- 1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?
- 2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?
- 3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?
- 4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?
- 5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?
- 6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?
- 7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?
- 8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?
- 9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?
- 10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?
- 11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?
- 12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?
- 13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?
- 14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?
- 15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?
- 16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?
- 17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?
Meklēt informāciju pēc reģiona
- Beļģijabe
- Bulgārijabg
- Čehijacz
- Dānijadk
- Vācijade
- Igaunijaee
- Īrijaie
- Grieķijael
- Spānijaes
- Francijafr
- Horvātijahr
- Itālijait
- Kipracy
- Latvijalv
- Lietuvalt
- Luksemburgalu
- Ungārijahu
- Maltamt
- Nīderlandenl
- Austrijaat
- Polijapl
- Portugālept
- Rumānijaro
- Slovēnijasi
- Slovākijask
- Somijafi
- Zviedrijase
- Apvienotā Karalisteuk
1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?
Maksātnespējas process (uzņēmumi) un bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Saskaņā ar valsts tiesību aktiem var identificēt divu veidu personas, kurām var piemērot maksātnespējas procesu, proti, komerciālas līgumsabiedrības un tirgotājus. Šiem personu veidiem piemēro atšķirīgus režīmus. Komerciālas līgumsabiedrības var sīkāk iedalīt līgumsabiedrībās (en nom collectif), līgumsabiedrībās (en commandite) un sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.
Maksātnespējas procesu var uzsākt pret visām minētajām personām (fiziskām un juridiskām personām), taču tiks piemērotas atšķirīgas procedūras, noteikumi un tiesību akti. Faktiski bankrota procesu (Maltas likumu 13. nodaļa) var uzsākt pret līgumsabiedrībām (en nom collectif), līgumsabiedrībām (en commandite), kā arī pret tirgotājiem. Līgumsabiedrības (en nom collectif), līgumsabiedrības (en commandite) jebkurā gadījumā bankrota procesa vajadzībām uzskata par tirgotājiem. Jēdziens “tirgotājs” 13. nodaļā definēts kā jebkura persona, kura pēc profesijas veic tirdzniecības darījumus savā vārdā, ietverot jebkuru komerciālu līgumsabiedrību.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Reorganizācijas procesu pret uzņēmumiem var uzsākt saskaņā ar 1995. gada Uzņēmumu likuma 386. nodaļas 327.–329.B pantu.
2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Uzņēmums pēc kopsapulces lēmuma, tā valde, jebkurš obligāciju turētājs, kreditors vai kreditori, vai jebkurš dalībnieks vai dalībnieki var iesniegt tiesā pieteikumu par uzņēmuma likvidāciju un tā darbības izbeigšanu, ja uzņēmums nespēj samaksāt savus parādus. Pārbaudes kritēriji, ko piemēro saskaņā ar 386. nodaļas 214. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, ir šādi:
Uzskata, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus:
a) ja parāds, kas jāmaksā uzņēmumam, nav ticis pilnībā vai daļēji nomaksāts pēc tam, kad pagājušas 24 nedēļas pēc tam, kad pret uzņēmumu uzsākta izpildraksta piespiedu izpilde, pamatojoties uz jebkuru no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 273. pantā noteiktajiem izpildrakstiem, vai
b) ja atbilstīgi tiesas prasībām tiek pierādīts, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus, ņemot vērā arī uzņēmuma iespējamās un paredzamās saistības.
Tiesa ļaus pusēm izteikt viedokli un visbeidzot nolems, vai pastāv maksātnespējas priekšnoteikumi; šādā gadījumā tiesa izdos rīkojumu par likvidāciju un par maksātnespējas datumu tiks uzskatīts datums, kad pieteikums iesniegts tiesai saskaņā ar 386. nodaļas 223. pantu.
Laikā no rīkojuma par darbības izbeigšanu maksātnespējas gadījumā līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā tiesa jebkurā brīdī var iecelt pagaidu administratoru un noteikt tam pienākumu pārvaldīt uzņēmuma mantu vai uzņēmējdarbību, kā tiesa var noteikt rīkojumā par administratora iecelšanu. Pagaidu administrators pilda amatu līdz rīkojuma par darbības izbeigšanu pieņemšanai vai pieteikuma par darbības izbeigšanu noraidīšanai, izņemot, ja pirms tam atsakās no amata vai tiesa, ja ir pietiekams pamatojums, viņu no tā atcēlusi.
Maksātnespēja — kreditoru veikta brīvprātīga darbības izbeigšana
Papildus minētajam uzņēmums darbību var izbeigt arī brīvprātīgi, un, ja direktori uzskata, ka ar uzņēmuma aktīviem nepietiek, lai segtu tā saistības, tiks sasaukta kreditoru sapulce, lai ieceltu maksātnespējas procesa administratoru (un/vai likvidācijas komiteju), kas bauda kreditoru uzticību un kam būs noteikts pienākums likvidēt uzņēmumu, neīstenojot tiesvedību. Noteikumi, kas jāievēro, ir paredzēti 386. nodaļas 277. un turpmākajos pantos.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Uzņēmums pēc ārkārtas lēmuma, valde pēc valdes lēmuma vai tie uzņēmuma kreditori, kuri prasījumu vērtības ziņā veido vairāk nekā pusi no uzņēmuma kreditoriem, var iesniegt tiesā prasību par reorganizācijas procesu (atveseļošanas procedūru 386. nodaļas 329.B panta izpratnē), ja uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus vai nenovēršami iespējami kļūst nespējīgs samaksāt tā parādus. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, uzskata, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus:
a) ja parāds, kas jāmaksā uzņēmumam, nav ticis pilnībā vai daļēji nomaksāts pēc tam, kad pagājušas 24 nedēļas pēc tam, kad pret uzņēmumu uzsākta izpildraksta piespiedu izpilde, pamatojoties uz jebkuru no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 273. pantā noteiktajiem izpildrakstiem, vai
b) ja atbilstīgi tiesas prasībām tiek pierādīts, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus, ņemot vērā arī uzņēmuma iespējamās un paredzamās saistības.
Tiesa nolems, vai pasludināt uzņēmuma reorganizāciju, izdodot rīkojumu par uzņēmuma atveseļošanu 20 darbdienu laikā no pieteikuma iesniegšanas tiesā, lai pārvaldītu uzņēmuma uzņēmējdarbību līdz tiesas noteiktam termiņam (pašlaik tas ir viens gads, ko var pagarināt vēl par vienu gadu, tomēr, ņemot vērā sagatavošanā esošos grozījumus, šo laikposmu samazina līdz četriem mēnešiem, ko var pagarināt vēl par četriem mēnešiem, kopā nepārsniedzot 12 mēnešus.
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Bankrota procesa pieteikumu var iesniegt jebkurš kreditors neatkarīgi no tā, vai pastāv komerciāls vai cita veida parāds, pat ja parāda samaksas termiņš vēl nav nokavēts, izskatīšanai Civiltiesas pirmajā palātā saīsinātajā procesā pret parādnieku vai tā likumisko pārstāvi, pieprasot atzīt minēto parādnieku par maksātnespējīgu.
Kritērijs atzīšanai par maksātnespējīgu ir parādnieka parādu nomaksas pārtraukšana. Tiesa pieņems spriedumu, ar kuru pasludinās bankrotu, un iecels vienu vai vairākus aizgādņus, lai tie īstenotu Tirdzniecības kodeksa 13. nodaļā noteiktās funkcijas.
3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?
Maksātnespējas process (uzņēmumi) (tostarp kreditoru veikta brīvprātīga darbības izbeigšana)
Visi uzņēmuma aktīvi tiks likvidēti, lai segtu parādnieka saistības. Aktīvus, kas jau veidoja daļu no parādnieka mantas, nenošķir no aktīviem, kas pāriet parādniekam pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas.
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Bankrota procesā, kas attiecas uz tirgotājiem un līgumsabiedrībām (en nom collectif un en commandite), visa aktīvi — gan kustamie, gan nekustamie — var būt daļa no mantas, kas jālikvidē. Bankrota gadījumā, tiklīdz pieņemts lēmums, ar ko pasludina bankrotu, bankrotējušo personu ipso iure atbrīvo no tās mantas pārvaldīšanas neatkarīgi no tā, vai manta ir saistīta ar saimniecisko darbību vai kā citādi, izņemot attiecībā uz tiesībām katru dienu saņemt nepieciešamos uzturlīdzekļus.
Personas aktīvi atrodas aizgādņa turējumā, kuram ir tiesības ar tiesas atļauju pārdot un atsavināt mantu. Bankrotējušās personas mantu, kas ātri bojājas, pēc tiesas atļaujas saņemšanas pārdod licencēts izsolītājs.
Tiesas atļauja nepieciešama arī attiecībā uz precēm, kas nebojājas, un citu mantu.
