt aizstāvību, un lieta tiek turpināta parastajā kārtībā.

1.7 Prieštaravimo pasekmės

Ja atbildētājs iesniedz aizstāvību noteikumos paredzētajā vai — attiecīgā gadījumā — tiesas noteiktajā termiņā, lietas izskatīšanu turpina parastajā kārtībā. Tiesnesis nosaka, kā turpināt lietas izskatīšanu, ja ir vajadzīgi jebkādi norādījumi šajā sakarā.

1.8 Prieštaravimo nepareiškimo pasekmės

Ja netiek iesniegta aizstāvība, prasītājs var pieprasīt aizmugurisku spriedumu.

1.8.1 Kokius veiksmus reikia atlikti norint gauti vykdytiną sprendimą?

Aizmugurisks spriedums ir izpildāms spriedums. Skatīt atbildes 1.3. punkta d) apakšpunktā.

1.8.2 Ar šis sprendimas yra galutinis, ar atsakovas gali jį apskųsti?

Atbildētājs var iesniegt tiesā pieteikumu par sprieduma mainīšanu vai atcelšanu. Šādu pieteikumu izskata tā pati tiesa. Tiesa var atcelt spriedumu, ja tā uzskata, ka tas būtu taisnīgi vai ka, pasludinot spriedumu, tiktu pieļauts profesionālās ētikas pārkāpums, vai ja tā pārliecinās, ka atbildētājam ir reālas izredzes aizstāvēties pret prasību. Jebkura no pusēm var pārsūdzēt rīkojumu, ar kuru atceļ spriedumu vai atsaka sprieduma atcelšanu.

Lapa atjaunināta: 17/12/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Grieķija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Ir iespēja izdot maksājuma rīkojumu. Piemēro Civilprocesa kodeksa, t. i., prezidenta Dekrēta 503/1985, spēkā esošajā redakcijā ar grozījumiem, 623.–634. panta noteikumus.

1.1 Procedūras darbības joma

Civillietās un komerclietās — strīdi, ko reglamentē privāttiesības, ja saskaņā ar tiesību aktiem tie nav citu tiesu jurisdikcijā (Civilprocesa kodeksa 1. pants).

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Finanšu prasības vai prasības par vērtspapīriem, proti, prasības, kas izriet no čekiem, vekseļiem, ja prasība un maksājamā summa ir apliecināti ar publisku vai privātu dokumentu un ja šādas prasības ir izteiktas eiro vai citā ārvalstu valūtā (Civilprocesa kodeksa 623. pants).

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nē, prasības summai nepiemēro maksimālo ierobežojumu.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Maksājuma rīkojuma procedūra nav obligāta, jo kreditors vienmēr var celt parastu prasību, par ko tiek sākta deklaratīva tiesvedība, pēc kuras tiek taisīts spriedums par prasību, atšķirībā no maksājuma rīkojuma procedūras, kurā tiek pieņemts maksājuma rīkojums, kas nav spriedums, bet ir izpildu dokuments (Civilprocesa kodeksa 631. pants).

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Nē, maksājuma rīkojumu nevar izdot (un ja tas ir izdots, tas nav spēkā), ja tas jāizsniedz personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras domicils nav zināms, izņemot, ja šāda persona ir likumīgi iecēlusi pārstāvi ad litem Grieķijā (Civilprocesa kodeksa 624. pants). Vieta ir parādnieka fiziskā darījumdarbības vieta (corpore) rīkojuma izsniegšanas brīdī.

1.2 Kompetentā tiesa

Miertiesneša kompetencē ir finanšu prasības par summu līdz divdesmit tūkstošiem eiro (EUR 20 000), savukārt pirmās instances tiesas tiesneša kompetencē ir visas pārējās finanšu prasības. Teritoriālo jurisdikciju, proti, tiesu, kurai ir jurisdikcija ratione loci, nosaka, pamatojoties uz vispārējiem noteikumiem par vietējo kompetenci, t. i., Civilprocesa kodeksa 22.–41. panta noteikumiem. Piemēram, pamatojoties uz minētajiem noteikumiem, jurisdikcija ratione loci var būt parādnieka domicila vietas tiesai (rajona civillietu tiesai vai pirmās instances tiesai) vai parāda dokumenta (piemēram, čeka) izdošanas vietas tiesai, vai vekseļa pieņemšanas vai apmaksas vietas tiesai.

1.3 Oficiālās prasības

Pieteikumu iesniedz:

A)   mutiski miertiesnesim, sagatavojot attiecīgu ziņojumu (Civilprocesa kodeksa 626. panta 1. punkts saistībā ar 215. panta 2. punktu), bet neizslēdzot iespēju iesniegt rakstisku pieteikumu, vai

B)   obligāti rakstveidā pirmās instances tiesas tiesnesim, iesniedzot pirmās instances tiesas kancelejā rakstisku pieprasījumu, kurā jābūt norādītai šādai informācijai:

1)      tiesa, kurā iesniedz pieteikumu (rajona civillietu tiesa vai pirmās instances tiesa);

2)      juridiskā dokumenta veids, proti, “pieteikums par maksājuma rīkojumu”;

3)      visu pušu — kreditora un parādnieka, un/vai to likumīgo pārstāvju — vārds, uzvārds, tēva vārds un domicils un, ja puses ir juridiskas personas, to uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese;

4)      juridiskā dokumenta priekšmeta izklāsts skaidrā, noteiktā, kodolīgā un salasāmā grieķu valodā; ja pieteikumā ir ietverti dokumenti, piemēram, rēķini, svešvalodā, jābūt pievienotiem apliecinātiem to tulkojumiem;

5)      datums un puses vai tās likumīgā vai pilnvarotā pārstāvja paraksts un — ja obligāta ir advokāta pārstāvība — advokāta paraksts;

6)      prasītāja, tā likumīgā pārstāvja un pilnvarotā pārstāvja adrese, proti, iela un mājas, biroja vai veikala numurs;

7)      pieprasījums par maksājuma rīkojumu; un

8)      prasība un precīza naudas vai vērtspapīru summa, ieskaitot jebkurus procentus, kas maksājami par prasīto summu (Civilprocesa kodeksa 626. panta 1. un 2. punkts saistībā ar 118. pantu un 119. panta 1. punktu).

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Nē, standarta veidlapas izmantošana nav obligāta.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Jā, ja pieteikumu iesniedz pirmās instances tiesai un tas attiecas uz prasību par summu, kas pārsniedz divdesmit tūkstošus eiro (EUR 20 000), vai ja pieteikumu iesniedz rajona civillietu tiesai un tas attiecas uz prasību par summu no divpadsmit tūkstošiem eiro (EUR 12 000) līdz divdesmit tūkstošiem eiro (EUR 20 000).

Ja pieteikumu iesniedz rajona civillietu tiesai un tas attiecas uz prasību par summu līdz divpadsmit tūkstošiem eiro (EUR 12 000), puse var ierosināt tiesvedību vai aizstāvēties tiesvedībā bez pilnvarota advokāta pārstāvības (Civilprocesa kodeksa 94. pants).

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Pieteikumā par maksājuma rīkojumu jānorāda — vismaz ļoti īsi — tiesību akta veids, no kura izriet prasība par maksājamo summu (parādu), piemēram, prasības par aizdevuma līgumiem vai pārdošanas līgumiem, nomas maksas parādiem vai nenomaksātiem čekiem. Līguma vai tiesību akta veids parasti ir maksājuma pamatojums, un ir jābūt konkrēti norādītam brīdim, kad šāds pamatojums radies, piemēram, laikam, kad parādniekam būtu vajadzējis samaksāt prasīto summu, bet viņš(-a) nav to izdarījis(-usi). Pieteikumā arī jāuzskaita iesniegtie dokumenti, no kuriem saskaņā ar pieteikumu izriet prasības būtība un summa.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Prasību par maksājuma rīkojumu var pamatot tikai ar dokumentiem, jo lieciniekus nevar uzklausīt šajā procedūrā. Šādus dokumentus iesniedz kopā ar pieteikumu un glabā tiesas kancelejā, līdz beidzas iebilduma sniegšanas termiņš, un par to informē pusi, pret kuru tiek vērsts maksājuma rīkojums, proti, prasības parādnieku. Kā pierādījumus pieņem visus dokumentus (privātus un publiskus), kam ir pierādījuma vērtība atbilstoši Civilprocesa kodeksa 432.–465. pantam, tostarp vērtspapīrus (piemēram, čekus, pārvedu vekseļus). Šādos dokumentos jābūt nepārprotami norādītam kreditora–saņēmēja statusam un datiem (pilnam vārdam/nosaukumam), parādnieka statusam un datiem, kā arī prasības iemesliem un summai.

Jebkuru dokumentu, kas nav publisks un kam saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 443. pantu jābūt parakstītam ar izdevēja parakstu, lai tam būtu pierādījuma vērtība, uzskata par privātu dokumentu, un jebkuru personu, kura uzņemas saistības, kas izriet no dokumenta, uzskata par izdevēju.

Jebkuru dokumentu, ko attiecīgajā formātā sagatavojusi amatpersona vai persona, kura pilda civildienestu, uzskata par publisku dokumentu (piemēram, notariāli akti).

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Pieteikumu noraida šādos gadījumos:

A)   ja nav izpildītas tiesiskās prasības maksājuma rīkojuma izdošanai un ja tādējādi prasība vai tās summa, vai parādnieks vai saņēmējs netiek tūlītēji un nepārprotami pierādīti ar pievienotajiem dokumentiem, vai

B)   ja prasītājs nesniedz tiesneša prasītos paskaidrojumus vai atsakās izpildīt ieteikumus par viņa(-s) pieteikuma iesniegšanu vai labošanu vai par jebkuros iesniegtos privātos dokumentos esošo parakstu autentiskuma apliecināšanu (Civilprocesa kodeksa 628. un 627. pants). Tā kā kompetentais tiesnesis var pieprasīt no prasītāja papildu ziņas, dokumentus un labojumus, ja prasītājs neizpilda šo prasību, pieteikumu noraida uz šāda pamata.

Noraidījumu norāda pieteikuma beigās, īsi izklāstot noraidīšanas pamatu. Tas nozīmē, ka kompetentais tiesnesis netaisa spriedumu, tāpēc šādu atzīmi par noraidījumu nevar pārsūdzēt. Protams, prasītājs–kreditors var ierosināt parasto tiesvedību par savu prasību (sk. iepriekš, 1.1.3. punkts) vai iesniegt jaunu pieteikumu par maksājuma rīkojumu (Civilprocesa kodeksa 628. panta 3. punkts).

1.5 Apelācijas sūdzības

Pārsūdzības tiesības nevar īstenot, ja pieteikums par maksājuma rīkojumu ir noraidīts.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Ja pieteikums par maksājuma rīkojumu ir pieņemts un tiek izdots maksājuma rīkojums, parādnieks, pret kuru rīkojums ir vērsts, var iesniegt iebildumu pret maksājuma rīkojumu piecpadsmit (15) darbdienu laikā no maksājuma rīkojuma izsniegšanas dienas (Civilprocesa kodeksa 632. panta 1. punkts). Iebildumu var iesniegt arī pirms maksājuma rīkojuma izsniegšanas.

Jurisdikcija ratione loci un ratione materiae ir tiesai, rajona civillietu tiesai vai pirmās instances tiesai, kas izdevusi maksājuma rīkojumu.

Iebildumu uzklausa (Civilprocesa kodeksa 632. panta 2. punkts) saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 643., 649. un 650. panta apvienotajiem noteikumiem, kas attiecas uz īpašajām parāda dokumenta un nomas strīdu procedūrām, saistībā ar parastās tiesvedības noteikumiem, kas nav pretrunā noteikumiem par iepriekš minētajām īpašajām procedūrām (Civilprocesa kodeksa 591. panta 1. punkta a) apakšpunkts).

Iebildums, kas jāizsniedz iepriekš minētajā piecpadsmit (15) darbdienu termiņā (pretējā gadījumā tas nav pieņemams), jāizsniedz advokātam, kurš parakstījis pieteikumu par maksājuma rīkojumu, vai arī personas, pret kuru maksājuma rīkojums ir vērsts, adresē, kas norādīta maksājuma rīkojumā, ja vien ar juridisku dokumentu nav paziņots par adreses maiņu (Civilprocesa kodeksa 632. panta 1. punkta b) apakšpunkts).

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Iebilduma iesniegšana neaptur maksājuma rīkojuma, kas ir tieši izpildāms dokuments, izpildi (Civilprocesa kodeksa 631. pants). Tomēr tiesa, kas izdevusi maksājuma rīkojumu, izmantojot Civilprocesa kodeksa 686. pantā noteikto pagaidu noregulējuma pasākumu procedūru un pēc tam, kad puse, pret kuru maksājuma rīkojums ir vērsts, ir iesniegusi pieteikumu, var uzdot izpildes apturēšanu ar garantiju vai bez tās vai nosacīti, līdz tiek taisīts galīgais spriedums par iebildumu, kuram jābūt iesniegtam.

Lai pieņemtu pieteikumu par maksājuma rīkojuma izpildes apturēšanu, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem: a) ir savlaicīgi jāiesniedz iebildums un b) jābūt izredzēm uzvarēt lietā vismaz par vienu iebilduma pamatu.

Ar spriedumu, ar ko uzdod apturēšanu, tiek ierobežota maksājuma rīkojuma kā dokumenta izpildāmība.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Ja iebildums netiek iesniegts savlaicīgi (15 dienu laikā no maksājuma rīkojuma piegādes), puse, kuras labā maksājuma rīkojums izdots, var atkārtoti izsniegt rīkojumu parādniekam, kuram ir otrā iespēja iesniegt iebildumu. Parādnieks var iesniegt iebildumu 10 darbdienu laikā no pēdējās rīkojuma izsniegšanas datuma. Šādā gadījumā iepriekš minēto apturēšanu neizdod (sk. 1.7. piezīmi).

Ja arī šis 10 dienu termiņš tiek pārsniegts, maksājuma rīkojums iegūst res judicata spēku, kas nozīmē, ka ne tikai maksājuma rīkojums, bet arī prasība ir pilnā spēkā, pamatojoties uz maksājuma rīkojumā norādīto vēsturisko un tiesisko pamatu.

Tāda maksājuma rīkojuma res judicata spēku, pret kuru nav iesniegts iebildums noteiktajā termiņā, var atcelt tikai, izmantojot ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekli, proti, atjaunojot lietu. To var izdarīt uz ļoti ierobežotiem, galvenokārt oficiāliem pamatiem (Civilprocesa kodeksa 633. panta 2. punkts un 544. pants) un Civilprocesa kodeksa 544. panta 3. un 4. punktā noteiktajā termiņā, tiesā, kas izdevusi maksājuma rīkojumu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Maksājuma rīkojums ir dokuments, kas ir izpildāms, sākot no tā izdošanas dienas (Civilprocesa kodeksa 631. pants). Tas nozīmē, ka nav jāveic citas darbības, lai maksājuma rīkojums kļūtu izpildāms, un tāpēc, ja netiek uzdots apturēt maksājuma rīkojumu, tiek sākta izpildes tiesvedība, kas, rezumējot, notiek šādi:

sākotnējam maksājuma rīkojumam pievieno izpildu dokumentu, proti, maksājuma rīkojuma teksta sākumā ieraksta frāzi “Grieķu tautas vārdā” un beigās ieraksta frāzi “Katram tiesu izpildītājam tiek uzdots izpildīt šo nolēmumu utt.”, izdod tā oficiālu kopiju (izpildrakstu), un vēlāk parādniekam izsniedz rīkojumu (aicinājumu) samaksāt maksājuma rīkojuma summu.

Tomēr, ja maksājuma rīkojums netiek izsniegts divu (2) mēnešu laika no tā izdošanas, tas pārstāj būt spēkā (Civilprocesa kodeksa 630.A pants).

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Spriedums par iebildumu nav galīgs; pret to var īstenot visas pārsūdzības tiesības.

Lapa atjaunināta: 27/07/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Spānija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Jā, pastāv maksājuma rīkojuma procedūra. Tās galvenais mērķis ir aizsargāt kreditoru. Šajā procedūrā tiek izdots izpildu dokuments par parādiem, kuri atbilst vairākām tiesību aktos noteiktām prasībām.

Juridiskie konsultanti ir pilnvaroti pārvaldīt maksājuma rīkojuma procedūras un lemt par tām saskaņā ar procesuālajos tiesību aktos noteiktajām procedūrām.

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Tā attiecas uz finanšu parādiem, kas ir noteikti, kam iestājies atmaksas termiņš un kas maksājami konkrētas summas apmērā. Kopš 2011. gada 31. oktobra nepiemēro iesaistītās summas maksimālo ierobežojumu. Parāds ir jāpierāda kādā no šiem veidiem:

a) izmantojot dokumentus neatkarīgi no to formāta, veida vai fiziskā nesēja, ar parādnieka parakstu vai zīmogu, preču zīmi vai jebkādu citu zīmi, fiziskus vai elektroniskus;

b) izmantojot rēķinus, pavadzīmes, apliecinājumus, telegrammas, faksa ziņojumus vai jebkādus citus dokumentus, kurus, pat ja tos vienpusēji izveidojis kreditors, parasti izmanto, lai dokumentētu kredītus un parādus tāda veida attiecībās, kādas pastāv starp kreditoru un parādnieku;

c) ja kopā ar parāda reģistrācijas dokumentu tiek uzrādīti tirdzniecības dokumenti, kas apliecina, ka ir pastāvējušas iepriekšējas ilgstošas attiecības;

d) lietās, kas saistītas ar kopīpašumu (propiedad horizontal), ja iesniegtais parāda apliecinājums ir izziņas par nesamaksātām summām, kas īpašniekiem, kuriem pieder īpašums pilsētu daudzdzīvokļu mājās, jāmaksā saistībā ar kopīgiem izdevumiem.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nē, kopš 2011. gada 31. oktobra maksimālo ierobežojumu nepiemēro.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Nav obligāta.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Nē, izņemot tādu kopīgu izdevumu parādus, kas jāsedz īpašniekiem, kuriem pieder īpašums pilsētu daudzdzīvokļu mājās vai kooperatīvos īpašumos, jo šādā gadījumā pēc prasītāja izvēles jurisdikcija ir arī īpašuma atrašanās vietas tiesai.

1.2 Kompetentā tiesa

Parādnieka domicila vai dzīvesvietas vai pilsētas īpašuma, ko reglamentē noteikumi par pilsētas kopīpašumiem, atrašanās vietas pirmās instances tiesa.

1.3 Oficiālās prasības

Prasītājam jāiesniedz rakstisks prasības pieteikums, kurā norādīts kreditors un parādnieks, īsi izklāstot parāda izcelsmi un summu.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Nav obligāti, bet tiesas kancelejā vai vispārējos procesuālajos dienestos ir pieejamas standarta veidlapas. Veidlapu var lejupielādēt, noklikšķinot uz šīs saites: Saite atveras jaunā logāveidlapa.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Iesniedzot sākotnējo pieteikumu par maksājuma rīkojuma procedūru, tiesas pārstāvja vai likumīgā pārstāvja pārstāvība nav vajadzīga. Tomēr, ja prasītājs vēlas, lai viņu aizstāv advokāts, par to jāinformē otra puse, lai tā varētu veikt pasākumus, ko tā uzskata par savai aizstāvībai nepieciešamiem.

Parādnieka iebilduma vai izpildes tiesvedības gadījumā advokāta un tiesas pārstāvja pārstāvība ir obligāta, ja prasības summa pārsniedz 2000 EUR.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Jāsniedz īss skaidrojums par to, kā radies parāds.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Skatīt iepriekš 1.1.1. sadaļu.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Ja nav izpildītas iepriekš minētās prasības par teritoriālo jurisdikciju un nav iesniegti prima facie pierādījumi vai ja nav novērsts procesuāls trūkums, tiesa noraida pieteikumu. Lēmumu noraidīt pieteikumu var pārsūdzēt provinces tiesā (Audiencia Provincial).

Attiecībā uz līgumiem starp tirgotājiem un patērētajiem tiesnesim pēc savas iniciatīvas ir jāizvērtē, vai pastāv jebkādi negodīgi noteikumi. Ja pēc pušu uzklausīšanas tiesnesis uzskata, ka pastāv negodīgi noteikumi, viņš nosaka šā secinājuma sekas, piemēram, ka prasība ir nepieņemama vai ka procedūra ir jāturpina, nepiemērojot negodīgos noteikumus. Arī šo lēmumu var pārsūdzēt provinces tiesā (Audiencia Provincial).

1.5 Apelācijas sūdzības

Lēmumu noraidīt pieteikumu var pārsūdzēt provinces tiesā. Apelācijas sūdzība jāiesniedz sākotnējai tiesai 20 dienu laikā.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Parādniekam ir 20 dienas laika, sākot no maksājuma pieprasījuma dienas līdz plkst. 15.00 nākamajā dienā pēc minētā termiņa beigām, lai samaksātu parādu vai iesniegtu iebildumu. Iebildums jāiesniedz rakstveidā. Nav iespējams iebildumu izteikt mutiski tiesā. Ja prasības summa pārsniedz 2000 EUR, iebildums jāparaksta advokātam un tiesas pārstāvim. Nav īpašu apelācijas sūdzības pamatu, un parādnieks var atsaukties gan uz materiāliem, gan tīri formāliem vai procesuāliem iemesliem.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja prasības summa nepārsniedz 6000 EUR, juridiskais konsultants izdod rīkojumu, ar kuru izbeidz maksājuma rīkojuma procedūru un kurā norāda, ka lieta jāturpina izskatīt paātrinātā procedūrā. Prasītājam izsniedz paziņojumu par iebildumu, un viņam(-ai) ir 10 dienas laika, lai to rakstiski apstrīdētu. Puses to attiecīgajos iebildumos un apstrīdēšanas dokumentos var prasīt, lai tiek rīkota tiesas sēde.

Ja prasības summa pārsniedz 6000 EUR un prasītājs neierosina attiecīgu prasību viena mēneša laikā no dienas, kad viņam(-i) izsniegts paziņojums par iebildumu, tiesvedību izbeidz, un prasītājam liek segt izmaksas.

Ja prasītājs ierosina prasību, paziņojumu par to izsniedz atbildētājam, kurš 20 dienu laikā var to apstrīdēt, un lietu turpina izskatīt parastajā procedūrā.

Ja prasības summa pārsniedz 6000 EUR, tiesa nosaka kreditoram viena mēneša termiņu prasības celšanai atbilstoši parastajai procedūrai.

Ja, ņemot vērā iebildumā izvirzītos argumentus, kreditors nevēlas turpināt parasto tiesvedību, viņam(-ai) ir skaidri jāatsauc prasība.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Ja parādnieks neatbild uz maksājuma pieprasījumu vai neierodas tiesā, juridiskais konsultants izdod rīkojumu, ar ko izbeidz maksājuma rīkojuma procedūru, un informē kreditoru par rīkojumu, lai kreditors varētu celt izpildes prasību, ko viņš(-a) var darīt, iesniedzot vienkāršu pieteikumu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Kreditoram jāiesniedz pieteikums par izpildi. Ja prasības summa pārsniedz 2000 EUR, pieteikums jāparaksta advokātam un tiesas pārstāvim.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Pārsūdzēšana nav iespējama. Vienīgā iespēja ir iesniegt iebildumu pret izpildes prasību, pamatojoties uz īpašiem iemesliem.

Lapa atjaunināta: 27/09/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Francija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Civilprocesa kodeksa 1405.–1425. pantā ir paredzēta vienkāršota maksājuma rīkojuma procedūra, kas zināma kā “procédure d’injonction de payer”.

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Procedūru var izmantot visu to noteiktas summas prasību piedziņai, kam ir līgumiska izcelsme vai kas izriet no pienākuma, kurš noteikts ar noteikumiem, kas reglamentē profesiju vai nodarbošanos.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Procedūru var izmantot visu to noteiktas summas prasību piedziņai, kam ir līgumiska izcelsme vai kas izriet no pienākuma, kurš noteikts ar noteikumiem, kas reglamentē profesiju vai nodarbošanos.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Šī procedūra nav obligāta.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Šāda veida tiesvedība jāierosina tiesai, kuras jurisdikcijā ir parādnieka vai viena no attiecīgajiem parādniekiem dzīvesvieta, tādējādi izslēdzot šīs procedūras izmantošanu gadījumā, kad vienīgais parādnieks dzīvo ārvalstī.

1.2 Kompetentā tiesa

Pieteikums jāiesniedz rajona tiesai (tribunal d’instance), vietējai tiesai (juridiction de proximité), komerctiesas (tribunal de commerce) priekšsēdētājam vai — no 2013. gada 1. janvāra — apgabaltiesas (tribunal de grande instance) priekšsēdētājam atkarībā no tā, kurai tiesai ir jurisdikcija konkrētā veida lietā.

Ekskluzīvā jurisdikcija ir parādnieka vai viena no parādniekiem, pret kuriem tiek ierosināta tiesvedība, dzīvesvietas tiesai. Tas ir sabiedriskās kārtības (ordre public) noteikums, un tiesai jebkurš jautājums par jurisdikcijas neesību ir jāizvirza pēc savas ierosmes.

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Oficiālās prasības nosaka, kādai informācijai jābūt iekļautai pieteikumā:

  • kreditoru un parādnieku uzvārdi, vārdi, nodarbošanās un mājas adreses (domiciles) vai — juridiskām personām — to juridiskā forma, nosaukums un juridiskā adrese;
  • precīza norāde par prasīto summu, norādot dažādo prasības komponentu sadalījumu, kā arī prasības pamats.

Ir pieejama veidlapa, ko stingri ieteicams izmantot, lai gan tas nav obligāti. Tā ir CERFA veidlapa, kas pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē un visu attiecīgo tiesu kancelejās (greffe).

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Pieteikumu var iesniegt kreditors personīgi vai jebkurš pārstāvis.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Nav vajadzīgs sīks prasības iemesla izklāsts, bet ir jāsniedz tās kopsavilkums (skatīt iepriekš atbildi 1.3.1. punktā).

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Pieteikumam jāpievieno pavaddokumenti, kas apliecina prasības spēkā esību (rēķini, nomas līgums, pārdošanas līgums, kredītlīgums, paziņojumi utt.). Piemēro vispārējo tiesību aktu noteikumus, kas reglamentē civilprocesu.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Pirms maksājuma rīkojuma izdošanas tiesa izvērtē pieteikuma derīgumu un var noraidīt pieteikumu pilnībā vai daļēji, ja tā uzskata, ka prasība nav pietiekami pamatota.

1.5 Apelācijas sūdzības

Ja pieteikumu noraida, kreditoram nav pārsūdzēšanas tiesību, bet viņš(-a) var ievērot vispārējo tiesību aktu procedūru, t. i., iesūdzēt parādnieku par parāda atmaksu parastajā veidā.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Parādniekam ir viens mēnesis laika, lai iesniegtu iebildumu (ormer opposition) vai nu personīgi tās tiesas kancelejā, kas izdevusi rīkojumu, vai arī nosūtot to ierakstītā vēstulē minētajai tiesas kancelejai. Citas prasības attiecībā uz šāda iebilduma formu nepiemēro.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Iesniedzot iebildumu, tiek ierosināta tiesvedība. Tiesas kancelejas pārzinis uzaicina visas puses (pat tās, kuras nav iesniegušas iebildumu) uz tiesas sēdi. Tiesa atbilstoši savai jurisdikcijai izvērtē ne tikai sākotnējo pieteikumu, bet arī visus ar to saistītos pieteikumus un aizstāvības pamatus pēc būtības.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Vienu mēnesi pēc paziņošanas kreditors iesniedz pieteikumu tās tiesas kancelejā, kas izdevusi rīkojumu, prasot papildus izdot izpildu dokumentu. Attiecībā uz šādu pieteikumu nepiemēro oficiālas prasības (kreditors var tikai sniegt paziņojumu vai nosūtīt parastu vēstuli pa pastu). Ar izpildu dokumentu maksājuma rīkojumam tiek piešķirts tāds pats spēks, kāds ir spriedumam aizstāvības lietā.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Lēmums nav pārsūdzams parastajā kārtībā (appel) vai pārsūdzams pēc būtības kasācijas tiesā (pourvoi en cassation). Vienīgā iespēja ir iesniegt kasācijas tiesā kasācijas sūdzību par to, kā tiesas kancelejas pārzinis pievienojis izpildu dokumentu.

Saistītās saites

Saite atveras jaunā logāTieslietu ministrijas tīmekļa vietne

Saite atveras jaunā logāLegifrance tīmekļa vietne

Lapa atjaunināta: 26/07/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas horvātu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Horvātija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Horvātijas Republikā piemēro Eiropas maksājuma rīkojumu, un šādu rīkojumu izdošanas procedūru reglamentē Civilprocesa likuma (Zakon o parničnom postupku) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 53/91, 91/92, 112/99, 129/00, 88/01, 117/03, 88/05, 2/07, 96/08, 84/08, 123/08, 57/11, 25/13 un 89/14; turpmāk — “ZPP”) noteikumi un Noteikumi par to, kā iesniegt pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanai un paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu (Pravilnik o načinu podnošenja zahtjeva za izdavanje europskog platnog naloga i prigovora protiv europskog platnog naloga) (NN Nr. 124/13).

1.1 Procedūras darbības joma

Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanas procedūru piemēro tādu finanšu prasību piedziņai, kuru summa ir noteikta un kurām brīdī, kad iesniegts pieteikums par Eiropas maksājuma rīkojumu, bija iestājies samaksas termiņš. Eiropas maksājuma rīkojums ir izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1896/2006 (turpmāk — “Regula (EK) Nr. 1896/2006”), kas ir piemērojama pārrobežu civillietām un komerclietām neatkarīgi no tiesas veida, ievērojot regulā noteiktās atkāpes.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Prasības, kas attiecas uz naudas summu atmaksu (finanšu prasības). Prasības priekšmets var būt tikai prasības, kas veido līgumiskas vai ārpuslīgumiskas saistības un ir noteikti nomināli.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Prasības summai nepiemēro maksimālo ierobežojumu.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Šīs procedūras izmantošana nav obligāta, jo prasītājs var brīvi izlemt, kādā veidā ierosināt savu prasību, kamēr vien tas nav pretrunā imperatīvajām normām un noteikumiem par sabiedrības morāli. Tiesa izdod maksājuma rīkojumu, pat ja prasītājs nav pieprasījis tā izdošanu, ja ir izpildītas visas prasības tā izdošanai. Tāpēc tiesai ir obligāti jāizdod maksājuma rīkojums, ja ir izpildītas prasības tā izdošanai.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Jā.

1.2 Kompetentā tiesa

Lēmumu par pieteikumiem izdot un pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumu un izdot deklarāciju par Eiropas maksājuma rīkojuma izpildāmību atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1896/2006 pieņem vienīgi Zagrebas Komerctiesa (Trgovački sud u Zagrebu).

1.3 Oficiālās prasības

Pieteikums par Eiropas maksājuma rīkojumu un paziņojums par iebildumu pret rīkojumu ir jāiesniedz vienīgi mašīnlasāmā formātā, ja tiesa uzskata, ka šādi akti piemēroti mašīnapstrādei.

To, kā jāiesniedz pieteikumi par Eiropas maksājuma rīkojumu un paziņojumi par iebildumu pret minēto rīkojumu, reglamentē Noteikumi par to, kā iesniegt pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanai un paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu (Pravilnik o načinu podnošenja zahtjeva za izdavanje europskog platnog naloga i prigovora protiv europskog platnog naloga) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 124/13 turpmāk — “Noteikumi”), kas stājās spēkā 2013. gada 17. oktobrī.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Pieteikums par Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanu un paziņojums par iebildumu pret rīkojumu ir jāiesniedz kompetentajai tiesai, izmantojot Regulā Nr. 1896/2006 noteiktās veidlapas, papīra formātā personīgi vai nosūtot pa pastu. Tāpēc Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanas procedūrā ir obligāti jāizmanto standartizēta veidlapa, un veidlapas var lejupielādēt no Zagrebas Komerctiesas tīmekļa vietnes (Saite atveras jaunā logāhttp://sudovi.pravosudje.hr/tszag/).

