Insolvency/bankruptcy

If a company or entrepreneur gets into financial distress, or cannot pay its debts, specific proceedings are available in every country to address the situation inclusively, involving all the creditors (parties who are owed money).

Insolvency proceedings differ according to their objectives:

Companies

  • If the company can be saved or the business is viable – its debts may be restructured (usually in agreement with creditors). This is to safeguard the firm and preserve jobs.
  • If the business cannot be saved, the company must be wound up (it 'goes bankrupt').

Entrepreneurs

  • Can usually apply for a procedure involving an ordered repayment plan for their debts and a debt-discharge following a reasonable period of time (3 years, usually). This ensures they are not personally bankrupted and can launch further ventures in future.

In all cases, as soon as the proceedings are formally opened, creditors can no longer take individual action to reclaim their debts. This is to ensure all creditors are on an equal footing and protect the debtor's assets.

To be paid, creditors must prove their claims, either to the court or to the body (generally an administrator or liquidator) responsible for reorganising or liquidating the debtor's assets. In specific circumstances, this can be done by the debtor themself.

Cross-border insolvency (EU rules)

Insolvency cases involving companies or entrepreneurs with activities, assets or affairs in several countries can be resolved under EU law – specifically Regulation 2015/848 (see here for a summary of how it works).

Forms referred to in Regulation 2015/848

National procedures

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

Related link

Insolvency registers

Last update: 11/05/2022

This page is maintained by the European Commission. The information on this page does not necessarily reflect the official position of the European Commission. The Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice with regard to copyright rules for European pages.

Maksātnespēja - Bulgārija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Bulgārijā nav atsevišķa tiesību akta, kas regulē maksātnespējas procesu. Vispārējie noteikumi, kas regulē maksātnespēju, ir paredzēti Komerclikuma nodaļā par maksātnespēju. Banku un apdrošināšanas sabiedrību maksātnespēju regulē Banku maksātnespējas likuma un Apdrošināšanas kodeksa īpašie noteikumi.

Maksātnespējas procesu uzsāk pret maksātnespējīgiem komersantiem. Maksātnespējas procesu uzsāk arī pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrību vai akciju komandītsabiedrību, kuras parādsaistības ir pārmērīgas.

Maksātnespējas procesu var uzsākt arī pret personu, kura veic tirdzniecību slēpti ar maksātnespējīga parādnieka starpniecību. Sākot maksātnespējas procesu pret komercuzņēmumu, uzskata, ka process vienlaikus uzsākts arī pret partneri ar neierobežotu atbildību.

Maksātnespējas procesu uzsāk arī pret individuālajiem komersantiem, kas ir miruši vai izslēgti no komercreģistra, ja tie nāves vai izslēgšanas brīdī bijuši maksātnespējīgi. Maksātnespējas procesu uzsāk arī pret partneriem ar neierobežotu atbildību, pat ja partneris ir miris vai izslēgts no komercreģistra. Pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad parādnieks miris vai izslēgts no komercreģistra.

Maksātnespējas procesu sāk arī pret maksātnespējīgām sabiedrībām, kam ir uzsākta likvidācija. Banku un apdrošināšanas sabiedrību maksātnespējas procesam piemēro atsevišķā likumā paredzētus noteikumus un kārtību.

Jautājumus saistībā ar tāda komersanta maksātnespēju, kas ir publisks uzņēmums, kas īsteno valsts monopolu vai kas izveidots saskaņā ar īpašu likumu, regulē atsevišķs likums. Pret komersantu, kas ir publisks uzņēmums, kas īsteno valsts monopolu vai kas izveidots saskaņā ar īpašu likumu, nevar uzsākt maksātnespējas procesu.

Valsts tiesību aktos nav noteikumu par fizisku personu maksātnespējas procesu, izņemot individuālos komersantus.

Bulgārijas tiesa var uzsākt papildu maksātnespējas procesu pret komersantu, kuru par maksātnespējīgu pasludinājusi ārvalsts tiesa, ja tam Bulgārijā pieder būtiski aktīvi.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, uz visiem komersantiem attiecas šādi priekšnoteikumi:

1) Parādniekam ir jābūt komersantam.

Maksātnespējas procesu var uzsākt ne tikai pret komersantu, bet arī pret personu, kura veic komercdarbību slēpti ar maksātnespējīga parādnieka starpniecību, partneri ar neierobežotu atbildību, pat ja tas ir miris vai izslēgts no reģistra, kā arī individuālo komersantu, kas ir miris vai izslēgts no reģistra.

Saskaņā ar Komerclikuma 612. pantu maksātnespējas procesu nevar uzsākt pret publisku uzņēmumu, kas īsteno valsts monopolu vai kas izveidots saskaņā ar īpašu likumu.

2) Pieteikums jāiesniedz kādai no Komerclikuma 625. pantā un 742. panta 2. punktā minētajām personām, proti, parādniekam, likvidatoram vai parādnieka kreditoram (komercdarījuma gadījumā), Valsts ieņēmumu aģentūrai (Natsionalna agentsiya za prihodite) (ja ir publiski tiesisks parāds centrālajai valdībai vai pašvaldībām, kas radies no parādnieka komercdarbības, vai parāds pret privātu valdības prasījumu), Galvenajai darba inspekcijas izpildaģentūrai (Izpalnitelna agentsiya Glavna inspektsiya po truda) (ja saistības izmaksāt algas vai atlīdzības vismaz vienai trešdaļai darba ņēmēju ir nokavētas un paliek neizpildītas ilgāk nekā divus mēnešus) vai sabiedrības vadības struktūras loceklim (pārmērīgu parādsaistību gadījumā).

Parādniekam, kas kļuvis maksātnespējīgs vai kura parādsaistības ir pārmērīgas, 30 dienu laikā jāiesniedz pieteikums, lai saņemtu atļauju uzsākt maksātnespējas procesu. Individuālā komersanta gadījumā pieteikumu var iesniegt individuālais komersants vai tā tiesību pārņēmējs. Ja parādnieks ir sabiedrība, pieteikumu iesniedz vadības struktūra, partneris ar neierobežotu atbildību, sabiedrības pārstāvis vai tiesas iecelts likvidators. Šādā gadījumā pieteikumam būtu jāpievieno:

  • pēdējā gada finanšu pārskata kopija, kuru apliecinājis reģistrēts revidents, un bilance pieteikuma iesniegšanas dienā, ja komersantam ir juridisks pienākums sagatavot finanšu pārskatus un bilances,
  • pieteikuma iesniegšanas dienā esošo aktīvu un saistību inventārs un apraksts,
  • kreditoru saraksts, kurā ietvertas to adreses, prasījumu veids un daudzums, kā arī prasījumu nodrošinājums,
  • individuālo komersantu un partneru ar neierobežotu atbildību personīgā un laulāto īpašuma saraksts,
  • pierādījumi, ka Valsts ieņēmumu aģentūrai ir paziņots par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • speciālpilnvara, ja pieteikumu iesniedz ar pārstāvja starpniecību.

Ja pieteikumu iesniedz kreditors vai Galvenā darba inspekcijas izpildaģentūra, pieteikumam jāpievieno visi pieejamie pierādījumi, kas pamato kreditora prasījumu un parādnieka iespējamo maksātnespēju. Kreditoram ir jāiesniedz arī kvīts par zīmognodevas samaksu un pierādījumi, ka Valsts ieņēmumu aģentūrai ir paziņots par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

3) Izpildāmības nosacījumi ir šādi:

  • parādnieka mantiska saistība, kas ir saistīta vai radusies no komercdarījuma, ieskaitot šī darījuma spēkā esību, izpildi, neizpildi, izbeigšanu, atcelšanu, atzīšanu par spēkā neesošu vai tā izbeigšanas sekas,
  • publisko tiesību parāds centrālajai valdībai un pašvaldībām, kas radies no parādnieka komercdarbības,
  • vai parāds pret privātu valsts prasījumu,
  • vai saistības izmaksāt algas vai atlīdzības vismaz vienai trešdaļai darba ņēmēju, kuras paliek neizpildītas ilgāk nekā divus mēnešus.

“Komercdarījums” ir darījums, kuru noslēdzis komersants savas nodarbošanās ietvaros, ieskaitot Komerclikuma 1. panta 1. punktā īpaši paredzētos darījumus (preču vai citu izstrādājumu pirkšanu tālākpārdošanai to sākotnējā, apstrādātā vai pabeigtā formā, paša ražotu preču pārdošanu, vērtspapīru pirkšanu tālākpārdošanai, komercaģenta un brokera darbību, komisiju, pārsūtīšanas un transporta darījumus, apdrošināšanas darījumus, banku un ārvalstu valūtas maiņas darījumus, vekseļus, pārvedu vekseļus un čekus, noliktavu darījumus, licencēšanas darījumus, preču uzraudzību, darījumus ar intelektuālo īpašumu, viesnīcu darbību, tūrisma, reklāmas, informācijas, skatuves mākslas un izklaides pasākumu producēšanu un citus pakalpojumus, nekustamā īpašuma pirkšanu, būvniecību vai iekārtošanu tā pārdošanai un iznomāšanai), neatkarīgi no šo darījumu veicēju statusa. Šaubu gadījumā uzskata, ka komersants darījumu noslēdzis savas nodarbošanās ietvaros.

Dažādie centrālās valdības un pašvaldību publisko tiesību prasījumu veidi ir noteikti Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksa 162. panta 2. punktā. Tie ir šādi:

  • nodokļi, ieskaitot akcīzes un muitas nodevas, obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un citas valsts budžetā veicamās iemaksas,
  • citi maksājumi, kuru pamatu un summu nosaka ar tiesību aktiem,
  • tiesību aktos noteiktās zīmognodevas un pašvaldību nodevas,
  • sociālās apdrošināšanas izdevumi, kas veikti neatbilstīgi likumā noteiktajām prasībām,
  • par labu valstij konfiscētajām īpašuma vienībām līdzvērtīga naudas summa, soda naudas un finansiālās sankcijas, kā arī konfiscētā un par labu valstij atsavinātā skaidrā nauda,
  • parādi, kas radušies saistībā ar naudas līdzekļiem, kas par labu centrālajai valdībai vai pašvaldībām piešķirti ar tiesu spriedumiem un lēmumiem, kuri ir stājušies spēkā, vai ar Eiropas Komisijas lēmumiem par prettiesiski piešķirta valsts atbalsta atgūšanu,
  • parādi, kas radušies, pamatojoties uz rīkojumu par soda piemērošanu,
  • nepamatoti izmaksātas vai pārmaksātas summas un prettiesiski saņemtas vai prettiesiski izmaksātas summas tādu projektu ietvaros, ko līdzfinansē no pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, darbības programmām, Eiropas Savienības struktūrfondiem un kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda, Eiropas Zivsaimniecības fonda, Šengenas konvencijas finanšu programmas un Pārejas programmas, ieskaitot ar tiem saistīto valsts līdzfinansējumu, un kuras ir jāatgūst, pamatojoties uz pieņemtu administratīvu lēmumu, kā arī citas valsts un Eiropas Savienības tiesībās paredzētas soda naudas un finansiālas sankcijas,
  • procenti par minētajiem debitoru parādiem.

Valsts sektora debitoru parādi ietver debitoru parādus, kas jāmaksā Eiropas Savienības budžetā saskaņā ar Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, ar ko nosaka mantiskas saistības, kuras var izpildīt, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 256. pantu, un Eiropas Savienības dalībvalstu debitoru parādus, kas izpildāmi, pamatojoties uz galīgajiem lēmumiem par naudas līdzekļu vai naudas līdzekļu ekvivalenta konfiskāciju vai atsavināšanu, kā arī lēmumiem par citu Eiropas Savienības dalībvalstu noteikto finanšu sankciju piemērošanu, ja tās tiek atzītas un ir izpildāmas Bulgārijā.

Neatkarīgi no tā, vai prasījums radies no komercdarījuma vai saskaņā ar publisko tiesību normām, ir jāpārliecinās, ka tas ir spēkā un pastāvošs dienā, kad tiesa lemj par pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

4) Maksātnespējas procesu uzsāk pret maksātnespējīgiem komersantiem. Maksātnespējas procesu uzsāk arī pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību (дружество с ограничена отговорност), akciju sabiedrību (акционерно дружество) vai akciju komandītsabiedrību (командитно дружество с акции), kuras parādsaistības ir pārmērīgas. Maksātnespēja un parādsaistību pārmērīgums ir objektīvi faktiskie apstākļi, kuru juridiskās definīcijas ir iekļautas Komerclikumā.

Komersants ir maksātnespējīgs, ja tas nespēj samaksāt:

  • monetāru saistību, kam iestājies izpildes termiņš un kas radusies no komercdarījuma vai saistībā ar to, ieskaitot šī darījuma spēkā esību, izpildi, neizpildi, izbeigšanu, atcelšanu, atzīšanu par spēkā neesošu vai tā izbeigšanas sekas,
  • publisko tiesību parādu centrālajai valdībai un pašvaldībām, kas radies saistībā ar komersanta komercdarbību,
  • saistības, kas izpaužas kā privāts debitoru parāds valstij,
  • vai saistības izmaksāt algas vai atlīdzības vismaz vienai trešdaļai darba ņēmēju, kuras paliek neizpildītas ilgāk nekā divus mēnešus.

Prezumē, ka komersants nespēj samaksāt parādu, kura izpildes termiņš iestājies saskaņā ar pirmo no hipotēzēm, ja, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, šis komersants pēdējos trīs gadus nav iesniedzis finanšu pārskatus publicēšanai komercreģistrā.

Parādnieku uzskata par maksātnespējīgu, ja tam ir apturēti maksājumi. Uzskata, ka parādniekam ir apturēti maksājumi arī tad, ja tas ir pilnībā vai daļēji samaksājis parādus noteiktiem kreditoriem. Maksātnespēju prezumē arī tad, ja izpildes procesā, kas sākts, pamatojoties uz galīgu nolēmumu par labu kreditoram, kas iesniedzis pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, parāds nav pilnībā vai daļēji samaksāts sešu mēnešu laikā pēc tam, kad parādnieks saņēmis lūgumu vai paziņojumu par brīvprātīgu samaksu.

Sabiedrības parādsaistības uzskata par pārmērīgām, ja ar tās aktīviem nepietiek, lai segtu tās saistības.

5) Parādnieks nav saskāries ar pagaidu grūtībām, bet atrodas objektīvā un pastāvīgā maksātnespējas un pārmērīgu parādsaistību situācijā.

Kompetentā maksātnespējas tiesa ir provinces tiesa, kuras jurisdikcijā ir teritorija, kurā atrodas komersanta juridiskā adrese brīdī, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Parādnieka vai likvidatora iesniegtu pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu tiesa nekavējoties izskata slēgtā tiesas sēdē un publicē paziņojumu komercreģistrā. Kreditora iesniegtu pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu ne vēlāk kā 14 dienas pēc pieteikuma datuma izskata slēgtā tiesas sēdē, uz kuru pēc tiesas aicinājuma jāierodas kreditoram un parādniekam. Tiesa aptur procesu, kas sākts attiecībā uz parādnieka vai likvidatora iesniegtu maksātnespējas pieteikumu, ja līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par pieteikumu, maksātnespējas pieteikumu iesniedzis kreditors. Procesā par kreditora iesniegtu pieteikumu līdz pirmās sēdes beigām citi kreditori var iesaistīties kā puses, celt iebildumus un iesniegt rakstiskus pierādījumus. Dienā, kad pieteikums iesniegts, tiesa iesniegumam piešķir lietas numuru un nosaka datumu, līdz kuram tai jāpieņem lēmums par pieteikumu. Šis laikposms nepārsniedz trīs mēnešus.

Maksātnespējas tiesa pēc kreditora lūguma vai pēc savas iniciatīvas pirms lēmuma par pieteikumu var izdot rīkojumu par šādiem sagatavošanās un aizsardzības pasākumiem, ja tas ir nepieciešams parādnieka aktīvu saglabāšanai:

  • administratora iecelšanu,
  • piedziņas, piespiedu atsavināšanas vai cita aizsardzības pasākuma kā nodrošinājuma atļaušanu,
  • izpildes procesa apturēšanu attiecībā uz parādnieka īpašumu, izņemot, ja izpildes process sākts saskaņā ar Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksu,
  • atļauju veikt tiesību aktos paredzētos pasākumus, lai aizsargātu pieejamos parādnieka aktīvus,
  • telpu, iekārtu, transportlīdzekļu u. c. parādnieka personīgā īpašuma un mantu glabāšanas vietu aizzīmogošanu, izņemot dzīvojamās telpas un citas telpas, kas parādniekam nepieciešamas, lai turpinātu darbību vai uzglabātu ātrbojīgas preces.

Ja pasākumus lūdz noteikt kreditors, tiesa tos atļauj, ja kreditora lūgums ir pamatots ar pārliecinošiem rakstiskiem pierādījumiem un/vai ja tiek sniegts nodrošinājums par tiesas noteiktu summu, lai atlīdzinātu parādniekam zaudējumus gadījumā, ja vēlāk tiktu konstatēts, ka parādnieks nav maksātnespējīgs vai ar pārmērīgām parādsaistībām. Piesardzības pasākumus nosaka visu maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoru labā, un tiesa tos var atcelt, ja tie vairs nav nepieciešami, lai saglabātu mantu un nodrošinātu kreditoru tiesības.

Lēmumu paziņo pusei, uz kuru attiecas pasākumi, un pusei, kura lūgusi tos noteikt. To izpilda nekavējoties un var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Pārsūdzībai nav apturoša efekta. Aizsardzības pasākumus uzskata par atceltiem, sākot no dienas, kad reģistrēts lēmums noraidīt pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Aizsardzības pasākumus piemēro līdz dienai, kad pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Ja tiek konstatēta maksātnespēja vai pārmērīgas parādsaistības, tiesa ar Komerclikuma 630. panta 1. punktā minēto lēmumu pasludina maksātnespēju vai parādsaistību pārmērīgumu, nosaka tā sākuma datumu, uzsāk maksātnespējas procesu, ieceļ pagaidu administratoru, pieņem nodrošinājumu aresta, atsavināšanas vai citu aizsardzības pasākumu veidā, kā arī nosaka pirmās kreditoru sapulces datumu, nepārsniedzot viena mēneša termiņu no lēmuma pieņemšanas dienas.

Ja ir redzams, ka darbības turpināšana kaitēs maksātnespējīgā parādnieka mantai, tiesa pēc parādnieka, administratora, Valsts ieņēmumu aģentūras vai kreditora lūguma var pasludināt parādnieku par maksātnespējīgu ar Komerclikuma 630. panta 2. punktā paredzēto lēmumu un uzdot tam pārtraukt komercdarbību vai nu ar dienu, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāku datumu pirms sanācijas plāna ierosināšanas termiņa beigām. Tiesa, kas pieņēmusi lēmumu sākt ūdensapgādes un kanalizācijas operatora maksātnespējas procesu, nevar uzdot tam pārtraukt darbību, kamēr reģionā nav noteikts jauns ūdensapgādes un kanalizācijas operators.

Lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu ir saistošs visām pusēm.

Pēc tam, kad tiesa ir uzsākusi maksātnespējas procesu vai noteikusi sagatavošanās un aizsardzības pasākumus, parādnieks turpina veikt komercdarbību administratora uzraudzībā un jaunus līgumus var noslēgt tikai ar administratora iepriekšēju piekrišanu, kā arī ar noteikumu, ka tas turpina ievērot lēmumā par maksātnespējas procesa uzsākšanu noteiktos pasākumus. Tiesa parādniekam var atņemt tiesības pārvaldīt un atsavināt savu īpašumu un piešķirt tās administratoram, ja tā konstatē, ka parādnieka rīcība kaitē kreditoru interesēm.

Ar Komerclikuma 631. pantā paredzēto lēmumu tiesa noraida pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, ja tā pārliecinās, ka parādnieka grūtības ir īslaicīgas vai ka ar tā aktīviem pietiek parādu segšanai, nekaitējot kreditoru interesēm.

Ja ar pieejamajiem aktīviem nepietiek, lai segtu sākotnējos maksātnespējas procesa izdevumus, un nav veikta izdevumu priekšapmaksa, tiesa pieņem lēmumu saskaņā ar Komerclikuma 632. panta 1. punktu, ar kuru pasludina maksātnespēju vai parādsaistību pārmērīgumu, uzsāk maksātnespējas procesu, pieņem nodrošinājumu aresta, atsavināšanas vai citu aizsardzības pasākumu veidā, uzdod sabiedrībai pārtraukt komercdarbību, pasludina parādnieku par maksātnespējīgu un aptur procesu, neizdodot rīkojumu par komersanta izslēgšanu no komercreģistra. Apturētu procesu var atjaunot pēc parādnieka vai kreditora lūgumraksta viena gada laikā no brīža, kad lēmums par procesa apturēšanu ierakstīts komercreģistrā. Procesu var atjaunot, ja lūgumraksta iesniedzējs var pierādīt, ka ir pieejams pietiekams daudzums aktīvu, vai iemaksā sākotnējo izdevumu segšanai nepieciešamo summu. Ja neviena no pusēm nelūdz procesa atjaunošanu, tiesa izbeidz procesu un izdod rīkojumu par komersanta izslēgšanu no komercreģistra. Šādu noteikumu piemēro arī tad, ja procesa laikā tiek konstatēts, ka ar pieejamajiem parādnieka aktīviem nepietiek, lai segtu maksātnespējas procesa izmaksas.

Saskaņā ar Komerclikuma 630. un 632. pantu pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no to ierakstīšanas komercreģistrā; lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no tā paziņošanas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā. Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 630. pantu, izpilda nekavējoties.

Maksātnespējas procesu uzskata par uzsāktu ar dienu, kad reģistrēts lēmums saskaņā ar Komerclikuma 630. panta 1. punktu. Kad tiek atcelts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, arestu un atsavināšanu uzskata par izbeigtu, parādnieka tiesības atjauno un administratora pilnvaras izbeidz, sākot ar dienu, kad galīgais spriedums ierakstīts komercreģistrā.

Tiesa ar atsevišķu lēmumu apstiprina vai noraida uzņēmuma sanācijas plānu. Ja sanācijas plānu apstiprina, tiesa izbeidz maksātnespējas procesu un ieceļ plānā ierosināto vai kreditoru sapulces ievēlēto uzraudzības struktūru. Lēmumu var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no dienas, kad tas ierakstīts komercreģistrā.

Ar Komerclikuma 710. pantā paredzēto lēmumu tiesa pasludina parādnieku par maksātnespējīgu, ja likumā noteiktajā attiecīgajā termiņā nav ierosināts sanācijas plāns vai ierosināto plānu nepieņem vai neapstiprina. Šos noteikumus piemēro arī Komerclikuma 630. panta 2. punktā, 632. panta 1. punktā un 709. panta 1. punktā paredzētajos gadījumos (procesa atjaunošana, ja parādnieks nav izpildījis sanācijas plānā paredzētās saistības). Ar šo pašu lēmumu tiesa pasludina parādnieku par maksātnespējīgu, uzdod maksātnespējīgajam uzņēmumam pārtraukt komercdarbību, atļauj parādnieka īpašuma vispārīgu arestu un atsavināšanu, izbeidz parādnieka — juridiskas personas vadības struktūru pilnvaras, atņem parādniekam tiesības pārvaldīt maksātnespējīgā parādnieka mantu un atsavināt to, kā arī uzdod maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvus pārvērst naudā un sadalīt ieņēmumus. Lēmumu, ar kuru pasludina maksātnespēju, piemēro visām pusēm un ieraksta komercreģistrā. To var izpildīt nekavējoties, kā arī pārsūdzēt septiņu dienu laikā no pieņemšanas dienas.

No brīža, kad lēmums par maksātnespēju ierakstīts komercreģistrā, parādnieka nekustamo īpašumu, kustamo īpašumu un labticīgu trešo personu debitoru parādus uzskata par arestētiem. Parādniekam piederošā nekustamā īpašuma un kuģu vispārējo arestu ieraksta notāra reģistrā vai kuģu reģistrā, pamatojoties uz komercreģistrā ierakstīto lēmumu, ar ko parādnieku atzīst par maksātnespējīgu. Visas parādnieka mantiskās un nemantiskās saistības kļūst izpildāmas pret to, sākot ar dienu, kad pieņemts lēmums par maksātnespēju. Nemantisko prasījumu tirgus vērtību naudā nosaka lēmuma pieņemšanas dienā. Nemantiskās saistības pārvērš naudā, pamatojoties uz to tirgus vērtību dienā, kad pieņemts lēmums uzsākt maksātnespējas procesu.

Ārvalstu tiesu spriedumus par maksātnespējas atzīšanu Bulgārijā atzīst uz savstarpības pamata, ja tos izdevusi tās valsts struktūra, kurā atrodas parādnieka juridiskā adrese. Pēc parādnieka, ārvalsts tiesas ieceltā administratora vai kreditora lūguma Bulgārijas tiesa var sākt papildu maksātnespējas procesu pret komersantu, kuru par maksātnespējīgu pasludinājusi ārvalsts tiesa, ja komersantam Bulgārijā ir būtiski aktīvi. Šādā gadījumā lēmums attiecas tikai uz parādnieka aktīviem Bulgārijā.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Sākot no dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, parādnieka manta kļūst par maksātnespējīgā parādnieka mantu, no kuras apmierina visus kreditoru prasījumus par komerciāliem un nekomerciāliem parādiem.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpst:

  • aktīvi, kas pieder parādniekam dienā, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • aktīvi, ko parādnieks ieguvis pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • parādnieka, kas ir individuālais komersants, aktīvos ietilpst puse no personīgā īpašuma, tiesībām uz personīgo īpašumu un naudas noguldījumiem, kas ir laulāto īpašums,
  • parādnieka, kas ir partneris ar neierobežotu atbildību, aktīvos ietilpst puse no personīgā īpašuma, tiesībām uz personīgo īpašumu un naudas noguldījumiem, kas ir laulāto īpašums.

Kapitāla daļu vai ieguldījumu, kuru nav apmaksājis vai ir ieguldījis partneris ar ierobežotu atbildību, iegūst administrators, lai iekļautu maksātnespējīgā parādnieka mantā. Maksātnespējīgā parādnieka mantā iekļauj jebkuru jaunu iekasētu parādnieka prasījumu, ienākumus no tā aktīvu pārdošanas, kā arī summas, kas jāsaņem kreditoriem un no kurām tie ir atteikušies.

Ja ieķīlātas vai ar hipotēku apgrūtinātas īpašuma vienības pārdošanas cena pārsniedz nodrošināto parādu kopā ar uzkrātajiem procentiem, atlikušo summu iekļauj maksātnespējīgā parādnieka mantā. Šāds noteikums attiecas arī uz kreditoriem, kuriem piešķirtas tiesības saglabāt nodrošinājumu.

Ja tiesa atcēlusi darījumu attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, trešās personas sniegtos aktīvus atdod un, ja šie aktīvi nav iekļauti maksātnespējīgā parādnieka mantā vai pastāv naudas parāds, trešo personu procesā uzskata par kreditoru.

Ja ieņēmumi no to aktīvu realizācijas, kuriem pirms maksātnespējas iestāšanās noteikti aizsardzības pasākumi nolūkā nodrošināt publiski tiesiskos parādus vai pret kuriem notiek izpildes process publiski tiesisko parādu piedziņai, pārsniedz prasījuma summu, ieskaitot uzkrātos procentus un radušos izpildes izdevumus, valsts tiesu izpildītājs atlikušo summu ieskaita maksātnespējīgā parādnieka mantas bankas kontā. Ja valsts tiesu izpildītājs nerealizē aktīvus sešu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa sākuma, aktīvs no valsts tiesu izpildītāja pāriet administratoram un tiek realizēts maksātnespējas procesā. Ja maksājumu prasītāja labā veic laikā starp dienu, kad apturēts izpildes process, un lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu pieņemšanas dienu, samaksāto summu atgriež maksātnespējīgā parādnieka mantā. Ja tiek veikti pasākumi nodrošinājuma realizēšanai par labu nodrošinātam kreditoram, to ieņēmumu daļu, kas pārsniedz nodrošinājuma summu, pievieno maksātnespējīgā parādnieka mantai.

Maksātnespējīgā parādnieka mantā neietilpst:

  • parādnieka un partnera ar neierobežotu atbildību nekonfiscējamie aktīvi,
  • Pazemes dabas resursu likuma 22.h pantā un 63.a panta 2. punktā minētais finanšu nodrošinājums,
  • ūdensapgādes un kanalizācijas operatoru aktīvi, kas tiem nepieciešami pamatdarbības veikšanai, kamēr attiecīgajā reģionā nav noteikts jauns ūdensapgādes un kanalizācijas operators,
  • Atkritumu apsaimniekošanas likuma 60. panta 2. punktā minētās bankas kontā noguldītās naudas summas.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem (Civilprocesa kodeksa 444.–447. pants) personīgā īpašuma vienības, uz kurām nevar vērst piedziņu, ja parādnieks ir fiziska persona, ir:

  • priekšmeti, kas paredzēti parādnieka un tā ģimenes ikdienas lietošanai un noteikti Ministru padomes pieņemtā sarakstā,
  • pārtika, kas nepieciešama parādnieka un tā ģimenes uzturam vienam mēnesim, lauksaimniecisko ražotāju gadījumā — līdz jaunajai ražai vai tās ekvivalentam, kas izteikts citos lauksaimniecības produktos,
  • kurināmais apkurei, ēdiena gatavošanai un apgaismojumam trim mēnešiem,
  • iekārtas, instrumenti, ierīces un grāmatas, ko uzskata par būtisku personīgo īpašumu un kas ļauj pašnodarbinātam profesionālim vai amatniekam turpināt strādāt savā profesijā,
  • parādnieka, kurš ir lauksaimniecisks ražotājs, zeme, jo īpaši dārzi un vīna dārzi, kuru platība nepārsniedz 0,5 ha, vai lauki, kuru platība nepārsniedz 3 ha, ieskaitot nepieciešamās lauksaimniecības iekārtas, instrumentus, mēslošanas līdzekļus, augu aizsardzības vielas un sēklas viena gada sējai,
  • darba dzīvnieku grupa, govs un pieci mazie lauksaimniecības dzīvnieki, desmit bišu stropi un mājas vistas, ieskaitot barību, kas tiem nepieciešama līdz jaunās ražas novākšanai vai laišanai ganībās,
  • parādnieka mājoklis, ja ne tam, ne citam tā ģimenes loceklim, kurš dzīvo ar to kopā, nav cita mājokļa, neatkarīgi no tā, vai parādnieks tajā dzīvo. Ja mājoklis pārsniedz parādnieka un tā ģimenes locekļu mājvietas vajadzības, kā noteikts ar Ministru padomes dekrētu, pārpalikumu izliek pārdošanā, ja ir izpildīti Īpašuma likuma 39. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi,
  • citas nekonfiscējamas īpašuma vienības un debitoru parādi, kurus no izpildes aizsargā cits tiesību akts.

Minētos aizliegumus kreditoriem nepiemēro attiecībā uz ieķīlātu vai ar hipotēku apgrūtinātu īpašumu, ja prasītājs ir ķīlas vai hipotēkas kreditors. Attiecībā uz parādnieka zemi un mājokli aizliegumus neattiecina uz:

  • parādniekiem, kuri ir parādā par uzturlīdzekļu maksājumiem, uz deliktu tiesību pamata piešķirtām kompensācijām un atlīdzināmiem finanšu iztrūkumiem,
  • parādniekiem citos likumā tieši paredzētos gadījumos.

Ja piedziņu vērš pret parādnieka algu vai citu saņemto darba samaksu, vai pret pensiju, kas pārsniedz minimālo algu, var veikt šādus ieturējumus:

  1. ja mēneša darba samaksa, ko saņēmusi persona, kurai uzdots apmaksāt minētās izmaksas, pārsniedz minimālo algu, taču nepārsniedz divkāršu minimālo algu — trešdaļu, ja šai personai nav bērnu, un ceturto daļu, ja šai personai ir bērni, kurus tā uztur;
  2. ja mēneša darba samaksa, ko saņēmusi persona, kurai uzdots apmaksāt minētās izmaksas, pārsniedz divkāršu minimālo algu, taču nepārsniedz četrkārtīgu minimālās algas summu — pusi, ja šai personai nav bērnu, un trešdaļu, ja šai personai ir bērni, kurus tā uztur;
  3. ja mēneša darba samaksa, ko saņēmusi persona, kurai uzdots apmaksāt minētās izmaksas, četrkārtīgi pārsniedz minimālo algu — summu, kas divas reizes pārsniedz minimālo algu, ja šai personai nav bērnu, un summu, kas divarpus reizes pārsniedz minimālo algu, ja šai personai ir bērni, kurus tā uztur.

Šādos gadījumos mēneša algu vai darba samaksu aprēķina pēc nodokļu un obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieturēšanas. Tomēr minētos ierobežojumus nepiemēro prasījumiem, kas izriet no uzturlīdzekļu maksāšanas. Šādā gadījumā uzturlīdzekļiem piešķirto summu ietur pilnībā un ieturējumus no algas vai citas darba samaksas, vai pensijas par citām personas, kurai uzdots nomaksāt nesamaksātos uzturlīdzekļus, saistībām ietur no atlikušās kopējo ienākumu daļas. Nav pieļaujama izpilde pret prasījumiem par uzturlīdzekļu piedziņu. Izpilde pret stipendijām ir atļauta tikai attiecībā uz prasījumiem par uzturlīdzekļu samaksu.

Parādnieka — fiziskas personas atteikšanās no tā personīgajam īpašumam, algai vai citai darba samaksai, kā arī pensijai piemērotās aizsardzības nav spēkā.

Pazemes dabas resursu likuma 22.h pantā un 63.a panta 2. punktā ir noteiktas prasības finanšu nodrošinājumam, kas operatoram, atļaujas turētājam vai koncesionāram pirms licencē paredzētās darbības uzsākšanas jāiesniedz enerģētikas ministram, jo īpaši: neatsaucama bankas garantija par labu enerģētikas ministram, fiduciārais konts operatora norādītā bankā, kas ir pieņemama enerģētikas ministram, apdrošināšanas polise, kurā kā beneficiārs ir norādīts enerģētikas ministrs, dokumentāra kredītvēstule, saskaņā ar kuru finanšu līdzekļus var izmantot tikai, lai veiktu norādītās darbības, vai cits ar enerģētikas ministru saskaņots likumisks nodrošinājums.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 60. panta 2. punktā ir noteiktas prasības nodrošinājumam, kas jāsniedz, lai segtu nākotnē gaidāmās izmaksas par atkritumu izgāztuvju slēgšanu un turpmāko aprūpi pēc slēgšanas: ikmēneša atskaitījumi, ko iemaksā tā reģionālā vides un ūdens inspekcijas dienesta (RIOSV) fiduciārajā kontā, kas atbild par reģionu, kurā atrodas izgāztuve, ikmēneša atskaitījumi, ko iemaksā īpaši paredzētā kontā, kas ir bloķēts līdz brīdim, kad pabeigti un apstiprināti visi pasākumi, kas saistīti ar atkritumu izgāztuves slēgšanu un turpmāko aprūpi pēc slēgšanas, izņemot, ja noguldītos līdzekļus tieši atļauj izmantot, vai bankas garantija par labu kompetentajam atbildīgajam RIOSV, kas atbild par reģionu, kurā atrodas izgāztuve.

Pēdējā kreditoru sapulcē tiek pieņemts lēmums par maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo nepārdodamo personīgo īpašumu, kā arī var noteikt, ka parādniekam atdodams mazvērtīgs personīgais īpašums vai prasījumi, kuru atgūšana būtu pārmērīgi sarežģīta.

Kad visi parādi pilnībā nomaksāti, pārējo maksātnespējīgā parādnieka mantu atdod parādniekam.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Parādniekam un administratoram maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

  • celt iebildumus pret likvidatora sagatavoto bilanci un ziņojumu, ja process uzsākts pret likvidācijas procesā esošu sabiedrību. Tiesa 14 dienu laikā attiecībā uz iebildumu pieņem lēmumu, un šis lēmums nav pārsūdzams,
  • lūgt tiesu atzīt parādnieku par maksātnespējīgu un uzdot tam pārtraukt komercdarbību vai nu no dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāka datuma, kas iekrīt pirms sanācijas plāna ierosināšanas termiņa, ja ir skaidri redzams, ka darbības turpināšana kaitēs maksātnespējīgā parādnieka mantai,
  • lūgt tiesu atļaut veikt tiesību aktos paredzētos aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu pieejamos parādnieka aktīvus,
  • ierosināt sanācijas plānu,
  • lūgt tiesu sasaukt kreditoru sapulci.

Parādnieka un administratora darbības dokumentē publiskā reģistrā, kuru var turēt elektroniski un kas ir pieejams maksātnespējas tiesas kancelejā.

Parādnieks, tā pārstāvis un administrators nedrīkst ne tieši, ne ar aizvietotāja vai citas saistītas personas starpniecību piedalīties solīšanā vai piedalīties kā pircēji maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošā personīgā īpašuma vai īpašumtiesību pārdošanas izsolē. Ja īpašuma tiesības iegūst neatbilstīgs solītājs, pārdošana nav spēkā un pircēja samaksāto naudu patur un izmanto kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Pēc tam, kad tiesa ir uzsākusi maksātnespējas procesu vai noteikusi sagatavošanās un aizsardzības pasākumus, parādnieks turpina veikt komercdarbību administratora uzraudzībā un jaunus līgumus var noslēgt tikai ar administratora iepriekšēju piekrišanu, kā arī ar noteikumu, ka turpina ievērot lēmumā par maksātnespējas procesa uzsākšanu noteiktos pasākumus.

Tiesa parādniekam var atņemt tiesības pārvaldīt un atsavināt savu īpašumu un piešķirt tās administratoram, ja tā konstatē, ka parādnieka rīcība kaitē kreditoru interesēm.

Parādnieks

Parādniekam, kurš kļuvis maksātnespējīgs vai kura parādsaistības ir pārmērīgas, 30 dienu laikā jāvēršas tiesā, lai saņemtu atļauju uzsākt maksātnespējas procesu. Pieteikumu iesniedz parādnieks, parādnieka mantinieks, komercuzņēmuma vadības struktūra, pārstāvis vai likvidators, vai partneris ar neierobežotu atbildību. Ja pieteikumu iesniedz, izmantojot starpnieku, ir nepieciešams tiešs pilnvarojums. Parādnieks pieteikumā var ierosināt sanācijas plānu un ieteikt iecelšanai personu, kura atbilst administratoriem noteiktajām prasībām, ja tiesa noteiktu, ka jāsāk maksātnespējas process.

Parādnieks personīgi vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību var veikt visas nepieciešamās procesuālās darbības maksātnespējas procesā un procesā, kas uzsākts attiecībā uz prasībām par fakta konstatēšanu un atzīšanas prasījumiem, izņemot darbības, kas ir vienīgi administratora kompetencē.

Noteiktos gadījumos parādniekam un tā ģimenei ir tiesības uz uzturlīdzekļu maksājumiem. Maksājumu summu nosaka tiesa, un tie ir maksātnespējas procesa izdevumi.

Parādnieks var piedalīties kreditoru sapulcēs, ja tie uzskata, ka tas ir nepieciešams.

Pēc parādnieka pieteikuma tiesa var atcelt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai ļoti nelabvēlīgs daļas kreditoru interesēm.

Parādnieks septiņu dienu laikā pēc tam, kad pieņemto un noraidīto prasījumu saraksts publicēts komercreģistrā, var iesniegt rakstisku iebildumu par jebkuru administratora pieņemtu vai noraidītu prasījumu, adresējot tā kopiju administratoram. Parādnieks var celt prasību par fakta konstatēšanu saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu 14 dienu laikā pēc tam, kad tiesas lēmums par saraksta apstiprināšanu publicēts komercreģistrā, ja tiesa noraidījusi parādnieka iebildumu pret kreditora apstiprinātu prasījumu vai iekļāvusi prasījumu apstiprināto prasījumu sarakstā.

Parādnieks var lūgt tiesu atcelt iecelto administratoru, ja administrators nepilda savus pienākumus vai rīkojas tā, ka tiek kaitēts kreditora vai parādnieka interesēm.

Parādnieks var apstrīdēt tiesas izdoto piešķiršanas rīkojumu par maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošā personīgā īpašuma un īpašumtiesību pārdošanu.

Parādnieks var iesniegt tiesā rakstisku iebildumu par sadales pārskatu un apstrīdēt rīkojumu, ar kuru šis pārskats apstiprināts.

Parādnieks var lūgt, lai tiesa ar atsevišķu lēmumu, apstiprinot sanācijas plānu vai vēlāk, ar mērķi nodrošināt aktīvu saglabāšanu un ļaut īstenot plānu, noteiktu aktīvus, kurus parādnieks var atsavināt ar iepriekšēju uzraudzības struktūras piekrišanu vai, ja uzraudzības struktūras nav — ar iepriekšēju tiesas piekrišanu, vai nomainītu vienu vai vairākus uzraudzības padomes locekļus.

Saskaņā ar Komerclikuma 740. pantu parādnieks jebkurā procesa stadijā var noslēgt vienošanos ar visiem kreditoriem, kuriem ir apstiprināti prasījumi, lai apmierinātu to mantiskos prasījumus. Šādā gadījumā administrators nepārstāv parādnieku kā pusi. Ja parādnieks neizpilda saistības, ko paredz vienošanās, kreditori, kuru prasījumu summa ir vismaz 15 % no kopējās prasījumu summas, var lūgt atsākt maksātnespējas procesu.

Parādnieks var lūgt atsākt maksātnespējas procesu viena gada laikā no dienas, kad komercreģistrā ierakstīts lēmums par procesa apturēšanu, ja ir pārliecinājies, ka pieejami pietiekami aktīvi, vai iemaksājis nepieciešamu summu sākotnējo tiesvedības izdevumu priekšapmaksai.

Parādnieks var lūgt tiesu atsākt apturētu procesu viena gada laikā no dienas, kad pieņemts rīkojums apturēt procesu, ja šajā laikposmā tiek atbrīvotas apstrīdētajiem prasījumiem paredzētās summas vai atklājas aktīvi, par kuriem maksātnespējas procesa laikā nebija zināms.

Parādnieks var vērsties tiesā, lai attiecībā uz tā atjaunojamajām tiesībām noteiktu restitutio in integrum, ja tas ir pilnībā samaksājis visus procesā apstiprinātos parādus, ieskaitot radušos procentus un izdevumus. Parādnieka tiesības atjauno bez visu parādu pilnīgas samaksas, ja maksātnespēju izraisījusi nelabvēlīga saimnieciskā un ekonomiskā situācija. Partneriem ar neierobežotu atbildību tiesības atjauno ar tādiem pašiem nosacījumiem. Tiesas lēmums, ar kuru nosaka restitutio in integrum, nav pārsūdzams. Parādniekam ir septiņas dienas, lai apstrīdētu lēmumu par tā pieteikuma noraidīšanu. Galīgo lēmumu ievada maksātnespējīgā komersanta komercreģistra lietā.

Parādnieks var celt iebildumus pret administratora noslēguma ziņojumu, ko tas sagatavo pirms pilnvaru izbeigšanās, septiņu dienu laikā no dienas, kad ziņojums ir iesniegts tiesā. Tiesa 14 dienu laikā pieņem lēmumu par ziņojumu, un šis lēmums nav pārsūdzams.

Parādnieks pēc pilnīgas un galīgas parādu nokārtošanas var saņemt maksātnespējīgā parādnieka mantas atlikumu, ja tāds ir.

Ja kreditora maksātnespējas pieteikumu noraida ar galīgu spriedumu, parādniekam — fiziskai vai juridiskai personai — ir tiesības uz kompensāciju, ja kreditors rīkojies ar nodomu vai rupju neuzmanību. Par visu mantisko un nemantisko kaitējumu, kas radies kā tiešas prettiesiskās darbības sekas, pienākas kompensācija. Ja parādnieka rīcība veicinājusi zaudējumu rašanos, kompensāciju var samazināt. Ja pieteikumu, lai saņemtu atļauju maksātnespējas procesa uzsākšanai, iesnieguši vairāki kreditori, tie ir solidāri atbildīgi.

Ne vēlāk kā 14 dienas pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas parādniekam jāsniedz šāda informācija tiesai un administratoram:

  1. nepieciešamā informācija par sabiedrības komercdarbību un parādnieka īpašumu;
  2. saraksts ar pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas sākšanās skaidrā naudā vai ar bankas pārskaitījumu veiktajiem maksājumiem par summu, kas pārsniedz 1200 BGN;
  3. saraksts ar parādnieka veiktajiem maksājumiem saistītajām personām pēdējo 12 mēnešu laikā pirms maksātnespējas sākšanās;
  4. notariāli apliecināts paziņojums, kurā uzskaitītas visas personīgā īpašuma, īpašumtiesību un debitoru parādu vienības, kā arī parādnieku vārdi un adreses.