Šādos gadījumos tiesnesis dod norādījumus, kurus tas uzskata par bankrotējušās personas un kreditoru interesēm atbilstošākajiem, pat ja rodas apstākļi, kas ļauj aizgādnim atsākt bankrotējušās personas lietu kārtošanu vai palielināt tās aktīvus, ja vien tas notiek par labu kreditoriem.
4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Tiklīdz tiesa izdevusi rīkojumu par uzņēmuma likvidāciju, pamatojoties uz tā maksātnespēju, tā ieceļ maksātnespējas procesa administratoru (maksātnespējas procesa administrators).
386. nodaļā ir noteikts, ka šādam maksātnespējas procesa administratoram jābūt fiziskai personai, kura ir advokāts vai sertificēts neatkarīgs grāmatvedis un/vai revidents, vai ir reģistrēta Uzņēmējsabiedrību reģistrā kā persona, kura ir atbilstoša un piemērota maksātnespējas procesa administratora funkciju pildīšanai.
Papildus ir noteikts ierobežojums, ka maksātnespējas procesa administrators nevar pildīt konkrēta uzņēmuma maksātnespējas procesa administratora pienākumus, ja jebkurā laikā četru gadu periodā pirms uzņēmuma likvidācijas ir pildījis direktora vai uzņēmuma sekretāra pienākumus, vai bijis iecelts jebkurā citā amatā šajā uzņēmumā vai saistībā ar to.
Tiesai ir plašas pilnvaras noteikt, kas maksā maksātnespējas procesa administratora atlīdzību. Vispārējā gadījumā maksātnespējas procesa administratoram atlīdzību maksā no uzņēmuma aktīviem. Tomēr, ja tie ir nepietiekami, tiesa var noteikt, ka maksājumu veic citas (saistītas) personas, pamatojoties uz tiesas norādījumiem.
Saskaņā ar 386. iedaļas 296. pantu uzņēmuma amatpersonu (direktoru un uzņēmuma sekretāra) pilnvaras beidzas, kad tiek iecelts maksātnespējas procesa administrators, līdz ar to nedz direktoriem (tostarp jebkurai pilnvarotai personai), nedz uzņēmuma sekretāram nav tiesību likvidējamā uzņēmuma vārdā un tā interesēs slēgt darījumus. Maksātnespējas procesa administrators pārņem savā aizgādībā vai kontrolē visu mantu un visas tiesības, attiecībā uz kurām pastāv pamats domāt, ka šim uzņēmumam uz tām ir tiesības.
Saskaņā ar 386. nodaļas 238. pantu maksātnespējas procesa administrators tiesas veiktā darbības izbeigšanas procesā ar tiesas vai likvidācijas komitejas atļauju ir tiesīgs:
a) celt vai aizstāvēt jebkuru prasību vai citu juridisku procesu uzņēmuma vārdā un pārstāvot to;
b) turpināt uzņēmuma darījumdarbību, ciktāl tas nepieciešams, lai labvēlīgi izbeigtu tā darbību;
c) norēķināties ar kreditoriem saskaņā ar to likumā noteikto prioritāti;
d) noslēgt jebkādu mierizlīgumu vai vienošanos ar kreditoriem vai personām, kuras apgalvo, ka ir kreditori, vai kurām ir vai, pēc to teiktā, varētu būt esošs vai gaidāms, konkrēts vai nosacījuma, noteikts vai uz varbūtēju kaitējumu pamatots prasījums pret uzņēmumu vai par kuru uzņēmums varētu būt atbildīgs, kā arī nodot jebkuru šādu jautājumu šķīrējtiesai;
e) pieprasīt samaksu no dalībniekiem vai iespējamajiem dalībniekiem un noslēgt jebkādu mierizlīgumu vai vienošanos attiecībā uz uzņēmuma parādiem, saistībām un prasījumiem, kas var būt esoši vai gaidāmi, konkrēti vai nosacījuma, noteikti vai uz varbūtēju kaitējumu pamatoti, pastāvoši vai šķietami starp uzņēmumu un dalībnieku vai iespējamo dalībnieku pastāvoši, kā arī uz visiem jautājumiem, kas jebkādi attiecas vai skar aktīvus vai uzņēmuma darbības izbeigšanu, ar noteikumiem, par kuriem vienojas, un pieņemt jebkādu nodrošinājumu par atbrīvošanu no šāda pieprasījuma, parāda, saistības vai prasījuma, un atbrīvot pilnībā no tiem;
f) pārstāvēt uzņēmumu visos jautājumos un veikt visas nepieciešamās darbības, lai izbeigtu uzņēmuma darbību un sadalītu tā aktīvus.
Tiesa var arī noteikt, ka, ja likvidācijas komitejas nav, maksātnespējas procesa administrators var īstenot jebkādas no a) vai b) punktā minētajām pilnvarām bez tiesas atļaujas saņemšanas.
Kopumā maksātnespējas procesa administratoram tiesas noteiktā darbības izbeigšanas procesā ir tiesības:
a) pārdot uzņēmuma kustamo un nekustamo mantu, tostarp tiesības, publiskā izsolē vai saskaņā ar privātu vienošanos, ar tiesībām nodot visu mantu vai jebkādu tā daļu;
b) veikt visas darbības un uzņēmuma vārdā un tā interesēs parakstīt visus aktus, kvītis un citus dokumentus;
c) iegūt jebkādus naudas līdzekļus, kas nepieciešami uzņēmuma aktīvu nodrošināšanai;
d) iecelt pilnvarnieku, kurš tā vārdā noteikta mērķa sasniegšanai rīkojas kā maksātnespējas procesa administrators.
Šajā pantā maksātnespējas procesa administratoram piešķirto pilnvaru īstenošanu tiesas noteiktā darbības izbeigšanas procesā kontrolē tiesa, un jebkurš kreditors vai dalībnieks var vērsties tiesā attiecībā uz jebkuru faktisko vai plānoto minēto tiesību īstenošanas gadījumu.
Starplaikā no rīkojuma par darbības izbeigšanas maksātnespējas gadījumā līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, ja tiesa ieceļ pagaidu administratoru, arī uzņēmuma amatpersonu pilnvaras izbeidzas, ciktāl tiesa nosaka administratoram pienākumu pārvaldīt uzņēmuma mantu vai uzņēmējdarbību, kā tiek var noteikt rīkojumā par administratora iecelšanu.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Saskaņā ar 386. nodaļas 329.B panta 6. punkta a) apakšpunktu laikposmā, kamēr ir spēkā rīkojums par atveseļošanu (reorganizāciju), uzņēmums turpina savu parasto darbību, ko pārvalda īpašais pārzinis.
Īpašajam pārzinim jābūt fiziskai personai, par kuru tiesa ir pārliecinājusies, ka tā ir pierādījusi savu kompetenci un pieredzi komercuzņēmumu vadīšanā, ir kvalificēta un piekrīt tās iecelšanai, kā arī sakarā ar tās iecelšanu nepastāv interešu konflikts.
Īpašā pārziņa atlīdzību sedz uzņēmums. Rīkojumā par iecelšanu tiesa nosaka laikposmu, kas nepārsniedz 10 darbdienas no rīkojuma par uzņēmuma atveseļošanu pieņemšanas, kura laikā uzņēmums tiesai nodod glabāšanā naudas summu vai citu derīgu garantiju, vai vienojas par citu piemērotu kārtību, kas, pēc tiesas ieskata, ir pietiekama, lai aptvertu ar īpašā pārziņa iecelšanu saistīto atlīdzību un maksājumus tam.
Ieceļot īpašo pārzini, jebkādas pilnvaras, kas uzņēmumam piešķirtas ar tiesību aktu vai ar tā dibināšanas lēmumu un statūtiem, tiek apturētas, izņemot, ja ir saņemta īpašā pārziņa atļauja īstenot šīs pilnvaras, un šī atļauja var tikt dota kā vispārēja atļauja vai atļauja attiecībā uz konkrētu gadījumu vai gadījumiem. Ja tādas nav, pilnvaras ir īpašajam pārzinim.
Kopumā īpašajam pārzinim būs tiesības:
a) pārņemt savā uzraudzībā vai kontrolē visu uzņēmuma mantu, turpmāk uzņemoties atbildību par uzņēmuma darbības, uzņēmējdarbības un mantas pārvaldību un uzraudzību;
b) pēc tiesas informēšanas atcelt no amata jebkuru uzņēmuma direktoru un iecelt jebkuru personu, lai tā pildītu vadītāja pienākumus;
c) nolīgt personas profesionālo vai administratīvo pakalpojumu sniegšanai un uzņēmuma vārdā uzņemties saistības samaksāt tām honorāru vai maksājumus; un
d) sasaukt jebkādu sabiedrības biedru vai kreditoru sanāksmi.