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Jebkura persona — fiziska vai juridiska — var brīvi izvēlēties, vai tā pārstāvēs tiesvedībā sevi pati vai nolīgs starpnieku, kurš parasti ir advokāts, ja vien ZPP noteikumos nav paredzēts citādi. Tāpēc advokāta pārstāvība nav obligāta Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanas procedūrā.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Pusei ir jāaizpilda A veidlapa (Eiropas maksājuma rīkojuma pieteikums) mašīnlasāmā formātā. Minētās veidlapas 6. punktā var izvēlēties, kurus juridiskos iemeslus norādīt, lai būtu skaidrs, uz ko prasība attiecas.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

A veidlapas 10. punktā puse var pievienot tai pieejamos pierādījumus un aprakstīt, uz ko konkrētie pierādījumi attiecas. Pierādījumus un to iegūšanu reglamentē ZPP 219.–271. panta noteikumi, un tiesa izlemj, kurus no iesniegtajiem pierādījumiem pieņemt, lai konstatētu un novērtētu attiecīgos faktus. Tiesa arī pēc saviem ieskatiem izlemj, kurus faktus tā atzīst par pierādītiem, pirms tam apzinīgi un rūpīgi novērtējot visus pierādījumus gan katru atsevišķi, gan visus kopā, un ņemot vērā visas tiesvedības rezultātus.

Vairāk informācijas par pierādījumiem un to iegūšanu ir sniegts informācijas paketē “Pierādījumu iegūšana — Horvātijas Republika” (Izvođenje dokaza — Republika Hrvatska).

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Attiecībā uz pieteikumu noraidīšanu piemēro ZPP 109. panta vispārējo noteikumu. Minētajā pantā ir noteikts, ka tad, ja pieteikums ir nepilnīgs vai tajā nav ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai uz tās pamata varētu rīkoties, tiesa liek iesniedzējai pusei to izlabot, t. i., to grozīt saskaņā ar sniegtajiem norādījumiem, un atdod to atpakaļ labojumu vai grozījumu veikšanai. Šāds pieteikums jāuzskata par atsauktu, ja tas netiek atkārtoti iesniegts tiesai un izlabots noteiktajā termiņā atbilstoši tiesas norādījumiem, un, ja tas tiek atkārtoti iesniegts bez jebkādiem labojumiem vai grozījumiem, to noraida.

1.5 Apelācijas sūdzības

Paziņojums par iebildumu ir vienīgais tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas pieejams atbildētājam, kad ir iesniegts pieteikums par Eiropas maksājuma rīkojumu. Par pieprasījumu pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1896/2006 20. panta 1. un 2. punktu izlemj, izdodot rīkojumu, kas nav pārsūdzams. Izpildraksta pārsūdzēšana, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar Eiropas maksājuma rīkojumā noteikto prasību, ir atļauta tikai tad, ja šādi iemesli radušies pēc rīkojuma izsniegšanas un ja tos vairs nav bijis iespējams izklāstīt paziņojumā par iebildumu atbilstoši Regulas Nr. 1896/2006 16. pantam.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu izcelsmes tiesā, izmantojot standarta F veidlapu, ko viņam(-ai) izsniedz kopā ar Eiropas maksājuma rīkojumu. Paziņojums par iebildumu jānosūta 30 dienu laikā no rīkojuma izsniegšanas atbildētājam, un atbildētājam paziņojumā par iebildumu ir jānorāda, ka viņš(-a) apstrīd prasību, bez vajadzības norādīt iemeslus.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja atbildētājs iesniedz paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu Regulas Nr. 1896/2006 16. panta nozīmē, procedūru turpina saskaņā ar ZPP noteikumiem par procedūru gadījumā, kad tiek iesniegts paziņojums par iebildumu pret maksājuma rīkojumu (ZPP 445.a un 451.–456. pants), vienlaikus ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1896/2006 17. panta noteikumus.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Ja 30 dienu laikā no maksājuma rīkojuma izsniegšanas atbildētājam, ņemot vērā attiecīgo termiņu paziņojuma par iebildumu saņemšanai, tiesā netiek iesniegts paziņojums par iebildumu, tiesai ir jāpaziņo, ka Eiropas maksājuma rīkojums ir izpildāms, izmantojot standarta G veidlapu.

Izpildāms Eiropas maksājuma rīkojums (Regulas Nr. 1896/2006 18. un 19. pants), ko izdevusi tiesa Horvātijas Republikā, ir izpildu dokuments, uz kura pamata Horvātijas Republikā var pieprasīt izpildi tāpat kā uz izpildāma Horvātijas tiesas lēmuma pamata.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Parasti prasītājam ir skaidri jāpieprasa tiesai izdot deklarāciju par izpildāmību, un tiesa paziņo, ka Eiropas maksājuma rīkojums ir izpildāms, izmantojot standarta G veidlapu.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Atbildētājs var pieprasīt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu, pamatojoties uz ZPP 507.n pantu, vienlaikus ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1896/2006 20. pantā noteiktos iemeslus, un tiesa, kas lemj par pieprasījumu, var atlikt izpildi, piemērojot attiecīgos Izpildes likuma noteikumus par izpildes atcelšanu pēc parādnieka lūguma.

Lapa atjaunināta: 23/08/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Itālija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Viens no Itālijas Civilprocesa kodeksā paredzētajiem saīsinātās tiesvedības veidiem ir maksājuma rīkojuma process (procedimento di ingiunzione) (633. pants un turpmākie panti). Tas ir ex parte process, jo Tiesa pieņem spriedumu par kreditora pieteikumu, neuzklausot parādnieku un nedodot tam iespēju iesniegt atbildi vai komentārus.

Parādnieks tiek uzklausīts tikai vēlāk, ja viņš vai viņa maksājuma rīkojumu apstrīd.

Maksājuma rīkojumu var pieprasīt vienīgi attiecībā uz noteiktām prasījumiem (prasījumu samaksāt naudas summu vai piegādāt noteikta daudzuma atvietojamas preces utt.), kā arī atbilstoši zināmiem nosacījumiem, kas izvirzīti Civilkodeksā (piem., kreditoriem ir jāiesniedz rakstisks prasījuma pierādījums).

Ja tiesa, kas izskata prasību, konstatē, ka prasība ir pamatota, tā izdod rīkojumu parādniekam noteiktā termiņā, parasti 40 dienās, summu samaksāt, taču tiesa informē parādnieku arī par to, ka tam ir tiesības tajā pašā laikposmā rīkojumu apstrīdēt, kā arī par to, ka gadījumā, ja netiek iesniegta pretenzija, maksājuma rīkojums kļūst galīgs un izpildāms.

1.1 Procedūras darbības joma

Process piemērojams attiecībā uz prasībām, ko ceļ kreditori, pret kuriem pastāv naudas parāds vai noteikta daudzuma atvietojamu lietu parāds, vai arī jebkura cita persona, kurai ir tiesības saņemt noteiktu kustamo mantu.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Ja process attiecas uz naudas prasījumu, ir precīzi jānosaka summa. Tādējādi tiek izslēgta iespēja pieprasīt maksājuma rīkojumu attiecībā uz ārpuslīgumiskiem prasījumiem, piemēram, prasījumiem par zaudējumiem, kas radušies prettiesiskas rīcības rezultātā.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nē, maksimālā ierobežojuma nav. Maksājuma rīkojumu var pieprasīt par jebkādas vērtības prasībām.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Maksājuma rīkojuma procesa izmantošana nav obligāta. Kreditoram vienmēr ir iespēja celt parastu prasību.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Jā.

1.2 Kompetentā tiesa

Pieteikums maksājuma rīkojuma izdošanai ir iesniedzams miertiesā (giudice di pace) vai vispārējās piekritības tiesā (tribunale), kurai būtu piekritība, ja strīds tiktu izskatīts parastajā kārtībā. Miertiesas kompetencē ir vienīgi maza apmēra prasību izskatīšana saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 7. pantā izvirzītajiem kritērijiem. Ja pieteikums ir iesniegts vispārējās piekritības tiesā, tiesa lietu izskata viena tiesneša sastāvā.

Prasījumus attiecībā uz atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību vai nu saistībā ar tiesvedību, vai ārpustiesas procesiem, vai arī prasības par advokātiem, tiesu izpildītājiem vai citai personai, kas tiesvedības gaitā ir sniegusi pakalpojumus, atlīdzināmajām izmaksām tiek izskatītas tiesā, kurā tika izskatīta lieta, uz kuru attiecas kreditora prasījums.

Advokāti var pieprasīt izdot maksājuma rīkojumu pret saviem klientiem tās teritorijas tiesā, kur tie ir reģistrēti advokātu asociācijā (consiglio dell’ordine). Tāpat notāri prasības var iesniegt tās teritorijas tiesā, kur tie ir reģistrēti notāru asociācijā (consiglio notarile) (skatīt arī faktu lapu “Jurisdikcija”).

1.3 Oficiālās prasības

Maksājuma prasībā jāietver informācija, kas noteikta Civilprocesa kodeksa 638. pantā un tā kopā ar tās pielikumiem ir jāiesniedz tiesas sekretariātā. Saskaņā ar 16.bis pantu 2012. gada 18. oktobra Dekrētlikumā Nr. 179 (grozīts ar 2012. gada 17. decembra Likumu Nr. 221): “No 2014. gada 30. jūnija, tiesvedībās, kas minētas Civilprocesa kodeksa IV grāmatas I daļas I nodaļā, pasākumu un pušu iesniegumu un dokumentu iesniegšana notiks ar tikai elektroniskiem līdzekļiem (izņemot iebildumus)”. Tādēļ attiecībā uz visiem pieteikumiem par ex parte procesu pēc 2014. gada 30. jūnija visi pieteikumi papīra formā tiks uzskatīti par nepieņemamiem. Saskaņā ar Regulu EK 1896/2006 Dekrētlikuma Nr. 179/2012 16.bis pantu nepiemēro Eiropas maksājuma rīkojumiem; tādēļ pieteikums par šādu rīkojumu ir jāiesniedz papīra formā, nevis elektroniskiem līdzekļiem.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Nē, īpaša veidlapa nav paredzēta.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Parasti jurista pārstāvība ir nepieciešama. Taču atsevišķos gadījumos pieteicēji var pārstāvēt sevi tiesā paši. Piemēram, ja prasība tiek izskatīta miertiesā un tās apmērs ir EUR 1100 vai mazāks; kā arī tad, ja pieteicējs ir kvalificēts, lai pats piedalītos lietas izskatīšanā tiesā kā advokāts.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Pieteikumā jāietver prasība un tās pamatojums. Prasības pamatojumam nav jābūt detalizētam, un tajā var ietvert kopsavilkumu par būtiskajiem faktiem un dokumentiem.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Jā. Prasības rakstiskie pierādījumi ietver rakstiskus apstiprinājumus par piegādi un vienpusējus solījumus. Ja prasība attiecas uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un šādu piegādi veicis viens uzņēmums otram vai personai, kas nav iesaistīta profesionālā darbībā vai uzņēmējdarbībā, prasības rakstiskie pierādījumi var ietvert arī autentiskus izrakstus no kreditora uzņēmuma uzskaites reģistriem ar nosacījumu, ka tie vesti atbilstoši likuma normām. Arī uzņēmumu rēķinus var uzskatīt par piemērotu rakstisku prasības pierādījumu, ja tie tiek papildināti ar apzīmogotu kopiju no pieteicēja rēķinu uzskaites reģistra.

Attiecībā uz pierādījumiem par advokātu, notāru un citu profesiju pārstāvju izmaksu un atlīdzības prasībām, kā arī valsts un valdības iestāžu prasībām, ir spēkā īpaši noteikumi.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Ja tiesa konstatē, ka prasība nav pietiekami pamatota, tā ar tiesas sekretariāta starpniecību informē pieteicēju, aicinot iesniegt papildu pierādījumus. Ja pieteicējs uz šādu aicinājumu neatbild vai atsauc pieteikumu, vai arī ja pieteikumu pieņemt nevar, tiesa to ar argumentētu lēmumu noraida.

Šādos gadījumos prasību var iesniegt atkārtoti īpašā procesā vai parastā procesā.

1.5 Apelācijas sūdzības

Noraidīšanu apstrīdēt nevar ne parastajā apelācijas kārtībā, ne kasācijas kārtībā.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Ja tiesa pieteikumu pieņem, tā izdot maksājuma rīkojumu, kas ir jāpaziņo atbildētājam 60 dienās no lēmuma pieņemšanas dienas, ja paziņošana notiek Itālijā, vai 90 dienās, ja paziņošana notiek ārpus Itālijas.

Pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas parādniekam ir iespēja 40 dienās prasību apstrīdēt.

Ja pastāv pamatots iemesls, termiņu prasības apstrīdēšanai var samazināt līdz 10 dienām vai pagarināt līdz 60 dienām. Ja atbildētājs dzīvo citā ES valstī, termiņš ir 50 dienas un to var samazināt līdz 20 dienām. Ja atbildētājs dzīvo ārpus ES, termiņš ir 60 dienas un to var samazināt līdz 30 dienām vai pagarināt līdz 120 dienām.

Atbildētājiem ir iespēja prasību apstrīdēt arī pēc noteiktā termiņa beigām, ja tie var pierādīt, ka nav tikuši savlaicīgi informēti rīkojuma neatbilstošas paziņošanas, neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Apstrīdēšana nav iespējama pēc tam, kad kopš pirmajiem izpildes pasākumiem ir pagājušas 10 dienas.

Pretenziju pret rīkojumu (opposizione) iesniedz tiesā, kas rīkojumu ir izdevusi, iesniedzot tiesas pavēsti (citazione), kas nosūtāma pieteicējam uz pieteikumā norādīto adresi. Pavēstē, ar ko tiek izvirzītas pretenzijas pret rīkojumu, jāietver informācija, kas parasti jānorāda pavēstēs. Un konkrēti — pretenzijas iesniedzējam ir jānorāda prasības apstrīdēšanas pamatojums.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Šāda veida apstrīdēšanas rezultātā tiek ierosināts parastais tiesas process, kurā tiesa pārliecinās par maksājuma prasības pamatotību.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Ja pretenzija netiek iesniegta noteiktajā laikā vai arī atbildētājs tiesā neierodas, tiesa, kas izdevusi rīkojumu, pasludina rīkojumu par izpildāmu atbilstoši pieteicēja pieteikumam.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Pastāv četri iespējamie scenāriji.

Pirmais scenārijs aptver situācijas, kad termiņš prasības apstrīdēšanai vēl nav beidzies. Pieteicējs var pieprasīt, lai tiesa rīkojumu pasludina par nekavējoši izpildāmu pagaidu kārtībā. Šādu pieprasījumu var apmierināt vienīgi tad, ja ir izpildīti zināmi pagaidu izpildes priekšnoteikumi, kas paredzēti Civilprocesa kodeksā, piemēram, ja prasība ir pamatota ar pārvedu vekseli vai čeku, vai arī ja izpildes kavēšana kreditoram radītu būtisku kaitējumu. Šajā agrīnajā posmā tiesa kā pagaidu izpildes nosacījumu var noteikt, lai kreditors iesniedz nodrošinājumu parādnieka labā.

Otrais scenārijs ir spēkā gadījumā, ja parādnieks, kam ir paziņots par maksājuma rīkojumu, savlaicīgi neiesniedz pretenziju. Šādā gadījumā kreditors var iesniegt pieteikumu par maksājuma rīkojuma izpildi.

Saskaņā ar trešo scenāriju parādnieks ir iesniedzis pretenziju un lietas izskatīšana turpinās. Šādā gadījumā kreditors var iesniegt pieteikumu par maksājuma rīkojuma pagaidu izpildi. Pieteikumu var apmierināt vienīgi tad, ja ir izpildītas Kodeksā izvirzītās prasības (piem., ja pieteikums nav pamatots ar rakstiskiem pierādījumiem). Tiesa var izdot arī rīkojumu par maksājuma rīkojuma tikai daļēju pagaidu izpildi, t. i., tādā apmērā, ko parādnieks neapstrīd. Tiesa var apstiprināt rīkojuma pagaidu izpildi arī tad, ja kreditors iesniedz nodrošinājumu, kas segtu iespējamo atlīdzības apmēru, kam pieskaitītas izmaksas un kompensācija par zaudējumiem.

Ceturtais scenārijs attiecas uz situācijām, kad pretenzija tiek noraidīta, — noraidīšanas rezultātā maksājuma rīkojums kļūst izpildāms, ja tas jau nav kļuvis izpildāms.

Maksājuma rīkojumi, kas pasludināti par izpildāmiem saskaņā ar kādu no iepriekšminētajiem scenārijiem, ļauj kreditoram arī reģistrēt sprieduma hipotēku uz parādnieka mantu.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Rīkojumu, kas kļuvis izpildāms, jo parādnieks nav iesniedzis pretenziju, likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos var atcelt (piem., ja tiek konstatēts, ka tiesas nolēmums ir pieņemts, pamatojoties uz pierādījumiem, kas vēlāk atzīti par nepatiesiem). Ja maksājuma rīkojums ietekmē trešās puses tiesības, arī trešā puse var iesniegt pretenziju.

Spriedumu, ar ko tiek slēgta pretenzijas prasība, var pārsūdzēt parastajā kārtībā.

Saistītās saites

Itālijas Konstitūcija (EN)

Saite atveras jaunā logāhttp://www.educational.rai.it/materiali/pdf_articoli/22122.pdf

Le leggi e i codici italiani

Saite atveras jaunā logāhttp://www.normattiva.it/

Codice di procedura civile italiano

Saite atveras jaunā logāhttp://www.altalex.com/documents/codici-altalex/2015/01/02/codice-di-procedura-civile

Administratīvā procesa kodekss (EN)

Saite atveras jaunā logāhttps://www.giustizia-amministrativa.it/cdsintra/wcm/idc/groups/public/documents/document/mday/mzk3/~edisp/nsiga_4276977.pdf

Code de justice administrative (FR)

Saite atveras jaunā logāhttps://www.giustizia-amministrativa.it/cdsintra/wcm/idc/groups/public/documents/document/mday/njiz/~edisp/nsiga_4506451.pdf

Italienische Verwaltungsprozessordnung (DE)

Saite atveras jaunā logāhttps://www.giustizia-amministrativa.it/cdsintra/wcm/idc/groups/public/documents/document/mday/nda5/~edisp/nsiga_4289867.pdf

Il sistema giudiziario italiano

Saite atveras jaunā logāhttps://www.csm.it/web/csm-international-corner/consiglio-superiore-della-magistratura/sistema-giudiziario-italiano?show=true&title=&show_bcrumb==

Codice del processo tributario

Saite atveras jaunā logāhttp://def.finanze.it/DocTribFrontend/getAttoNormativoDetail.do?id=%7BECD81E71-D37B-4722-AA36-116B5BCB2232%7D

Ministero della Giustizia

Saite atveras jaunā logāhttp://www.giustizia.it/

Lapa atjaunināta: 24/05/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Kipra

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Kiprā nav īpaša valsts “maksājumu rīkojuma”, izņemot to, kas paredzēts Regulā Nr. 1896/2006, kuras piemērošanas nolūkā ir pieņemts procesuālais regulējums.

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Nepiemēro.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nepiemēro.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Nepiemēro.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Nepiemēro.

1.2 Kompetentā tiesa

Nepiemēro.

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Nepiemēro.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nepiemēro.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Nepiemēro.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Nepiemēro.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Nepiemēro.

1.5 Apelācijas sūdzības

Nepiemēro.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Nepiemēro.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Nepiemēro.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Nepiemēro.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Nepiemēro.

Lapa atjaunināta: 19/07/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Latvija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Latvijā iespējama saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana (Civilprocesa likuma 50.nodaļa; 400. - 406.pants) un saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā (Civilprocesa likuma 50.1 nodaļa; 406.1 - 406.10pants).

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama:

1) pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu;

2) pēc notariāli apliecinātiem un tiem juridiskā spēka ziņā pielīdzinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu;

3) pēc notariāli apliecinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem īpašuma nomas vai īres līgumiem, kas paredz nomnieka vai īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai īrēto īpašumu (izņemot dzīvokli), kā arī pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu;

4) pēc protestētiem vekseļiem.

Norādītās saistības nav pakļautas bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, ja:

1) šī izpildīšana vērsta pret valsts īpašumu;

2) saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no paša akta.

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

1) par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;

2) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;

4) ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu;

5) ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu..

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nē.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Procedūru izmantošana nav obligāta.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama, ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā.

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procedūru var piemērot, ja tiek iesniegts pieteikums par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistītām atstāt vai atdot nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu, ja nekustamais īpašums atrodas Latvijā. Pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc kuģa hipotēkas obligācijas var iesniegt Latvijā, ja hipotēka reģistrēta Latvijā.

1.2 Kompetentā tiesa

Pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu iesniedzami rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai:

1) pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc dzīvesvietas, ja pieteikums par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu tiek iesniegts naudas maksājumu saistībās, kustamās mantas atdošanas saistībās vai saistībās pēc līgumiem, kas nodrošinātas ar komercķīlu;

2) pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, ja pieteikums par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu tiek iesniegts pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistībām atstāt vai atdot nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu. Ja saistība nodrošināta ar vairākiem nekustamiem īpašumiem un pieteikumi piekrīt dažādu rajona (pilsētas) tiesu zemesgrāmatu nodaļu izskatīšanai, pieteikumu izskata rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa pēc pieteicēja izvēles – pēc viena nekustamā īpašuma atrašanās vietas;

3) pēc hipotēkas reģistrācijas vietas, ja pieteikums par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu tiek iesniegts pēc kuģa hipotēkas obligācijas.

Pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Pieteikums saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā noformējams atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.792 „Noteikumi par saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā izmantojamām veidlapām” 1.pielikumam. Veidlapa pieejama Latvijas tiesu portālā: Saite atveras jaunā logāhttps://www.tiesas.lv/

Pieteikumam saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai nav izstrādāta veidlapa, tas noformējams atbilstoši Civilprocesa likuma 404.pantam.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē, tas nav obligāti. Vispārējie pārstāvības noteikumi ietverti Civilprocesa likuma 12.nodaļā „Pārstāvji”.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Prasības pamatojumam nav jābūt sīki izklāstītam.

Pieteikumā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu jānorāda, kādu saistību un pēc kāda akta kreditors lūdz pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, norādot galveno parādu, līgumsodu un procentus, bet pēc vekseļa – arī ar protestu saistītos izdevumus un likumā noteikto atlīdzību. Pieteikumam pievieno bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmo aktu un tā norakstu, bet pēc vekseļa – arī protesta aktu, kā arī pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ja no likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams.

Pieteikums par saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniedzams, aizpildot standarta veidlapu, kurā norāda pieteicēja un parādnieka informāciju, maksājuma saistību, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju un saistības izpildes termiņu, pieprasīto summu un tās aprēķinu, pieteicēja apliecinājumu, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Pieteikumam par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu jāpievieno bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmais akts un tā noraksts, bet pēc vekseļa – arī protesta akts, tāpat pieteikumam jāpievieno pierādījums par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ja no likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams (apliecinājums par brīdinājuma izsniegšanu var būt arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga sastādīts akts par atteikšanos saņemt brīdinājumu).

Saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi, taču jānorāda saistību pamatojošo dokumentu identificējoša informācija un saistības izpildes termiņš. Ja parādnieks 14 dienu laikā no tiesas sagatavotā brīdinājuma saņemšanas iesniedz iebildumus pret maksājuma saistības pamatotību, tiesvedība saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā izbeidzama. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā sakarā ar parādnieka iebildumiem nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana – tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam, pieņem lēmumu – ja pieteikums nav pamatots vai pieteikumā norādītā līgumsoda apmērs ir nesamērīgs ar galveno parādu, vai izpildāmais akts satur patērētāju tiesības aizskarošus netaisnīgus līguma noteikumus, tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā – ja tiesa pieņēmusi pieteikumu, bet parādnieks 14 dienu laikā no tiesas sagatavotā brīdinājuma saņemšanas iesniedz iebildumus pret maksājuma saistības pamatotību, tiesnesis pieņem lēmumu par tiesvedības saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā izbeigšanu.

1.5 Apelācijas sūdzības

Tiesneša lēmums, izskatot pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, nav pārsūdzams.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana – tiesnesis vienpersoniski pieņem lēmumu, parādnieka viedoklis netiek prasīts.

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā – tiesnesis izsniedz parādniekam brīdinājumu, kurā ietver priekšlikumu parādniekam 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu vai iesniegt tiesā iebildumus.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā – ja parādnieks 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas iesniedz iebildumus pret maksājuma saistības pamatotību, tiesvedība saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā izbeidzama. Ja parādnieks atzīst pieteikumu kādā tā daļā, pieteicējam paziņo parādnieka atbildi un nosaka termiņu, kurā pieteicējam jāpaziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā. Ja pieteicējs nepiekrīt saistību izpildei atzītajā daļā vai nav sniedzis atbildi paziņojumā noteiktajā termiņā, tiesvedība izbeidzama.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā – ja parādnieks tiesas izsniegtajā brīdinājumā noteiktajā termiņā nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis septiņu dienu laikā no iebildumu termiņu izbeigšanās dienas pieņem lēmumu par pietiekumā norādītās maksājumu saistības pispiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā – tiesneša lēmums par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem.

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana – tiesnesis, pārbaudījis iesniegtā pieteikuma pamatotību un atzinis, kas tas apmierināms, pieņem lēmumu, ar kuru nosaka, kāda saistība un kādā apmērā ir izpildāma bezstrīdus piespiedu kārtībā. Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem. Tiesneša lēmums iesniedzams izpildīšanai kopā ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļautā akta norakstu.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Tiesneša lēmums, izskatot pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, nav pārsūdzams, taču, ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš var celt prasību pret kreditoru (saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas gadījumā sešu mēnešu laikā no tiesneša lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas, saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā gadījumā – triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas). Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt saistības piespiedu izpildīšanu, bet, ja kreditors jau saņēmis apmierinājumu, parādnieks var lūgt nodrošināt prasību. Prasība ceļama Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesā, kura izskatīja pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ja prasības izskatīšana piekrīt apgabaltiesai, tā ceļama tajā apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa, kas izskatīja pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.

1.8.3 Pārskatīšanas procedūra

Lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu var ierosināt atbildētājs, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1896/2006, 19.pantu, iesniedzot pieteikumu:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu - attiecīgajai apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu - Augstākajai tiesai;

3) par Tiesu palātas sprieduma vai lēmuma pārskatīšanu - Augstākās tiesas Civillietu departamentam.

Pieteikumu var iesniegt 45 dienu laikā no dienas, kad uzzināti Eiropas Savienības tiesību normā paredzētie pārskatīšanas apstākļi.

Pieteikumu nevar iesniegt, ja ir iestājies noilgums tam, lai iesniegtu izpildei izpildu dokumentu par attiecīgo nolēmumu.

Pieteikumu, kurā nav norādīti apstākļi, kas saskaņā ar Eiropas Savienības normu var tikt atzīti par nolēmuma pārskatīšanas apstākļiem, nepieņem un atdod atpakaļ iesniedzējam. Tiesnesis atsakās pieņemt izskatīšanai pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar nolēmuma pārskatīšanu arī tad, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai nolēmuma pārskatīšanas apstākļi ir mainījušies. Par šādu tiesnešu lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

Lapa atjaunināta: 04/10/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Lietuva

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Pieteikumus par Eiropas maksājuma rīkojumu izskata saskaņā ar Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa (Lietuvos Respubklikos civilinio proceso kodeksas) XXIII nodaļā izklāstītajiem noteikumiem, ievērojot tajā paredzētos izņēmumus.

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa XXIII nodaļā noteikto procedūru piemēro lietām, kas saistītas ar kreditora pieteikumu saistībā ar finanšu prasībām (kuras izriet no līguma, likumā noteikta atlīdzināma kaitējuma, darba attiecībām, uzturlīdzekļu piešķiršanas utt.).

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nē.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Lietas, ko izskata saskaņā ar Civilprocesa kodeksa XXIII nodaļu, var arī izskatīt strīdus tiesvedībā vai dokumentārā tiesvedībā pēc kreditora izvēles.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa XXIII nodaļu pieteikumus neizskata, ja parādnieks dzīvo vai tā juridiskā adrese ir ārvalstī.

Ja ir ierosināta lieta, pamatojoties uz kreditora prasību, un pēc tiesas rīkojuma izdošanas tiek noskaidrots, ka parādnieka dzīvesvieta vai darba vieta nav zināma, tiesa atsauc tiesas rīkojumu, un kreditora pieteikums netiek apmierināts. Šādu tiesas nolēmumu nevar apstrīdēt, iesniedzot atsevišķu apelācijas sūdzību. Šādos apstākļos tiesa var atsaukt tiesas rīkojumu un neapmierināt kreditora pieteikumu tikai tad, ja tiesa iepriekš ir noteikusi termiņu, lai kreditors noskaidrotu parādnieka dzīvesvietu vai darba vietu vai veiktu darbību, kas ļauj tiesai piegādāt procesuālos dokumentus, izmantojot citus līdzekļus.

1.2 Kompetentā tiesa

Lietas, kuru pamatā ir pieteikumi par tiesas rīkojumu, izskata rajona tiesas atbilstoši dzīvesvietai.

1.3 Oficiālās prasības

Papildus vispārējām prasībām, kas noteiktas attiecībā uz procesuālo dokumentu saturu un formātu, pieteikumā par tiesas rīkojumu jānorāda:

1)      kreditora vārds, uzvārds, personas kods un adrese vai, ja kreditors ir juridiska persona, kreditora pilns nosaukums, juridiskā adrese, identifikācijas kods un norēķinu konta numurs, attiecīgās kredītiestādes rekvizīti un, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, pārstāvja vārds un adrese;

2)      parādnieka vārds, uzvārds, personas identifikācijas numurs (ja ir zināms), adrese un darba vieta (ja ir zināma) un, ja parādnieks ir juridiska persona, parādnieka pilns nosaukums, juridiskā adrese, identifikācijas kods un norēķinu konta numurs (ja ir zināms) un attiecīgās kredītiestādes rekvizīti (ja ir zināmi);

3)      prasības summa;

4)      ja prasība attiecas uz procentu vai kavējuma naudas samaksu — procentu vai kavējuma naudas likme, summa un aprēķina periods;

5)      prasība, tās faktiskais pamats un apstiprinoši pierādījumi;

6)      pamatots pieprasījums piemērot parādniekam pagaidu noregulējuma pasākumus, ja šādai rīcībai ir pamatojums un ja ir pieejama informācija par parādnieka aktīviem;

7)      apstiprinājums tam, ka nepastāv Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa 431. panta 2. punktā noteiktie pamati (kad tiek izdots tiesas rīkojums, pienākums (vai pienākuma daļa), kas ir saistošs kreditoram, kuram tiek pieprasīts maksājums, nav izpildīts, un parādnieks pieprasa tā izpildi; daļu pienākuma nevar izpildīt, un kreditors pieprasa, lai tā tiek izpildīta; parādnieks dzīvo vai tā juridiskā adrese ir ārvalstī; parādnieka dzīvesvieta un darba vieta nav zināma);

8)      pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts.

Pieteikumā par uzturlīdzekļu piešķiršanu jābūt arī norādītam parādnieka dzimšanas datumam un vietai, uzturlīdzekļa saņēmēja dzimšanas datumam un dzīvesvietai (ja pieteikumu iesniedz persona, kura nav uzturlīdzekļu saņēmējs), prasītajai mēneša uzturlīdzekļu summai un periodam, par kuru tiek prasīta uzturlīdzekļa samaksa.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Ieteicams izmantot tieslietu ministra apstiprināto standarta veidlapu.