Parādnieks sniedz tiesai vai administratoram informāciju par tā aktīviem un komercdarbību, ieskaitot visus attiecīgos dokumentus, septiņu dienu laikā no dienas, kad tā rakstiski pieprasīta. Informācijai jābūt aktuālai uz pieprasījuma datumu. Ja to neizdara, tiesa piemēro naudas sodu.

Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc dienas, kad pieņemts lēmums apturēt maksātnespējas procesu sākotnējo maksātnespējas procesa izmaksu nesamaksāšanas dēļ, parādniekam jāizbeidz darba līgumi ar tā strādniekiem un darbiniekiem, jāinformē kompetentā vietējā Valsts ieņēmumu aģentūras direkcija, jāizdod attiecīgie dokumenti par darba pieredzi un darba stāžu minēto strādnieku un darbinieku sociālās apdrošināšanas vajadzībām, jāsagatavo pārskata dokuments, kurā uzskaita visas personas, kurām ir garantēti prasījumi saskaņā ar Likumu par strādnieku un darbinieku garantētajiem prasījumiem darba devēja maksātnespējas gadījumā un noteikumiem par šī likuma īstenošanas kārtību, kā arī jānodod sabiedrības dokumenti Valsts apdrošināšanas institūta kompetentajam vietējam birojam.

Parādnieks par tā darbībām un rīcību sanācijas plāna īstenošanai iesniedz vismaz vienu ceturkšņa pārskatu plānā noteiktajai uzraudzības struktūrai un informē to par apstākļiem, kas varētu būtiski ietekmēt sanāciju.

Parādnieka vadības struktūrām jāsaņem iepriekšēja uzraudzības struktūras piekrišana pirms šādiem lēmumiem:

  • par parādnieka restrukturēšanu,
  • par uzņēmuma vai būtiskas tā daļas slēgšanu vai pāreju,
  • par darījumiem ar īpašumu, izņemot parastās darbības un darījumus, kas ir saistīti ar parādnieka komercdarbības vadību,
  • par būtiskām izmaiņām parādnieka komercdarbībā,
  • par būtiskām organizatoriskām izmaiņām,
  • par ilgtermiņa sadarbību, kam ir būtiska loma sanācijas plāna īstenošanā, vai šādas sadarbības izbeigšanu,
  • par filiāļu atvēršanu vai slēgšanu.

Tiesas apstiprinātais sanācijas plāns ir saistošs parādniekam, kuram paredzētās strukturālās izmaiņas jāīsteno nekavējoties.

Parādniekam jāatturas no Komerclikuma 645., 646. un 647. pantā minētajām darbībām un darījumiem tajā paredzētajos laikposmos un ar paredzētajiem nosacījumiem, pretējā gadījumā šādas darbības un darījumus var atzīt par spēkā neesošiem attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem.

Administrators

Saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem administrators ir fiziska persona, kura atbilst šādām prasībām:

  1. kā pieaugušais nav tikusi notiesāta par tīšu sodāmu nodarījumu, izņemot, ja tiesa to pilnībā reabilitējusi;
  2. nav parādnieka vai kreditora laulātais vai asinsradinieks tiešā līnijā, kā arī nav parādnieka vai kreditora sānu radinieks līdz sestajai pakāpei un tiešais radinieks līdz trešajai pakāpei;
  3. maksātnespējas procesā nav kreditors;
  4. nav maksātnespējīgs parādnieks, kuram nav noteikts restitutio in integrum;
  5. nav saistīta ar parādnieku vai kreditoru tā, ka tas varētu radīt pamatotas aizdomas par tās objektivitāti;
  6. tai ir augstākā izglītība ekonomikā vai jurisprudencē, kā arī vismaz trīs gadu atbilstīga profesionālā pieredze;
  7. ir sekmīgi nokārtojusi prasmju pārbaudes eksāmenu īpašos noteikumos paredzētajā kārtībā un iekļauta tieslietu ministra apstiprinātā un valsts oficiālajā izdevumā publicētā speciālistu sarakstā, kuri atbilst kritērijiem iecelšanai par administratoriem;
  8. nav atcelta no administratora amata tāda pienākumu pārkāpuma vai rīcības dēļ, kas kaitējusi kreditoru vai parādnieka interesēm, nav izslēgta no Centrālās bankas reģistra vai atcelta pēc fonda iniciatīvas vai finanšu ministra priekšlikuma par pienākumu nepildīšanu vai rīcību, kas kaitējusi kreditoru interesēm;
  9. tai nav piemēroti Banku likuma 65. panta 2. punkta 11. apakšpunktā vai Kredītiestāžu likuma 103. panta 2. punkta 16. punktā paredzētie pasākumi.

Tieslietu ministrs izslēdz administratoru no saraksta, ja ir konstatēts administratora amata pilnvaru un pienākumu pārkāpums, neatkarīgi no tā, vai pārkāpumu konstatējusi maksātnespējas tiesa, un organizē grozītā saraksta publicēšanu valsts oficiālajā izdevumā.

Administratoram piešķirtās pilnvaras var izmantot vairākas personas. Šādā gadījumā lēmumus pieņem vienprātīgi un darbības veic solidāri, izņemot, ja kreditori vai — administratora pilnvaras īstenojošo personu strīda gadījumā — tiesa nolemj citādi. Ja administratoram piešķirtās pilnvaras izmanto vairākas personas, kuras pieņem lēmumus vienprātīgi un rīkojas solidāri, to atbildība ir solidāra.

Administratoram jāmaksā ikgadēja nodeva par profesionālo tālākizglītību. Administratoru, kurš savlaicīgi nenomaksā attiecīgo nodevu, izslēdz no reģistra. Ne vēlāk kā trīs dienas pēc iecelšanas par administratoru un pirms tā apstiprināšanas administratoram jāapdrošina profesionālā civiltiesiskā atbildība uz visu maksātnespējas procesa laiku, lai aizsargātos no prasībām par kaitējumu, kas radies no amata pilnvaru pārkāpuma.

Tieslietu ministrs kopā ar ekonomikas ministru organizē ikgadējus administratoru mācību kursus.

Saskaņā ar Komerclikumu administratorus iedala šādās kategorijās:

  • pagaidu administratori, kuri iecelti ar lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • pagaidu administratori, kuru iecelšana ir aizsardzības pasākums,
  • pastāvīgie administratori, kurus var ievēlēt kreditoru sapulce vai, ja kreditoru sapulce nespēj vienoties par iecelšanu — tiesa,
  • administratoru palīgi,
  • ex officio administratori, kurus ieceļ ar pastāvīgā administratora atbrīvošanu un kuri pilda savus pienākumus līdz jauna pastāvīgā administratora iecelšanai.

Pagaidu administratora pilnvaras ir identiskas pastāvīgā administratora pilnvarām. Pagaidu administrators 14 dienu laikā no dienas, kad sākts maksātnespējas process, sagatavo arī šādus dokumentus:

  • kreditoru sarakstu, balstoties uz parādnieka grāmatvedības reģistriem, norādot to prasījumu summas un to, kuri kreditori ir vai ir bijuši saistīti ar parādnieku pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, izmantojot komercreģistrā un parādnieka grāmatvedības dokumentos pieejamo informāciju,
  • parādnieka grāmatvedības reģistru apliecinātu kopiju,
  • rakstisku ziņojumu par maksātnespējas iemesliem, parādnieka pašreizējiem aktīviem, to saglabāšanai veiktajiem pasākumiem un iespējām glābt uzņēmumu.

Pagaidu administratoram jāpiedalās pirmajā kreditoru sapulcē.

Maksātnespējas tiesa ieceļ pirmajā kreditoru sapulcē ievēlēto administratoru, ja tas atbilst norādītajām prasībām un ir devis iepriekšēju rakstisku piekrišanu notariāli apliecinātā formā, un nosaka datumu, ar kuru administratoram jāsāk pildīt tā pienākumi. Iecelšanas brīdī administrators iesniedz notariāli apliecinātu paziņojumu, ar ko apstiprina, vai pastāv vai nepastāv konkrēti juridiski šķēršļi Komerclikumā paredzēto amata pienākumu pildīšanai, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības kapitāldaļu turētāja statuss, vienlaicīga likvidatora un administratora pienākumu pildīšana un cita algota darba veikšana. Ja iestājas šādi apstākļi, administratoram nekavējoties jāinformē maksātnespējas tiesa. Administratoram jāstājas amatā tiesas noteiktajā datumā. Ja tas to neizdara, tiesa septiņu dienu laikā aizstāj iecelto administratoru ar citu personu, kura izraudzīta no pirmās kreditoru sapulces ieceltajām personām. Ja alternatīvi nominētu personu nav, administratoru ieceļ no attiecīgā saraksta un sasauc jaunu kreditoru sapulci. Ja kreditoru sapulce nespēj vienoties par administratora iecelšanu vai tā atlīdzību, administratora atlīdzību nosaka tiesa.

Tiesa atceļ administratoru šādos gadījumos:

  1. pēc administratora rakstiska lūguma;
  2. ja administrators kļuvis juridiski rīcībnespējīgs;
  3. ja administrators vairs neatbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām;
  4. ja to lūguši kreditori, kuru prasījumi pārsniedz pusi no kopējās prasījumu summas;
  5. pēc kreditoru sapulces lēmuma;
  6. ja administrators vairs nespēj izmantot savas pilnvaras;
  7. nāves gadījumā.

Tiesa pēc savas iniciatīvas vai parādnieka, kreditoru komitejas vai kreditora priekšlikuma var jebkurā laikā atcelt administratoru, ja tas nepilda savus pienākumus vai rīkojas tā, ka tiek kaitēts kreditora vai parādnieka interesēm. Administratoram, kurš atbrīvots pēc paša lūguma, jāturpina pildīt pienākumi līdz jauna administratora iecelšanai. Rīkojums par administratora atbrīvošanu stājas spēkā nekavējoties, un tā pārsūdzībai nav apturoša efekta. Ar atbrīvošanas rīkojuma atcelšanu atbrīvotā persona netiek no jauna iecelta par maksātnespējas procesa administratoru. Tiesa sasauc kreditoru sapulci, kurai uzdots iecelt jaunu administratoru. Kamēr nav izraudzīts aizvietotājs, administratora funkcijas veic tiesas iecelts ex officio administrators.

Administrators ne vēlāk kā trīs dienas pēc stāšanās amatā lūdz tam nodot aizzīmogoto parādnieka īpašumu un sagatavo parādnieka nekustamā un personīgā īpašuma, naudas līdzekļu, vērtslietu, vērtspapīru, līgumu, prasījumu utt. inventāra sarakstu, ieskaitot trešo personu valdījumā esošās personīgā īpašuma vienības. Administrators sagatavo inventāra sarakstu un, ja vēlāk tiek atrasti citi aktīvi, sagatavo papildu sarakstu. No inventāra saraksta sagatavošanas brīža administrators ir atbildīgs par tajā ietvertajiem aktīviem, izņemot, ja tos nodod glabāšanā parādniekam vai trešai personai.

Administratoram ir šādas tiesības:

  1. pārstāvēt uzņēmumu;
  2. pārvaldīt tā aktuālo darbību;
  3. pārraudzīt parādnieka komercdarbību, ja tā tiesības veikt komercdarbību ir tikušas ierobežotas;
  4. iegūt un vest grāmatvedības reģistrus un pārvaldīt uzņēmuma lietišķo saraksti;
  5. izdarīt pieprasījumus un identificēt parādnieka aktīvus;
  6. likumā paredzētajos gadījumos — lūgt, lai tiktu izbeigti, atcelti vai anulēti līgumi, kuru puse ir parādnieks;
  7. piedalīties tiesvedībā, kuras puse ir uzņēmums, un sākt tiesvedību tā vārdā;
  8. pieņemt naudas līdzekļus, kas pienākas parādniekam, un noguldīt ienākumus īpašā kontā;
  9. ar tiesas atļauju atsavināt bankas kontos noguldītos parādnieka naudas līdzekļus, ja tas nepieciešams parādnieka aktīvu pārvaldībai un saglabāšanai;
  10. izdarīt pieprasījumus, lai identificētu parādnieka kreditorus;
  11. saskaņā ar tiesas lēmumu sasaukt un organizēt kreditoru sapulces;
  12. ierosināt sanācijas plānu;
  13. veikt nepieciešamās darbības, lai izbeigtu parādnieka kā īpašnieka dalību citās sabiedrībās;
  14. pārvērst maksātnespējīgā parādnieka mantu naudā;
  15. veikt citas tiesību aktos paredzētās un tiesas uzdotās darbības.

Visām valsts struktūrām un iestādēm ir pienākums sniegt atbalstu administratoram tā pienākumu veikšanā.

Sākot no dienas, kad lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu kļuvis galīgs, administrators pieņem naudas līdzekļus, kas samaksāti parādnieka prasījumu apmierināšanai.

Administrators organizē apstiprināto un noraidīto prasījumu sarakstu un parādnieka finanšu pārskatu publicēšanu komercreģistrā uzreiz pēc to pabeigšanas, kā arī dara tos pieejamus kreditoriem un parādniekiem tiesas kancelejā.

Lai palielinātu maksātnespējīgā parādnieka mantu, administrators no sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ievāc neapmaksātās kapitāla daļas un iemaksas un saistībā ar maksātnespējas procesu var iesniegt prasījumu saskaņā ar Komerclikuma 645., 646. un 647. pantu un Likuma par saistībām un līgumiem 135. pantu, ceļot attiecīgu izpildes prasību saistībā ar minēto prasījumu. Ja prasījumu iesniedzis kreditors, tiesa pēc savas iniciatīvas nosaka administratoru par līdzprasītāju. Administratoram jāpiedalās procesā, kas sākts par parādnieka vai kreditora iesniegtu prasību par fakta konstatēšanu saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu.

Administrators pēc tiesas atļaujas saņemšanas organizē maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo īpašumtiesību pārdošanu, sagatavo sadales grafiku attiecībā uz pieejamajiem līdzekļiem, kas jāsadala starp kreditoriem ar prasījumiem saskaņā ar Komerclikuma 722. panta 1. punktu pēc to kategorijas, priekšrocībām un nodrošinājuma, organizē grafika ierakstīšanu komercreģistrā un veic maksājumus saskaņā ar šo grafiku. Administrators, rīkojoties saskaņā ar tiesas rīkojumu, nogulda bankā naudas summu, kas galīgās sadales laikā atvēlēta neatgūtajiem vai apstrīdētajiem prasījumiem.

Ja parādnieks vienojas ar visiem kreditoriem, kuriem ir pieņemti prasījumi, administrators nepārstāv parādnieku kā pusi.

Administratoram amata pilnvaras jāīsteno apzinīgi un ar pienācīgu rūpību. Administrators savas pilnvaras nevar nodot trešai personai, ja tiesa to nav tieši atļāvusi. Administrators nevar vest sarunas parādnieka vārdā ne personīgi, ne ar saistītās puses starpniecību. Administrators nedrīkst ne tieši, ne ar citas personas starpniecību iegūt nekādu personīgo īpašumu vai īpašumtiesības no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Šis ierobežojums attiecas uz administratora laulāto, viņu lejupējiem radiniekiem, kā arī sānu radiniekiem līdz sestajai pakāpei un tiešajiem radiniekiem līdz trešajai pakāpei. Administrators nedrīkst izpaust faktus, datus un informāciju, ko tas uzzinājis saistībā ar savu amata pilnvaru un pienākumu īstenošanu.

Ja administrators neizpilda pienākumu vai to izpilda, tiesa var noteikt administratoram naudas sodu, kas nepārsniedz viena mēneša atlīdzību. Par kavēšanos noguldīt bankā saņemtās summas administrators maksā kompensāciju, kuras summa atbilst saskaņā ar tiesību aktiem noteiktajiem procentiem. Administrators atlīdzina parādniekam un kreditoriem jebkuru kaitējumu, kas prettiesiski nodarīts, pildot tā pienākumus.

Pēc pilnvaru izbeigšanās administratoram grāmatvedības reģistri, virsgrāmatas un uzskaites, kā arī glabāšanā saņemtais īpašums nekavējoties jānodod jaunajam administratoram vai tiesas ieceltai personai un, ja [kreditoru sapulce] pieņem izskatīšanai sanācijas plānu — parādniekam. Administratora pilnvaras izbeidzas ar maksātnespējas procesa izbeigšanu. Administrators nodod grāmatvedības reģistrus un pārējo parādnieka īpašumu tā vadības struktūrai. Administratora pilnvaras atjauno, ja tiek nolemts atjaunot maksātnespējas procesu.

2017. gadā tika ieviests administratora palīga amats. Administratora palīgs ir fiziska persona, kura atbilst visām administratoriem noteiktajām prasībām, izņemot prasības par vismaz divu gadu atbilstīgu profesionālo pieredzi, prasmju pārbaudes eksāmena nokārtošanu saskaņā ar noteikumos paredzēto kārtību un iekļaušanu tieslietu ministra apstiprinātajā un valsts oficiālajā izdevumā publicētajā to speciālistu sarakstā, kurus var iecelt par administratoriem. Administratoru palīgiem iepriekš nedrīkst būt piemēroti Banku likuma 65. panta 2. punkta 11. apakšpunktā vai Kredītiestāžu likuma 103. panta 2. punkta 16. punktā paredzētie pasākumi.

Lai pieteikuma iesniedzēju ieceltu par administratora palīgu, tam jānokārto prasmju pārbaudes eksāmens saskaņā ar noteikumos paredzēto kārtību. Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par administratora palīgu, kuri atbilst prasmēm noteiktajām attiecīgajām prasībām, iekļaušanu atsevišķā sarakstā.

Administratora palīgi var veikt noteiktas darbības atbilstīgi administratora pilnvarām, pildot administratora norādījumus un ievērojot attiecīgo kārtību (pamatojoties uz tiesas tieši atļautu pilnvarojumu). Administratora palīgs var parakstīt atsevišķus ar administratora darbu saistītus dokumentus, parakstam pievienojot vārdu “palīgs”. Administratora palīgs ir solidāri ar administratoru atbildīgs par jebkuru kaitējumu, kas prettiesiski nodarīts, pildot tā pienākumus. Administratora un administratora palīga attiecības nosaka līgums. Ja nav īpašu noteikumu, administratora palīgs darbojas saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro administratoriem.

Administrators, kurš iecelts ar ārvalsts tiesas pieņemtu spriedumu, īsteno pilnvaras, kas tā amatam piešķirtas valstī, kurā sākts maksātnespējas process, kamēr tā rīcība nepārkāpj Bulgārijas Republikas sabiedrisko kārtību. Pēc ārvalsts tiesas ieceltā administratora lūguma Bulgārijas tiesa var sākt papildu maksātnespējas procesu pret komersantu, kuru par maksātnespējīgu pasludinājusi ārvalsts tiesa, ja komersantam Bulgārijā ir būtiski aktīvi. Sanācijas plāna apstiprināšanai papildu maksātnespējas procesā nepieciešama pamatprocesa administratora piekrišana. Administratora lūgumu atcelt darījumu, kas iesniegts galvenajā vai papildu maksātnespējas procesā, uzskata par iesniegtu abos procesos.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Maksātnespējas procesā kreditora prasījumam var piemērot ieskaitu ar kreditora saistībām pret parādnieku, ja abi parādi ir pastāvējuši pirms dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, ir savstarpēji izpildāmi un vienveidīgi, un kreditora prasījumam iestājies termiņš. Ja kreditora prasībai iestājas termiņš maksātnespējas procesa laikā vai tādēļ, ka pieņemts lēmums par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu, ja šāda lēmuma rezultātā abi parādi ir vienas kategorijas, kreditors sava parāda ieskaitu var veikt tikai tad, kad iestājies parāda samaksas termiņš vai divi parādi nonākuši vienā un tajā pašā kategorijā. Administratoru informē par paziņojumu par ieskaitu.

Ieskaitu var pasludināt par spēkā neesošu attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, ja kreditors ieguvis prasījuma tiesības un parāds radies pirms lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu, prasījuma tiesību iegūšanas vai parāda rašanās brīdī, apzinoties, ka parādnieks ir maksātnespējīgs vai tā parādsaistības ir pārmērīgas, vai ka ir iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Neatkarīgi no laika, kad radies savstarpējs parāds, ieskaits, kuru parādnieks veic pēc maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību pasludināšanas, bet ne agrāk kā gadu pirms dienas, kad iesniegts pieteikums, nav spēkā attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, izņemot to parāda daļu, ko kreditors saņemtu sadales laikā pēc aktīvu pārvēršanas naudā.

Prasību par ieskaita atcelšanu var celt administrators vai, ja administrators nav cēlis prasību — jebkurš maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditors viena gada laikā no dienas, kad uzsākts maksātnespējas process, vai dienas, kad pieņemts lēmums atjaunot apturētu maksātnespējas procesu. Ja parādam piemērots ieskaits pēc lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu, ieskaita atcelšanas prasības celšanas termiņš sākas ar ieskaita dienu.

Maksātnespējas procesa uzsākšanai ir apturošs efekts attiecībā uz visiem tiesvedības un šķīrējtiesas procesiem par īpašumu, civilstrīdiem un komercstrīdiem, kuru puse ir parādnieks (izņemot darba strīdus par parādnieka mantiskajiem prasījumiem). Šo noteikumu nepiemēro, ja maksātnespējas procesa uzsākšanas dienā tiesa citā lietā, kurā parādnieks ir atbildētājs, ir piekritusi izskatīt parādnieka celto iebildumu pret ieskaitu.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc dienas, kad pieņemts lēmums apturēt maksātnespējas procesu sākotnējo maksātnespējas procesa izmaksu nesamaksāšanas dēļ (lēmums saskaņā ar Komerclikuma 632. panta 1. punktu), parādniekam jāizbeidz darba līgumi ar tā strādniekiem un darbiniekiem, jāinformē kompetentā vietējā Valsts ieņēmumu aģentūras direkcija, jāizdod attiecīgie dokumenti par darba pieredzi un dienesta ilgumu minēto strādnieku un darbinieku sociālās apdrošināšanas vajadzībām, jāsagatavo pārskata dokuments, kurā uzskaita visas personas, kurām ir garantēti prasījumi saskaņā ar Likumu par strādnieku un darbinieku garantētajiem prasījumiem darba devēja maksātnespējas gadījumā un noteikumiem par šī likuma īstenošanas kārtību, kā arī jānodod sabiedrības dokumenti Valsts apdrošināšanas institūta kompetentajam vietējam birojam.

Administrators var izbeigt jebkuru līgumu, kura puse ir parādnieks, pamatojoties uz daļēju vai būtisku līguma neizpildi. Administrators 15 dienas iepriekš informē par līguma izbeigšanu, un tam šajā laikposmā jāatbild uz otras puses iesniegtajiem informācijas pieprasījumiem par to, vai līgums tiks izbeigts vai paliks spēkā. Ja administrators neatbild uz pieprasījumu, uzskata, ka līgums ir ticis izbeigts. Ja līgumu izbeidz, otrai pusei ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Ja līgums, saskaņā ar kuru parādnieks veic regulārus maksājumus, saglabā spēku, administratoram nav pienākuma samaksāt nesamaksātās summas par laikposmu pirms lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Sākot no dienas, kad lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu kļuvis galīgs, administrators pieņem naudas līdzekļus, kas samaksāti parādnieka prasījumu apmierināšanai. Parādnieka prasījuma apmierināšana pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, bet pirms šī lēmuma spēkā stāšanās, ir spēkā, ja puse, kas apmierinājusi prasījumu, nav zinājusi par maksātnespējas procesa uzsākšanu vai, ja tā zinājusi par procesu — ekonomiskais ieguvums no prasījuma apmierināšanas ir bijis iekļauts maksātnespējīgā parādnieka mantā. Labticību prezumē, kamēr nav pierādīts pretējais.

Saskaņā ar Komerclikuma 646. pantu attiecībā uz kreditoriem nav spēkā turpmāk minētās darbības, ja tās, pārkāpjot noteikto procesuālo kārtību, veiktas pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu:

  • tāda parāda nokārtošana, kas radies pirms lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • ķīlas vai hipotēkas nodibināšana uz maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošām tiesībām vai aktīvu,
  • darījums par tiesībām vai aktīvu, kas ir daļa no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Ja tas ir nepieciešams parādnieka mantas saglabāšanai, tiesa pirms lēmuma par pieteikumu maksātnespējas procesa uzsākšanai var pēc kreditora lūguma vai pēc savas iniciatīvas noteikt, ka apturams izpildes process pret parādnieka aktīviem, izņemot izpildes procesus, kas sākti saskaņā ar Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksu. Ja pasākumus lūdz noteikt kreditors, tiesa tos atļauj, ja kreditora lūgums ir pamatots ar pārliecinošiem rakstiskiem pierādījumiem un/vai ja tiek sniegts nodrošinājums par tiesas noteiktu summu, lai atlīdzinātu parādniekam zaudējumus gadījumā, ja vēlāk tiktu konstatēts, ka parādnieks nav maksātnespējīgs vai ar pārmērīgām parādsaistībām. Tiesa var atcelt noteikto aizsardzības pasākumu, ja tas vairs nav nepieciešams mantas saglabāšanai.

Lēmumu paziņo pusei, uz kuru attiecas pasākumi, un pusei, kura lūgusi tos noteikt. To izpilda nekavējoties un var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Pārsūdzībai nav apturoša efekta. Aizsardzības pasākumus uzskata par atceltiem no dienas, kad reģistrēts lēmums noraidīt pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Piemērotais aizsardzības pasākums paliek spēkā līdz dienai, kad pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu. No šīs dienas tā spēkā esību atceļ lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Lēmumam par maksātnespējas procesa uzsākšanu ir apturošs efekts attiecībā uz izpildes procesu pret maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošajiem aktīviem, izņemot Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksa 193. pantā minētos aktīvus. Ja maksājumu prasītāja labā veic laikā starp dienu, kad apturēts izpildes process, un lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu pieņemšanas dienu, samaksāto summu atgriež maksātnespējīgā parādnieka mantā. Ja pastāv risks, ka varētu tikt kaitēts kreditoru interesēm, un ir sperti soļi, lai realizētu nodrošinājumu nodrošinātā kreditora labā, tiesa var atļaut procesu turpināt ar nosacījumu, ka tā daļa no ienākumiem, kas pārsniedz nodrošinājuma summu, tiek pievienota maksātnespējīgā parādnieka mantai. Ja tiek celta prasība un tā tiek apstiprināta maksātnespējas procesā, apturēto procesu izbeidz. Izpildes procesā noteikto arestu un atsavināšanu nevar izpildīt attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoru prasījumiem. Nav atļauts attiecībā uz parādnieka īpašumu pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas noteikt aizsardzības pasākumus saskaņā ar Civilprocesa kodeksu vai Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksu.

Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksa 193. pantā minētie aktīvi ir aktīvi, kam publiski tiesiskā parāda atgūšanas izpildes procesā jau ir noteikti aizsardzības pasākumi, kas sākti pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas. Minētos aktīvus realizē valsts tiesu izpildītājs saskaņā ar Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksā paredzētajiem noteikumiem un kārtību. Ja ar ienākumiem no aktīvu realizācijas nepietiek, lai nosegtu pilnu prasījuma summu, uzkrātos procentus un publiskā izpildes procesā radušos maksājumus, pārējo centrālās valdības vai pašvaldības prasījuma daļu apmierina vispārējā kārtībā. Ja ienākumi no aktīvu realizācijas pārsniedz pilnu prasījuma summu, uzkrātos procentus un publiskā izpildes procesā radušos maksājumus, valsts tiesu izpildītājs atlikušos ienākumus iemaksā maksātnespējīgā parādnieka mantas kontā. Ja valsts tiesu izpildītājs nerealizē aktīvus sešu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa sākuma, aktīvs no valsts tiesu izpildītāja pāriet administratoram un tiek realizēts maksātnespējas procesā.

Kad uzsākts maksātnespējas process, tiesās vai šķīrējtiesās nevar sākt tiesvedību par civiltiesiskiem vai komerctiesiskiem īpašuma strīdiem, izņemot šādus gadījumus:

  • lai aizsargātu trešo personu intereses, kurām pieder maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstoši aktīvi,
  • darba strīdus,
  • mantiskus prasījumus, kas nodrošināti ar trešām personām piederošiem aktīviem.

Prasības par fakta konstatēšanu saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu, lai apstiprinātu esošu prasījumu, kas nav apstiprināts maksātnespējas procesā, vai lai apstrīdētu apstiprināta prasījuma esību, var celt šādas personas:

  • parādnieks, ja tiesa noraida iebildumu pret administratora apstiprinātu prasījumu vai iekļauj šādu prasījumu apstiprināto prasījumu sarakstā,
  • kreditors ar neapstiprinātu prasījumu, ja tiesa atstāj iebildumu bez izskatīšanas vai neiekļauj prasījumu apstiprināto prasījumu sarakstā,
  • kreditors, ja tiesa noraida tā iebildumu par cita kreditora prasījuma apstiprināšanu vai iekļauj cita kreditora prasījumu apstiprināto prasījumu sarakstā.

Atzīšanas prasību var celt 14 dienu laikā no dienas, kad lēmums par apstiprināto prasījumu saraksta apstiprināšanu publicēts komercreģistrā. Administratoram ir jāpiedalās procesā. Lēmuma stāšanās spēkā ir ar noteicošu ietekmi uz parādnieku, administratoru un visiem maksātnespējas procesa kreditoriem.

Maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo aktīvu pārdošanas, lai tos pārvērstu naudā, spēkā esību var apstrīdēt civilprasības kārtībā, ja aktīvu ieguvusi persona, kurai nav bijis tiesību izsolē iesniegt piedāvājumus, vai ja netiek samaksāta pirkuma maksa. Pēdējā gadījumā pircējs var aizstāvēties pret prasību, samaksājot maksājamo summu kopā ar procentiem, kas uzkrāti no dienas, kad tas ticis pasludināts par pārdotā aktīva pircēju.

Ja pēc aktīva pārdošanas, lai to pārvērstu naudā, un šī aktīva nopirkšanas un pircēja ievešanas valdījumā pusei vairs nav īpašumtiesību, tā tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanu var censties panākt tikai ar īpašuma prasību.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Maksātnespējas procesa uzsākšanai ir apturošs efekts attiecībā uz visiem tiesvedības un šķīrējtiesas procesiem par īpašumu, civiltiesiskiem un komerctiesiskiem strīdiem, kuru puse ir parādnieks, izņemot darba strīdus par parādnieka mantiskajiem prasījumiem. Šo noteikumu nepiemēro, ja maksātnespējas procesa uzsākšanas dienā tiesa citā lietā, kurā parādnieks ir atbildētājs, ir pieņēmusi izskatīšanai parādnieka iebildumu pret ieskaitu. Apturētu procesu atjauno, ja maksātnespējas procesā prasījumu pieņem, t. i., tas tiek iekļauts tiesas apstiprinātajā pieņemto prasījumu sarakstā.

Apturētu procesu atsāk, tajā piedaloties šādām personām: 1) parādniekam un kreditoram, ja prasījums nav iekļauts administratora apstiprināto prasījumu sarakstā vai tiesas apstiprinātajā prasījumu sarakstā, vai 2) administratoram, kreditoram un iebildumu cēlušajai personai, ja prasījums ir iekļauts administratora apstiprināto prasījumu sarakstā un tā apstiprināšana ir tikusi apstrīdēta. Šādā gadījumā lēmumam ir noteicoša ietekme uz parādnieku, administratoru un visiem kreditoriem, kam ir prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Notiekošas tiesvedības pret parādnieku par mantiskiem prasījumiem, kas ir nodrošināti ar trešo personu īpašumu, neaptur.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditors, kuram ir no komercdarījuma izrietošs prasījums pret parādnieku, var iesniegt maksātnespējas pieteikumu un iestāties procesā, kas uzsākts uz cita kreditora iesniegta maksātnespējas pieteikuma pamata. Parādnieks pieteikumā var arī ierosināt sanācijas plānu un ieteikt iecelšanai personu, kura atbilst administratoriem noteiktajām prasībām un var tikt iecelta šajā amatā, ja tiesa noteiktu, ka jāuzsāk maksātnespējas process. Kreditors var lūgt tiesu noteikt sagatavošanās un aizsardzības pasākumus, pirms tā pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas lūgumrakstu, ja tas ir nepieciešams, lai saglabātu parādnieka īpašumu.

Ja ir redzams, ka uzņēmuma darbības turpināšana kaitēs maksātnespējīgā parādnieka mantai, tiesa pēc kreditora lūguma var uzdot izbeigt darbību vai nu no dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāka datuma, kas iekrīt pirms sanācijas plāna ierosināšanas termiņa beigām.

Ja ar pieejamajiem parādnieka aktīviem nepietiek, lai segtu sākotnējos maksātnespējas procesa izdevumus, tiesa nosaka summu, kas kreditoram noteiktā laikposmā iepriekš jāapmaksā, lai uzsāktu maksātnespējas procesu. Ja ar parādnieka aktīviem nepietiek vai sākotnējo izdevumu priekšapmaksa nav veikta, kreditors var lūgt atjaunot apturētu maksātnespējas procesu viena gada laikā no brīža, kad stājies spēkā rīkojums par procesa apturēšanu.

Kreditori var apstrīdēt maksātnespējas procesā pieņemtos tiesas rīkojumus un lēmumus, kā arī parādnieka vadības struktūru darbības un lēmumus, ja ir izpildīti Komerclikumā paredzētie priekšnoteikumi.

Maksātnespējas procesā kreditoriem, kas procesā ir puses, paziņojumus un pavēstes par ierašanos tiesā izsniedz to adresē Bulgārijā. Ja kreditors ir mainījis adresi, par to nepaziņojot tiesai, visas pavēstes un dokumentus pievieno lietai un uzskata par pienācīgi izsniegtiem. Ja kreditoram nav adreses Bulgārijā un tā galvenais birojs atrodas citā valstī, tam jānorāda adrese dokumentu izsniegšanai Bulgārijā. Ja adresi dokumentu izsniegšanai Bulgārijā nenorāda, uzaicinājumu publicē komercreģistrā. Pēc maksātnespējas procesa sākuma uzskata, ka nepārsūdzamie tiesas lēmumi, kurus neieraksta komercreģistrā vai nepaziņo pusēm saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, ir paziņoti pusēm, tos ierakstot tiesas vestajā reģistrā. Ja Komerclikums paredz, ka pavēsti pusēm izsniedz ar komercreģistrā publicētu paziņojumu, paziņojums vai pavēste ir jāpublicē vismaz septiņas dienas pirms noteiktās sapulces vai sēdes datuma.

Pirmajā kreditoru sapulcē piedalās kreditori, kas ir iekļauti sarakstā, kuru pagaidu administrators sagatavojis, pamatojoties uz parādnieka grāmatvedības reģistriem un izrakstiem no šiem grāmatvedības reģistriem, un ar kuru iepazīstina pirmajā sapulcē. Kreditori sapulcē piedalās personīgi vai ar pārstāvja starpniecību, kurš ir pilnvarots pārstāvēs kreditoru ar speciālpilnvaru. Ja kreditors ir fiziska persona, pilnvardevēja parakstam uz pilnvaras jābūt notariāli apliecinātam. Lēmumus pieņem ar sarakstā iekļauto kreditoru balsu vairākumu, izņemot to kreditoru balsis, kuri tobrīd ir saistīti ar parādnieku, kuri ir bijuši saistīti ar parādnieku trīs gadu laikposmā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas un kuri ieguvuši prasījumus no personām, kas ir bijušas saistītas ar parādnieku trīs gadu laikposmā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas. Pirmajā kreditoru sapulcē:

  • uzklausa pagaidu administratora sagatavoto ziņojumu,
  • izvirza pastāvīgo administratoru un par izvirzīšanu informē tiesu,
  • ievēl kreditoru komiteju.

Kreditoru sapulci nesasauc šādos gadījumos:

  1. pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas parādnieks pēdējos trīs gadus nav iesniedzis savus gada finanšu pārskatus publicēšanai komercreģistrā;
  2. parādnieks nepilda savu pienākumu sadarboties ar pagaidu administratoru un atsakās nodot savus grāmatvedības reģistrus, vai tā grāmatvedības reģistri ir vesti acīmredzami neatbilstīgā veidā.

Šādā gadījumā tiesas ieceltais pagaidu administrators pilda savus pienākumus, kamēr kreditoru sanāksme nav iecēlusi pastāvīgu administratoru pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi administratora pieņemtos prasījumus.

Kreditoru sapulci var sasaukt, ja to pieprasa parādnieks, administrators, kreditoru komiteja vai kreditori, kuru prasījumi atbilst vienai piektajai daļai no kopējās pieņemto prasījumu summas. Kreditoru sapulce notiek neatkarīgi no tā, cik kreditoru tajā piedalās, un tās priekšsēdētājs ir tiesnesis, kurš vada procesu. Lēmumu pieņemšanā katram kreditoram ir tāds balsu skaits, kas atbilst tā prasījumu daļai no tiesas pieņemto prasījumu kopējās summas, kuriem ir balsstiesības. Balsstiesības var piešķirt arī: kreditoriem atjaunotā tiesvedībā vai šķīrējtiesas procesā pret parādnieku par civiltiesiskiem vai komerctiesiskiem īpašuma strīdiem, ja prasījums ir pamatots ar pārliecinošiem rakstiskiem pierādījumiem, kreditoriem ar neapstiprinātiem prasījumiem, kas saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu ir cēluši prasības par fakta konstatēšanu, kreditoriem ar apstiprinātiem prasījumiem, pret kuriem saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu ir celta prasība, ar ko apstrīd prasījuma esību. Balsstiesības nepiešķir kreditoriem ar nenodrošinātiem prasījumiem par likumisku vai līgumisku procentu samaksu, kuras veikšanas pienākums iestājas pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, kreditoriem ar prasījumiem par aizdevumiem, kurus parādniekam izsniedzis partneris vai kapitāldaļu turētājs, kreditoriem ar prasījumiem, kas radušies no ziedojumiem vai kreditora procesuālajiem izdevumiem, izņemot iepriekšēju izdevumu apmaksu, ja ar parādnieka aktīviem nepietiek, lai segtu samaksātos izdevumus. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, ja Komerclikumā nav paredzēts citādi.

Kreditoru sapulce:

  • uzklausa ziņojumu par administratora darbībām,
  • uzklausa kreditoru komitejas ziņojumu,
  • ievēl administratoru, ja administrators nav ticis ievēlēts,
  • pieņem lēmumus par administratora atbrīvošanu un tā aizvietotāju,
  • nosaka administratora pašreizējo atlīdzību, groza atlīdzību un nosaka galīgo atlīdzību,
  • ievēl kreditoru komiteju, ja komiteja nav tikusi ievēlēta, vai groza tās sastāvu,
  • ierosina tiesai, kādu uzturlīdzekļu summu piešķirt parādniekam un tā ģimenei,
  • nosaka, kādā veidā parādnieka aktīvi tiks pārvērsti naudā, īpašuma novērtēšanas metodes un nosacījumus, vērtētāju izvēli un to atlīdzību.

Ja kreditoru sapulce nespēj vienoties par administratora iecelšanu, to ieceļ tiesa; ja tā nespēj vienoties par to, kādā veidā un kārtībā parādnieka īpašums tiks pārvērsts naudā, lēmumu pieņem administrators. Tiesa atbrīvo administratoru, ja to lūguši kreditori, kuru prasījumi pārsniedz pusi no kopējās prasījumu summas. Tiesa pēc kreditora lūguma var jebkurā laikā atcelt administratoru, ja tas nepilda savus pienākumus vai rīkojas tā, ka tiek kaitēts kreditora vai parādnieka interesēm.

Kreditoru sapulce var pieņemt lēmumu par uzraudzības struktūras iecelšanu, kurai ir pilnvaras īstenot kontroli pār parādnieka darbībām uz faktisko sanācijas plāna termiņu vai īsāku termiņu, ieskaitot gadījumus, kad tas nav tieši paredzēts sanācijas plānā.

Ar kreditoru sapulces piekrišanu tiesa var atļaut administratoram pārdot parādnieka personīgo īpašumu, pirms tiek atļauts maksātnespējīgā parādnieka mantu pārvērst naudā, ja šāda personīgā īpašuma uzglabāšanas izmaksas līdz mantas pārvēršanai vispārējā procesa kārtībā pārsniedz tā vērtību. Citus maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus var pārdot ar kreditoru sapulces piekrišanu, ja tas ir nepieciešams, lai segtu maksātnespējas procesa izdevumus, un neviens no kreditoriem pēc uzaicinājuma veikt izdevumu priekšapmaksu nav piekritis to izdarīt.

Rīkojoties pēc administratora priekšlikuma un saskaņā ar kreditoru sapulces pieņemto lēmumu, maksātnespējas tiesa atļauj pārdot parādnieka aktīvus tiešās sarunās vai ar starpnieku, ja personīgo īpašumu un īpašumtiesības, kas pa daļām vai kā atsevišķas vienības un tiesības tikušas pilnībā izliktas pārdošanai, nav izdevies pārdot pircēju trūkuma vai pircēja atteikšanās dēļ.

Kreditoru sapulces lēmumi ir saistoši visiem kreditoriem, ieskaitot tos, kuri nepiedalās sapulcē. Pēc kreditora pieteikuma tiesa var atcelt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai ļoti nelabvēlīgs daļas kreditoru interesēm.

Kreditoru sapulce var ievēlēt kreditoru komiteju, kurā ir vismaz trīs un ne vairāk kā deviņi locekļi. Kreditoru komitejā jāietilpst locekļiem, kuri pārstāv nodrošinātos un nenodrošinātos kreditorus, izņemot Komerclikuma 616. panta 2. punktā minētos (kreditori, kuru prasījumus apmierina pēc visu pārējo kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas). Kreditoru komiteja sniedz palīdzību administratoram un uzrauga tā darbības attiecībā uz parādnieka aktīvu pārvaldību, veic parādnieka komercdarbības dokumentu un pieejamo naudas līdzekļu pārbaudes, sniedz atzinumu par parādnieka uzņēmuma komercdarbības turpināšanu un pagaidu un ex officio administratora atlīdzību, rīcību saistībā ar aktīvu pārvēršanu naudā un administratora atbildību citos gadījumos. Kreditoru komitejas locekļiem ir tiesības uz atlīdzību kreditoru interesēs, kuras summu nosaka to ievēlēšanas laikā.

Administrators nedrīkst ne tieši, ne ar citas personas starpniecību iegūt nekādu personīgo īpašumu vai īpašumtiesības no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Šis ierobežojums attiecas uz administratora laulāto, viņu lejupējiem radiniekiem, kā arī sānu radiniekiem līdz sestajai pakāpei un tiešajiem radiniekiem līdz trešajai pakāpei.

Apturētus tiesvedības un šķīrējtiesas procesus par civiltiesiskiem un komerctiesiskiem īpašumtiesību strīdiem, kuru puse ir parādnieks, atjauno, un process turpinās ar administratora un kreditora piedalīšanos, ja prasījums nav iekļauts administratora apstiprināto prasījumu sarakstā vai tiesas apstiprināto prasījumu sarakstā, vai ar administratora, kreditora un iebildumu cēlušās puses piedalīšanos, ja prasījums ir iekļauts administratora apstiprināto prasījumu sarakstā un tā iekļaušana ir tikusi apstrīdēta.

Maksātnespējas tiesa pēc kreditora lūguma var ļaut veikt tiesību aktos paredzētos aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu pieejamos parādnieka aktīvus.

Kreditors var veikt ieskaitu parādam, kas tam ir pret parādnieku, ja ir ievēroti Komerclikuma 645. pantā paredzētie nosacījumi. Lai palielinātu maksātnespējīgā parādnieka mantu, administrators var uzsākt tiesvedību saskaņā ar Komerclikuma 645., 646. un 647. pantu un Likuma par saistībām un līgumiem 135. pantu, kā arī celt izpildes prasības saistībā ar minētajiem prasījumiem. Ja prasījumu iesniedzis kreditors, nav pieļaujama otra prasība par to pašu prasījumu. Tomēr otrais kreditors var lūgt tiesu to atzīt par līdzprasītāju, pirms lietā notikusi pirmā sēde.

Kreditors var lūgt, lai administrators ļauj iepazīties ar reģistru un ziņojumu, kā arī sagatavo īpašu ziņojumu par interesējošajiem jautājumiem, kas nav aplūkoti ziņojumā par attiecīgo laikposmu. Kreditors septiņu dienu laikā pēc administratora rakstiskā ziņojuma iesniegšanas var celt iebildumu pret ziņojumu saistībā ar administratora pienākumu pildīšanu.