Īpašajam pārzinim ir arī tiesības, ja to iepriekš tieši atļāvusi tiesa:
i) saistīt uzņēmumu ar jebkurām saistībām, kuru ilgums pārsniedz sešus mēnešus;
ii) izbeigt darba attiecības ar uzņēmuma darbiniekiem, ja viņš to uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu, ka uzņēmums var pilnībā vai daļēji turpināt darbību kā dzīvotspējīgs;
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Kā izskaidrots iepriekš, attiecībā uz tirgotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību savā vārdā, un līgumsabiedrībām piemērojamais tiesību akts ir Tirdzniecības kodeksa nodaļa “Par bankrotu”.
Kas attiecas uz maksātnespējas procesa administratora pilnvarām bankrota procesā, šādu maksātnespējas procesa administratoru apzīmē kā “aizgādni”; “aizgādnis” ir persona vai personas, ko tiesa uzskata par spējīgu apzinīgi pildīt amata pienākumus, pat ja “aizgādnis” ir saistīts ar bankrotējušo personu vai ir bankrotējušās personas kreditors.
Aizgādnis, stājoties amatā, pārņem valdījumā visu bankrotējušās personas mantu un visas tiesības, kas pieder bankrotējušajai personai. Turklāt bankrotējusī persona veic visus nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu bankrotējušās personas tiesības pret tās parādniekiem, un reģistrē publiskajā reģistrā ikvienu hipotēku, kas ietekmē bankrotējušās personas parādnieku mantu. Aizgādnis atbild par savu rīcību attiecībā uz bankrotējušo personu.
Aizgādnim ir arī pienākums iesniegt prasību tiesā par parādu samaksāšanu, kuri pienākas bankrotējušajai personai, bet aizgādņiem nav ļauts noslēgt mierizlīgumu vai nodot strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā, ja tam rakstiski nav piekrituši bankrotējušās personas kreditori, kuriem kopā ir lielākā daļa no kopējās prasījumu vērtības, kā arī atļāvis tiesnesis.
Viena mēneša laikā no sprieduma par bankrotu pieņemšanas aizgādnis sagatavo bankrotējušās personas mantas sarakstu.
Ikvienam kreditoram ir tiesības iepazīties ar šo sarakstu, un kreditoram un bankrotējušajai personai ir pienākums palīdzēt sarakstu sagatavot.
Saraksts ietver visas bankrotējušās personas mantas patiesu uzskaitījumu kopā ar tā aprakstu un novērtējumu.
Aizgādnis nedrīkst atsavināt mantu bez tiesas piekrišanas, un procedūra ir atklāta publiskai pārbaudei. Ienākumus no pārdošanas, ko aizgādnis veicis bankrotējušās personas vai līgumsabiedrības vārdā, uzskaita, un visas kvītis un rēķinus pienācīgi dokumentē.
Tiesai ir tiesības pieprasīt, lai aizgādnis, bankrotējusī persona un kreditori sniedz un ar zvērestu apliecina visu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu.
Kas attiecas uz parādnieka tiesībām (ar ko saprot bankrotējušo personu vai bankrotējušo līgumsabiedrību), parādniekam ir tiesības uzraudzīt, lai aizgādnis bankrota lietas kārtotu saskaņā ar tiesību aktiem un pareizi.
Parādniekam ir tiesības informēt tiesu, ja aizgādņa darbības nav veiktas saskaņā ar tiesas rīkojumā noteikto vai ja viņa lietas tiek kārtotas nepareizi.
Bankrotējušās personas grāmatvedība un dokumenti ir pieejami pārbaudei jebkurā brīdī, tādēļ tas arī nozīmē, ka parādniekam ir tiesības zināt, pārbaudīt un pārliecināties par tiesas ieceltā aizgādņa veiktajām darbībām.
Parādniekam ar likumu ir arī piešķirtas tiesības uz regulāriem izdzīvošanai nepieciešamajiem uzturlīdzekļiem, proti, tiesa piešķirs parādniekam līdzekļus no viņa mantas, ko izsniegs aizgādnis un kas būs līdzekļi viņa un viņa ģimenes uzturēšanai, ja nepastāv pieņēmums, ka bankrotējusī persona rīkojusies krāpnieciski.
5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?
Maksātnespējas un reorganizācijas process (uzņēmumi) / bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Saskaņā ar 459. nodaļu jebkurš noslēguma ieskaita noteikums vai jebkurš cits līguma noteikums, kas nosaka vai ir saistīts ar tādu naudas summu, kas pienākas no vienas puses otrai saistībā ar abpusēju aizdevumu, abpusēju parādu vai citu abpusēju darījumu ieskaitu vai savstarpēju pārrēķinu, ir piemērojams saskaņā ar tā noteikumiem gan pirms, gan pēc bankrota vai maksātnespējas attiecībā uz abpusējiem parādiem, abpusējiem aizdevumiem vai abpusējiem darījumiem, kas radušies vai notikuši pirms vienas puses bankrota vai maksātnespējas, attiecībā pret:
a) līguma pusēm,
b) jebkuru garantijas devēju vai personu, kura sniedz nodrošinājumu par labu jebkurai līguma pusei,
c) jebkuras līguma puses maksātnespējas procesa administratoru, tiesu izpildītāju, aizgādni, īpašo pārzini vai līdzīgu amatpersonu, un
d) līguma pušu kreditoriem.
Minēto nepiemēro attiecībā uz noslēguma ieskaita darījumiem, kas noslēgti laikā, kad otra puse zināja vai tai bija jāzina, ka izskatīšanā atrodas pieteikums par uzņēmuma likvidāciju un tā darbības izbeigšanu maksātnespējas dēļ, vai ka uzņēmums ir veicis formālas darbības, ko paredz piemērojamie tiesību akti, lai panāktu tā likvidāciju un darbības izbeigšanu maksātnespējas dēļ.
To nepiemēro arī, ja maksātnespējīgā persona ir fiziska persona (bet nav tirgotājs) vai komerciāla līgumsabiedrība, kas nav uzņēmums (līgumsabiedrība en nom collectif vai līgumsabiedrība en commandite), un otra puse zināja vai tai bija jāzina par notikumiem, kas ir tādi paši kā iepriekšējā rindkopā par maksātnespējīgu personu minētie.
Jebkuras citas līguma puses bankrota vai maksātnespējas pasludināšana neatceļ līgumā paredzētas tiesības vai pilnvaras īstenot noslēguma ieskaitu.
Ir arī noteikts, ka, neatkarīgi no citos valsts tiesību aktos noteiktā, nekādi netiek ierobežota vai kavēta jebkura līguma noteikuma piemērošana, kas nosaka ieskaitu vai savstarpēju pārrēķinu vai ir ar to saistīts un ko citā gadījumā būtu jāizpilda, un neviens tiesas rīkojums, orderis vai priekšraksts, vai līdzīgs tiesas vai citādi izdots rīkojums, kā arī jebkāds process šajā sakarā nerada nekādas sekas. Tomēr, neatkarīgi no šajā punktā minētā, nekādi netiek ierobežota tādu tiesību aktu piemērošana, kas konkrētajā situācijā padarītu savstarpēju pārrēķinu vai ieskaitu par neizpildāmu sakarā ar krāpšanu vai līdzīgu pamatu, vai ļautu izpildīt savstarpēju pārrēķinu vai ieskaitu, ja jebkurš attiecīgo pušu starpā noslēgta līguma noteikums padarītu savstarpēju pārrēķinu vai ieskaitu spēkā neesošu sakarā ar krāpšanu vai līdzīgu pamatu.
Tiesību akti nosaka, ka līguma puses likumīgi var:
- vienoties par jebkādu sistēmu vai mehānismu, kas ļautu pusēm pārveidot nemantisku saistību par mantisku saistību, kuras vērtība ir ekvivalenta, un novērtēt minēto saistību ieskaita vai savstarpēja pārrēķina vajadzībām;
- vienoties par valūtas kursu vai paņēmienu, kuru izmanto, lai noteiktu valūtas kursu, ko piemēro, veicot ieskaitu vai savstarpēju pārrēķinu, ja ieskaita vai savstarpējā pārrēķina summas ir izteiktas dažādās valūtās, un noteikt valūtu, kurā jāveic neto summas samaksa;
- vienoties, ka visus darījumus vai citas darbības, ko veic saskaņā ar jebkuru līgumu, gan identificēta atsevišķi, gan kā darījumu vai darbību veids vai klase, uzskata par vienu darījumu vai darbību līgumā paredzēto ieskaita vai savstarpējā pārrēķina noteikumu vajadzībām, un ka jebkurš maksātnespējas procesa administrators, tiesu izpildītājs, aizgādnis, pārzinis vai īpašais pārzinis, vai cita amatpersona, kura rīkojas pušu vārdā, kā arī jebkura tiesa visus minētos darījumus vai darbības uzskata par vienu darījumu vai darbību.
