Meklēt informāciju pēc reģiona
- Beļģijabe
- Bulgārijabg
- Čehijacz
- Dānijadk
- Vācijade
- Igaunijaee
- Īrijaie
- Grieķijael
- Spānijaes
- Francijafr
- Horvātijahr
- Itālijait
- Kipracy
- Latvijalv
- Lietuvalt
- Luksemburgalu
- Ungārijahu
- Maltamt
- Nīderlandenl
- Austrijaat
- Polijapl
- Portugālept
- Rumānijaro
- Slovēnijasi
- Slovākijask
- Somijafi
- Zviedrijase
- Apvienotā Karalisteuk
1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra
Attiecībā uz maza apmēra prasībām nav paredzēta īpaša procedūra. Maza apmēra prasības izskata miertiesā (giudice di pace).
Parasti miertiesā lietas tiek izskatītas pēc iespējas vienkārši (Civilprocesa kodeksa 316.-318. pants).
1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums
Miertiesu kompetencē ir izskatīt prasības, kas attiecas uz kustamām lietām un, kuru prasības summa ir EUR 5000 vai mazāka, ja vien likumā nav noteikts citādi.
Miertiesā tiek izskatītas arī prasības, kas celtas par zaudējumu atlīdzību saistībā ar ceļu satiksmes un ūdens satiksmes negadījumiem, ja prasības summa nepārsniedz EUR 20 000.
Neatkarīgi no prasības summas miertiesā tiek izskatītas visas prasības, kas saistītas ar:
- robežu noteikšanu un koku un dzīvžogu stādīšanas attālumu ievērošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai paražām;
- dzīvojamo namu apsaimniekošanas pakalpojumu tvērumu un izmantošanu;
- attiecībām starp mājokļu īpašniekiem vai iedzīvotājiem saistībā ar dūmiem, izgarojumu tvaikiem, karstumu, troksni, vibrācijām un tamlīdzīgiem traucējumiem, kuri pārsniedz normas robežas;
- procentiem vai papildu izdevumiem kavētu pensiju vai sociālo pabalstu maksājumu dēļ.
Ar 2016. gada 28. aprīļa Likumu Nr. 57 Itālijas Parlaments pilnvaroja valdību reformēt goda tiesnešu sistēmu. Pilnvarojumā arī tika paplašināta goda tiesnešu kompetence, paaugstinot viņu izskatāmo lietu prasības vērtību no EUR 5000 līdz EUR 30 000, un līdz EUR 50 000 lietās par mantai vai veselībai nodarītā kaitējuma kompensāciju. Pilnvarojums vēl nav īstenots, tādējādi jaunie noteikumi vēl netiek piemēroti.
1.2 Procedūras piemērošana
Miertiesā lietas izskatīšanas sākas ar uzaicinājumu (citazione) ierasties tiesā uz noteikto sēdi. Prasības pieteikumu var iesniegt arī mutiski, un tādā gadījumā tiesa to reģistrē dokumentā, par ko pieteicējs paziņo atbildētājam uzaicinājumā ierasties tiesā uz noteikto sēdi (Civilprocesa kodeksa 316. pants). Pieteikumā ir jānorāda tiesa un iesaistītās puses, kā arī jāizklāsta lietas fakti un būtība. Laikposms no uzaicinājuma paziņošanas dienas līdz dienai, kad jāierodas tiesā, atbilst pusei no laikposma, kas noteikts lietas izskatīšanai vispārējās piekritības tiesā (tribunale), t.i., 45 dienas (Civilprocesa kodeksa 318. pants). Pirmajā sēdē miertiesnesis pēc saviem ieskatiem iztaujā puses un cenšas panākt samierināšanu: ja tas izdodas, tiek fiksēts panāktais izlīgums. Ja samierināšanas mēģinājums neizdodas, miertiesa uzdod pusēm sniegt pilnīgu faktu izklāstu, lai pamatotu savas prasības, ierunas un iebildumus, kā arī iesniegt dokumentus un citus pierādījumus. Ja atbilstoši pušu rīcībai lietas norises gaitā pirmajā sēdē rodas tāda nepieciešamība, miertiesnesis nosaka vēl ne vairāk kā vienu sēdi, lai būtu iespējams iesniegt un uzklausīt papildu pierādījumus. Pušu iesniegtos dokumentus var ietvert lietas materiālos un uzglabāt tur līdz lietas iztiesāšanai.