Kreditori savus prasījumus maksātnespējas tiesai var iesniegt rakstiski. Tie var tiesai iesniegt rakstiskus iebildumus pret administratora apstiprinātiem vai neapstiprinātiem prasījumiem septiņu dienu laikā no dienas, kad saraksts publicēts komercreģistrā, un celt prasības par fakta konstatēšanu saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu 14 dienu laikā no dienas, kad komercreģistrā publicēts tiesas lēmums par saraksta apstiprināšanu.

Kreditori savus prasījumus maksātnespējas tiesai var iesniegt rakstiski. Tie var tiesai iesniegt rakstiskus iebildumus pret administratora apstiprinātiem vai neapstiprinātiem prasījumiem septiņu dienu laikā no dienas, kad saraksts publicēts komercreģistrā, un pēc tam celt prasības par fakta konstatēšanu par neapstiprinātu prasījumu apstiprināšanu vai apstiprinātu prasījumu apstrīdēšanu septiņu dienu laikā no dienas, kad komercreģistrā publicēts tiesas lēmums par saraksta apstiprināšanu.

Sanācijas plānu var ierosināt kreditori, kuriem ir vismaz viena trešā daļa nodrošināto prasījumu, un kreditori, kuriem ir vismaz viena trešā daļa nenodrošināto prasījumu, izņemot: kreditorus, kuru prasījumi radušies no likumiskiem vai līgumiskiem procentiem par nenodrošinātiem parādiem, kuru izpildes termiņš iestājies pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, kreditorus, kuru prasījumi radušies no parādnieka darījumpartnera vai kapitāldaļu turētāja izsniegtu aizdevumu parādiem, kreditorus, kuru prasījumi radušies no ziedojumiem un kreditora izdevumiem maksātnespējas procesā, izņemot iepriekš apmaksātus izdevumus, ja ar parādnieka īpašumu nepietiek to segšanai.

Kreditors, kuram ir apstiprināts prasījums vai tiesas atzītas balsstiesības, var ierosināt un balsot (tostarp in absentia, izmantojot notariāli apliecinātu vēstuli ar tā parakstu) par maksātnespējīgā parādnieka uzņēmuma komercdarbības sanācijas plānu. Kreditori, ieskaitot kreditorus ar neapstiprinātiem prasījumiem, par kuriem tiesā ir celta prasība par fakta konstatēšanu saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu, var iesniegt iebildumus par pieņemto plānu septiņu dienu laikā no plāna pieņemšanas dienas.

Ja parādnieks nav pildījis savas plānā paredzētās saistības, kreditori, kuru prasījumu summa ir vismaz 15 % no kopējās saskaņā ar plānu pārveidoto prasījumu summas, var lūgt atjaunot maksātnespējas procesu.

Kreditors var iesniegt rakstisku iebildumu pret sadales grafiku, kā arī pēc tam apstrīdēt lēmumu, ar kuru tiesa apstiprinājusi šo grafiku.

Ja parādnieks nepilda saistības, ko paredz saskaņā ar Komerclikuma 740. pantu noslēgtā ārpustiesas vienošanās ar kreditoriem, kreditori, kuru prasījumu summa ir vismaz 15 % no kopējās prasījumu summas, var lūgt atjaunot maksātnespējas procesu.

Parādnieks vai kreditors, kuram ir apstiprināts prasījums vai civilprasības kārtībā apstiprināts prasījums, viena gada laikā no dienas, kad tiesa izdevusi rīkojumu apturēt procesu, var iesniegt pieteikumu apturēta maksātnespējas procesa atjaunošanai, ja šajā laikā atbrīvojas apstrīdētajiem prasījumiem paredzētās summas vai atklājas aktīvi, par kuriem maksātnespējas procesa laikā nebija zināms.

Viena mēneša laikā no dienas, kad parādnieka pieteikums par restitutio in integrum noteikšanu publicēts komercreģistrā, katrs kreditors, kuram ir apstiprināts prasījums vai civilprasības kārtībā apstiprināts prasījums, var iesniegt iebildumu pret to.

Pēc kreditora lūguma Bulgārijas tiesa var sākt papildu maksātnespējas procesu pret komersantu, kuru par maksātnespējīgu pasludinājusi ārvalsts tiesa, ja komersantam Bulgārijā ir būtiski aktīvi. Kreditors, kas pamatprocesā ir saņēmis daļēju samaksu, piedalās papildu procesā mantas sadalē, ja daļa, kuru tas saņemtu, pārsniedz to, kas tiks sadalīta citiem kreditoriem papildu procesā.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Administratoram ir šādas pilnvaras: izdarīt pieprasījumus un identificēt parādniekam piederošo īpašumu, piedalīties tiesvedības procesos pret parādnieku vai uzsākt tiesvedību parādnieka vārdā, likumā paredzētajos gadījumos — pieprasīt izbeigt, atcelt vai anulēt līgumus, kuru puse ir parādnieks, iekasēt naudu, kas pienākas parādniekam, un noguldīt to īpašā kontā, ar tiesas atļauju — atsavināt bankas kontos noguldīto naudu, ja tas nepieciešams, lai pārvaldītu un saglabātu parādnieka aktīvus, pārvērst maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus naudā.

Administrators maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo personīgo īpašumu un īpašumtiesības pārdod kopumā, pa atsevišķām daļām vai kā atsevišķas vienības un tiesības pēc tam, kad saņemta tiesas atļauja, un ievērojot kreditoru sapulces pieņemto lēmumu. Ja šāds lēmums nav pieņemts, administrators nosaka veidu un kārtību, kādā aktīvus pārvērš naudā, un noteikumus par to, kā izraudzītie vērtētāji tos novērtē.

Administrators sagatavo paziņojumu par pārdošanu, kurā ietverta informācija par parādnieku, pārdodamā īpašuma apraksts, pārdošanas noteikumi un kārtība, pārdošanas datums, laiks un vieta, piedāvājumu iesniegšanas beigu termiņš šajā dienā un pārdodamā īpašuma novērtējums. Administrators vismaz 14 dienas pirms paziņojumā norādītā pārdošanas datuma izliek paziņojumu redzamā vietā tās pašvaldības telpās, kurā atrodas parādnieka uzņēmuma galvenais birojs, kā arī parādnieka galvenā biroja telpās. Administrators arī sagatavo protokolu, kurā izklāstītas minētās darbības, un organizē protokola publicēšanu īpašā Ekonomikas ministrijas apkārtrakstā 14 dienas pirms paziņojumā norādītā pārdošanas datuma.

Izsole notiek administratora birojā vai parādnieka uzņēmuma galvenā biroja adresē paziņojumā norādītajā datumā. Solītājiem, kuri vēlas piedalīties izsolē, iepriekš jāiemaksā avanss 10 % apmērā no vērtējuma summas. Katram solītājam jānorāda piedāvātā cena ar skaitļiem un vārdiem un slēgtā aploksnē jāiesniedz piedāvājums kopā ar kvīti par iemaksāto depozītu. Piedāvājumus administratoram iesniedz pārdošanas dienā līdz noteiktajam termiņam un iekļauj īpašā reģistrā tādā secībā, kādā tie saņemti. Pēc noteiktā termiņa beigām administrators ieradušos solītāju klātbūtnē paziņo saņemtos piedāvājumus un raksta atsevišķu procesa protokolu. Piedāvājumi, kurus iesnieguši neatbilstīgi solītāji un personas, kas piedāvā cenu, kas ir zemāka par novērtējumu, ir spēkā neesoši. Īpašumu pārdod solītājam, kurš solījis visvairāk. Ja augstāko cenu piedāvājis vairāk nekā viens solītājs, pircēju nosaka izsolē, kuru administrators nekavējoties organizē ieradušos solītāju klātbūtnē. Uzvarējušo solītāju norāda administratora rakstītajā protokolā, kuru paraksta administrators un visi solītāji. Pircējam jāsamaksā solītā cena septiņu dienu laikā no pārdošanas datuma, atskaitot iepriekš samaksāto 10 % depozītu. Ja pircējs ir kreditors ar apstiprinātu prasījumu vai nodrošināts kreditors, administrators sagatavo sadales pārskatu, kurā norāda cenas daļu, kas jāmaksā pircējam un kas tiek ieturēta citu kreditoru prasījumu apmierināšanai, un cenas daļu, kuru ieskaita pret kreditora prasījumu. Šādā gadījumā pircējam septiņu dienu laikā no dienas, kad sadales pārskats stājies spēkā, jāsamaksā naudas summas, ko patur, lai apmierinātu citu kreditoru prasījumus, kā paredz sadales pārskats, vai, ja citu kreditoru nav — summa, par kādu maksājamā samaksa pārsniedz tā prasījumu. Ja cena netiek samaksāta septiņu dienu laikā, administrators piedāvā īpašumu solītājam, kurš piedāvājis otru augstāko cenu, ja tas nav atsaucis savu depozītu. Administrators ar šā solītāja piekrišanu pasludina to par pircēju. Ja nepieciešams, administrators atkārto procesu, kamēr īpašums ir ticis piedāvāts visiem solītājiem, kuri piedāvājuši cenu, kas nav zemāka par vērtējumu.

Ja solītāju nav vai ja nav saņemti derīgi piedāvājumi, vai ja pircējs nesamaksā cenu, tiek publicēts jauns paziņojums par pārdošanu un tiek rīkota izsole ar atklātu solīšanu, kuras sākuma cena ir vienāda ar 80 % no novērtējuma summas. Piedāvājumus reģistrē piedāvājumu sarakstā, administratoram nosakot izsoles kārtību un norādot to paziņojumā.

Ja pasludinātais pircējs savlaicīgi samaksā maksājamo summu, tiesa izdod pircējam rīkojumu par ievešanu valdījumā nākamajā dienā pēc samaksas veikšanas. Pārējie izsoles solītāji un parādnieks var apstrīdēt rīkojumu apelācijas instances tiesā. Ja rīkojumu par ievešanu valdījumā atceļ vai pārdošanu pasludina par spēkā neesošu, pēc jauna paziņojuma publicēšanas organizē jaunu izsoli.

Administrators ieved pircēju īpašumtiesību valdījumā, pamatojoties uz spēkā esošu rīkojumu par ievešanu valdījumā un kvīti, kas apliecina, ka veikts maksājums par attiecīgā īpašuma pāreju un īpašumtiesību maiņas nodevu. Īpašumtiesību zaudēšanas risku uzņemas pircējs, un izdevumus par īpašuma saglabāšanu līdz pircēja ievešanai valdījumā sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Ja izpildes process uzsākts pret kopīpašumā esošām īpašumtiesībām par dažu īpašnieku parādu, tiek aprakstītas īpašumtiesības kopumā, bet pārdod tikai parādniekam piederošo bezķermenisko daļu. Īpašumu var pārdot visu kopumā, ja tam rakstiski piekrituši pārējie kopīpašnieki.

Ja tiek pārdots īpašums, kuru parādnieks ir apgrūtinājis ar hipotēku vai ieķīlājis, lai nodrošinātu citas personas parādu, vai ieguvis jau apgrūtinātu ar hipotēku vai ķīlu, administrators nosūta paziņojumu nodrošinātajam kreditoram, informējot to par pārdošanas laiku. Tiek sagatavots atsevišķs sadales pārskats, kurā norāda naudas summas no šāda īpašuma pārdošanas, kas jāizmaksā nodrošinātajam kreditoram. Administrators rezervē summu, kas saskaņā ar sadales pārskatu izmaksājama nodrošinātajam kreditoram un ko nodod, ja tiek uzrādīts izpildraksts attiecībā uz parādu vai apliecinājums, ka prasījums maksātnespējas procesā ticis apstiprināts. Administrators rezervē summu, kas izmaksājama nodrošinātam kreditoram, kuram ir prasījums par parādu, kas nodrošināts ar apgrūtinājumu, pēc tam, kad tiek uzrādīta reģistra izziņa par apgrūtinājuma esību un kreditora parakstīts notariāli apliecināts paziņojums par pašreizējo nodrošinātā aizdevuma summu.

Rīkojoties pēc administratora priekšlikuma un saskaņā ar kreditoru sapulces pieņemto lēmumu, maksātnespējas tiesa atļauj pārdot parādnieka aktīvus tiešās sarunās vai ar starpnieku, ja personīgo īpašumu un īpašumtiesības, kas pa daļām vai kā atsevišķas vienības un tiesības tikušas pilnībā izliktas pārdošanai, nav izdevies pārdot pircēju trūkuma vai pircēja atteikšanās dēļ. Pārdošanas cena nevar būt zemāka par 80 % no novērtējuma. Parādniekam piederošo citu uzņēmumu kapitāla daļu pirkšanas piedāvājums vispirms jāadresē pārējiem partneriem. Ja piedāvājums mēneša laikā netiek pieņemts, daļas pārdod. Šajā gadījumā kapitāldaļu pirkuma maksa jāsamaksā termiņā, kas nepārsniedz 60 mēnešus no dienas, kad izraudzīts pircējs, un līgumu noslēdz pēc tam, kad maksa pilnībā samaksāta.

Ja parādniekam piederošās dzīvojamās vienības tiek izīrētas parādnieka strādniekiem un darbiniekiem dienā, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu par kārtību, kādā tās pārvērš naudā, administratoram vispirms jāpiedāvā pārdot dzīvojamās vienības strādniekiem un darbiniekiem vai citām personām, kam ir no darba attiecībām ar parādnieku izrietoši prasījumi, izņemot, ja par attiecīgajiem īpašumiem notiek tiesvedība. Administrators katrai no personām nosūta rakstisku uzaicinājumu, kurā aprakstīts īpašums, tā novērtējums, maksājuma veikšanas laikposms, kas nevar būt īsāks par 30 dienām un garāks par 60 dienām, un bankas konts, kurā jāiemaksā nauda. Pusēm jāatbild uz paziņojumu 14 dienu laikā un jāinformē administrators par to, vai tās norādītajā termiņā vēlas iegādāties īpašumu par cenu, kas ir vienāda ar novērtējumā norādīto. Pēc pirkuma cenas samaksas strādnieki un darbinieki var veikt parādnieka nesamaksātās darba samaksas ieskaitu. Pārdošanas līgumu sagatavo kā īpašumtiesības apliecinošu dokumentu, kuru administrators paraksta, rīkojoties kā pārdevējs. Ar pārdošanu saistītās izmaksas sedz pārdevējs.

Administrators pieprasa tam nodot ieķīlātu personīgā īpašuma vienību, kuras turētājs ir kreditors vai trešā persona, un pārdod to Komerclikuma 46. nodaļā paredzētajā kārtībā, izņemot, ja tiesību aktos pārdošanu ļauts organizēt kreditoram bez tiesas iesaistīšanās.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas procesā var iesniegt šādus prasījumus:

  • prasījumus par parādiem, kas nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku, vai prasījumus par parādiem, kas ir arestēti vai atsavināti un reģistrēti saskaņā ar Apgrūtinājumu likumu,
  • prasījumus, attiecībā uz kuriem izmanto ķīlas tiesību,
  • maksātnespējas procesā radušās izmaksas (zīmognodeva, ko maksā iesniegšanas brīdī, un citi izdevumi, kas radušies pirms lēmuma par maksātnespējas procesu stāšanās spēkā, administratora atlīdzība, strādnieku un darbinieku prasības, ja parādnieka uzņēmums nav pārtraucis komercdarbību, maksātnespējīgā parādnieka mantas palielināšanas, pārvaldības, novērtēšanas un sadales gaitā radušās izmaksas, uzturlīdzekļu maksājumi par labu parādniekam un tā ģimenei),
  • prasījumus, kas rodas no darba līgumiem un kas pastāvēja pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas,
  • likumiskās kompensācijas, kas parādniekam jāmaksā trešām personām,
  • publiski tiesiskus parādus centrālajai valdībai vai pašvaldībām, ieskaitot, bet ne tikai, nodokļu, muitas nodevu, nodevu un obligāto sociālā nodrošinājuma iemaksu parādus, ja tie radušies pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas dienas,
  • prasījumus, kas radušies pirms maksātnespējas uzsākšanas un nav tikuši apmaksāti līdz attiecīgajam termiņam,
  • pārējos nenodrošinātos prasījumus, kas radušies pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas,
  • likumiskus vai līgumiskus procentus par nenodrošinātiem parādiem, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad uzsākts maksātnespējas process,
  • aizdevumus, kurus parādniekam izsniedzis darījumpartneris vai kapitāldaļu turētājs,
  • ziedojumus,
  • izdevumus, kas kreditoriem radušies saistībā ar maksātnespējas procesu, izņemot Komerclikuma 629.b pantā paredzētos izdevumus (iepriekš apmaksātie sākotnējie tiesvedības izdevumi).

Kreditori ar prasījumiem, kas radušies pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, saņem maksājumus attiecīgajā termiņā un, ja maksājums nav saņemts, to prasījumus apmierina Komerclikuma 722. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Kreditoriem savi prasījumi rakstiski jāiesniedz maksātnespējas tiesā viena mēneša laikā no brīža, kad lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu ierakstīts komercreģistrā, norādot prasījuma pamatu un summu, priekšrocības un nodrošinājumu, adresi dokumentu izsniegšanai, kā arī pievienojot rakstiskus pierādījumus.

Ne vēlāk kā septiņas dienas pēc viena mēneša termiņa beigām administrators sagatavo:

  • iesniegto prasījumu sarakstu to saņemšanas secībā, norādot prasījuma pamatu un summu, priekšrocības un nodrošinājumu, kā arī iesniegšanas datumu,
  • sarakstu ar prasījumiem, kas administratoram jāievada sarakstā ex officio, jo īpaši strādnieku vai darbinieku prasījumi, kas izriet no darba attiecībām, un publiski tiesiski parādi, kas aprēķināti un noteikti ar spēkā stājušos lēmumu,
  • iesniegto neapstiprināto prasījumu sarakstu.

Prasījumi, kas iesniegti pēc tam, kad beidzies viena mēneša termiņš no lēmuma ierakstīšanas komercreģistrā, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šī termiņa beigām, tiek pievienoti iesniegto prasījumu sarakstam un apstiprināti likumā noteiktajā kārtībā. Pēc otrā termiņa beigām nevar iesniegt prasījumus par parādiem, kas radušies līdz maksātnespējas procesa uzsākšanai.

Pēc apturētā maksātnespējas procesa atsākšanas prasījumu iesniegšanas termiņš sākas, kad komercreģistrā ierakstīts saskaņā ar Komerclikuma 632. panta 2. punktu pieņemtais lēmums (lēmums atjaunot apturētu maksātnespējas procesu).

Prasījumus par tādiem līdz termiņam nenokārtotiem parādiem, kas radušies pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas un pirms sanācijas plāna apstiprināšanas, iesniedz saskaņā ar tādu pašu kārtību un pievieno administratora sagatavotam papildu sarakstam.

Administrators nodrošina sarakstu neatliekamu publicēšanu komercreģistrā un dara tos pieejamus kreditoriem un parādniekam tiesas kancelejā.

Parādnieks un jebkurš kreditors var tiesā iesniegt rakstisku iebildumu pret apstiprinātu vai neapstiprinātu prasījumu, adresējot tā kopiju administratoram, septiņu dienu laikā no dienas, kad saraksts publicēts komercreģistrā. Prasījums, kas apstiprināts ar spēkā stājušos spriedumu, kas pieņemts pēc lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu un kurā piedalījies administrators, nav apstrīdams.

Ja nav saņemti iebildumi pret sarakstu, tiesa apstiprināto prasījumu sarakstu nekavējoties pēc septiņu dienu termiņa beigām apstiprina ex officio slēgtā sēdē. Ja ir iesniegti iebildumi pret sarakstu, tiesas sastāvs tos izskata atklātā tiesas sēdē, uz kuru uzaicina administratoru, parādnieku, kreditoru, kuram ir apstrīdētais pieņemtais vai nepieņemtais prasījums, un kreditoru, kas iebildis pret prasījumu. Ja tas ir iespējams, visus iebildumus izskata vienā sēdē. Ja iebildums atzīstams par pamatotu, tiesa apstiprina sarakstu pēc nepieciešamo precizējumu veikšanas. Pretējā gadījumā tiesa noraida iebildumus 14 dienu laikā no sēdes datuma. Tiesas lēmumu par saraksta apstiprināšanu publicē komercreģistrā, un tas nav pārsūdzams.

Kreditors, kas ir iesniedzis prasījumu pēc tam, kad beidzies viena mēneša termiņš no lēmuma ierakstīšanas komercreģistrā, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šī termiņa beigām, nevar apstrīdēt apstiprinātos vai neapstiprinātos prasījumus vai prasīt parāda nokārtošanu no pārējās maksātnespējīgā parādnieka mantas, ja maksātnespējīgā parādnieka manta ir pārvērsta naudā.

Vēlāk iesniegtus prasījumus, kas pieņemti saskaņā ar tiesību aktos paredzēto kārtību, pievieno tiesas apstiprinātajam sarakstam.

Kreditors vai parādnieks, kas iesniedzis noraidītu iebildumu pret administratora sagatavoto sarakstu, un kreditors ar prasījumu, kas ticis izslēgts no apstiprināto prasījumu saraksta, vai kreditors un parādnieks — attiecībā uz prasījumu, kas iekļauts apstiprināto prasījumu sarakstā pēc tiesas apmierināta iebilduma, septiņu dienu laikā pēc tam, kad komercreģistrā publicēts tiesas lēmums par apstiprināto prasījumu saraksta apstiprināšanu, var iesniegt Komerclikuma 694. pantā paredzēto prasību par neapstiprināta prasījuma apstiprināšanu vai apstiprināta prasījuma atcelšanu. Lēmuma stāšanās spēkā ir ar noteicošu ietekmi uz parādnieku, administratoru un visiem maksātnespējas procesa kreditoriem.

Maksātnespējas procesā pieņemts prasījums ir prasījums, kas ticis iekļauts tiesas apstiprināto prasījumu sarakstā, izņemot prasījumus, kurus apstrīd ar atzīšanas prasību Komerclikuma 694. panta kārtībā.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Saskaņā ar Komerclikumu sadale ir atļauta tad, kad pieejami pietiekami ienākumi no mantas pārvēršanas naudā.

Administrators sagatavo grafiku par pieejamo līdzekļu sadali kreditoriem, ņemot vērā kategoriju prioritāti, privilēģijas un nodrošinājumu. Sadales grafiks paliek daļējs, kamēr nav pilnībā nomaksāti visi prasījumi vai visa maksātnespējīgā parādnieka manta nav pārvērsta naudā, izņemot nepārdodamo personīgo īpašumu. Sadales grafiku uz 14 dienām izliek redzamā vietā pie īpaša ziņojumu dēļa sabiedrībai pieejamās tiesas telpās. Sadales grafiku publicē komercreģistrā. Iepriekšminētajā termiņā kreditoru komiteja un katrs kreditors atsevišķi var iesniegt tiesā rakstisku iebildumu pret sadales grafiku. Tiesa apstiprina sadales grafiku pēc tam, kad tajā ir veikusi nepieciešamās korekcijas pēc savas iniciatīvas vai cita lūguma, ar kuru izteikti iebildumi par grafika likumību. Lēmumu par sadales grafika apstiprināšanu un iebildumus pret to publicē komercreģistrā, tādējādi par tiem paziņojot kreditoriem un parādniekam. Lēmumu par sadales grafika apstiprināšanu var apstrīdēt administrators, kreditoru komiteja vai kreditors neatkarīgi no tā, vai konkrētais kreditors ir iesniedzis iebildumu pret lēmumu, ar kuru tiesa atcēlusi vai grozījusi sadales grafiku. Sadali saskaņā ar tiesas apstiprināto grafiku veic administrators.

Veicot naudā pārvērstās mantas sadali, ievēro šādu Komerclikuma 722. pantā paredzēto kārtību prasījumu apmierināšanai:

  1. prasījumi, kas nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku, arestu vai apķīlāšanu un reģistrēti saskaņā ar Apgrūtinājumu likumu — no nodrošinājuma realizācijas ienākumiem;
  2. prasījumi, attiecībā uz kuriem īsteno apgrūtinājuma tiesību — no apgrūtinātā aktīva vērtības;
  3. maksātnespējas procesā radušās izmaksas (zīmognodeva, ko maksā iesniegšanas brīdī, un citi izdevumi, kas radušies pirms lēmuma par maksātnespējas procesu stāšanās spēkā, administratora atlīdzība, strādnieku un darbinieku prasības, ja parādnieka uzņēmums nav pārtraucis komercdarbību, maksātnespējīgā parādnieka mantas palielināšanas, pārvaldības, novērtēšanas un sadales gaitā radušās izmaksas, uzturlīdzekļu maksājumi par labu parādniekam un tā ģimenei);
  4. prasījumi, kas rodas no darba līgumiem un kas pastāvēja pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;
  5. likumiskā kompensācija, kas parādniekam jāmaksā trešām personām;
  6. publiski tiesiski parādi centrālajai valdībai vai pašvaldībām, ieskaitot, bet ne tikai, nodokļu, muitas nodevu, nodevu un obligāto sociālā nodrošinājuma iemaksu parādus, ja tie radušies pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas dienas;
  7. prasījumi, kas radušies pēc maksātnespējas uzsākšanas un nav tikuši apmaksāti līdz attiecīgajam termiņam;
  8. pārējie nenodrošinātie prasījumi, kas radušies pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;
  9. likumiski vai līgumiski procenti par nenodrošinātiem parādiem, kuru izpildes termiņš iestājies pēc dienas, kad uzsākts maksātnespējas process;
  10. aizdevumi, kurus parādniekam izsniedzis darījumpartneris vai kapitāldaļu turētājs;
  11. ziedojumi;
  12. izdevumi, kas kreditoriem radušies saistībā ar maksātnespējas procesu, izņemot Komerclikuma 629.b pantā paredzētos izdevumus (iepriekš apmaksātie sākotnējie tiesvedības izdevumi).

Ja nav pieejami pietiekami līdzekļi, lai pilnībā apmierinātu 3.–12. apakšpunktā minētos prasījumus, sadali veic proporcionāli katrai kreditoru kategorijai. Ja centrālā valdība ir iesniegusi vairākus vienas kategorijas prasījumus un tie ir pieņemti, to summas no aktīvu sadales pārskata izmaksā vienā maksājumā, un pēc šīs summas saņemšanas Valsts ieņēmumu aģentūra to sadala saskaņā ar Nodokļu un sociālās apdrošināšanas procesa kodeksu. Valsts ieņēmumu aģentūra par veikto sadali nekavējoties informē maksātnespējas tiesu un administratoru.

Prasījumus, kas radušies no likumiskiem vai līgumiskiem procentiem par nenodrošinātiem parādiem, kuru izpildes termiņš iestājies pēc lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu pieņemšanas dienas, prasījumus par parādiem, kas radušies no parādnieka darījumpartnera vai kapitāldaļu turētāja izsniegtiem aizdevumiem, kā arī kreditoru prasījumus, kas radušies no ziedojumiem un kreditoru izdevumiem maksātnespējas procesā, izņemot Komerclikuma 629.b pantā paredzētos (iepriekš apmaksāti sākotnējie tiesvedības izdevumi), var apmierināt tikai pēc visu pārējo kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Kreditoru, kas iesniedzis prasījumu pēc sadales veikšanas, pievieno to kreditoru sarakstam, kuriem ir prasījumi, kas jāapmierina turpmākajās sadalēs, bez tiesībām uz prasījumu apmierināšanu, saņemot lielāku pārvērstās mantas daļu turpmākajās sadalēs, kā kompensāciju par daļas nesaņemšanu no agrākas sadales.

Nodrošinātajiem kreditoriem maksātnespējas procesā saglabājas nodrošinājums. To prasījumi tiek apmierināti vispirms, ciktāl tas attiecas uz ienākumiem no nodrošinājuma realizācijas. Ja ieķīlātā vai ar hipotēku apgrūtinātā personīgā īpašuma pārdošanas cena ir nepietiekama, lai pilnībā segtu parādu kopā ar uzkrātajiem procentiem, kreditors sadalē piedalās kā nenodrošināts kreditors. Ja ieķīlātas vai ar hipotēku apgrūtinātas personīgā īpašuma vienības pārdošanas cena pārsniedz nodrošināto parādu kopā ar uzkrātajiem procentiem, atlikušo summu iekļauj maksātnespējīgā parādnieka mantā. Šo noteikumu piemēro arī to kreditoru prasījumu apmierināšanai, kuriem ir ķīlas tiesība.

Kreditors, kura prasījums ir daļēji apmierināts pamatprocesā, kurā komersantu par maksātnespējīgu atzinusi ārvalsts tiesa, piedalās īpašuma sadalē Bulgārijas tiesā uzsāktajā papildu procesā, ja komersantam ir būtiski aktīvi Bulgārijā un daļa, kuru kreditors saņemtu no īpašuma sadales papildu procesā, pārsniedz citu kreditoru daļu tajā pašā procesā. Aktīvus, kas palikuši pāri pēc īpašuma sadales papildu procesā, pievieno pamatprocesa aktīviem.

Prasījumu, kam piemēro atlikšanu, sākotnējā sadalē iekļauj kā apstrīdētu prasījumu, un tā apmierināšanai paredzēto uzkrājumu iezīmē sadales pārskatā. Šo prasījumu neiekļauj galīgajā sadalē, ja atlikšanas nosacījums joprojām ir spēkā. Tomēr prasījums ar obligātu nosacījumu tiek iekļauts pārskatā kā apmierināts beznosacījuma prasījums.

Sadales pārskatā iezīmē arī uzkrājumu par civilprasībā apstrīdēta prasījuma summu. Ja tiek apstrīdēts vienīgi nodrošinājums vai privilēģija, prasījumu provizoriski iekļauj sadalē kā nenodrošinātu prasījumu līdz strīda izšķiršanai, un sadales pārskatā paredz uzkrājumu, kas atbilst summai, kādu kreditors saņemtu par nodrošinātu prasījumu. Sanācijas plānā vai, veicot pārvērstās mantas sadali, jāparedz uzkrājumi neapstiprinātiem prasījumiem, kas saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu apstrīdēti, ceļot atzīšanas prasības.

Administrators, rīkojoties saskaņā ar tiesas rīkojumu, nogulda bankā naudas summu, kas galīgās sadales laikā atvēlēta neatgūtajiem vai apstrīdētajiem prasījumiem. Parādnieks pēc pilnīgas un galīgas parādu nokārtošanas var saņemt maksātnespējīgā parādnieka mantas atlikumu, ja tāds ir.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Tiesa izdod rīkojumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu šādos gadījumos:

  • ja gada laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums saskaņā ar Komerclikuma 632. panta 1. punktu (lēmums par maksātnespējas procesa apturēšanu, jo ar pieejamo īpašumu nepietiek, lai segtu maksātnespējas procesa izdevumus, un nav apmaksāti sākotnējie procesa izdevumi), nav saņemts lūgums atjaunot procesu,
  • ir iztērēta maksātnespējīgā parādnieka manta,
  • ir apmierināti visi prasījumi,
  • ir apstiprināts sanācijas plāns,
  • parādnieks un visi kreditori ar apstiprinātiem prasījumiem ir noslēguši vienošanos, ja vienošanās atbilst piemērojamajām likumiskajām prasībām un ja saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu nav celta prasība par fakta konstatēšanu attiecībā uz neeksistējošu apstiprinātu prasījumu.

Pirmajos trijos gadījumos tiesa ar lēmumu par procesa izbeigšanu dod rīkojumu svītrot komersantu, izņemot, ja apmierināti visi kreditoru prasījumi un maksātnespējīgā parādnieka mantā palikuši nerealizēti aktīvi. Lēmumu var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no tā ierakstīšanas komercreģistrā.

Maksātnespējas procesu neizbeidz, ja parādnieka saistības ir nodrošinātas ar trešo personu vērtspapīriem un pret šiem vērtspapīriem turpinās izpildes process, vai ja parādnieks ir puse notiekošā tiesvedībā.

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem pārstrukturēšana ar mērķi izglābt parādnieka uzņēmumu ir daļa no galvenā maksātnespējas procesa.

Korporatīvā sanācija ir pastāvīgs neobligāts maksātnespējas procesa posms. Lai uzsāktu sanāciju, nepieciešams, lai tiesā, kurā ierosina sanācijas plānu, tiktu iesniegts atsevišķs rakstisks pieteikums, kuru iesniedz kāda no šādām personām: parādnieks, administrators, kreditori, kuriem ir vismaz viena trešā daļa nodrošināto prasījumu, kreditori, kuriem ir vismaz viena trešā daļa nenodrošināto prasījumu, partneri vai kapitāldaļu turētāji, kuriem ir vismaz viena trešā daļa kapitāldaļu turētāju kapitāla parādnieka uzņēmumā, partneris ar neierobežotu atbildību vai 20 % no parādnieka uzņēmuma kopējā strādnieku un darbinieku skaita.

Sanācijas plānu (vai sanācijas plānus) var ierosināt no maksātnespējas lūgumraksta iesniegšanas brīža līdz brīdim, kad pagājis viens mēnesis, kopš komercreģistrā ierakstīts tiesas lēmums par pieņemto prasījumu saraksta apstiprināšanu. Izdevumus, kas radušies par parādnieka vai administratora ierosināto sanācijas plānu, sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas, bet pārējos gadījumos tos sedz puse, kas ierosinājusi plānu.

Sanācijas plāna saturam jāatbilst Komerclikuma 700. panta 1. punktā noteiktajām prasībām un jāregulē tādi jautājumi kā, piemēram, cik lielā mērā tiks apmierināti plāna ierosināšanas dienā tiesas apstiprinātajos sarakstos ietvertie prasījumi, katras prasījumu kategorijas apmierināšanas veids un grafiks, apstrīdētu neapstiprinātu prasījumu, par kuriem plāna ierosināšanas dienā notiek tiesvedība, apmaksas garantijas, nosacījumi, ar kādiem pilnsabiedrības vai komandītsabiedrības partnerus pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības, apmērs, kādā katras kreditoru kategorijas prasījumi tiks apmierināti, salīdzinot ar mantu, ko tie saņemtu, ja sadale tiktu veikta saskaņā ar vispārējo likumā noteikto kārtību, katras kategorijas kreditoriem sniegtās garantijas attiecībā uz plāna īstenošanu, vadības, organizatoriskās, juridiskās, finanšu, tehniskās un citas darbības, kas jāveic, lai īstenotu plānu, plāna ietekme uz parādnieka uzņēmuma strādniekiem un darbiniekiem. Sanācijas plānā papildus var noteikt ierosinātās darbības vai darījumus, kuru mērķis ir atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju, ieskaitot visa uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu, pārdošanas nosacījumus un veidu, parāda dzēšanu pret akciju kapitālu, saistību pārjaunojumu vai citas darbības un darījumus (no plāna īpaši izslēgta iespēja pārdod ūdensapgādes un kanalizācijas operatoru īpašumu, kas tiem nepieciešams pamatdarbības veikšanai, kamēr attiecīgajā reģionā nav noteikts jauns ūdensapgādes un kanalizācijas operators), parādnieka darbību kontrolei sanācijas plāna laikā vai īsāku laiku pilnvarotas uzraudzības struktūras iecelšanu, maksājumu atlikšanu, pilnīgu vai daļēju parādu atlaišanu, sabiedrības pārstrukturēšanu vai citas darbības un darījumus.

Ja plāns atbilst likumā noteiktajām prasībām (Komerclikuma 700. panta 1. punkts), tiesa pieņem nolēmumu, ar kuru pieņem plānu izskatīšanai kreditoru sapulcē un izdod rīkojumu par sapulces datuma paziņojuma publicēšanu komercreģistrā. Ja nepieciešams, pusei, kas ierosinājusi plānu, nosūta paziņojumu ar norādījumiem novērst konstatētās nepilnības. Lēmumu var pārsūdzēt septiņu dienu laikā.

Par plānu var balstot tikai kreditori, kuriem ir apstiprināti vai pārbaudīti prasījumi, vai kreditori, kuriem balsstiesības piešķīrusi tiesa. Kreditori balso atsevišķi pa tiesību aktos paredzētajām atsevišķajām kategorijām un var balsot, neatrodoties sapulcē, izmantojot notariāli apliecinātu pilnvarojumu ar kreditora parakstu. Katra kreditoru kategorija pieņem plānu ar vienkāršu attiecīgās kategorijas prasījumu vairākumu. Septiņu dienu laikā pēc balsojuma maksātnespējas tiesā var iesniegt iebildumus pret pieņemto plānu. Iebildumus var iesniegt arī kreditori, kas ir iesnieguši atzīšanas prasības saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu. Plāns ir noraidīts, ja pret to nobalso vairāk nekā puse kreditoru ar pieņemtiem prasījumiem, neatkarīgi no šo prasījumu kategorijas. Par plāna pieņemšanu komercreģistrā publicē paziņojumu.

Tiesa apstiprina sanācijas plānu, ja tas atbilst Komerclikuma 705. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, proti, ja ievērotas visas tiesību aktos paredzētās prasības, lai to pieņemtu dažādu kategoriju kreditori, ja to pieņēmis to kreditoru vairākums, kuriem ir vairāk nekā puse tiesas apstiprinātajos sarakstos iekļauto apstiprināto prasījumu, ja plāns paredz daļēju samaksu, vismaz viena no plānu pieņēmušo kreditoru kategorijām saņems daļēju samaksu, pret visiem vienas kategorijas kreditoriem ir vienlīdzīga attieksme, izņemot, ja aizskartie kreditori rakstiski atteikušies no iebildumiem pret plāna pieņemšanu, plāns nodrošina, ka nepiekritušam kreditoram un nepiekritušam parādniekam pienāksies tāds pats maksājums, kādu tie būtu saņēmuši, ja mantas sadale notiktu likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, neviens kreditors nesaņem vairāk, kā tam pienākas saskaņā ar apstiprināto prasījumu, partneriem vai kapitāldaļu turētājiem ienākumus neizmaksā, kamēr nav pilnībā un galīgi apmierināti tās kreditoru kategorijas prasījumi, kuru intereses skar plāns, par labu individuālajiem komersantiem, partneriem ar neierobežotu atbildību un to ģimenēm nemaksā uzturlīdzekļus, kas pārsniedz tiesas noteikto summu, kamēr nav pilnībā un galīgi apmierināti tās kreditoru kategorijas prasījumi, kuru intereses skar plāns. Ja kreditoru sapulcē ir pieņemti vairāki plāni un tie visi atbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām, tiesa apstiprina plānu, kuru pieņēmuši kreditori, kuru prasījumi pārsniedz pusi no pieņemtajiem prasījumiem.

Sanācijas plānu var pieņemt Bulgārijas tiesas uzsāktā papildu maksātnespējas procesā, ja komersantam Bulgārijā ir būtiski aktīvi, ar pamatprocesa, kurā komersantu par maksātnespējīgu atzinusi ārvalsts tiesa, administratora piekrišanu.

Ar lēmumu par sanācijas plāna apstiprināšanu tiesa uzdod slēgt procesu un ieceļ plānā ierosināto vai kreditoru komitejas ievēlēto uzraudzības struktūru. Lēmumu par sanācijas plāna apstiprināšanu un lēmumu, ar kuru noraida kreditoru sapulcē pieņemto plānu, kas paredzēts parādnieka uzņēmuma sanācijai, var pārsūdzēt septiņu dienu laikā pēc tā ierakstīšanas komercreģistrā.

Tiesas apstiprinātais plāns ir obligāts parādniekam un visiem kreditoriem, kuriem ir prasījumi par parādiem, kas radušies pirms lēmuma par maksātnespējas procesa sākšanu. Katrs kreditors var pieteikties izpildes rīkojumam saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 405. pantā paredzēto kārtību, lai varētu panākt pārveidotā prasījuma piedziņu neatkarīgi no tā summas.

Ja parādnieks neizpilda saistības attiecībā uz sanācijas plāna īstenošanu, kreditori, kuru prasījumu summa ir vismaz 15 % no kopējās saskaņā ar plānu pārveidoto prasījumu summas, vai tiesas ieceltā uzraudzības struktūra var lūgt tiesu atsākt maksātnespējas procesu, neattiecinot prasību pierādīt maksātnespēju vai parādsaistību pārmērīgumu. Šādā gadījumā paliek neskarts plāna konvertējošais efekts uz kreditoru tiesībām un nodrošinājumu. Atjaunotajā maksātnespējas procesā neveic sanācijas procesu.

Ja apstiprinātajā sanācijas plānā ir paredzēta uzņēmuma vai tā daļas pārdošana, pārdošanas līgums jānoslēdz viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums, ar kuru apstiprināts plāns. Ja pārdošanas līgums apstiprinātajā sanācijas plānā noteiktajā laikposmā netiek noslēgts, ikviena puse var mēneša laikā pēc pārdošanas līguma noslēgšanai paredzētā viena mēneša laikposma beigām lūgt maksātnespējas tiesu pasludināt līgumu par noslēgtu. Ja neviena no pusēm nelūdz pasludināt līgumu par noslēgtu un kreditors ir iesniedzis pieteikumu, maksātnespējas tiesa atsāk procesu un pasludina parādnieku par maksātnespējīgu.

Papildus sanācijas plāna pieņemšanai Komerclikumā paredzēta vēl viena iespēja, kā parādniekam un kreditoriem vienoties. Parādnieks bez administratora pārstāvības jebkurā procesa stadijā var pastāvīgi noslēgt rakstisku vienošanos par parādu nokārtošanu ar visiem kreditoriem, kuriem ir pieņemti prasījumi. Ja vienošanās atbilst likumā noteiktajām prasībām, tiesa aptur procesu, ja saskaņā ar Komerclikuma 694. panta 1. punktu ir celtas prasības par fakta konstatēšanu, kas apstrīd apstiprināto prasījumu esību. Spriedumu var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no dienas, kad tas ierakstīts komercreģistrā.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Pēdējā kreditoru sapulcē tiek pieņemts lēmums par maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo nepārdodamo personīgo īpašumu, kā arī var noteikt, ka parādniekam atdodams mazvērtīgs personīgais īpašums vai debitoru parādi, kuru atgūšana būtu pārmērīgi sarežģīta. Administrators, rīkojoties saskaņā ar tiesas rīkojumu, nogulda bankā naudas summu, kas galīgās sadales laikā atvēlēta neatgūtajiem vai apstrīdētajiem prasījumiem.

Pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas vispārējo atsavināšanu atceļ un aizsardzības pasākumu izbeidz ex officio, sākot ar dienu, kad stājas spēkā lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Maksātnespējas procesā neiesniegti prasījumi un neizmantotas tiesības zaudē spēku. Prasījumi, kas nav tikuši apmierināti maksātnespējas procesā, tiek dzēsti, izņemot, ja procesu atsāk saskaņā ar Komerclikuma 744. panta 1. punktu (ja gada laikā no dienas, kad apturēts process, tiek atbrīvotas apstrīdētajiem prasījumiem paredzētās summas vai atklājas aktīvi, par kuriem maksātnespējas procesa laikā nebija zināms).

Ja parādnieks ir noslēdzis vienošanos par parādu nokārtošanu ar visiem kreditoriem, kuriem ir pieņemti prasījumi, un maksātnespējas process ir izbeigts, kreditori var izmantot aizsardzības līdzekļus saskaņā ar vispārējo civiltiesisko kārtību, ja Komerclikumā nav paredzēts citādi. Ja parādnieks neizpilda vienošanos par parādu nokārtošanu, kreditori, kuru prasījumu summa ir vismaz 15 % no kopējās prasījumu summas, var lūgt atsākt maksātnespējas procesu, neattiecinot prasību pierādīt maksātnespēju vai parādsaistību pārmērīgumu.

Kad pēc sanācijas plāna apstiprināšanas maksātnespējas procesu izbeidz, sākas jauns likumisks noilguma termiņš saskaņā ar Likuma par saistībām un līgumiem 110. pantu attiecībā uz saistībām, kas radušās pirms dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, skaitot no dienas, kad stājies spēkā lēmums par sanācijas plāna apstiprināšanu, ja attiecīgās saistības ir jānokārto nekavējoties, vai no dienas, kad iestājies saistību izpildes termiņš, ja sanācijas plāns paredz tā atlikšanu. Saskaņā ar Saistību un līgumu likuma 110. pantu visi prasījumi izbeidzas, kad pagājis piecu gadu likumiskais noilguma termiņš, ja tiesību aktos nav paredzēts citādi. Ja ir iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa atsākšanu, likumā noteiktais apstiprināto prasījumu noilguma termiņš tiek apturēts uz atsākšanas procesa laiku. Kreditors var pieteikties izpildes rīkojuma saņemšanai attiecībā uz tā pārvērsto lasījumu neatkarīgi no summas, balstoties uz tiesas apstiprināto sanācijas plānu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas procesa izdevumos ietilpst:

  • par maksātnespējas procesu maksājamā zīmognodeva un citi izdevumi, kas radušies līdz faktiskajai dienai, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu,
  • administratora atlīdzība,
  • parādnieka uzņēmuma strādnieku un darbinieku prasījumi, ja tas nav pārtraucis komercdarbību,
  • izdevumi par maksātnespējīgā parādnieka mantas palielināšanu, pārvaldību, novērtēšanu un sadali,
  • parādniekam un tā ģimenei izmaksātie uzturlīdzekļi.