6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
386. nodaļas 303. pantā ir iekļauts noteikums, ka priekšrocības, hipotēkas vai citus apgrūtinājumus, nodošanu vai citu mantas vai tiesību atsavināšanu, jebkuru maksājumu, izpildi vai citu darbību saistībā ar mantu vai tiesībām, ko veicis uzņēmums vai kas veikta pret to, un jebkuru saistību, kas uzņēmumam radusies sešu mēnešu laikā pirms uzņēmuma likvidācijas, uzskata par krāpniecisku priekšrocību pret tā kreditoriem neatkarīgi no tā, vai šis darījums ir bezatlīdzības vai par atlīdzību, ja darījums ir ar nepamatoti zemu vērtību vai ja tiek radīta priekšrocība. Šādos gadījumos darījums (krāpnieciska priekšrocība) nav spēkā.
Nepamatoti zemu vērtību definē šādi:
a) uzņēmums noslēdz darījumu par nepamatoti zemu vērtību, ja:
i) uzņēmums izsniedz dāvanu vai citādi noslēdz darījumu ar noteikumiem, kas paredz, ka uzņēmums nesaņem nekādu atlīdzību, vai
ii) uzņēmums noslēdz darījumu par atlīdzību, kura vērtība naudā vai naudas izteiksmē ir būtiski mazāka par uzņēmuma sniegto atlīdzību naudā vai naudas izteiksmē;
Priekšrocību definē šādi:
b) uzņēmums sniedz priekšrocību personai, ja:
i) šī persona ir viens no uzņēmuma kreditoriem, galvojuma vai garantijas devējs par uzņēmuma parādiem vai citām saistībām; un
ii) uzņēmums dara vai pieļauj jebko, kas jebkurā no minētajiem gadījumiem nostāda minēto personu stāvoklī, kurš, ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs un izbeidz darbību, ir labāks nekā stāvoklis, kurā persona atrastos, ja attiecīgā darbība vai bezdarbība nebūtu notikusi.
Minētajiem gadījumiem piemēro izņēmumu, ja persona, kuras labā darījums tiek veikts, pierāda, ka tā nezināja un tai nebija pamata domāt, ka uzņēmums varētu tikt likvidēts sakarā ar tā maksātnespēju.
Izņemot minēto, nav citu noteikumu, kam būtu tieša ietekme uz līgumiem.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Nav ad hoc normatīvo aktu, kas regulētu reorganizācijas procesa sekas attiecībā uz līgumiem.
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Saskaņā ar Tirdzniecības kodeksu, konkrētāk — 485. pantu, ikviens darījums, ar ko nodod mantu, vai jebkura uzņemtā saistība, vai jebkura atteikšanās no tiesību pārņemšanas, ko bankrotējusī persona veikusi bez atlīdzības vai par atlīdzību ar mērķi apkrāpt tās kreditorus, var tikt atzīts par spēkā neesošu.
Atšķirībā no Uzņēmumu likuma, Tirdzniecības kodekss nenosaka termiņu, kāds paredzēts, piemēram, Maltas likumu 386. nodaļas 303. pantā.
Minētajos gadījumos, ja pierāda, ka bankrotējusī persona zināja, ka pastāv apstākļi, pamatojoties uz kuriem, pasludināts bankrots, šādas darbības var atzīt pat spēkā neesošām.
7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Tiklīdz ir sākts maksātnespējas process (uzņēmums tiek likvidēts ar tiesas rīkojumu, pamatojoties uz maksātnespēju), pret uzņēmumu vai tā mantu nevar tikt uzsākta neviena tiesvedība vai process (aizliegums uzsākt tiesvedību), izņemot ar tiesas atļauju un ņemot vērā tiesas paredzētos noteikumus. Tiesību aktos nav noteikts, kādos gadījumos tiesa ļautu sākt vai turpināt kreditora uzsāktu tiesvedību, taču vispārējais princips ir tāds, ka maksātnespējas procesa laikā uzņēmuma aktīvus pārvalda organizēti un par labu visiem kreditoriem, un atsevišķiem kreditoriem nebūtu jāļauj iegūt priekšrocības, ceļot prasību pret uzņēmumu.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Valsts tiesību akti paredz, ka reorganizācijas (uzņēmuma atveseļošanas) procesa laikā tiesvedība tiek apturēta. Būtībā 386. nodaļas 329.B panta 4. punktā noteikts, ka, tiklīdz iesniegts pieteikums par reorganizāciju (uzņēmuma atveseļošanu), ja tas netiek noraidīts, vai laikposmā, kamēr ir spēkā uzņēmuma atveseļošanas procedūra:
a) jebkuru esošu vai jaunu pieteikumu par darbības izbeigšanu aptur;
b) nevar tikt pieņemts vai stāties spēkā lēmums par uzņēmuma likvidāciju un tai sekojošu darbības izbeigšanu;
c) mantisku prasījumu pret uzņēmumu un jebkādu procentu, kas citādi uzkrātos, izpilde tiek apturēta;
d) nomas darbības termiņā iznomātājs vai cita persona, kurai tiek maksāta nomas maksa, nevar īstenot tiesības izbeigt nomas līgumu attiecībā uz uzņēmumam iznomātajām telpām par to, ka uzņēmums neievēro kādu no noteikumiem par minēto telpu nomas attiecībām, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;
e) nevar veikt nekādus citus pasākumus, lai piespiedu kārtā pret uzņēmuma mantu izpildītu nodrošinājumu vai pārņemtu uzņēmuma valdījumā esošās preces saskaņā ar nomaksas pirkuma līgumu, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;
f) pret uzņēmumu vai jebkādu uzņēmuma mantu nevar izdot nevienu no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 16. nodaļā minētajiem piesardzības vai izpildu aktiem vai orderiem, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata
par atbilstošiem; un
g) pret uzņēmumu vai tā mantu neuzsāk un neturpina tiesas procesus, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem.
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Pret tirgotāju vai līgumsabiedrību uzsāktā bankrota procesā, tiklīdz tiesa iecēlusi aizgādni, visas personiskās un mantiskās prasības pret bankrotējušo personu var tikt celtas tikai pret aizgādni(-ņiem), nevis pret bankrotējušo personu vai līgumsabiedrību, ko nosaka 13. nodaļas 500. pants.
Kreditoram ir tiesības zināt, pārbaudīt un pārliecināties, kā aizgādnis pārvalda bankrotējušās personas lietas, un vērsties ar lūgumu tiesā, ja aizgādnis(-ņi) aizskar tā tiesības.
Atveseļošanas procesā tiesai ir pilnvaras izdot pagaidu rīkojumu, lai atliktu bankrotējušās personas / līgumsabiedrības uzņēmējdarbības atveseļošanu.
Tomēr, atšķirībā no uzņēmumu atveseļošanas, kreditori joprojām var celt prasības pret aizgādni, kurš pārstāv bankrotējušo tirgotāju vai līgumsabiedrību.
8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Tiklīdz ir uzsākts maksātnespējas process (uzņēmums tiek likvidēts ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz maksātnespēju), pret uzņēmumu vai tā mantu nevar tikt turpināta (tiek apturēta) neviena tiesvedība vai process, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem. Tiesību aktos nav noteikts, kādos gadījumos tiesa ļautu sākt vai turpināt kreditora uzsāktu tiesvedību, taču vispārējais princips ir tāds, ka maksātnespējas procesa laikā uzņēmuma aktīvus pārvalda organizēti un par labu visiem kreditoriem, un atsevišķiem kreditoriem nebūtu jāļauj iegūt priekšrocības, ceļot prasību pret uzņēmumu.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Valsts tiesību akti paredz, ka reorganizācijas (uzņēmuma atveseļošanas) procesa laikā tiesvedība tiek apturēta. Būtībā 386. nodaļas 329.B panta 4. punktā noteikts, ka, tiklīdz iesniegts pieteikums par reorganizāciju (uzņēmuma atveseļošanu), ja tas netiek noraidīts, vai laikposmā, kamēr ir spēkā uzņēmuma atveseļošanas procedūra:
a) jebkuru esošu vai jaunu pieteikumu par darbības izbeigšanu aptur;
b) nevar tikt pieņemts vai stāties spēkā lēmums par uzņēmuma likvidāciju un tai sekojošu darbības izbeigšanu;
c) mantisku prasījumu pret uzņēmumu un jebkādu procentu, kas citādi uzkrātos, izpilde tiek apturēta;
d) nomas darbības termiņā iznomātājs vai cita persona, kurai tiek maksāta nomas maksa, nevar īstenot tiesības izbeigt nomas līgumu attiecībā uz uzņēmumam iznomātajām telpām par to, ka uzņēmums neievēro kādu no noteikumiem par minēto telpu nomas attiecībām, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;
e) nevar veikt nekādus citus pasākumus, lai piespiedu kārtā pret uzņēmuma mantu izpildītu nodrošinājumu vai pārņemtu uzņēmuma valdījumā esošās preces saskaņā ar nomaksas pirkuma līgumu, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;
f) pret uzņēmumu vai jebkādu uzņēmuma mantu nevar izdot nevienu no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 16. nodaļā minētajiem piesardzības vai izpildu aktiem vai orderiem, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata
par atbilstošiem; un
g) pret uzņēmumu vai tā mantu neuzsāk un neturpina tiesas procesus, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem.