Tiesas rīkojuma pieteikuma veidlapas veidne ir pieejama Lietuvas tiesu elektronisko pakalpojumu portālā Saite atveras jaunā logāhttps://e.teismas.lt/lt/public/documentstemplates/.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Netiek reglamentēts.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Pieteikumam par tiesas rīkojumu nav jāpievieno pierādījumi.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Tiesa noraida pieteikumu par tiesas rīkojumu šādos gadījumos:

-     Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa 137. panta 2. punktā norādītajos apstākļos (par strīdu nevar būt ierosināts civilprocess tiesā; prasība nav konkrētās tiesas jurisdikcijā; persona, kura iesniegusi pieteikumu tiesā, nav ievērojusi iepriekšēju ārpustiesas iztiesāšanas procedūru, kas tiesību aktos noteikta attiecīgajai lietu kategorijai; ir pieņemts spēkā esošs tiesas vai šķīrējtiesas spriedums par strīdu starp tām pašām pusēm saistībā ar to pašu prasības priekšmetu un uz tāda paša pamata vai ir pieņemts spēkā esošs tiesas nolēmums, ar ko atzīta prasītāja atteikšanās no prasības izvirzīšanas vai apstiprināts pušu izlīgums; tiesā tiek izskatīta lieta par strīdu starp tām pašām pusēm saistībā ar to pašu prasības priekšmetu un uz tāda paša pamata; puses ir noslēgušas vienošanos par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā; pieteikums iesniegts tādas personas vārdā, kurai nav tiesībspējas vai rīcībspējas; pieteikumu iesniegusi ieinteresētas personas vārdā persona, kura nav pilnvarota izskatīt lietu);

-     pieteikums neatbilst pieņemamības prasībām, kas noteiktas Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa 431. panta 1. un 2. punktā, vai acīmredzami nav pamatots.

1.5 Apelācijas sūdzības

Nolēmumu, ar ko pieteikums noraidīts, var apstrīdēt, iesniedzot atsevišķu apelācijas sūdzību.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Parādnieks var iesniegt paziņojumu par iebildumu pret kreditora pieteikumu vai tā daļu tiesā, kas izdevusi tiesas rīkojumu. Ja parādnieks ir izpildījis daļu kreditora prasības vai atzinis daļu prasības, bet tomēr nav to izpildījis, viņš(-a) var apstrīdēt atlikušās kreditora prasības daļas spēkā esību.

Parādnieka paziņojums par iebildumu pret kreditora pieteikumu ir jāiesniedz rakstiski 20 dienu laikā no tiesas rīkojuma izsniegšanas parādniekam. Paziņojumiem par iebildumu jāatbilst vispārējām prasībām, kas noteiktas attiecībā uz procesuālo dokumentu saturu un formātu, izņemot prasību norādīt iebilduma iemeslus. Ja pārliecinošu iemeslu dēļ parādnieks paziņojumu par iebildumu iesniedz pēc noteiktā termiņa beigām, tiesa var atjaunot termiņu pēc parādnieka pieprasījuma. Nolēmumu, ar ko noraida šādu parādnieka pieprasījumu, var apstrīdēt, iesniedzot atsevišķu apelācijas sūdzību.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Kad tiesa saņem parādnieka paziņojumu par iebildumu, tai ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā jāinformē kreditors, ka viņš(-a) var ierosināt prasību saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kas reglamentē strīdus tiesvedību (tostarp noteikumiem par jurisdikciju), un samaksāt tiesas nodevas papildu daļu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no tiesas paziņojuma saņemšanas. Pagaidu noregulējuma pasākumus, ko piemēro tiesa, nevar atcelt, pirms ir beidzies termiņš prasības pieteikuma iesniegšanai.

Ja parādnieks izpilda daļu kreditora prasību, kā likusi tiesa, vai atzīst prasības daļu, bet to neizpilda, un iebilst tikai pret atlikušo kreditora prasības daļu, tiesa izdod jaunu rīkojumu, ar ko apmierina prasību, ciktāl parādnieks pret to nav iebildis saskaņā ar attiecīgās nodaļas noteikumiem. Ja parādnieks iebilst pret tiesas rīkojumu tikai attiecībā uz tiesvedības izmaksu segšanu, tiesa jautājumu par izmaksu atlīdzināšanu izlemj, pieņemot nolēmumu. Kreditors var celt prasību par neapmierināto viņa prasību daļu saskaņā ar attiecīgajā pantā noteikto procedūru.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Ja kreditors neiesniedz tiesai pienācīgi sagatavotu prasības pieteikumu 14 dienu laikā, kreditora pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nodod atpakaļ kreditoram, pieņemot tiesas nolēmumu, un tiesas rīkojumu un visus piemērotos pagaidu noregulējuma pasākumus atsauc. Šādu nolēmumu var apstrīdēt, iesniedzot atsevišķu apelācijas sūdzību, lai gan tas neliedz kreditoram ierosināt prasību atbilstoši vispārējai procedūrai.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Tiesas rīkojums stājas spēkā, ja parādnieks neiesniedz iebildumu pret kreditora pieteikumu 20 dienu laikā. Tiesas rīkojumu nevar īstenot steidzamības kārtā.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Tiesas rīkojumu nevar apstrīdēt apelācijas vai kasācijas tiesvedībā.

Lapa atjaunināta: 21/10/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Luksemburga

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Papildus Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrai, kas noteikta 2006. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 1896/2006, saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem arī parādus, kuru summa pārsniedz 15 000 EUR, var piedzīt steidzamā kārtā, iesniedzot rajonā tiesā pieteikumu par pagaidu rīkojumu. Attiecībā uz parādiem, kuru summa nepārsniedz 15 000 EUR, var uzsākt maza apmēra prasījumu tiesvedību miertiesā (juge de paix) — skatīt “Maza apmēra prasījumi — Luksemburga”.

1.1 Procedūras darbības joma

Attiecīgā persona var vai nu ierosināt saīsināto procedūru pagaidu noregulējuma pasākuma (action en référé) noteikšanai, vai arī iesniegt pieteikumu pagaidu maksājuma rīkojuma (ordonnance sur requête, provision sur requête) saņemšanai.

Pēc saīsinātās tiesvedības pagaidu noregulējuma pasākuma noteikšanai jānotiek pilnai tiesvedībai par prasījumu pēc būtības, kā rezultātā prasības ierosināšana kopumā mēdz izmaksāt dārgi.

Pagaidu maksājuma rīkojums ir visātrākā un ekonomiskākā parāda piedziņas metode.

Procedūra atšķiras atkarībā no piedzenamā prasījuma apmēra.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Pagaidu maksājuma rīkojumu var izdot par naudas prasījumiem, ja pamatsumma (neskaitot procentus un izmaksas) pārsniedz 15 000 EUR.

Pagaidu maksājuma rīkojumu var izdot tikai pret parādnieku, kura adrese (domicile) ir Luksemburgā.

Pagaidu maksājuma rīkojuma procedūru var izmantot tikai attiecībā uz naudas prasījumiem, kas pamatoti ar rakstiskiem dokumentiem. To nevar izmantot, lai, piemēram, saņemtu ātro rīkojumu par zaudējumu segšanu.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nē.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Neobligāta.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra.

1.2 Kompetentā tiesa

Kreditoram, kurš vēlas saņemt pagaidu rīkojumu par summu, kas pārsniedz 15 000 EUR, jāvēršas pie tās rajona tiesas (tribunal d’arrondissement) priekšsēdētāja, kuras jurisdikcijā ir parādnieka adrese (domicile), izņemot, ja kreditors var paļauties uz spēkā esošu tiesību kolīziju normu. Luksemburgas Lielhercogistē ir divas rajona tiesas — Luksemburgā un Dīkirhē.

Piemēro parastos noteikumus par jurisdikciju.

1.3 Oficiālās prasības

Pieteikums par pagaidu maksājuma rīkojumu jānosūta rajona tiesas kancelejai (greffe). Lai pieteikums būtu derīgs, tajā jānorāda prasītāja un atbildētāja uzvārds, vārds, nodarbošanās un adrese vai pastāvīgā dzīvesvieta, pieteikuma priekšmets, prasības pamatojums, kā arī jāpievieno pieteikumu pamatojoši dokumenti.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Nav standarta veidlapas.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Lai iesniegtu pieteikumu maksājuma rīkojuma saņemšanai, nav nepieciešams, lai kreditoru pārstāvētu advokāts.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Kreditoram ir jānorāda pieteikuma priekšmets (t. i., prasītā summa) un jāizklāsta prasības pamatojums (t. i., jānorāda iemesli, kāpēc ir izveidojies naudas parāds). Pamatojums var būt īss, taču tam ir jābūt pamatoti argumentētām. Sniedzamo skaidrojumu apmērs praksē ir atkarīgs no lietas sarežģītības — ja dokumenti ir skaidri, nepieciešams vienīgi īss skaidrojums.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Kreditoriem obligāti jāuzrāda pieteikumu pamatojošie dokumenti. Par to, vai pieteikums ir pieņemams, tiesnesis lemj, būtībā pamatojoties uz minētajiem dokumentiem.

Uzrādīt var tikai “dokumentus”; šajā tiesvedības posmā kreditors nevar piedāvāt, ka viņš savu prasījumu pamatos ar citiem līdzekļiem, piemēram, uzaicinot lieciniekus.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Ja tiesnesis uzskata, ka skaidrojumi nesniedz pietiekamu pierādījumu par prasījuma pamatotību, viņš pieteikumu noraida.

Tāpat kā citu tiesas lēmumu gadījumā arī pieteikuma noraidīšanas rīkojumā ir jānorāda noraidīšanas iemesli.

1.5 Apelācijas sūdzības

Noraidīšanas rīkojumu pārsūdzēt nevar. Tomēr kreditors var uzsākt pilnu tiesvedību par prasījumu pēc būtības vai saīsināto tiesvedību pagaidu noregulējuma pasākuma noteikšanai.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Parādnieks, kuram ir izsniegts pagaidu maksājuma rīkojums, var 15 dienu laikā celt iebildumu pret rīkojumu.

Iebildums jānoformē rakstiska pieteikuma veidā, ko iebilduma cēlējs vai viņa pārstāvis iesniedz tiesas kancelejā. Iebilduma pieteikumā jāietver vismaz īss tā pamatojums, kā arī jāpievieno dokumenti, kas varētu palīdzēt pamatot iebildumu.

Reģistrators iebilduma pieteikumu iereģistrē tiesas kancelejas reģistrā, izsniedz par to saņemšanas apstiprinājumu un izsniedz iebildumu prasītājam.

Lai gan iebilduma celšanas termiņš ir 15 dienas, faktiski iebildumu var celt tikmēr, kamēr kreditors nav iesniedzis pieteikumu par izpildes rīkojumu (titre exécutoire). Tā kā kreditori parasti nepieprasa izpildes rīkojuma izdošanu tūlīt pēc 15 dienu termiņa beigām, parādniekiem bieži vien ir vairāk laika, nekā paredzēts likumā, tomēr tiem vairs nav tādas noteiktības kā pirmajās 15 dienās.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Parādnieka iebildums aptur tiesvedību, kas nozīmē, ka izpildes rīkojumu nevar izdot tūlīt. Tomēr dažas izsniegšanas sekas turpinās, piemēram, turpina uzkrāties procentu maksājumi no dienas, kad rīkojums izsniegts parādniekam.

Tiesnesis izskata iebildumu. Ja tiesnesis uzskata, ka iebildums ir pamatots, viņš izklāsta savus secinājumus pamatotā rīkojumā un nospriež, ka iepriekš izdotais rīkojums nav spēkā. Ja iebildums ir daļēji pamatots, tiesnesis izdod maksājuma rīkojumu par to prasījuma daļu, kas ir pamatota. Ja iebildums tiek noraidīts, tiesnesis izdod rīkojumu pret parādnieku.

Svarīgi ir ņemt vērā, ka šajā procedūrā tiesnesis var pieņemt nolēmumu, neuzklausot puses. Tiesnesis var uzaicināt puses piedalīties tiesas sēdē, tomēr pušu paskaidrojumu uzklausīšana atklātā tiesas sēdē nav obligāta.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Ja parādnieks neiesniedz iebildumu 15 dienu laikā no rīkojuma izsniegšanas, kreditors var lūgt tiesu izdot izpildes rīkojumu (titre exécutoire).

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Kreditors vai tā pārstāvis tiesas kancelejā iesniedz rakstisku pieteikumu, kas tiek ierakstīts tiesas kancelejas reģistrā.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Ja pagaidu rīkojums parādniekam izsniegts personīgi, izpildes rīkojumam ir tāds spēks kā rīkojumam, kas izdots tiesvedībā, kurā abas puses ir uzklausītas, un šādu rīkojumu var pārsūdzēt 15 dienu laikā pēc tā izsniegšanas. Ja pagaidu rīkojums parādniekam nav izsniegts personīgi, izpildes rīkojumam ir aizmuguriski pieņemta rīkojuma spēks, un pretenziju pret rīkojumu var iesniegt astoņu dienu laikā no tā izsniegšanas dienas.

Saistītās saites

Saite atveras jaunā logāhttp://www.legilux.lu/; Saite atveras jaunā logāhttps://justice.public.lu/fr.html

Lapa atjaunināta: 22/10/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Ungārija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Ungārijā pastāv maksājuma rīkojuma procedūra, ko regulē Saite atveras jaunā logā2009. gada Likums L par maksājuma rīkojuma procedūrām. Maksājuma rīkojuma procedūras ir vienkāršotas ārpustiesas procedūras civilprocesā ar mērķi izpildīt naudas prasījumus, un tās ietilpst notāru kompetencē. Maksājuma rīkojuma procedūra ir saistīta ar datu automatizētu apstrādi, ko notāri veic, izmantojot Ungārijas Nacionālās notāru palātas (MOKK) vienoto tiešsaistes IT sistēmu, kas ir pieejama visā valstī notāriem un procedūrā iesaistītajām pusēm un citām personām. Notariālajai procedūrai kā ārpustiesas civiltiesiskai procedūrai ir tādas pašas sekas kā tiesas procesam.

1.1 Procedūras darbības joma

Izņemot dažus gadījumus, ar maksājuma rīkojuma procedūru var izpildīt nokavētus naudas prasījumus.

Ja strīda summa, kas aprēķināta saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri paredzēti Saite atveras jaunā logā2016. gada Civilprocesa kodeksa likumā CXXX, nepārsniedz 3 000 000 HUF, nokavētu prasījumu, kas attiecas tikai uz naudas samaksu, var izpildīt vienīgi ar maksājuma rīkojuma procedūru vai mēģinājumu panākt pirmstiesas izlīgumu. Šo noteikumu piemēro tikai šādos gadījumos:

  1. ja ir zināma abu pušu pastāvīgās dzīvesvietas vai, ja tādas nav, uzturēšanās vietas adrese, vai juridiskā adrese, vai filiāles adrese (turpmāk “dokumentu piegādes adrese”) Ungārijā un
  2. ja naudas prasījums nav saistīts ar tiesiskajām attiecībām, kas izveidotas saskaņā ar Saite atveras jaunā logā2012. gada Darba kodeksa likumu I, nodarbinātību publiskajā sektorā, dienesta attiecībām, dalību valsts nodarbinātības shēmās, darba līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Sporta likumu, māceklības līgumiem, kas noslēgti arodmācību jomā, studentu stažēšanās līgumiem saskaņā ar Likumu par valsts augstāko izglītību vai kooperatīvu dalībnieku darba attiecībām, kas izveidotas ar sociālajiem kooperatīviem vai nodarbinātības kooperatīviem, vai civildienesta attiecībām un administratīviem līgumiem Saite atveras jaunā logā2017. gada Administratīvā procesa kodeksa likuma  I nozīmē. Naudas prasījumus, kas ir saistīti ar šīm tiesiskajām attiecībām, ar maksājuma rīkojuma procedūru var izpildīt vienīgi tad, ja lieta neattiecas uz tiesisko attiecību stāšanos spēkā, grozīšanu vai pārtraukšanu vai juridiskajām sekām, kas iestājušās tāpēc, ka darba ņēmējs apzināti nav pildījis no tiesiskajām attiecībām izrietošos pienākumus, vai tāpēc, ka darba ņēmējs ir izdarījis amatpārkāpumu.

Ja strīda summa, kas aprēķināta saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri paredzēti Civilprocesa kodeksā, pārsniedz 30 000 000 HUF, naudas prasījumu nevar izpildīt ar maksājuma rīkojuma procedūru.

Jāievēro, ka prasījumu izpilde attiecībā uz naudas maksājumiem neietver hipotekāro prasījumu pret hipotēkas ņēmējiem apmierināšanu.

Maksājuma rīkojumu nevar izdot, ja nav zināma puses dokumentu piegādes adrese Ungārijā.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Sk. 1.1. iedaļā sniegto atbildi.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Jā, 30 000 000 HUF.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Kā norādīts 1.1. iedaļā, procedūra ir obligāta, ja summa nepārsniedz 3 000 000 HUF, bet visos pārējos gadījumos tā ir fakultatīva.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Maksājuma rīkojumu nevar izdot, ja nav zināma parādnieka dokumentu piegādes adrese Ungārijā.

1.2 Kompetentā tiesa

Maksājuma rīkojuma procedūrās notāriem ir kompetence visā valstī. Maksājuma rīkojuma procedūrās nav pieļaujami nosacījumi attiecībā uz jurisdikciju.

Mutiski vai papīra formātā iesniegtus prasījumus izskata notārs, kuram prasījums iesniegts, bet elektroniski iesniegtus prasījumus notāriem automātiski iedala datorprogramma.

1.3 Oficiālās prasības

Pieteikumi par maksājuma rīkojuma izdošanu jāiesniedz vai nu rakstiski uz atbilstošās veidlapas, vai mutiski.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Gan elektroniski, gan papīra formātā iesniegtiem pieteikumiem jāizmanto standarta veidlapa. Veidlapu var lejupielādēt no Saite atveras jaunā logāMOKK tīmekļa vietnes vai saņemt pie notāra.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Pieteikumā jāiekļauj šāda informācija:

  • prasījuma pamatā esošās tiesiskās attiecības, prasītās tiesības un galvenā prasījuma un saistīto maksājumu summa;
  • prasījuma pamatā esošo tiesisko attiecību sākuma datums un prasījuma samaksas termiņš;
  • informācija, kas ļauj identificēt prasījumu.

Pieteikumā var iekļaut īsu to faktu izklāstu, kas pamato prasītās tiesības, un norādi par apstiprinošiem pierādījumiem.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Maksājuma rīkojuma procedūrās netiek iegūti pierādījumi. Tomēr pieteikumā var iekļaut īsu to faktu izklāstu, kas pamato prasītās tiesības, un norādi par apstiprinošiem pierādījumiem. Šis noteikums neliedz notāram pārbaudīt, vai pieteikums par daļēju atbrīvojumu no izmaksām, pakāpeniski sadalītu maksājumu vai maksājuma atlikšanu ir pietiekami pamatots.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Notārs pieteikumu noraida, ja tiek konstatēts, ka:

  1. Ungārijas notāru jurisdikcija vai Ungārijas tiesu jurisdikcija (gadījumos, kad notiek pārcelšana uz parastu civilprocesu) ir izslēgta saskaņā ar tiesisko regulējumu, saistošu Eiropas Savienības tiesību aktu vai starptautisku konvenciju vai ārvalsts tiesai ir izņēmuma jurisdikcija;
  2. prasītāja prasījuma izpilde ir tiesu vai citu iestāžu izņēmuma jurisdikcijā;
  3. tiesību aktos ir noteikts, ka nevar izdot maksājuma rīkojumu;
  4. starp pusēm jau notiek maksājuma rīkojuma procedūra par tām pašām tiesībām un ar tādu pašu faktisko pamatu vai jau ir iestājušās prasības ierosināšanas juridiskās sekas, vai lietā jau ir izdots spēkā esošs maksājuma rīkojums vai pieņemts cits galīgs nolēmums;
  5. kādai no pusēm nav tiesībspējas un rīcībspējas rīkoties konkrētajā lietā;
  6. maksājuma rīkojuma pieteikuma iesniegšanas laikā prasītājam nav dokumentu piegādes adreses Ungārijā vai prasītāja dokumentu piegādes adrese Ungārijā pēc pieteikuma iesniegšanas vairs nepastāv, vai dokumentu izsniegšana prasītājam viņa(-s) norādītajā dokumentu piegādes adresē Ungārijā nav bijusi iespējama;
  7. prasītājs vēlas, lai maksājuma rīkojums tiktu izsniegts ar publisku paziņojumu;
  8. maksājuma rīkojuma izsniegšana atbildētāja adresē Ungārijā vairākkārt ir bijusi nesekmīga, izņemot gadījumus, kad tiek pieņemts, ka izsniegšana ir notikusi;
  9. prasītāja pieteikums ir priekšlaicīgs vai tiesa to nevar izpildīt tāda iemesla dēļ, kas nav noilgums;
  10. prasītājs nav ievērojis atsevišķos tiesību aktos noteikto termiņu prasījuma izpildei civilprocesā;
  11. juridiskā pārstāvja iesniegtais pieteikums neatbilst tiesību aktos vai deleģētos tiesību aktos noteiktajām prasībām par pieteikuma saturu vai tam nav pievienota juridiskā pārstāvja pilnvara, vai nav segtas procedūras izmaksas;
  12. juridiska persona vai cita persona, kam saskaņā ar tiesību aktiem ir pienākums izmantot e-pārvaldību, nav iesniegusi pieteikumu elektroniski, izņemot pieteikumus par daļēju atbrīvojumu no izdevumiem, ko iesniegusi fiziska persona, kurai ir juridiskais pārstāvis;
  13. pēc tiesas uzaicinājuma prasītājam novērst nepilnības pieteikums (vai vajadzīgā daļa) nav iesniegts noteiktajā termiņā vai iesniegtais pieteikums joprojām ir nepilnīgs, kas liedz to izskatīt, vai prasītājs nav iepriekš samaksājis administratora honorāru;
  14. prasītājs prasījumā saskaņā ar materiālajām tiesībām prasa atlīdzināt procedurālās izmaksas.

Izņemot gadījumus, kad tiek pieņemts, ka izsniegšana ir notikusi, ja maksājuma rīkojumu atbildētājam nav bijis iespējams izsniegt, par to jāinformē prasītājs un vienlaikus jālūdz 30 dienu laikā paziņot atbildētāja jauno dokumentu piegādes adresi Ungārijā. Ja prasītājs sniedz prasīto informāciju, dokumentus jāmēģina izsniegt vēlreiz un, ja atkārtotais mēģinājums ir neveiksmīgs, pieteikums jānoraida h) punktā minētā iemesla dēļ.

Ja prasītājs nesniedz prasīto informāciju vai prasītāja sniegtā informācija ir nepilnīga, pieteikums jānoraida m) punktā minētā iemesla dēļ.

Rīkojums par maksājuma rīkojuma pieteikuma noraidīšanu jāizsniedz prasītājam un jānosūta atbildētājam. Prasītājs var pārsūdzēt rīkojumu bez vajadzības sūtīt apelācijas sūdzību atbildētājam apsvērumu izteikšanai.

1.5 Apelācijas sūdzības

Prasītājs var pārsūdzēt rīkojumu, ar ko noraida maksājuma rīkojuma pieteikumu. Parasti, ievērojot noteikumus par apelācijas sūdzībām par rīkojumiem, apelācijas sūdzības tiek izskatītas bezstrīdus procedūrā apgabaltiesā (törvényszék), kurai ir jurisdikcija teritorijā, kur atrodas notāra juridiskā adrese. Apelācijas sūdzību var iesniegt 15 dienās no lēmuma paziņošanas dienas. Ja pieteikums par maksājuma rīkojumu tiek noraidīts, prasītājs var turpināt panākt prasījuma izpildi, iesniedzot vēl vienu maksājuma rīkojuma pieteikumu, iesniedzot prasību tiesā vai izvēloties citus likumīgus līdzekļus. Tādā gadījumā pieteikuma iesniegšanas tiesiskās sekas saglabājas, ja jaunais maksājuma rīkojuma pieteikums vai prasības pieteikums tiek iesniegts vai nosūtīts ierakstītā vēstulē 30 dienu laikā no dienas, kad rīkojums par pieteikuma noraidīšanu kļuvis galīgs, vai prasītājs turpina panākt prasījuma izpildi ar citiem likumīgiem līdzekļiem tajā pašā termiņā. Ja šis termiņš nav ievērots, pagarinājuma pieteikumu nepieņem. Jaunā maksājuma rīkojuma pieteikumā jānorāda tā rīkojuma atsauces numurs, ar kuru noraidīts iepriekšējais pieteikums. Prasības pieteikumam jāpievieno pats rīkojums.

Citos gadījumos lēmumu maksājuma rīkojuma procedūrā var pārsūdzēt, ja pārsūdzēšana ir atļauta saskaņā ar Likumu par maksājuma rīkojuma procedūrām vai Civilprocesa kodeksu.

Nav tiesību pārsūdzēt maksājuma rīkojumu, bet atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu, kā aprakstīts 1.6. iedaļā.

Tā kā galīgam maksājuma rīkojumam ir tādas pašas sekas kā spriedumam, pieteikumu par tā pārskatīšanu var iesniegt saskaņā ar Civilprocesa kodeksa noteikumiem. Pārskatīšana ir tās tiesas jurisdikcijā, kurai būtu bijusi jurisdikcija kā pirmās instances tiesai, ja paziņojuma par iebildumu rezultātā procedūra būtu pārcelta uz parastu civilprocesu. Ja tiek iesniegts pārskatīšanas pieteikums, tiesa saņem lietas dokumentus papīra formātā no notāra vai izgūst elektroniski no MOKK sistēmas.

Galīgu maksājuma rīkojumu nevar pārsūdzēt.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Atbildētājs notāram var iesniegt paziņojumu par iebildumu pret maksājuma rīkojumu 15 dienu laikā no tā izsniegšanas dienas. Atbildētāja iesniegtie pieteikumi par maksājuma atlikšanu vai pakāpeniski sadalītu maksājumu nav uzskatāmi par maksājuma rīkojuma apstrīdēšanu. Šādus pieteikumus var iesniegt vienīgi paziņojuma par iebildumu iesniegšanai noteiktajā termiņā. Ja atbildētājs paziņojumā par iebildumu norāda, ka izpildāmais prasījums pirms maksājuma rīkojuma izsniegšanas jau ir samaksāts, notārs paziņojuma par iebildumu izsniegšanas laikā dod prasītājam 15 dienu termiņu paziņošanai, vai prasījums joprojām pastāv. Ja ir maksājumu apliecinošs dokuments vai maksājumu darījumam ir unikāls identifikators, atbildētājam paziņojumā par iebildumu jānorāda apliecinošā dokumenta numurs un datums vai darījuma identifikācijas dati (darījuma identifikators, maksātājs utt.) un darījuma datums. Ja prasītājs pieņem atbildētāja paziņojumu vai neatbild, notārs izbeidz procedūru. Ja prasītājs apstrīd atbildētāja paziņojumu, maksājuma rīkojuma procedūru pārceļ uz parastu civilprocesu. Ja, pamatojoties uz atbildētāja paziņojumu, prasītājs samazina prasījumu, kas tiek izskatīts maksājuma rīkojuma procedūrā, tiesa civilprocesā izskata samazināto prasījumu. Jāievēro, ka maksājuma rīkojumu neuzskata par apstrīdētu, ja atbildētājs paziņo, ka viņš(-a) pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas ir veicis izpildāmā prasījuma samaksu. Tādā gadījumā maksājuma rīkojums kļūst galīgs nākamajā dienā pēc paziņojuma par iebildumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas. Ja atbildētājs nav izņēmis maksājuma rīkojumu (tas ir nosūtīts atpakaļ ar atzīmi “nepieprasīts”) un tāpēc tas jāuzskata par izsniegtu, atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu 15 dienu laikā no dokumenta, ar kuru īstenots lēmums, izsniegšanas dienas. Šis noteikums ir spēkā ar nosacījumu, ka atbildētājam, iesniedzot paziņojumu par iebildumu, ir jāsamaksā tiesu izpildītājam izpildes izmaksas, kuras prasītājs ir iepriekš samaksājis, un jāiesniedz dokumentāri pierādījumi par šo faktu notāram.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Noteiktajā termiņā iesniegta paziņojuma par iebildumu rezultātā to maksājuma rīkojuma procedūras daļu, uz kuru attiecas paziņojums par iebildumu, pārceļ uz parastu civilprocesu.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Ja maksājuma rīkojums noteiktajā termiņā netiek apstrīdēts ar paziņojuma par iebildumu, tam ir tādas pašas sekas kā galīgam tiesas spriedumam.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Ja maksājuma rīkojums noteiktajā termiņā netiek apstrīdēts ar paziņojuma par iebildumu, tam ir tādas pašas sekas kā galīgam tiesas spriedumam. Notārs sagatavo maksājuma rīkojuma eksemplāru ar apstiprinājumu, ar ko maksājuma rīkojumam tiek piešķirts juridisks spēks, un tā tiek izsniegta prasītājam.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Lēmums ir galīgs, taču gadījumā, ja atbildētājs nav izņēmis maksājuma rīkojumu un tāpēc to saskaņā ar tiesību aktiem uzskata par izsniegtu, atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu 15 dienu laikā no dokumenta, ar kuru īstenots lēmums, izsniegšanas dienas.

Pastāv iespēja iesniegt pieteikumu galīga maksājuma rīkojuma pārskatīšanai saskaņā ar Civilprocesa kodeksa noteikumiem, kā aprakstīts iepriekš 1.5. iedaļā.

Lapa atjaunināta: 05/02/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Malta

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Maltas normatīvie akti paredz īpašu tiesvedību attiecībā uz prasībām, pret kurām nav iesniegtas pretenzijas saskaņā ar Maltas Tiesību aktu krājuma 12. nodaļas 166.A pantu (Tiesu sistēmas organizācija un civilprocesa kodekss).

1.1 Procedūras darbības joma

Šo procedūru var piemērot attiecībā uz prasībām, kurās parāda summa nepārsniedz 25 000 EUR.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Pieņemamas ir prasības saistībā ar tāda parāda samaksu, kas ir noteikts, likvīds un spēkā esošs, un kas nav saistīts ar noteiktas rīcības veikšanu, un kuru summa nepārsniedz 25 000 EUR. Ja parāds nav likvīds, kreditors var turpināt procesu atbilstoši šai nodaļai, ja tas prasības summu samazina līdz summai, kas nepārsniedz 25 000 EUR, un skaidri atsakās no jebkuras sava prasījuma daļas, kas varētu pārsniegt šo summu pēc nomaksas.

Kreditors var turpināt darbību atbilstoši šim pantam tikai tad, ja debitors atrodas Maltā un saskaņā ar likumu nav nepilngadīgs vai rīcībnespējīgs un ja parāds nav izveidojies saistībā ar mantojumu, kuram nav mantinieka.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Jā, maksimālās summas ierobežojums ir 25 000 EUR.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Šīs procedūras izmantošana nav obligāta.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Nē, šo procedūru var izmantot tikai tad, ja debitors atrodas Maltā.

1.2 Kompetentā tiesa

Atbilstīgā šīs tiesvedības tiesa ir Miertiesa Maltā vai Gozo (zemākstāvošā jurisdikcija) atkarībā no lietas.

1.3 Oficiālās prasības

Kreditors uzsāk lietu, iesniedzot juridisku vēstuli, kuras saturs kreditoram jāapliecina ar zvērestu un kura jāiesniedz debitoram, un kurā skaidri jānosaka prasības pamatojums, iemesli, kāpēc prasība jāapmierina, kā arī apliecinājums par prasību pamatojošiem faktiem, kuru neesamības gadījumā prasība būs spēkā neesoša. Juridiskajā vēstulē, lai tā būtu spēkā esoša, jāiekļauj paziņojums debitoram, ka gadījumā, ja tas neatbild trīsdesmit dienās no dienas, kad viņam nogādāta iepriekšminētā juridiskā vēstule, iesniedzot ziņojumu par iepriekšminēto juridisko vēstuli un atspēkojot prasību, šāda juridiska vēstule iegūs izpildraksta statusu.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Standartizēta veidlapa nepastāv. Taču juridiskās vēstules sākumā obligāti jābūt ietvertiem šādiem vārdiem:

Šī juridiskā vēstule tiek nosūtīta atbilstoši 12. nodaļas 166.A pantam, un gadījumā, ja Jūs trīsdesmit (30) dienās uz to neatbildēsiet, tā iegūs izpildraksta statusu. Tāpēc Jūsu interesēs ir bez kavēšanās konsultēties ar advokātu vai advokāta palīgu.”