Ja maksātnespējas lūgumrakstu iesniedzis parādnieks, zīmognodeva nav jāmaksā avansā. Zīmognodevu apmaksā no maksātnespējīgā parādnieka mantas, kad aktīvus sadala. Ja maksātnespējas pieteikumu iesniedz kreditors un ja kopkreditors procesā ir atzīts par pusi, zīmognodevu iekasē no kreditora vai no puses, kas atzīta par kopkreditoru.

Lai sāktu maksātnespējas procesu, ja ar parādnieka pieejamajiem aktīviem nepietiek, lai segtu maksātnespējas procesa sākotnējos izdevumus vai ja maksātnespējas procesa laikā tiek konstatēts, ka ar parādnieka pieejamajiem aktīviem nepietiek, lai segtu maksātnespējas procesa izdevumus, tiesa nosaka summu, kāda parādniekam vai kreditoram iepriekš jāsamaksā tiesas noteiktajā termiņā. Tiesa nosaka sākotnējos maksātnespējas procesa izdevumus, ņemot vērā pagaidu administratora pašreizējo atlīdzību un aplēstos maksātnespējas procesa izdevumus. Ja parādnieks ir pilnsabiedrība, tiesa pieņem lēmumu par izdevumu priekšapmaksu, ņemot vērā to partneru mantu, kuru atbildība nav ierobežota.

Sākoties maksātnespējas procesam, izdevumus sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Šim mērķim tiesa var izdot rīkojumu, ar kuru pilnvaro administratoru veikt nepieciešamās izmaksas.

Ja process atrodas maksātnespējīgā parādnieka mantas palielināšanas stadijā, zīmognodevu nemaksā iepriekš. Zīmognodevu neiekasē, ja ar maksātnespēju saistītie apstākļi tiek ievadīti komercreģistrā, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un rīkojumu, kā arī ierakstot vai dzēšot piedziņas vai vispārējas atsavināšanas atzīmi.

Procesā, kas sākts pēc lūguma atcelt darījumu, pamatojoties uz Komerclikuma 645., 646. un 647. pantu un Likuma par saistībām un līgumiem 135. pantu, zīmognodevu nemaksā iepriekš neatkarīgi no tiesas līmeņa. Ja lūgumu apmierina, zīmognodevu iekasē no puses, kas zaudējusi tiesvedībā. Ja lūgumu noraida, zīmognodevu sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Ja lūgumu atcelt darījumu iesniedzis administrators un tas ir ticis noraidīts, trešām personām radušos maksātnespējas procesa izdevumus sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Zīmognodevu iepriekš nemaksā par prasību par fakta konstatēšanu, ko cēlis kreditors vai parādnieks saskaņā ar Komerclikuma 694. pantu. Ja prasību noraida, prasības iesniedzējs sedz izdevumus.

Kreditora prasījumu, kas iesniegts pēc tam, kad beidzies likumā noteiktais iesniegšanas termiņš, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šī termiņa beigām, pievieno apstiprināto prasījumu sarakstam un apstiprina likumā noteiktajā kārtībā. Papildu izdevumus, kas radušies pieņemšanas brīdī, apmaksā kreditors, kurš iesniedzis prasību.

Izdevumus, kas radušies par parādnieka vai administratora ierosināto sanācijas plānu, sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas, bet pārējos gadījumos tos sedz puse, kas ierosinājusi plānu. Ja sanācijas plāns neparedz ko citu, tiesa uzdod parādniekam maksāt zīmognodevu un radušos izdevumus.

Izdevumus par naudā pārvēršamā īpašuma saglabāšanu, kamēr tas nav nonācis pircēja valdījumā, sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Izdevumus, kas radušies par parādniekam piederošo un tā strādniekiem un darbiniekiem iznomāto dzīvojamo fondu, sedz pārdevējs.

Pēc pārvērsto aktīvu sadales prasījumus par izdevumiem, kas radušies maksātnespējas procesā, apmierina pēc tam, kad apmierināti nodrošinātie prasījumi un tādi prasījumi, attiecībā uz kuriem izmanto aizturējuma tiesību.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Komerclikums paredz aizsardzības pasākumus, kas aizsargā maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditorus no parādnieka veiktajām darbībām un noslēgtajiem darījumiem, kuru mērķis ir samazināt maksātnespējīgā parādnieka mantu un kaitēt kreditoru interesēm. Tiesību aktos ievieš “aizdomīgā laikposma” jēdzienu — neatspēkojamu prezumpciju, ka kreditoru intereses ir tikušas aizskartas, ja šajā laikposmā ir veiktas noteiktas darbības vai noslēgti noteikti darījumi. Aizdomīgā laikposma ilgums ir dažāds un atkarīgs no darījuma veida, kuram piemēro likumisko kaitīguma prezumpciju. Noteiktiem darījumiem un darbībām aizdomīgais laikposms sākas no maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību iestāšanās dienas, bet ne agrāk kā gadu, pirms iesniegts lūgumraksts par maksātnespējas procesa uzsākšanu, un beidzas dienā, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Citos gadījumos tas ilgst trīs gadus, divus gadus vai gadu pirms dienas, kad iesniegts lūgumraksts par maksātnespējas procesa uzsākšanu, un ietver laikposmu no dienas, kad iesniegts lūgumraksts par maksātnespējas procesa uzsākšanu, līdz dienai, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Par kaitīgām uzskata arī noteiktas darbības un darījumus, kas noslēgti pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, pārkāpjot noteikto kārtību, t. i., bez iepriekšējas administratora piekrišanas.

Darbību un darījumu veidi, kuru kaitīgumu prezumē saskaņā ar Komerclikumu, ir izsmeļoši definēti un veido divas kategorijas: spēkā neesoši un neizpildāmi pret maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem.

Spēkā neesošiem darījumiem piemēro Komerclikuma 646. panta 1. punktu. Šis pants paredz, ka attiecībā uz kreditoriem nav spēkā turpmāk minētās darbības un darījumi, ja tos, pārkāpjot noteikto procesuālo kārtību, veic vai noslēdz pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu:

  1. tāda parāda nokārtošana, kas radies pirms lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu;
  2. ķīlas vai hipotēkas nodibināšana uz maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošām tiesībām vai aktīvu;
  3. darījums par tiesībām vai aktīvu, kas ir daļa no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Citiem kaitīgu darbību un darījumu veidiem, ko var atzīt par neizpildāmiem, piemēro Komerclikuma 645. panta 3. punkta, 646. panta 2. punkta un 647. panta, kā arī Likuma par saistībām un līgumiem 135. panta noteikumus. Lai attiecīgās darbības un darījumi kļūtu neizpildāmi pret maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, tiem jābūt pasludinātiem par neizpildāmiem ar galīgu spriedumu.

Saskaņā ar Komerclikuma 646. panta 2. punktu par neizpildāmām pret kreditoriem attiecīgajos termiņos var tikt pasludinātas šādas parādnieka pēc maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību iestāšanās veiktās darbības vai noslēgtie darījumi:

  1. priekšlaicīga saistības nokārtošana neatkarīgi no nokārtošanas veida — viena gada laikā pirms maksātnespējas procesa lūgumraksta iesniegšanas;
  2. hipotēkas vai ķīlas nodibināšana, lai nodrošinātu iepriekš nenodrošinātu prasījumu pret parādnieku — viena gada laikā pirms maksātnespējas procesa lūgumraksta iesniegšanas;
  3. parādnieka priekšlaicīga tādas saistības nokārtošana, kam iestājies izpildes un samaksas termiņš, neatkarīgi no nokārtošanas veida — sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa lūgumraksta iesniegšanas.

Ja kreditors ir apzinājies, ka parādnieks ir maksātnespējīgs vai tā parādsaistības ir pārmērīgas, aizdomīgu laikposmu pirmajos divos gadījumos pagarina līdz diviem gadiem, trešajā — līdz gadam. Apzināšanos prezumē, ja parādnieks un kreditors ir saistītas personas vai ja kreditors ir zinājis vai būtu varējis zināt par apstākļiem, kas pamatoti ļauj secināt, ka parādnieks ir maksātnespējīgs vai tā parādsaistības ir pārmērīgas.

Pirmajā un trešajā gadījumā nevar atsaukties uz neizpildāmību, ja saistība tiek nokārtota parādnieka parastās komercdarbības gaitā un ja:

  • tā atbilst noteikumiem, par kādiem vienojušās puses, un rodas vienlaikus ar līdzvērtīgu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu parādniekam vai 30 dienu laikā no dienas, kad iestājies maksājamās saistības termiņš, vai
  • pēc samaksas veikšanas kreditors ir parādniekam piegādājis līdzvērtīgas preces vai sniedzis pakalpojumus.

Uz neizpildāmību nevar atsaukties otrajā gadījumā, ja ir izveidota ķīla vai hipotēka:

  • pirms aizdevuma piešķiršanas parādniekam vai reizē ar to,
  • lai aizstātu citu lietisku nodrošinājumu, kas var netikt atzīts par neizpildāmu saskaņā ar Komerclikuma 41. nodaļas I sadaļā paredzētajiem noteikumiem,
  • lai nodrošinātu aizdevumu, kas piešķirts, lai iegūtu ieķīlāto vai ar hipotēku apgrūtināto aktīvu.

Spēkā neesība saskaņā ar Komerclikuma 646. panta 2. punktu neskar trešo personu tiesības, kas iegūtas labticīgi par atlīdzību pirms pieteikuma reģistrēšanas, ar kuru celta prasība par darījuma atcelšanu. Ja trešā persona ir saistīta ar parādnieku vai personu, ar kuru parādnieks vedis sarunas, ļaunticību prezumē, kamēr nav pierādīts pretējais.

Valsts publiski tiesiskos un privāttiesiskos prasījumus, kuru izpilde notiek privāttiesiskā kārtībā un kurus parādnieks ir apmierinājis, nevar atzīt par spēkā neesošiem attiecībā pret maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem iepriekš minētajā kārtībā.

Saskaņā ar Komerclikuma 647. panta 1. punktu attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem par spēkā neesošām var tikt atzītas šādas parādnieka darbības un darījumi, ja tos veic norādītajos termiņos:

  1. bezatlīdzības darījumi (izņemot parastos ziedojumus), kas noslēgti ar personu, kura ir saistīta ar parādnieku, trīs gadu laikā pirms dienas, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu;
  2. bezatlīdzības darījumi, kas noslēgti divu gadu laikā pirms dienas, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu;
  3. darījumi zem tirgus vērtības, kas noslēgti divu gadu laikā pirms pieteikuma par maksātnespējas procesu uzsākšanas, bet ne pirms maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību iestāšanās;
  4. hipotēkas, ķīlas vai personīgi nodrošinājumi, kas attiecībā uz trešo personu saistībām izveidoti gada laikā pirms pieteikuma par maksātnespējas procesu uzsākšanas, bet ne pirms maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību iestāšanās;
  5. hipotēkas, ķīlas vai personīgi nodrošinājumi, kas attiecībā uz trešo personu saistībām par labu kreditoram, kas ir saistīts ar parādnieku, izveidoti divu gadu laikā pirms pieteikuma par maksātnespējas procesu uzsākšanas, bet ne pirms maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību iestāšanās;
  6. kreditoriem kaitīgi darījumi, kas noslēgti ar personu, kura ir saistīta ar parādnieku, divu gadu laikā pirms pieteikuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu iesniegšanas.

Sabiedrību likuma 647. panta 1. punkts attiecas arī uz parādnieka veiktajām darbībām un noslēgtajiem darījumiem laikā no pieteikuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu iesniegšanas līdz lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu pieņemšanas dienai. Spēka zaudēšana neskar trešo personu tiesības, kas iegūtas labticīgi par atlīdzību pirms pieteikuma reģistrēšanas.

Ieskaitu var pasludināt par spēkā neesošu attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem arī, ja kreditors ieguvis prasījuma tiesības un saistība pret parādnieku radusies pirms lēmuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu, prasījuma tiesību iegūšanas vai saistības rašanās brīdī apzinoties, ka parādnieks ir maksātnespējīgs vai tā parādsaistības ir pārmērīgas, vai ka ir iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Neatkarīgi no laika, kad radies savstarpējs parāds, ieskaits, kuru parādnieks veic pēc maksātnespējas vai pārmērīgu parādsaistību pasludināšanas, bet ne agrāk kā gadu pirms dienas, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, nav spēkā attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, izņemot to parāda daļu, ko kreditors saņemtu sadales laikā pēc aktīvu pārvēršanas naudā.

Likuma par saistībām un līgumiem 135. pantā regulētas prasības, kuras administrators vai kreditors var celt, lai panāktu kaitīgu parādnieka darbību atcelšanu, ja šo darbību kaitīgās sekas parādniekam ir bijušas zināmas. Ja rīcība izdarīta peļņas nolūkā, prezumē, ka pusei, ar kuru parādnieks ved sarunas, ir zināms par kaitējumu. Spēkā neesība neskar trešo personu tiesības, kas iegūtas labticīgi par atlīdzību pirms pieteikuma reģistrēšanas, ar kuru celta prasība par darījuma atcelšanu. Kamēr nav pierādīts pretējais, prezumē, ka trešai personai ir bijuši zināmi apstākļi, ja tā ir parādnieka laulātais, augšupējais, lejupējais, brālis vai māsa. Ja darbību veic pirms prasījuma rašanās, tā ir spēkā neesoša tikai tad, ja to parādnieks vai persona, ar kuru parādnieks vedis sarunas, veikusi ar mērķi kaitēt kreditoram.

Prasību, kurā lūdz atzīt par spēkā neesošām vai atcelt darbības vai darījumus attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, kā arī saistītās prasības par faktisko izpildi, lai palielinātu maksātnespējīgā parādnieka mantu, var celt administrators vai administratora bezdarbības gadījumā — jebkurš maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditors. Ja prasījumu iesniedzis kreditors, tiesa pēc savas iniciatīvas nosaka administratoru par līdzprasītāju. Ja prasījumu iesniedzis kreditors, nav pieļaujama otra prasība par to pašu prasījumu. Tomēr otrais kreditors var lūgt tiesu to atzīt par līdzprasītāju, pirms lietā notikusi pirmā sēde. Galīgais spriedums ir spēkā un izpildāms attiecībā pret parādnieku, administratoru un visiem kreditoriem.

Ja tiesa pasludinājusi darījumu par spēkā neesošu attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem, trešās personas sniegtos aktīvus atdod un, ja šie aktīvi nav iekļauti maksātnespējīgā parādnieka mantā vai pastāv naudas parāds, trešo personu procesā uzskata par kreditoru.

Prasība atcelt darījumu, kuru cēlis administrators galvenajā vai papildu maksātnespējas procesā, kurā komersantu par maksātnespējīgu atzinusi ārvalsts tiesa, vai papildu maksātnespējas procesā, kuru ierosinājusi Bulgārijas tiesa, ja komersantam Bulgārijā ir būtiski aktīvi, ir uzskatāma par celtu abos procesos.

Lapa atjaunināta: 18/02/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja - Čehija

Tiesiskais regulējums

Maksātnespējas procesus Čehijas Republikā galvenokārt regulē Likums Nr. 182/2006 par maksātnespēju un maksātnespējas procesiem (Zákon č. 182/2006 Sb., o úpadku a způsobech jeho řešení) (Maksātnespējas likums), ko papildina Likums Nr. 99/1963, Civilprocesa likum (Zákon č. 99/1963 Sb., občanský soudní řád).

Vēl viens būtisks instruments ir Likums Nr. 312/2006 par maksātnespējas administratoriem (Zákon č. 312/2006 Sb., o insolvenčních správcích), kas (kopā ar Maksātnespējas likumu) veido maksātnespējas administratoru profesijas tiesisko regulējumu.

Šo normatīvo aktu spēkā esošās redakcijas atrodamas Saite atveras jaunā logāšeit.

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procesu var ierosināt pret fiziskām un juridiskām personām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav uzņēmējdarbības vienības.

Maksātnespējas procesa veidi (bankrots, reorganizācija, parādu atvieglojumi) savstarpēji atšķiras ar to, kādām personām tie ir paredzēti. Bankrota pieteikumu var iesniegt pret visām personām, bet reorganizācija ir paredzēta tikai uzņēmumiem, savukārt parādu atvieglojumi —galvenokārt personām, kas nav uzņēmumi (kā aprakstīts tālāk).

Maksātnespējas procesu nevar ierosināt pret valsti, autonomām pašvaldībām, politiskām partijām un kustībām vēlēšanu laikā, kā arī pret atsevišķām citām personām, kas pēc būtības galvenokārt ir publiskas personas. Uz finanšu iestādēm un apdrošināšanas uzņēmumiem attiecas īpaši noteikumi.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Maksātnespēja vai gaidāma maksātnespēja

Maksātnespējas process ir tiesisks process par parādnieka maksātnespēju vai gaidāmu maksātnespēju un veidiem, kā to risināt. Tādējādi galvenais priekšnosacījums ir tas, ka ir jābūt maksātnespējas vai gaidāmas maksātnespējas stāvoklim.

Parādnieks ir maksātnespējīgs, ja (šie ir kumulatīvi nosacījumi):

  • parādniekam ir vairāki kreditori;
  • parādniekam ir finansiālas saistības, kuru izpildes termiņš ir nokavēts par vairāk nekā 30 dienām;
  • nespēj pildīt šīs saistības.

Jo īpaši parādnieku uzskata par maksātnespējīgu, ja tas ir pārtraucis būtiskas parāda daļas maksāšanu vai nepilda šādas saistības ilgāk par trim mēnešiem pēc termiņa beigām, vai ja kādu no atbilstošajiem monetārajām prasījumiem pret parādnieku nevar apmierināt ar piespiedu izpildi vai apķīlāšanu.

Parādnieks, kas ir uzņēmējdarbības vienība (juridiska vai fiziska persona), ir maksātnespējīgs arī tad, ja tam ir pārmērīga parādu nasta. Parādniekam ir pārmērīga parādu nasta, ja tam ir vairāki kreditori un kopējais saistību apmērs pārsniedz parādnieka aktīvu vērtību.

Gaidāma maksātnespēja ir situācija, kurā, ņemot vērā visus apstākļus, var pamatoti pieņemt, ka parādnieks nevarēs pienācīgi un savlaicīgi izpildīt nozīmīgu daļu no savām finansiālajām saistībām.

Maksātnespējas procesu veidi

Čehijas tiesībās izdala trīs galvenos veidus, kā maksātnespējas procesā risina parādnieka maksātnespējas vai gaidāmas maksātnespējas jautājumu:

  • bankrots (konkurs);
  • reorganizācija (reorganizace);
  • parādu atvieglojumi (oddlužení).

Maksātnespējas likumā nav noteikts, kurš no dažādajiem maksātnespējas veidiem konkrētajam parādniekam ir jāpiemēro, bet gan ir atstāta izvēles iespēja. Papildus likvidācijas procesam (bankrotam) pastāv arī rehabilitācijas elements (reorganizācija un parādu atvieglojumi). Parādnieka maksātnespējas risināšanas atbilstošo veidu izvēlas, ņemot vērā vislabāko iespējamo iznākumu kreditoriem.

Bankrots ir vispārīgs veids, kā risināt maksātnespējas jautājumu; šajā gadījumā, pamatojoties uz bankrota rīkojumu, kreditoru veiktos prasījumus lielā mērā apmierina no līdzekļiem, kas iegūti aktīvu pārdošanas rezultātā. Neapmierinātie prasījumi vai to daļas netiek dzēsti, ja vien likums nenosaka citādi. Šo maksātnespējas metodi vienmēr piemēro gadījumos, kad nav iespējams izmantot reorganizāciju vai parādu atvieglojumus kā mērenāku pret parādnieku vērstu procesu vai kad procesa gaitā ir kļuvis skaidrs, ka šīs metodes turpināt nav iespējams.

Reorganizāciju var izmantot, lai risinātu tādu parādnieku maksātnespēju vai gaidāmo maksātnespēju, kuri ir uzņēmējdarbības vienības. Šī metode ietver uzņēmuma reorganizāciju. Parasti tiek sagaidīts, ka kreditoru prasījumi tiks apmierināti pakāpeniski, saglabājot parādnieka uzņēmuma darbību, saskaņā ar vadības atveseļošanai paredzētajiem pasākumiem atbilstoši reorganizācijas plānam, ko apstiprinājusi maksātnespējas tiesa. Kreditori uzrauga plāna izpildes gaitu.

Parādu atvieglojumi ir veids, kā risināt tādu parādnieku maksātnespēju vai gaidāmu maksātnespēju, kuri ir fiziskas personas (neatkarīgi no tā, vai tās veic uzņēmējdarbību vai ne) vai juridiskas personas, kas nav uzņēmējdarbības vienības. Piemērojot šo maksātnespējas metodi, vairāk ņem vērā sociālos apsvērumus nekā ekonomiskos aspektus. Tās mērķis ir dot parādniekiem “jaunu atskaites punktu” un motivēt tos aktīvi piedalīties savu parādu dzēšanā. Parasti parādniekiem ir jābūt spējīgiem pilnībā segt maksātnespējas administratora honorāru un viņa skaidras naudas izdevumus, vismaz tāda paša apmēra summu pārējiem kreditoriem, kā arī pilnībā segt likumīgus uzturēšanas prasījumus un tās personas nodevas, kura sagatavojusi pieteikumu par parādu atvieglojumiem. Dažām debitoru kategorijām (vecuma vai invaliditātes pensiju saņēmējiem, vai tiem, kas spēj apmierināt kreditoru prasījumus noteiktā procentuālā apmērā) var piešķirt parādu atvieglojumus īsākā laika posmā. Tiek pieņemts, ka nodrošināto kreditoru prasījumi tiks apmierināti no nodrošinājuma. Vienlaikus mērķis ir samazināt valsts budžeta tēriņus tādu personu rehabilitācijai, kuras nonākušas sociālās krīzes situācijā. Parādu atvieglojumus var īstenot, pārvēršot maksātnespējīgā parādnieka mantu naudas izteiksmē vai apvienojot atmaksas grafika izveidi ar maksātnespējīgā parādnieka mantas pārvēršanu naudas izteiksmē.

Kas var ierosināt maksātnespējas procesu?

Maksātnespējas procesu var ierosināt tikai tad, kad ir iesniegts pieteikums. Process tiek uzsākts dienā, kad maksātnespējas pieteikums nonāk tiesā, kurai ir atbilstošā jurisdikcija attiecīgajā lietā. Maksātnespējas pieteikumus var iesniegt gan parādnieki, gan kreditori, izņemot gaidāmas maksātnespējas gadījumus, kad tos var iesniegt tikai parādnieks.

Parādniekiem, kas ir uzņēmējdarbības vienības (fiziskas vai juridiskas personas), bez nepamatotas kavēšanās ir jāiesniedz maksātnespējas pieteikums, tiklīdz tie uzzina vai, izrādot pienācīgu rūpību, tiem būtu jāuzzina par maksātnespēju.

Bankrota ierosināšana

Maksātnespējas tiesa izdod bankrota rīkojumu kā atsevišķu nolēmumu. Ārkārtas gadījumos šo nolēmumu var apvienot ar maksātnespējas lēmumu (ja parādnieks ir persona, kas nevar izmantot reorganizāciju vai parādu atvieglojumus). Bankrota pasludināšana stājas spēkā tad, kad bankrota rīkojums ir publicēts maksātnespējas reģistrā.

Reorganizācijas ierosināšana

Reorganizāciju ierosina ar maksātnespējas tiesas atļauju, ko izdod uz parādnieka vai reģistrēta kreditora pieteikuma pamata.

Reorganizācijas atļauju var piešķirt tad, ja (šie ir nekumulatīvi nosacījumi):

  • kopējais gada neto apgrozījums pēdējā pārskata periodā pirms maksātnespējas pieteikuma ir bijis vismaz CZK 50 000 000; vai
  • parādniekam ir vismaz 50 darbinieku; vai
  • vienlaikus ar maksātnespējas pieteikumu vai ne vēlāk kā dienā, kad ir pieņemts maksātnespējas pieteikums, tiesā iesniedz reorganizācijas plānu, ko atbalsta vismaz puse no nodrošinātajiem kreditoriem (aprēķināts atbilstoši prasījumu kopējai summai) un vismaz puse no nenodrošinātajiem kreditoriem (aprēķināts, pamatojoties uz prasījumu summu).

Reorganizācija nav pieļaujama, ja parādnieks ir likvidācijas procesā esoša juridiska persona, vērtspapīru tirgotājs vai vienība, kurai saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem ir tiesības tirgoties preču biržā.

Maksātnespējas tiesa atļauj veikt reorganizāciju, ja ir izpildīti attiecīgie tiesiskie nosacījumi. Nav paredzētas tiesības pārsūdzēt lēmumu.

Maksātnespējas tiesa noraida pieteikumu par reorganizācijas atļaujas saņemšanu, ja: a) ņemot vērā visus apsvērumus, var pamatoti pieņemt, ka pastāv negodīgs nolūks; b) pieteikumu atkārtoti ir iesniegusi persona, kura jau iepriekš ir iesniegusi pieteikumu par reorganizāciju, ko ir izskatījusi tiesa; vai c) pieteikumu ir iesniedzis kreditors, kurš nav apstiprināts kreditoru sapulcē. Šādus nolēmumus pārsūdzēt var tikai personas, kas iesniedza pieteikumu.

Parādu atvieglojumu uzsākšana

Pieteikumu par parādu atvieglojumiem iesniedz parādnieks, izmantojot noteiktu veidlapu, un attiecīgā gadījumā to iesniedz kopā ar maksātnespējas pieteikumu (ja maksātnespējas procesu nav ierosinājis kreditors). Pastāv ierobežojums, kas nosaka, ka parādu atvieglojumu pieteikumu parādnieka vietā iesniedz advokāts, notārs, tiesu izpildītājs, maksātnespējas administrators vai persona, kas pilnvarota darbam sabiedrības labā. Parādniekiem ir tiesības pašiem iesniegt pieteikumu, ja viņiem ir universitātes grāds tiesību zinātnē vai ekonomikā.

Pieteikumā par parādu atvieglojumiem un tā pielikumos jo īpaši jāietver dati par parādnieka līdzšinējiem un plānotiem ienākumiem, aktīvu saraksts un ar zvērestu apliecināts paziņojums, kurā norādīts, ka, sagatavojot maksātnespējas pieteikumu, viņš ir brīdināts par viņa pienākumiem maksātnespējas procesā, ka, dzēšot parādu, viņš pienācīgi segs kreditoru prasījumus, ka viņš pieliks visus centienus, ko no viņa pamatoti varētu sagaidīt, pilnīgai prasījumu apmierināšanai, ka viņš pildīs visus pienākumus atbilstoši Maksātnespējas likumam un lēmumam par parādu atvieglojumu apstiprināšanu, un ka viņš deklarēs visus savus ienākumus.

Maksātnespējas tiesa piešķir atļauju piemērot parādu atvieglojumus, ja ir izpildīti nosacījumi. Tā noraida parādu atvieglojuma pieteikumu, ja, ņemot vērā visus apstākļus, tā var pamatoti uzskatīt, ka pastāv negodīgs nodoms vai parādnieks nespēj veikt minimālo atmaksu. Minimālajai atmaksai pilnībā jāsedz maksātnespējas administratora atlīdzība un izdevumi, nenomaksātie un pastāvīgie uzturēšanas izdevumi, atlīdzība personai, kura sagatavo pieteikumu par parādu atvieglojumu, kā arī noteiktu summu, kas maksājama parastajiem nenodrošinātajiem kreditoriem. Maksātnespējas tiesa noraida pieteikumu par parādu atvieglojumiem arī tad, ja līdzšinējie procesa rezultāti liecina par to, ka parādnieka rīcība, pildot pienākumus maksātnespējas procesā, ir bijusi bezatbildīga vai nolaidīga. Tiesa noraida arī pieteikumus, ja parādniekam a) iepriekšējos desmit gados ir piešķirts parādu atvieglojums, b) iepriekšējos piecos gados parādu atvieglojums ir izbeigts negodprātīga nodoma dēļ vai c) pēdējos trīs mēnešos ir izbeigta tiesvedība, tam atsaucot pieteikumu. Pieteikumi netiek noraidīti iepriekš minēto iemeslu dēļ, ja parādnieks saistības ir uzņēmies pamatotu iemeslu dēļ vai ja pastāv ievērojama neatbilstība starp parāda summu un sniegtajiem pakalpojumiem. Pārsūdzēt pieteikuma atteikumu ir tiesības tikai parādniekam.

Kad ierosinātais maksātnespējas process stājas spēkā?

Ierosinātais maksātnespējas process stājas spēkā tad, kad maksātnespējas reģistrā ir publicēts paziņojums, ar ko pasludina maksātnespējas procesa ierosināšanu (sk. tālāk). Ierosināšanas sekas turpinās līdz maksātnespējas procesa beigām, ja vien tiesību akti attiecībā uz kādu no maksātnespējas veidiem neparedz citādi.

Pagaidu pasākumi pirms lēmuma par maksātnespēju pieņemšanas

Maksātnespējas tiesa ex officio var noteikt pagaidu pasākumus, pirms tā pieņem lēmumu par maksātnespējas pieteikumu, ja vien tiesību akti neparedz citādi. Personām, kuras pieprasa pagaidu pasākumus, ko maksātnespējas tiesa citādi varētu ierosināt pēc savas iniciatīvas, nav jāiesniedz nodrošinājums. Pieprasot noteikt pagaidu pasākumu, parādniekam nav jāiesniedz nodrošinājums.

Ar pagaidu pasākumiem maksātnespējas tiesa var cita starpā:

  • iecelt pagaidu pilnvarnieku;
  • ierobežot atsevišķas ar maksātnespējas procesa ierosināšanu saistītās sekas;
  • rīkojumu jebkuram no maksātnespējas pieteicējiem iesniegt nodrošinājumu, kas sedz atlīdzību par kaitējumu vai citiem zaudējumiem, kuri radušies parādniekam.

Maksātnespēju reģistrs

Informāciju par maksātnespējas procesiem publicē maksātnespējas reģistrā, ko pārvalda Tieslietu ministrija (Ministerstvo spravedlnosti). Reģistrs ir elektroniska valsts pārvaldes informācijas sistēma, ko var aplūkot vietnē Saite atveras jaunā logāhttps://isir.justice.cz.

Maksātnespējas reģistrs ir izveidots galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu maksimālu publicitāti par maksātnespējas procesiem un varētu pārraudzīt to gaitu. Reģistrā publicē maksātnespējas tiesas lēmumus, kas pieņemti maksātnespējas procesos un saistītos strīdos, lietas materiālu pieteikumus un citu informāciju atbilstoši Maksātnespējas likumam vai maksātnespējas tiesas lēmumam.

Maksātnespējas reģistrs ir publiski pieejams (izņemot noteiktu informāciju), un ikvienam ir tiesības ar to iepazīties, kopēt to un veikt izrakstus no tā.

Papildus tam, ka maksātnespējas reģistrs kalpo kā informācijas avots, tas ir arī nozīmīgs rīks dokumentu piegādes procesā, proti, to izmanto, lai piegādātu vairumu tiesas nolēmumu un citu dokumentu. Maksātnespējas reģistrā par maksātnespējas procesu parasti paziņo divās stundās pēc pieteikuma iesniegšanas (tiesas darba laikā). Pēc tam visus tiesas nolēmumus un citus dokumentus publicē maksātnespējas reģistrā. Tas visiem dod iespēju aplūkot informāciju par Čehijas Republikā notiekošajiem maksātnespējas procesiem.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka manta

Ja maksātnespējas pieteikumu iesniedz parādnieks, maksātnespējīgā parādnieka manta ietver aktīvus, kas parādniekam pieder laikā, kad stājas spēkā ar maksātnespējas procesa ierosināšanu saistītās sekas, kā arī aktīvus, ko parādnieks iegūst maksātnespējas procesa gaitā.

Ja maksātnespējas pieteikumu iesniedz kreditors, maksātnespējīgā parādnieka manta ietver aktīvus, kas pieder parādniekam laikā, kad stājas spēkā maksātnespējas tiesas pagaidu pasākumi, ar ko ierobežo (pilnībā vai daļēji) parādnieka tiesības atsavināt aktīvus, kā arī aktīvus, kas parādniekam pieder laikā, kad stājas spēkā lēmumi par parādnieka maksātnespēju, un aktīvus, ko parādnieks ieguvis maksātnespējas gaitā pēc tam, kad šie lēmumi ir stājušies spēkā.

Ja parādnieks ir aktīvu līdzīpašnieks, parādniekam piederošā šādas mantas daļa ir ietverta maksātnespējīgā parādnieka mantā. Šie aktīvi veido īpašuma daļu, pat ja tie ir daļa no parādnieka kopīgās laulāto mantas.

Citu personu aktīvi ietilpst mantā, ja to nosaka tiesību akti, īpaši gadījumos, ja tie veido atlīdzību, kas saņemta spēkā neesoša juridiskā akta rezultātā. Aktīvu realizācijas nolūkā šāds īpašums uzskatāms par parādnieka aktīvu daļu.

Ja vien tiesību aktos nav paredzēts citādi, maksātnespējīgā parādnieka manta galvenokārt ietver skaidru naudu, kustamo un nekustamo īpašumu, ražotnes un aprīkojumu, piešķīrumus, noguldījumu apliecības un citus noguldījumu veidus, akcijas, rēķinus, čekus vai citus vērtspapīrus, kapitāla daļas, parādnieka monetāros un nemonetāros prasījumus, tostarp iespējamus prasījumus un prasījumus, kam vēl nav iestājies izpildes termiņš, parādnieka algas, atalgojumu, darba prēmijas un ienākumus parādnieka ar darbu saistītā atalgojuma vietā, citas tiesības un aktīvus, kuru vērtību iespējams izteikt naudas izteiksmē. Tāpat maksātnespējīgā parādnieka manta ietver tādus objektus kā procentus, guvumus, darba augļus un labumus, kas attiecas uz minētajiem aktīviem.

Ja vien tiesību aktos nav paredzēts citādi, aktīvi, kas nav arestējami izpildes vai apķīlāšanas procesā, neietilpst mantā. Šo jautājumu reglamentē Likums Nr. 99/1963, Civilprocesa kodekss. Izpildi nevar piemērot parādniekiem piederošiem aktīviem, kas parādniekiem ir neatliekami nepieciešami, lai apmierinātu savas un ģimenes materiālās vajadzības vai veiktu darba uzdevumus, kā arī citiem priekšmetiem, kuru pārdošana būtu pretēji labiem tikumiem (contra bonos mores) (ikdienas apģērbs, ikdienas saimniecības preces, laulības gredzeni un tamlīdzīgi priekšmeti, medicīnas preces un citi priekšmeti, kas parādniekiem nepieciešami slimības vai fiziskas invaliditātes dēļ, skaidras naudas summa, kas ir divreiz lielāka par personīgo iztikas līmeni, un dzīvnieki, kas ir lolojumdzīvnieki). Tomēr no īpašuma nav izslēgta manta, ko izmanto parādnieka uzņēmējdarbībā. Ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi, manta neietver aktīvus, kurus saskaņā ar specifiskiem tiesību aktiem var atsavināt tikai īpaši paredzētā veidā (piem., mērķtiecīgs atbalsts un atmaksājama palīdzība, kas piešķirta no centrālās valdības vai pašvaldības budžeta vai valsts fonda).

Rīcība ar aktīviem, ko parādnieks ieguvis vai kas tam ir nodoti pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas

Vispārīgi aktīvi, ko parādnieks ir ieguvis vai kas tam ir nodoti pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā; šis nosacījums var būt atšķirīgs atkarībā no piemērotā maksātnespējas veida. Parādnieki var aktīvus atsavināt tikai tad, ja, šādi rīkojoties, tie ievēro ierobežojumus saistībā ar konkrēto maksātnespējas procesa posmu un attiecīgo maksātnespējas veidu.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Maksātnespējas administratora uzdevums un statuss

Maksātnespējas administratora galvenais uzdevums ir pārvaldīt maksātnespējīgā parādnieka mantu un izskatīt saistītos un citus strīdus. Maksātnespējas administratora mērķis ir samērīgi, ātri, ekonomiski un pēc iespējas lielākā mērā apmierināt kreditoru prasījumus.

Maksātnespējas administratoriem ir pienākums rīkoties apzinīgi un ar vajadzīgo piesardzību. Tiem ir pienākums pielikt visus centienus, ko no tiem var pamatoti pieprasīt, lai pēc iespējas lielākā mērā apmierinātu kreditoru prasījumus. Tiem kreditoru kopējās intereses ir jāizvirza kā prioritāras, salīdzinot ar savām un citu interesēm.

Bankrota procesā maksātnespējas administrators saņem atļauju atsavināt mantu, izmantot tiesības un dzēst saistības, kas attiecas uz parādnieku ar mantu saistītās lietās. Konkrēti, maksātnespējas administrators izmanto maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo akciju turētāja tiesības, rīkojas kā darba devējs attiecībās ar parādnieka darbiniekiem, kā arī ir atbildīgs par parādnieka uzņēmuma, grāmatvedības un nodokļu saistību izpildi. Tāpat maksātnespējas administratoram ir pienākums mantu pārvērst naudas izteiksmē.

Reorganizācijas procesā maksātnespējas administrators galvenokārt uzrauga parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, darbības, turpina noskaidrot mantas sastāvu un veic tās inventarizāciju, risina saistītos strīdus, izveido un papildina kreditoru sarakstu, kā arī ziņo kreditoru komitejai. Tāpat maksātnespējas administratori var rīkoties parādnieka pilnsapulces vai dalībnieku sapulces statusā.

Parādu atvieglojumu procesos maksātnespējas administratori sadarbojas ar maksātnespējas tiesu un kreditoriem, pārraugot parādnieku un tā darbības, realizējot parādnieka aktīvus un piešķirot ikmēneša maksājumus kreditoriem saskaņā ar atmaksas grafiku.

Parādnieka statuss

Bankrota procesos parādnieki zaudē tiesības atsavināt savu mantu, izmantot citas tiesības un pildīt pienākumus, kas saistīti ar mantu. Šīs tiesības tiek nodotas maksātnespējas administratoram. Saskaņā ar likumu tiesiskas darbības, ko parādnieki veic šajās lietās pēc tam, kad tiesības rīkoties ar mantu ir nodotas maksātnespējas administratoram, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem.

Reorganizācijas procesā parādnieks ar ierobežojumiem saglabā mantas valdījuma tiesības. Parādnieks, kurš saglabā valdījuma tiesības, veic tiesiskās darbības, kas ir būtiski nozīmīgas attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas pārdošanu un pārvaldību, tikai ar kreditoru komitejas piekrišanu. Parādnieks, kurš pārkāpj šo pienākumu, ir atbildīgs par kaitējumu vai jebkādiem citiem zaudējumiem, kas tādējādi nodarīti kreditoriem vai trešajām personām; parādnieka pārvaldes struktūras locekļi ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par šādiem zaudējumiem vai citiem zaudējumiem. “Tiesiskas darbības, kas ir būtiski nozīmīgas” apzīmē darbības, kas būtiski maina mantas vērtību, kreditoru statusu vai kreditoru prasījumu segšanas līmeni. Maksātnespējas administratori var rīkoties parādnieka pilnsapulces vai dalībnieku sapulces statusā.

Parāda atvieglojumu procesā parādnieks ar ierobežojumiem saglabā mantas valdījuma tiesības. Parādnieku uzrauga maksātnespējas tiesa, maksātnespējas administrators un kreditori.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Kopumā ieskaitus reglamentē Civilkodekss. Parasti, ja pusēm ir vienāda veida prasījumi vienai pret otru, jebkura no tām var paziņot otrai pusei, ka tā dzēš prasījumu pret otru pusi. Ieskaitus var izmantot, tiklīdz pusei rodas tiesības pieprasīt prasījuma izpildi un nomaksāt savu parādu. Ieskaits savstarpēji atceļ abus prasījumus tādā apmērā, cik tie savstarpēji sakrīt; ja tie viens otru pilnībā nesedz, prasījums tiek segts līdzīgi kā izpildes gadījumā. Šādas sekas rodas tad, ja divi prasījumi kļūst piemēroti ieskaitam.

Maksātnespējas procesā parādnieka un kreditora savstarpējās prasības var dzēst pēc maksātnespējas lēmuma pieņemšanas, ja pirms lēmuma par maksātnespējas veidu pieņemšanas ir izpildīti likumā paredzētie nosacījumi (saskaņā ar Civilkodeksu), ja vien Maksātnespējas likumā nav noteikts citādi (piemēram, termiņa pagarināšana prasībām, kas izriet no dzīvojamā īpašuma īres).

Ieskaits maksātnespējas procesā nav pieņemams īpaši tad, ja:

  • kreditors nav kļuvis par reģistrētu kreditoru attiecībā uz uzticamiem prasījumiem; vai
  • kreditors ir ieguvis uzticamu prasījumu spēkā neesošas tiesiskās darbības rezultātā; vai
  • kreditors zināja par parādnieka maksātnespēju laikā, kad uzticamais prasījums tika iegūts; vai
  • kreditoram vēl ir jāsamaksā atbilstošais prasījums tādā apmērā, kādā tas pārsniedz kreditora uzticamo prasījumu; vai
  • maksātnespējas tiesas pagaidu pasākumos noteiktajos gadījumos.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Savstarpējās izpildes līgumi

Ja parādnieks bankrota pasludināšanas vai reorganizācijas vai parādu atvieglojumu atļaušanas laikā ir savstarpējās izpildes līguma puse, tostarp pirms līguma, kas parādniekam vai otrai pusei vēl ir pilnībā jāizpilda laikā, kad ir pasludināts bankrots vai ir atļauta reorganizācija vai parādu atvieglojumi, ir spēkā turpmākais:

- bankrota vai parādu atvieglojumu procesā maksātnespējas administratori līgumu var izpildīt parādnieka vietā un pieprasīt otras līguma puses izpildi, vai arī var noraidīt izpildi;

- reorganizācijas procesā parādniekam, kurš saglabā valdījuma tiesības, ir tādas pašas pilnvaras, bet ir jāsaņem kreditoru komitejas piekrišana.

Ja bankrota vai parādu atvieglojumu procesā maksātnespējas administrators nenorāda, ka līgums tiks izpildīts 30 dienās no bankrota rīkojuma vai parādu atvieglojumu atļaujas izdošanas dienas, tiek uzskatīts, ka izpilde ir noraidīta; līdz tam darījuma partneris nevar atkāpties no līguma, ja vien līguma noteikumi nepieļauj savādāk. Reorganizācijas procesā parādnieki, kuri saglabā valdījuma tiesības un nenorāda, ka atsakās izpildīt līgumu 30 dienās no reorganizācijas apstiprināšanas dienas, īsteno savstarpējās izpildes līgumu.

Otra puse, kam ir pienākums pirmajai veikt izpildi, vispirms var šādu izpildi aizturēt līdz brīdim, kad šāda savstarpējā izpilde tiek veikta vai nodrošināta, izņemot gadījumus, kad otra puse līgumu ir noslēgusi pēc lēmuma par maksātnespēju publicēšanas.

Ja maksātnespējas administrators vai parādnieks, kurš saglabā valdījuma tiesības, atsakās līgumu izpildīt, otra puse var pieprasīt atlīdzību par izrietošu kaitējumu, reģistrējot prasījumu 30 dienās no izpildes atteikuma dienas. Otras puses prasījumi, kas izriet no līguma turpināšanas pēc bankrota pasludināšanas, ir prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Otra puse nevar pieprasīt atlīdzināšanu par daļēju izpildi, kas veikta pirms lēmuma par maksātnespēju pieņemšanas, jo parādnieks izpildi nav veicis.

Fiksēti līgumi

Ja ir panākta vienošanās, ka rezultāts ar tirgus cenu ir piegādājams noteiktā laikā un noteiktā termiņā, un ja izpildes laiks vai termiņš beidzas pēc bankrota pasludināšanas, pienākuma izpildi pieprasīt nevar; var pieprasīt tikai kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies parādnieka saistību neizpildes dēļ. “Kaitējums” ir starpība starp nolīgto cenu un samaksāto tirgus cenu bankrota pasludināšanas spēkā stāšanās dienā vietā, kas līgumā noteikta kā izpildes vieta. Otra puse var pieprasīt kompensāciju kā kreditors, reģistrējot prasījumu 30 dienās no bankrota pasludināšanas dienas.

Aizdevuma līgums

Ja parādnieks ir noslēdzis aizdevuma līgumu, pēc bankrota pasludināšanas maksātnespējas administrators var pieprasīt aizdevuma atgriešanu, pirms beidzas līgumā paredzētais aizdevuma termiņš.