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Valsts tiesību akti neparedz tiesvedības apturēšanu saskaņā ar Tirdzniecības kodeksu. Tomēr pēc aizgādņa lūguma šādu pieteikumu, kas ticis iesniegts tiesā, var uzklausīt tas pats tiesnesis, kura pārziņā atrodas bankrota lieta, lai minētais tiesnesis varētu regulēt un vadīt bankrota procesa, aizsargājot bankrotējušās personas tiesības un pienākumus un pārliecinoties, ka tiesības saskaņā ar kreditora iesniegto pieteikumu tiek uzklausītas un attiecībā uz tām tiek pieņemts lēmums.
9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Kreditori var iejaukties maksātnespējas procesā, pierādot, ka tiem pastāv tiesiskas intereses, un tādējādi tie var sniegt viedokli tiesvedības procesa laikā.
Kreditorus par notiekošo procesu informē maksātnespējas procesa administrators, kurš arī organizē sanāksmes, un kreditoriem ir ļauts izteikt viedokli.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
329.B nodaļas 329.B pants konkrēti paredz, ka gan tiesa, gan īpašais pārzinis cita starpā rīkojas, ievērojot kreditoru labākās intereses.
Arī īpašajam pārzinim ir pienākums sasaukt kreditoru sapulces, no kurām pirmā notiek ne vēlāk kā mēnesi pēc tā iecelšanas.
Sanāksmes(-mju) laikā īpašajam pārzinim jāieceļ kopīga kreditoru un dalībnieku komiteja, lai tā sniegtu padomus un palīdzību, kas īpašajam pārzinim nepieciešama uzņēmuma lietu, uzņēmējdarbības un mantisko jautājumu kārtošanā un tā atveseļošanā līdz dzīvotspējīgai darbības turpināšanai.
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Kreditori var iejaukties bankrota procesā un piedalīties tajā, pierādot, ka tiem pastāv tiesiskas intereses, un tie var sniegt viedokli tiesvedības procesa laikā.
Kreditorus par notiekošo procesu informē aizgādnis, kurš arī organizē sanāksmes, un kreditoriem ir ļauts izteikt viedokli.
Kreditoriem ir tiesības arī balsot, un galīgo vienošanos attiecībā uz ierosināto kārtību pieņem ar kreditoru, kuri ir pierādījuši savus prasījumus attiecībā uz trim ceturtdaļām prasījumu vērtības, piekrišanu.
10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Maksātnespējas procesa administrators varēs pārdot mantu, panākot, ka par uzņēmuma aktīviem tiek izteikts visizdevīgākais piedāvājums.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Īpašais pārzinis nevarēs atsavināt uzņēmuma mantu bez īpašas tiesas atļaujas, vai, kā minēts atveseļošanas plānā, kas vēlāk tiek apstiprināts ar vai bez tiesas izdarītiem grozījumiem. Jebkurā gadījumā tiesa norādīs vai apstiprinās uzņēmuma aktīvu atsavināšanas metodi.
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Bankrota procesā aizgādnis atsavina mantu, panākot, ka par uzņēmuma aktīviem tiek izteikts visizdevīgākais piedāvājums, un tam tiek saņemta tiesas atļauja.
Līgumsabiedrības vai bankrotējušās personas atveseļošanā (13. nodaļas 498. pants) aizgādnis ievēro atveseļošanas plānu, taču tiesnesim ir plaša rīcības brīvība dot norādījumus, kurus tas uzskata par bankrotējušās personas un tās kreditoru interesēm visizdevīgākajiem.
Tomēr kreditoram ir tiesības iebilst pret šādu tiesneša pilnvaru īstenošanu, ja kreditors, apliecinot pamatota iemesla pastāvēšanu, pierāda, ka tā nav kreditoru interesēs.
11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Prasījumus, kas radušies pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, nenodala no tiem, kas pastāvēja pirms tā. Tomēr tiesa maksātnespējas procesā, ja saistību segšanai aktīvu nepietiek, var izdot rīkojumu par to, ka no aktīviem apmaksā izmaksas, maksas un izdevumus, kas radušies likvidācijas un darbības izbeigšanas gaitā, saskaņā ar tādu prioritātes kārtību, ko tiesa uzskata par nepieciešamu, pie kam tiesa ņem vērā šādu vispārējo prioritātes kārtību:
a) izdevumi, kas jāmaksā vai kas ir radušies tiesu izpildītājam vai maksātnespējas procesa administratoram, uzglabājot, realizējot vai iegūstot jebkādus uzņēmuma aktīvus;
b) citi izdevumi vai izmaksas, kas radušās vai ko veicis tiesu izpildītājs vai ar tiesu izpildītāja pilnvarām, tostarp — ja tās radušās vai veiktas, veicot uzņēmuma uzņēmējdarbību;
c) pagaidu administratora atlīdzība (ja ir);
d) pieteikuma iesniedzēja un jebkuras pieteikumā minētās personas, kurai radušās izmaksas tiesa noteikusi segt, izmaksas;
e) īpašā pārvaldnieka atlīdzība (ja ir);
f) naudas summa, kas pienākas personai, kura nolīgta vai pilnvarota palīdzēt sagatavot ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai konta izrakstu;
g) jebkura ar tiesas rīkojumu noteikta līdzekļu kvota, lai segtu izmaksas par pieteikumu atbrīvošanai no pienākuma iesniegt ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai par šāda ziņojuma sagatavošanas termiņa pagarināšanu;
h) nepieciešamās izmaksas, ko veic maksātnespējas procesa administrators pārvaldības laikā, tostarp jebkādi izdevumi, kas radušies likvidācijas komitejas locekļiem vai to pārstāvjiem un kurus atļāvis maksātnespējas procesa administrators;
i) jebkuras personas, kuru maksātnespējas procesa administrators nolīdzis, lai tā uzņēmumam veiktu jebkurus pakalpojumus, kā paredz vai atļauj 386. nodaļas noteikumi, atlīdzība;
j) tiesu izpildītāja un maksātnespējas procesa administratora atlīdzība.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Neattiecas
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Prasījumus, kas radušies pēc bankrota procesa uzsākšanas, nenodala no tiem, kas pastāvēja pirms tās. Bankrota procesā, ja saistību segšanai aktīvu nepietiek, tiesa var izdot rīkojumu par to, ka no aktīviem apmaksā izmaksas, maksas un izdevumus, kas radušies likvidācijas un darbības izbeigšanas gaitā, saskaņā ar tādu prioritātes kārtību, ko tiesa uzskata par nepieciešamu, pie kam tiesa ņem vērā šādu vispārējo prioritātes kārtību:
a) izdevumi, kas jāmaksā vai kas ir radušies aizgādnim, uzglabājot, realizējot vai iegūstot jebkādus uzņēmuma aktīvus;
b) citi izdevumi vai izmaksas, kas radušās vai ko veicis aizgādnis vai ar aizgādņa pilnvarām, tostarp — ja tās radušās vai veiktas, veicot uzņēmuma uzņēmējdarbību;
c) aizgādņa atlīdzība (ja ir);
d) pieteikuma iesniedzēja un jebkuras pieteikumā minētās personas, kurai radušās izmaksas tiesa noteikusi segt, izmaksas;
e) īpašā pārvaldnieka un reģistratora atlīdzība (ja ir);
f) naudas summa, kas pienākas personai, kura nolīgta vai pilnvarota palīdzēt sagatavot ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai konta izrakstu;
g) jebkura ar tiesas rīkojumu noteikta līdzekļu kvota, lai segtu izmaksas par pieteikumu atbrīvošanai no pienākuma iesniegt ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai par šāda ziņojuma sagatavošanas termiņa pagarināšanu;
h) nepieciešamās izmaksas, ko veic aizgādnis pārvaldības laikā, tostarp jebkādus izdevumus, kas radušies komitejas locekļiem, ja tādi ir, vai to pārstāvjiem, un kurus atļāvis aizgādnis;
Pēc šo maksājumu veikšanas tiek maksāts nodrošinātajiem kreditoriem pēc to prasījumu reģistrēšanas datuma, un pēc nodrošinātajiem kreditoriem tiek maksāts pārējiem kreditoriem secīgi pēc prasījumu reģistrēšanas. Ja pēdējo (nenodrošināto kreditoru) prasījumu apmierināšanai nepietiek līdzekļu, tie savstarpēji ir līdzvērtīgi (pari passu).