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Jā, juridiskā vēstule ir jāparaksta advokātam. Taču nav nepieciešams, lai advokāts vai advokāta palīgs (legal procurator) pārstāvētu debitoru, kurš vēlas atbildēt uz iepriekšminēto juridisko vēstuli, lai atspēkotu prasību.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Prasības pamatojumam jābūt detalizēti izskaidrotam. Būtībā juridiskajā vēstulē jānorāda iemesls, uz kuru prasība ir balstīta, iemesli, kāpēc prasība būtu jāapmierina, un prasības faktiskā pamatojuma izklāsts, kuru neesamības gadījumā prasība nav spēkā esoša.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Nē, likums neparedz rakstisku pierādījumu iesniegšanu attiecībā uz attiecīgo prasību. Taču likums nosaka, ka saistībā ar prasību vajadzētu būt iesniegtam ar zvērestu apliecinātam faktiskā pamatojuma apliecinājumam.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Šis procesuālais rīkojums veikt maksājumu netiek iesniegts kā pieteikums, bet gan kā juridiska vēstule. Tādēļ tiesa nevar noraidīt prasību, ja no debitora puses nav iebildumu. Ja debitoram pret prasību ir pretenzijas, kreditors nevar piedzīt viņam parādā esošo naudas summu šādā maksājuma kārtībā, tādēļ būtu jāuzsāk tiesvedība. Ir jāpiemin, ka tad, ja debitors pienācīgi izsaka pretenzijas pret prasību, maksājuma rīkojumu nevar atkārtoti izmantot pret debitoru attiecībā uz to pašu prasību, kas iekļauta debitoram piegādātajā juridiskajā vēstulē.

1.5 Apelācijas sūdzības

Pārsūdzība šajā procedūrā nav iespējama. Ja debitors izsaka pretenzijas pret prasību, kreditoram jāuzsāk tiesvedība. Taču, ja debitors neiesniedz savu pretenziju trīsdesmit dienās no dienas, kad ir saņēmis maksājuma rīkojumu (juridisko vēstuli), rīkojums iegūst izpildraksta statusu. Šajā posmā debitors var iesniegt pretenzijas attiecībā uz izpildrakstu divdesmit dienās no izpildraksta vai cita juridiskā akta pirmās saņemšanas dienas. Šis izpildraksts tiek anulēts un pasludināts par spēkā neesošu, ja tiesa uzskata, ka:

i) debitors nav zinājis par iepriekšminēto juridisko vēstuli, jo nav bijis pienācīgi informēts; vai

ii) juridiskajā vēstulē nav bijusi norādīta nepieciešamā informācija, kas noteikta tiesību aktos (kā minēts iepriekš tekstā).

1.6 Paziņojums par iebildumu

Kad debitors saņem juridisko vēstuli, tas kreditora prasību var noraidīt.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja debitors pienācīgi iesniedz pretenzijas pret prasību, kreditors šo procedūru nevar izmantot. Jāpiemin, ka tad, ja debitors pienācīgi izsaka pretenzijas pret prasību, pret debitoru nevar atkārtoti pielietot speciālo procedūru, kas aprakstīta šajā nodaļā, attiecībā uz to pašu prasību, kas norādīta debitoram piegādātajā juridiskajā vēstulē.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Pretenziju apliecinājuma neesamības gadījumā kreditors var turpināt procedūru, lai iegūtu izpildrakstu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Juridiskā vēstule, kas iesniegta atbilstoši šai procedūrai (un nav apstrīdēta), ir jāreģistrē. Pieteicējam, kurš vēlas panākt tādas juridiskās vēstules reģistrāciju, kas kļūtu par izpildrakstu, Tiesu reģistrā ir jāiesniedz juridiskās vēstules likumīga kopija, tostarp piegādes apliecinājums un visu līdz tam brīdim saņemto atbilžu kopijas, ja tādas pastāv.

Saņemot dokumentu, kas minēts 2. apakšpantā, reģistra darbiniekiem jāizskata iesniegtie dokumenti un jāpārbauda, vai debitors ir iesniedzis atbildi noteiktajā laikā, un gadījumā, ja reģistra darbinieks konstatē, ka pastāv nosacījumi, lai juridiska vēstule tiktu reģistrēta kā izpildraksts, viņš turpina reģistrēt iesniegtos dokumentus reģistrā, kas zināms kā Juridisko vēstuļu — izpildrakstu reģistrs, kuru reģistra darbinieks uztur saistībā ar 166.A pantu.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Pārsūdzības iespēja nepastāv, taču izpildrakstu, kas iegūts atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem, var anulēt vai pasludināt par spēkā neesošu, ja ir iesniegts pieteikums Maltas vai Gozo Miertiesā un ja debitors to ir iesniedzis divdesmit dienās no pirmā izpildrīkojuma vai cita juridiskā akta izdošanas ar šādu nosaukumu, un ja tiesa nosaka, ka:

a) debitors nav zinājis par iepriekš minētās juridiskās vēstules esamību, jo nav bijis pienācīgi informēts; vai

b) juridiskajā vēstulē nav bijusi norādīta visa nepieciešamā informācija.

Lapa atjaunināta: 24/08/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Nīderlande

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Nošķir Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru un procedūras, kas saistītas ar parāda piedziņu un citām prasībām Nīderlandē. Informāciju par pēdējām minētajām procedūrām skatīt iedaļā “Maza apmēra prasības”.

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra (Regula (EK) Nr. 1896/2006, kas stājās spēkā 2008. gada 12. decembrī), turpmāk “EMRP”, ļauj atgūt neapstrīdētas pārrobežu prasības civillietās un komerclietās, izmantojot vienotu procedūru, kuras pamatā ir standarta veidlapas (Saite atveras jaunā logāhttp://www.overheid.nl/).

Pārrobežu lieta ir strīds, kurā vismaz vienai no pusēm ir domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta dalībvalstī , kas nav prasību saņēmušās tiesas atrašanās dalībvalsts. Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra ir noteikta finanšu prasību piedziņai par konkrētu summu, kas bija jāsamaksā tajā brīdī, kad tika iesniegts pieteikums Eiropas maksājuma rīkojumam.

Minētā regula ir piemērojama starp visām ES valstīm, izņemot Dāniju. Nīderlande ieviesa 2009. gada 29. maija EMRP regulas īstenošanas likumu (Uitvoeringswet (EBB–Vo)), lai īstenotu Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru Nīderlandē.

Nīderlandē nav vienotas procedūras neapstrīdētu pārrobežu finanšu prasību piedziņai. Maksājuma rīkojums tika atcelts 1991. gada beigās, ieviešot kantona tiesas procedūru. Lai puse šādos gadījumos varētu izvirzīt tiesības pret izvairīgu parādnieku, ir vajadzīga tiesas pavēstes procedūra. Skatīt arī sadaļas “Maza apmēra prasības” un “Kā rīkoties?”

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra tika izveidota prasībām, kuru summa pārsniedz EUR 2000.

Visā procedūras gaitā pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam sagatavo rakstiski, izmantojot standarta veidlapas. Minētās veidlapas ir pieejamas visās oficiālajās valodās Eiropas e-tiesiskuma portāla (https://e-justice.europa.eu) sadaļā Dinamiskās veidlapas.

Nīderlandē Hāgas rajona tiesa (Rechtbank) ir iecelta par kompetento tiesu pieteikumu izskatīšanai Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā. Nīderlande ir izvēlējusies šīs procedūras nolūkos pieņemt tikai veidlapas, kas sagatavotas nīderlandiešu valodā. Tiesa, kas izskata pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam, iekasē tiesas nodevu. Plašāku informāciju par piemērojamo likmi skatīt tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāhttp://www.rechtspraak.nl/.

EMRP pieteikums

Pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam iesniedz Hāgas rajona tiesai, izmantojot A pieteikuma veidlapu (https://e-justice.europa.eu).

Ja A pieteikuma veidlapa ir aizpildīta nepilnīgi, tiesa izmanto B veidlapu, lai sniegtu prasītājam iespēju noteiktā termiņā papildināt vai labot pieteikumu.

Ja pieteikums atbilst tikai dažiem no paredzētajiem nosacījumiem, tiesa izmanto C veidlapu, lai prasītājam ierosinātu grozījumus sākotnējā pieteikumā. Prasītājam jāatbild uz šādu ierosinājumu tiesas noteiktajā termiņā. Ja prasītājs pieņem ierosinājumu, tiesa izdod Eiropas maksājuma rīkojumu par pieteikuma daļu, kas ir pieņemama. Prasītājs pēc savas vēlēšanās var mēģināt piedzīt atlikušo prasības daļu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja prasītājs neatbild tiesas noteiktajā termiņā vai atsakās pieņemt ierosinātos grozījumus viņa(-s) sākotnējā pieteikumā, tiesa pilnībā noraida sākotnējo pieteikumu. Ja pieteikuma formāts atbilst visām prasībām, tiesa parasti izdod Eiropas maksājuma rīkojumu 30 dienu laikā (izmantojot E veidlapu).

Iebildums pret EMRP

Tiesa informē atbildētāju par Eiropas maksājuma rīkojumu, to nosūtot pa pastu ierakstītā vēstulē, ko izsniedz pret apstiprinājumu par saņemšanu, vai izmantojot tiesu izpildītāja paziņojumu. Atbildētāju informē, ka viņam(-ai) ir šādas iespējas:

  • samaksāt prasītājam maksājuma rīkojumā norādīto summu vai
  • 30 dienu laikā no rīkojuma izsniegšanas vai paziņošanas atbildētājam iesniegt paziņojumu par iebildumu, izmantojot standarta F veidlapu.

Ja tiek iesniegts paziņojums par iebildumu, Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru izbeidz. Tad procedūru turpina saskaņā ar valsts procesuālo tiesību aktu normām (skatīt arī 1.7. iedaļu). Ja atbildētājs neiesniedz paziņojumu par iebildumu noteiktajā termiņā, izcelsmes tiesa paziņo, ka Eiropas maksājuma rīkojums ir izpildāms (izmantojot standarta G veidlapu), un nosūta šādu paziņojumu prasītājam.

Maksājuma rīkojumu, kas paziņots par izpildāmu izcelsmes dalībvalstī, atzīst un var izpildīt ikvienā dalībvalstī, un tam nav vajadzīga izpildāmības deklarācija.

1.1 Procedūras darbības joma

Eiropas maksājuma rīkojumu var pieprasīt par finanšu prasībām civillietās un komerclietās, kurām iestājies samaksas termiņš un kuras pēc būtības ir “pārrobežu prasības” (skatīt arī 1.1.1. iedaļu). Pārrobežu prasība pastāv tad, ja kreditora un parādnieka domicils ir dažādās ES dalībvalstīs.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Eiropas maksājuma rīkojuma materiālā piemērošanas joma ir civillietas un komerclietas. Eiropas maksājuma rīkojuma piemērošanas joma neietver šādas lietas:

  • ieņēmumu lietas;
  • muitas lietas;
  • administratīvas lietas;
  • lietas saistībā ar valsts atbildību;
  • lietas maksātnespējas tiesību, laulāto mantisko attiecību tiesību, mantojuma tiesību un sociālā nodrošinājumā jomā; un
  • lietas, kas attiecas uz ārpuslīgumiskām saistībām (jo īpaši uz prettiesisku darbību pamata), izņemot, ja uz tām attiecas nolīgums starp pusēm vai ir notikusi parāda piedzīšana vai ja tās attiecas uz nomaksātiem parādiem, kas izriet no kopīpašuma tiesībām.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Attiecībā uz Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru vai iekšējām parāda piedziņas procedūrām maksimālo ierobežojumu nepiemēro.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra nav obligāta.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Ja spriedumu paredzēts izpildīt valstī ārpus ES, tas, vai maksājuma rīkojuma procedūru var īstenot un — ja to var īstenot — vai Eiropas maksājuma rīkojumu var izpildīt, ir atkarīgs no attiecīgās valsts starptautiskajām privāttiesībām. Daudzos gadījumos būs vajadzīgs izpildu dokuments (exequatur).

1.2 Kompetentā tiesa

Nīderlandē Hāgas rajona tiesa ir iecelta par kompetento tiesu pieteikumu izskatīšanai Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā. Nīderlande ir izvēlējusies šīs procedūras nolūkos pieņemt tikai veidlapas, kas sagatavotas nīderlandiešu valodā. Iesniedzot pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam, prasītājam ir jāmaksā tiesas nodevas. Piemērojamo likmi skatīt tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāhttp://www.rechtspraak.nl/.

1.3 Oficiālās prasības

Eiropas maksājuma rīkojums jāizdod pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas.

Pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam iesniedz, izmantojot standarta A veidlapu (https://e-justice.europa.eu). Nīderlande ir izvēlējusies pieņemt tikai veidlapas, kas sagatavotas nīderlandiešu valodā.

Pieteikuma veidlapu var iesniegt papīra formātā vai izmantojot jebkurus citus tiesas atzītus saziņas līdzekļus.

Pamatojoties uz EMRP regulas 7. panta 2. punktu, pieteikumā jānorāda:

a)        vārdi/nosaukumi un adreses — pusēm un tiesai, kurā pieteikumu iesniedz;

b)        prasības summa;

c)        ja ir pieprasīti procenti — procentu likme un laikposms, par kuru procenti prasīti;

d)        prasības ierosināšanas iemesls, tostarp to apstākļu apraksts, kas ir prasības pamatā;

e)        pierādījumu apraksts;

f)         jurisdikcijas pamati; un

g)        lietas pārrobežu būtība.

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā prasītājam jāapliecina, ka viņš(-a) ir aizpildījis A veidlapu patiesi un labticīgi. Eiropas maksājuma rīkojumu izdod, pamatojoties vienīgi uz prasītāja sniegto informāciju, un tiesa to nepārbauda.

Eiropas maksājuma rīkojumu paziņo atbildētājam, to nosūtot pa pastu ierakstītā vēstulē, ko izsniedz pret apstiprinājumu par saņemšanu, vai izmantojot tiesu izpildītāja paziņojumu. Apstiprinājuma par saņemšanu nosūtīšana atpakaļ tiesas kancelejai ļauj tiesai noteikt, vai Eiropas maksājuma rīkojumu var paziņot par provizoriski izpildāmu. Ja rīkojumu izsniedz ar tiesu izpildītāja paziņojumu, tiesa šim nolūkam piesaista tiesu izpildītāju.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Jā, standarta veidlapu izmantošana ir obligāta Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā. Veidlapas var lejupielādēt tīmekļa vietnē https://e-justice.europa.eu.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē, Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā advokāta pārstāvība nav vajadzīga, un pusēm nav jāierodas tiesā. Ja tiek īstenota parāda piedziņas procedūra Nīderlandē, tas, vai ir vajadzīga advokāta pārstāvība, ir atkarīgs no procedūras veida un prasības līmeņa. Skatīt arī sadaļas “Maza apmēra prasības” un “Prasības iesniegšana tiesā”.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Prasības iemesls, tostarp prasības pamatā esošo pierādījumu izklāsts, ir jāiekļauj Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras standarta A veidlapā, tomēr sīkāks izklāsts nav vajadzīgs.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Principā nav vajadzības sniegt plašāku prasības pamatojumu Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā. Pieejamie pierādījumi ir jāizklāsta A veidlapā.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Pieteikumu noraida, ja tas neatbilst noteiktajām prasībām. Ja pieteikums Eiropas maksājuma rīkojumam atbilst tikai dažām noteiktajām prasībām, prasītājam tiek dota iespēja papildināt vai labot pieteikumu vai pieņemt tiesas ierosinātos labojumus. Ja prasītājs nenosūta atbildi tiesas norādītajā termiņā vai noraida tiesas ierosinājumu, tiesa pilnībā noraida pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam. Pieteikuma noraidījumu nav tiesības pārsūdzēt. Tomēr prasītājs joprojām var uzturēt savu prasību, iesniedzot citu pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam vai izmantojot citu procedūru, kas paredzēta dalībvalsts tiesību aktos.

1.5 Apelācijas sūdzības

Pārsūdzēšanas tiesību nav. Tomēr atbildētājam ir iespēja pieprasīt pārskatīšanu. Vairāk informācijas skatīt 1.8. iedaļā. Attiecībā uz procedūru Nīderlandē pārsūdzēšanas tiesības principā ir pieejamas.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu 30 dienu laikā no maksājuma rīkojuma izsniegšanas vai paziņošanas. Atbildētājam minētais iebildums jāiesniedz, izmantojot standarta F veidlapu (https://e-justice.europa.eu), un tas ir vajadzīgs tikai, lai apstrīdētu prasību. Plašāks pamatojums nav vajadzīgs.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja atbildētājs iesniedz paziņojumu par iebildumu noteiktajā termiņā (30 dienu laikā), izmantojot standarta F veidlapu, Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra tiek izbeigta. Tad procedūra tiek turpināta vispārējā pamattiesvedībā, izņemot, ja prasītājs pieteikuma Eiropas maksājuma rīkojumam papildinājumā iebilst pret pārcelšanu uz vispārēju civilprocesu. Prasītājs var par to informēt vēlāk, tomēr tas jāizdara pirms rīkojuma izdošanas (EMRP regulas 7. panta 4. punkts).

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Ja atbildētājs neiesniedz paziņojumu par iebildumu 30 dienu laikā, tiesa pēc savas iniciatīvas izmanto standarta G veidlapu, lai paziņotu, ka Eiropas maksājuma rīkojums ir izpildāms, un nosūta izpildāmo Eiropas maksājuma rīkojumu prasītājam. Maksājuma rīkojums, kas paziņots par izpildāmu, ir izpildāms jebkurā dalībvalstī, tam nav vajadzīga izpildāmības deklarācija. EMRP regulas īstenošanas likuma 9. pants paredz atbildētājam iespēju iesniegt pieteikumu par pārskatīšanu (skatīt arī 1.8.2. iedaļu).

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi reglamentē izpildes dalībvalsts tiesību akti, ja vien EMRP regulā nav paredzēts citādi. Eiropas maksājuma rīkojuma, ko izcelsmes tiesa paziņojusi par izpildāmu, kopija jāiesniedz tiesai vai izpildes iestādei. Minētajam dokumentam ir jāatbilst nosacījumiem, kuriem jābūt izpildītiem, lai varētu pārliecināties par tā autentiskumu. Jābūt arī iesniegtam Eiropas maksājuma rīkojuma tulkojumam nīderlandiešu valodā.

Izpildes posmā izpildi var noraidīt tikai, pamatojoties uz atbildētāja pieteikumu. Šāda noraidīšana ir iespējama, ja Eiropas maksājuma rīkojums ir pretrunā agrākam lēmumam vai rīkojumam, kas iepriekš izdots jebkurā dalībvalstī vai trešā valstī. Šādam agrākam lēmumam (vai rīkojumam) jābūt saistītam ar to pašu rīcības iemeslu, un tam jāatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi izpildes dalībvalstī, un pretrunīgums nedrīkst būt par iemeslu iebildumam izcelsmes dalībvalsts tiesvedībā.

Izpildi atsaka, ja atbildētājs jau ir samaksājis Eiropas maksājuma rīkojumā piespriesto summu. Nekādi apstākļi nevar būt par pamatu Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanai tiesā pēc būtības.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Eiropas maksājuma rīkojums ir galīgs, izņemot, ja atbildētājs iesniedz pieteikumu par tā pārskatīšanu.

Šāda iespēja ir paredzēta EMRP regulas īstenošanas likuma 9. pantā. Tas nozīmē, ka konkrētos apstākļos atbildētājs var lūgt izcelsmes tiesai Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu pat pēc tam, kad ir beidzies 30 dienu termiņš paziņojuma par iebildumu iesniegšanai. Šāds pieteikums jāiesniedz četru nedēļu laikā no maksājuma rīkojuma paziņošanas atbildētājam, no brīža, kad beiguši pastāvēt izņēmuma apstākļi, kas lieguši iesniegt iebildumu, vai no brīža, kad atbildētājs uzzinājis, ka Eiropas maksājuma rīkojums ir izdots acīmredzami nepareizi.

Lapa atjaunināta: 17/11/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Austrija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

1.1 Procedūras darbības joma

Austrijas Civilprocesa kodekss paredz praksē sevi pierādījušu un pārbaudītu maksājuma rīkojuma procedūru (Mahnverfahren) prasībām par maksājumu piedziņu. Vairums maksājuma prasību Austrijā tiek ierosinātas tiešsaistē — vienkāršotā, operatīvā maksājuma rīkojuma procedūrā.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Maksājuma rīkojuma procedūra ir paredzēta tikai tādu maksājuma prasību īstenošanai, kas nav izskatāmas īpaša veida bezstrīdus kārtībā (Ausserstreitverfahren). Maksājuma rīkojuma procedūra nav savienojama ar bezstrīdus procedūras principu, kas paredz, ka tiesai jānoskaidro visi ar tās lēmumu saistītie fakti ex officio, t. i., bez puses pieteikuma. Tā kā īpašas procesuālās prasības attiecas arī uz lietām saistībā ar sociālā nodrošinājuma tiesībām un prasībām, pamatojoties uz čekiem vai vekseļiem, šīs lietas nevar ierosināt maksājuma rīkojuma procedūras kārtībā.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Kopš 2009. gada 1. jūlija maksājuma rīkojuma procedūra attiecas uz strīdiem, kuru summa nepārsniedz EUR 75 000. Prasības, kuru summa pārsniedz šo ierobežojumu, ir jāceļ kā sagatavošanas pieteikums “parastajā” civilprocesuālajā kārtībā.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Austrijā maksājuma rīkojuma procedūra ir obligāta attiecībā uz prasībām, kuru summa nepārsniedz iepriekš minēto.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Austrijas maksājuma rīkojuma procedūru nevar izmantot, ja atbildētāja domicils, pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir ārvalstīs. Šādi strīdi ir izšķirami “parastā” civilprocesuālā kārtībā. Atkarībā no prasības piekritīgā tiesa vai nu lūgs atbildētājam četrās nedēļās iesniegt aizstāvības rakstu, vai arī noteiks tiesas sēdes datumu.

Alternatīvi maksājuma prasības pret atbildētājiem, kuri ir kādas citas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, var celt saskaņā ar Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru.

1.2 Kompetentā tiesa

Maksājuma prasības par summām, kas nepārsniedz EUR 15 000 (kopš 2013. gada 1. janvāra), ir jāiesniedz rajona tiesā (Bezirksgericht). Prasības, kuru summa ir lielāka par EUR 15 000, ir jāiesniedz pirmās instances tiesā, ja vien minētās prasības nav rajonu tiesu īpašajā jurisdikcijā.

Saistībā ar Austrijas maksājuma rīkojuma procedūru tiesu jurisdikciju reglamentē vispārējie noteikumi, t. i., nav paredzēti īpaši noteikumi par jurisdikciju. Informāciju par Austrijas jurisdikcijas noteikumiem skatiet faktu lapā sadaļā “Lietu piekritība tiesām”. Informācija par to, kurai tiesai ir jurisdikcija konkrētās civillietās, ir atrodama Austrijas Federālās Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē, sadaļā “e-Government” “Saite atveras jaunā logāGerichtssuche” (“e-valdība” “Tiesu meklēšana”).

Austrijā jurisdikcija saistībā ar Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru ir vienīgi Vīnes iecirkņa tiesai komerclietās (Bezirksgericht für Handelssachen).

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Maksājuma prasības ir jāiesniedz, izmantojot standarta veidlapu. Austrijā maksājuma rīkojuma procedūrā izmanto dažādas veidlapas atkarībā no tā, vai maksājuma prasība tiek ierosināta “parastajā” maksājuma rīkojuma procedūrā, maksājuma rīkojuma tiesas procesā darba tiesā vai saskaņā ar Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru. Veidlapas ir iespējams lejupielādēt no Federālās Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnes, tās atrodamas sadaļā “Saite atveras jaunā logāBürgerservice” (“Pilsoņiem pieejamie pakalpojumi”), tās var arī aizpildīt tiešsaistē.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Prasītājiem, kas ceļ prasību par rīkojuma par maksājuma piedziņu izdošanu strīdā, kura summa pārsniedz EUR 5000, ir nepieciešama juridiska pārstāvība. Iepriekš teiktais neattiecas uz lietām, kas saskaņā ar tiesību aktiem izskatāmas rajona tiesā neatkarīgi no strīda summas (piem., tiesā, kurai ir piekritība pēc lietas būtības). Šādās lietās juridiskā pārstāvība ir “relatīva” prasība, t. i., puses var rīkoties savā vārdā pašas, bet gadījumā, ja tās vēlas būt pārstāvētas, tām ir jāpiesaista advokāts.

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā nav paredzēta prasība par juridisko pārstāvību.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Prasības, kas reglamentē pieteikuma par maksājuma rīkojuma izdošanu saturu, būtiski neatšķiras no prasībām, kuras reglamentē “parastajā” kārtībā iesniedzamās prasības. Iesniedzot pieteikumu par maksājuma rīkojuma izdošanu, prasītājiem nav jāsniedz prasības tiesiskais pamatojums. Tomēr apstākļi, kas minēti, lai pamatotu prasību, ir jāapraksta pietiekami detalizēti, lai būtu iespējams identificēt prasību un noteikt konkrēto pieprasījumu (t. i., pieteikumam ir jābūt pārliecinošam).

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Austrijā maksājuma rīkojuma procedūrā nav paredzēts pienākums uzrādīt pierādījumus. Tāpēc, lai celtu prasību par rīkojuma par maksājuma piedziņu izdošanu, nav nepieciešams iesniegt dokumentus, ar kuriem prasība tiek pamatota. Tomēr prasītājiem, kas saņem vai cenšas saņemt maksājuma rīkojumu krāpšanas ceļā, norādot savā pieteikumā nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, tiks uzlikts naudas sods saskaņā ar Austrijas Civilprocesa kodeksu.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Tiesa novērtē pieteikumu, pārskatot to tikai kopumā. Tā nepārbauda, vai saturs ir precīzs; tā tikai novērtē prasības juridisko būtību (t. i., vai prasība ir pārliecinoša). Ja pieteikums maksājuma rīkojuma saņemšanai atbilst prasībām formas un satura ziņā (t. i., tajā ir norādīta konkrēta prasība, minēti fakti, no kuriem var izsecināt prasību, citēti pierādījumi un dota informācija par jurisdikciju, un pēc tā prasību ir iespējams identificēt), tiesa izsniegs maksājuma rīkojumu. Austrijas Civilprocesa kodeksā nav noteikuma, kas paredzētu, ka pieteikumi maksājuma rīkojuma saņemšanai būtu noraidāmi formālu iemeslu dēļ. Ja tiesa uzskata, ka nav ievērotas uz maksājuma rīkojumu attiecināmās prasības, tā nekavējoties ierosinās “parasto” tiesas procesu; tā nenoraidīs pieteikumu. Tomēr atsevišķu formālu nepilnību gadījumā tiesa var vispirms ierosināt korekcijas procedūru, liekot prasītājam izlabot nepilnības.

1.5 Apelācijas sūdzības

Tā kā saskaņā ar Austrijas Civilprocesa kodeksu pieteikumi maksājuma rīkojuma saņemšanai nav noraidāmi un tiek automātiski nodoti izskatīšanai “parastajā” procesuālajā kārtībā, tiesības iesniegt pārsūdzību nav nepieciešamas.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Termiņš iebildumu iesniegšanai par maksājuma rīkojumu ir četras nedēļas, sākot no dienas, kad maksājuma rīkojuma rakstisks eksemplārs ir nodots atbildētājam. Šo termiņu tiesa nevar ne pagarināt, ne saīsināt.

Iebildumi pret pirmās instances tiesas piešķirtiem maksājuma rīkojumiem (lietās, kurās strīda summa ir no EUR 15 000 līdz EUR 75 000) ir jāiesniedz aizstāvības raksta formā. Tas nozīmē, ka iebildumā jābūt ietvertam īpašam pieprasījumam, iebildumu pamatojošo faktu un apstākļu aprakstam, kā arī pierādījumiem, kas pamato atbildētāja apgalvojumus. Lai iesniegtu iebildumus tiesā, juridiskā pārstāvība ir obligāta.

Lai iesniegtu iebildumu tiesas procesā rajona tiesā (t. i., saistībā ar strīdiem, kuru summa nepārsniedz EUR 15 000, vai — gadījumā, ja tiesai ir piekritība pēc lietas būtības, — nepārsniedz EUR 75 000), juridiskā pārstāvība nav obligāta. Iesniedzot iebildumus rakstiski, šādos tiesas procesos pietiek, ja atbildētājs tiesai, kas izsniegusi maksājuma rīkojumu, nosūta parakstītu vēstuli, kurā norādīts, ka viņš/viņa iebilst pret maksājuma rīkojumu. Tiesas procesā pirmās instances tiesā nav paredzēta prasība, ka atbildētājam savs iebildums būtu jāpamato. Atbildētājs var reģistrēt iebildumu arī mutiski tiesā, kas izsniegusi maksājuma rīkojumu, vai rajona tiesā apgabalā, kur ir viņa/viņas dzīvesvieta.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja atbildētājs iebildumu iesniedz laikā, maksājuma rīkojums zaudē spēku un tiesa automātiski nodod pārsūdzību izskatīšanai “parastajā” procesuālajā kārtībā, kā arī uzklausa prasībā norādītos apgalvojumus un iebildumus pret tiem.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Austrijā maksājuma rīkojuma procedūra norisinās vienā posmā. Ja atbildētājs maksājuma rīkojumu neapstrīd vai neapstrīd to noteiktajā laikā, maksājuma rīkojums automātiski kļūst izpildāms — prasītājam šai nolūkā nav jāiesniedz vēl viens pieteikums. Tāpēc tiesību aktos nav paredzēts noteikums par otrās tiesas lēmumu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Tiesa pēc savas iniciatīvas apstiprina, ka maksājuma rīkojums ir izpildāms. Lai ierosinātu izpildes procedūru pret atbildētāju, prasītājs var izmantot apliecinātu maksājuma rīkojuma kopiju.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Maksājuma rīkojumus, kas izsniegti, ievērojot Austrijas maksājuma rīkojuma procedūru, var apstrīdēt tikai tad, ja tiek iesniegts iebildums. Atbildētājam nav citu pārsūdzības tiesību. Maksājuma rīkojumā ietverto lēmumu par izmaksām prasītājs un atbildētājs var apstrīdēt izmaksu pārsūdzības kārtībā (Kostenrekurs) 14 dienās no lēmuma nodošanas dienas. Atbildētājs var jebkurā laikā ierosināt prasību par nopietniem pārkāpumiem saistībā ar maksājuma rīkojuma nodošanu, iesniedzot pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai, ka izpilde ir atceļama. Ja iesniegt iebildumu laikā atbildētājiem ir traucējuši nenovēršami un neparedzami notikumi, atbildētāji 14 dienās no dienas, kad tika novērsti šķēršļi, kuru dēļ viņi tika nokavējuši iebildumu iesniegšanas termiņu, var iesniegt pieteikumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

Lapa atjaunināta: 11/03/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Polija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Tiesa izdod maksājuma rīkojumu, ja prasītājs izvirza naudas prasību vai citu līdzvērtīgu prasījumu.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Maksājuma rīkojumu var izdot neatkarīgi no prasības summas.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Šī procedūra nav obligāta. Tiesa izdod maksājuma rīkojumu pēc prasītāja rakstiska pieprasījuma, kas izteikts prasības pieteikumā.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Maksājuma rīkojuma procedūru nevar ierosināt, ja maksājuma rīkojumu nevar izsniegt atbildētājam Polijā.