Noma, apakšnoma

Attiecībā uz nomas un apakšnomas līgumiem pastāv detalizēti noteikumi. Cita starpā pēc bankrota pasludināšanas maksātnespējas administratoram ir tiesības izbeigt nomas un apakšnomas līgumus, ko noslēdzis parādnieks, likumā vai līgumā paredzētajā termiņā, pat ja tie ir noslēgti uz noteiktu laiku; uzteikšanas periods nevar būt garāks par trim mēnešiem; uzteikuma termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Tas neietekmē Civilkodeksa normas attiecībā to, kad un kādos apstākļos iznomātājs var nomu izbeigt.

Parādnieka līgumu projekti, kas otrai pusei vēl ir jāpieņem pēc tam, kad ir pasludināts bankrots

Kad bankrots ir pasludināts, parādnieka pieteikumi par līgumu slēgšanu, kas vēl nav pieņemti, un līgumu projekti, ko parādnieks ir pieņēmis, bet kas vēl ir jānoslēdz, tiek dzēsti, ja tie attiecas uz maksātnespējīgā parādnieka mantu. Līgumu projektus, ko parādnieks vēl nav pieņēmis, kad bankrots ir pasludināts, var pieņemt tikai maksātnespējas administrators.

Īpašumtiesību saglabāšana

Ja parādnieks ir pārdevis preci ar īpašuma tiesību paturēšanu un piegādājis to pircējam pirms bankrota pasludināšanas, pircējs var vai nu preci atgriezt, vai pieprasīt līguma darbības turpināšanu. Ja pirms bankrota procesa pasludināšanas parādnieks iegādājas un saņem preci ar īpašuma tiesību paturēšanu, pārdevējs nevar pieprasīt preces atgriešanu, ja maksātnespējas administrators pilda līguma noteikumus bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad pārdevējs to ir pieprasījis.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespējas procesa uzsākšanai ir šādas sekas:

  • prasījumus un citas ar mantu saistītas tiesības nevar izmantot, ceļot prasību, ja tos var izmantot ar reģistrāciju;
  • tiesības uz prasījumu apmierināšanu no nodrošinājuma, kas saistīts ar parādniekam piederošiem aktīviem vai aktīviem, kuri ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, var izmantot un iegūt no jauna tikai tad, ja ir izpildīti Maksātnespējas likumā paredzētie nosacījumi. Tas attiecas arī uz tiesisku vai ķīlas apgrūtinājumu, kas piemērots nekustamam īpašumam pēc maksātnespējas procesa sākšanas;
  • izpildi vai apķīlāšanu, kas ietekmē parādniekam piederošos aktīvus, kā arī citus mantā ietilpstošos aktīvus, var norīkot vai uzsākt, taču nevar īstenot. Savukārt prasījumiem pret mantu un līdzvērtīga statusa prasījumiem izpildi vai apķīlāšanu, kas ietekmē parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus, var īstenot, pamatojoties uz maksātnespējas tiesas nolēmumu un ievērojot nolēmumā izvirzītos ierobežojumus;
  • nav iespējams izmantot līgumā starp kreditoru un parādnieku nodibinātas tiesības, lai nolēmuma izpildē veiktu ieturējumus no algām vai citiem ienākumiem, kas uzskatāmi par algām vai ienākumiem.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Maksātnespējas lēmumi rada moratoriju tiesu un šķīrējtiesu procesiem attiecībā uz prasījumiem un citām tiesībām, kas ir saistīti ar mantu, kuru var izmantot, reģistrējot maksātnespējas procesā, vai kas uzskatāmi par reģistrētiem maksātnespējas procesā, vai attiecībā uz prasījumiem, kas maksātnespējas procesā nav apmierināti. Ja nav noteikts citādi, nav iespējams turpināt šo procesu, kamēr ir spēkā maksātnespējas lēmums.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Ar kreditoru piedalīšanos saistītie principi

Maksātnespējas process cita starpā balstās uz šādiem principiem, kas ietekmē kreditoru piedalīšanos:

  • maksātnespējas process ir jāveic tā, lai neviena no pusēm netaisnīgi neciestu un nebūtu prettiesiski labvēlīgākā stāvoklī un lai ātri, ekonomiski un pēc iespējas lielākā mērā tiktu apmierināti kreditoru prasījumi;
  • kreditoriem, kam saskaņā ar likumu ir būtībā tāds pats vai līdzīgs statuss, maksātnespējas procesā ir vienādas iespējas;
  • ja vien likumā nav paredzēts citādi, kreditora tiesības, kas ir labticīgi iegūtas pirms maksātnespējas procesa sākšanas, nevar ierobežot ar maksātnespējas tiesas nolēmumu vai maksātnespējas administratora īstenotā procesa rezultātā;
  • kreditoriem ir pienākums atturēties no darbībām, kuru mērķis ir apmierināt prasījumus ārpus maksātnespējas procesa, izņemot likumā atļautos gadījumos.

Kreditoru institūcijas

Kreditoru institūcijas ir šādas:

  • kreditoru sapulce;
  • kreditoru komisija (vai kreditoru pārstāvis).

Kreditoru sapulce ir atbildīga par kreditoru komitejas (vai kreditoru pārstāvja) dalībnieku un alternatīvo dalībnieku iecelšanu un izslēgšanu. Kreditoru sapulce var paturēt savā ziņā jebkādus jautājumus, kas ir kreditoru organizāciju kompetencē. Ja nav iecelta kreditoru komiteja vai kreditoru pārstāvis, šajā statusā rīkojas kreditoru sapulce, ja vien likumā nav paredzēts citādi.

Ja ir reģistrēti vairāk nekā 50 kreditori, kreditoru sapulcē ir jāizveido kreditoru komiteja. Ja tas nav obligāti, komitejas vietā var iecelt kreditoru pārstāvi.

Kreditoru komiteja izmanto kreditoru organizāciju pilnvaras, izņemot jautājumus, kuri ir ārpus kreditoru sapulces kompetences jomas vai kurus kreditoru sapulce ir paturējusi savā ziņā. Jo īpaši kreditoru komiteja uzrauga maksātnespējas administratora darbību un var iesniegt priekšlikumus maksātnespējas tiesā saistībā ar maksātnespējas procesu. Kreditoru komiteja aizstāv kreditoru kopējās intereses un, sadarbojoties ar maksātnespējas administratoru, palīdz sasniegt maksātnespējas procesa mērķi. Kreditoru komitejas normas ir piemērojamas mutatis mutandis kreditoru pārstāvjiem.

Kreditoru kategorija

Likumā izšķir nodrošinātos un nenodrošinātos kreditorus.

Nodrošināts kreditors ir kreditors, kura prasījumu nodrošina mantā ietilpstoši aktīvi apgrūtinājuma, saglabāšanas tiesību, īpašumtiesību maiņas ierobežojuma, tiesību fiduciāras nodošanas, prasījuma pierakstīšanas nodrošinājumam vai citu saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem paredzētu tiesību veidā.

Nodrošinātajiem kreditoriem ir iespēja būtiski ietekmēt maksātnespējas procesa gaitu. Ja parādnieks ir uzņēmējdarbības vienība, ko var reorganizēt saskaņā ar Maksātnespējas aktu, rezolūcijas par maksātnespējas veidu (bankrots vai reorganizācija) pieņemšanai ir nepieciešams, lai par to nobalsotu vismaz puse nodrošināto (kā arī nenodrošināto) kreditoru, kuri piedalās kreditoru sapulcē, mērot pēc prasījumu apmēra, ja vien par rezolūciju nenobalso vismaz 90% no klātesošajiem kreditoriem, aprēķinot atbilstoši prasījumu apmēram. Nodrošināts kreditors var arī sniegt norādes personai, kurai ir valdījuma tiesības, par to, kā pārvaldīt nodrošinājumu, kas šo personu saista, ja šādas norādes ir vērstas uz labu pārvaldību. Maksātnespējas administratoram ir saistoši arī tie nodrošināto kreditoru norādījumi, kas attiecas uz nodrošinājuma pārvēršanu naudas izteiksmē. Maksātnespējas administratori šādas norādes var noraidīt, ja uzskata, ka nodrošinājuma priekšmetu naudas izteiksmē var pārvērst izdevīgāk, un šādā gadījumā viņi pieprasa maksātnespējas tiesai pārskatīt minētās norādes tās uzraudzības darbību ietvaros. Maksātnespējas procesā ietilpstošas preces, tiesību, prasījuma vai cita aktīva pārvēršana naudas izteiksmē dzēš nodrošinātā kreditora prasījuma nodrošinājumu, pat ja kreditors prasījumu nav reģistrējis.

Nodrošināto kreditoru prasījumus principā apmierina no to ienākumu pilnas summas, kas gūti no mantas pārvēršanas naudas izteiksmē, no kuras atskaitīts maksātnespējas administratora honorārs un pārvaldības un pārvēršanas naudas izteiksmē izmaksas, to darot jebkurā procesa brīdī un ņemot vērā nodrošinājuma rašanās laiku. Bankrota gadījumā neviena nodrošināto kreditoru prasījumu daļa nezaudē spēku, bet tiek apmierināta proporcionāli līdztekus nenodrošināto kreditoru prasījumiem.

Visi pārējie kreditori nav nodrošināti. To statuss maksātnespējas procesā ir vājāks, un paredzamais apmērs, kādā to prasījumi tiks apmierināti, saskaņā ar statistikas datiem parasti ir daudz mazāks.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Maksātnespējas administratori maksātnespējas procesā var izmantot mantā ietilpstošos aktīvus. Maksātnespējas administrators saņem atļauju atsavināt mantu, izmantot tiesības un dzēst saistības, kas attiecas uz parādnieku ar mantu saistītās lietās. Konkrēti, maksātnespējas administrators izmanto maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo akciju turētāja tiesības, pieņem lēmumus par uzņēmējdarbības noslēpumiem un citām konfidencialitātes jomām, rīkojas kā darba devējs attiecībās ar parādnieka darbiniekiem, kā arī ir atbildīgs par parādnieka uzņēmuma, grāmatvedības un nodokļu saistību izpildi. Tāpat maksātnespējas administratoram ir pienākums mantu pārvērst naudas izteiksmē.

Reorganizācijas un parādu atvieglojumu procesā parādnieks saglabā šīs tiesības, taču uz tām attiecas būtiski ierobežojumi.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Prasījumus pret mantu un līdzvērtīgus prasījumus var pilnībā segt jebkurā laikā pēc maksātnespējas lēmuma pieņemšanas.

Tiek izšķirts turpmākais:

  • pret mantu, kas rodas pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas vai moratorija pasludināšanas (it īpaši skaidras naudas izdevumu atlīdzināšana un pagaidu pilnvarotās personas, parādnieka likvidatora un kreditoru komitejas dalībnieku honorārs un no kredīta finansējuma izrietoši kreditoru prasījumi);
  • prasījumi pret mantu, kas izriet pēc maksātnespējas lēmuma pieņemšanas (it īpaši maksātnespējas administratora skaidras naudas izdevumi un honorārs, nodokļi, nodevas, sociālās apdrošināšanas iemaksas, valsts nodarbinātības politikas iemaksas un valsts veselības apdrošināšanas iemaksas);
  • prasījumi, kas ir līdzvērtīgi prasījumiem pret mantu (it īpaši parādnieka darbinieku darba tiesību prasījumi un kreditoru prasījumi par likumā paredzēto apkopi).

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Prasījumu iesniegšana

Kreditori iesniedz prasījumus maksātnespējas tiesā, izmantojot īpaši paredzētu veidlapu, un to var darīt no maksātnespējas procesa ierosināšanas brīža līdz maksātnespējas lēmumā norādītā termiņa beigām, kas ir vienāds visiem tiesvedības veidiem, proti, divi mēneši. Pēc termiņa iesniegtos prasījumus maksātnespējas tiesa neņem vērā, un maksātnespējas procesā tie netiek apmierināti. Iesniedz arī prasījumus, kas jau ir ierosināti tiesā, un izpildāmus prasījumus, tostarp prasījumus, kas tiek atgūti izpildes vai apķīlāšanas kārtībā. Kreditors, kas iesniedz pieprasījumu vai kas uzskatāms kā reģistrētais kreditors, var atsaukt prasījumu jebkurā maksātnespējas procesa brīdī.

Pieteikumā, ar ko ierosina prasījumu, ir jāpaskaidro, kā prasījums radās un kāds ir tā apmērs. Prasījums vienmēr ir jāizsaka naudas izteiksmē, pat ja tas nav monetārs aktīvs. Pieteikumam jāpievieno visi dokumenti, uz kuriem dota atsauce prasījuma pieteikumā. Prasījuma izpildāmība ir jāpierāda ar publisku aktu.

Noilguma termiņa vai termiņa, kad beidzas tiesības, nolūkā pieteikumam, ar ko iesniedz prasījumu, ir tādas pašas sekas kā prasībai vai citai tiesību izmantošanai tiesā; šis periods sākas dienā, kad pieteikums tiek iesniegts maksātnespējas tiesā.

Kreditors atbild par prasījuma pieteikumā norādītās informācijas pareizību. Pēc maksātnespējas administratora ieteikuma maksātnespējas tiesa var piemērot sodu, ja reālais prasījuma apmērs ir pārspīlēts (par vairāk nekā 100%), izdodot rīkojumu iemaksāt tādu summu mantā, kas noteikta, ņemot vērā visus apstākļus saistībā ar prasījuma iesniegšanu un prasījuma izskatīšanu, līdz apmēram, par kuru iesniegtā prasījuma summa pārsniedz faktiski noskaidroto vērtību.

Kreditora tiesības uz prasījuma apmierināšanu no nodrošinājuma netiek ņemtas vērā, ja tas ir iesniegts nepareizā kārtībā vai ja izskatīšanas laikā konstatē, ka apmērs, kādā tas ir bijis nodrošināts, ir pārspīlēts par vairāk nekā 100 %. Šādā gadījumā maksātnespējas tiesa kreditoram var piemērot sodu, norīkojot samaksāt (naudas) summu par labu nodrošinātiem kreditoriem, kuri ir iesnieguši prasījumus ar nodrošinājumu, kas attiecas uz tiem pašiem aktīviem. Maksātnespējas tiesa nosaka šāda maksājuma summu attiecībā uz visiem apstākļiem, kuros tiesības uz pieprasījuma apmierināšanu no nodrošinājuma tika izmantotas un pārskatītas, līdz tādam apmēram, par kādu pieteikumā norādītā nodrošinājuma vērtība pārsniedza noskaidroto nodrošinājuma vērtību.

Reģistrēto prasījumu pārbaude

Iesniegtos prasījumus vispirms izskata maksātnespējas administrators, kurš galvenokārt veic to kontrolpārbaudi, salīdzinot ar pavaddokumentiem un parādnieka pārskatiem vai reģistriem, kas izveidoti saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem. Tad maksātnespējas administrators aicina parādnieku komentēt prasījumus. Attiecīgajos gadījumos maksātnespējas administrators veic nepieciešamo prasījumu pārbaudi, sadarbojoties ar varas iestādēm, kurām šādi sadarboties ir pienākums.

Ja iesniegtais prasījums ir kļūdains vai nepilnīgs, maksātnespējas administrators aicina kreditoru to labot vai pabeigt 15 dienās (var noteikt garāku termiņu), kā arī informē par to, kā tas būtu jādara. Prasījumus, kas nav savlaicīgi atbilstoši papildināti vai laboti, maksātnespējas administrators iesniedz maksātnespējas tiesā, lai tiktu pieņemts lēmums par pieteikumu neņemšanu vērā. Kreditors ir atbilstoši jāinformē.

Maksātnespējas administrators sagatavo iesniegto prasījumu sarakstu. Nodrošinātos kreditorus uzskaita atsevišķi. Ja maksātnespējas administrators prasījumus noraida, tas ir nepārprotami jānorāda. Par visiem kreditoriem ir jānorāda informācija, kas nepieciešama, lai tos identificētu un novērtētu to, kā prasījums radās, kā arī prasījuma summa un to secība. Turklāt nodrošinātiem kreditoriem ir jānorāda nodrošinājuma pamatojums un veids.

Maksātnespējas tiesa pirms pārbaudes sēdes publicē iesniegto prasījumu sarakstu maksātnespējas reģistrā. Maksātnespējas tiesa maksātnespējas reģistrā nekavējoties publicē arī informāciju par jebkādām izmaiņām iesniegto prasījumu sarakstā.

Tad iesniegtos prasījumus pārbauda maksātnespējas tiesas sasauktā pārbaudes sēdē. Sēdes laiku un vietu maksātnespējas tiesa nosaka savā maksātnespējas lēmumā. Kreditori iesniedzamā prasījuma apmēru var mainīt līdz pārbaudes sēdes beigām, ja vien prasījums nav nodrošināts. Taču kreditori nevar mainīt iemeslu, kāpēc reģistrētais prasījums ir radies, vai arī tā novērtējumu.

Prasījumu noliegšana

Visu iesniegto prasījumu patiesumu, apmēru un novērtējumu var noliegt: a) maksātnespējas administrators; b) parādnieks vai c) reģistrēts kreditors.

Kreditora prasījuma noliegumā, ko noliedz cits reģistrēts kreditors, ir jābūt tādām pašām ziņām kā prasībai saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, un tajā ir nepārprotami jānorāda, vai tiek noliegts prasījuma patiesums, apmērs vai novērtējums. Noliegumu iesniedz, izmantojot noteiktu veidlapu.

Maksājuma likumā ir paredzēti šādi nolieguma veidi:

  • prasījuma patiesuma noliegums — tiek apgalvots, ka prasījums nebija radies vai ka tas ir pilnībā dzēsts vai uz to attiecas noilgums;
  • prasījuma summas noliegums — tiek apgalvots, ka patērētāja saistību apmērs ir mazāks par reģistrēto summu (personai, kas noliedz prasījuma summu, ir jānorāda arī prasījuma summas faktiskais apmērs);
  • prasījuma novērtējuma noliegums — tiek apgalvots, ka prasījumam ir zemāks novērtējums, nekā norādīts iesniegtajā prasījumā, vai ir noliegtas tiesības uz prasījuma apmierināšanu no nodrošinājuma (personai, kas noliedz prasījuma novērtējumu, ir jānorāda arī novērtējums, saskaņā ar kuru prasījums būtu jāapmierina).

Ja reģistrēts kreditors noliedz cita reģistrēta kreditora prasījumu, šie kreditori kļūst par papildu strīda pusēm. Maksātnespējas administratoriem, kas vēlas palīdzēt tāda papildu strīda pusei, kurā tie nepiedalās, ir tiesības iejaukties.

Lēmumus par noliegto pieprasījumu patiesumu, summu un novērtējumu pieņem maksātnespējas tiesa.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Maksātnespējīgā parādnieka mantu bankrota procesā pārvērš naudas izteiksmē. Tas nozīmē, ka visus mantai piederošos aktīvus pārvērš skaidrā naudā, lai proporcionāli apmierinātu kreditoru prasījumus. Mantu naudas izteiksmē pārvērš maksātnespējas administrators. To var darīt tikai pēc tam, kad bankrota rīkojums kļūst galīgs un ir notikusi pirmā kreditoru sapulce. Izņēmums ir aktīvi, kam ir nenovēršams bojāejas vai sabojāšanās risks; izņēmumu, pamatojoties uz citiem apsvērumiem, var atļaut arī maksātnespējas tiesa. Mantas pārvēršana naudas izteiksmē dzēš visas izpildes vai apķīlāšanas rīkojuma sekas un citas nepilnības, kas saistītas ar aktīvu realizāciju, ja vien likumā nav paredzēts citādi.

Maksātnespējīgā parādnieka mantu naudas izteiksmē var pārvērst:

  • publiskā izsolē;
  • Pārdodot kustamo un nekustamo mantu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa izpildes noteikumiem;
  • pārdodot aktīvus bez izsoles.
  • tiesu izpildītāja vadītā izsolē.

Ja no mantas pārvēršanas naudas izteiksmē gūtie ienākumi nav pietiekami visu prasījumu apmierināšanai, vispirms sedz maksātnespējas administratora honorārus un skaidras naudas izdevumus, pēc tam — kreditoru prasījumus, kas rodas moratorijā, kreditoru prasījumus no kredīta finansēšanas, tad (proporcionālās) izmaksas, kas saistītas ar mantas uzturēšanu un pārvaldību, parādnieka darbinieku no darba tiesiskajām attiecībām izrietošos prasījumus un kreditoru prasījumus uzturēšanai un visbeidzot kompensācijām par veselībai nodarītu kaitējumu. Pārējos prasījumus apmierina proporcionāli.

Pēc tam, kad lēmums par noslēguma pārskata apstiprināšanu kļūst galīgs, maksātnespējas administrators maksātnespējas tiesā iesniedz rīkojuma projektu par mantas sadali, norādot, cik būtu jāizmaksā par katru prasījumu pārskatītajā reģistrēto prasījumu sarakstā. Pamatojoties uz to, maksātnespējas tiesa izdod rīkojumu par mantas sadali, kurā tā nosaka kreditoriem izmaksājamās summas. Visu sadales sarakstā iekļauto kreditoru prasījumus apmierina proporcionāli pārbaudītajai viņu prasījumu summai. Pirms sadales apmierina līdz šim nesamaksātus prasījumus, kurus var samaksāt jebkurā bankrota procesa brīdī, un konkrēti:

  • prasījumus pret mantu — skaidras naudas izdevumus un maksātnespējas administratora honorārus, ar parādnieka mantas uzturēšanu un administrēšanu saistītas izmaksas, nodokļus, nodevas, sociālās apdrošināšanas iemaksas, valsts nodarbinātības politikas iemaksas, valsts veselības apdrošināšanas iemaksas utt.;
  • līdzvērtīgus prasījumus — parādnieka darbinieku darba tiesību prasījumus, kreditoru prasījumus attiecībā uz veselībai nodarīta kaitējuma kompensāciju, valsts prasījumus utt.;
  • nodrošinātus prasījumus.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Bankrota procesa pabeigšana

Kad manta ir pārvērsta naudas izteiksmē, maksātnespējas administrators iesniedz maksātnespējas tiesā noslēguma pārskatu. Noslēguma pārskatā ir jāapraksta maksātnespējas administratora darbību vispārējās iezīmes un jāietver kvantitatīvs novērtējums par šādu darbību finanšu rezultātiem. Pārskatā jānorāda starp kreditoriem sadalāmā summa un jāuzskaita kreditori, norādot, kāda daļa no kopējās summas tiem pienākas. Līdz ar noslēguma pārskatu maksātnespējas administrators maksātnespējas tiesā iesniedz paziņojumu par honorāru un izmaksām.

Maksātnespējas tiesa pārskata maksātnespējas administratora noslēguma pārskatu un rēķinu, un maksātnespējas administrators pēc sēdes izlabo tajos esošās kļūdas un nepilnības. Maksātnespējas tiesa nodod maksātnespējas administratora pārskatīto noslēguma pārskatu pusēm, publicējot to publiska paziņojuma formā. Pēc tam, kad lēmums par noslēguma pārskata apstiprināšanu kļūst galīgs, maksātnespējas administrators maksātnespējas tiesā iesniedz rīkojuma projektu par mantas sadali, norādot, cik būtu jāizmaksā par katru prasījumu pārskatītajā reģistrēto prasījumu sarakstā. Tad maksātnespējas tiesa izdod rīkojumu par mantas sadali, kurā tā nosaka kreditoriem izmaksājamās summas. Visu sadales sarakstā iekļauto kreditoru prasījumus apmierina proporcionāli pārbaudītajai viņu prasījumu summai. Maksātnespējas tiesa sadales rīkojumā nosaka maksātnespējas administratoram izpildes termiņu, kas nevar būt garāks par diviem mēnešiem no dienas, kad sadales rīkojums stājas spēkā.

Bankrota process beidzas tad, kad maksātnespējas administrators iesniedz pārskatu par sadales rīkojuma izpildi un maksātnespējas tiesa pieņem lēmumu par procesa izbeigšanu. Tiesa nolemj slēgt maksātnespējas procesu arī atsevišķās citās likumā paredzētās situācijās, piemēram, ja ir konstatēts, ka parādnieka aktīvi nepārprotami ir nepietiekami, lai apmierinātu kreditoru prasījumus. Kad lēmums par bankrota procesa izbeigšanu kļūst galīgs, maksātnespējas process ir pabeigts.

Reorganizācijas pabeigšana

Reorganizācija beidzas ar maksātnespējas tiesas lēmumu, kurā tā atzīst reorganizācijas plāna vai būtisku tā daļu izpildi. Tiesības pārsūdzēt šo lēmumu nav paredzētas.

Reorganizāciju var izbeigt arī ar maksātnespējas tiesas lēmumu pārvērst reorganizāciju par bankrota procesu, kas notiek likumā paredzētajos gadījumos, it īpaši tad, ja rodas problēmas, apstiprinot un izpildot reorganizācijas plānu. Maksātnespējas tiesa nevar pieņemt lēmumu par reorganizācijas pārvēršanu bankrota procesā, ja ir izpildīti būtiski reorganizācijas plāna aspekti. Apelācijas sūdzību pret tiesas lēmumu pārvērst reorganizāciju par bankrota procesu var iesniegt parādnieks, reorganizācijas pieteicējs, maksātnespējas administrators vai kreditoru komiteja. Kad maksātnespējas tiesa nolemj pārvērst reorganizāciju par bankrota procesu, rodas ar bankrota pasludināšanu saistītās sekas, ja vien maksātnespējas tiesa savā lēmumā nenosaka citus šādas pārvēršanas nosacījumus.

Parādu atvieglojumu procesa pabeigšana

Parādu atvieglojumus izbeidz ar maksātnespējas tiesas lēmumu, kurā ir atzīta parādu atvieglojumu īstenošana vai gluži pretēji – tās neīstenošana. Minēto lēmumu var pārsūdzēt parādnieks, maksātnespējas administrators vai kreditors. Ja maksātnespējas tiesas pieņem lēmumu, ar ko atzīst parādu atvieglojumu īstenošanu, un parādnieks pienācīgi un savlaicīgi izpilda visus pienākumus saskaņā ar apstiprinātu parādu atvieglojumu metodi, maksātnespējas tiesa pievieno šim lēmumam rīkojumu par parādnieka atbrīvošanu no to prasījumu samaksas, kas ietverti parādu atvieglojumu procesā – tādā apmērā, kādā tie vēl nav izpildīti. Šāds rīkojums neattiecas uz prasījumiem, kas rodas pēc maksātnespējas lēmuma.

Parādu atvieglojumus var izbeigt arī tiesa, atceļot apstiprinātos parāda atvieglojumus. Pēc tam tā arī nolems vai nu virzīt parādnieka maksātnespēju, izmantojot bankrota procedūras, vai arī pārtraukt maksātnespējas procesu, ja parādnieks ir pilnīgi maksātnespējīgs. Apstiprinātās parādu atvieglojumu procedūras var atcelt likumā noteiktajos gadījumos, jo īpaši, ja parādnieks nepilda parādu atvieglojumu nosacījumus.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Bankrota procesā par fiziskas personas aktīviem (jebkurā laikā pēc bankrota procesa pabeigšanas) vai juridiskas personas aktīviem (līdz tās likvidācijai, izslēdzot no valsts reģistra) pēc procesa pabeigšanas var izdot apķīlāšanas vai izpildes rīkojumu attiecībā uz prasījumu, kas ir noteikts un ko parādnieks nenoliedz, un kas nav apmierināts bankrota procesa gaitā. Kad ir iesniegts pieteikums par izpildi, ir jāiesniedz tikai apstiprinājuma lapa un pārskats par attiecīgā prasījuma apstiprinājumu bankrota procesā. Ja pēc bankrota procesa pabeigšanas ir pagājuši desmit gadi, šīm tiesībām iestājas noilgums, un noilguma termiņa atskaite sākas dienā, kad stājas spēkā rīkojums par procesa pabeigšanu.

Reorganizācijas gadījumos pēc tam, kad reorganizācijas plāns stājas spēkā, pret parādnieku var norīkot un īstenot izpildi vai apķīlāšanu, lai atgūtu reorganizācijas plānā norādītu prasījumu. Taču, ja prasījums ir noliegts, izpilde un apķīlāšana ir iespējama tikai tad, ja maksātnespējas tiesas lēmumā ir noteikts, ka prasījums ir kļuvis galīgs; šis lēmums ir jāpievieno pieteikumam.

Parādu atvieglojumu gadījumā pēc parādu atvieglojuma procesa beigām un atbrīvošanas no pārējo prasījumu samaksas vairs nav iespējams pieprasīt, lai kreditoru atlikušie prasījumi tiktu apmierināti ar izpildi vai apķīlāšanu. Nav būtiski, vai kreditoru prasības parādu atvieglojumu procesā ir daļēji apmierinātas un vai tie maksātnespējas procesā vispār ir reģistrējuši savu prasījumu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Izmaksas — īpaši maksātnespējas administratora honorārs un skaidras naudas izdevumus — ir jāsedz no mantas, t. i., tos sedz parādnieks.

Tā kā maksātnespējīgā parādnieka manta ne vienmēr ir pietiekami liela, lai segtu izmaksas, maksātnespējas tiesa pirms lemšanas par maksātnespējas pieteikumu var iepriekš samaksāt maksātnespējas procesa izmaksas līdz noteiktam termiņam, ja tas ir nepieciešams, lai segtu procesa izmaksas, un ja nepieciešamos resursus nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem. Tas ir spēkā pat tad, ja ir nepārprotami skaidrs, ka parādniekam nav aktīvu. Likumā ir noteikts maksimālais šādu iepriekšējo maksājumu apmērs. Ja ir iesaistīti vairāki maksātnespējas administratori, viņiem ir jāmaksā solidāri.

Ja no mantas izmaksas nav iespējams segt, atlikušo summu sedz no iepriekšējā maksājuma par maksātnespējas procesa izmaksām, t. i., to sedz pieteikuma iesniedzējs.

Ja minētās izmaksas nevar segt arī ar iepriekšējo maksājumu, tās sedz valsts – par summu, kas nepasniedz CZK 50 000 maksātnespējas administratora honorāram un CZK 50 000 maksātnespējas administratora skaidras naudas izdevumu segšanai.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Parādnieka tiesiskas darbības ar mērķi samazināt iespējas, ka kreditoru prasījumi tiks apmierināti, vai dot priekšroku konkrētiem kreditoriem nav izpildāmas. Jebkādu neizpildi no parādnieka puses šajā sakarā arī uzskata par tiesisku darbību. Izšķir trīs šādu neizpildāmu darbību kategorijas: a) tiesiskas darbības bez pienācīgas atlīdzības; b) preferenciālas tiesiskas darbības, kuru rezultātā rodas situācija, kad viens kreditors saņem lielāku prasījuma apmierinājumu, nekā tas citādi būtu saņēmis bankrota procesā, tādējādi kaitējot citiem kreditoriem; c) tiesiskas darbības, ar kurām parādnieks tīšuprāt samazina kreditora apmierinājuma apmēru, ja šāds nodoms bija zināms otrai pusei vai ja, ņemot vērā visus apstākļus, otrai pusei par to bija jāzina.

Ja vien Maksātnespējas likumā nav noteikts savādāk, parādnieka tiesisko darbību, tai skaitā to, kuras Maksātnespējas likumā minētas kā neizpildāmas un kuras parādnieks ir izpildījis pēc tam, kad stājās spēkā no maksātnespējas procesa sākšanas izrietošās sekas, neizpildāmību nosaka ar maksātnespējas tiesas nolēmumu prasībā, ko ierosina maksātnespējas administrators, iebilstot pret parādnieka tiesiskajām darbībām (prasība par darījuma atcelšanu). Maksātnespējas administrators var ierosināt prasību atcelt darījumu viena gada laikā no dienas, kad stājas spēkā maksātnespējas lēmums. Ja šajā laikposmā prasība nav ierosināta, tiesības atcelt darījumu zaudē spēku. Parādnieka atlīdzība no neizpildāmām tiesiskām darbībām veido mantas daļu, tiklīdz nolēmums, ar ko atzīst prasību atcelt darījumu, kļūst galīgs.

Tiesiskas darbības neizpildāmība neietekmē tās piemērojamību. Taču maksātnespējas procesā parādnieka atlīdzība no neizpildāmām tiesiskām darbībām veido daļu no mantas. Ja parādnieka sākotnējo atlīdzību no neizpildāmām tiesiskām darbībām nevar pievienot mantai, ir jānodrošina līdzvērtīga kompensācija.

Maksātnespējas tiesai nav saistošs maksātnespējas procesa gaitā pieņemts citas tiesas lēmums vai citas iestādes konstatējums, ka tiesiska darbība, kas attiecas uz parādnieka aktīviem vai saistībām, nav spēkā, vai arī konstatējums, kurš radies jebkādā citā veidā. Maksātnespējas procesa gaitā tikai maksātnespējas tiesa pārbauda šādas tiesiskas darbības spēkā neesamību. Ja pēc tam galīgajā nolēmumā tiek atzīts, ka tiesiskā darbība, kas saistīta ar parādnieka aktīviem vai saistībām, nav spēkā, tad atlīdzības veidā gūtais ekonomiskais labums ir jāiekļauj atpakaļ mantā.

Ja tiesiskā darbība, kas saistīta ar parādnieka aktīviem vai saistībām, tiek atzīta par spēkā neesošu ar tiesas nolēmumu, kas kļuvis galīgs pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas, tiesiskā darbība, uz ko attiecas nolēmums, arī maksātnespējas procesā tiek uzskatīta par spēkā neesošu.

Īpaši noteikumi attiecībā uz noteiktām prasījumu kategorijām

Īpašus noteikumus piemēro šādām prasījumu kategorijām:

  • tādi prasījumi pret mantu, kas izriet no maksātnespējas procesa ierosināšanas vai pēc moratorija pasludināšanas;
  • tādi prasījumi pret mantu, kas izriet no maksātnespējas lēmuma;
  • prasījumi, kas ir līdzvērtīgi prasījumiem pret mantu;
  • subordinēti prasījumi;
  • parādnieka akcionāru vai dalībnieku prasījumi, kas izriet no dalības uzņēmumā vai kooperatīvā;
  • prasījumi, kas maksātnespējas procesos ir pilnībā izslēgti no apmierināšanas.
Lapa atjaunināta: 03/11/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas vācu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja - Vācija

Ievads

Tiesību normas, ar kurām regulē maksātnespēju un maksātnespējas procesu, Vācijā ir nostiprinātas Maksātnespējas kodeksā (InsolvenzordnungInsO), kas stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī. Maksātnespējas kodekss atšķiras no citiem procesuālajiem noteikumiem, jo tajā ir ietvertas ne tikai procesuālās, bet arī materiālās tiesību normas. Piemēram, normas, kas nosaka maksātnespējas procesa ierosināšanas sekas, ir materiālās normas (InsO 80.–147. pants).

Maksātnespējas kodeksa galvenais mērķis ir parādnieka kreditoru prasījumu kolektīva apmierināšana, vai nu pārdodot parādnieka aktīvus un sadalot no pārdošanas gūtos ienākumus, vai arī panākot alternatīvu vienošanos, kas izklāstīta maksātnespējas plānā, īpaši ar mērķi saglabāt uzņēmuma darbību (InsO 1. panta pirmais teikums). “Kolektīvā prasījumu apmierināšana” (gemeinschaftliche Befriedigung) nozīmē to, ka kreditoru prasības principā tiks apmierinātas proporcionāli viņu prasījumiem. Turklāt maksātnespējas process ir paredzēts tam, lai sniegtu godprātīgiem parādniekiem iespēju atbrīvoties no atlikušajiem parādiem (InsO 1. panta otrais teikums).

Papildus principam par vienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem Vācijas maksātnespējas procesā noteicošs ir kreditoru autonomijas princips (Gläubigerautonomie). Kreditoriem ir nodrošinātas plašas pilnvaras veidot procesu, īpaši attiecībā uz to, kā tiek realizēti parādnieka aktīvi. Kreditori lemj arī par konkrēto maksātnespējas procesa veidu, jo papildus standarta procesam kodeksā ir paredzēta iespēja nodrošinātiem un parastiem kreditoriem izmantot autonomijas tiesības un sagatavot no Maksātnespējas kodeksa normām atšķirīgu maksātnespējas plānu, lai veiktu maksātnespējīgā parādnieka mantas pārdošanu, sadali atbilstošajām personām, noteiktu maksātnespējas procesa gaitu un parādnieka atbildību pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas. Maksātnespējas plāns ir īpaši nozīmīgs uzņēmuma reorganizācijas gadījumā, lai gan tas var nodrošināt arī uzņēmuma likvidācijas satvaru.

Vācijas tiesību akti par maksātnespējas procesu paredz arī vienotības principa ievērošanu. Tas nozīmē, ka Reorganizācijas un likvidācijas likumā (Gesetz für Sanierung und Liquidation) nav paredzēti atsevišķi procesa veidi. Gan likvidāciju, gan reorganizāciju var veikt vai nu standarta procesā, vai maksātnespējas plāna procesā.

Ja tiek veikta uzņēmuma reorganizācija, uzmanība jāpievērš arī Likumam par uzņēmumu stabilizācijas un pārstrukturēšanas regulējumu (Gesetz über den Stabilisierungs- und Restrukturierungsrahmen für Unternehmen, pazīstams arī kā Unternehmensstabilisierungs- und -restrukturierungsgesetz jeb StaRUG), kurš stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. StaRUG piedāvā virkni instrumentu, kas paredzēti, lai ļautu grūtībās nonākušam uzņēmumam, kurš vēl nav maksātnespējīgs vai kura parādsaistības nav pārmērīgas, reorganizēties, pamatojoties uz pārstrukturēšanas plānu, ko akceptējusi lielākā daļa kreditoru, neizmantojot InsO paredzēto maksātnespējas procesu. Pašlaik StaRUG noteiktās procedūras nav publiskas, t. i., tās neatbilst maksātnespējas procesa prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām 1. panta 1. punktu. Stājoties spēkā citiem StaRUG noteikumiem, no 2022. gada 17. jūlija procedūru būs iespējams īstenot publiski. Iekļaujot šo procesuālo variantu ES regulas par maksātnespējas procedūrām pielikumā, šis likums arī būs maksātnespējas procedūra minētās regulas nozīmē.

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procesu var ierosināt attiecībā uz jebkurai juridiskai vai fiziskai personai piederošiem aktīviem, pat ja šāda persona neveic komercdarbību vai profesionālu darbību kā pašnodarbināta persona (fizisku personu, kas neveic šādu darbību, sauc par “patērētāju”). Maksātnespējas procesu var ierosināt arī attiecībā uz aktīviem, kuri pieder sabiedrībai, kas nav tiesību subjekts (piem., pilnsabiedrība (offene Handelsgesellschaft) vai komandītsabiedrība (Kommanditgesellschaft)), vai atsevišķiem līdzekļiem, piemēram, attiecībā uz mirušas personas mantu. Juridiskām personām, uz kurām attiecas publiskās tiesības, ir piemērojama kodeksa 12. pantā noteiktā īpašā norma, kas paredz, ka maksātnespējas procesu nevar ierosināt attiecībā uz aktīviem, kuri pieder federālajai valdībai vai federālajai zemei (InsO 12. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procesu var ierosināt ar pieteikumu, nevis automātiski jebkura valsts iestāde. Pieteikumu var iesniegt parādnieks vai kreditors. Lai pasargātu tiesu un parādnieku pret priekšlaicīgi iesniegtiem pieteikumiem vai tādiem pieteikumiem, kuru vienīgais mērķis ir izraisīt kaitējumu, kreditoram, kas iesniedz pieteikumu, ir ticami jāpierāda, ka pastāv pamats maksātnespējai un ka kreditoram tik tiešām ir prasījums pret parādnieku.

Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir maksātnespējīga, tās vadības institūcijām ir jāiesniedz pieteikums; pretējā gadījumā tām tiks piemēroti sodi. Ja šī prasība tiek pārkāpta, kreditori, iespējams, varēs ierosināt prasību par zaudējumu atlīdzību. Ja krīzē nonākušais parādnieks rīkojas pretlikumīgi, uz to noteiktos gadījumos var attiekties kriminālvajāšana (Kriminālkodeksa (Strafgesetzbuch) 283. pants un turpmākie panti).

Maksātnespējas procesa ierosināšanas galvenais iemesls ir nespēja veikt norēķinus. Nespēja veikt norēķinus rodas tad, ja parādnieks nespēj pildīt maksājumu saistības, kam iestājies termiņš; parasti pieņem, ka ir iestājusies maksātnespēja, ja parādnieks ir pārtraucis veikt maksājumus (InsO 17. panta 2. punkts). Ja parādnieks ir juridiska persona vai uzņēmums, kurā neviens no partneriem nav fiziska persona ar neierobežotu atbildību, procesu var ierosināt arī pārmērīgu parādsaistību dēļ. Parādsaistības uzskata par pārmērīgām, ja parādnieka aktīvi vairs nenosedz faktiskās saistības, izņemot gadījumus, kad pastāv liela iespējamība, ka pie esošajiem apstākļiem uzņēmums turpinās darboties turpmākos 12 mēnešus (InsO 19. panta 2. punkts). Ja, ņemot vērā apstākļus, uzņēmuma turpmākas darbības iespējamība ir liela, tas ir jāņem par pamatu, novērtējot parādnieka aktīvu vērtību. Parādnieks pieteikumu var iesniegt arī tad, ja tas nenovēršami nespēs veikt norēķinus (InsO 18. panta 1. punkts). Uzskata, ka parādnieks nenovēršami nespēs veikt norēķinus, ja ir liela iespējamība, ka tas nespēs pildīt esošās maksājumu saistības noteiktajā termiņā (InsO 18. panta 2. punkts). Lai novērtētu, vai parādniekam draud nenovēršama nespēja veikt norēķinus, parasti par pamatu ņem 24 mēnešu prognozēšanas periodu. Lai ierosinātu procesu, ir jānodrošina arī maksātnespējas procesa izmaksu segšana. Tāpēc maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikums tiek noraidīts, ja pastāv liela iespēja, ka parādnieka aktīvi nebūs pietiekami, lai segtu procesa izmaksas (InsO 26. panta 1. punkta pirmais teikums).

Ja nosacījumi ir izpildīti, par maksātnespēju atbildīgā tiesa jeb maksātnespējas tiesa (Insolvenzgericht) pieņem nolēmumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu un tas tiek publicēts. Tiesa internetā sniedz publisku paziņojumu (Saite atveras jaunā logāhttp://www.insolvenzbekanntmachungen.de/). Nolēmumā par maksātnespējas procesa ierosināšanu tiesa aicina parastos kreditorus noteiktā termiņā iesniegt savus prasījumus maksātnespējas administratoram. Lēmumā nosaka tādas sapulces datumu, kurā kreditori, pamatojoties uz maksātnespējas administratora ziņojumu, lemj par maksātnespējas procesa virzību, kā arī nosaka pārbaudes sēdes datumu, kad tiks pārbaudīti iesniegtie prasījumi (InsO 29. panta 1. punkts).

Kā jau minēts ievadā, Maksātnespējas kodeksā nav paredzēts atsevišķa veida process reorganizācijai un likvidācijai. Papildus standarta procesam kodeksā ir paredzēta iespēja izveidot maksātnespējas plānu, kas paredzēts likvidācijai vai reorganizācijai.

Maksātnespējas tiesai ir jāpārbauda, vai ir izpildīti procesa ierosināšanas nosacījumi, un tas var aizņemt zināmu laiku; ierosinot procesu, tiesa noteiks pagaidu pasākumus, ja tādi būs nepieciešami, lai izvairītos no parādnieka finanšu stāvokļa izmaiņām, kuras varētu kaitēt kreditoriem, pirms tiek pieņemts nolēmums par iesniegto pieteikumu (InsO 21. panta 1. punkta pirmais teikums). Praksē tiesa ieceļ pagaidu maksātnespējas administratoru (vorläufiger Insolvenzverwalter), kas var būt administrators vai nu ar “ierobežotām”, vai ar “visaptverošām” pilnvarām. Ja ir iecelts pagaidu maksātnespējas administrators ar ierobežotām pilnvarām, parādnieks saglabā atsavināšanas tiesības un administratora konkrētos pienākumus nosaka tiesa, taču tie nevar pārsniegt pienākumus, kādi ir pagaidu maksātnespējas administratoram ar visaptverošām pilnvarām (InsO 22. panta 2. punkta otrais teikums). Piemēram, tiesa var norīkot, ka parādnieka atsavināšanas tiesības ir spēkā tikai ar administratora piekrišanu. Atšķirībā no gadījuma, kad iecelts pagaidu maksātnespējas administrators ar visaptverošām pilnvarām, pagaidu maksātnespējas administratora ar ierobežotām pilnvarām iecelšanas rezultātā netiek pārtraukta vēl neizšķirto juridisko strīdu izskatīšana (Federālās tiesas 1999. gada 21. jūnija spriedums — IX ZR 70/98, 4. punkts). Pagaidu maksātnespējas administratora pilnvaras ir “visaptverošas”, ja tiesa nosaka vispārēju aizliegumu, kas liedz parādniekam veikt atsavināšanu, tādējādi tiesības rīkoties ar parādnieka īpašumu un veikt tā atsavināšanu ir piešķirtas administratoram (InsO 22. panta 1. punkta pirmais teikums).