12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Prasījumus pieņem pēc maksātnespējas procesa administratora ieskata. Nav īpašu noteikumu par prasījumu iesniegšanas veidu. Ir lietderīgi norādīt, ka, ja par maksātnespējas procesa administratoru ieceļ tiesu izpildītāju, tiek izmantota šāda prasījumu veidlapa:
OFFICIAL RECEIVER
c/o MFSA
Notabile Road
Attard, BKR3000
Ziņas par uzņēmumu, kura darbība izbeigta |
||||||||
1. |
Nosaukums un reģistrācijas numurs |
|||||||
2. |
Faktiskais likvidācijas datums |
|||||||
Ziņas par kreditoru |
||||||||
3. |
Vārds un uzvārds / reģistrācijas numurs |
|||||||
4. |
Adrese |
|||||||
5. |
E-pasta adrese |
|||||||
6. |
Tālruņa/mobilā tālruņa numurs |
/ |
||||||
Ziņas par parādu |
||||||||
7. |
Kopējā prasījuma summa, tostarp nekapitalizētie procenti, kas jāmaksā likvidācijas datumā |
|||||||
8. |
Kopējā nekapitalizēto procentu summa likvidācijas datumā |
|||||||
9. |
Parāda rašanās apraksts, tostarp attiecīgie datumi |
|||||||
(pievienot papildu lapas, ja nepieciešams) |
||||||||
10. |
Ziņas par dokumentiem un/vai citiem pierādījumiem, kas apliecina prasījumu (pievienot apliecinātu pareizu kopiju un secīgi numurēt katru dokumentu) |
|||||||
(pievienot papildu lapas, ja nepieciešams) |
||||||||
Ziņas par nodrošinājumu (ja tāds ir) |
||||||||
11. |
Sniegtā/saņemtā nodrošinājuma veida apraksts |
|||||||
(pievienot papildu lapas, ja nepieciešams) |
||||||||
12. |
Datums(-i), kad sniegts/saņemts nodrošinājums |
|||||||
13. |
Nodrošinātā parāda summa |
|||||||
Kreditora apliecinājums |
||||||||
14. |
Es, apakšā parakstījies, ar šo apliecinu, ka šajā veidlapā norādītā informācija, ciktāl man zināms, ir patiesa, pareiza un pilnīga: |
|||||||
Kreditora paraksts |
Vārds un uzvārds drukātajiem burtiem |
Personas apliecības numurs |
||||||
15. |
Ja paraksts tiek izdarīts, pārstāvot juridisku personu, aizpildīt tālāk: Pārstāvot ____________________________________________________ Reģ. Nr. _________________________ kuru pārstāvu kā _____________________________. |
|||||||
386. nodaļas 255. pantā attiecībā uz termiņu šo prasījumu iesniegšanai tiesai ir piešķirtas tiesības noteikt termiņu vai termiņus, kuros kreditoriem jāpierāda savi parādi vai prasījumi, pretējā gadījumā tos izslēdz no piedalīšanās sadalē, kas tiek veikta pirms parādu pierādīšanas.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Nav ad hoc normatīvo aktu, kas regulētu reorganizācijas procesa sekas attiecībā uz prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un pieņemšanu.
13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Jānorāda, ka Maltas tiesību aktos maksātnespējas gadījumiem nav noteikta konkrēta kreditoru prioritātes kārtība, jo kārtību nenosaka konkrēts tiesību akts, bet tā meklējama dažādos tiesību aktos. Tiesību akti, kas attiecas uz prasījumu prioritāti, ir šādi:
386. nodaļas 302. pantā paredzēts, ka, izbeidzot tāda uzņēmuma darbību, kura aktīvi ir nepietiekami saistību izpildei, nodrošināto un nenodrošināto kreditoru tiesības, kā arī to parādu prioritāti un segšanas kārtību nosaka tajā brīdī spēkā esošie tiesību akti.
13. nodaļas 535. pantā arī noteikts, ka kreditoru, kuriem ir ķīla, priekšrocība vai hipotēka, prioritāti nosaka saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošiem tiesību aktiem.
Gan 13. nodaļas 535. pants, gan 386. nodaļas 302. pants paredz, ka parādu prioritāti nosaka tajā brīdī spēkā esošie tiesību akti.
Saskaņā ar Maltas tiesību aktiem līdzvērtības (pari passu) princips ir netieši paredzēts Civilkodeksa (16. nodaļa) 1996. pantā, kurā minēts, ka tiesiski prioritātes pamati ir priekšrocības, hipotēkas un mantas nodalīšanas priekšrocība. Tajā arī paredzēts, ka kreditoram ir atļauts pakārtot, atlikt, atteikties vai citādi grozīt savas esošās vai nākotnes tiesības uz maksājumu, piespiedu izpildi, prioritāti, kā arī citām līdzīgām esošām vai nākotnes tiesībām par labu citai personai. Minētā pakārtošana, atlikšana, atteikšanās, grozīšana vai līdzīga darbība var notikt saskaņā ar līgumu vai vienpusēju paziņojumu jebkurai personai, tostarp citam kreditoram, neatkarīgi no tā, vai tā laikā, kad noslēgta šāda vienošanās vai izdarīts šāds paziņojums, ir noteikta vai vēl tiks noteikta.
Tādējādi prioritāšu atšķirības nosaka vienojoties. Līdz ar to, ja nepastāv priekšrocības, hipotēkas vai mantas nodalīšanas priekšrocība, parādnieki ir līdzvērtīgi.
Attiecībā uz minēto ir jānorāda uz dažādiem speciālajiem tiesību aktiem, kas paredz priekšrocības noteiktiem prasījumiem, piemēram, Pievienotās vērtības nodokļa likumu (406. nodaļa), Darba un darba attiecību likumu (452. nodaļa) un Sociālā nodrošinājuma likumu (318. nodaļa).
PVN likuma 62. pantā noteikts:
“Komisāram ir īpaša priekšrocība uz aktīviem, kas veido daļu no personas saimnieciskās darbības, saistībā ar nodokli, kas jāmaksā minētajai personai saskaņā ar šo likumu, un minēto nodokli, neatkarīgi no citos tiesību aktos paredzētā, maksā prioritāri attiecībā pret parādu, kam ir cita veida priekšrocība, izņemot parādus ar vispārējo priekšrocību un Civilkodeksa 2009. panta a) vai b) punktā minētos parādus.”.
Darba un darba attiecību likuma 20. pantā noteikts, ka:
“Neatkarīgi no citos tiesību aktos noteiktā, ikviens darbinieka prasījums par pašreizējās darba samaksas, kuru darba devējam ir jāmaksā darbiniekam, izmaksu par ne vairāk kā trīs mēnešiem, darbiniekam pienākošos atvaļinājuma kompensāciju, kā arī kompensāciju darbiniekam par darba attiecību izbeigšanu vai paziņošanu par to, ir prioritārs prasījums pret darba devēja mantu, un tā nomaksāšanai ir priekšrocība pret pārējiem prasījumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir privileģēti vai hipotekāri:
tomēr jebkurā gadījumā maksimālā privileģētā prasījuma summa nepārsniedz prasījuma brīdī noteiktās ar likumu noteiktās minimālā darba algas ekvivalentu par sešiem mēnešiem.”.
Sociālā nodrošinājuma likuma 116. panta 3. punktā noteikts:
“Neatkarīgi no citos tiesību aktos noteiktā, direktora prasījums par jebkādu summu, kas tam pienākas, pamatojoties uz jebkādu pirmās vai otrās šķiras ieguldījumu, saskaņā ar šo pantu ir privileģēts prasījums (pirmās šķiras ieguldījuma gadījumā), kura prioritāte ir tāda pati kā darbinieku algu prasījumam pret darba devēja mantu, bet otrās šķiras ieguldījuma gadījumā — pret pašnodarbinātās personas vai individuālā darba veicēja mantu, un to izmaksā prioritāri pret visiem pārējiem prasījumiem (izņemot darba samaksu) neatkarīgi no tā, vai tie ir privileģēti vai hipotekāri.”.
Turklāt Civilkodeksa 2088.–2095. pants konkrēti nosaka, kāda ir priekšrocību prioritātes kārtība. Cita starpā ir noteikts, ka parādus maksā atbilstoši reģistrēšanas secībai. Vienā dienā reģistrētām hipotēkām līdz ar to būtu vienlīdzīga prioritāte.