1.2 Kompetentā tiesa

Maksājuma rīkojuma procedūra ir rajona tiesu (rejonowy) un apgabaltiesu (okręgowy) jurisdikcijā.

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Nav standartizētas veidlapas.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Maksājuma rīkojuma procedūrā advokāta pārstāvība (przymus adwokacki) nav obligāta.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Prasības pieteikumā precīzi jānorāda prasība un jāizklāsta faktiskie apstākļi, ar kuriem pamato prasību.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Apstākļi, ar kuriem pamato prasību, ir jāpierāda, pievienojot prasības pieteikumam šādus dokumentus:

a)        oficiāls dokuments;

b)        parādnieka pieņemts rēķins;

c)        parādniekam adresēts maksājuma pieprasījums un parādnieka rakstisks apliecinājums par parāda atzīšanu;

d)        parādnieka atzīts maksājuma pieprasījums, ko banka atsūtījusi atpakaļ un kas nav apmaksāts, jo bankas kontā nepietiek līdzekļu.

Tiesa arī izdod maksājuma rīkojumu pret parādnieku, pamatojoties uz pienācīgi sagatavotu vekseli, čeku, garantiju vai IOU (“esmu parādā”) parādzīmi, par kuras autentiskumu un saturu nav šaubu.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Tiesa noraida prasības pieteikumu šādos gadījumos:

1)      ja tiesas process nav pieļaujams;

2)      ja ir jau ierosināta lieta par to pašu prasību starp tām pašām pusēm vai ja šāda lieta jau ir galīgi iztiesāta;

3)      ja vienai no pusēm nav tiesību būt par pusi tiesvedībā vai ja prasītājam nav tiesību veikt procesuālas darbības un viņu nepārstāv likumīgs pārstāvis, vai ja prasītāja organizatoriskās struktūras vadības sastāvs ir nepilnīgs, ciktāl tas liedz prasītājam rīkoties.

1.5 Apelācijas sūdzības

Skatīt 1.6. punktu.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Iesniedz rakstisku paziņojumu par iebildumu tiesai, kas izdevusi maksājuma rīkojumu. Paziņojumā atbildētājam jānorāda, vai viņš(-a) iebilst pret rīkojumu pilnībā vai daļēji, un jāizklāsta prasījuma tiesiskais pamats, kas jāiesniedz pirms strīda par lietas būtību, pretējā gadījumā zaudējot tiesības to izvirzīt, kā arī faktiskie apstākļi un pierādījumi. Tiesa neņem vērā apgalvojumus un pierādījumus, kas iesniegti novēloti, izņemot, ja puse var pierādīt, ka tā ne savas vainas dēļ nav varējusi tos izklāstīt paziņojumā par iebildumu vai ka, pieņemot novēloti iesniegtus apgalvojumus un pierādījumus, lietas izskatīšana netiks aizkavēta, vai ka pastāv citi izņēmuma apstākļi.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja paziņojums par iebildumu iesniegts pareizi, tiesnesis nosaka tiesas sēdes datumu un liek paziņojumu izsniegt prasītājam.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Maksājuma rīkojums pēc tā izdošanas ir apķīlāšanas rīkojums (tytuł zabezpieczenia), un to var izpildīt bez vajadzības paziņot tā izpildāmību.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Kad beidzies termiņš paziņojuma par iebildumu iesniegšanai, maksājuma rīkojums kļūst izpildāms bez turpmākām formalitātēm.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Maksājuma rīkojums, kas izdots maksājuma rīkojuma procedūrā, nav pārsūdzams.

Lapa atjaunināta: 20/05/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Portugāle

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Valsts maksājuma rīkojuma procedūra ir piemērojama šādām prasībām:

  • Finanšu saistībām, kas izriet no līgumiem, kuru summa nepārsniedz 15 000 EUR saskaņā ar 1998. gada 1. septembra Dekrētlikuma Nr. 269 1. pantu;
  • Maksājuma kavējumu komercdarījumos, neskatoties uz to vērtību, kā to paredz 2013. gada 10. maija Dekrētlikuma Nr. 62 10. panta 1. punkts.

Saskaņā ar maksājuma rīkojuma procedūru, ko paredz valsts tiesību akti, iepriekš minētajos gadījumos un gadījumos, kad prasība nav apstrīdēta, kreditors var saņemt izpildrakstu (título executivo), bez nepieciešamības iesniegt prasību par fakta konstatēšanu.

Maksājuma rīkojuma procedūra ir noteikta Dekrētlikumā Nr. 269/98 un to regulē šā likuma pielikuma II nodaļa. Likuma 10. pants attiecas uz maksājuma rīkojuma pieteikuma paraugu, kas apstiprināts ar 2020. gada 28. janvāra ministrijas īstenošanas rīkojumu Nr. 21.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Attiecībā uz prasībām, kas izriet no līgumiem, kuru summa nepārsniedz 15 000 EUR.

Attiecībā uz prasībām, kas izriet no komercdarījumiem, nepastāv augšējās robežas.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Procedūras izmantošana nav obligāta.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Tiesību normas par maksājuma rīkojuma procedūru neizslēdz gadījumus, kad parādnieks dzīvo ārpus Portugāles.

1.2 Kompetentā tiesa

Portugālē kompetentā iestāde ir Valsts maksājumu rīkojumu birojs (Balcão Nacional de Injunções), atsevišķs reģistrs, kas atrodas Porto. Kontaktinformācija ir atrodama Saite atveras jaunā logāšeit.

Kreditors var izvēlēties iesniegt uz maksājuma rīkojuma pieteikumu Valsts maksājumu rīkojumu birojā, tiesas kancelejā pēc saistību izpildes vietas vai tiesas kancelejā pēc parādnieka dzīvesvietas, kas to attiecīgi pārsūtīs Valsts maksājumu rīkojumu birojam (Dekrētlikuma Nr. 269/98 pielikuma 8. panta 1. punkts).

Lietotāji var apspriesties par maksājuma rīkojuma procedūru un piekļūt izpildu dokumentam elektroniski Saite atveras jaunā logāCitius portālā.

1.3 Oficiālās prasības

Saskaņā ar Dekrētlikuma Nr. 269/98 pielikuma 10. pantu, maksājuma rīkojuma procedūras izpratnē prasītājam ir:

  • jānorāda tiesas kanceleja, kam pieteikums ir adresēts;
  • jānorāda puses;
  • jānorāda vieta, kur jāiesniedz paziņojums, norādot arī, vai tā ir rakstiskā līgumā atrunātā “dzīvesvieta”;
  • konspektīvi jāizklāsta prasības pamatā esošie fakti;
  • jāformulē prasība, norādot pamatsummu, maksājamos procentus un citas maksājamās summas;
  • jāapliecina, ka ir samaksātas tiesas nodevas;
  • nepieciešamības gadījumā, jānorāda, ka prasība attiecas uz “komerciālu darījumu”;
  • jānorāda sava dzīvesvieta;
  • jānorāda sava e-pasta adrese, ja viņš/viņa vēlas paziņojumus vai informāciju saņemt elektroniski;
  • jānorāda, vai viņš/viņa vēlas, lai lieta tiktu izskatīta kā prasība par fakta konstatēšanu, ja paziņošana tiktu kavēta;
  • jānorāda tiesa, kas ir kompetenta novērtēt dokumentus, ja lieta jāizskata kā prasība par fakta konstatēšanu;
  • jānorāda, vai viņš/viņa vēlas, lai paziņojumu nodotu tiesu izpildītājs vai likumīgais pārstāvis; ja vēlas, tad jānorāda attiecīgās personas vārds, uzvārds un darbavietas adrese;
  • ja lieta ir saistīta ar patērētāju līgumu, jānorāda, vai līgumā ir norādīti vispārējie noteikumi saskaņā ar sodu, kas tiek uzskatīts par ļaunprātīgu prāvnieku;
  • jāparaksta pieteikums.

Noteikumi par rīkojuma pieteikuma iesniegšanu un izsniegšanu ir minēti ministrijas īstenošanas rīkojuma (Portaria) Nr. 220-A/2008 5. pantu saistībā ar Dekrētlikuma Nr. 269/98 pielikuma 8. pantu. Iepriekšminētais paredz to, ka:

  • pieteikumu iespējams iesniegt no jebkuras vietas valstī.
  • juristiem un advokātiem rīkojuma pieteikums ir jāiesniedz elektroniski.
  • kreditori, kurus nepārstāv jurists vai advokāts, var iesniegt rīkojuma pieteikumu papīra formātā. Pēdējā no gadījumiem kreditors nevar iesniegt pieteikumu papīra formātā Valsts maksājumu rīkojumu birojam – viņam vai viņai tas ir jāiesniedz saistību izpildes vietas tiesas kancelejā vai parādnieka domicila atrašanās vietas tiesas kancelejā. Ja pastāv specializētas tiesas vai tiesas ar konkrētu kompetenci, tad pieteikums ir jāiesniedz attiecīgās tiesas kancelejā saskaņā ar piekritības pēc būtības attiecīgajiem noteikumiem. Tad šīs kancelejas pienākums ir ievadīt pieteikumā norādīto informāciju IT sistēmā maksājumu rīkojumu apstrādei. Diena, kad tas tika iesniegts kancelejā, tiek reģistrēts kā pieteikuma datums.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas? Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Obligāto pieteikuma veidlapu par maksājuma rīkojumu, kā tas paredzēts 2020. gada 28. janvāra ministrijas īstenošanas rīkojumā Nr. 21, iespējams lejupielādēt no Citius portāla Saite atveras jaunā logāšeit.

Tiesas kancelejas, kas ir kompetentas pieņemt pieteikumu papīra formātā par maksājuma rīkojumu, var dot pilsoņiem piekļuvi veidlapai pēc pieprasījuma.

Elektroniskā veidlapa juristiem un advokātiem ir pieejama ar Saite atveras jaunā logāCitius portāla e-pasta adreses palīdzību.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Šajā procedūrā nav nepieciešama jurista pārstāvība, bet prasītāji, ja vēlas, var iecelt likumisko pārstāvi (Dekrētlikuma Nr. 269/98 pielikuma 10. panta 5. punkts).

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Dekrētlikuma Nr. 269/98 10. panta 2. punktā noteikts, ka prasītājiem konspektīvi jāizklāsta prasības pamatā esošie fakti.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Nav obligāti jāiesniedz rakstiski pierādījumi, kas pamato prasību.

Pierādījumi ir jāiesniedz tikai tad, ja tiek celti iebildumi, tādā gadījumā maksājuma rīkojums tiek izskatīts kā speciāla vai parasta prasība par fakta konstatēšanu atbilstīgi attiecīgi Dekrētlikuma Nr. 269/98 3. pantā un Dekrētlikuma Nr. 62/2013 10. panta 2. līdz 4. punktā paredzētajām lietām.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Pieteikums par maksājuma rīkojumu var tikt noraidīts, pamatojoties uz Dekrētlikuma Nr. 269/98 11. pantā minētajiem apsvērumiem, ja:

  • tas nav adresēts kompetentās tiesas kancelejai, vai prasītājs nav norādījis “tiesu, kas ir kompetenta novērtēt dokumentus”, ja tie ir iesniegti izplatīšanai;
  • pieteikumā nav norādīta pušu identitāte, prasītāja dzīvesvieta vai vieta, kur jāinformē parādnieks;
  • pieteikums nav parakstīts — tikai tad, ja tas nav iesniegts elektroniski;
  • pieteikums nav sagatavots portugāļu valodā;
  • pieteikums neatbilst paraugam, kas apstiprināts ar tieslietu ministra īstenošanas rīkojumu;
  • nav norādīts, ka ir samaksātas tiesas nodevas;
  • konkrētā summa pārsniedz 15 000,00 EUR, un nav norādīts, ka ir saistība ar komercdarījumu;
  • prasība neatbilst noteiktajam summas ierobežojumam vai procedūras mērķim.

1.5 Apelācijas sūdzības

Apelāciju pret lēmumu noraidīt pieteikumu var iesniegt tiesnesim vai, ja tiesā ir vairāk nekā viens tiesnesis, tam tiesnesim, kura darba pienākumos ietilpst ar maksājuma rīkojumiem saistītie jautājumi. (Dekrētlikuma Nr. 269/98 11. panta 2. punkts).

1.6 Paziņojums par iebildumu

Maksājuma rīkojuma apstrīdēšanas termiņš ir 15 dienas (Dekrētlikuma Nr. 269/98 12. panta 1. punkts).

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja atbildētājs apstrīd rīkojumu, tas nav izpildāms.

Lieta tad tiek nodota atpakaļ izskatīšanai parastā kārtībā speciālas vai parastas prasības par fakta konstatēšanu veidā – atbilstoši attiecīgi Dekrētlikuma Nr. 269/98 3. pantā un Dekrētlikuma Nr. 62/2013 10. panta 2. līdz 4. punktā paredzētajām lietām.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Ja pēc tam, kad atbildētājs ir pienācīgi informēts saskaņā ar Dekrētlikuma Nr. 269/98 pielikuma 12. un 13. pantu, viņš neiesniedz iebildumu izklāstu, kancelejas darbinieks pieteikumam par maksājuma rīkojumu pievieno šādu uzrakstu: “Šis dokuments ir izpildāms.” (Dekrētlikuma Nr. 269/98 pielikuma 14. panta 1. punkts).

Rīkojums tad veido izpildu dokumentu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Tiklīdz tiek pievienots izpildu klauzula, kancelejas darbinieks izsniedz rīkojumu prasītajam, vēlams ar elektronisko līdzekļu palīdzību (Dekrētlikuma Nr. 269/98 pielikuma 14. panta 5. punkts).

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Sūdzību par izpildes atteikumu var iesniegt tiesā. Izpildes klauzulas iekļaušanu var noraidīt, ja pieteikums neatbilst noteiktajam summas ierobežojumam vai procedūras mērķim (Dekrētlikuma Nr. 269/98 pielikuma 14. panta 3. un 4. punkts).

Saistītās saites:

Saite atveras jaunā logāCitius portāls

Saite atveras jaunā logāDekrētlikums 269/98

Saite atveras jaunā logāMinistrijas īstenošanas rīkojums 220-A/2008

Saite atveras jaunā logāMinistrijas īstenošanas rīkojums 21/2020

 

Paziņojums:

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civilai kontaktpersonai, tiesām vai citām iestādēm nav saistoša šajā faktu lapā esošā informācija, kurā var ieviest izmaiņas judikatūras interpretāciju rezultātā. Neraugoties uz to, ka faktu lapas tiek regulāri atjauninātas, tomēr ir nepieciešams iepazīties ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Lapa atjaunināta: 19/01/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Rumānija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Maksājuma rīkojuma procedūra ir paredzēta jaunā Civilprocesa kodeksa, kas stājās spēkā 2013. gada 15. februārī, 1013.–1024. pantā.

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Maksājuma rīkojuma procedūra attiecas uz neapšaubāmām, maksājamām summas prasībām, kas atbilst saistībām samaksāt noteiktas naudas summas atbilstoši civillīgumam, tostarp līgumiem, kuri noslēgti starp speciālistu un līgumslēdzēju, un kas apliecinātas dokumentā vai nodibinātas atbilstoši likumam, noteikumam vai citam dokumentam, un ko puses apliecinājušas ar parakstu vai citā ar likumu atļautā veidā. Šīs iedaļas piemērošanas joma neattiecas uz prasībām, ko izvirzījis kreditoru kopums maksātnespējas procedūrā.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nē.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Maksājuma rīkojuma procedūra nav obligāta, un ieinteresētā persona var iesniegt pieprasījumu tiesai atbilstoši vispārējiem noteikumiem.

Maksājuma rīkojuma procedūra ir īpaša procedūra, kas ir daudz vienkāršāka nekā procedūra, kuru paredz vispārpiemērojamie tiesību akti, un kas ļauj kreditoram pieprasīt izpildu dokumentu atbilstoši nosacījumiem, kuri atšķiras no Civilprocesa kodeksā paredzētajiem.

Turklāt, ja parādnieka iebildums prasībai par maksājuma rīkojumu ir pamatots, tiesa var noraidīt kreditora prasību, pieņemot galīgu nolēmumu.

Kreditors var celt prasību atbilstoši vispārpiemērojamiem tiesību aktiem, ja tiesa noraida prasību par maksājuma rīkojumu, ja tiesa izdod maksājuma rīkojumu par daļu prasības — tādā gadījumā var celt prasību atbilstoši vispārpiemērojamiem tiesību aktiem, lai pieprasītu parādniekam samaksāt atlikušo parādu, — vai ja maksājuma rīkojums ir anulēts.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Jā. Jaunajā Civilprocesa kodeksā nav nozīmes, kur ir atbildētāja dzīvesvieta, proti, maksājuma rīkojuma procedūra ir piemērojama neatkarīgi no tā, vai atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī.

1.2 Kompetentā tiesa

Prasību par maksājuma rīkojumu var iesniegt tiesā, kas ir kompetenta izspriest lietu pēc būtības pirmajā instancē. Maksājuma rīkojuma gadījumā tiesnesis pārliecinās par tiesas kompetenci pēc savas iniciatīvas.

Vai šo procedūru reglamentē vispārējie noteikumi par tiesu kompetenci (šādā gadījumā var iekļaut saiti uz šo lapu), vai arī tai piemēro atšķirīgus principus?

Kompetenci izspriest prasības par maksājuma rīkojumu nosaka saskaņā ar vispārējiem noteikumiem lietu kompetences jautājumos.

Prasības ar novērtējamu monetāro vērtību līdz RON 200 000 ir rajona tiesu kompetencē. Prasības ar novērtējamu monetāro vērtību, sākot no RON 200 000, ir tribunālu kompetencē.

Īpašajā maksājuma rīkojumu procedūrā noteikumus par kompetenci papildina vispārējie noteikumi par kompetenci atkarībā no vērtības.

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Nav tipveida/standartizētas veidlapas, tomēr kreditoram–prasītājam ir jānodrošina savas prasības atbilstība minimālajiem oficiālajiem noteikumiem, kas paredz, ka prasībā jābūt ietvertam noteiktam informācijas apjomam, proti, jānorāda kreditora vārds, uzvārds un domicils vai, ja piemērojams, nosaukums un juridiskā adrese; ja parādnieks ir fiziska persona — vārds, uzvārds un domicils un — ja parādnieks ir juridiska persona — nosaukums un juridiskā adrese un, ja piemērojams, reģistrācijas apliecības numurs no komercreģistra vai juridisko personu reģistra; nodokļu maksātāja kods un bankas konts; maksājamās summas; fakti un maksājuma saistību juridiskie iemesli, to pārskata periods, samaksas termiņš un jebkurš cits elements, kas vajadzīgs, lai uzturētu prasību.

Tajā pašā laikā prasībai pievieno līgumu vai jebkādu citu dokumentu, kas apliecina maksājamās summas, kā arī apliecinājumu par maksājuma rīkojuma izsniegšanu parādniekam. Kreditoram rīkojums jāizsniedz parādniekam ar tiesu izpildītāja starpniecību vai nosūtot to ierakstītā vēstulē, ar deklarētu saturu un apstiprinājumu par saņemšanu, savukārt parādniekam ir jāsamaksā parāda summa 15 dienu laikā no attiecīga paziņojuma saņemšanas. Ar šādu rīkojumu tiek izbeigts noilguma termiņš.

Prasībai un tam pievienoto dokumentu eksemplāru skaitam jāatbilst pušu skaitam, turklāt ir vajadzīgs viens papildu eksemplārs tiesai.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē, advokāta pārstāvība nav obligāta, bet ir ieteicama.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Ierosinātās prasības minimālo saturu nosaka tiesību akti. Kreditoram–prasītājam jānorāda prasītā summa, fakti un maksājuma saistību juridiskie iemesli un to pārskata periods, samaksas termiņš un jebkuri citi elementi, kas vajadzīgi, lai uzturētu prasību.

Ja puses nav noteikušas nokavējuma procentu likmi, piemēro Rumānijas Valsts bankas noteikto atsauces procentu likmi. Atsauces procentu likme, kas piemērojama pusgada pirmajā kalendārajā dienā, ir piemērojama visā pusgadā. Procenti par prasību tiek aprēķināti šādi:

  • līgumiem, kas noslēgti starp speciālistiem — no dienas, kad prasība kļuvusi atmaksājams;
  • līgumiem, kas noslēgti starp speciālistiem un līgumslēdzēju iestādi, bez vajadzības informēt parādnieku, ka atmaksas termiņš ir nokavēts: ja līgumā ir noteikts atmaksas datums — no nākamās dienas pēc atmaksas datuma; ja atmaksas datums nav noteikts līgumā — 30 dienas pēc tam, kam parādnieks saņēmis rēķinu, vai, ja tas ir apšaubāms, 30 dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas, vai — ja maksājuma rīkojums izsniegts pirms preču/pakalpojumu saņemšanas — kad ir beidzies 30 dienu termiņš pēc preču/pakalpojumu saņemšanas; ja tiesību aktos vai līgumā ir paredzēta pieņemšanas vai kontroles procedūra, kas ļauj apliecināt attiecīgo preču vai pakalpojumu atbilstību, un parādnieks ir saņēmis rēķinu vai maksājuma rīkojumu kontroles datumā vai pirms tā — kad ir beidzies 30 dienu termiņš, sākot no šā datuma;
  • citos gadījumos — no dienas, kad parādnieka maksājums atbilstoši tiesību aktiem ir ticis vai tiek atzīts par tādu, kura samaksas termiņš ir nokavēts.

Kreditors var pieprasīt papildu atlīdzību par visiem izdevumiem, kas radušies saistībā ar summu piedziņu, jo parādnieks nav savlaicīgi izpildījis savas saistības.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Jā, pieprasījumam pievieno līgumu vai jebkuru citu dokumentu, kas apliecina maksājamās summas (rēķinu, kases čeku, ar roku izrakstītu kvīti u. c.) Prasībai jāpievieno apliecinājums par rīkojuma izsniegšanu parādniekam, pretējā gadījumā pieprasījums tiks uzskatīts par nepieņemamu.

Prasības nokārtošanai tiesnesis uzaicina puses ierasties tiesā saskaņā ar noteikumiem par steidzamām lietām, lai puses varētu sniegt paskaidrojumus un precizējumus un lai kreditors varētu uzstāt uz parādnieka parāda atmaksu vai lai puses varētu vienoties par samaksas metodēm. Tiesas pavēste jāizsniedz attiecīgajai pusei 10 dienas pirms tiesas sēdes datuma. Kreditora prasības un tai pievienoto dokumentu kopijas ir jāpievieno tiesas pavēstei, ko nosūta parādniekam, kā prasības apliecinājums. Tiesas pavēstē jānorāda, ka parādnieks var iesniegt iebildumu vismaz trīs dienas pirms tiesas sēdes datuma, norādot, ka gadījumā, ja iebildumi netiks iesniegti, tiesa, ņemot vērā lietas apstākļus, var uzskatīt, ka kreditors ir piekritis kreditora prasībām. Prasītājs netiek informēts par iebildumu, bet var iepazīties ar tā saturu no lietas materiāliem.

Ja kreditors paziņo, ka ir saņēmis parāda maksājumu, tiesa šo apstākli atzīst galīgā nolēmumā, pasludinot lietu par slēgtu. Kad kreditors un parādnieks ir vienojušies par samaksu, tiesa atzīst šo faktu un pieņem lēmumu paātrinātā kārtībā. Paātrinātā kārtībā izdotais rīkojums ir galīgs, un to uzskata par izpildu dokumentu.

Ja tiesa, pārbaudījusi prasību, ņemot vērā iesniegtos dokumentus, un pušu sniegtos paziņojumus, secina, ka kreditora prasība ir pamatota, tā izdod maksājuma rīkojumu, kurā norāda maksājuma summu un samaksas termiņu. Ja tiesa, izskatījusi pierādījumus lietā, konstatē, ka tikai daļa kreditora prasības ir pamatota, tā izdod maksājuma rīkojumu tikai par attiecīgo daļu, nosakot arī samaksas termiņu. Šādā gadījumā kreditors var ierosināt prasību atbilstoši vispārpiemērojamiem tiesību aktiem, lai piedzītu no parādnieka atlikušo prasību. Samaksas termiņš ir vismaz 10 dienas un nepārsniedz 30 dienas, skaitot no rīkojuma izsniegšanas datuma. Tiesnesis nenosaka citu samaksas termiņu, izņemot, ja puses ir par to vienojušās. Rīkojumu nodod klātesošajām pusēm vai izsniedz katrai no pusēm, cik drīz vien iespējams, saskaņā ar tiesību aktiem.

Ja parādnieks neapstrīd prasību, iesniedzot iebildumu, maksājuma rīkojumu izdod ne vēlāk kā 45 dienas pēc prasības ierosināšanas datuma. Šis termiņš neietver laikposmu, kas vajadzīgs tiesvedības dokumentu piegādei, un kreditora izraisīto kavējumu, tostarp kavējumu, kas radies prasības papildināšanas vai labošanas dēļ.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Ja parādnieks apstrīd prasību, tiesa izvērtē, vai prasība ir pamatota, pamatojoties uz lietas materiālos ietvertajiem dokumentiem un pušu sniegtajiem paskaidrojumiem un precizējumiem. Ja parādnieka aizstāvība ir pamatota, tiesa noraida kreditora prasību, pieņemot nolēmumu. Ja parādnieka izvirzītie aizstāvības argumenti par lietas būtību ietver citu pierādījumu iesniegšanu papildus esošajiem pierādījumiem un ja attiecīgie pierādījumi būtu likumīgi pieņemami saskaņā ar standarta procedūru, tiesa noraida prasītāja prasību par maksājuma rīkojumu, pieņemot nolēmumu. Vēlāk kreditors var celt prasību atbilstoši vispārpiemērojamiem tiesību aktiem.

1.5 Apelācijas sūdzības

Parādnieks var celt prasību par maksājuma rīkojuma atcelšanu 10 dienu laikā no dienas, kad rīkojums viņam(-ai) nodots vai izsniegts. Tajā pašā termiņā arī kreditors var celt prasību atcelt nolēmumu, ar kuru rīkojums noraidīts, un prasību pret daļēju maksājuma rīkojumu. Prasība par atcelšanu var pamatot tikai ar neatbilstību maksājuma rīkojuma izdošanas prasībām un, ja piemērojams, iemesliem, lai dzēstu saistības pēc maksājuma rīkojuma izdošanas. Prasība par atcelšanu jāizskata tiesai, kas pieņēmusi maksājuma rīkojumu, divu tiesnešu sastāvā. Prasība par atcelšanu neaptur izpildi. Tomēr rīkojumu var atcelt pēc parādnieka pieprasījuma, bet tikai pret drošības naudu, kuras summu nosaka tiesa. Ja kompetentā tiesa pilnībā vai daļēji atzīst prasību par atcelšanu, tā pilnībā vai daļēji atceļ rīkojumu, attiecīgā gadījumā pieņemot spriedumu.

Ja kreditors ir ierosinājis prasību par atcelšanu un kompetentā tiesa ir pieņēmusi prasību, tā pieņem galīgu spriedumu, ar ko izdod maksājuma rīkojumu.

Lēmums, ar ko noraida prasību par atcelšanu, ir galīgs.

1.6 Paziņojums par iebildumu

-

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

-

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Maksājuma rīkojums ir izpildāms, pat ja tas ir apstrīdēts ar prasību par atcelšanu, un tam provizoriski ir res judicata spēks, līdz tiek izspriesta prasība par atcelšanu. Prasība par atcelšanu neaptur izpildi. Tomēr izpildi var apturēt pēc parādnieka pieprasījuma tikai pret drošības naudu, kuras summu nosaka tiesa. Maksājuma rīkojums kļūst galīgs, ja parādnieks nav ierosinājis prasību par atcelšanu vai ja šāda prasība ir noraidīta. Ja kompetentā tiesa atzīst kreditora iesniegto prasību par atcelšanu, tā pieņem galīgu spriedumu, ar ko izdod maksājuma rīkojumu.

Ieinteresētā persona var apstrīdēt maksājuma rīkojuma izpildi atbilstoši vispārējām tiesību normām. Iebildumu var pamatot tikai ar pārkāpumiem, kas saistīti ar izpildes procedūru, un iemesliem, kuru rezultātā dzēstas saistības, kuras radušās pēc tam, kad maksājuma rīkojums kļuvis galīgs.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Lūdzu skatīt atbildi uz jautājumu 1.8.1. iedaļā.

Lapa atjaunināta: 01/10/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Slovēnija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Slovēnija atzīst šādus divus maksājuma rīkojuma izdošanas procesus:

– maksājuma rīkojuma izdošanas procesu, ko reglamentē 431. līdz 441. pants Civilprocesa likumā (Zakon o pravdnem postopku, ZPP).

– izpildes procesu, kura pamatā ir autentisks dokuments (faktūrrēķins, vekselis vai “apstrīdētais čeks”, kam vajadzības gadījumā pievienoti atgriešanas faktūrrēķini, lai noteiktu prasījumu, publisks dokuments, atbildīgās personas apliecināts grāmatvedības dokumentu izraksts, autentisks privāts dokuments, rakstisks nodarbinātības ienākumu apliecinājums) Ļubļanas vietējā tiesā (Okrajno sodišče v Ljubljani), kur tiesa pēc kreditora ierosinājuma, izmantojot automātisku procesu un pamatojoties uz autentisko dokumentu, 3-4 dienu laikā izdod izpildes rīkojumu, ar kuru:

  1. parādniekam tiek uzlikts pienākums samaksāt kreditora pieprasīto summu (maksājuma rīkojums vai izpildes rīkojuma nosodošā daļa);
  2. ir atļauta izpilde pret kreditora prasījumā norādīto parādnieka mantu, ar noteikumu, ka parādnieks astoņu dienu laikā neiesniedz iebildumus pret lēmumu (izpildes atļauja);
  3. parādniekam tiek uzlikts pienākums samaksāt tiesvedības izdevumus (sk. 23., 40.c un 41. pantu Likumā par prasību izpildi un nodrošinājumu (Zakon o izvršbi in zavarovanju, ZIZ)).

1.1 Procedūras darbības joma

Maksājuma rīkojuma process ir īpašs, ātrs process tādas finanšu prasības izpildei, kurai ir iestājies izpildes termiņš, ja prasību pamato dokuments, kuram tiesību akti nosaka lielāku pierādījuma spēku (autentisks dokuments). Maksājuma rīkojumu izdod gan iekšzemes, gan pārrobežu lietās.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Prasība, kas ir maksājuma rīkojuma pamatā, var attiekties tikai uz finansiālām saistībām (finanšu prasījumu). Prasības priekšmets var būt tikai tādas prasības, kas ir līgumiskas vai ārpuslīgumiskas saistības un kam ir noteikta nomināla vērtība. Viens izņēmums ir paziņojums par komerctelpu nomas uzteikumu un no tā izrietošā krājumu iztukšošana — šādos gadījumos maksājuma rīkojuma izdošanas nolūkos piemēro noteikumus saskaņā ar īpašu procedūru. Šis izņēmums ir noteikts 29. pantā Likumā par komerciālām ēkām un telpām (Zakon o poslovnih stavbah in poslovnih prostorih), kas paredz, ka, pamatojoties uz iznomātāja paziņojumu par nomas izbeigšanu un lūgumu atbrīvot komercēku vai komerctelpas, tiesa izdod rīkojumu atbrīvot komercēku vai komerctelpas, ja no paziņojuma vai pieprasījuma par nomas izbeigšanu un no nomas līguma vai pierādījumiem, kas norādīti iepriekšējā pantā, izriet ka iznomātājam ir tiesības pārtraukt līgumu vai prasīt, lai komercēka vai komerctelpas tiktu atbrīvotas.