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka manta (Insolvenzmasse) ietver procesa ierosināšanas dienā parādniekam piederošos aktīvus un procesa laikā (t. i., līdz procesa pabeigšanas vai izbeigšanas brīdim) no jauna iegūtus aktīvus. Manta neietver strikti personiskas parādnieka tiesības un priekšmetus, kas nav pakļauti apķīlāšanai, jo uz tiem arī neattiektos individuālais izpildes process. Piemēram, gūtie ienākumi ir maksātnespējīgā parādnieka manta tikai tādā apmērā, kas pārsniedz parādnieka minimālo iztikas līmeni. Maksātnespējas administrators var arī atbrīvot aktīvus, kas tad ietilpst parādnieka paša aktīvos un nav apķīlājami.

Vācijas tiesību sistēmā tiesības pārvaldīt vai atsavināt aktīvus, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, principā tiek nodotas maksātnespējas administratoram procesa ierosināšanas laikā (izņēmums: parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, pārvaldība (Eigenverwaltung), InsO 270. pants un turpmākie panti), līdz ar to maksātnespējas administratoram ir pienākums, piemēram, sniegt nodrošinājumu par labu aizdevējiem, kuri piešķir finansējumu parādniekam, kas saglabā valdījuma tiesības. Īpaši svarīgu darījumu gadījumā, piemēram, slēdzot aizdevuma līgumu ar būtiskiem apgrūtinājumiem maksātnespējīgā parādnieka mantai, maksātnespējas administratoram ir jāsaņem kreditoru sapulces vai ieceltas kreditoru komitejas apstiprinājums (InsO 160. pants). Maksātnespējas administratora noslēgto aizdevumu saistības un citas saistības ir saistības, kas attiecas uz mantu un ko sedz no mantas prioritāri, t. i., pirms parasto kreditoru prasījumiem. Tādējādi tiek nodrošināts, ka pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas līgumpartneri vēlēsies sadarboties ar maksātnespējīgo parādnieku.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Ņemot vērā to, ka līdz ar maksātnespējas procesa ierosināšanu maksātnespējas administrators parasti uzņemas svarīgu lomu (izņēmums: parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, pārvaldība), šajā procesa posmā maksātnespējas tiesai būtībā ir uzraudzības un virzības pilnvaras (sk. InsO 58. un 76. pantu) (papildus īpašām pilnvarām, piemēram, maksātnespējas plāna procesā vai saistībā ar parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, pārvaldību). Tiklīdz maksātnespējas process ir ierosināts, galveno lēmumu pieņemšana (par pārdošanu, likvidāciju, reorganizāciju un maksātnespējas plānu) ir kreditoru ziņā. Savukārt tiesai ir īpašas pilnvaras un uzdevumi procesa ierosināšanas posmā. Tā pieņem nolēmumus par ierosināšanu, pagaidu aizsardzības pasākumiem un maksātnespējas administratora iecelšanu. Tiesa ir atbildīga arī par maksātnespējas administratora uzraudzību. Tā uzrauga administratora rīcības likumīgumu, taču ne vēlamību, un tā nevar sniegt norādījumus. Lai sekmētu maksātnespējas procesu, maksātnespējas tiesas nolēmumus var pārsūdzēt tikai tad, ja kodeksā ir paredzēta tūlītēja pārsūdzība (sofortige Beschwerde) (sk. InsO 6. panta 1. punktu). Tūlītēju pārsūdzību rakstiski vai mutiski var iesniegt vai nu pašā maksātnespējas tiesā, vai apgabaltiesā (Landgericht), kuras padotībā ir maksātnespējas tiesa, proti, tiesas kancelejā (Geschäftstelle). Pārsūdzībai nav apturošas ietekmes; taču tiesa, kas izskata pārsūdzību, vai maksātnespējas tiesa var noteikt īslaicīgu izpildes atlikšanu.

Maksātnespējas administrators ir svarīgākais maksātnespējas procesa dalībnieks. Par maksātnespējas administratoru var iecelt tikai fiziskas personas, nevis juridiskas personas (InsO 56. panta 1. punkta pirmais teikums). Šo amatu var pildīt juristi, grāmatveži vai nodokļu konsultanti. Pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas tiesības pārvaldīt un atsavināt parādnieka īpašumu tiek nodotas maksātnespējas administratoram (InsO 80. panta 1. punkts). Maksātnespējas administratoram ir pienākums izslēgt no aktīviem, kurus tas konstatē uz maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdi, tādus vienumus, kas nav parādnieka īpašums. Tam ir jānodod arī parādnieka aktīvu vienumi, kas pieder parādnieka aktīviem saskaņā ar saistību tiesībām, taču vēl nav tikuši iekļauti parādnieka aktīvos maksātnespējas procesa laikā, ja tāds ir ierosināts. Šādi apzināti parādnieka aktīvi veido maksātnespējīgā parādnieka mantu (Insolvenzmasse, InsO 35. pants), kuru maksātnespējas administrators pārdos un no kuras tiks apmierināti kreditoru prasījumi. Maksātnespējas administratora pienākumi ir arī šādi:

  • algu izmaksa maksātnespējīgā parādnieka darbiniekiem,
  • lēmuma pieņemšana par to, vai turpināt vai izbeigt neizšķirtus juridiskus strīdus (InsO 85. pants un turpmākie panti) un kā rīkoties ar līgumiem, kas nav pilnībā izpildīti (InsO 103. pants un turpmākie panti),
  • pārskata izstrāde par aktīviem un saistībām (InsO 153. panta 1. punkta pirmais teikums),
  • tādu darījumu apstrīdēšana, kas noslēgti pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas un kas, visticamāk, būtu neizdevīgi parastajiem kreditoriem (InsO 129. pants un turpmākie panti).

Maksātnespējas administratoru uzrauga maksātnespējas tiesa (InsO 58. panta 1. punkts). Ja tiek izveidota kreditoru komiteja, tā sniedz atbalstu un pārrauga maksātnespējas administratora pienākumu izpildi (InsO 69. panta pirmais teikums).

Pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, kad maksātnespējas administratoram ir piešķirtas tiesības atbrīvoties no parādnieka mantas, administrators principā var netraucēti atbrīvoties no maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošajiem aktīviem. Pastāv ierobežojumi, kas attiecas uz īpaši svarīgiem darījumiem, piemēram uzņēmuma vai visu krājumu pārdošanu. Šādiem īpaši svarīgiem darījumiem ir nepieciešams kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas apstiprinājums. Tas, ka apstiprinājuma prasība netiek izpildīta, neietekmē ārpus procesa esošas personas, bet atbildība par to ir jāuzņemas administratoram. Administratoram ir jāpilda arī kreditoru sapulces lēmums likvidēt uzņēmumu vai turpināt tā darbību (InsO 157. un 159. pants).

Ja maksātnespējas administrators ļaunprātīgi pārkāpj pienākumus, kādi tam noteikti Maksātnespējas kodeksā, tas ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies visām procesa pusēm (InsO 60. panta 1. punkts). Kodeksa 60. panta 1. punktā noteikts šādi: “Maksātnespējas administrators ir atbildīgs par jebkurai procesa pusei radušos zaudējumu atlīdzināšanu, ja tas ļaunprātīgi pārkāpj pienākumus, kādi tam noteikti šajā kodeksā. Tas rīkojas ar rūpību, kāda sagaidāma no pienācīga un rūpīga maksātnespējas administratora.”

Maksātnespējas administratoram ir tiesības saņemt atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu un kompensāciju par atbilstošiem izdevumiem (InsO 63. panta 1. punkta pirmais teikums). Atlīdzības jautājumus regulē Maksātnespējas atlīdzības noteikumi (Insolvenzrechtsvergütungsverordnung InsVV), un to nosaka atkarībā no maksātnespējīgā parādnieka mantas vērtības brīdī, kad maksātnespējas process tiek pabeigts. Minētajos noteikumos ir paredzētas graduētas standarta likmes, kas var palielināties atbilstoši maksātnespējas administratora pienākumu apmēram un sarežģītībai.

Pat pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas parādniekam, pret kuru vērš parasto kreditoru prasījumus, saglabājas īpašumtiesības uz realizējamiem aktīviem (InsO 38. un 39. pants). Principā tas ir atbildīgs ar visu mantu. Taču tiesības pārvaldīt aktīvus un atbrīvoties no tiem maksātnespējas procesa ietvaros ir piešķirtas maksātnespējas administratoram. Pēc parādnieka lūguma tiesas nolēmumā par tiesvedības sākšanu var arī uzdot īstenot parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, pārvaldību saskaņā ar InsO 270. pantu un turpmākajiem pantiem. Parādniekam savam pieprasījumam jāpievieno parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, pārvaldības plāns, kura izstrāde ir reglamentēta InsO 270.a pantā. Rīkojums tiek izdots, ja parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, pārvaldības plāns ir konsekvents un pilnīgs un nav zināmi nekādi apstākļi, kas liecinātu, ka parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, pārvaldības plāns pēc būtības ir balstīts nepareizos faktos (InsO 270.b panta 1. punkts un 270.f panta 1. punkts). Turklāt nedrīkst izpildīties neviens no 270.e pantā paredzētajiem parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, pagaidu pārvaldības vienošanās izbeigšanas iemesliem (InsO 270.b panta 1. punkts). Būtībā arī šajā gadījumā ir piemērojami vispārējie maksātnespējas noteikumi (InsO 270. panta 1. punkta otrais teikums). Taču parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, pārvaldības gadījumā parādnieks saglabā tiesības rīkoties ar saviem aktīviem un atbrīvoties no tiem, un tas šīs tiesības izmanto tiesas iecelta pārrauga (Sachverwalter) uzraudzībā (InsO 270. panta 1. punkta pirmais teikums). Parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, pārvaldības gadījumā pilnvaras, kas parasti ir maksātnespējas administratoram, tiek dalītas starp parādnieku un pārraugu.

Maksātnespējas procesa ierosināšana kalpo par pamatu daudziem parādnieka pienākumiem sniegt informāciju un sadarboties. Taču vienlaikus parādniekam ir arī tiesības piedalīties procesā.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

InsO 94. pantā un turpmākajos pantos ir iztirzāts jautājums par to, vai parasts kreditors var veikt ieskaitu pret maksātnespējīgu parādnieku. Kodeksā ir noteikta būtiska atšķirība atkarībā no tā, vai iespēja veikt ieskaitu pastāvēja jau tad, kad tika ierosināts maksātnespējas process, vai arī šāda iespēja radās tikai pēc tam. Pirmajā gadījumā ieskaits būtībā ir pieļaujams, un tas nozīmē, ka parastajam kreditoram nav jāreģistrē prasījums tā iekļaušanai parādsaistību sarakstā (Tabelle), bet tā prasījums var tikt apmierināts, paziņojot maksātnespējas administratoram par ieskaitu. Taču ieskaita paziņojums nav spēkā, ja kreditors ir ieguvis iespēju prasījumu dzēst tādu darījumu rezultātā, kas atzīstami par spēkā neesošiem (InsO 96. panta 1. punkta 3. apakšpunkts).

Otrajā gadījumā, kurā ieskaita iespēja radās vēlāk, ir jānošķir vairāki gadījumi.

Ja brīdī, kad tika ierosināts process, ieskaita prasījums jau pastāvēja, taču vēl nebija pienācis izpildes termiņš, vēl nebija paredzēta līdzīga atlīdzība vai uz to vēl attiecās nosacījumi, ieskaits ir pieļaujams pēc procesa ierosināšanas, tiklīdz tiek novērsts ieskaita kavēklis.

Ja procesa ierosināšanas brīdī prasījums vēl nebija iesniegts vai kreditors ir ieguvis prasījumu pret parādnieku tikai pēc tam tad, kad process tika ierosināts, ieskaits nav atļauts (InsO 96. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunkts), un tā rezultātā parādnieks var pieprasīt, lai kreditors izpilda savu līguma daļu maksātnespējīgā parādnieka mantas labā, taču kreditors var reģistrēt šo prasījumu iekļaušanai parādsaistību sarakstā, un tas tiks apmierināts tikai pēc dividenžu likmes.

Savukārt tad, ja kreditors prasījumu nav ieguvis no cita kreditora pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas un ieguva to personiski pēc procesa ierosināšanas, piemēram, noslēdzot līgumu ar maksātnespējas administratoru, tam ir tiesības veikt ieskaitu kā kreditoram no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Vācijas tiesībās maksātnespējas procesa ietekme uz spēkā esošajiem līgumiem ir noteikta ar InsO 103. pantu un turpmākajiem pantiem. Būtībā pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas spēkā esošās līgumattiecības var tikt izbeigtas vai turpinātas vai arī maksātnespējas administratoram tiek dota izvēle starp izpildi un izbeigšanu.

Attiecībā uz dažiem darījumiem maksātnespējas procesa sekas ir konkrēti regulētas tiesību aktos (InsO 103.–118. pants). Piemēram, rīkojumi, līgumi par darbu vai pakalpojumiem vai atļaujas rīkoties attiecībā uz aktīviem, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, zaudē spēku brīdī, kad tiek ierosināts maksātnespējas process, savukārt parādnieka noslēgtie līgumi par īpašuma nomu un darba līgumi joprojām ir spēkā un ir saistoši attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Attiecībā uz līgumiem, ko parādnieks un otrs līgumslēdzējs nav izpildījis vai ir izpildījis daļēji, InsO 103. panta 1. punktā ir paredzēta iespēja, ka maksātnespējas administrators var izvēlēties starp līguma izpildi vai neizpildi. Ja maksātnespējas administrators izvēlas izpildi maksātnespējīgā parādnieka mantas interesēs, kreditora pretprasījums ir apmierināms prioritāri, jo saskaņā ar InsO 55. panta 1. punkta 2. apakšpunktu tas ir maksātnespējīgā parādnieka mantai piekrītošs parāds. Ja maksātnespējas administrators nolemj pret izpildi, tas saskaņā ar līgumu nevar pieprasīt neko citu. Kreditors var izvirzīt kompensācijas prasījumu par neizpildi tikai kā parastais kreditors; šajā nolūkā tam jāreģistrē prasījums iekļaušanai parādsaistību sarakstā (InsO 103. panta 2. punkta pirmais teikums). Ja maksātnespējas administrators izvēli neveic, līgumpartneris var pieprasīt, lai viņš izvēli tomēr veiktu. Šādā gadījumā administratoram nekavējoties ir jāpaziņo, vai viņš plāno pieprasīt izpildi. Ja viņš šādi nerīkojas, viņš vairs nevar pieprasīt, lai līgums tiktu izpildīts. Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem un darījumiem noteiktā datumā kodekss liedz administratoram izvēles iespēju (InsO 104. pants).

Ja līgumsaistību virzība nav īpaši noregulēta InsO 103.–118. pantā, līguma darbība turpinās arī pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas.

Līgumu atcelšanas klauzulu pieļaujamība ir strīdīgs jautājums. Izejas punkts ir InsO 119. pantā noteiktā norma, kas paredz, ka līgumi, kas jau iepriekš izslēdz vai ierobežo 103. panta un turpmāko pantu piemērošanu, ir nederīgi. Saskaņā ar šo normu ir pieļaujamas no maksātnespējas neatkarīgas atcelšanas klauzulas, kas ir saistītas nevis ar maksātnespējas procesa ierosināšanu vai pieteikuma iesniegšanu, bet gan ar parādnieka maksājumu saistību neizpildi. Savukārt atcelšanas klauzulas, kas ir atkarīgas no maksātnespējas, ir problemātiskas — īpaši ņemot vērā Federālās tiesas (Bundesgerichtshof) 2012. gada 15. novembra spriedumu (IX ZR 169, 11, BGHZ 195, 348). Federālā tiesa minētajā spriedumā konstatēja, ka atcelšanas klauzula energoapgādes līgumā, kas ir atkarīgs no attiecīgās maksātnespējas, ir nederīga. Taču tiesa norādīja, ka atcelšanas klauzulas, kas ir atkarīgas no maksātnespējas, kā tādas nav nederīgas: atcelšanas klauzulas, kas atbilst likumā paredzētajai atcelšanas iespējai, ir pieļaujamas. Līdz ar to nav pārliecinoši noskaidrots, kā vērtējamas tādas atcelšanas klauzulas, kas ir atkarīgas no maksātnespējas. Attiecībā uz līgumisko risinājumu klauzulām finanšu pakalpojumu un darījumu noteiktā datumā gadījumos InsO 104. panta 3. un 4. punkts ietver īpašus noteikumus.

Ja parādnieks un kreditors ir vienojušies par tiesību nodošanas aizliegumu saskaņā ar vispārējām tiesībām, tas ir saistoši arī maksātnespējas administratoram. Taču darījumos šāds tiesību nodošanas aizliegums bieži nav spēkā, jo, pat ja pastāv līgumā noteikts tiesību nodošanas aizliegums, monetāru prasījumu nodošana ir spēkā, ja parādnieks un kreditors ir tirgotāji (Komerckodeksa (Handelsgesetzbuch) 354.a panta 1. punkts).

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Tā kā maksātnespējas procesa mērķis ir vienlīdzīgi apmierināt visu kreditoru prasījumus, InsO 87. pants nepārprotami paredz, ka parastie kreditori var piedzīt savus prasījumus tikai saskaņā ar normām, kas regulē maksātnespējas procesu. Tādējādi līdz ar maksātnespējas procesa ierosināšanu rodas izpildes aizliegums, kas neļauj parastajiem kreditoriem panākt prasījumu izpildi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu vai parādnieka citu īpašumu maksātnespējas procesā (InsO 89. panta 1. punkts). Izpildes aizliegums ir jāievēro uz likuma pamata, tādējādi izpilde, kas jau ir uzsākta, tiek automātiski apturēta neatkarīgi no tā, vai kreditors ir informēts par procesa ierosināšanu un vai parādnieks ir pieprasījis izpildes atlikšanu.

InsO 88. pants nosaka, ka procesa ierosināšanai ir atpakaļejošs spēks (Rückschlagsperre) attiecībā uz iepriekšējiem izpildes pasākumiem, un paredz, ka nodrošinājuma tiesības, kas iegūtas izpildes gaitā pēdējā mēneša laikā pirms pieteikuma ierosināt maksātnespējas procesu iesniegšanas vai pēc šāda pieteikuma iesniegšanas, zaudē juridisko spēku brīdī, kad tiek ierosināts maksātnespējas process. Arī šajā gadījumā nav nozīmes tam, vai kreditors ir zinājis par plānoto pieteikumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu.

Ja nodrošinājums bija iegūts, piemērojot izpildes pasākumu, kādu laiku pirms pieteikuma ierosināt maksātnespējas procesu iesniegšanas, nodrošinājums nav spēkā neesošs saskaņā ar InsO 88. panta 1. punktu, taču to noteiktos apstākļos var apstrīdēt (Federālā tiesa, 2004. gada 22. janvāra spriedums — IX ZR 39/03).

Kad tiek ierosināts maksātnespējas process, parādnieks zaudē iespēju piedalīties tiesvedībās, pārstāvot mantu. Šīs tiesības tiek piešķirtas maksātnespējas administratoram, kuram ir tiesības rīkoties kā tiesvedības pusei, veicot amata pienākumus. Līdz ar to maksātnespējas administrators var savā vārdā veikt prasījumus, kas attiecas uz maksātnespējīgā parādnieka mantu.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Tā kā līdz ar maksātnespējas procesa ierosināšanu maksātnespējīgais parādnieks zaudē tiesības ierosināt tiesvedību, neizšķirta tiesvedība, ja tā attiecas uz maksātnespējīgā parādnieka mantu, tiks sākotnēji pārtraukta (Civilprocesa kodeksa (ZivilprozessordnungZPO) 240. panta pirmais teikums).

Ja parādnieks ir prasītājs (piemēram, tiesvedībā, kurā parādnieks ir pieteicējs vai iebilst pret prasījumu, kas jau ir izpildāms), maksātnespējas administrators var atsākt procesu vai atteikties to atsākt (InsO 85. panta 1. punkta pirmais teikums). Ja viņš to pieņem, process tiek turpināts. Ja viņš atsakās, aktīvs tiek izslēgts no maksātnespējīgā parādnieka mantas un tiesvedību var atsākt vai nu parādnieks, vai atbildētājs (InsO 85. panta 2. punkts).

Ja parādnieks ir atbildētājs, jānošķir šādi gadījumi: ja maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī pastāv neizšķirta tiesvedība par prasījumu, kas ietilpst maksātnespējas tvērumā, prasījums ir jāreģistrē iekļaušanai parādsaistību sarakstā (InsO 87. pants). Ja maksātnespējas administrators vai parasts kreditors iebilst, prasījuma izšķiršanu veic, atsākot pārtraukto tiesvedību (InsO 180. panta 2. punkts).

Turpretī, ja prasījums neietilpst maksātnespējas tvērumā, taču, piemēram, tas ir prasījums par atbrīvojumu vai parādu, kas attiecas uz pašu maksātnespējīgā parādnieka mantu, tiesvedību var atsākt vai nu maksātnespējas administrators, vai arī prasītājs (InsO 86. pants).

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kā skaidrots ievadā, ar Maksātnespējas kodeksu kreditoriem tiek piešķirta būtiska ietekme uz maksātnespējas procesu. Kreditori savas tiesības izmanto kreditoru sapulcē (Gläubigerversammlung, InsO 74. pants un turpmākie panti) vai kreditoru komitejā (Gläubigerausschuss), kuru var iecelt kreditoru sapulce (InsO 68. pants un turpmākie panti). Kreditoru sapulce ir galvenā institūcija, kurā kreditori pieņem lēmumus, savukārt kreditoru komiteja ir institūcija, ar kuras palīdzību tie īsteno uzraudzību. Kreditoru sapulci sasauc maksātnespējas tiesa (InsO 74. panta 1. punkta pirmais teikums), kas to arī vada (InsO 76. panta 1. punkts). Sapulci apmeklēt var visi privileģētie kreditori, visi parastie kreditori, maksātnespējas administrators, kreditoru komitejas locekļi un parādnieks (InsO 74. panta 1. punkta otrais teikums). Kreditoru sapulce lēmumus būtībā pieņem ar vienkāršu vairākumu, kur vairākumu nosaka nevis balsu skaits, bet gan balsojošo kreditoru prasījumu summa (InsO 76. panta 2. punkts). Ja uzņēmums pārsniedz noteiktu lieluma kritēriju, maksātnespējas tiesai vēl pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas ir jāieceļ pagaidu kreditoru komiteja (InsO 22.a pants). Šī komiteja piedalās maksātnespējas administratora iecelšanas procesā, un tās viedoklim ir nozīme jebkura tāda lēmuma pieņemšanā, ar ko norīko parādnieka, kurš saglabā valdījuma tiesības, pārvaldību (InsO 56.a pants un 270.b panta 3. punkts).

Par kreditoru sapulces nozīmīgumu liecina tas, ka tajā tiek lemts par procesa virzienu, īpaši par to, kā realizējami parādnieka aktīvi. Kreditoru sapulcei ir arī šādi pienākumi:

  • cita maksātnespējas administratora ievēlēšana (InsO 57. panta pirmais teikums),
  • maksātnespējas administratora uzraudzība (InsO 66. un 79. pants, kā arī 197. panta 1. punkta 1. apakšpunkts),
  • lemšana par uzņēmuma darbības izbeigšanu vai turpināšanu (InsO 157. pants),
  • noteiktu īpaši svarīgu darījumu, kurus noslēdz maksātnespējas administrators, apstiprināšana (InsO 160. panta 1. punkts).

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Informāciju par maksātnespējas administratora pilnvarām attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīviem skatīt iepriekš, pie jautājuma “Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas — maksātnespējas administratora pilnvaras?”

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

  1. Kreditori, kam ir tiesības uz atbrīvojumu

Kreditori, kam ir tiesības uz atbrīvojumu (aussonderungsberechtigte Gläubiger, “kreditori, kam ir tiesības uz atdalīšanu”), ir kreditori, kuriem ir tiesības pieprasīt, lai aktīvs tiktu izslēgts no maksātnespējīgā parādnieka mantas saskaņā ar lietu (in rem) vai individuālajām (in personam) tiesībām (InsO 47. panta pirmais teikums). Kreditori, kam ir tiesības uz atbrīvojumu, nav parastie kreditori, tāpēc tiem nav tiesību reģistrēt prasījumus iekļaušanai parādsaistību sarakstā, taču tie var piedzīt prasījumus, ierosinot prasību vai saskaņā ar vispārējām tiesību normām (InsO 47. panta otrais teikums). Taču tie prasību neierosina pret parādnieku, bet gan pret maksātnespējas administratoru, kurš rīkojas kā lietas dalībnieks, veicot savus amata pienākumus. Tiesības uz atbrīvojumu var izrietēt no īpašumtiesībām uz aktīvu (ja īpašumtiesības nav nodotas ar nodrošinājumu, jo tādā gadījumā īpašnieks ir tikai nodrošināts kreditors (InsO 51. panta 1. punkts)) vai no vienkārši rezervētām īpašumtiesībām, kā arī no restitūcijas prasījuma saskaņā ar saistību tiesībām (piem., namsaimnieks pret īrnieku).

  1. Nodrošinātie kreditori

Nodrošināti kreditori (absonderungsberechtigte Gläubiger, “kreditori, kuriem ir tiesības uz to, lai viņu prasījums tiktu apmierināts atsevišķi”) ir kreditori, kuriem ir tiesības uz to, lai viņu prasījums tiktu apmierināts prioritāri no tāda aktīva realizācijas, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā. Tie nepiedalās prasījumu pārbaudes procesā, bet attieksme pret tiem ir prioritāra, jo šādiem kreditoriem ir tiesības uz to, lai viņu prasījumi tiktu apmierināti no attiecīgā aktīva pārdošanas rezultātā gūtajiem ienākumiem pirms citu, zemākas prioritātes vai nenodrošinātu parasto kreditoru prasījumiem. Jebkādus no pārdošanas papildus gūtos ienākumus pievieno maksātnespējīgā parādnieka mantai, un tie ir pieejami citu kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šāda veida nodrošinājuma tiesības var izrietēt cita starpā no apgrūtinājumiem, ķīlām uz personisko mantu vai īpašumtiesībām nodrošinājuma veidā (InsO 49., 50. un 51. pants).

Ja no pārdošanas gūtie ienākumi nav pietiekami prasījuma apmierināšanai un ja nodrošinātajam kreditoram papildus lietu tiesībām pret parādnieku ir arī individuālo tiesību prasījums, tas var pieprasīt papildus nodrošinātajam prasījumam proporcionālu apmierinājumu no maksātnespējīgā parādnieka mantas, reģistrējot individuālās tiesības, ciktāl tās nav apmierinātas, iekļaušanai parādsaistību sarakstā (InsO 52. panta otrais teikums).

  1. Kreditori, kuriem ir prasījumi pret pašu mantu

Kreditoriem, kuriem ir prasījumi pret pašu mantu (Massegläubiger), nav jāreģistrē prasījumi, jo tie tiek apmierināti iepriekš. Saskaņā ar InsO 53. pantu parādi, kuri attiecas uz mantu, ietver maksātnespējas procesa izmaksas un citas saistības, ko rada administrators pēc procesa ierosināšanas saistībā ar maksātnespējas noregulēšanu (piemēram, algu prasījumi darbiniekiem, kuri vēl arvien ir nodarbināti uzņēmumā, vai tāda jurista prasījumi, kuru piesaistījis maksātnespējas administrators, lai celtu prasības tiesās). Iemesls, kāpēc šādi prasījumi ir jāapmierina prioritāri, ir tas, ka maksātnespējas administrators procesu var pienācīgi veikt tikai tad, ja viņš var uzņemt jaunas saistības, kurām tiek nodrošināta pilnīga izpilde. Turklāt par saistībām, kas attiecas uz mantu, uzskata saistības, kas radušās no netaisnas iedzīvošanās no maksātnespējīgā parādnieka mantas, kā arī noteiktas saistības no pagaidu maksātnespējas procesa.

  1. Parastie kreditori

Prasījumu pārbaudes procesā piedalās tikai parastie kreditori (Insolvenzgläubiger, “maksātnespējas kreditori”) (InsO 174. panta 1. punkta pirmais teikums). Saskaņā ar InsO 38. pantu parastie kreditori ir visi personiskie kreditori, kuriem ir pamatoti prasījumi pret parādnieku dienā, kad tiek ierosināts maksātnespējas process. Ir subordinētie parastie kreditori (nachrangige Insolvenzgläubiger), kuri uzskaitīti InsO 39. panta 1. punktā un kuriem ir jāiesniedz prasījumi tikai tad, ja maksātnespējas tiesa to ir īpaši pieprasījusi (InsO 174. panta 3. punkta pirmais teikums). Subordinētos maksātnespējas prasījumus apmierina pēc tam, kad ir apmierināti citi parasto kreditoru prasījumi. Tie ietver, piemēram, soda naudas un tādus procentus un soda naudas par kavētiem maksājumiem, kas uzkrājas par parasto kreditoru prasījumiem kopš maksātnespējas procesa ierosināšanas.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Prasījumi ir jāiesniedz rakstiski maksātnespējas administratoram laikposmā, kas noteikts maksātnespējas tiesas nolēmumā par ierosināšanu, norādot prasījuma iemeslu un apmēru un pievienojot prasījuma pamatojuma dokumentus (InsO 174. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums un 2. punkts). Taču prasījumi tiks ņemti vērā arī tad, ja to iesniegšanas termiņš būs nokavēts (InsO 177. pants). Ir jāiesniedz visi maksātnespējas prasījumi neatkarīgi no tā, vai to pamatā esošās tiesiskās attiecības regulē civiltiesības vai publiskās tiesības (piem., nodokļu saistības).

Tālāk izklāstītie nosacījumi piemērojami ārvalstu kreditoriem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (ES Maksātnespējas regula) 55. pants ļauj ārvalstu kreditoriem iesniegt prasījumus, izmantojot prasījuma standarta veidlapu. Prasījumus var iesniegt jebkurā ES iestāžu oficiālajā valodā. Taču kreditoram, iespējams, tiks pieprasīts iesniegt tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā process tiek ierosināts, vai citā valodā, ko minētā valsts norādījusi kā pieņemamu. Būtībā prasījumi ir jāiesniedz termiņā, kas paredzēts tās valsts tiesībās, kurā process tiek ierosināts. Ārvalstu kreditoru gadījumā šis termiņš nav mazāks par 30 dienām pēc tam, kad paziņojums par maksātnespējas procesa ierosināšanu publicēts tās valsts maksātnespējas reģistrā, kurā process tiek ierosināts.

Maksātnespējas administratoram visi atbilstīgi iesniegtie prasījumi ir jāuzskaita parādsaistību sarakstā (Tabelle). Šajā posmā prasījuma saturs netiek pārbaudīts. Prasījumus pārbauda un to apmēru un secību nosaka tikai pārbaudes sēdē maksātnespējas tiesā (InsO 176. panta pirmais teikums). Ja pārbaudes sēdē ne maksātnespējas administrators, ne parastais kreditors neiebilst pret prasījumu vai arī tad, ja jebkādi iebildumi tiek atrisināti, uzskata, ka prasījums ir pieņemts, un kreditors saņems savu dividendi no maksātnespējīgā parādnieka mantas realizācijā gūtajiem ienākumiem. Parādnieka iebildumi neietekmē prasījuma noteikšanu (InsO 178. panta 1. punkta otrais teikums), taču pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas parastais kreditors nevarēs piedzīt pārējo prasījuma daļu, pamatojoties uz iekļaušanu sarakstā, un tam pret parādnieku ir jāierosina atsevišķa prasība (InsO 201. panta 2. punkta pirmais teikums).

Savukārt tad, ja pārbaudes sēdē maksātnespējas administrators vai cits parastais kreditors ceļ iebildumus, kreditors pret apstrīdētāju pusi var ierosināt prasību par atzīšanu (InsO 179. panta 1. punkts). Viņš iegūst daļu no ienākumiem tikai tad, ja prasībā par atzīšanu tiek noskaidrots, ka prasījums tik tiešām ir pamatots (InsO 180. pants un turpmākie panti). Pirms ienākumu sadales maksātnespējas administrators sastāda sadales sarakstu (Verteilungsverzeichnis) (InsO 188. pants). Divās nedēļās no sadales saraksta publicēšanas dienas attiecīgajam kreditoram ir jāpierāda, ka viņš ir ierosinājis prasību par prasījuma atzīšanu (InsO 189. panta 1. punkts). Ja viņš to nespēj pierādīt, prasījums ienākumu sadalē netiks ņemts vērā pat tad, ja tas pa to laiku ticis atzīts (InsO 189. panta 3. punkts). Taču tad, ja viņš parāda, ka prasība ir celta savlaicīgi, prasījumam piešķirtā daļa tiks atlikta no sadales, kamēr notiek ar minēto prasību saistītais process (InsO 189. panta 2. punkts). Ja prasība par prasījuma atzīšanu tiek noraidīta, atliktā daļa tiks novirzīta citiem parastajiem kreditoriem. Ja attiecībā uz apstrīdēto prasījumu jau ir izdots izpildu dokuments, prasību ierosina nevis kreditors, bet gan iebildumu sniedzējs (InsO 179. panta 2. punkts). Spriedums, ar ko nosaka prasījumu vai atbalsta iebildumu, nav spēkā tikai inter partes, bet ir saistošs arī maksātnespējas administratoram un visiem parastajiem kreditoriem (InsO 183. panta 1. punkts).

Ja parastais kreditors nav reģistrējis prasījumu iekļaušanai sarakstā, tas nevar saņemt daļu no ienākumiem, kas gūti no pārdošanas, un tas nevar savu prasījumu piedzīt arī nekādā citā veidā (InsO 87. pants). Maksājumu prasījumi pret maksātnespējas administratoru ir noraidāmi kā nepieņemami.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Ja vien maksātnespējas plānā nav noteikts citādi, maksātnespējas administrators pārdod maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus, lai pārvērstu mantu naudas līdzekļos, kurus sadala starp kreditoriem. Administrators pēc saviem ieskatiem lemj, kā veikt pārdošanu, lai gūtu maksimāli lielus ienākumus. Parādnieka uzņēmumu vai atsevišķas ražotnes var pārdot kā vienotu kopumu vai arī uzņēmumu var sadalīt un individuālos aktīvus pārdot atsevišķi.

Pirms no pārdošanas gūtos ienākumus var sadalīt starp parastajiem kreditoriem, vispirms ir jāapmierina nodrošināto kreditoru un to kreditoru prasījumi, kuriem ir prasījumi pret pašu mantu. Ienākumu sadali veic saskaņā ar sadales sarakstu (InsO 188. pants), ko sagatavo maksātnespējas administrators, par pamatu izmantojot parādsaistību sarakstu (InsO 175. pants). Minētajā sarakstā ir jābūt ietvertiem visiem maksātnespējas prasījumiem, kuri jāņem vērā sadales gaitā. Ienākumi tiek sadalīti kreditoriem proporcionāli to prasījumu apmēram. Subordinēto parasto kreditoru rangs ir zemāks nekā parastajiem kreditoriem. To prasījumi tiek apmierināti tikai tad, ja pārējo parasto kreditoru prasījumi ir apmierināti pilnībā. Tā kā viņu izredzes apmierināt prasījumu ir zemas, prasījumi ir jāiesniedz tikai tad, ja to pieprasa maksātnespējas tiesa (InsO 174. panta 3. punkts).

Parasti pirms sadales uzsākšanas netiek gaidīts, līdz maksātnespējīgā parādnieka mantas pārdošana ir pabeigta. Tiklīdz maksātnespējīgā parādnieka mantā ir iegūti pietiekami naudas līdzekļi, veic atbilstošos maksājumus (InsO 187. panta 2. punkta pirmais teikums). Kad pārdošana ir pabeigta, notiek galīgā sadale (InsO 196. panta 1. punkts). Tam nepieciešams maksātnespējas tiesas apstiprinājums (InsO 196. panta 2. punkts). Ja visu parasto kreditoru (ieskaitot subordinētos kreditorus) prasījumus var pilnībā apmierināt (kas praksē notiek reti), administrators atlikušo pārsniegumu nodod parādniekam (InsO 199. panta pirmais teikums).

Ja kreditoram ir tiesības uz nodrošinātu prasījumu attiecībā uz vienu no aktīviem, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, un no pārdošanas gūtie ienākumi nav pietiekami, lai pilnībā apmierinātu prasījumu, kreditors var reģistrēt papildu individuālo tiesību prasījumu iekļaušanai sarakstā, taču tikai tādā apmērā, kādā netika apmierināts nodrošinātais prasījums (vai arī tas var atcelt nodrošināto prasījumu un reģistrēt individuālo tiesību prasījumu pret parādnieku, lai iekļautu to sarakstā par visu summu) (InsO 52. panta otrais teikums).

Ja trešā persona apmierina tāda kreditora prasījumu, kuram pret parādnieku ir nodrošinājums ar lietu tiesībām, minētā trešā persona automātiski neieņem nodrošinātā kreditora vietu. Taču noteiktos gadījumos tiesību aktos ir paredzēta subrogācija, un par to var vienoties arī līgumiski. Šī nav īpaša maksātnespējas procesa iezīme, bet tas izriet no vispārējām tiesību normām. Piemēram, ja kreditoram ir nodrošinājums ar lietu tiesībām un tā prasījumu apmierina nevis parādnieks, bet trešā persona, kas ir prasījuma pret maksātnespējīgo personu galvotājs, kreditora prasījumu pret parādnieku nodod galvotājam saskaņā ar tiesisko subrogāciju (Civilkodeksa (Bürgerliches GesetzbuchBGB) 774. panta 1. punkta pirmais teikums). Attiecībā uz piesaistītajām nodrošinājuma tiesībām, piemēram, hipotēku vai ķīlu, Civilkodekss nepārprotami nosaka, ka tās ir nododamas galvotājam (BGB 412. un 401. pants). Nepiesaistītas nodrošinājuma tiesības, piemēram, zemes nodeva, kuru mērķis ir nodrošināt prasījumu, uz likuma pamata galvotājam netiek nodotas. Taču analoģiski saskaņā ar Civilkodeksa 412. un 401. pantu kreditoram ar līgumisku prasījumu ir jānodod nepiesaistītie nodrošinājumi galvotājam, ja vien puses nav vienojušās citādi. Tad galvotājs pārņem kreditora vietu ar lietu tiesību nodrošinājumu.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

  1. Standarta process

Pēc tam, kad ir veikta galīgā sadale, maksātnespējas process ir jāpabeidz (InsO 200. panta 1. punkts). Tiek publicēts lēmums par pabeigšanu. Pabeidzot maksātnespējas procesu, tiesības pārvaldīt aktīvus un atbrīvoties no aktīviem, uz kuriem attiecās maksātnespēja, tiek nodotas atpakaļ parādniekam.

Pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas parastie kreditori principā var bez ierobežojumiem piedzīt atlikušos prasījumus pret parādnieku, jo prasījums ir dzēsts tikai izmaksāto dividenžu apmērā. Lai piedzītu to prasījuma daļu, kas netika apmierināta, InsO 201. panta 2. punkts paredz, ka parastie kreditori var piedzīt prasījumus pret parādnieku, par tiesisko pamatojumu izmantojot iekļaušanu sarakstā, tāpat kā saskaņā ar izpildāmu spriedumu, ja prasījumi ir noteikti un parādnieks nav tos apstrīdējis pārbaudes sēdē. No iepriekšminētā InsO 201. panta 2. punkta var secināt, ka citos gadījumos kreditoriem turpretī savs prasījums pret parādnieku jāpiedzen, ceļot prasību.

Fiziskām personām ir piemērojams izņēmums. Tām ir iespēja pieprasīt atlikušā parāda dzēšanu (Restschuldbefreiung, InsO 201. panta 3. punkts, 286. pants un turpmākie panti). Atlikušā parāda dzēšanu parasti var piešķirt pēc 3 gadu ilga labas rīcības perioda, kura laikā parādniekam visi ienākumi, kas ir pieejami apķīlāšanai, ir jānodod pilnvarotai personai (Treuhänder); dzēšana ir saistoša visiem parastajiem kreditoriem, tajā skaitā tiem kreditoriem, kas nav iesnieguši attiecīgus prasījumus (InsO 301. panta 1. punkts). Tas nozīmē, ka parastie kreditori vairs nevarēs piedzīt prasījumus no parādnieka (izņēmums: InsO 302. pantā minētie prasījumi, uz ko neattiecas atlikušā parāda dzēšana).

Juridiska persona, kurai tika piemērots maksātnespējas process un kuras valdījumā vairs nav aktīvu, automātiski tiek dzēsta no komercreģistra un pārtrauc eksistēt.

  1. Maksātnespējas plāna process

Maksātnespējas plāna process ļauj nodrošinātiem kreditoriem un parastiem kreditoriem pašiem lemt par maksātnespējīgā parādnieka mantas realizāciju, tās sadali starp kreditoriem, procesa norisi un parādnieka atbildību pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas; šādu rīcību maksātnespējas plāna procesā īsteno, atkāpjoties no Maksātnespējas kodeksa normām (InsO 217. panta 1. punkta pirmais teikums). Reorganizācija un maksātnespējas plāns nav viens un tas pats. Maksātnespējas plānam ir būtiska nozīme jebkurā uzņēmuma reorganizācijā, taču uz maksātnespējas plāna pamata uzņēmumu var arī likvidēt un tajā, piemēram, var paredzēt maksātnespējīgā parādnieka mantas realizāciju un sadali iesaistītajām pusēm, atkāpjoties no Maksātnespējas kodeksa normām.

Papildus iespējai dzēst atlikušos parādus maksātnespējas plānā ir paredzēts svarīgs līdzeklis parādniekam — ar balsu vairākumu izbalsot tīši traucējošus kreditorus. InsO 245. pantā ir noteikts, ka noteiktos apstākļos var uzskatīt, ka balsotāju grupas piekrišana ir piešķirta, pat ja nav iegūts nepieciešamais vairākums.

Maksātnespējas plānu var ierosināt maksātnespējas administrators vai parādnieks (InsO 218. panta 1. punkta pirmais teikums). Maksātnespējas plāns sastāv no deklaratīvās daļas (darstellender Teil) un organizatoriskās daļas (gestaltender Teil) (InsO 219. panta pirmais teikums). Deklaratīvajā daļā ir norādīti tie pasākumi, kas jau ir veikti pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, un tie, kas vēl ir jāveic, lai radītu pamatu paredzētajai iesaistīto pušu tiesību sakārtošanai (InsO 220. panta 1. punkts). Organizatoriskajā daļā ir noteikts, kā mainīsies iesaistīto pušu juridiskais stāvoklis (InsO 221. panta pirmais teikums). Saskaņā ar InsO 217. panta otro teikumu, ja parādnieks nav fiziska persona, maksātnespējas plānā var iekļaut arī dalības tiesības un parādnieka kapitāla daļas. InsO 225.a panta 2. punkts atļauj parādsaistību kapitalizāciju — kreditoru prasījumu pārvēršanu parādnieka kapitāla daļās, uz kurām attiecas uzņēmējdarbības tiesības. Īpaša nozīme ir InsO 243. pantā un turpmākajos pantos paredzētajam balsošanas mehānismam. Maksātnespējas plāna organizatoriskajā daļā ir noteiktas dažādas balsotāju grupas. Maksātnespējas plāns ir pieņemts tikai tad, ja to apstiprina katrā grupā balsojošo kreditoru vairākums (kreditoru vairākums) un ja to kreditoru prasījumu summa, kuri balso “par”, pārsniedz pusi no visu balsojošo kreditoru kopējiem prasījumiem (kopējo prasījumu vairākums). Taču saskaņā ar kodeksu tiek pieņemts, ka noteiktos apstākļos balsotāju grupa ir piekritusi, pat ja nav panākts nepieciešamais vairākums (InsO 245. pants). Šis “traucēšanas aizliegums” (Obstruktionsverbot) ir paredzēts tāpēc, lai individuāliem kreditoriem vai daļu turētājiem liegtu iespēju kavēt plāna izpildi. Saskaņā ar InsO 247. pantu arī parādniekam ir jāpiekrīt plānam. Taču iebildumi no parādnieka puses nav būtiski, ja plāna izpildes rezultātā parādnieka situācija, visticamāk, nebūs sliktāka nekā bez tā un ja neviens kreditors nesaņem ekonomiskas vērtības, kas pārsniedz viņa prasījuma pilnu apmēru.