Tomēr maksātnespējas procesā, ja saistību segšanai aktīvu nepietiek, tiesa var (un visbiežāk tā arī notiek) izdot rīkojumu par to, ka no aktīviem apmaksā izmaksas, maksas un izdevumus, kas radušies likvidācijas un darbības izbeigšanas gaitā, saskaņā ar tādu prioritātes kārtību, ko tiesa uzskata par nepieciešamu, pie kam tiesa ņem vērā šādu vispārējo prioritātes kārtību:
a) izdevumi, kas jāmaksā vai kas ir radušies tiesu izpildītājam vai maksātnespējas procesa administratoram, uzglabājot, realizējot vai iegūstot jebkādus uzņēmuma aktīvus;
b) citi izdevumi vai izmaksas, kas radušās vai ko veicis tiesu izpildītājs vai ar tiesu izpildītāja pilnvarām, tostarp — ja tās radušās vai veiktas, veicot uzņēmuma uzņēmējdarbību;
c) pagaidu administratora atlīdzība (ja ir);
d) pieteikuma iesniedzēja un jebkuras pieteikumā minētās personas, kurai radušās izmaksas tiesa noteikusi segt, izmaksas;
e) īpašā pārvaldnieka atlīdzība (ja ir);
f) naudas summa, kas pienākas personai, kura nolīgta vai pilnvarota palīdzēt sagatavot ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai konta izrakstu;
g) jebkura ar tiesas rīkojumu noteikta līdzekļu kvota, lai segtu izmaksas par pieteikumu atbrīvošanai no pienākuma iesniegt ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai par šāda ziņojuma sagatavošanas termiņa pagarināšanu;
h) nepieciešamās izmaksas, ko veic maksātnespējas procesa administrators pārvaldības laikā, tostarp jebkādi izdevumi, kas radušies likvidācijas komitejas locekļiem vai to pārstāvjiem un kurus atļāvis maksātnespējas procesa administrators;
i) jebkuras personas, kuru maksātnespējas procesa administrators nolīdzis, lai tā uzņēmumam veiktu jebkurus pakalpojumus, kā paredz vai atļauj 386. nodaļas noteikumi, atlīdzība;
j) tiesu izpildītāja un maksātnespējas procesa administratora atlīdzība.
Maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas procesa administrators sagatavos ziņojumu, kurā norādīta kreditoru prioritāte un sadales shēma, ar ko tiks iepazīstināta tiesa. Kreditori drīkst sniegt viedokli, ja tie nepiekrīt ziņojuma saturam, un tiesa var noteikt, ka tajā jāveic labojumi. Visbeidzot tiesa apstiprinās minēto kārtību un shēmu un uzdos maksātnespējas procesa administratoram veikt izmaksas kreditoriem.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Neattiecas
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Pirmkārt un galvenokārt, ieņēmumu sadalei pamatā piemēro Tirdzniecības kodeksa 531. pantu un Civilkodeksa tiesību normas, kurās noteikta kreditoru, kuriem ir tiesību aktos paredzēta priekšrocība, un kreditoru, kuriem ir nodrošināta hipotēka, savstarpējā prioritāte. Tie ir nodrošinātie kreditori, kuru statuss izriet vai nu no tiesību aktiem, vai publiskiem notariāliem aktiem atbilstoši datumam, kad veikta reģistrācija, ko nosaka arī Tirdzniecības kodeksa 535. pants.
Pēc tam vienkāršos kreditorus (kuri nav reģistrētie kreditori) sarindo pari passu saskaņā ar to prasījumiem.
Kad persona ir pasludināta par bankrotējušu, 10 dienu laikā pēc pasludināšanas notiek sanāksme, kurā, piedaloties tiesnesim, reģistratoram, aizgādnim, bankrotējušajai personai un kreditoriem, tiek pārbaudīti prasījumi un izveidots mantas saraksts.
Šajā sanāksmē uzklausa bankrotējušo personu, kura izsaka priekšlikumu par sastāva noteikumiem. Sēdes laikā tiek apspriests, vai izskatāmajā lietā ir piemērojams tāds mierizlīgums, saskaņā ar kuru kreditoru sastāvu (kuri nav reģistrētie kreditori, pamatojoties uz priekšrocību, hipotēku vai ķīlu) ieceļ par visu kreditoru pārstāvjiem, un atsevišķie kreditori to ir tiesīgi apstrīdēt astoņu dienu laikā.
Tiek rīkota otrā sanāksme, kuru atkal vada tiesnesis un kurā, lai tiktu apstiprināts kreditoru sastāvs, tajā jāietilpst kreditoriem, kuru prasījumu summa veido trīs ceturtdaļas no summas, kuru atzinusi bankrotējusī persona;
Pēc šīs procedūras, kad ir noteikts kreditoru saraksts, tiek rīkota vēl viena sanāksme, kuru vada tiesnesis un par kuru saskaņā ar tiesību aktiem pienācīgi tiek publiski paziņots.
Šajā sanāksmē katrs kreditors izklāsta savus argumentus, un, ja aizgādnim ir iebildumi pret kādu no kreditoriem, kreditoram savi argumenti ir jāpierāda aizgādnim un kreditoru sastāvam.
14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Maksātnespējas procesa laikā, tiklīdz maksātnespējas procesa administrators ir realizējis visu uzņēmuma mantu vai tā daļu, kura, pēc tā domām, var tikt realizēta, lai lieki nenovilcinātu maksātnespēju, ir izmaksājis galīgo maksājumu kreditoriem (ja tāds ir), ir koriģējis dalībnieku savstarpējās tiesības un veicis galīgo atgriešanu dalībniekiem (ja tāda ir), ir iesniedzis pārskatu par uzņēmuma līdzekļiem, tiesa, kad tā ir pārliecinājusies par to, ka maksātnespējas procesa administrators ievērojis 386. nodaļas prasības un citas tiesas noteiktās prasības (ja tādas ir), un ņemot vērā ziņojumu un iebildumus, ko ir izteicis jebkurš kreditors vai dalībnieks, vai ieinteresētā persona, atbrīvos maksātnespējas procesa administratoru no tam noteikto pienākumu pildīšanas.
Pēc tam tiesa izdod rīkojumu par uzņēmuma nosaukuma svītrošanu no reģistra, sākot ar rīkojuma datumu. Minēto rīkojumu paziņo Uzņēmējsabiedrību reģistram, kas izdara svītrošanu.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
329.B panta 12. punktā ir paredzēti šādi atšķirīgi scenāriji atveseļošanas procedūras izbeigšanai:
a) ja jebkurā laikā, kamēr notiek uzņēmuma atveseļošanas procedūra, īpašais pārzinis pēc apspriešanās ar kopīgo kreditoru un dalībnieku komiteju secina, ka uzņēmumam nav lietderīgi turpināt minēto procedūru, īpašais pārzinis nekavējoties iesniedz tiesai pieteikumu par uzņēmuma atveseļošanas procedūras izbeigšanu, kurā detalizēti un izsmeļoši pamato attiecīgos iemeslus, un tiesa pieņem rīkojumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu pēc tiesas lēmuma.
Piemēro 386. nodaļas noteikumus, kas attiecas uz maksātnespējas procesu;
b) ja jebkurā laikā, kamēr notiek uzņēmuma atveseļošanas procedūra, īpašais pārzinis pēc apspriešanās ar kopīgo kreditoru un dalībnieku komiteju secina, ka uzņēmuma stāvoklis ir tiktāl uzlabojies, ka tas var samaksāt savus parādus, tas iesniedz tiesā pieteikumu, kurā detalizēti un izsmeļoši pamato attiecīgos iemeslus, un lūdz tiesu izdot rīkojumu par uzņēmuma atveseļošanas procedūras izbeigšanu. Ja tiesa apstiprina pieteikumu, tā nosaka tādus noteikumus un nosacījumus, kurus uzskata par nepieciešamiem konkrētās lietas gadījumā.
Šādā gadījumā uzņēmums turpina darbību kā dzīvotspējīgs. Tiesvedības apturēšana tiek pārtraukta, kad tiesa apstiprinājusi minēto pieteikumu;
c) ja jebkurā brīdī, kamēr notiek uzņēmuma atveseļošanas procedūra, uzņēmuma direktori vai ārkārtas kopsapulces dalībnieki pārliecinās, ka uzņēmuma stāvoklis ir tiktāl uzlabojies, ka tas spēj nomaksāt savus parādus, tie var vērsties ar pieteikumu tiesā, pievienojot attiecīgus dokumentus un informāciju, kas to pamato, un apliecinot, ka ir par minēto pārliecinājušies, un lūgt tiesu izdot rīkojumu par uzņēmuma atveseļošanas procedūras pārtraukšanu, un tiesa neizdod rīkojumu par pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu pirms īpašā pārziņa uzklausīšanas. Ja tiesa apstiprina pieteikumu, tā nosaka tādus noteikumus un nosacījumus, kurus uzskata par nepieciešamu konkrētās lietas gadījumā.
Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, uzņēmums turpina darbību kā dzīvotspējīgs. Tiesvedības apturēšana tiek pārtraukta, kad tiesa apstiprinājusi minēto pieteikumu;
d) pēc savas iecelšanas termiņa beigām īpašais pārzinis tiesai iesniedz rakstisku nobeiguma pārskatu, kurā izklāsta detalizētu un vispusīgu atzinumu un pamato, vai pastāv vai nepastāv pamatota iespējamība, ka uzņēmums varētu pilnībā vai daļēji turpināt darbību kā dzīvotspējīgs un spēs turpmāk regulāri nomaksāt tam radušos parādus.