Maksājuma rīkojuma procesa pamatā var būt tikai līgumiskas prasības, kuru pamatā ir autentisks dokuments.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Prasības vērtībai nav augšējās robežas.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Saskaņā ar Civilprocesa noteikumiem tiesa arī pieņem lēmumu par maksājuma rīkojuma izdošanu ex officio, ja prasītājs nav iesniedzis pieteikumu šajā nolūkā, bet izpildās nosacījumi maksājuma rīkojuma izdošanai, piemēram, prasītājs iesniedz parastu prasību bez pieteikuma izdot maksājuma rīkojumu. Tādēļ tiesai maksājuma rīkojuma izdošana ir obligāta (maksājuma rīkojumu izdod tiesneša palīgs) un nav atkarīga no prasītāja prasības, ja ir izpildījušies likumā noteiktie nosacījumi tā izdošanai.

Kreditors var izvēlēties, vai iesniegt obligāto maksājuma prasību un ierosināt izdot maksājuma rīkojumu saskaņā ar ZPP 431. pantu, vai iesniegt elektronisku izpildes pieteikumu saskaņā ar ZIZ 41. pantu, uz kura pamata centrālā tiesa izdod maksājuma rīkojumu, izmantojot automatizētu procesu.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Jā.

1.2 Kompetentā tiesa

Slovēnijā jurisdikciju lemt par pieteikumiem izdot maksājuma rīkojumu nosaka tāpat kā attiecībā uz citām prasībām; tas nozīmē, ka jurisdikcija ratione materiae maksājuma rīkojuma izdošanai ir apgabaltiesām (okrožna sodišča), kā arī vietējām tiesām (okrajna sodišča). Jurisdikciju ratione materiae nosaka atkarībā no strīda vērtības (vai atkarībā no lietas veida, piem., komerclietās). Vietējām tiesām ir jurisdikcija izskatīt strīdus par īpašumtiesībām, ja attiecīgā īpašuma vērtība nepārsniedz 20 000 EUR. Apgabaltiesām ir jurisdikcija izskatīt strīdus par īpašumtiesībam, ja attiecīgā īpašuma vērtība pārsniedz 20 000 EUR. Tikai apgabaltiesām ir jurisdikcija izskatīt un lemt par lietām saistībā ar komerctiesībām pirmajā instancē. Komercstrīdi ir tādi strīdi, kur civillietā viena puse ir juridiska persona (uzņēmums, iestāde, kolektīvs). Komercstrīdi ietver arī lietas, kurās viena no pusēm ir valsts vai vietējā pašvaldība.

Teritoriālā jurisdikcija nosaka, kura no tiesām ar ratione materiae jurisdikciju ir kompetenta izlemt konkrēto lietu. Galvenais noteikums attiecībā uz teritoriālo jurisdikciju paredz, ka prasībā, kas iesniegta pret fizisku vai juridisku personu, pieteikums jāiesniedz tiesā, kuras jurisdikcijā atrodas teritorija, kur ir atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese. Ja lieta ir saistīta ar prasību pret ārvalstu fizisku vai juridisku personu, tiesa ar galveno teritoriālo jurisdikciju ir tiesa, kuras jurisdikcijā atrodas teritorija, kur ir fiziskās personas dzīvesvieta Slovēnijā vai juridiskās personas filiāle. Slovēnijas tiesību aktos ir arī noteikums par īpašu teritoriālo jurisdikciju, ko nosaka atkarībā no strīda priekšmeta un iesaistītajām pusēm.

Attiecībā uz izpildes procesu, kura pamatā ir autentisks dokuments un kurā tiek izdoti arī maksājuma rīkojumi, Ļubļanas vietējai tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija.

Sīkākai informācijai skatiet sadaļu “Lietu iesniegšana tiesā”.

1.3 Oficiālās prasības

Saskaņā ar ZPP 431. pantu uz maksājuma rīkojuma izdošanu attiecas šādi divi nosacījumi: prasījumam jāattiecas uz finanšu prasību, kurai ir iestājies izpildes termiņš, un ir jābūt autentiskam dokumentam, no kura prasība izriet. Prasībai vai pieteikumam par maksājuma rīkojuma izdošanu jābūt visiem tiem pašiem elementiem, kādi ir citās prasībās: atsauce uz tiesu, iesaistīto pušu vārdi un pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas adrese, juridisko pārstāvju vai aģentu vārdi/nosaukumi, konkrēts lūgums, kurā norādīts lietas galvenais priekšmets un blakusprasības, fakti, kas apstiprina prasītāja lūgumu, pierādījumi, kas šos faktus pamato, strīda summa un paraksts. Turklāt prasībai jāpievieno autentisks dokuments (oriģināls vai apstiprināta kopija).

Nosacījums maksājuma rīkojuma izdošanai, kas ir ietverts izpildes rīkojumā, kura pamatā ir autentisks dokuments (ZIZ 41. pants), ir tāds, ka izpildes pieteikums, kura pamatā ir autentisks dokuments, ir jāiesniedz elektroniski, ir jāsamaksā tiesas nodeva un izpildes pieteikumā, kura pamatā ir autentisks dokuments, ir jāiekļauj:

  • kreditora un parādnieka vārds un uzvārds/nosaukums, tostarp identifikācijas dati (piemēram, nodokļu maksātāja numurs, personas identifikācijas numurs vai dzimšanas datums);
  • autentiskais dokuments;
  • parādnieka atbildība;
  • izpildes līdzekļi un priekšmets;
  • cita informācija, kas nepieciešama, lai veiktu izpildi, atkarībā no izpildes priekšmeta; un
  • pieprasījums tiesai piespriest parādniekam atlīdzināt pieprasīto summu, ieskaitot radušās izmaksas, astoņu dienu laikā un gadījumos, kas saistīti ar vekseļiem un čekiem, trīs dienu laikā pēc rīkojuma izsniegšanas.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Saskaņā ar ZPP 431. pantu Slovēnijā, lai iesniegtu pieteikumu ar lūgumu izdot maksājuma rīkojumu, nav paredzēta standartizēta veidlapa; tādas veidlapas tiešām nav. Pieteikumā jānorāda likumā noteiktie elementi, kas norādīti iepriekš 1.3. punktā (obligātie prasības elementi).

Laikā, kad tiek izdota rezolūcija par izpildi, pamatojoties uz ticamu dokumentu (ZIZ 41. pants), kurā ietverts maksājuma rīkojums, pieteikums, izmantojot standarta veidlapu (ZIZ 29. panta 2. punkts, Noteikumi par veidlapām, izpildes procesa veidiem un automatizēto izpildes procedūru), jāiesniedz elektroniski (Saite atveras jaunā logāhttps://evlozisce.sodisce.si/esodstvo/index.html) vai drukātā formā.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nepastāv prasība, ka procesā par maksājuma rīkojuma izdošanu būtu nepieciešams, lai puses pārstāvētu advokāts (un tas nav arī nepieciešams saskaņā ar ZPP 431. pantu, ne arī saskaņā ar ZIZ 41. pantu).

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Saskaņā ar ZPP 431. pantu prasībā jānorāda parāda pamatojums un summa, un pierādījums, kas ļauj konstatēt celto prasību patiesumu; tajā arī jānorāda summa un valūta, kā arī datums, kad iestājas finanšu prasības izpildes termiņš. Ja tiek pieprasīti arī procenti, procentiem jābūt precīzi noteiktiem (procentu likme un laika posms, par kuru prasība tiek celta). Prasības izpildes datumam jābūt skaidri noteiktam autentiskajā dokumentā.

Ja izpildes pamatā ir autentisks dokuments, prasījums nav turpmāk jāpamato; pietiek ar norādi uz autentisko dokumentu (ZIZ 41. pants).

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Jā, prasībai vai pieteikumam par maksājuma rīkojuma izdošanu ir jāpievieno autentiskā dokumenta oriģināls vai apstiprināta kopija. Komercstrīdā nepastāv prasība pievienot autentiskā dokumenta oriģinālu vai apstiprinātu kopiju, lai izdotu maksājuma rīkojumu. Pietiek, ja dokumenta kopiju apstiprina juridiskas personas pilnvarota struktūra.

Autentisks dokuments ir dokuments, kam nav izpildraksta raksturs, bet kas norāda uz augstas pakāpes iespējamību, ka prasība pastāv. Dokuments ir autentisks, ja to par tādu atzīst Civilprocesa likums vai cits tiesību akts. Saskaņā ar Civilprocesa likumu autentiski dokumenti ir: publiskie dokumenti, privātie dokumenti, kuros parādnieka parakstu apstiprinājusi iestāde, kas ir pilnvarota to darīt, vekseļi un čeki ar atsaukuma tiesībām un atdotās pavadzīmes, ja tās nepieciešamas prasības izcelsmes pierādīšanai, izraksti no autentiskiem grāmatvedības reģistriem, rēķini un dokumenti, kuriem ir publisku dokumentu statuss saskaņā ar īpašiem noteikumiem. Ārvalstu dokuments, kas atbilst nosacījumiem, lai tiktu izmantots Slovēnijā, arī var būt autentisks dokuments.

Izņēmums: bez autentisku dokumentu iesniegšanas tiesa izdod maksājuma rīkojumu pret atbildētāju, ja prasība ir saistīta ar finanšu prasījumu, kuram ir iestājies izpildes termiņš un kurš nepārsniedz 2 000 EUR, un ja prasībā norādīts parāda pamats un apmērs, kā arī pierādījums, kas ļauj konstatēt celtās prasības patiesumu, taču šis izņēmums neattiecas uz komercstrīdiem (ZPP 494. pants).

Izpildes procedūrā, kuras pamatā ir autentisks dokuments un kurā ir izdots maksājuma rīkojums, faktiski nav iespējams iesniegt autentisko dokumentu (jo informācijas sistēma to nepieļauj), bet pietiek ar deklarāciju par autentisko dokumentu (ZIZ 41. pants).

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Tiesa noraidīs lūgumu par maksājuma rīkojuma izdošanu, ja netiek izpildīti tā izdošanas priekšnosacījumi, t.i., ja nebūs iestājies finanšu prasības izpildes termiņš un ja netiks iesniegts autentisks dokuments, ar ko tiek pamatota prasība.

Ja tiesa nenoraida pieteikumu par maksājuma rīkojuma izdošanu, tā turpina procesu, pamatojoties uz prasību.

Ļubļanas vietējā tiesa noraida pieteikumu par izpildi, pamatojoties uz autentisku dokumentu, ja prasība nav pienācīgi iesniegta vai ja atbildētājs ir bankrotējis.

1.5 Apelācijas sūdzības

Nav atļauts iesniegt pārsūdzību par lēmumu noraidīt pieteikumu par maksājuma rīkojuma izdošanu, kā arī prasītājs nevar šo lēmumu apstrīdēt, pārsūdzot spriedumu.

Tiesību aizsardzības līdzeklis, kas attiecībā uz maksājuma rīkojuma izdošanu ir pieejams atbildētājam, ir iebildums. Termiņš iebilduma iesniegšanai ir astoņas dienas pēc dienas, kad maksājuma rīkojums ir nodots atbildētājam (trīs dienas, ja strīdi saistīti ar vekseļiem un čekiem). Iebildumam jābūt pamatotam ar pierādījumiem, citādi uzskatāms, ka tam nav pamata. Var iesniegt pārsūdzību par lēmumu, ar kuru tiesa ir spriedusi par iebildumu.

Ja atbildētājs apstrīd maksājuma rīkojumu tikai attiecībā uz nolēmuma daļu par izdevumiem, šo nolēmuma daļu var apstrīdēt, tikai iesniedzot pārsūdzību par lēmumu.

Prasītājs var pārsūdzēt Ļubļanas vietējās tiesas lēmumu par izpildes pieteikuma noraidīšanu, pamatojoties uz autentisku dokumentu, astoņu dienu laikā, iesniedzot pārsūdzību Ļubļanas augstajā tiesā.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Atbildētājs var iesniegt iebildumu pret prasītāja prasību. Iebildumam jābūt pamatotam. Iebildumā jānorāda fakti, kas ir tā pamatā, un jāsniedz pierādījumi, citādi tas uzskatāms par nepamatotu (ZPP 435. panta 2. punkts). Tādēļ atbildētājam iebildumā jānorāda tiesiski nozīmīgi fakti, t. i., fakti, pamatojoties uz kuriem (ja tie ir atzīti par patiesiem) prasība var tikt noraidīta. Šo faktu apgalvojumiem jābūt noteiktiem un konkrētiem.

Iebildumu pret Ļubļanas vietējās tiesas lēmumu, ar kuru tiek piešķirts izpildes pieteikums, kura pamatā ir autentisks dokuments un izdots izpildes rīkojums, kura pamatā ir autentisks dokuments, var iesniegt astoņu dienu laikā. Iebildumam jābūt pamatotam. Iebildumu uzskata par pamatotu, ja parādnieks ir norādījis faktus, uz kuru pamata prasītāja prasību var noraidīt (piemēram, ka parāds jau ir samaksāts), un sniedzis pierādījumus, kas apstiprina iebildumā minētos faktus (ZIZ 61. pants). Par iebildumu lemj Ļubļanas vietējā tiesa.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja tiesa nepieņem atbildētāja iebildumu tādēļ, ka tas iesniegts novēloti, ir nepilnīgs vai pretlikumīgs, vai nenoraida to, tā turpina procesu saskaņā ar iesniegto prasību.

Ja atbildētājs iesniedz pamatotu iebildumu, tiesa izsniedz lēmumu par maksājuma rīkojuma atcelšanu un pēc tam, kad lēmums ir kļuvis galīgs, sāk ar galveno jautājumu.

Puses var norādīt uz jauniem faktiem un iesniegt jaunus pierādījumus pirmajā galvenajā izskatīšanas sēdē, un atbildētājs drīkst izvirzīt arī jaunus iebildumus attiecībā uz maksājuma rīkojuma apstrīdēto daļu.

Ja Ļubļanas vietējā tiesa apstiprina iebildumu pret izpildes rīkojumu, kura pamatā ir autentisks dokuments, tiesa atceļ to izpildes rīkojuma daļu, kas ļauj veikt izpildi un nosaukt izpildītāju, kā arī veiktās izpildes darbības (t.i., tiesa neatceļ maksājuma rīkojumu, bet drīzāk izlemj, vai maksājuma rīkojums ir spēkā vai arī tas ir jāatceļ ar vēlāku spriedumu). Pēc tam tiesa turpina tiesvedību, kā lietā par iebildumu pret maksājuma rīkojumu; ja tiesai nav jurisdikcijas, tā paziņo, ka tā nav kompetenta, un lieta tiek nodota kompetentajai tiesai. To darot, tiesa ņem vērā vienošanos par teritoriālo jurisdikciju, ja kreditors prasījis un norādījis to pieteikumā par izpildi vai ja parādnieks to prasījis iebildumā pret izpildes rīkojumu un iesniedzis to tiesai. Izpildes pieteikums, kura pamatā ir autentisks dokuments, kas kalpojis par pamatu anulēta izpildes rīkojuma izdošanai, tiek uzskatīts par prasību civilprocesā (ZIZ 62. pants).

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Ja pretējā puse neiesniedz iebildumu vai pārsūdzību, lēmums vai maksājuma rīkojums kļūst galīgs un izpildāms.

Ja parādnieks astoņu dienu laikā neiebilst pret izpildes rīkojumu, kura pamatā ir autentisks dokuments, izpildes rīkojums, kura pamatā ir autentisks dokuments, kļūst galīgs un izpildāms (tas attiecas arī uz maksājuma rīkojumu), un kreditora prasījuma izpilde novedīs pie izpildes pret parādnieka izpildu mērķi, kas noteikts prasītāja pieteikumā par izpildi.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Prasītājam ir skaidri jālūdz tiesai izdot izpildāmības apliecinājumu. Tiesas lēmums ir izpildāms, ja tas kļūst galīgs un ja ir beidzies brīvprātīgas saistību izpildes termiņš (Prasību izpildes un nodrošināšanas likuma 19. panta 1. punkts).

Ļubļanas vietējā tiesa ex officio izdod izpildes rīkojuma, kura pamatā ir autentisks dokuments, galīguma un izpildāmības apliecinājumu, un nosūta to kreditoram un (kopā ar izpildes rīkojumu) visām par rīkojuma izpildi atbildīgajām personām (izpildītājam, bankai, darba devējam u.c.).

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Maksājuma rīkojums, pret kuru nav iesniegts iebildums, vai iebilduma pieņemšana ir atteikta vai iebildums ir noraidīts, kļūst galīgs un vairs nav apstrīdams, iesniedzot apelācijas sūdzību.

Galīgo maksājuma rīkojumu var apstrīdēt, izmantojot ārkārtas tiesību aizsardzības līdzekļus.

Galīgo maksājuma rīkojumu, kura pamatā ir autentisks dokuments, kurā ietverts maksājuma rīkojums, var apstrīdēt, izmantojot ārkārtas tiesību aizsardzības līdzekļus (pieteikumi par lietas atsākšanu un pārsūdzību par tiesību aktu punktu, ZIZ 10. pants).

Saistītās saites

Saite atveras jaunā logāhttp://www.pisrs.si/Pis.web/pregledPredpisa?sop=1998-01-2303

Saite atveras jaunā logāhttp://www.pisrs.si/Pis.web/pregledPredpisa?id=ZAKO1212

Saite atveras jaunā logāhttp://www.pisrs.si/Pis.web/pregledPredpisa?id=ZAKO320

Saite atveras jaunā logāhttps://www.uradni-list.si/

Saite atveras jaunā logāhttp://www.dz-rs.si/wps/portal/Home/deloDZ/zakonodaja/preciscenaBesedilaZakonov

Saite atveras jaunā logāhttp://www.sodisce.si/

Lapa atjaunināta: 13/01/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Slovākija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Maksājuma rīkojumu izdod tā dēvētajā “saīsinātajā tiesas procedūrā”. Šo procedūru reglamentē Likuma Nr. 160/2015 (Civilprocesa kodekss) (zákon č. 160/2015 Z.z. Civilný sporový poriadok) (turpmāk — “CPK”) 265. un turpmākie panti.

Maksājuma rīkojumu var izdot tikai tad, ja prasītājs vēlas īstenot tiesības uz naudas summas atmaksu, pamatojoties uz viņa(-s) apgalvotiem faktiem, par kuriem tiesai nav šaubu, jo īpaši ja šādi fakti ir apliecināti ar dokumentētiem pierādījumiem. Lēmumu par prasību var pieņemt kā maksājuma rīkojumu, ko izdod, neprasot atbildētāja paziņojumu un nenosakot tiesas sēdi. Lēmumā atbildētājam uzdod samaksāt naudas summu vai tās daļu un segt procedūras izmaksas 15 dienu laikā no lēmuma izsniegšanas vai iesniegt paziņojumu par iebildumu minētajā termiņā. Maksājuma rīkojuma procedūrā paziņojumu par procedūras izmaksām uzskata par nolēmumu.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nē, nav.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Procedūras izmantošana nav obligāta; procedūras mērķis ir izskatīt lietu efektīvi un izmaksu ziņā lietderīgi. Maksājuma rīkojuma izdošana nav atkarīga no prasītāja skaidra pieprasījuma; tiesa var izdot maksājuma rīkojumu pat tad, ja prasītājs ir prasījis, lai tiesa izspriež lietu, pieņemot spriedumu.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Ja maksājuma rīkojumu izsniedz ārvalstīs, tad izmanto Eiropas maksājuma rīkojumu. Pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanai iesniedz, izmantojot A veidlapu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru.

1.2 Kompetentā tiesa

Kompetentā tiesa pirmās instances tiesvedībā ir rajona tiesa. Tiesvedība notiek tiesā, kam ir jurisdikcija pēc būtības un vietējā jurisdikcija.

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Veidlapas izmantošana šādā tiesvedībā nav obligāta, bet, ja prasītājs kopā ar pieteikumu tiesvedības ierosināšanai iesniedz maksājuma rīkojuma veidlapu, kas publicēta Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijas (Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky) tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāhttp://www.justice.gov.sk/, un ja ir izpildīti likumā paredzētie nosacījumi maksājuma rīkojuma izdošanai un ir samaksāta tiesas nodeva, tiesa izdod maksājuma rīkojumu 10 darbdienu laikā no dienas, kurā tiek izpildīti minētie nosacījumi.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Advokāta pārstāvība šajā tiesvedībā nav vajadzīga.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Tā ir saīsinātā tiesvedība, kurā lietu iztiesā, pamatojoties tikai uz prasītāja apgalvotajiem faktiem. Tāpēc faktiem, ar kuriem tiek pamatota prasītāja prasība, jābūt pietiekami dokumentētiem, un prasītajai izpildei jābūt atļautai ar objektīvajām tiesībām.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Prasībai jābūt dokumentētai, piemēram, ar līgumu. Visos gadījumos prasībām jāpievieno pierādījumi, ar kuriem prasība tiek pamatota.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Ja tiesa neizdod maksājuma rīkojumu, ievēro CPK 168. panta 1. daļā noteikto procedūru, t. i., procedūru, ko izmantotu jebkāda cita strīda gadījumā.

Ja tiek ierosināta prasība par naudas summas samaksu, pamatojoties uz patērētāju līgumu, un atbildētājs ir patērētājs, tiesa neizdod maksājuma rīkojumu, ja līgumā vai citos līgumiskos dokumentos ir ietverti nesaprātīgi nosacījumi (CPK 299. panta 2. daļa).

1.5 Apelācijas sūdzības

Tiesvedībā, kurā apstrīd maksājuma rīkojuma izdošanu, izmantojamais tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir paziņojums par iebildumu. Pārsūdzēt var tikai lēmumu par procedūras izmaksām. Tiesa par to izlemj saīsinātajā tiesvedībā, t. i., bez tiesas sēdes.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Paziņojums par iebildumu, ko izmanto kā tiesiskās aizsardzības līdzekli, jāiesniedz 15 dienu laikā no tā izsniegšanas tiesā, kas to izdevusi. Tas jāpamato ar iemesliem. Iesniedzot paziņojumu par iebildumu, ko izmanto kā tiesiskās aizsardzības līdzekli, samaksā tiesas nodeva.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Tiklīdz kaut viens atbildētājs iesniedz attiecīgi pamatotu paziņojumu par iebildumu noteiktajā termiņā, maksājuma rīkojums tiek atcelts, un tiesa nosaka tiesas sēdi.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Beidzoties termiņam paziņojuma par iebildumu iesniegšanai, ja paziņojums nav iesniegts, maksājuma rīkojums stājas pilnā spēkā.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Maksājuma rīkojumam jāpiešķir juridisks spēks, proti, tas jāapzīmogo ar tā izdevējas tiesas zīmogu, kas apliecina tā spēkā esību un izpildāmību. Vēlāk jāiesniedz pieteikums par izpildi.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Ja likumā noteiktajā termiņā netiek iesniegts paziņojums par iebildumu kā tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret maksājuma rīkojumu, rīkojumam ir tāds pats spēks kā izpildāmam spriedumam. Var iesniegt ārkārtas apelācijas sūdzību, lai apstrīdētu izpildāmu lēmumu OSP nozīmē, bet tikai ar nosacījumu, ka ir izpildītas visas tiesību aktos noteiktās prasības. Iespēja iesniegt ārkārtas apelācijas sūdzību ir atkarīga no katras lietas apstākļiem un faktiem.

Lapa atjaunināta: 16/02/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Somija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Somijā ir paredzēta īpaša maksājuma rīkojuma procedūra, kas ir izstrādāta tieši attiecībā uz neapstrīdētu parādu piedziņu. Šādās lietās atbildētājam var likt samaksāt viņa parādu prasītājam, izmantojot tā saukto aizmugurisko tiesas spriedumu.

Prasības var celt, iesniedzot arī elektronisku pieteikumu, izmantojot elektronisku prasības pieteikuma veidlapu, kas atrodama Somijas Tiesu administrācijas tīmekļa vietnē (Saite atveras jaunā logāhttps://oikeus.fi/en/). Vairāk informācijas skatiet tēmā “Automātiska apstrāde — Somija”.

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Šo procedūru var izmantot saistībā ar visām naudas prasībām, par kurām puses var savstarpēji vienoties, noslēdzot līgumu.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nē. Nav noteikts ne minimālais, ne maksimālais prasības summas apmērs.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Procedūras izmantošana ir brīvprātīga.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Principā nav paredzēts noteikums, ka atbildētājam ir jādzīvo Somijā. Tomēr, lai procedūru varētu piemērot, ir nepieciešams, lai Somijas tiesai būtu jurisdikcija konkrētajā lietā. Piemēram, saskaņā ar Briseles I regulu jurisdikcija tiek noteikta, ievērojot vispārīgo noteikumu, ka lieta saistībā ar naudas prasījumu ir izskatāma tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas.

1.2 Kompetentā tiesa

Kompetentā tiesa šajos jautājumos ir vispārējā pirmās instances tiesa. Somijā šīs tiesas tiek sauktas par apgabaltiesām (käräjäoikeus). Vispārējais noteikums paredz, ka piekritīga ir tā apgabaltiesa, kuras jurisdikcijas teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta. Attiecībā uz maksājuma procedūru piemērojami parastie noteikumi par tiesu piekritību (sk. tēmu “Lietu piekritība tiesām — Somija”).

1.3 Oficiālās prasības

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Prasības pieteikumi ir jānoformē rakstiski, un tajos ir jāietver noteikta informācija: prasījums, pamatojums (īsumā), jebkādi prasījumi atlīdzināt izdevumus par prasības celšanu, kā arī prasītāja un atbildētāja kontaktinformācija. Prasības pieteikumiem jābūt parakstītiem.

Valsts līmenī veidlapas nav paredzētas. Atsevišķas apgabaltiesas ir izstrādājušas veidlapas, taču to lietošana nav obligāta.

Neapstrīdētus prasījumus var iesniegt, izmantojot arī elektronisku prasības pieteikumu, proti, izmantojot prasības pieteikuma elektronisko veidlapu, kas atrodama Somijas Tiesu administrācijas tīmekļa vietnē (Saite atveras jaunā logāhttps://oikeus.fi/en/).

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Ne prasītājam, ne atbildētājam nav jāpiesaista advokāts. Tomēr advokāta pakalpojumu izmantošana vienmēr ir atļauta.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Prasības pamatojumam jābūt identificētam tā, lai to varētu atšķirt no citiem prasījumiem.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Lietās par neapstrīdēta parāda piedziņu pierādījumi netiek prasīti. Prasītājam ir jāiesniedz pietiekami pierādījumi tikai tad, ja atbildētājs prasījumu apstrīd.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Praksē šķērslis aizmuguriska sprieduma pieņemšanai ir tad, ja atbildētājs pamatoti apstrīd prasības pieteikumā uzrādīto prasījumu, līdz ar ko prasījums vairs nav neapstrīdēts. Ir iespējamas arī citas situācijas, piemēram, prasības pieteikums var tikt noraidīts; tas galvenokārt notiek tad, ja attiecīgajai apgabaltiesai nav jurisdikcijas konkrētajā lietā vai ja prasītājs nenovērš pieteikumā konstatētās nepilnības, neskatoties uz mudinājumu to darīt. Principā ir iespējams arī gadījums, ka prasība tiek noraidīta nekavējoties, ja prasījums ir nepārprotami nepamatots, proti, prasījumam nav absolūti nekāda tiesiska pamatojuma. Citādi tiesa prasības pamatotību nepārbauda.

1.5 Apelācijas sūdzības

Ja atbildētājs nolemj apstrīdēt prasījumu, prasītājs nevar pārsūdzēt konstatējumu, ka prasību nevar virzīt kā neapstrīdētu. Šajos apstākļos lietu izskatīs apgabaltiesa vispārējā civilprocesuālā kārtībā. Taču prasītājs var pārsūdzēt atteikumu pieņemt viņa vai viņas prasījumu vai prasījuma noraidījumu.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Šis jautājums ir formulēts, domājot par tādu sistēmu, kurā vispirms tiek pieņemts “aizmugurisks spriedums / maksājuma rīkojums” un tikai tad atbildētājam tiek dota iespēja iebilst. Somijā vispirms prasība tiek nosūtīta atbildētājam, un gadījumā, ja atbildētājs prasību neapstrīd, tiek pieņemts aizmugurisks spriedums.

Apgabaltiesa aicinās atbildētāju sniegt rakstisku paziņojumu par iebildumu saistībā ar prasību noteiktā termiņā. Termiņu noteiks apgabaltiesa, un tas parasti ir divas līdz trīs nedēļas. Paziņojumā par iebildumu atbildētājam jānorāda, vai viņš vai viņa apstrīd prasību, un gadījumā, ja apstrīd, tad kāds ir apstrīdēšanas pamatojums. Atbildētājs var paziņojumā par iebildumu norādīt arī to, kādus pierādījumus, ja tādi ir, viņš vai viņa grasās iesniegt, un var iesniegt prasību par izdevumu atlīdzināšanu. Atbildētājam ir arī jānorāda kontaktinformācija un jāparaksta atbilde.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja atbildētājs savu paziņojumu par iebildumu iesniedz noteiktajā termiņā, prasību vairs nevar uzskatīt par neapstrīdētu un aizmugurisku spriedumu pieņemt nevar. Šādā gadījumā lieta tiks automātiski izskatīta vispārējā civilprocesuālā kārtībā.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Ja atbildētājs noteiktajā termiņā prasību neapstrīd, tiek pieņemts aizmugurisks spriedums par tādu prasījuma summu, kāda ir norādīta. Spriedums ir izpildāms nekavējoties.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Aizmugurisku spriedumu atbildētājs nevar pārsūdzēt apelācijas tiesā (hovioikeus), bet viņam vai viņai ir iespēja iesniegt apgabaltiesā pieteikumu par lietas izskatīšanu no jauna. Pieteikums izskatīt lietu no jauna nozīmē, ka lieta atkal tiks nodota izskatīšanai apgabaltiesā, kas pieņēma aizmugurisko spriedumu. Pieteikums izskatīt lietu no jauna ir jāiesniedz tiesā 30 dienās no dienas, kad atbildētājs saņēma paziņojumu par aizmugurisku spriedumu. Ja pieteikums izskatīt lietu no jauna netiek saņemts, aizmuguriskais spriedums paliek spēkā.

Lapa atjaunināta: 13/10/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Zviedrija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Jā, Zviedrijā var pieteikties maksājuma rīkojumam (betalningsföreläggande) Tiesu izpildītāju iestādē (Kronofogdemyndigheten). Pieteikums jānosūta uz

Kronofogdens inläsningscentral [Tiesu izpildītāju iestādes datu ievades centrs], Supro, Luleå, FE 7502, 105 81 Stokholma.

Plašāka informācija pieejama Saite atveras jaunā logāTiesu izpildītāju iestādes tīmekļa vietnē zviedru, angļu, somu, ziemeļsāmu, poļu, arābu un persiešu valodā.

1.1 Procedūras darbības joma

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Pieteikumam izdot maksājuma rīkojumu jābūt saistītam ar atbildētāja pienākumu nomaksāt finansiālu parādu. Parāda apmaksai jābūt nokavētai, un jābūt iespējai lietā izmantot mediāciju.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Nē, prasības ir jāizskata neatkarīgi no prasības apmēra.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Pieteikums izdot maksājuma rīkojumu nav jāiesniedz obligāti. Tā vietā var iesniegt uzaicinājuma pieteikumu rajona tiesā (tingsrätt).

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Lai izmantotu maksājuma rīkojuma procedūras piemērošanas iespēju, atbildētājam ir jābūt Zviedrijas iedzīvotājam, taču ir iespējams pieprasīt izdot maksājuma rīkojumu arī pret ārpus Zviedrijas teritorijas dzīvojošu atbildētāju. Lēmumu par pieteikumu izdot maksājuma rīkojumu var izpildīt citās ES dalībvalstīs saskaņā ar Saite atveras jaunā logā“Briseles I” regulu (Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās).

1.2 Kompetentā tiesa

Pieteikumi jāiesniedz Tiesu izpildītāju iestādei.