Pēc tam, kad iesaistītās puses ir pieņēmušas maksātnespējas plānu un parādnieks tam ir piekritis, maksātnespējas plāns ir jāapstiprina maksātnespējas tiesai. Maksātnespējas tiesa apstiprina maksātnespējas plānu, ja ir izpildītas visas būtiskās procesuālās prasības un kreditors vai daļas turētājs nav iesniedzis pieteikumu, apgalvojot, ka ir liela iespējamība, ka plāna izpildes rezultātā viņa situācija būs sliktāka nekā bez tā (InsO 251. pants). Lai nodrošinātos pret to, ka plāns šādu iebildumu rezultātā netiek izpildīts, plāna organizatoriskajā daļā var noteikt, ka ir jābūt pieejamiem līdzekļiem gadījumā, ja kāda puse pierāda, ka tās situācija pēc izpildes būs sliktāka (InsO 251. panta 3. punkts).

Nolēmumu, ar ko apstiprina plānu, var apstrīdēt tikai ierobežotā apmērā (InsO 253. pants).

Kad maksātnespējas plāna apstiprinājumu vairs nevar apstrīdēt un maksātnespējas plānā nav paredzēts citādi, maksātnespējas tiesa pabeidz maksātnespējas procesu (InsO 258. panta 1. punkts). Tiesības atbrīvoties no parādnieka īpašuma tiek atgrieztas parādniekam. Plāna organizatoriskajā daļā paredzētās sekas kļūst saistošas visām iesaistītajām personām neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrējušas savus prasījumus vai iebildušas pret maksātnespējas plānu kā ieinteresētās puses (InsO 254.b pants). Tas nozīmē, ka maksātnespējas plānā paredzēta atteikšanās, apturēšana un citas darbības stājas spēkā uz likuma pamata un nav jāiesniedz atsevišķa nodoma deklarācija (InsO 254.a panta 1. punkts). Maksātnespējas plāns principā neietekmē parasto kreditoru tiesības pret trešām personām. Ja plānā paredzēts, izņēmums attiecas uz grupas iekšējo trešās personas nodrošinājumu (gruppeninterne Drittsicherheiten), ko kreditoram ir sniedzis ar parādnieku saistīts uzņēmums Akciju sabiedrību likuma (AktG) 15. panta nozīmē (piemēram, meitasuzņēmums) (InsO 217. panta 2. punkts un 223.a pants).

Lai nodrošinātu to, ka parādnieks pilda viņam ar maksātnespējas plānu noteiktos pienākumus, plānā var noteikt, ka parādnieku uzrauga maksātnespējas administrators. Uzraudzības perioda laikā maksātnespējas administratoram katru gadu jāziņo tiesai un kreditoru komitejai, ja tāda ir izveidota, par aktuālo situāciju un izredzēm izpildīt maksātnespējas plānu (InsO 261. panta 2. punkta pirmais teikums).

Neatkarīgi no tā, vai ir noteikta šāda uzraudzība, InsO 255. pantā paredzētās “atjaunošanas klauzulas” (Wiederauflebensklausel) mērķis ir nodrošināt, ka parādnieks plānu izpilda. Ja parasta kreditora prasījumi ir atlikti vai daļēji atcelti, pamatojoties uz maksātnespējas plāna organizatorisko daļu, ir noteikts, ka šāda atlikšana vai atcelšana kreditoram vairs nav saistoša, ja parādnieks būtiski atpaliek no plāna izpildes attiecībā uz šo kreditoru (InsO 255. panta 1. punkts). Tas pats attiecas uz visiem parastajiem kreditoriem, ja plāna īstenošanas posmā attiecībā uz parādnieka aktīviem tiek ierosināts jauns maksātnespējas process (InsO 255. panta 2. punkts). Parastie kreditori, kam ir pieņemti prasījumi, kurus parādnieks pārbaudes sēdē nav apstrīdējis un kurus tie uztur saskaņā ar apstiprinātu un galīgu maksātnespējas plānu saistībā ar ierakstu sarakstā, var šos prasījumus izpildīt pret parādnieku tāpat, kā tie to darītu saskaņā ar izpildāmu spriedumu (InsO 257. panta 1. punkta pirmais teikums).

Ja uzņēmuma reorganizācijas pamatā ir maksātnespējas plāns, darbībai nereti būs nepieciešami aizņēmumi. Lai pasargātu aizdevējus, maksātnespējas plāna organizatoriskajā daļā var noteikt maksimālo aizņēmumu apmēru (InsO 264. pants). Ar nosacījumu, ka jaunā aizdevēja prasījums ir zem noteiktās maksimālās summas, rezultātā jebkurā jaunā maksātnespējas procesā parastie kreditori ierindotos pēc jaunā aizdevēja.

Maksātnespējas plāna procesā tiek pieļauts, ka parādnieks var panākt atlikušā parāda dzēšanu neatkarīgi no iepriekš aprakstītā atlikušā parāda dzēšanas procesa. Kodeksā ir noteikts, ka tad, ja maksātnespējas plānā nav noteikts citādi, atlikušie parādnieka parādi kreditoriem tiek dzēsti, ja tas apmierina kreditoru prasījumus tā, kā paredzēts maksātnespējas plānā (InsO 227. panta 1. punkts).

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Informāciju par kreditoru tiesībām pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas skatīt atbildē uz jautājumu “Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?”.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Saskaņā ar Vācijas tiesību normām maksātnespējas procesa izmaksas tiek iepriekš segtas no maksātnespējīgā parādnieka mantas un tām ir priekšroka pār parasto kreditoru prasījumiem kā saistībām, kas attiecas uz mantu (InsO 53. pants). Maksātnespējas procesa izmaksas ietver tiesu izmaksas attiecībā uz maksātnespējas procesu un pagaidu maksātnespējas administratora, maksātnespējas administratora un kreditoru komitejas locekļu nopelnīto atlīdzību, kā arī saistītos radušos izdevumus (InsO 54. pants).

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Lai novērstu rīcību, kas kaitē kreditoriem, jebkādu aktīvu, kuri ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, iegūšana pēc procesa ierosināšanas pēc būtības nav spēkā, savukārt aktīvu, kuri ietilptu maksātnespējīgā parādnieka mantā pēc procesa ierosināšanas, iegūšana pirms procesa ierosināšanas pēc būtības ir spēkā, taču noteiktos apstākļos to var apstrīdēt.

Tā kā no maksātnespējas procesa ierosināšanas brīža parādnieka tiesības atbrīvoties no sava īpašuma ir nodotas maksātnespējas administratoram, parādnieka atbrīvošanās no aktīviem, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas pēc būtības pilnībā nav spēkā (galvenais izņēmums — ir notikusi labticīga zemes iegūšana, tomēr arī to var apstrīdēt) (InsO 81. panta 1. punkta pirmais teikums). Nav iespējama arī tiesību iegūšana uz aktīvu, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, ja parādnieks ir atbrīvojies no aktīva, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas, taču rezultāts rodas tikai pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas (InsO 91. panta 1. punkts) (galvenais izņēmums — zemes iegūšana; InsO 91. panta 2. punkts). Līdzīgi juridisko spēku zaudē arī tiesības uz nodrošinājumu, kas iegūts izpildes procesa rezultātā pēdējā mēneša laikā pirms pieteikuma ierosināt maksātnespējas procesu iesniegšanas vai pēc šāda pieteikuma iesniegšanas, tiklīdz ir ierosināts maksātnespējas process (InsO 88. panta 1. punkts).

Iegūšana no maksātnespējīgā parādnieka mantas pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas — pretēji iegūšanai pēc procesa ierosināšanas — pēc būtības ir spēkā, taču noteiktos apstākļos to var apstrīdēt (InsO 129. pants un turpmākie panti). Minētajām tiesībām apstrīdēt maksātnespējīga parādnieka darbības ir izšķiroša nozīme, lai varētu piemērot maksātnespējas tiesību normas, jo tas ļauj maksātnespējas administratoram piekļūt parādnieka aktīvu aizplūdei, kas notikusi pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas. Tas var lielā mērā palīdzēt palielināt maksātnespējīgā parādnieka mantu un tādējādi nodrošināt, ka maksātnespējas tiesību normas pilda izvirzīto mērķi nodrošināt kreditoru prasījumu vienlīdzīgu apmierināšanu sakārtotā veidā un novērst prioritāru attieksmi pret atsevišķiem kreditoriem. Ja maksātnespējas administrators sekmīgi izmanto apstrīdēšanas tiesības, puse, kas pārsūdzētā darījuma rezultātā ir guvusi labumu, atgriež visu, kas darījuma rezultātā ir atvilkts no maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīviem. Ja tas nav iespējams natūrā, minētā puse maksā kompensāciju. Maksātnespējas administrators var celt prasību par restitūcijas tiesību izpildi un var paļauties uz restitūcijas tiesībām pret jebkādiem kreditora celtiem pretējiem prasījumiem. Ja labuma guvējs apstrīdētajā darījumā atdod saņemto īpašumu, tiek atjaunots jebkāds pretprasījums, kas tam var būt (InsO 144. pants).

Lai darījums, kas noslēgts pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas, būtu apstrīdams, tam ir jābūt nelabvēlīgam parastajiem kreditoriem (InsO 129. pants) un ir jābūt izpildītam vienam no pamatojumiem, kas noteikti InsO 130.–136. pantā. Jebkādu tiesisku rīcību, t. i., jebkuru darbību (arī bezdarbību; InsO 129. panta 2. punkts), kas rada tiesiskas sekas, var apstrīdēt (Federālās tiesas 2004. gada 12. februāra spriedums — IX ZR 98/03, 12. punkts). Ja kodeksā nav paredzēts citādi, nav būtiski, vai tiesisko rīcību ir veicis parādnieks. Turklāt tas, vai ir iesaistītas līgumiskas vai tiesiskas sekas, nav izšķirošs faktors (Federālās tiesas 2013. gada 7. maija spriedums — IX ZR 191/12, 6. punkts).

Konkrēti darījuma apstrīdēšanas pamati ir šādi:

  • bezmaksas labums, ko piešķīris parādnieks, ja vien tas nav noticis vairāk nekā četrus gadus pirms pieteikuma par maksātnespējas procesa ierosināšanu iesniegšanas (InsO 134. pants),
  • tiesiska rīcība, ko veicis parādnieks pēdējos 10 gados pirms pieteikuma par maksātnespējas ierosināšanu iesniegšanas ar nolūku radīt nelabvēlīgas sekas kreditoriem, ja otra puse ir zinājusi par parādnieka nolūku (InsO 133. pants); šis periods ir tikai četri gadi, ja minētā rīcība ir devusi otrai pusei iespēju sniegt garantiju vai maksājumu,
  • tiesiska rīcība, ko parādnieks tīšuprāt veicis pēdējos trijos mēnešos pirms pieteikuma par maksātnespējas procesa ierosināšanu iesniegšanas un kas ir tieši nelabvēlīga parastiem kreditoriem, ja parādnieks jau bija maksātnespējīgs un ja otra puse zināja par šādu maksātnespēju (InsO 132. panta 1. punkta 1. apakšpunkts),
  • tiesiska rīcība, ar ko parastam kreditoram tiek tīšuprāt piešķirts nodrošinājums vai apmierinājums, kuru tam nav tiesību saņemt, ja šāda rīcība ir veikta pēdējā mēneša laikā pirms pieteikuma par maksātnespējas procesa ierosināšanu iesniegšanas (InsO 131. panta 1. punkta 1. apakšpunkts),
  • tiesiska rīcība, ar ko parastam kreditoram tiek tīšuprāt piešķirts nodrošinājums vai apmierinājums, kuru tam nav tiesību saņemt, ja šāda rīcība ir veikta pēdējo trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma par maksātnespējas procesa ierosināšanu iesniegšanas un parādnieks šādas darbības dienā bija maksātnespējīgs, un otra puse par to bija informēta (InsO 130. panta 1. punkta 1. apakšpunkts).

Visos šajos gadījumos gan parādniekam, gan kreditoram, kas gūst labumu, var rasties arī kriminālatbildība (Kriminālkodeksa 283.–283.d pants).

Patērētāju maksātnespējas process

Patērētāju maksātnespējas procesā (Verbraucherinsolvenzverfahren) risina tādu fizisku personu lietas, kuras neveic un nav veikušas uzņēmējdarbību kā pašnodarbinātas personas vai kuras ir veikušas uzņēmējdarbību kā pašnodarbinātas personas, bet kuru finanšu stāvoklis ir nepārprotams un pret kurām nav no darba tiesiskām attiecībām izrietošu prasījumu (InsO 304. panta 1. punkta pirmais teikums). Pretēji standarta maksātnespējas procesam uzmanība netiek pievērsta aktīvu realizēšanai, bet gan patērētāja parādu dzēšanai.

Šis process no standarta procesa atšķiras galvenokārt tad, ja pieteikumu veic parādnieks viens pats vai kopā ar citiem. Šajā gadījumā pirms nolēmuma par maksātnespējas procesa ierosināšanu ir paredzēts ārpustiesas posms, kura mērķis ir panākt vienošanos ar kreditoriem attiecībā uz parādu atmaksu, balstoties uz plānu (InsO 305. panta 1. punkta 1. apakšpunkts). Ja ārpustiesas vienošanās netiek panākta, parādnieks var iesniegt pieteikumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu.

Pēc tam seko posms, kurā tiek apturēts ierosināšanas process un maksātnespējas tiesa dod kreditoriem iespēju panākt vienošanos ar parādnieku par parādsaistību dzēšanas plānu (Schuldenbereinigungsplan). Ja parādsaistību dzēšanas plāns tiek realizēts, kreditoru prasījumus regulē tikai parādsaistību dzēšanas plāns, kas ir realizējams tāpat kā tiesas procesā panākts noregulējums (Prozessvergleich) (InsO 308. panta 1. punkta otrais teikums). Uzskatāms, ka pieteikumi par maksātnespējas procesa ierosināšanu un atlikušā parāda dzēšanu ir atsaukti (InsO 308. panta 2. punkts). Ja vienošanās par parādsaistību dzēšanas plānu netiek panākta, tiek atsākts ierosināšanas process.

Lapa atjaunināta: 24/03/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas igauņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja - Igaunija

Igaunijas tiesību aktos ir paredzētas trīs dažādas maksātnespējas procedūras: bankrota procedūra, reorganizācijas procedūra un parāda pārstrukturēšanas procedūra. Bankrota procedūru reglamentē Bankrota likums, uz reorganizāciju attiecināmie noteikumi ir izklāstīti Likumā par reorganizāciju, savukārt parāda pārstrukturēšanas noteikumi — Parādu pārstrukturēšanas un aizsardzības likumā. Likumu teksti ir pieejami igauņu un angļu valodā Igaunijas oficiālā tiešsaistes izdevumā Saite atveras jaunā logāRiigi Teataja (Valsts oficiālā avīze).

Bankrota procedūras mērķis ir apmierināt kreditoru prasījumus ar debitora aktīviem, pārvedot debitora aktīvus vai veicot debitora uzņēmuma sanāciju. Ja debitors ir fiziska persona, ar bankrota procedūru viņam tiek dota iespēja atbrīvoties no savām saistībām. Bankrota procedūrā tiek noteikts debitora maksātnespējas iemesls.

Reorganizācijas procedūras mērķis ir uzņēmuma reorganizācijas gaitā ņemt vērā uzņēmumu, kreditoru un trešo personu intereses un aizsargāt to tiesības. Uzņēmuma reorganizācija ir tādu pasākumu kopuma piemērošana, kas ļautu uzņēmumam pārvarēt ekonomiskās grūtības, atjaunot likviditāti, uzlabot rentabilitāti un nodrošinātu tā ilgtspējīgu pārvaldību.

Parāda pārstrukturēšanas procedūras mērķis ir atvieglot tādas fiziskas personas parādu pārstrukturēšanu, kurai ir maksātspējas problēmas (debitors), lai pārvarētu šīs maksātspējas problēmas un izvairītos no bankrota procedūras. Parāda pārstrukturēšanas procedūra ļauj debitoram pārstrukturēt savas finanšu saistības (personīgās parādsaistības), pagarinot saistību izpildes termiņu, pildot saistības pa daļām vai samazinot saistību apmēru.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija) darbības jomā ietilpst bankrota procedūra un parāda pārstrukturēšanas procedūra.

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem fiziska persona ir cilvēks, un maksātnespējas tiesību aktos nepastāv nošķīrums starp fiziskām personām atkarībā no tā vai tās darbojas komerciālos vai profesionālos nolūkos (resp., nepastāv nošķīrums starp pašnodarbinātam personām un patērētajiem). Juridiska persona ir tiesību subjekts, kas dibināts atbilstīgi likumam. Juridiska persona var būt privāttiesību subjekts vai publisko tiesību subjekts. “Juridiska persona kā privāttiesību subjekts” ir juridiska persona, kas dibināta privātu interešu nolūkā un saskaņā ar likumu, kurš reglamentē attiecīgo juridisko personu veidu. Juridiskas personas kā privāttiesību subjekti ir pilnsabiedrības, līgumsabiedrības ar ierobežotu atbildību, viena dalībnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, tirdzniecības asociācijas, fondi un bezpeļņas asociācijas. Juridiskas personas kā publisko tiesību subjekti ir valsts un vietējās varas iestādes un citas juridiskās personas, kas dibinātas sabiedrības interesēs un saskaņā ar likumu par juridiskajām personām.

1. Bankrota procedūra

Bankrota procedūru īsteno pret maksātnespējīgām juridiskām un fiziskām personām. Valsts vai vietējā varas iestāde nevar bankrotēt.

2. Reorganizācijas procedūra

Reorganizācijas procedūru īsteno tikai pret juridiskām personām, kas ir privāttiesību subjekts.

3. Parāda pārstrukturēšanas procedūra

Parāda pārstrukturēšanas procedūru var uzsākt pret fiziskām personām, kurām ir maksātspējas problēmas.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

1. Bankrota procedūra

Bankrots nozīmē debitora maksātnespēju, kas pasludināta ar tiesas spriedumu. Tādējādi pirmais un galvenais priekšnoteikums tam, lai tiktu uzsākta bankrota procedūra, ir debitora maksātnespēja.

Debitors ir maksātnespējīgs, ja tas nespēj apmierināt kreditoru prasījumus un ja tā finanšu stāvokļa dēļ šī nespēja nav pārejoša. Debitors, kas ir juridiska persona, ir maksātnespējīgs arī tad, ja tā aktīvi nav pietiekami, lai segtu tā saistības, un tā finanšu stāvokļa dēļ šī nepietiekamība nav pārejoša. Ja bankrota pieteikumu iesniedz debitors, tiesa pasludinās bankrotu arī tad, ja maksātnespēja varētu iestāties nākotnē. Ja bankrota pieteikumu iesniedz debitors, tiek pieņemts, ka debitors ir maksātnespējīgs.

Otrs galvenais priekšnoteikums tam, lai tiktu uzsākta bankrota procedūra, ir bankrota pieteikuma iesniegšana, turklāt to var iesniegt vai nu debitors, vai arī kreditors. Turklāt parādnieka nāves gadījumā bankrota pieteikumu attiecībā uz parādnieka aktīviem var iesniegt arī parādnieka mantinieks, parādnieka testamenta izpildītājs vai parādnieka mantojuma masas aizgādnis. Šajā gadījumā bankrota pieteikumam piemēro noteikumus, kas reglamentē parādnieka iesniegtus bankrota pieteikumu. Tiesību aktos paredzētajos gadījumos bankrota pieteikumus var iesniegt arī citas personas, un šajā gadījumā šīm personām, ja likumā nav noteikts citādi, piemēro noteikumus attiecībā uz kreditoriem.

Ja bankrota pieteikumu iesniedz debitors, tam šajā pieteikumā ir jāpamato sava maksātnespēja. Ja bankrota pieteikumu iesniedz kreditors, tam minētajā pieteikumā ir jāpamato debitora maksātnespēja un jāpierāda prasījuma esamība.

Tiesa var pieprasīt, lai pieteikumu iesniegušais kreditors iemaksā tiesas noteiktu naudas summu kā tiesas depozītu pagaidu administratora atalgojuma un izdevumu segšanai, ja pastāv iemesls uzskatīt, ka bankrotējušā uzņēmuma rīcībā nav pietiekami daudz mantas, lai segtu šos izdevumus. Ja kreditors neiemaksā depozītu, procedūra tiks slēgta. Ja pieteikumu iesniegušie kreditori ir tāda maksātnespējīga darba devēja darbinieki, kurš neiemaksā kā depozītu noteikto summu, lai varētu turpināt bankrota procedūru, šiem darbinieki ir tiesīgi no valsts pieprasīt maksātnespējas pabalstu (ar Eesti Töötukassa [Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda] starpniecību).

Tiesa atteiksies pieņemt kreditora iesniegtu bankrota pieteikumu, ja tajā nav norādīts, ka iesniedzējam ir prasījums pret debitoru, vai nav pamatota debitora maksātnespēja, vai ja tas ir balstīts uz prasījumu, attiecībā uz kuru ir piemērojams reorganizācijas plāns vai parāda pārstrukturēšanas plāns. Tiesa arī atteiksies pieņemt bankrota pieteikumu, ja pastāv citi iemesli, kas noteikti Civilprocesa kodeksā.

Pirms bankrota pasludināšanas un bankrota procedūras uzsākšanas noris tā sauktā sagatavošanas tiesvedība. Ja tiesa nolemj pieņemt bankrota pieteikumu, tā iecels pagaidu administratoru. Tiesa var arī atteikties iecelt pagaidu administratoru, ņemot vērā debitora finanšu stāvokli, un pasludināt debitora bankrotu. Ja tiesa neieceļ pagaidu administratoru, procedūra netiks turpināta, pamatojoties uz bankrota pieteikumu, un tiks izbeigta. Pagaidu administrators novērtē debitora aktīvus, tostarp debitora saistības un izpildes procedūru attiecībā uz debitora aktīviem, un pārbauda, vai debitora aktīvi ir pietiekami, lai varētu segt izmaksas un izdevumus, kas radušās bankrota procedūras laikā. Pagaidu administrators sniedz debitora finanšu stāvokļa un maksātspējas novērtējumu un prognozes attiecībā uz debitora uzņēmuma turpmākām darbībām un, ja debitors ir juridiska persona, attiecībā uz debitora sanāciju, nodrošina debitora aktīvu saglabāšanu utt. Pagaidu administratora darbībām ir jāatklāj, vai bankrota pieteikums ir apmierināms vai noraidāms.

Tiesa izbeigs procedūru, nepasludinot bankrotu, neatkarīgi no tā, vai debitors ir maksātnespējīgs, ja debitora aktīvi nav pietiekami, lai segtu bankrota procedūras gaitā radušās izmaksas un izdevumus, un ja nav iespējams atgūt vai atgriezt aktīvus vai iesniegt prasījumu pret vadības struktūras locekli.

Tiesa bankrotu pasludina ar spriedumu (spriedums par bankrotu). Spriedumā par bankrotu ir jānorāda bankrota pasludināšanas laiks. Bankrota procedūra tiek uzsākta ar bankrota pasludināšanu.

Ja tiesa ir pasludinājusi bankrotu, tā nekavējoties publicē attiecīgu paziņojumu (paziņojums par bankrotu) oficiālajā izdevumā Ametlikud Teadaanded (Oficiālie paziņojumi).

Sprieduma par bankrotu izpilde ir jāuzsāk nekavējoši. Sprieduma par bankrotu izpildi nedrīkst apturēt vai atlikt, un nedrīkst mainīt tā izpildes veidu vai procedūru, kas noteikta likumā, ar ko reglamentē sprieduma par bankrotu izpildi. Ja augstāka tiesa anulē spriedumu par bankrotu, tas neietekmē administratora vai attiecībā uz administratoru veikto tiesisko darbību spēkā esamību. Debitors un pieteikumu iesniegušais kreditors var pārsūdzēt spriedumu par bankrotu 15 dienās no dienas, kad tika publicēts paziņojums par bankrotu. Debitors un bankrota pieteikuma iesniedzējs var pārsūdzēt Augstākajā tiesā apgabala tiesas nolēmumu par apelāciju pret spriedumu par bankrotu. Administrators nedrīkst iesniegt apelāciju debitora vārdā un nedrīkst arī pārstāvēt debitoru apelācijas izskatīšanas sēdē.

Ja saistībā ar bankrota procedūru ir jāpublicē paziņojums vai tiesvedības dokuments, tas publicējams izdevumā Ametlikud Teadaanded. Tiesa var publicēt izdevumā Ametlikud Teadaanded paziņojumu par bankrota pieteikuma izskatīšanas vietu un laiku. Paziņojumu par sprieduma par bankrotu pieņemšanu, pasludinot debitora bankrotu (paziņojumu par bankrotu), tiesa nekavējoties publicē izdevumā Ametlikud Teadaanded.

2. Reorganizācijas procedūra

Lai varētu uzsākt uzņēmuma reorganizācijas procedūru, uzņēmums iesniedz attiecīgu pieteikumu.

Tiesa uzsāks reorganizācijas procedūru, ja reorganizācijas pieteikums atbilst Civilprocesa kodeksā un Likumā par reorganizāciju noteiktajām prasībām un ja uzņēmums sniedz pamatojumu, norādot, ka:

  1. tas nākotnē varētu kļūt maksātnespējīgs;
  2. uzņēmumam ir nepieciešama reorganizācija;
  3. pēc reorganizācijas uzņēmumu varētu ilgtspējīgi pārvaldīt.

Reorganizācijas procedūra netiks uzsākta, ja:

  1. pret uzņēmumu ir uzsākta bankrota procedūra;
  2. ir pieņemts tiesas spriedums par uzņēmuma darbības izbeigšanu piespiedu kārtā vai ja papildus noris uzņēmuma likvidācija;
  3. kopš šā uzņēmuma reorganizācijas procedūras beigām ir pagājuši mazāk nekā divi gadi.

Ja uzņēmums pieprasa kāda uzņēmuma reorganizāciju, tiesa var arī atteikties pieņemt šādu pieteikumu, ja uzņēmums nav sniedzis pamatojumu, norādot minētā uzņēmuma reorganizācijas nepieciešamību un to, ka pēc reorganizācijas uzņēmuma pārvaldība varētu būt ilgtspējīga.

Tiesa uzsāks reorganizācijas procedūru, septiņu dienu laikā no reorganizācijas pieteikuma saņemšanas pasludinot spriedumu par reorganizāciju.

Spriedumā par reorganizāciju cita starpā ir ietverta šāda informācija:

  1. sīka informācija par personu, kas iecelta par reorganizācijas konsultantu;
  2. termiņš reorganizācijas plāna pieņemšanai;
  3. termiņš, līdz kuram reorganizācijas plāns ir jāiesniedz tiesai apstiprināšanai (ne vairāk kā 60 dienas);
  4. summa, kas kā depozīts uzņēmumam jāiemaksā norādītajā kontā, no kura tiks maksāta atlīdzība reorganizācijas konsultantam un segti viņa izdevumi, un termiņš, līdz kuram uzņēmumam šis depozīts ir jāiemaksā.

Reorganizācijas procedūras uzsākšanas sekas ir šādas.

  1. tiesa aptur izpildes procedūru, kas tiek veikta pret uzņēmuma aktīviem, līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai reorganizācijas procedūras izbeigšanai, izņemot gadījumu, kad izpildes procedūra tiek veikta, lai apmierinātu prasījumu, kas radies uz darba attiecību pamata vai saistībā ar uzturlīdzekļu apmaksu;
  2. līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai tiek apturēta uzņēmumam piemērojamo nokavējuma procentu vai tāda līgumsoda aprēķināšana, kas laika gaitā pieaug;
  3. tiesa, kura izskata lietu, var, pamatojoties uz uzņēmuma pieteikumu un saņemot reorganizācijas konsultanta apstiprinājumu, kas tiek pievienots pieteikumam, apturēt tiesvedību, kas saistīta ar finansiāla rakstura prasījumu pret uzņēmumu, līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai reorganizācijas procedūras izbeigšanai, izņemot gadījumu, kad prasījums radies uz darba attiecību pamata vai saistībā ar uzturlīdzekļu apmaksu un par to vēl nav pieņemts nolēmums;
  4. pamatojoties uz kreditora iesniegtu bankrota pieteikumu, tiesa atliks jebkādu lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai reorganizācijas procedūras izbeigšanai.

Ja tiesa ir nolēmusi uzsākt reorganizācijas procedūru un ir izdevusi spriedumu par reorganizāciju, reorganizācijas konsultants nekavējoties nosūtīs kreditoriem paziņojumu par reorganizāciju, informējot viņus par reorganizācijas procedūras uzsākšanu un par viņu prasījumu pret uzņēmumu apmēru saskaņā ar parādu sarakstu.

3. Parāda pārstrukturēšanas procedūra

Parāda pārstrukturēšanas procedūra ļauj debitoram pārstrukturēt savas finanšu saistības. Tiek uzskatīts, ka debitoram ir maksātspējas problēmas, ja tas nespēj vai varētu nespēt pildīt savas saistības noteiktajā termiņā.

Lai uzsāktu parāda pārstrukturēšanas procedūru, debitors iesniedz tiesā attiecīgo pieteikumu, kuram cita starpā jāpievieno parāda pārstrukturēšanas plāns, norādot pārstrukturējamās saistības, pārstrukturēšanas veidu, kā arī pārstrukturēšanas plāna īstenošanas termiņu. Debitoram pirms parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas tiesai ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai pārstrukturētu parādu ārpustiesas kārtībā.

Tiesa pieņems parāda pārstrukturēšanas pieteikumu, ja tas atbilst Civilprocesa kodeksā un Parādu pārstrukturēšanas un aizsardzības likumā noteiktajām prasībām. Lēmums par pieteikuma pieņemamību tiks nodots debitoram un visiem kreditoriem, kuru prasījumus debitors cenšas pārstrukturēt. Šis lēmums tiks arī publicēts izdevumā Ametlikud Teadaanded.

Tiesa nepieņems parāda pārstrukturēšanas pieteikumu, ja:

  1. ir pasludināts debitora bankrots;
  2. desmit gados pirms pieteikuma iesniegšanas dienas tiesa ir apmierinājusi debitora parāda pārstrukturēšanas pieteikumu vai debitora pieteikumu par atbrīvošanu no parādiem bankrota procedūras ietvaros;
  3. debitoram nav nekādu maksātspējas problēmu vai tās acīmredzami var pārvarēt bez parādu pārstrukturēšanas, cita starpā pārdodot debitora aktīvus, lai segtu parādus tādā apjomā, kādā to pamatoti var sagaidīt no debitora;
  4. pieteikums vai tā pielikumi neatbilst likumā noteiktajām prasībām.

Tiesa var atteikties pieņemt parāda pārstrukturēšanas pieteikumu, ja:

  1. ir maz ticams, ka debitora iesniegtais pārstrukturēšanas plāns tiks apstiprināts vai izpildīts, ņemot vērā cita starpā debitora maksātspēju trijos gados pirms parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas dienas un debitora spēju veikt pienācīgi rentablu darbību parāda pārstrukturēšanas plāna spēkā esamības laikā, kā arī ņemot vērā debitora vecumu, profesiju un izglītību;
  2. debitors pirms parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas tiesai nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai pārstrukturētu parādu ārpustiesas kārtībā;
  3. debitors apzināti vai rupjas nolaidības rezultātā ir iesniedzis būtiski nepareizu vai nepilnīgu informāciju par saviem aktīviem, ienākumiem, kreditoriem vai saistībām;
  4. debitors atsakās nodot zvērestu par iesniegtās informācijas patiesumu vai pēc tiesas pieprasījuma sniegt papildu informāciju;
  5. debitors ir notiesāts par noziegumu saistībā ar bankrota procedūru vai izpildes procedūru, nodokļu noziegumu vai arī par noteiktu noziegumu attiecībā uz uzņēmumiem, un informācija par sodāmību nav dzēsta no sodāmības reģistru datubāzes;
  6. trijos gados pirms pieteikuma iesniegšanas dienas vai pēc tā iesniegšanas debitors apzināti vai rupjas nolaidības rezultātā ir iesniedzis nepareizu vai nepilnīgu informāciju par savu finanšu stāvokli, lai no valsts, vietējām varas iestādēm vai fonda iegūtu palīdzību vai citus pabalstus vai nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas;
  7. debitors ir iepriekš apzināti slēdzis darījumus, kas nodara kaitējumu kreditoriem.

Ja tiesa, lemjot par debitora pieteikumu, nolemj uzsākt parāda pārstrukturēšanas procedūru, tā par šo lēmumu par minētā pieteikuma pieņemamību informē debitoru un visus kreditorus, kuru prasījumus debitors cenšas pārstrukturēt. Šis lēmums tiks arī publicēts izdevumā Ametlikud Teadaanded.

Ja parāda pārstrukturēšanas pieteikums tiek pieņemts, līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai pārstrukturēšanas procedūras izbeigšanai tiek apturēta uzņēmumam piemērojamo nokavējuma procentu vai tāda līgumsoda aprēķināšana, kas laika gaitā pieaug. Tas neattiecas uz prasījumiem, kurus debitors necenšas pārstrukturēt. Ja pieteikums tiek pieņemts, kreditors nedrīkst, atsaucoties uz finansiāla rakstura saistību pārkāpumu, kas noticis pirms parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas dienas, izbeigt līgumu, kurš ir noslēgts ar debitoru un no kura izriet prasījums, ko debitors cenšas pārstrukturēt, vai atteikties šā iemesla dēļ pildīt savas saistības. Jebkāda vienošanās, saskaņā ar kuru kreditors var izbeigt līgumu, kad ir iesniegts parāda pārstrukturēšanas pieteikums vai apstiprināts parāda pārstrukturēšanas plāns, ir spēkā neesoša. Kad pieteikums ir pieņemts, tiesa apturēs naudas iekasēšanas izpildes procedūru (vai piespiedu izpildi) pret debitora aktīviem līdz parāda pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanai vai parāda pārstrukturēšanas procedūras noslēgšanai. Tiesa var arī apturēt tiesvedību par finansiāla rakstura prasījumu pret debitoru, par kuru vēl nav pieņemts nolēmums; atcelt pasākumus prasības nodrošināšanai, tostarp bankas konta arestu; un aizliegt kreditoriem īstenot viņu tiesības, kas izriet no debitora sniegtā nodrošinājuma, tostarp pārdot vai pieprasīt pārdot apķīlāto objektu.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Kad ir pasludināts bankrots, debitora aktīvi kļūst par bankrotējušā parādnieka mantu un debitora tiesības pārvaldīt un pārdot šo mantu tiek nodotas bankrota administratoram.

Debitora aktīvi kļūst par bankrotējušā parādnieka mantu, pamatojoties uz spriedumu par bankrotu, un tiek izmantoti kā aktīvi kreditoru prasījumu apmierināšanai un bankrota procedūras izpildei. Bankrotējušā parādnieka manta ir debitora aktīvi bankrota pasludināšanas laikā, kā arī atgūtie vai atgrieztie aktīvi un aktīvi, kurus debitors ir ieguvis bankrota procedūras laikā. Debitora aktīvi, kam saskaņā ar likumu nevar piemērot prasījumu par apmaksu, netiek iekļauti bankrotējušā parādnieka mantā.

Aktīvus, kam saskaņā ar likumu nevar piemērot prasījumu par apmaksu, reglamentē Izpildes procedūras kodekss. Likumā ir sniegts neizsmeļošs tādu objektu saraksts, kuriem nav piemērojams arests. Galvenais tādu objektu saraksta izveides mērķis, kuriem nav piemērojams arests, ir nodrošināt debitoram minimālu sociālo aizsardzību. Aizliegums pārdot aktīvus, kam nav piemērojams arests, izriet arī no nepieciešamības aizsargāt citas pamattiesības: tiesības brīvi izvēlēties darbības jomu, profesiju un amatu, tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību, tiesības uz izglītību, reliģijas brīvību, privātās un ģimenes dzīves aizsardzību utt. Turklāt noteiktu objektu arests ir pretrunā vispārpieņemtajiem morāles principiem.

Saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem ierobežojumi piemērojami arī attiecībā uz ienākumu arestu, un to galvenais mērķis ir nodrošināt debitoram minimālos iztikas līdzekļus, kas nepieciešami sevis un savu apgādājamo personu uzturēšanai atbilstīgi pret debitoru vērstās tiesvedības nosacījumiem.

Pēc bankrota pasludināšanas jebkāda debitora bankrotējušā parādnieka mantā ietilpstošo objektu pārdošana ir spēkā neesoša. Citas puses šādi nodotie aktīvi tiek atgriezti pusei, ja aktīvi joprojām ir bankrotējušā parādnieka mantas daļa, vai arī tiek izmaksāta atlīdzība, ja bankrotējušā parādnieka manta šādas nodošanas rezultātā ir pieaugusi. Ja debitors ir pārdevis nākotnē gaidāmos prasījumus pirms bankrota pasludināšanas, pārdošana kļūst spēkā neesoša tad, kad bankrots tiek pasludināts attiecībā uz prasījumiem, kas radušies pēc bankrota pasludināšanas. Ja debitors ir fiziska persona, viņš var pārdot bankrotējušā parādnieka mantu ar administratora piekrišanu. Jebkāda pārdošana bez administratora piekrišanas ir spēkā neesoša.

Pēc bankrota pasludināšanas bankrotējušā parādnieka mantā iekļautu saistību pret debitoru izpildi var akceptēt tikai administrators. Ja saistības tiek pildītas debitora labā, tiek uzskatīts, ka saistības ir izpildītas tikai tad, ja saistību izpildei nodotie aktīvi tiek saglabāti bankrotējušā parādnieka mantā vai ja šādas nodošanas rezultātā bankrotējušā parādnieka manta tiek palielināta. Ja saistības pret debitoru ir izpildītas pirms paziņojuma par bankrotu publicēšanas, tiek uzskatīts, ka saistības ir izpildītas, ja persona, kura šīs saistības ir pildījusi, nezināja un nevarēja zināt par bankrota pasludināšanu saistību izpildes laikā.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Kad ir pasludināts bankrots, debitors, kurš ir fiziska persona, atsakās no tiesībām slēgt darījumus attiecībā uz bankrotējušā parādnieka mantu, savukārt debitors, kurš ir juridiska persona, atsakās no tiesībām slēgt jebkādus darījumus.

Debitors sniedz tiesai, administratoram un bankrota komitejai saistībā ar bankrota procedūru nepieciešamo informāciju, jo īpaši attiecībā uz debitora aktīviem, tostarp saistībām un uzņēmējdarbības vai profesionālajām aktivitātēm. Debitoram ir jāiesniedz administratoram bilance un debitora aktīvu uzskaite, tostarp saistības, par situāciju bankrota pasludināšanas dienā.

Tiesa var pieprasīt debitoram nodot zvērestu tiesā, apliecinot, ka tiesai iesniegtā informācija par tā aktīviem, parādiem un uzņēmējdarbības vai profesionālajām aktivitātēm ir pareiza tiktāl, cik tas debitoram ir zināms.

Debitora pienākums ir sniegt pagaidu administratoram un bankrota administratoram viņu pienākumu izpildei nepieciešamo palīdzību.

Pēc bankrota pasludināšanas un pirms zvēresta nodošanas debitors nedrīkst izbraukt no Igaunijas bez tiesas atļaujas.

Tiesa var debitoram uzlikt soda naudu, noteikt viņam pienākumu obligāti piedalīties vai piemērot viņam arestu, ja tiesas rīkojums netiek ievērots vai nolūkā nodrošināt likumā noteikto saistību izpildi.

Debitors ir tiesīgs iepazīties ar administratora materiāliem un tiesas materiāliem bankrota lietā. Administrators, norādot pamatotu iemeslu, var noraidīt debitora lūgumu apskatīt administratora materiālos iekļautu dokumentu, ja tas varētu kaitēt bankrota procedūras norisei.

Bankrota administrators

  • Bankrota administrators slēdz darījumus attiecībā uz bankrotējušā parādnieka mantu un veic citas darbības. Administratora darbību rezultātā radušās tiesības un pienākumi attiecas uz debitoru. Administrators atbilstīgi saviem pienākumiem piedalās tiesā debitora vietā kā strīda par bankrotējušā parādnieka mantu puse.
  • Kad ir pasludināts bankrots, debitora tiesības pārvaldīt un pārdot bankrotējušā parādnieka mantu tiek nodotas bankrota administratoram. Ja debitors bankrota procedūrā ir juridiska persona, administrators var slēgt jebkādus darījumus un veikt jebkādas tiesiskas darbības ar bankrotējušā parādnieka mantu. Ja debitors bankrota procedūrā ir fiziska persona, administrators var slēgt tikai tādus darījumus un veikt tādas tiesiskās darbības ar bankrotējušā parādnieka mantu, kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu bankrota procedūras mērķi un pildītu administratora pienākumus.
  • Administrators aizstāv visu kreditoru un debitora tiesības un intereses un nodrošina bankrota procedūras likumīgu, ātru un finansiāli pamatotu izpildi. Administrators veic savus pienākumus ar rūpību, kāda tiek sagaidīta no centīga un godprātīga administratora, ņemot vērā visu kreditoru un debitora intereses.
  • Administrators nosaka kreditoru prasījumus, pārvalda bankrotējušā parādnieka mantu, organizē tās izvietošanu un pārdošanu un kreditoru prasījumu apmierināšanu, izmantojot bankrotējušā parādnieka mantu; nosaka debitora maksātnespējas iemeslus un laiku, kad radusies maksātnespēja; vajadzības gadījumā organizē debitora uzņēmējdarbības turpināšanos; vajadzības gadījumā veic debitora-juridiskas personas likvidāciju; sniedz informāciju kreditoriem un debitoram likumā noteiktajos gadījumos; ziņo par savām darbībām un sniedz informāciju par bankrota procedūru tiesā, pārraugošajai amatpersonai un bankrota komitejai; veic citus likumā noteiktos pienākumus. Ja debitora maksātnespēju ir izraisījusi smaga vadības kļūda, administratora pienākums ir iesniegt prasījumu par zaudējumu atlīdzību pret personu, kura ir atbildīga par kļūdu, nekavējoties, tiklīdz ir iegūti pietiekami pierādījumi šāda prasījuma iesniegšanai. Papildus likumā paredzētajām administratora tiesībām administratoram ir arī pagaidu administratora tiesības.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Igaunijā bankrota procedūrā ir pieļaujams ieskaits. Bankrota procedūras prasījumu ieskaitam piemērojami šādi nosacījumi:

  1. prasījumiem, kam tiek veikts ieskaits, ir jābūt finansiāla rakstura vai citiem tāda paša veida prasījumiem;
  2. kreditora tiesības uz savu saistību izpildi un debitora saistību izpildes termiņš ir iestājušies;
  3. kreditoram ir jāapliecina ieskaits debitoram pirms tam, kad tiesā ir iesniegts galīgais sadales plāns, un apliecinājums nedrīkst ietvert nosacījumu vai termiņu;
  4. kreditora tiesības veikt ieskaitu pret debitora prasījumu ir radušās pirms bankrota pasludināšanas.

Gadījumā, ja debitora prasījums ietvēra atliekošu nosacījumu un tā izpildes termiņš vēl nebija pienācis bankrota pasludināšanas laikā vai arī tas nav vērsts pret tāda paša veida prasījumu, prasījumam ieskaiti var veikt tikai tad, kad iestājas atliekošais nosacījums, iestājies debitora prasījuma izpildes termiņš vai arī saistības ir kļuvušas par viena veida saistībām. Ieskaits nav atļauts, ja atliekošais nosacījums vai prasījuma izpildes termiņš iestājas pirms kreditoram ir bijusi iespēja veikt prasījuma ieskaitu.

Ja kreditora prasījuma termiņš ir iztecējis, kreditors var joprojām veikt prasījuma ieskaitu, ja ieskaita tiesības radušās pirms prasījuma termiņa beigām. Kreditors var arī veikt tādu prasījumu ieskaitu, kas radušies, debitoram nepildot līgumsaistības, kuras izriet no fakta, ka administrators ir atteicies no debitora saistībām pēc bankrota pasludināšanas. Ja līgumsaistību objekts ir sadalāms un kreditors ir daļēji izpildījis savas saistības pirms bankrota pasludināšanas, kreditors var veikt ieskaitu attiecībā uz debitora finansiāla rakstura saistībām, kas atbilst kreditora saistību izpildītajai daļai. Ja debitors ir dzīvojamo vai tirdzniecības telpu iznomātājs un dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieks ir samaksājis debitoram avansā nomu par nekustamo īpašumu vai telpām pirms bankrota pasludināšanas, rodas netaisnas iedzīvošanās prasījums pret debitoru, par kuru dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieks var veikt ieskaitu pret debitora prasījumu pret dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieku, un dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieks var arī veikt ieskaitu par prasījumu par tādu zaudējumu atlīdzību, kas radušies līguma priekšlaicīgas izbeigšanas vai atteikšanās no līguma rezultātā.