1.3 Veidlapas
Nav paredzēts izmantot veidlapas.
1.4 Advokāta palīdzība
Ja prasības summa nepārsniedz EUR 1100, puses miertiesā var pārstāvēt sevi pašas (Civilprocesa kodeksa 82. pants; skatiet faktu lapu “Kā iesniegt lietu tiesā”).
Visos citos gadījumos pusēm jāizmanto advokāta palīdzība. Taču atkarībā no lietas rakstura un apmēra miertiesnesis var pusei ļaut tiesvedībā piedalīties personiski pēc pašas puses mutvārdu pieprasījuma vai kā citādi.
Tiesnesis pārliecinās, ka puses ir izpildījušas visas darbības, kas attiecas uz to ierašanos tiesā, un pēc nepieciešamības aicina tās pilnībā noformēt vai labot dokumentus, kuri pēc tiesneša ieskatiem ir nepilnīgi.
Ja tiesnesis konstatē trūkumus advokātam izsniegtajā pilnvarā, viņš nosaka termiņu, kurā pusēm trūkumi jānovērš. Ja trūkumi ir novērsti noteiktajā termiņā, pieteikums uzskatāms par izlabotu un tā materiāltiesiskās un procesuāli tiesiskās sekas iestājas līdz ar pirmo paziņošanas dienu (Civilprocesa kodeksa 182. pants).
1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi
Noteikumi par pierādījumu iegūšanu ir tādi paši kā parastajos tiesas procesos (skatiet faktu lapu “Pierādījumu iegūšana”).
1.6 Rakstiska procedūra
Normatīvajos aktos nav paredzēts tīri rakstisks process, jo miertiesnešiem ir pienākums puses uzklausīt un censties panākt vienošanos.
1.7 Sprieduma saturs
Parasti piemēro parastās tiesvedības noteikumus.
Sistēmas reformas īstenošanas pilnvarojumā ir noteikts, ka lietās ar prasības summu līdz EUR 2500 goda tiesneši var taisīt spriedumus, balstoties uz tiesnešu rīcības brīvību (ex aequo et bono), un nav nepieciešama īpaša atsauce uz tiesību normām.
Pašlaik šo iespēju var izmantot arī miertiesas lietās, kurās prasības summa nepārsniedz EUR 1100.
1.8 Izmaksu kompensācija
Vai pastāv kādi ierobežojumi attiecībā uz izmaksu atlīdzību? Ja tā, tad kādi?
Lēmumi par izmaksu atlīdzību tiek pieņemti, pamatojoties uz standarta noteikumiem, kas paredz, ka zaudējušajai pusei ir pienākums segt izmaksas. Taču abām pusēm var tikt noteikts pienākums segt savas izmaksas, ja abas puses ir zaudētājas vai arī citu pamatotu iemeslu dēļ.
1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību
2006. gadā tika grozīti noteikumi par spriedumiem, kas pieņemti, balstoties uz tiesnešu rīcības brīvību (sentenze di equità, attiecas uz strīdiem, kuru apmērs nepārsniedz EUR 1100) — šādus spriedumus var apstrīdēt vienīgi tad, ja ir pārkāpti procesuālie noteikumi, konstitucionālās tiesības vai Eiropas Savienības tiesības, vai arī principi, kas regulē lietas būtību.
Šie noteikumi ir piemērojami visiem spriedumiem, kas pieņemti no 2006. gada 2. marta (Likumdošanas dekrēta Nr. 2006/40 27. pants).
Spriedumus uz tiesnešu rīcības brīvības pamata, kas pieņemti pirms minētā datuma, var apstrīdēt Kasācijas tiesā (noteiktajā laikposmā), pamatojoties uz konstitucionālo, Eiropas Savienības tiesību vai procesuālo tiesību pārkāpumu, to principu pārkāpumu, kas regulē lietas būtību, vai arī gadījumā, ja sākotnējais spriedums nav atbilstīgi pamatots. Miertiesas pieņemtie spriedumi par administratīviem naudas sodiem var tikt apstrīdēti, iesniedzot ārkārtas prasību Kasācijas tiesā.
Visus citus miertiesā pieņemtos spriedumus var apstrīdēt apelācijas instances tiesā.
Skatiet faktu lapas “Tiesu sistēma dalībvalstīs”, “Kuras valsts tiesai ir piekritība?” un “Kā iesniegt lietu tiesā”.
Saistītie pielikumi
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.