1.3 Oficiālās prasības

Pieteikums izdot maksājuma rīkojumu jāsagatavo rakstiski, un tam jābūt parakstītam. Pieteikumā prasītājam jānorāda prasība un tās pamatojums. Jānorāda prasības apmērs, termiņš un piemērotā procentu likme, kā arī izmaksas, par kurām prasītājs vēlas saņemt kompensāciju. Pieteikumā jānorāda arī iesaistītās puses.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas? Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Nē, bet Tiesu izpildītāju iestādes tīmekļa vietnē (Saite atveras jaunā logāhttp://www.kronofogden.se/) ikvienam interesentam ir pieejama pieteikuma veidlapa Saite atveras jaunā logāZviedru un Saite atveras jaunā logāangļu valodā, kā arī norādījumi, kā to aizpildīt.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē, iesniedzot pieteikumu izdot maksājuma rīkojuma, advokāta pārstāvība nav nepieciešama. Pieteikumu var iesniegt patstāvīgi bez pārstāvja vai advokāta palīdzības.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Pamatojumam jābūt pietiekami detalizētam, lai atbildētājs zinātu prasības būtību un varētu izlemt, vai to apstrīdēt vai ne. Prasības apjomam jābūt objektīvi izklāstītam, lai, tiklīdz lēmums ir kļuvis izpildāms, būtu iespējams precīzi pateikt, uz ko tas attiecas.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Nav paredzēta prasība iesniegt rakstiskus pierādījumus.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Parasti prasības pareizība netiek pārbaudīta, līdz tiek izdots rīkojums. Tomēr, ja var uzskatīt, ka prasītāja prasība ir nepamatota vai neattaisnota, pieteikums ir jāizskata tā, kā to skatītu gadījumā, ja atbildētājs to būtu apstrīdējis.

Nepareizi aizpildītu pieteikumu var noraidīt.

1.5 Apelācijas sūdzības

Zviedrijas sistēma ir balstīta uz principu, ka lieta nav jāpārbauda. Ja prasība tiek apstrīdēta, pieteikums netiek noraidīts, bet tiek iesniegts tiesai turpmākai izskatīšanai. Sk. 1.6. punktu. Tādējādi nepastāv lēmums par noraidīšanu, kuru būtu iespējams pārsūdzēt.

Ja pieteikums ir noraidīts, kā aprakstīts 1.4. punktā, lēmumu par tā noraidīšanu var pārsūdzēt.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Rīkojuma apstrīdēšanas termiņš ir norādīts rīkojumā. Parasti ir noteikts desmit dienu termiņš no rīkojuma izdošanas dienas. Visi iebildumi ir jāiesniedz rakstiski.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja atbildētājs pieteikumu apstrīd, prasītājs tiek nekavējoties informēts. Ja prasītājs vēlas prasību uzturēt, viņš vai viņa var lūgt lietu nodot rajona tiesā (tingsrätt).

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Ja atbildētājs neapstrīd pieteikumu noteiktajā termiņā, Tiesu izpildītāju iestāde pēc iespējas drīzāk izdos lēmumu par pieteikumu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Tiesu izpildītāju iestādes lēmums ir izpildāms, un Zviedrijā to pēc savas iniciatīvas izpildīs Tiesu izpildītāju iestāde, tiklīdz lēmums būs izdots, ja vien prasītājs, iesniedzot pieteikumu izdot maksājuma rīkojumu, nav nepārprotami norādījis, lai lēmums netiktu izpildīts.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Atbildētājs viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas var pieprasīt lietas atkārtotu izskatīšanu. Tādā gadījumā lieta tiek nodota rajona tiesai turpmākai izskatīšanai.

Lapa atjaunināta: 19/01/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Anglija un Velsa

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Nav īpašas maksājuma rīkojuma procedūras lietām, kas attiecas tikai uz Angliju un Velsu, jo ir procedūra, ar kuras palīdzību prasītājs var saņemt aizmugurisku spriedumu. Eiropas maksājuma rīkojums ir pieejams pārrobežu strīdu gadījumos ES.

1.1 Procedūras darbības joma

Aizmuguriskā sprieduma procedūra ir daļa no parastā civilprocesa Anglijā un Velsā. Kad prasītājs ceļ prasību (sk. sadaļu “Saite atveras jaunā logāTurpmāka rīcība — Anglija un Velsa”), atbildētājam ir jāsniedz atbilde 14 dienu laikā pēc paziņojuma par prasību veidlapas saņemšanas. Ja atbildētājs neatbild uz prasību, prasītājs var lūgt tiesai pieņemt aizmugurisku spriedumu (proti, pieņemt rīkojumu, atbilstoši kuram atbildētajam jāmaksā prasītā summa, jo netika saņemta nekāda atbilde). Prasītājam šāds pieteikums jāiesniedz pēc iespējas ātrāk pēc 14 dienu perioda beigām. Kamēr tiesa nav saņēmusi pieteikumu par spriedumu, atbildētājs joprojām var sniegt paskaidrojumus par prasību. Ja tiesa saņem atbildētāja atbildi pirms prasītāja lūguma, šī atbilde ir prioritāra pat novēlotas iesniegšanas gadījumā.

Ja prasītājs nelūdz spriedumu sešu mēnešu laikā pēc aizstāvības paskaidrojumu iesniegšanas termiņa, tiesvedība tiek apturēta, un prasītājs var tikai lūgt tiesnesim rīkojumu par tiesvedības apturēšanas atcelšanu.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Aizmugurisku spriedumu var pieņemt gandrīz visu veidu prasībās Anglijas un Velsas civiltiesās. Tie nav paredzēti tikai finansiālām un līgumiskām prasībām. Ja vien tas nav īpaši izslēgts ar tiesu noteikumiem (kas tiek saukti par Civilprocesa noteikumiem), prasītājs var lūgt pieņemt aizmugurisku spriedumu visās civiltiesiskās prasībās Anglijā un Velsā, izņemot prasību par preču piegādi, kuras gadījumā līgumu regulē 1974. gada Patēriņa kredītu likums.

Lai saņemtu aizmugurisku spriedumu, prasītājam ir jāsniedz pierādījumi par to, ka tas ir ievērojis procesuālās prasības un ka atbildētājs nav ievērojis šīs procesuālās prasības.

Izņēmuma kārtā saskaņā ar Civilprocesa noteikumu 8. daļu ir iespējama alternatīva prasības izskatīšanas procedūra, kad prasītājs lūdz tiesu pieņemt lēmumu par jautājumu, kura gadījumā, visticamāk, nebūs strīda par faktu pēc būtības, vai kad šāda procedūra ir atļauta noteiktos procesos. Šādos gadījumos aizmugurisks spriedums nav iespējams.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Prasībām nav augšējās robežas.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Kā norādīts iepriekš, aizmuguriskā sprieduma procedūra ir daļa no parastā civilprocesa. Tā nav atsevišķa procedūra kā daudzās citās dalībvalstīs. Procedūras izmantošana nav obligāta tādā ziņā, ka aizmugurisks spriedums netiek automātiski taisīts gadījumos, kad atbildētājs neatbild uz prasību noteiktajā laika periodā. Šis termiņš ir skaidri norādīts prasības veidlapā, kas tiek izsniegta atbildētājam. Lai saņemtu aizmugurisku spriedumu, prasītājam ir jāiesniedz attiecīgs lūgums vai pieteikums. Prasītājs var arī izvēlēties neuzturēt prasību spēkā.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Strīdus starp uzņēmumiem vai personām dažādas dalībvalstīs regulē dažādi tiesību akti, tomēr visnozīmīgākais ir ES Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, ko sauc par Briseles regulu.

Eiropas maksājuma rīkojums (EMR) ļauj kreditoriem vieglāk atgūt neapstrīdētos (proti, atzītos) parādus naudā pārrobežu lietās Eiropas Savienībā, un šī procedūra ir papildu izvēles procedūra esošajām procedūrām.

1.2 Kompetentā tiesa

Aizmugurisku spriedumu var pieņemt gan apgabaltiesa, gan Augstā tiesa. Prasītājam pieteikums ir jāiesniedz tiesā, kur viņš cēlis prasību. Šī tiesa pārbaudīs, vai atbildētājs nav sniedzis saņemšanas apliecinājumu vai savus aizstāvības paskaidrojumus un vai nav pagājis šo dokumentu iesniegšanas termiņš.

Šīs procedūras laikā tiek ievēroti Anglijas un Velsas tiesu vispārējie jurisdikcijas noteikumi (sk. lapas sadaļā “Saite atveras jaunā logāJurisdikcija”). Kopumā, ja prasības summa ir mazāka par £ 100 000 (fiziska kaitējuma gadījumā mazāka par £ 50 000), tā jāceļ apgabaltiesā, ja vien prasītājam netiek norādīts citādi. Prasības, kuru summa nepārsniedz £ 10 000, var tikt skatītas apgabaltiesā, izmantojot maza apjoma prasību procedūru, kas piedāvā vienkāršu un neformālu iespēju strīdu risināšanai (bieži pat bez vajadzības iesaistīt juristu). Visas prasības, kuru summa pārsniedz £ 100 000, var tikt celtas Augstajā tiesā vai apgabaltiesā. Lietas raksturs un sarežģītības pakāpe nosaka kompetento tiesu.

Vairāk informācija par aizmugurisku spriedumu procesuālajiem noteikumiem šajās tiesās ir pieejams Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

1.3 Oficiālās prasības

Papildus iepriekš norādītajām prasībām (proti, ka prasītājam ir jāievēro pareizas procedūras prasības celšanai un ka atbildētājs nav sniedzis atbildi paredzētajā laika periodā) oficiālās prasības aizmuguriska sprieduma saņemšanai ir atkarīgas no prasības veida.

Parasti, ja prasības summa ir noteiktās robežās, prasītājam ir tikai jāiesniedz pieteikums aizmuguriska sprieduma pieņemšanai. Šādus lūgumus parasti izskata tiesas administratīvais personāls, nevis tiesnesis. Šādos gadījumos tiesas darbinieki pārbauda, vai no atbildētāja nav saņemts izsniegšanas apliecinājums un vai tas nav sniedzis aizstāvības paskaidrojumus, vai ir beidzies attiecīgais laika periods un vai prasītājs tiesā ir iesniedzis vajadzīgos pierādījumus.

Ja prasības summa nav noteikta, prasītājam tiesā ir jāiesniedz iesniegums. Šādos gadījumos lietu izskata tiesnesis. Viņš izlemj, vai ir nepieciešama tiesas sēde un kāda informācija prasītājam jāsniedz, lai palīdzētu tiesnesim izlemt par naudas summu, uz kuru prasītājam ir tiesības, piemēram, kādi pierādījumi ir jāsniedz.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Abu prasību veidu gadījumā ir jāizmanto standarta veidlapa.

Ja prasības summa ir noteikta un prasība ir pieņemta tiesā, tiesa nosūta prasītājam veidlapu N205A “Paziņojums par prasības celšanu (konkrēta summa)”. Šajā veidlapā ir sadaļa, kura prasītājam jāaizpilda un jāatgriež tiesai, lai pieprasītu aizmugurisku spriedumu tad, ja atbildētājs neatbild uz prasību noteiktajā laika periodā. Veidlapā ir informatīvas piezīmes, lai palīdzētu to aizpildīt.

Pirms veidlapas aizpildīšanas prasītājam ir rūpīgi jāpārdomā, kā viņš vēlas, lai atbildētājs samaksātu savu parādu. Prasītājs var vēlēties, lai nauda tiktu samaksāta uzreiz, lai gan iespēja saņemt parādu ir lielāka, ja atbildētājam tiek ļauts maksāt pa daļām noteiktā laika periodā. Tas ir atkarīgs no atbildētāja apstākļiem.

Ja prasītājs ir iesniedzis prasību, izmantojot Saite atveras jaunā logāMoney Claim Online tīmekļa vietni, aizmuguriska sprieduma pieteikumu tiesai var iesniegt tiešsaistē.

Ja prasības summa nav noteikta, prasītājs no tiesas, kad prasība ir celta, saņem veidlapu N205B “Paziņojums par prasības celšanu (nenoteikta summa)”. Šajā veidlapā arī ir sadaļa, kurā prasītājs var lūgt tiesu izdot rīkojumu par to, ka atbildētājam ir saistības (tas ir atbildīgs) attiecībā uz prasību. Tiesa izlemj, kāda summa atbildētājam jāmaksā. To sauc par sprieduma taisīšanu par summu, ko nosaka tiesa.

Noteiktu lietu veidu gadījumā ir jāiesniedz pieteikums tiesnesim, lai tas izlemtu, vai var pieņemt aizmugurēju spriedumu. Tas ietver gadījumus, kad prasība tiek celta pret atbildētāju citā jurisdikcijā, kad atbildētājs ir valsts, valdība vai persona/iestāde, kam ir imunitāte pret civiltiesisku prasību. Pieteikums ir arī vajadzīgs tad, ja prasība ir vērsta pret bērnu vai pacientu vai ja prasība ir delikta prasība, ko viens laulātais ceļ pret otru. Šādos gadījumos būtu jāizmanto Saite atveras jaunā logāVeidlapa N244 (Paziņojums par pieteikumu).

Daudzas tiesas veidlapas, tai skaitā veidlapa N244, ir pieejamas Saite atveras jaunā logāTieslietu ministrijas tīmekļa vietnē. Visas veidlapas ir iespējams saņemt jebkurā Anglijas un Velsas civillietu tiesā.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Līdzīgi kā jebkurā citā lietā, fiziskai personai nav obligāti jālūdz jurista konsultācija vai jāizmanto jurists kā juridiskais pārstāvis. Tomēr vispārējais noteikums ir tāds, ka, ja summa ir lielāka par £ 5000, un jo īpaši tad, ja lietas apstākļi ir sarežģīti, ieteicams lūgt advokāta konsultāciju. Vairāk informācijas par gadījumiem, kad ieteicams juridiskai pārstāvībai izmantot juristu, ir norādīts lapā “Prasības celšana tiesā”.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Tā kā lūgums vai pieteikums aizmuguriska sprieduma pieņemšanai ir daļa no parastā civilprocesa Anglijā un Velsā, prasītājam prasība ir jāceļ parastā veidā (sk. lapu “Prasības celšana tiesā”). Kopumā prasības veidlapā jānorāda informācija par pusēm, īsa informācija par prasību un, ja iespējams, norāde par prasīto summu un vai paredzamā atgūstamā summa ir kādās no turpmāk minētajām robežām:

  • ne vairāk par £ 10 000;
  • vairāk par £ 10 000, bet mazāk par £ 25 000;
  • vairāk par £ 25 000.

Prasībās par personisku zaudējumu vai fizisku kaitējumu prasītājām jānorāda, vai viņš paredz atgūt:

  • ne vairāk par £ 1000;
  • vairāk par £ 1000.

Ja prasītājs nevar norādīt prasības vērtību, viņam jāraksta “Es nevaru norādīt, cik lielu summu plānoju atgūt”. Veidlapā ir informatīvas piezīmes gan prasītājam, gan atbildētājam.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Papildus prasības veidlapai prasītājam arī jānorāda lietas apstākļi, kas ietver:

  • īsu faktu izklāstu;
  • paziņojumu (attiecīgā gadījumā) par to, ka prasītājs vēlas saņemt noteikta veida kompensāciju;
  • informāciju par prasītajiem procentiem;
  • jebkādus citus aspektus, kas attiecīgā veida prasības gadījumā ir jāizklāsta atbilstoši tiesas noteikumiem.

Gadījumos, kad tiesas personāls var pieņemt aizmugurisku spriedumu, tam jābūt pārliecinātam, ka lietas apstākļu dokuments ir izsniegts atbildētājam, ka atbildētājs nav reaģējis uz prasību noteiktajā laika periodā un ka atbildētājs nav apmierinājis prasību.

Ja šīs prasības ir izpildītas, tiesas personāls izsniedz prasītājam spriedumu, kurā atbildētājam norādīts, kāda summa jāmaksā, kad jāmaksā un uz kādu adresi jāsūta naudas līdzekļi. Sprieduma eksemplārs tiek nosūtīts prasītājam un atbildētājam.

Ja lēmums ir jāpieņem tiesnesim, kā norādīts iepriekš, un ja prasības summa nav noteikta, tiesnesis var lemt par tiesas sēdes un papildu pierādījumu nepieciešamību. To sauc par norāžu sniegšanu. Kad tiesnesis ir pieņēmis lēmumu, prasītājam un atbildētājam tiek nosūtīts rīkojums. Tiesnesis var norādīt, ka prasība jāskata maza apjoma prasību procedūrā vai ka prasības izskatīšanai ir vajadzīga tiesas sēde bez mutisku liecību uzklausīšanas.

Šādā sēdē tiesnesis sniedz sīkākus norādījumus, piemēram, par nepieciešamajiem dokumentiem un pierādījumiem, lai palīdzētu tiesnesim pieņemt galīgo lēmumu par summu, vai lemj par summu, kas atbildētājam jāmaksā, ja lieta ir vienkārša un nav vajadzīga gara tiesas sēde.

Minētās darbības ir atkarīgas no iespējamās kompensācijas summas, iespējas, ka atbildētājs apstrīdēs kompensācijas summu, un tiesneša viedokļa par to, vai tiesas sēdē pieejamajos dokumentos ir pietiekami pierādījumu, lai pieņemtu galīgo lēmumu.

Lai pieņemtu galīgo lēmumu, tiesnesis parasti neizmanto tiesas sēdi bez mutisku pierādījumu uzklausīšanas, ar nosacījumu, ka tiesai iesniegtie rakstveida pierādījumi ir nosūtīti atbildētājam vismaz trīs dienas pirms datuma, kad jānotiek šai tiesas sēdei.

Pēc minētās tiesas sēdes tiesas darbinieki sagatavo rīkojumu ar tiesas sēdē sniegtajiem tiesneša norādījumiem. Rīkojuma eksemplārs tiek nosūtīts prasītājam un atbildētājam.

Papildus iepriekš norādītajam, gadījumos, kad atbildētājs nedzīvo Anglijā vai Velsā, tiesai ir jāpārliecinās, ka atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un citiem dokumentiem tā ir tiesīga izskatīt prasību un pieņemt lēmumu, ka nevienai citai tiesai nav ekskluzīvas jurisdikcijas un ka prasība ir atbilstīgi izskatīta.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Tiesa noraidīs lūgumu vai pieteikumu par aizmuguriska sprieduma pieņemšanu, ja prasītājs nav ievērojis tiesas noteikumus. Piemēram, ja lietas apstākļu veidlapa vai tās izsniegšana neatbilst Civilprocesa noteikumiem, tiesa nepieņems aizmugurisku spriedumu. Tiesa arī noraidīs pieteikumu par aizmugurisku spriedumu, ja prasītājs nesniedz vajadzīgos pierādījumus, lai pārliecinātu tiesu (sk. iepriekš). Ja šīs procesuālās prasības tiek ievērotas, tādi apstākļi kā prasības summa (vai tā sasniedz noteiktu līmeni) un prasības veids (vai prasība ir tāda, kuru pēc pieteikuma saņemšanas izskata tikai tiesnesis) nosaka, vai tiesa izvērtē prasības pamatojumu, pirms pieņemt aizmugurisku spriedumu (kā norādīts iepriekš) (sk. 1.3. punktu).

1.5 Apelācijas sūdzības

Aizmugurisks spriedums tiks atteikts tikai tad, ja prasītājs nebūs pārliecinājis tiesu, ka viņš ir izpildījis pareizās procedūras. Prasītājs šo lēmumu nevar pārsūdzēt. Ja tiesa atsakās pieņemt aizmugurisku spriedumu, prasītājs parasti var sākt procesu no jauna, iesniedzot jaunu prasības veidlapu pret atbildētāju atbilstoši Civilprocesa noteikumos aprakstītajām procedūrām un noteikumiem.

Nepamatoti pieņemtu rīkojumu par aizmugurisku spriedumu var mainīt vai atcelt, ja atbildētājs iesniedz attiecīgu pieteikumu. Var iesniegt pieteikumu par aizmuguriska sprieduma mainīšanu (piemēram, samazinot summu, ja daļa parāda ir samaksāta pirms sprieduma) vai atcelšanu (proti, anulēšanu).

Ja prasītājam ir pamats uzskatīt, ka lietas apstākļu izklāsts nav nonācis pie atbildētāja pirms aizmuguriska sprieduma pieņemšanas, viņam ir pienākums iesniegt tiesai pieteikumu ar lūgumu atcelt aizmugurisko spriedumu, kurš pieņemts viņam par labu.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Aizmuguriska sprieduma process kļūst pieejams tikai tad, ja atbildētājs neaizstāvas pret prasību vai neatzīst prasību noteiktā laika periodā (sk. iepriekš). Ja atbildētājs aizstāvas pret prasību, lietas izskatīšana turpinās kā jebkuras parastas neatzītas prasības gadījumā.

Ja atbildētājs vēlas, lai rīkojums par aizmugurisku spriedumu tiktu atcelts vai mainīts pēc tā pieņemšanas, atbildētājam ir nekavējoties jārīkojas un jāiesniedz tiesā pieteikums par sprieduma mainīšanu vai atcelšanu. Tiesa var mainīt vai atcelt aizmugurisku spriedumu, ja tā uzskata, ka tam ir pamatots iemesls vai ka atbildētājam ir reālas iespējas sekmīgi aizstāvēties pret prasību.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja noteiktajā laika periodā atbildētājs iesniedz aizstāvības paskaidrojumus pret prasību, lieta tiek skatīta kā parasta apstrīdēta prasība (kā norādīts lapā “Prasības celšana tiesā”).

Tā kā aizmuguriska sprieduma sistēma ir daļa no parastā civilprocesa, šāda maiņa nav piemērojama Anglijā un Velsā. Tomēr, ja aizmugurisks spriedums tiek atcelts pēc sekmīgas apstrīdēšanas, lietu var nākties skatīt vēlreiz vai atbildētājam varētu dot iespēju iesniegt aizstāvības paskaidrojumus pret prasību. Par šīm darbībām lemj tiesnesis, ņemot vērā lietas apstākļus.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Aizmuguriska sprieduma process kļūst pieejams tikai tad, ja atbildētājs neaizstāvas pret prasību vai neatzīst prasību noteiktā laika periodā. Tikai tad prasītājs var iesniegt pieteikumu vai lūgumu pieņemt aizmugurisku spriedumu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Aizmugurisks spriedums ir lēmums, kura izpildi prasītājs no atbildētāja var panākt piespiedu kārtā. Lai to saņemtu, ir jāizpilda iepriekš 1.3.4. punktā norādītās procedūras.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Kā norādīts iepriekš, atbildētājs var lūgt tiesai mainīt vai atcelt aizmugurisku spriedumu (proti, mainīt sprieduma noteikumus vai to pilnībā atcelt). Tā nav apelācijas sūdzība, jo to izskata tā pati tiesa, kas būtu spriedusi par sākotnējo lietu, ja atbildētājs būtu aizstāvējies pret prasību. Tiesa var mainīt vai atcelt aizmugurisku spriedumu, ja tā uzskata, ka ir bijuši procesuāli pārkāpumi vai ka atbildētājam ir reālas iespējas sekmīgi aizstāvēties pret prasību, vai ka ir pamatots iemesls.

Katra puse var iesniegt apelācijas sūdzību par lēmumu atcelt vai atteikties atcelt aizmugurisku spriedumu, saņemot atļauju no tiesas, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, vai no apelācijas tiesas.

Saistītās saites

Saite atveras jaunā logāTieslietu ministrija

Saite atveras jaunā logāTiesu adreses

Lapa atjaunināta: 17/08/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Ziemeļīrija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Ziemeļīrijā nav īpašas “maksājuma rīkojuma” procedūras. Tomēr pastāv procedūra, saskaņā ar kuru prasītājs (sūdzētājs) var pieprasīt “aizmugurisku spriedumu”, ja apsūdzētais (atbildētājs) nenorāda savu nodomu aizstāvēties tiesvedībā (“aizmuguriska sprieduma procedūra”).

Iesniedzot pārrobežu prasību ES teritorijā, var būt iespējams izmantot arī Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru vai Eiropas procedūru maza apmēra prasībām.

1.1 Procedūras darbības joma

“Aizmuguriska sprieduma procedūra” ir daļa no parastas civillietu tiesas procedūras Ziemeļīrijā.

Augstajā tiesā, ja prasītājs (“sūdzētājs”) iesniedz prasību, apsūdzētajam (atbildētājam) tas ir jāapliecina 14 dienu laikā pēc tam, kad tas ir saņēmis prasību, izņemot, ja atbildētājs dzīvo ārpus Ziemeļīrijas; šādā gadījumā termiņš ir atkarīgs no tā, kur dzīvo atbildētājs, bet tas tiek norādīts tiesas pavēstē.

Civillietu prasību un maza apmēra prasību termiņš apgabaltiesā ir 21 diena. Ja apsūdzētais (atbildētājs) neatzīst, ka ir saņēmis ar prasību saistītos dokumentus, un vēlas iesniegt iebildumu rakstu pret iesniegto prasību, prasītājs (“sūdzētājs”) var pieprasīt pieņemt spriedumu aizmuguriski, iesniedzot attiecīgos dokumentus izraudzītajā tiesas kancelejā.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Ziemeļīrijā aizmugurisku spriedumu var saņemt šādos tiesvedības veidos, lai gan noteiktos apstākļos būs nepieciešama tiesas atļauja:

  • tiesvedībā par parādu;
  • tiesvedībā par zaudējumu atlīdzināšanu;
  • tiesvedībā par preču aizturēšanu;
  • tiesvedībā par zemes atgūšanu.

Citos gadījumos tiesā ir jāiesniedz pieteikums par sprieduma pieņemšanu.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Augstajā tiesā nav noteikts prasības summas maksimālais apmērs.

Apgabaltiesai ir vispārīga civilā jurisdikcija izskatīt un pieņemt lēmumu jebkurā lietā, kurā prasītā summa vai prasītās īpašās kustamās mantas summa nepārsniedz 30 000 GBP.

Procedūra maza apmēra prasībām tiek izskatīta apgabaltiesā, un tā attiecas uz naudas prasījumiem, kas nepārsniedz 3 000 GBP.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Procedūra, lai iegūtu aizmugurisku spriedumu ir daļa no parastas tiesvedības civillietās. Tā nav atsevišķa procedūra. Procedūras izmantošana nav obligāta tādā nozīmē, ka aizmugurisks spriedums netiek pieņemts automātiski, ja apsūdzētais (atbildētājs) nav atbildējis uz prasību attiecīgajā termiņā.

Lai pieņemtu aizmugurisku spriedumu, prasītājam (“sūdzētājam”) ir jāiesniedz vai nu lūgums, vai arī pieteikums. Alternatīvi prasītājs (“sūdzētājs”) var izvēlēties necelt prasību tiesā.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Ievērojot nolīgumus starp valstīm par spriedumu atzīšanu un izpildi starp Apvienoto Karalisti un citām dalībvalstīm vai līdzīgus nolīgumus, kas noslēgti ar citām valstīm, procedūra ir pieejama, ja apsūdzētais (atbildētājs) dzīvo citā dalībvalstī vai citā valstī.

Prasītājam (“sūdzētājam”) jānodrošina, ka viņš ir pienācīgi iesniedzis prasības veidlapu apsūdzētajam (atbildētājam) saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz dokumentu izsniegšanu ārpus Ziemeļīrijas.

Ja apsūdzētais (atbildētājs) neatbild uz prasījumu, prasītājam (“sūdzētājam”) jāiesniedz pieteikums tiesai, lai saņemtu atļauju iegūt aizmugurisku spriedumu parastā veidā.

1.2 Kompetentā tiesa

Ziemeļīrijā aizmugurisku spriedumu var saņemt tajā tiesā, kurā tika uzsākta tiesvedība.

1.3 Oficiālās prasības

Papildus iepriekš minētajām prasībām, t. i., ka prasītājs (“sūdzētājs”) ir ievērojis pareizās procedūras, izsniedzot prasījumu, un ka atbildētājs nav atbildējis noteiktajā laikā — formālās prasības, lai iegūtu spriedumu aizmuguriski, ir šādas:

Augstajā tiesā prasītājs (“sūdzētājs”), kuram ir tiesības uz spriedumu neierašanās vai iebildumu nesniegšanas gadījumā, var saņemt spriedumu, iesniedzot attiecīgajā Augstās tiesas iestādē šādus dokumentus:

Neierašanās

  • Oriģinālais dokuments (“tiesas pavēste”), ar kuru uzsākta tiesvedība;
  • Izsniegšanas apliecinājums, kas apstiprina, ka ir izsniegti sākotnējie tiesvedības dokumenti
  • Parāda apliecinājums, ja prasījums ir par likvidētu summu;
  • Attiecībā uz zemes gabala īpašumtiesībām sertifikāts, kas apliecina, ka īpašums ir komerciāls

Iebildumu nesniegšana

  • Oriģinālais dokuments (“tiesas pavēste”), ar kuru uzsākta tiesvedība;
  • Atbildētāja izsniegta ierašanās memoranda kopija
  • Parāda apliecinājums, ja prasījums ir par likvidētu summu vai sūdzētāja prasības paziņojuma kopija
  • Sertifikāts, kas apliecina, ka iebildumu raksts nav izsniegts
  • Attiecībā uz zemes gabala īpašumtiesībām sertifikāts, kas apliecina, ka īpašums ir komerciāls

Apgabaltiesā prasītājs (“sūdzētājs”), kuram ir tiesības uz spriedumu, ja nav norādes par atbildētāja nodomu aizstāvēt, var stāties tiesas priekšā, iesniedzot tiesas iestādē dokumentus, kas ir līdzīgi iepriekš minētajiem dokumentiem.

Maza apmēra prasībās ir īpaša veidlapa ar nosaukumu “pieteikums par aizmugurisku dekrētu”, kas prasītājam ir jāaizpilda un jāiesniedz attiecīgajā tiesas iestādē.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Veidlapas, kas jāizmanto, lai ierosinātu tiesvedību, un citos procesa posmos nepieciešamās veidlapas ir atrodamas šādos tiesas noteikumos:

  • 1980. gada Augstākās tiesas noteikumi (Ziemeļīrija) [S.R. 1980, Nr. 346]
  • 1981 gada Apgabaltiesas noteikumi (Ziemeļīrija) [S.R. 1981, Nr. 225]

Tie ir pieejami Saite atveras jaunā logāZiemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē, tomēr parasti ir ieteicams lūgt advokāta konsultāciju. Tiesas darbinieki nav kvalificēti sniegt prasītājam vai atbildētājam juridiskas konsultācijas.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Tā kā pieteikums aizmuguriski pasludinātam spriedumam ir daļa no Ziemeļīrijas civiltiesas procedūras, prasītājam (“sūdzētājam”) ir jāuzsāk tiesvedība parastā veidā, un informācija par prasību ir iekļauta oriģināldokumentos. Pieteikumā aizmuguriski pasludinātajam spriedumam jānorāda, kāpēc tas tiek prasīts.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Rakstveida pierādījumi par attiecīgo prasību tiks iekļauti kā daļa no dokumentiem, ko iesniedz tiesai, kad tiek iesniegts pieteikums par aizmuguriska sprieduma pieņemšanu.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Ja prasītājs (sūdzētājs) iesniedz prasību pret apsūdzēto (atbildētāju) par prasījumu, kurā summa jānosaka tiesai, un apsūdzētais (atbildētājs) nenorāda savu nodomu to aizstāvēt, prasītājs (sūdzētājs) var lūgt spriedumu, kas nosaka, ka summa ir jāizvērtē tiesai. Šādos gadījumos prasījuma summu izvērtē tiesnesis.  Tiesnesis var lemt par pienākošos summu vai pieņemt lēmumu, ka saskaņā ar prasību nav jāmaksā nekas.

Ir arī citas lietas, kurās nepieciešams iesniegt pieteikumu tiesnesim, lai izlemtu, vai var pieņemt spriedumu aizmuguriski. Tie ietver gadījumus, kad prasījums ir nodots apsūdzētajam (atbildētājam) citā jurisdikcijā, kur apsūdzētais (atbildētājs) ir valsts, valsts amatpersona vai persona vai iestāde, uz kuru neattiecas civilprasības.

Pieteikums ir nepieciešams arī tad, ja prasība ir pret bērnu vai pacientu, vai tā ir prasība, ko viens laulātais pret otru uzskata par nolaidību (“civiltiesību pārkāpumu”).