Ja īpašā pārziņa nobeiguma pārskatā ir izteikts viedoklis, ka pastāv pamatota iespējamība, ka uzņēmums varētu pilnībā vai daļēji turpināt darbību kā dzīvotspējīgs, tam jāpievieno arī precīzs un detalizēts atveseļošanas plāns, kurā ietverti visi nepieciešamie priekšlikumi, lai ļautu uzņēmumam turpināt darbību kā dzīvotspējīgam, kopā ar paskaidrojumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu minēto atveseļošanu, tostarp priekšlikumiem attiecībā uz finanšu resursiem, darbinieku saglabāšanu un uzņēmuma turpmāko pārvaldību. Minētajā noregulējuma plānā arī jāizskaidro, kā tiek ierosināts samaksāt kreditoriem par visiem to prasījumiem vai daļu no tiem, vai ar visiem kreditoriem panākta labprātīga vienošanās, kā arī, vai tiek ierosināts tiesai apstiprināt vienošanos, kurai nav piekrituši visi kreditori.
Pēc gala ziņojuma un atveseļošanas plāna saņemšanas tiesa var pieprasīt paskaidrojumus un precizējumus, kurus tā uzskata par lietderīgiem, un tos pēc tiesas norādījumiem sniedz mutvārdos vai rakstiski. Pēc tam tiesa var noraidīt ierosināto atveseļošanas plānu vai pieņemt to un apstiprināt pilnībā vai daļēji, kā arī noteikt, ka tajā izdarāmi grozījumi. Ja tiesa apstiprina īpašā pārziņa iesniegto atveseļošanas plānu ar vai bez tiesas noteiktiem grozījumiem, atveseļošanas plāns stājas spēkā un ir pilnībā saistošs visām ieinteresētajām personām no juridiskā viedokļa. Tiesvedības apturēšana tiek pārtraukta, kad tiesa apstiprinājusi atveseļošanas plānu;
e) ja tiesa izdod rīkojumu par uzņēmuma atveseļošanas procedūras izbeigšanu, pamatojoties uz to, ka nepastāv pamatota iespējamība, ka uzņēmums varētu turpināt darbību kā dzīvotspējīgs un spētu turpmāk regulāri nomaksāt tam radušos parādus, tā nosaka, ka uzņēmuma darbība tiek izbeigta ar tiesas lēmumu.
Piemēro 386. nodaļas noteikumus, kas attiecas uz maksātnespējas procesu.
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Bankrota procesa laikā, tiklīdz aizgādnis ir realizējis visu uzņēmuma mantu vai tā daļu, kura, pēc tā domām, var tikt realizēta, lai lieki nenovilcinātu bankrotu, ir izmaksājis galīgo maksājumu kreditoriem (ja tāds ir), ir koriģējis dalībnieku savstarpējās tiesības un veicis galīgo atgriešanu dalībniekiem (ja tāda ir), ir iesniedzis pārskatu uz uzņēmuma rēķina, tiesa, kad tā ir pārliecinājusies par to, ka aizgādnis ievērojis 13. nodaļas prasības un citas tiesas noteiktās prasības (ja tādas ir), un ņemot vērā ziņojumu un iebildumus, ko ir izteicis jebkurš kreditors vai dalībnieks, vai ieinteresētā persona, atbrīvos aizgādni no tam noteikto pienākumu pildīšanas.
Pēc tam tiesa izdod rīkojumu par līgumsabiedrības nosaukuma svītrošanu no reģistra, sākot ar rīkojuma datumu. Minēto rīkojumu paziņo Uzņēmējsabiedrību reģistram, kas izdara svītrošanu.
Minētais, protams, attiecas uz līgumsabiedrībām.
Attiecībā uz tirgotājiem — pēc tam, kad tirgotājs pasludināts par maksātnespējīgu un veikta ieņēmumu sadale, bankrotējusī persona reģistratoram adresētā iesniegumā var lūgt uzklausīšanu tiesā, un attiecīgajā dienā tiesa uzaicina kreditorus un bankrota procesā iesaistīto aizgādni, lai noteiktu, vai tirgotājam var atjaunot tiesības no jauna sākt tirgoties.
Ja tirgotājs nav rīkojies krāpnieciski vai ļaunā nolūkā, tam var atjaunot tiesības tirgoties. Ar šo atjaunošanu bankrotējusī persona gan personiski, gan attiecībā uz tās vēlāk iegūto mantu tiek atbrīvota no visiem parādiem, ko no tās būtu bijis iespējams pieprasīt jebkurā laikā pirms tās bankrota pasludināšanas.
15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Saskaņā ar 386. nodaļas 315. panta 1. punktu kreditors var aizstāvēt savas tiesības pret ikvienu personu, par kuru tiek konstatēts, ka tā veikusi uzņēmuma uzņēmējdarbību ar mērķi apkrāpt uzņēmuma kreditorus, jebkuras citas personas kreditorus, kā arī ar jebkuru citu krāpniecisku mērķi. Šādos gadījumos tiesa pēc tam, kad tā ir saņēmusi pieteikumu, var nolemt, ka visas personas, kas apzināti piedalījušās uzņēmējdarbības turpināšanā minētajā veidā, ir personiski atbildīgas, neierobežojot atbildības apmēru, par visiem parādiem vai citām uzņēmuma saistībām, kā norādījusi tiesa.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Nav ad hoc normatīvo aktu, kas regulētu kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas.
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Kad bankrota process ir pabeigts attiecībā uz līgumsabiedrību vai tirgotāju, kreditoru tiesības izbeidzas, izņemot, ja kreditors pierāda, ka tirgotājs vai līgumsabiedrība pret kreditoru rīkojusies ļaunprātīgi vai krāpnieciski.
16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
Izmaksas atkarībā no tiesas noteiktā sedz vai nu persona, kura iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, vai uzņēmums.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Reorganizācijas (uzņēmuma atveseļošanas) procesā procesa izmaksas sedz uzņēmums.
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Izmaksas un izdevumus sedz persona, kura iesniedz pieteikumu, vai bankrotējusī persona.
17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?
Maksātnespējas process (uzņēmumi)
386. nodaļas 303. pantā ir iekļauts noteikums, ka priekšrocības, hipotēkas vai citus apgrūtinājumus, nodošanu vai citu mantas vai tiesību atsavināšanu, jebkuru maksājumu, izpildi vai citu darbību saistībā ar mantu vai tiesībām, ko veicis uzņēmums vai kas veikta pret to, un jebkuru saistību, kas uzņēmumam radusies sešu mēnešu laikā pirms uzņēmuma likvidācijas, uzskata par krāpniecisku priekšrocību pret tā kreditoriem neatkarīgi no tā, vai šis darījums ir bezatlīdzības vai par atlīdzību, ja darījums ir ar nepamatoti zemu vērtību vai ja tiek radīta priekšrocība. Šādos gadījumos darījums (krāpnieciska priekšrocība) nav spēkā.
Nepamatoti zemu vērtību definē šādi:
a) uzņēmums noslēdz darījumu par nepamatoti zemu vērtību, ja:
i) uzņēmums izsniedz dāvanu vai citādi noslēdz darījumu ar noteikumiem, kas paredz, ka uzņēmums nesaņem nekādu atlīdzību, vai
ii) uzņēmums noslēdz darījumu par atlīdzību, kura vērtība naudā vai naudas izteiksmē ir būtiski mazāka par uzņēmuma sniegto atlīdzību naudā vai naudas izteiksmē;
Priekšrocību definē šādi:
b) uzņēmums sniedz priekšrocību personai, ja:
i) šī persona ir viens no uzņēmuma kreditoriem, galvojuma vai garantijas devējs par uzņēmuma parādiem vai citām saistībām; un
ii) uzņēmums dara vai pieļauj jebko, kas jebkurā no minētajiem gadījumiem nostāda minēto personu stāvoklī, kurš, ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs un izbeidz darbību, ir labāks nekā stāvoklis, kurā persona atrastos, ja attiecīgā darbība vai bezdarbība nebūtu notikusi.
Minētajiem gadījumiem piemēro izņēmumu, ja persona, kuras labā darījums tiek veikts, pierāda, ka tā nezināja un tai nebija pamata domāt, ka uzņēmums varētu tikt likvidēts sakarā ar tā maksātnespēju.
Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)
Nav ad hoc normatīvo aktu, kas noteiktu kreditoru kopumam nelabvēlīgu tiesību aktu spēkā neesamību, atcelšanu vai neizpildāmību reorganizācijas procesā (uzņēmuma atveseļošanā).
Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)
Nav ad hoc normatīvo aktu, kas noteiktu kreditoru kopumam nelabvēlīgu tiesību aktu spēkā neesamību, atcelšanu vai neizpildāmību bankrota vai atveseļošanas procesā
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.