1.5 Apelācijas sūdzības

Apsūdzētais (atbildētājs) var iesniegt pieteikumu par sprieduma grozīšanu (piemēram, tas ir mainīts uz mazāku summu, ja daļa no parāda ir samaksāta pirms sprieduma pieņemšanas) vai atcelšanu (t. i., atsakšanu).

Ja prasītājam (sūdzētājam) ir pamats uzskatīt, ka prasības detaļas nesasniedza apsūdzēto (atbildētāju) pirms sprieduma, viņam ir pienākums vērsties tiesā, lai lūgtu tiesu atcelt aizmuguriski izpildīto spriedumu.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Ja apsūdzētais (atbildētājs) vēlas, lai tiesas nolēmums par aizmuguriskā sprieduma atcelšanu vai grozīšanu pēc tā izsniegšanas, viņam nekavējoties jārīkojas, lai iesniegtu prasību tiesā par sprieduma atcelšanu vai grozīšanu.

Tiesa var mainīt vai atcelt spriedumu aizmuguriski, ja tā uzskata, ka tam ir pamatots iemesls vai apsūdzētajam (atbildētājam) ir reālas izredzes sekmīgi aizstāvēt lietu.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja apsūdzētais (atbildētājs) prasījumam iesniedz aizstāvību noteiktajā termiņā, lieta kļūst par parastu apstrīdētu prasību.

Ja spriedums, kas pieņemts pēc veiksmīgas apstrīdēšanas, tiek atcelts, lieta var būt jāsāk no jauna vai apsūdzētajam (atbildētājam) var tikt dota iespēja celt prasību par aizstāvību. Turpmāko virzību noteiks tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Aizmuguriska sprieduma tiesvedība kļūst pieejama tikai sakarā ar to, ka apsūdzētais (atbildētājs) nav aizstāvējis vai atzinis prasījumu noteiktajā laikā. Tikai tad prasītājs (sūdzētājs) var iesniegt prasību vai pieteikumu aizmuguriski pasludināt spriedumu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Aizmuguriskais spriedums ir lēmums, ko prasītājs (sūdzētājs) var piemērot apsūdzētajam (atbildētājam). Procedūras, kas jāievēro, lai iegūtu aizmugurisku spriedumu, ir aprakstītas iepriekš 1.3. punktā.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Kā aprakstīts iepriekš, apsūdzētais (atbildētājs) var lūgt tiesu grozīt vai atcelt aizmugurisku spriedumu (t. i., mainīt sprieduma nosacījumus vai atcelt to kopumā).

Tiesa var grozīt vai atcelt aizmugurisku spriedumu, ja tā uzskata, ka ir notikusi procesuāla neatbilstība vai ka apsūdzētajam (atbildētājam) ir reālas izredzes veiksmīgi aizstāvēt prasību vai ka tam ir pamatots iemesls.

Saistītās saites

Papildu informācija par procedūrām ir pieejama Saite atveras jaunā logāZiemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

Palīdzība personām ar invaliditāti

Daži tiesu biroji ir izraudzījušies klientu apkalpošanas inspektorus, kuri varētu palīdzēt. Ja viņi nevar palīdzēt, pārvnieks ar invaliditāti var sazināties ar Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienesta Sakaru komandu +44 300 200 7812.

Lapa atjaunināta: 13/08/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Skotija

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Visu prasību gadījumā tiek īstenots process, kura laikā tiek dota iespēja aizstāvēties vai atbildēt uz lietu. Ja pret prasībām netiek iebilsts vai tās neapstrīd, tās nav jāizskata tiesā un šādas prasības var tikt izlemtas aizmuguriski, kas pēc būtības ir vienkāršota procedūra neapstrīdētu prasību gadījumā.

1.1 Procedūras darbības joma

Šāda procedūra t. s. šerifa tiesā (vietējā civillietu un krimināllietu tiesa) ir pieejama vienkāršajā procesā (simple procedure), vidēja apjoma prasības procesā (summary cause) un parastajā procesā (ordinary procedure), kā arī parastajā pavēstes procesā (ordinary summons procedure) Augstākajā civillietu tiesā (Court of Session).

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Vienkāršo procesu izmanto, ja finansiālas prasības summa nepārsniedz £ 5000.

Vidēja apjoma prasības process ir paredzēts noteikta veida finansiālām prasībām, kuru summa nepārsniedz £ 5000, piemēram, fiziska kaitējuma gadījumā.  Vidēja apjoma prasības process ir aizstāts ar vienkāršo procesu, bet tikai saistībā ar prasībām par samaksu, kustamā īpašuma piegādi vai valdījuma atgūšanu vai prasībām, kuru gadījumā pieņem rīkojumu par to, ka kādai personai ir jāveic konkrētas darbības.

Parastais process tiek izmantots prasībām, kuru summa pārsniedz £ 5000.

Augstākā civillietu tiesa lemj par prasībām, kuru summa pārsniedz £ 100 000.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Vienkāršais process — maksimālā summa £ 5000.

Vidēja apjoma prasības process — maksimālā summa £ 5000.

Parastais process šerifa tiesā un Augstākajā civillietu tiesā — bez ierobežojuma.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Gan vienkāršā, gan vidēja apjoma prasības, gan parastā procesa gadījumā šerifa tiesā ir atsevišķas procedūras, kas obligāti jāievēro.  Arī Augstākajā civillietu tiesā ir atsevišķas procedūras parastās pavēstes procesam, un tikai prasības, kuru summa pārsniedz £ 100 000, var tikt celtas šajā tiesā.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Jā.

Vienkāršais process — ja atbildētāja domicils ir citā līgumslēdzējā valstī, šerifs nepieņem lēmumu, kamēr nav pierādīts, ka atbildētājs pietiekamu laiku iepriekš ir spējis saņemt prasības veidlapu, lai atbildētu, vai ka šajā ziņā ir veiktas visas vajadzīgās darbības.

Vidēja apjoma prasības process — ja atbildētāja domicils ir citā līgumslēdzējā valstī, šerifs nepieņem dekrētu, kamēr nav pierādīts, ka atbildētājs pietiekamu laiku iepriekš ir spējis saņemt pavēsti, lai sagatavotu aizstāvību, vai ka šajā ziņā ir veiktas visas vajadzīgās darbības.

Parastais process — Briseles I regula paredz jurisdikcijas noteikumus, kas jāievēro Apvienotās Karalistes tiesu procesos, kad atbildētāja domicils ir citā Eiropas Savienības valstī.

1.2 Kompetentā tiesa

Vidēja apjoma prasības un vienkāršā procesa pieteikumus iesniedz šerifa tiesā. Ja nevar noteikt citu jurisdikcijas pamatu, pieteikumus iesniedz tiesā, kuras apgabalā pastāvīgi dzīvo atbildētājs.

Parastā procesa prasības parasti var celt šerifa tiesā vai Augstākajā civillietu tiesā. Augstākajai civillietu tiesai ir jurisdikcija visā Skotijas teritorijā. Bet attiecībā uz šerifa tiesu vēlreiz jānorāda, ka, ja nevar noteikt citu jurisdikcijas pamatu, pieteikumus iesniedz tiesā, kuras apgabalā pastāvīgi dzīvo atbildētājs.

Visas procedūras reglamentē atsevišķi tiesas noteikumi, kas atrodami Saite atveras jaunā logāSkotijas tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

1.3 Oficiālās prasības

Vienkāršais process — uzsāk, iesniedzot prasības veidlapu (veidlapa 3A) un paziņojumu, lai savlaicīgi informētu atbildētāju par prasību, norādot sīku informāciju par prasības pamatu un īpašumu, utt., ja prasība celta preču piegādes dēļ.

Vidēja apjoma prasības process — uzsāk ar pavēsti (veidlapa 1) un paziņojumu, lai savlaicīgi informētu atbildētāju par prasību, norādot sīku informāciju par prasības pamatu un īpašumu, utt., ja prasība celta preču piegādes dēļ.

Parastais process šerifa tiesā — uzsāk ar sākotnējo rīkojumu, kas sagatavots, izmantojot veidlapu G1. Sākotnējā rīkojumā prasītājs iekļauj sīku faktu izklāstu, kas ietver:

a.    jurisdikcijas pamatu un

b.    faktus, kas ir jurisdikcijas pamatā.

Parastajam procesam Augstākajā civillietu tiesā - ar pavēsti, kuras apraksts un forma ir noteikta Saite atveras jaunā logāAugstākās civillietu tiesas noteikumos.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Jā, vienkāršā procesa gadījumā ir jāaizpilda veidlapa 3A, un vidēja apjoma prasības procesa gadījumā ir jāaizpilda veidlapa 1. Parastā procesa gadījumā prasība jāceļ ar sākotnējo rīkojumu šerifa tiesā un pavēsti Augstākajā civillietu tiesā. Tie ir atrodami Saite atveras jaunā logāSkotijas tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē pie noteikumiem, kas attiecas uz katru procedūras veidu.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Nē, jūs varat iesniegt pieteikumu savā vārdā, bet parastās prasības gadījumā ir ieteicams izmantot advokātu, jo process ir salīdzinoši sarežģīts.

Tiesvedībā iesaistītā puse (persona, kuru nepārstāv advokāts) var lūgt tiesai atļauju izmantot citas personas palīdzību civilprocesā — šo personu sauc par pilnvaroto pārstāvi.  Papildu informācija par pilnvaroto pārstāvi ir atrodama Saite atveras jaunā logāSkotijas tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Tiesvedības dokumentos jānorāda sīka informācija par prasību, tostarp attiecīgie datumi. Jo lielāka un sarežģītāka prasība, jo lielāka vajadzība sniegt aprakstu.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Nē.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Pamatojoties uz pieteikuma saturu, tiesa konstatē, ka parāds pastāv. Rīkojumu var noraidīt, jo veidlapas var būt nepilnīgi aizpildītas, šerifs var uzskatīt, ka nepastāv jurisdikcijas pamats vai prasība var būt celta nepareizajā tiesā.

1.5 Apelācijas sūdzības

Vai pieteicējs var pārsūdzēt atteikumu pieņemt dekrētu aizmuguriski? Jā.

Parastais process — apelācijas sūdzību var iesniegt Augstākajai civillietu tiesai vai Šerifa apelācijas tiesai (Sheriff Appeal Court).

Vidēja apjoma prasības process — apelācijas sūdzība Šerifa apelācijas tiesai.

Vienkāršais process — apelācijas sūdzība Šerifa apelācijas tiesai.

Augstākajā civillietu tiesā apelācijas procedūru sauc par atprasīšanu (reclaiming).

1.6 Paziņojums par iebildumu

Vidēja apjoma prasības process — atbildētājam ir 21 diena, lai aizpildītu atbildes veidlapu, kas ietver paziņojumu, ar kuru prasītājs tiek atbilstīgi informēts.

Vienkāršais process — atbildētājam līdz atbildes sniegšanas termiņam ir jānosūta tiesai aizpildīta atbildes veidlapa 4A, norādot, ka tas apstrīd visu prasību vai tās daļu (piemēram, summu, kas atbildētājam jāmaksā prasītājam).  Atbilde tiesai jāiesniedz līdz laika grafikā, kas izsniegts kopā ar prasības veidlapu, norādītajam atbildes iesniegšanas termiņam.

Parastais process šerifa tiesā — atbildētājam ir 21 diena, lai aizpildītu paziņojumu par nolūku neatzīt prasību (veidlapa 07) un nosūtītu eksemplāru prasītājam. Pēdējais datums, līdz kuram šerifa tiesai jānosūta paziņojums par nolūku neatzīt prasību, ir norādīts veidlapā 07.

Augstākajā civillietu tiesā atbildētājam, kas vēlas neatzīt prasības pieteikumu, ir jānorāda, ka tas piedalīsies tiesvedībā, atzīmējot attiecīgu pavēstes piezīmi trīs dienu laikā no lietas “izziņošanas”. Šī lieta netiek izziņota, kamēr nav beidziet paziņošanas periods. Parastais paziņošanas periods ir 21 diena.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Vienkāršais process — šerifs divu nedēļu laikā pēc atbildes saņemšanas pieņem rakstveida rīkojumu, kurā var būt paredzēts jebkas no tālāk norādītā:

a) pušu pienākums izmantot strīdu alternatīvu izšķiršanu;

b) lietas pārvaldības saruna;

c) tiesas sēde;

d) ja šerifs uzskata, ka lēmumu var pieņemt bez tiesas sēdes, tiek norādīts, ka šerifs plāno to darīt;

e) šerifa pilnvaru izmantošana, lai noraidītu prasību vai iztiesātu lietu atbilstoši 1.8. noteikuma 11), 12) un 13) punktam.

Vidēja apjoma prasības process — puses ierodas uz pirmo tiesas sēdi, kuras laikā šerifs mēģina panākt mierizlīgumu.

Parastais process šerifa tiesā un Augstākajā civillietu tiesā — jāiesniedz aizstāvības paskaidrojumi, pēc tam lieta tiek izskatīta atbilstoši neatzītu prasību noteikumiem, un izskatīšanas beigās pušu strīdā tiek pierādīti fakti, ja vien puses par to nav vienojušās iepriekš.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Vidēja apjoma prasības un parastajā procesā šerifa tiesā un Augstākajā civillietu tiesā prasītājs var iesniegt protokolu vai dekrēta priekšlikumu.

Vienkāršā procesa gadījumā prasītājs var aizpildīt lēmuma pieteikumu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Prasītājs iesniedz protokolu vai dekrēta priekšlikumu (vai lēmuma pieteikumu), un šerifs vai tiesnesis var pieņemt dekrētu vai citu piemērojamu rīkojumu saistībā ar minēto protokolu (vai pieteikumu).

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Lai gan šerifs vai tiesnesis pieņem dekrētu (vai lēmumu), atbildētājam ir jāiesniedz pieteikums tiesā šā dekrēta (vai lēmuma) atsaukšanai.

Saistītās saites

Saite atveras jaunā logāSkotijas tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē ir ietverti noteikumi par parasto procesu, vidēja apjoma prasības procesu un vienkāršo procesu.

Lapa atjaunināta: 17/08/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

“Maksājuma rīkojuma” procedūras - Gibraltārs

1 Maksājuma rīkojuma procedūra

Gibraltārā nav īpašas maksājuma rīkojuma procedūras. Tomēr pastāv līdzvērtīga procedūra, saskaņā ar kuru prasītājs var panākt aizmugurisku spriedumu.

1.1 Procedūras darbības joma

Aizmuguriska sprieduma procedūra ir daļa no parastajām civiltiesas procedūrām Gibraltārā. Kad prasītājs ir iesniedzis prasību, atbildētājam ir jāatbild 14 dienu laikā pēc prasības paziņojuma veidlapas saņemšanas. Ja atbildētājs neatbild uz prasību, prasītājs var lūgt tiesu pieņemt spriedumu “aizmuguriski” (tas ir, uzdot atbildētājam samaksāt prasīto summu, jo atbilde nav saņemta). Prasītājam tas jādara pēc iespējas ātrāk pēc 14 dienu termiņa beigām. Kamēr tiesa nav saņēmusi lūgumu par sprieduma pasludināšanu, atbildētājs joprojām var atbildēt uz prasību. Ja tiesa saņem atbildētāja atbildi pirms prasītāja lūguma, tai ir prioritāte, pat ja tā ir iesniegta novēloti.

Ja prasītājs nepieprasa spriedumu sešu mēnešu laikā pēc aizstāvības iesniegšanas termiņa beigām, prasījums ir “apturēts”, un vienīgais prasījums, ko prasītājs var iesniegt, ir lūgums tiesnesim izdot rīkojumu par apturēšanas atcelšanu.

1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?

Gibraltāra civiltiesas var pieņemt aizmugurisku spriedumu gandrīz visu veidu lietās/prasībās. Tas attiecas ne tikai uz naudas un līgumiskām prasībām. Ja vien to īpaši neizslēdz tiesas noteikumi (zināmi kā Civilprocesa noteikumi), Gibraltārā prasītājs var lūgt aizmugurisku spriedumu jebkurā civilprasībā.

Lai saņemtu aizmugurisku spriedumu, prasītājam ir jāiesniedz pierādījumi tam, ka viņš vai viņa ir izpildījis vai izpildījusi procesuālās prasības, kā arī tam, ka atbildētājs nav izpildījis šīs procesuālās prasības.

Izņēmuma kārtā Civilprocesa noteikumu 8. daļā ir atļauts izmantot alternatīvu prasības procedūru, ja prasītājs lūdz tiesas nolēmumu jautājumā, kas, visticamāk, neietvers būtisku faktisku strīdu, vai ja šāda procedūra ir atļauta konkrētā tiesvedībā. Šādos gadījumos aizmugurisks spriedums nav iespējams.

1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?

Prasības vērtībai nav augšējās robežvērtības.

1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?

Kā minēts iepriekš, aizmuguriska sprieduma procedūra ir parastā civilprocesa daļa. Tā nav atsevišķa procedūra, kā tas ir daudzās citās dalībvalstīs. Procedūras izmantošana nav obligāta tādā nozīmē, ka aizmugurisks spriedums netiek automātiski pieņemts, ja atbildētājs nav atbildējis uz prasību noteiktajā termiņā. Šis termiņš ir skaidri norādīts prasības veidlapā, kas izsniegta atbildētājam. Lai iegūtu aizmugurisku spriedumu, prasītājam ir jāiesniedz lūgums vai pieteikums par aizmugurisku spriedumu. Prasītājs var arī izvēlēties neizvirzīt prasību.

1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?

Saskaņā ar nolīgumiem starp valstīm par spriedumu atzīšanu un izpildi starp dalībvalstīm (piemēram, 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās) vai līdzīgiem nolīgumiem, kas noslēgti ar trešajām valstīm, procedūra ir iespējama, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešajā valstī. Prasītājam ir jānodrošina, ka viņš ir pienācīgi izsniedzis prasījuma veidlapu atbildētājam saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro dokumentu izsniegšanai ārpus Gibraltāra (piemēram, Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs). Ja atbildētājs neatbild uz prasību, prasītājam ir jāiesniedz pieteikums tiesā, lai parastā ceļā iegūtu aizmugurisku spriedumu.

1.2 Kompetentā tiesa

Gibraltāra Augstākā tiesa būtu kompetentā tiesa savās dažādajās jurisdikcijās, tostarp Augstākās tiesas jurisdikcijā ir maza apmēra prasības, ja prasības summa nepārsniedz 10 000 sterliņu mārciņu.

1.3 Oficiālās prasības

Papildus iepriekš minētajām prasībām, proti, tam, ka prasītājs, iesniedzot prasību, ievēro pareizās procedūras un atbildētājs neatbild noteiktajā termiņā, oficiālās prasības aizmuguriska sprieduma iegūšanai ir atkarīgas no prasības veida.

Vispārīgi runājot, ja prasība ir par noteiktu summu, prasītājam ir jāiesniedz tikai lūgums pasludināt aizmugurisku spriedumu. Šādus lūgumus parasti izskata tiesas sekretārs, nevis tiesnesis. Šādos gadījumos tiesas darbinieki pārbauda, vai atbildētājs nav iesniedzis piegādes apstiprinājumu vai aizstāvību, vai nav beigušies attiecīgie termiņi un vai prasītājs ir iesniedzis tiesai vajadzīgos pierādījumus.

Ja prasība ir par nenoteiktu summu, prasītājam ir jāiesniedz pieteikums tiesā. Šādos gadījumos lietu izskata tiesnesis. Viņš vai viņa izlemj, vai ir nepieciešama tiesas sēde un kas prasītājam būs jāiesniedz, lai palīdzētu tiesnesim izlemt to, kādu naudas summu prasītājam ir tiesības saņemt, piemēram, kādi pierādījumi būtu jāiesniedz.

1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas?  Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?

Abiem prasību veidiem ir obligāti jāizmanto standarta veidlapa.

Ja prasība ir par noteiktu summu un tiesa to ir izdevusi, tiesa nosūta prasītājam N205A veidlapu “Paziņojums par izdošanu (noteikta summa)”. Šajā veidlapā ir sadaļa, kas prasītājam jāaizpilda un jāatdod tiesai, lai lūgtu aizmugurisku spriedumu gadījumā, ja atbildētājs noteiktajā laikā neatbild uz prasību. Veidlapai ir pievienotas norādes, lai palīdzētu to aizpildīt.

Pirms prasītājs aizpilda veidlapu, viņam vai viņai būtu rūpīgi jāpārdomā, kā viņš vai viņa vēlas, lai atbildētājs maksātu parādu. Prasītājs varētu vēlēties, lai nauda tiktu samaksāta nekavējoties, taču pastāv lielāka iespēja to saņemt, ja atbildētājam tiek ļauts veikt samaksu pa daļām noteiktā laikposmā. Tas būs atkarīgs no atbildētāja apstākļiem.

Ja prasība bija par nenoteiktu summu, prasītājs saņems no tiesas N205B veidlapu “Paziņojums par izdošanu (nenoteikta summa)”, tiklīdz prasība tiks izdota. Šajā veidlapā ir arī sadaļa, kurā prasītājs var lūgt tiesu izdot rīkojumu par to, ka atbildētājam “ir jāpilda” prasība (tas ir atbildīgs par prasību). Tiesa izlems, kāda summa atbildētājam būtu jāmaksā. To sauc “sprieduma pasludināšana par summu, kuru izlemj tiesa”.

Noteikta veida lietās ir jāiesniedz pieteikums tiesnesim, lai viņš vai viņa izlemtu, vai var pasludināt aizmugurisku spriedumu. Tās ir lietas, kad prasību iesniedz atbildētājam citā jurisdikcijā, ja atbildētājs ir valsts, karaļnams vai persona vai struktūra, kurai ir imunitāte pret civilprocesu. Pieteikums ir nepieciešams arī tad, ja prasība ir vērsta pret bērnu vai pacientu vai ja tā ir prasība par zaudējuma atlīdzināšanu, ko viens laulātais iesniedzis pret otru laulāto. Šādos gadījumos jāizmanto N244 veidlapa (Paziņojums par piemērošanu).

Lai iegūtu plašāku informāciju, tostarp attiecīgo veidlapu kopijas, sazinieties ar Augstākās tiesas Kanceleju — 277 Main Street, Gibraltārs, tālruņa numurs (+350) 200 75608.

1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?

Tāpat kā visu veidu lietās, personai netiek prasīts lūgt jurista konsultāciju vai pārstāvniecību. Parasti, ja prasība ir par summu, kas pārsniedz 10 000 sterliņu mārciņu, un jo īpaši, ja tā ietver sarežģītus jautājumus, ieteicams lūgt advokāta konsultāciju. Plašāka informācija par juridiskās pārstāvības lietderību ir pieejama lapā “Lietas ierosināšana tiesā”.

1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?

Tā kā pieprasījums vai pieteikums par aizmugurisku spriedumu ir daļa no parastajām civiltiesas procedūrām Gibraltārā, prasītājam būs jāiesniedz prasība parastā veidā – skatīt lapu “Saite atveras jaunā logāKā rīkoties”. Vispārīgi runājot, prasības veidlapā jāietver sīka informācija par pusēm, īsa informācija par prasību un, ja iespējams, paziņojums par pieprasīto naudas summu un to, vai atgūstamā summa ir vienā no šīm grupām:

  • nepārsniedz 10 000 sterliņu mārciņu;
  • pārsniedz 10 000 sterliņu mārciņu, bet nepārsniedz 15 000 sterliņu mārciņu;
  • pārsniedz 15 000 sterliņu mārciņu.

Prasībās par personiskiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem prasītājam jānorāda, vai viņš vai viņa plāno atgūt:

  • ne vairāk kā 1000 sterliņu mārciņu;
  • vairāk nekā 1000 sterliņu mārciņu.

Ja prasītājs nespēj novērtēt prasību, viņam vai viņai būtu jānorāda “Es nevaru pateikt, cik lielu summu es plānoju atgūt”. Prasības veidlapā ir iekļautas norādes gan prasītājam, gan atbildētājam.

1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?

Papildus prasības veidlapai prasītājam jāiesniedz informācija par prasību, tostarp:

  • īss faktu izklāsts;
  • paziņojums (attiecīgā gadījumā) par to, ka prasītājs vēlas piedzīt kompensāciju par noteikta veida kaitējumu;
  • plašāka informācija par visiem pieprasītajiem procentiem;
  • visi citi jautājumi, kas nepieciešami attiecīgajam prasības veidam, kā paredzēts tiesas noteikumos.

Ja tiesas darbinieki var pasludināt aizmugurisku spriedumu, viņiem jāpārliecinās, ka atbildētājam ir iesniegti dati par prasību; ka atbildētājs attiecīgajā laikposmā nav atbildējis uz prasību un ka atbildētājs nav apmierinājis prasību.

Ja šie nosacījumi ir izpildīti, tiesas darbinieki prasītājam izdod spriedumu, kurā ir norādīts, cik daudz atbildētājam ir jāmaksā, kad ir jāmaksā, un adrese, uz kuru nauda jānosūta. Sprieduma kopija tiek nosūtīta prasītājam un atbildētājam.

Ja lēmuma pieņemšana ir tiesneša kompetencē, kā minēts iepriekš, un ja prasība ir par nenoteiktu summu, viņš vai viņa var izlemt, vai ir nepieciešama tiesas sēde vai papildu pierādījumi. To sauc par norāžu došanu. Kad tiesnesis ir pieņēmis lēmumu, prasītājam un atbildētājam tiks nosūtīts rīkojums. Tiesnesis var dot norādījumus — vai nu piemērojot prasībai kārtību maza apmēra prasībām; vai norādot, ka attiecībā uz prasību ir noteikta tiesas sēde.

Tiesas sēdē par pieņemtā tiesas lēmuma izpildes nosacījumiem un kārtību tiesnesis vai nu sniegs plašākus norādījumus par, piemēram, nepieciešamajiem dokumentiem un pierādījumiem, lai palīdzētu tiesnesim pieņemt galīgo lēmumu par summu; vai arī pieņems lēmumu par summu, kas atbildētājam jāmaksā, ja tā ir vienkārša lieta, par kuru nav nepieciešama ilgstoša tiesas sēde.

Tiesneša rīcība ir atkarīga no iespējamās zaudējumu summas; no tā, vai atbildētājs varētu apstrīdēt zaudējumu atlīdzības apmēru; un no tā, vai tiesnesis uzskata, ka tiesas sēdē pieejamie dokumenti satur pietiekamus pierādījumus galīgā lēmuma pieņemšanai.

Tiesnesis parasti neizmanto tiesas sēdi, lai pieņemtu galīgo lēmumu , ja vien rakstiski pierādījumi, kas tika iesniegti tiesā, netika nosūtīti atbildētājam vismaz trīs dienas pirms plānotās tiesas sēdes.

Pēc tiesas sēdes tiesas darbinieki izklāsta, ko tiesnesis norādījis rīkojumā. Kopijas tiek nosūtītas prasītājam un atbildētājam.

Papildus iepriekšminētajam, ja atbildētājs nedzīvo Gibraltārā, tiesai saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem u. c. jāpārliecinās, ka tai ir tiesības izskatīt un izlemt prasību; ka nevienai citai tiesai nav ekskluzīvas jurisdikcijas un ka prasība ir pareizi izsniegta.

1.4 Pieteikuma noraidīšana

Tiesa noraida lūgumu vai pieteikumu par aizmugurisku spriedumu, ja prasītājs nav ievērojis tiesas noteikumus. Piemēram, ja prasības veidlapas vai tās izsniegšanas dati neatbilst Civilprocesa noteikumiem, tiesa nepieņem aizmugurisku spriedumu. Tiesa arī noraida pieteikumu par aizmugurisku spriedumu, ja prasītājs neiesniedz tiesai nepieciešamos pierādījumus (skatīt iepriekš). Ja tiek ievērotas šīs procesuālās prasības, tas, vai tiesa pārbauda prasības pamatotību pirms aizmuguriska sprieduma pasludināšanas, ir atkarīgs (kā minēts iepriekš) no tā, vai prasība ir par noteiktu vai nenoteiktu summu, vai tā ir tādu prasību kategorijā, ko tiesnesis var izskatīt, vienīgi pamatojoties uz pieteikumu (skatīt 1.3. sadaļu).

1.5 Apelācijas sūdzības

Atteikums pieņemt aizmugurisku spriedumu ir iespējams vienīgi tad, ja prasītājs nepierāda tiesai, ka viņš vai viņa ir ievērojis vai ievērojusi pareizās procedūras. Prasītājs nevar pārsūdzēt šo lēmumu. Ja tiesa atsakās pieņemt aizmugurisku spriedumu, prasītājs parasti var sākt visu no jauna, iesniedzot jaunu prasības veidlapu pret atbildētāju saskaņā ar Civilprocesa noteikumos paredzētajām procedūrām un prasībām.

Nepamatoti pieņemtu rīkojumu par aizmugurisku spriedumu var grozīt vai atcelt pēc atbildētāja pieteikuma. Var iesniegt pieteikumu, lai mainītu aizmugurisko spriedumu (piemēram, uz mazāku summu, ja daļa parāda tika samaksāta pirms sprieduma) vai to atceltu .

Ja prasītājam ir iemesls uzskatīt, ka informācija par prasību nav nonākusi līdz atbildētājam pirms aizmuguriska sprieduma pasludināšanas, viņam vai viņai ir pienākums vērsties tiesā ar lūgumu atcelt viņam vai viņai labvēlīgu aizmugurisko spriedumu.

1.6 Paziņojums par iebildumu

Aizmuguriska sprieduma procedūra ir pieejama tikai tad, ja atbildētājs nav apstrīdējis prasību vai atzinis to noteiktajā laikā (skatīt iepriekš). Ja atbildētājs apstrīd prasību, lietas virzība notiek kā parasti, kad prasība ir apstrīdēta.

Ja atbildētājs vēlas, lai rīkojumu par aizmugurisku spriedumu atceltu vai mainītu pēc tā pasludināšanas, viņam vai viņai nekavējoties jārīkojas, lai vērstos tiesā ar lūgumu atcelt vai grozīt spriedumu. Tiesa var mainīt vai atcelt aizmugurisko spriedumu, ja tā uzskata, ka tam ir pietiekams iemesls vai ja atbildētājam ir reālas izredzes veiksmīgi aizstāvēt lietu.

1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas

Ja atbildētājs noteiktajā laikā iesniedz aizstāvību pret prasību, šī lieta turpinās kā parasta apstrīdēta prasība, kā izklāstīts lapā “Lietas ierosināšana tiesā”.

1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas

Aizmuguriska sprieduma procedūra ir pieejama tikai tad, ja atbildētājs nav apstrīdējis prasību vai atzinis to noteiktajā laikā. Tikai tad prasītājs var iesniegt aizmuguriska sprieduma lūgumu vai pieteikumu.

1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?

Aizmuguriskais spriedums ir lēmums, kuru prasītājs var izpildīt pret atbildētāju. Procedūras, kas jāievēro, lai iegūtu spriedumu, ir izklāstītas 1.3. sadaļā.

1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?

Kā izklāstīts iepriekš, atbildētājs var lūgt tiesu grozīt vai atcelt (t. i., mainīt sprieduma nosacījumus vai pilnībā to atcelt) aizmugurisko spriedumu. Tā nav apelācija kā tāda, jo to izskata tā pati tiesa, kas būtu izskatījusi sākotnējo lietu, ja atbildētājs būtu apstrīdējis prasību. Tiesa var mainīt vai atcelt aizmugurisko spriedumu, ja tā uzskata, ka ir pieļautas procesuālas nepilnības, atbildētājam ir reālas izredzes sekmīgi aizstāvēt lietu vai ka ir pietiekams iemesls tā rīkoties.

Jebkura puse var pārsūdzēt lēmumu par aizmuguriskā sprieduma atcelšanu vai atteikumu to atcelt, ja ir saņemta atļauja no tiesas, kas pieņēmusi lēmumu, vai no apelācijas tiesas.

Lapa atjaunināta: 17/08/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.