Cesijas veidā iegūtam prasījumam var veikt ieskaitu bankrota procedūras ietvaros tikai tad, ja prasījums ir cedēts un debitors ir ticis par to rakstiski informēts ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms bankrota pasludināšanas dienas. Cesijas veidā iegūtam prasījumam pret debitoru nevar veikt ieskaitu, ja prasījums ticis cedēts trijos gados pirms pagaidu administratora nozīmēšanas dienas un debitors tobrīd ir bijis maksātnespējīgs, un persona, kura ieguva prasījumu, zināja vai arī tai bija jāzina par maksātnespēju cesijas brīdī.

Prasījumi, kuriem nevar veikt ieskaitu, ietver sevī prasības par uzturlīdzekļu piedziņu, prasības par atlīdzību, kas izriet no kaitējuma veselībai vai personas nāves, un prasījumiem, kas izriet no nelikumīgas un apzinātas zaudējumu izraisīšanas un kuri ir otrai pusei pret pusi, kas pieprasa ieskaitu; citas puses prasījumi, par kuriem saskaņā ar likumu nav iespējams pieprasīt maksājumu; arestēts prasījums pret puses prasījumu pret citu pusi, ja puse, kas pieprasa ieskaitu, ieguvusi prasījumu pēc aresta vai ja šīs puses prasījuma izpildes termiņš iestājies pēc aresta un vēlāk nekā arestētās puses prasījuma termiņš; prasījums, pret kuru cita puse var celt iebildumus, vai citas puses prasījums, kuram ieskaits nav atļauts likumā noteikto iemeslu dēļ.

Ieskaits netiek atsevišķi reglamentēts reorganizācijas procedūras un parāda pārstrukturēšanas procedūras gadījumā, piemērojot vispārīgo procedūru saskaņā ar Likumu par saistību tiesībām.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Bankrota procedūra

Administrators ir tiesīgs izpildīt neizpildītas saistības, kas izriet no debitora noslēgta līguma, un pieprasīt otrai pusei pildīt savas saistības vai atsaukt debitora saistības, kas izriet no kontrakta, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts citādi. Administrators nedrīkst atsaukt debitora no līguma izrietošās saistības, ja saistības ir nodrošinātas ar iepriekšēju atzīmi, kas reģistrēta zemes grāmatā. Ja administrators turpina pildīt debitora saistības un informē par nodomu pildīt saistības, otra līguma puse turpina pildīt savas saistības. Tādā gadījumā administrators zaudē tiesības atteikties pildīt debitora saistības. Ja administrators pieprasa otrai līguma pusei pildīt līgumsaistības, otra puse var pieprasīt, lai administrators nodrošinātu debitora saistību izpildi. Otra puse var atteikties pildīt savas saistības, atteikties no līguma vai atcelt līgumu līdz brīdim, kad administrators būs nodrošinājis debitora saistību izpildi. Otras puses prasījums pret debitoru, kas izriet no saistībām, kuras otra puse ir izpildījusi pēc administratora pieprasījuma, ir konsolidētās saistības. Ja administrators ir atsaucis debitora saistības pēc bankrota pasludināšanas, otra līguma puse var iesniegt prasījumu kā kreditors bankrota procedūrā, pamatojoties uz līgumsaistību neizpildi. Ja līgumsaistību objekts ir nedalāms un otra puse ir daļēji izpildījusi savas saistības līdz bankrota pasludināšanai, otra puse tikai kā kreditors bankrota procedūrā var pieprasīt no debitora finansiāla rakstura saistību izpildi tādā apmērā, kas atbilst otras puses izpildīto saistību apjomam.

Likumā ir arī paredzēti īpaši gadījumi attiecībā uz noteiktiem līgumu veidiem:

  1. ja debitors ir pārdevis kustamu mantu ar īpašumtiesību atrunu pirms bankrota pasludināšanas un ir nodevis šo kustamo mantu pircēja valdījumā, pircējam ir tiesības pieprasīt pārdošanas līguma izpildi. Šādā gadījumā administrators nevar atsaukt debitora no pārdošanas līguma izrietošās saistības;
  2. dzīvojamo vai tirdzniecības telpu iznomātāja bankrots nevar būt par pamatu dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līguma izbeigšanai, izņemot gadījumus, kad līgumā noteikts citādi. Ja dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līgumā ir paredzēts, ka bankrots var būt pamats līguma izbeigšanai, administrators var atcelt līgumu viena mēneša laikā vai īsākā periodā, ja to paredz līguma nosacījumi. Mājokļa dzīvojamo telpu iznomātāja bankrots nevar būt par pamatu mājokļa dzīvojamo telpu nomas līguma izbeigšanai. Ja nomas maksa par nekustamo īpašumu vai telpām apmaksāta debitoram avansā pirms bankrota pasludināšanas, dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieks var veikt prasījuma par netaisnu iedzīvošanos un debitora prasījuma pret dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieku savstarpēju ieskaitu;
  3. dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomnieka bankrota gadījumā dzīvojamo vai tirdzniecības telpu iznomātājs var izbeigt dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līgumu tikai saskaņā ar vispārīgo procedūru, un dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līgumu nevar atcelt kavēta nomas maksājuma dēļ, ja kavējums attiecas uz nomas maksājumu, kas bija veicams pirms bankrota pieteikuma iesniegšanas dienas. Administrators ir tiesīgs atcelt dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līgumu, kuru noslēdzis debitors, viena mēneša laikā vai īsākā periodā, ja to paredz līguma nosacījumi. Ja nekustamais īpašums vai telpas nav nodoti debitora valdījumā līdz bankrota pasludināšanas dienai, gan administrators, gan otra puse var līgumu anulēt. Līguma anulēšanas vai izbeigšanas gadījumā otra puse var pieprasīt atlīdzību par zaudējumiem, ko rada līguma izbeigšana pirms noteiktā termiņa, kā kreditors bankrota procedūrā vai lai minētā atlīdzība tiktu nodrošināta ieskaita formā;
  4. dzīvojamo vai tirdzniecības telpu nomas līguma procedūra piemērojama arī attiecībā uz debitora noslēgtajiem līzinga līgumiem.

Administrators ir tiesīgs lemt par līguma turpināšanu vai izbeigšanu, taču tad, ja otra puse ierosina administratoram īstenot šīs izvēles tiesības, administratoram nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņās dienās, ir jāsniedz paziņojums par debitora saistību turpmāku pildīšanu vai atsaukšanu. Pēc administratora pieprasījuma tiesa var šo periodu arī pagarināt. Ja administrators neiesniedz paziņojumu par saistību pildīšanu vai atsaukšanu norādītajā termiņā, viņš nav tiesīgs pieprasīt, lai otra puse pildītu līgumsaistības, pirms viņš ir izpildījis debitora saistības.

Ir iespējams arī, ka daži debitora noslēgtie līgumi ir atgūstami. Piemēram, tiesa atceļ līgumus, kas noslēgti pagaidu administratora pilnvaru laikā pirms bankrota pasludināšanas. Atgūšanas priekšnosacījums papildus laika nosacījumam ir tāds, ka līguma rezultātā kreditoru interesēm ir nodarīts kaitējums. Ja kreditoru interesēm nav nodarīts kaitējums un bankrotējušā parādnieka mantas apjoms atgūšanas rezultātā nepalielinās, nav nozīmes veikt atgūšanu.

Kopumā bankrotējis debitors vai tā administrators nav tiesīgi grozīt līgumus. Tomēr līgumus var grozīt, ja pēc bankrota pasludināšanas ir noslēgts mierizlīgums. Šādā gadījumā ir iespējams samazināt parādu vai pagarināt apmaksas termiņu, debitoram un kreditoriem savstarpēji vienojoties. Tādu pašu rezultātu var sasniegt arī, izmantojot reorganizācijas vai parāda pārstrukturēšanas procedūru. Bankrota likums, Likums par reorganizāciju un Parāda pārstrukturēšanas likums atsevišķi neaptver prasījumu cesiju vai saistību uzņemšanos, tādēļ piemērojama Likumā par saistību tiesībām noteiktā vispārīgā procedūra.

Reorganizācijas procedūra un parāda pārstrukturēšanas procedūra

Reorganizācijas procedūrā ir atļauta līgumu pārstrukturēšana. Kad ir uzsākta parāda pārstrukturēšanas procedūra vai apstiprināts parāda pārstrukturēšanas plāns, vienošanās, saskaņā ar kuru kreditors var izbeigt līgumu, ir spēkā neesoša. Reorganizācijas plāna ietvaros nedrīkst pārstrukturēt prasījumu, kas izriet no darba līguma vai darījuma ar atvasinātajiem instrumentiem.

Ja parāda pārstrukturēšanas pieteikums tiek pieņemts, kreditors nedrīkst, atsaucoties uz finansiāla rakstura saistību pārkāpumu, kas noticis pirms parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas, izbeigt līgumu, kurš ir noslēgts ar debitoru un no kura izriet prasījums, ko debitors cenšas pārstrukturēt, vai atteikties šā iemesla dēļ pildīt savas saistības. Vienošanās, saskaņā ar kuru kreditors var izbeigt līgumu, kad ir iesniegts parāda pārstrukturēšanas pieteikums vai apstiprināts parāda pārstrukturēšanas plāns, ir spēkā neesoša. Saistības, kas izriet no joprojām spēkā esoša līguma un rodas vai to izpildes termiņš iestājas pēc parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas, var tikt pārstrukturētas parāda pārstrukturēšanas procedūras ietvaros. Pārstrukturēšanas plānā var noteikt, ka kredīta līgums vai cits joprojām spēkā esošs līgums, kuru debitors noslēdzis pirms parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas un kas uzliek debitoram finansiāla rakstura saistības, kuru izpildes termiņš ir pēc parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas, tiek izbeigts līdz ar pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanu. Līguma izbeigšanai ir tādas pašas sekas kā līguma ārkārtas atcelšanai tādu iemeslu dēļ, kurus izraisījis debitors. Debitora saistības, kas izriet no līguma izbeigšanas, var pārstrukturēt iepriekš saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu. Ja ir jāpārstrukturē saistības, kas izriet no līzinga līguma, iznomātājs, kurš ir kreditors, var ārkārtas kārtībā atcelt līgumu vienas nedēļas laikā no pārstrukturēšanas plāna pieņemšanas dienas.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Pēc bankrota pasludināšanas kreditori bankrota procedūrā var iesniegt savus prasījumus pret debitoru tikai bankrota procedūras ietvaros. Administrators ir jāinformē par visiem prasījumiem pret debitoru, kas radušies pēc bankrota pasludināšanas, neatkarīgi no to iemesliem vai prasību izpildes termiņiem. Pasludinot bankrotu, tiek izbeigta izpildes procedūra pret debitoru, un kreditoram ir jāiesniedz prasījums bankrota administratoram.

Reorganizācijas procedūras un parāda pārstrukturēšanas procedūras ietvaros attiecīgi reorganizācijas plāna un parāda pārstrukturēšanas plāna spēkā esamības laikā nevar tikt uzsākta jauna tiesvedība, izņemot no to kreditoru puses, uz kuru prasījumiem minētais plāns ir attiecināms. Reorganizācijas gadījumā tiek apturēta izpildes procedūra, izņemot gadījumus, kad izpildes procedūra tiek veikta, lai apmierinātu prasījumus, kas radušies uz darba līguma pamata, vai prasījumus par uzturlīdzekļu apmaksu. Parāda pārstrukturēšanas procedūrā tiesa var apturēt izpildes procedūru, piemērojot to kā pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekli vēl pirms nolēmuma pieņemšanas vai pieteikuma iesniegšanas. Pieņemot pieteikumu, tiesa aptur naudas iekasēšanas izpildes procedūru (vai piespiedu izpildi) pret debitora aktīviem līdz parāda pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanai vai parāda pārstrukturēšanas procedūras izbeigšanai.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Bankrota procedūra

Strīdos par bankrotējušā parādnieka mantu vai aktīviem, kurus var iekļaut bankrotējušā parādnieka mantā, tiesības būt tiesvedības dalībniekam debitora vietā tiek nodotas administratoram. Ja prasību vai jebkādu citu prasījumu attiecībā uz bankrotējušā parādnieka mantu, kuru debitors iesniedz pret citu personu, izskata tiesvedībā, kas uzsākta pirms bankrota pasludināšanas, vai ja debitors piedalās tiesvedībā kā trešā persona, administrators var atbilstīgi saviem pienākumiem piedalīties tiesvedībā debitora vietā. Ja administrators ir informēts par šādu tiesvedību, taču tajā nepiedalās, debitors var turpināt piedalīties kā prasītājs, lūgumraksta iesniedzējs vai trešā persona.

Ja pret debitoru ir vērsts prasījums, kas skar īpašumtiesības un saistībā ar kuru tiesvedība tika uzsākta pirms bankrota pasludināšanas, taču attiecībā uz šo prasījumu vēl nav pieņemts nolēmums, tiesa neizskatīs minēto prasījumu tiesvedībā saistībā ar prasību. Tiesa atsāks tiesvedību uz prasītāja pieteikuma pamata, ja augstākas instances tiesa būs anulējusi spriedumu par bankrotu un spēkā būs stājies lēmums, ar kuru noraida bankrota pieteikumu, vai ja bankrota procedūra tiks izbeigta pēc bankrota pasludināšanas.

Ja pret debitoru ir iesniegts prasījums par objekta izslēgšanu no bankrotējušā parādnieka mantas tiesvedībā, kas uzsākta pirms bankrota pasludināšanas, tiesa izskatīs prasījumu. Šādā gadījumā bankrota administrators var piedalīties tiesvedībā debitora vietā. Kā atbildētājam administratoram ir debitora tiesības un pienākumi. Ja administrators tiesvedībā nepiedalās, tiesvedību var turpināt pēc prasītāja pieprasījuma.

Ja pret debitoru ir vērsts prasījums, kas skar īpašumtiesības, un pieņemtais nolēmums tiek pārsūdzēts, administrators var iesniegt apelāciju debitora vārdā pēc bankrota pasludināšanas. Debitors var iesniegt apelāciju ar administratora piekrišanu.

Ja tiesā ir ticis apstrīdēts pret debitoru vērsts administratīvais instruments, šā administratīvā instrumenta apstrīdēšanas termiņš tiek apturēts.

Reorganizācijas procedūra un parāda pārstrukturēšanas procedūra

Kad ir iesniegts reorganizācijas pieteikums, tiesa, kura izskata lietu, var, pamatojoties uz uzņēmuma pieteikumu un saņemot reorganizācijas konsultanta apstiprinājumu, kas tiek pievienots pieteikumam, apturēt tiesvedību, kas saistīta ar finansiāla rakstura prasījumu pret uzņēmumu, līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai reorganizācijas procedūras izbeigšanai, izņemot gadījumu, kad prasījums radies uz darba attiecību pamata vai saistībā ar uzturlīdzekļu apmaksu un par to vēl nav pieņemts nolēmums. Pieņemot parāda pārstrukturēšanas pieteikumu, tiesa apturēs tiesvedību, kas skar finansiāla rakstura prasījumu pret debitoru, attiecībā uz kuru vēl nav pieņemts nolēmums, līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai procedūras izbeigšanai.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditoru līdzdalība bankrota procedūrā

Kreditors bankrota procedūrā pārstāv savu prasījumu. Kreditoru pienākums ir informēt administratoru par visiem prasījumiem pret debitoru, kas radušies pirms bankrota pasludināšanas, neatkarīgi no to iemesliem vai saistību izpildes termiņiem, ne vēlāk kā divos mēnešos no dienas, kad paziņojums par bankrotu ir publicēts izdevumā Ametlikud Teadaanded. Administratoru par prasījumu informē, iesniedzot rakstisku pieteikumu (prasījuma pierādījums). Kreditoriem jāaizstāv savi prasījumi kreditoru kopsapulcē (prasījumu aizstāvēšanas sapulcē). Nodrošinājuma tiesības tiek aizstāvētas reizē ar prasījumiem, kurus tās nodrošina. Tiek uzskatīts, ka prasījums, tā prioritāte un tiesības uz prasījuma nodrošinājumu ir pieņemti, ja ne administrators, ne arī kāds no kreditoriem prasījumu aizstāvēšanas sapulcē tos neapstrīd. Prasījumu aizstāvēšanas sapulcē pieņemtu prasījumu vai tā prioritāti vēlāk nevar apstrīdēt.

Papildus tam, ka katrs kreditors pārstāv savu prasījumu un tā aizstāvību, kreditori piedalās arī bankrota procedūras norisē kreditoru kopsapulcēs. Kreditoru kopsapulce ir kompetenta apstiprināt administratoru un ievēlēt bankrota komiteju, lemt par debitora uzņēmuma darbības turpināšanu vai izbeigšanu, lemt par debitora likvidēšanu, ja debitors ir juridiska persona, slēgt mierizlīgumu, lemt likumā noteiktajā apmērā par jautājumiem, kas skar bankrotējušā parādnieka mantas pārdošanu, aizstāvēt prasījumus, atbildēt uz sūdzībām par administratora darbību, lemt par bankrota komitejas dalībnieku atalgojumu un risināt citus jautājumus, kuri saskaņā ar likumu ir kreditoru kopsapulces kompetencē. Ja kreditoru kopsapulce nolemj ievēlēt bankrota komiteju, tās pienākums cita starpā ir aizstāvēt visu kreditoru intereses bankrota procedūrā.

Kreditoru līdzdalība reorganizācijas procedūrā

Reorganizācijas konsultants nekavējoties informē kreditorus par reorganizācijas procedūras uzsākšanu un par viņu prasījumu apjomu pret uzņēmumu saskaņā ar parādu sarakstu. Šai nolūkā konsultants kreditoriem iesniedz paziņojumu par reorganizāciju. Ja kreditors, kura prasījumu paredzēts pārstrukturēt reorganizācijas plāna ietvaros, nepiekrīt paziņojumā par reorganizāciju norādītajai informācijai, viņš iesniedz reorganizācijas konsultantam paziņojumā par reorganizāciju noteiktajā termiņā rakstisku pieteikumu, kurā norāda, kam viņš nepiekrīt paziņojumā par reorganizāciju norādītajā prasījumā, kā arī iesniedz attiecīgus pierādījumus. Ja noteiktajā termiņā nav iesniegts pieteikums, tiek uzskatīts, ka kreditors piekrīt prasījuma apjomam. Ja reorganizācijas konsultants nepiekrīt kreditora pieteikumā izteiktajam apgalvojumam, viņi nekavējoties iesniedz tiesā pieteikumu kopā ar pierādījumiem un pamato, kāpēc viņi nav vienisprātis par pieteikumā norādīto informāciju. Reorganizācijas konsultants pamato savus apgalvojumus. Pamatojoties uz paustajiem apgalvojumiem un iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa lems par kreditora pamata prasījuma apjomu un nodrošinājuma prasījumu, kā arī nodrošinājuma esamību un apjomu.

Kreditoru līdzdalība parāda pārstrukturēšanas procedūrā

Parāda pārstrukturēšanas procedūra attiecas uz kreditoriem, kuru prasījumu pret debitoru izpildes termiņš ir iestājies līdz parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas dienai. Tiesa lemj par pārstrukturēšanas pieteikuma pieņemšanu un nepieciešamības gadījumā var uzklausīt arī kreditora viedokli un pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus. Lēmumu par pieteikuma pieņemamību nodod debitoram un visiem kreditoriem, kuru prasījumus debitors cenšas pārstrukturēt. Ja pieteikums tiek pieņemts, kreditors nedrīkst, atsaucoties uz finansiāla rakstura saistību pārkāpumu, kas noticis pirms parāda pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas, izbeigt līgumu, kurš ir noslēgts ar debitoru un no kura izriet prasījumi, kurus debitors cenšas pārstrukturēt, vai atteikties šā iemesla dēļ pildīt savas saistības. Nododot pārstrukturēšanas plānu kreditoram, tiesa dod kreditoram vismaz divas nedēļas, taču ne vairāk kā četras nedēļas laika pēc pārstrukturēšanas plāna saņemšanas, lai viņš varētu paust savu viedokli tiesā vai konsultantam. Kreditors izsaka savu viedokli par to, vai piekrīt debitora sniegtajai informācijai par prasījumu un nodrošinājumu, debitora veiktajam parāda aprēķinam un parāda pārstrukturēšanai debitora prasītajā veidā. Ja kreditors nepiekrīt parāda pārstrukturēšanas plānam debitora prasītajā veidā, kreditoram jānorāda, vai viņš piekristu parāda pārstrukturēšanai citā veidā. Ja kreditors, kura prasījumu paredzēts pārstrukturēt, nepiekrīt informācijai, ko debitors norādījis parādu sarakstā, kreditors informē tiesu vai, ja tiesa attiecīgi nolemj, konsultantu tiesas noteiktajā termiņā par to, kuros aspektos viņš nepiekrīt prasījumam, un iesniedz attiecīgus pierādījumus. Ja pieteikums noteiktajā termiņā nav iesniegts, tiek uzskatīts, ka kreditors piekrīt prasījuma apjomam. Ja debitors vai konsultants nepiekrīt kreditora pieteikumā izteiktajam apgalvojumam, tie nekavējoties iesniedz tiesā pieteikumu kopā ar pierādījumiem un pamato, kāpēc tie nav vienisprātis par pieteikumā norādīto informāciju. Pamatojoties uz paustajiem apgalvojumiem un iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa lems par kreditora pamata prasījuma apjomu un nodrošinājuma prasījumu, kā arī nodrošinājuma esamību.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Debitora aktīvi kļūst par bankrotējušā parādnieka mantu, pamatojoties uz spriedumu par bankrotu, un tiek izmantoti kā aktīvi kreditoru prasījumu apmierināšanai un bankrota procedūras izpildei. Bankrotējušā parādnieka manta ir debitora aktīvi bankrota pasludināšanas laikā, kā arī atgūtie vai atgrieztie aktīvi un aktīvi, kurus debitors ir ieguvis bankrota procedūras laikā. Debitora aktīvi, kam saskaņā ar likumu nevar piemērot prasījumu par apmaksu, netiek iekļauti bankrotējušā parādnieka mantā.

Kad ir pasludināts bankrots, debitora tiesības pārvaldīt un pārdot bankrotējušā parādnieka mantu tiek nodotas bankrota administratoram. Pēc bankrota pasludināšanas jebkāda debitora bankrotējušā parādnieka mantā ietilpstošo objektu pārdošana ir spēkā neesoša. Pirms bankrota pasludināšanas tiesa var aizliegt debitoram pārdot aktīvus vai aktīvu daļas bez pagaidu administratora piekrišanas.

Administratoram jāpārņem valdījumā debitora aktīvi un nekavējoties jāuzsāk bankrotējušā parādnieka mantas administrēšana, tiklīdz ir izdots spriedums par bankrotu. Administratoram ir jāatgūst trešo personu valdījumā esošie debitora aktīvi bankrotējušā parādnieka mantai, ja vien likumā nav noteikts citādi. Bankrotējušā parādnieka mantas administrēšana ietver bankrotējušā parādnieka mantas saglabāšanai nepieciešamo darbību veikšanu ar bankrotējušā parādnieka mantu un bankrota procedūras izpildi, kā arī debitora darbības pārvaldību, ja debitors ir juridiska persona, vai debitora uzņēmējdarbības organizāciju, ja debitors ir pašnodarbināta persona. Ja debitors ir juridiska persona, bankrota procedūrā administratoram ir tādas tiesības un pienākumi kā juridiskas personas valdei vai struktūrai, kas aizvieto valdi, ar nosacījumu, ka minētās tiesības un pienākumi nav pretrunā bankrota procedūras mērķim. Administratora atbildība ir tāda pati kā valdes locekļa atbildība.

Administrators var noslēgt darījumu ar bankrotējušā parādnieka mantu skaidrā naudā tikai ar tiesas atļauju. Administrators neveic nekādas izmaksas kreditoriem skaidrā naudā, pamatojoties uz sadalījuma attiecību. Administrators ir tiesīgs noslēgt bankrota procedūrai īpaši svarīgus darījumus tikai ar bankrota komitejas atļauju. Īpaši svarīgi darījumi ir, pirmām kārtām, aizņēmums un — gadījumos, ja uzņēmums ir iekļauts bankrotējušā parādnieka mantā, — visi darījumi ārpus uzņēmuma parastās uzņēmējdarbības. Administrators nedrīkst slēgt nekādus darījumus pats ar sevi vai ar sevi saistītām personām attiecībā uz bankrotējušā parādnieka mantu vai tās dēļ vai slēgt jebkādus citus līdzīga rakstura darījumus vai darījumus, kas skar interešu konfliktu, vai pieprasīt atlīdzību par izdevumiem, kas radušies šādos darījumos.

Administrators var uzsākt bankrotējušā parādnieka mantas pārdošanu pēc kreditoru pirmās kopsapulces, izņemot gadījumus, kad kreditori sapulcē ir lēmuši citādi. Ja debitors ir pārsūdzējis spriedumu par bankrotu, debitora aktīvus nedrīkst pārdot bez debitora piekrišanas līdz iesniegtās apelācijas izskatīšanai apgabaltiesā. Šie ierobežojumi neattiecas uz tādu aktīvu pārdošanu, kas ir ātrbojīgi, kuru vērtība strauji krītas vai kuru uzglabāšana vai saglabāšana ir pārāk dārga. Ja debitora uzņēmuma darbība turpinās, aktīvus nedrīkst pārdot, ja tas traucē turpināt uzņēmuma darbību. Ja ir iesniegts priekšlikums par mierizlīgumu, aktīvus nedrīkst pārdot pirms šā mierizlīguma noslēgšanas, izņemot gadījumus, kad kreditoru kopsapulcē tiek nolemts, ka aktīvus drīkst pārdot neatkarīgi no mierizlīguma priekšlikuma. Bankrotējušā parādnieka mantu pārdod izsolē atbilstīgi Izpildes procedūras kodeksā noteiktajai procedūrai.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Prasījumi, kas jāiesniedz pret debitora bankrotējušā parādnieka mantu

Jebkādi prasījumi pret debitoru, kas radušies pirms bankrota pasludināšanas, ir jāiesniedz pret debitora bankrotējušā parādnieka mantu neatkarīgi no prasījumu iemesliem vai saistību izpildes termiņiem. Kad bankrots ir pasludināts, tiek uzskatīts, ka visiem kreditoru prasījumiem pret debitoru ir iestājies izpildes termiņš, ja vien likumā nav noteikts citādi. Ja kreditors ir iesniedzis tiesā attiecīgu prasījumu, bet tiesas nolēmums vēl nav pieņemts, tiesa apturēs tiesvedību attiecībā uz šo prasību un kreditoram ir jāiesniedz prasījums bankrota administratoram. Ja kreditors ir iesniedzis tiesā prasījumu un tiesa ir izdevusi nolēmumu, kas ir stājies spēkā, kreditoram ir jāiesniedz savs prasījums arī bankrota administratoram, taču šis prasījums ir uzskatāms par aizstāvētu. Ja debitors būtu varējis apstrīdēt tiesas nolēmumu, bankrota administrators var to izdarīt.

Pēc bankrota procedūras uzsākšanas radušos prasījumu izskatīšana

Pēc bankrota pasludināšanas bankrota procedūras kreditori var iesniegt prasījumus pret debitoru tikai Bankrota likumā noteiktajā kārtībā. Prasījumus var iesniegt tikai bankrota administratoram, turklāt tikai tos prasījumus, kas radušies pirms bankrota pasludināšanas. Prasījumus, kas radušies pēc bankrota pasludināšanas, nevar iesniegt pirms bankrota procedūras noslēguma. Jāņem vērā apstāklis, ka juridisku personu gadījumā lielākajā daļā bankrota procedūru noslēgums ietver juridiskās personas likvidāciju un tā rezultātā nav personas, pret kuru iesniegt prasījumus pēc bankrota procedūras beigām. Tādējādi ir jābūt uzmanīgiem un jāņem vērā risks, kas rodas, slēdzot darījumus ar bankrotējušu juridisko personu. Tādus prasījumus pret fizisku personu, kas rodas bankrota procedūras laikā, var iesniegt pēc bankrota procedūras saskaņā ar vispārīgo procedūru. Bankrota procedūras laikā debitora, kas ir juridiska persona, nelikumīgas rīcības rezultātā radušos zaudējumu atlīdzības saistības ir konsolidētās saistības, un debitoram var pieprasīt tās izpildīt bankrota procedūras laikā saskaņā ar vispārīgo procedūru. Arī izpildes procedūru var veikt attiecībā uz bankrotējušā parādnieka mantu izpildāmo saistību apmierināšanai.

Var rasties arī situācija, ka debitors pēc bankrota pasludināšanas ir pārdevis objektu, kas veido bankrotējušā parādnieka mantu. Šāda pārdošana ir spēkā neesoša, jo, pasludinot bankrotu, tiesības pārvaldīt un pārdot aktīvus tiek nodotas bankrota administratoram. Ja debitors tomēr ir pārdevis aktīvus, otras puses šādi pārdotie aktīvi tiek atgriezti pusei, ja aktīvi joprojām ir bankrotējušā parādnieka mantas daļa, vai arī tiek izmaksāta atlīdzība, ja bankrotējušā parādnieka manta šādas nodošanas rezultātā pieaug. Ja debitors ir pārdevis objektu bankrota pasludināšanas dienā, tiek uzskatīts, ka tas izdarīts pēc bankrota pasludināšanas. Ja debitors ir pārdevis nākotnē gaidāmos prasījumus pirms bankrota pasludināšanas, pārdošana kļūst spēkā neesoša brīdī, kad bankrots tiek pasludināts attiecībā uz prasījumiem, kas rodas pēc bankrota pasludināšanas. Ja debitors ir fiziska persona, viņš var pārdot bankrotējušā parādnieka mantu ar administratora piekrišanu. Jebkāda pārdošana bez administratora piekrišanas ir spēkā neesoša.

Pēc reorganizācijas un parāda pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas radušos prasījumu izskatīšana

Kamēr ir spēkā reorganizācijas plāns, nevar iesniegt prasības pieteikumu, pamatojoties uz prasījumu, kam piemērots reorganizācijas plāns. Prasības pieteikumu var iesniegt attiecībā uz citiem prasījumiem. Kamēr ir spēkā pārstrukturēšanas plāns, nevar iesniegt prasības pieteikumu tiesvedībā par pieteikumu, pamatojoties uz prasījumu, kam piemērots pārstrukturēšanas plāns. Prasības pieteikumu var iesniegt attiecībā uz citiem prasījumiem. Pārstrukturēšanas plāna apstiprinājums neierobežo kreditora tiesības apstrīdēt tiesā prasījumus, kas nav iekļauti pārstrukturēšanas plānā. Kreditors var arī apstrīdēt tiesā prasījuma apjomu nepieņemamās daļas apmērā.

Ja debitors iesniedz reorganizācijas pieteikumu vai parāda pārstrukturēšanas pieteikumu, tiek apturēts noilguma termiņš prasījumiem pret debitoru. Kad ir iesniegts reorganizācijas pieteikums, tiesa, kura izskata lietu, var, pamatojoties uz uzņēmuma pieteikumu un saņemot reorganizācijas konsultanta apstiprinājumu, kas tiek pievienots pieteikumam, apturēt tiesvedību, kas saistīta ar finansiāla rakstura prasījumu pret uzņēmumu, līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai reorganizācijas procedūras izbeigšanai, izņemot gadījumu, kad prasījums radies uz darba attiecību pamata vai saistībā ar uzturlīdzekļu apmaksu un par to vēl nav pieņemts nolēmums. Pieņemot parāda pārstrukturēšanas pieteikumu, tiesa apturēs tiesvedību, kas skar finansiāla rakstura prasījumu pret debitoru, attiecībā uz kuru vēl nav pieņemts nolēmums, līdz reorganizācijas plāna apstiprināšanai vai procedūras izbeigšanai.

Reorganizācijas plāns neatbrīvo personu, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par uzņēmuma saistību izpildi, no šo saistību izpildes. Pārstrukturēšanas plāna apstiprināšana neatbrīvo personu, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par debitora saistību izpildi, no šīs personas saistību izpildes.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Noteikumi, kas reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu bankrota procedūrā

Kreditoru pienākums ir informēt administratoru par visiem prasījumiem pret debitoru, kas radušies pirms bankrota pasludināšanas, neatkarīgi no to iemesliem vai saistību izpildes termiņiem, ne vēlāk kā divos mēnešos no dienas, kad paziņojums par bankrotu ir publicēts izdevumā Ametlikud Teadaanded. Kad bankrots ir pasludināts, tiek uzskatīts, ka visiem kreditoru prasījumiem pret debitoru ir iestājies izpildes termiņš. Administratoru par prasījumu informē, iesniedzot rakstisku pieteikumu (prasījuma pierādījums). Prasījuma pierādījumā izklāsta prasījuma saturu, pamatu un apjomu, kā arī to, vai prasījums ir nodrošināts ar ķīlu. Ir jāpievieno dokumenti, kas apliecina prasījuma pierādījumā minētos apstākļus. Administratora pienākums ir pārbaudīt iesniegto prasījumu pamatojumu un prasījumu nodrošinājuma tiesību esamību. Kreditori un debitors var iesniegt bankrota administratoram rakstiskus iebildumus par prasījumiem vai prasījumu nodrošinājuma tiesībām pirms prasījumu aizstāvēšanas sapulces.

Prasījumi jāaizstāv kreditoru kopsapulcē (prasījumu aizstāvēšanas sapulce). Nodrošinājuma tiesības tiek aizstāvētas reizē ar prasījumiem, kurus tās nodrošina. Prasījumu aizstāvēšanas sapulcē prasījumus izskata to iesniegšanas kārtībā. Tiek uzskatīts, ka prasījums, tā prioritāte un tiesības uz prasījuma nodrošinājumu ir pieņemti, ja ne administrators, ne arī kāds no kreditoriem prasījumu aizstāvēšanas sapulcē tos neapstrīd vai ja administrators vai iebildumu iesniegušais kreditors atsauc minēto iebildumu prasījumu aizstāvēšanas sapulcē. Administratora pienākums ir apstrīdēt prasījumu vai nodrošinājuma tiesības prasījumu aizstāvēšanas sapulcē, ja tam ir pamatots iemesls. Prasījumu aizstāvēšanas sapulcē tiek uzskatīts, ka prasījumi, kas apmierināti ar tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu, kurš ir stājies spēkā, nodrošinājuma tiesības, kas pieņemtas ar tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu, kurš ir stājies spēkā, un nodrošinājuma tiesības, kas reģistrētas zemes grāmatā, kuģu reģistrā, komercķīlu reģistrā vai Igaunijas Centrālajā nodrošinājuma reģistrā, ir pieņemti bez aizstāvības. Tiek sagatavots pieņemto prasījumu saraksts.

Prasījumu aizstāvēšanas sapulces protokolā norāda, vai katrs atsevišķs prasījums vai prasījuma nodrošinājuma tiesības ir pieņemtas, un to, kas iebilda pret prasījumu, kā arī prasījuma vai prasījuma nodrošinājuma tiesību prioritāti. Protokolā arī norāda, kurš ir atsaucis iesniegtu iebildumu. Ja kreditora prasījums netiek pieņemts un kreditors nav iesniedzis prasību to pieņemt vai arī tiesa šādu prasību ir noraidījusi, kreditora iebildumi attiecībā uz cita kreditora prasījumu netiks ņemti vērā. Ja attiecībā uz cita kreditora prasījumu nav iesniegti citi iebildumi, tiek uzskatīts, ka prasījums ir pieņemts. Prasījumu aizstāvēšanas sapulcē pieņemtu prasījumu vai tā prioritāti vēlāk nevar apstrīdēt.

Noteikumi, kas reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu reorganizācijas procedūrā un parāda pārstrukturēšanas procedūrā

Reorganizācijas procedūrā debitors iesniedz parādu sarakstu, kurā norādīti visi pret debitoru vērstie prasījumi un attiecīgie kreditori. Tādējādi kreditori paši neiesniedz nekādus prasījumus. Kreditors, kura prasījumu paredzēts pārstrukturēt reorganizācijas plāna ietvaros un kurš nepiekrīt prasījuma apjomam reorganizācijas procedūrā, iesniedz reorganizācijas konsultantam rakstisku pieteikumu, kurā norāda, kam viņš nepiekrīt paziņojumā par reorganizāciju ietvertajā prasījumā, kā arī iesniedz attiecīgus pierādījumus. Ja noteiktajā termiņā nav iesniegts pieteikums, tiek uzskatīts, ka kreditors piekrīt prasījuma apjomam. Debitors var iebilst kreditora sniegtajiem argumentiem, taču debitoram sava pozīcija ir jāpamato. Pamatojoties uz paustajiem apgalvojumiem un iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa lems par kreditora pamata prasījuma apjomu un nodrošinājuma prasījumu, kā arī nodrošinājuma esamību un apjomu.

Parāda pārstrukturēšanas procedūrā debitors iesniedz parāda pārstrukturēšanas plānu, kurā norāda pārstrukturējamās saistības un debitora prasīto pārstrukturēšanas veidu. Līdzīgi kā reorganizācijas procedūrā kreditori paši neiesniedz nekādus prasījumus. Ja kreditors, kura prasījumu paredzēts pārstrukturēt, nepiekrīt debitora parādu sarakstā sniegtajai informācijai, kreditors informē tiesu vai, ja tiesa attiecīgi nolemj, konsultantu tiesas noteiktajā termiņā par to, kuros aspektos tas nepiekrīt prasījumam, un iesniedz attiecīgus pierādījumus. Ja pieteikums noteiktajā termiņā nav iesniegts, tiek uzskatīts, ka kreditors piekrīt prasījuma apjomam. Ja debitors vai konsultants nepiekrīt kreditora pieteikumā izteiktajam apgalvojumam, tie nekavējoties iesniedz tiesā pieteikumu kopā ar pierādījumiem un pamato, kāpēc tie nav vienisprātis par pieteikumā norādīto informāciju. Pamatojoties uz iesniegtajiem apgalvojumiem un pierādījumiem, tiesa lems par kreditora pamata prasījuma apjomu un nodrošinājuma prasījumu, kā arī nodrošinājuma esamību.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Piemērojamais princips nosaka, ka pret visiem kreditoriem ir vienlīdzīga attieksme. Tomēr pastāv noteikti izņēmumi, kas piešķir dažiem kreditoriem prioritāras tiesības.

Pirms naudas izmaksas, pamatojoties uz sadalījuma attiecību, ar bankrota procedūru saistītos maksājumus veic no bankrotējušā parādnieka mantas šādā secībā:

  1. prasījumi, kas izriet no aktīvu izslēgšanas vai atgūšanas sekām;
  2. uzturlīdzekļi, kas izmaksājami parādniekam un viņa apgādājamām personām;
  3. konsolidētās saistības;
  4. izmaksas un izdevumi, kas radušies bankrota procedūras gaitā.

Kad ir veikti šie maksājumi, kreditoru prasījumi tiek apmierināti šādā secībā:

  1. pieņemtie prasījumi, kas nodrošināti ar ķīlu;
  2. citi pieņemtie prasījumi, kas iesniegti norādītajā termiņā;
  3. citi prasījumi, kas nav iesniegti norādītajā termiņā, taču ir pieņemti.

Solidāru debitoru gadījumā ir iespējama trešās personas atbildība par debitora saistībām. Šādā gadījumā solidārais debitors atbild kreditoram neatkarīgi no debitora maksātnespējas. Ja solidārais debitors atmaksā daļu kreditora no debitora pieprasītā parāda, šo daļu atskaita no prasījuma.

Debitora saistības iespējams arī likumiski nodot trešām personām. Ja darba devējs ir kļuvis maksātnespējīgs, t. i., ir pasludināts darba devēja bankrots vai ir izbeigta bankrota procedūra, darbiniekam tiks atlīdzināta jebkāda nesaņemtā atalgojuma summa par periodu pirms darba devēja maksātnespējas pasludināšanas, jebkāda neizmaksātā atvaļinājuma summa par periodu pirms darba devēja maksātnespējas pasludināšanas un jebkādi pabalsti, kas nav saņemti, atceļot darba līgumu, vai pēc darba devēja pasludināšanas par maksātnespējīgu. Ja darba devējs ir maksātnespējīgs, kreditors bankrota procedūrā attiecībā uz noteiktajā laikā nesaņemtajām bezdarba apdrošināšanas iemaksām ir valsts.

Reorganizācijas un parāda pārstrukturēšanas procedūrā nevar runāt par bankrotējušā parādnieka mantu un prasījumi tiek apmierināti saskaņā ar reorganizācijas vai parāda pārstrukturēšanas plānu. Reorganizācijas plāns neatbrīvo personu, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par uzņēmuma saistību izpildi, no personas saistību izpildes. Ja persona, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par uzņēmuma saistību izpildi, šīs saistības ir izpildījusi, personai ir regresa tiesības pret uzņēmumu tikai tādā apmērā, kādā uzņēmums atbild par saistību izpildi reorganizācijas plāna ietvaros. Pārstrukturēšanas plāna apstiprināšana neatbrīvo personu, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par debitora saistību izpildi, no personas saistību izpildes. Ja persona, kura ir kopīgi un individuāli atbildīga par debitora saistību izpildi, šīs saistības ir izpildījusi, personai ir regresa tiesības pret debitoru tikai tādā apmērā, kādā debitors atbild par saistību izpildi pārstrukturēšanas plāna ietvaros.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Bankrota procedūras noslēgšana un tās sekas

Bankrota procedūru noslēdz ar bankrota pieteikuma noraidījumu, izbeidzot bankrota procedūru, kad bankrota iemesli ir beiguši pastāvēt, ar kreditoru piekrišanu, apstiprinot gala ziņojumu, apstiprinot mierizlīgumu vai pamatojoties uz citiem likumā paredzētajiem iemesliem.

Tiesa izbeigs procedūru ar nolēmumu, nepasludinot bankrotu, neatkarīgi no debitora maksātnespējas, ja debitora aktīvi nav pietiekami, lai segtu bankrota procedūras gaitā radušās izmaksas un izdevumus, un ja nav iespējams atgūt vai atgriezt aktīvus vai iesniegt prasījumu pret vadības struktūras locekli. Tiesa var arī izbeigt bankrota procedūru, nepasludinot bankrotu, neņemot vērā debitora maksātnespēju, ja debitora aktīvus galvenokārt veido piedziņas prasījumi vai prasījumi pret trešām personām un ja šo prasījumu apmierināšana ir maz ticama. Tiesa neizbeigs bankrota procedūru, ja debitors, kreditors vai trešā persona pārskaita tiesas noteikto summu kā depozītu bankrota procedūras izmaksu un izdevumu segšanai šim nolūkam paredzētajā kontā. Ja debitors ir juridiska persona un bankrota procedūra tiek izbeigta, pagaidu administrators veic juridiskās personas likvidāciju divos mēnešos no dienas, kad nolēmums par procedūras izbeigšanu bez likvidācijas procedūras ir stājies spēkā. Ja, izbeidzot bankrota procedūru, debitoram ir kādi aktīvi, vispirms tiek segts pagaidu administratora atalgojums un obligātās izmaksas.

Tiesa noslēgs bankrota procedūru uz debitora pieteikuma pamata, ja bankrota procedūras iemesli vairs nepastāv, ar nosacījumu, ka debitors pierāda, ka nav maksātnespējīgs un nepastāv iespēja kļūt maksātnespējīgam, ja, pasludinot bankrotu, pastāvēja iespēja, ka debitors nākotnē varētu kļūt maksātnespējīgs. Ja bankrota procedūra tiek noslēgta, jo bankrota procedūras iemesli vairs nepastāv, juridiskā persona netiek likvidēta.

Tiesa noslēgs bankrota procedūru, pamatojoties uz debitora pieteikumu, ja visi kreditori, kuri iesnieguši savus prasījumus norādītajā termiņā, ir devuši piekrišanu procedūras slēgšanai. Ja debitors ir juridiska persona un tā maksātnespēja nav pārejoša, tiesa nolemj par debitora likvidāciju, izdodot nolēmumu par procedūras slēgšanu.

Bankrota procedūra tiek izbeigta ar gala ziņojuma apstiprināšanu, administratoram iesniedzot bankrota komitejai un tiesai gala ziņojumu. Gala ziņojumā administrators sniedz informāciju par bankrotējušā parādnieka mantu un naudu, kas iegūta, mantu pārdodot, maksājumiem, kreditoru pieņemtajiem prasījumiem, iesniegtajām un vēl neiesniegtajām prasībām, utt. Kreditori var iesniegt tiesā savus iebildumus attiecībā uz gala ziņojumu. Tiesa lemj par gala ziņojuma apstiprināšanu un bankrota procedūras slēgšanu. Tiesa atteiksies apstiprināt gala ziņojumu un ar lēmumu atgriezīs to administratoram bankrota procedūras turpināšanai, ja gala ziņojumā atklājas, ka debitora vai kreditoru tiesības bankrota procedūrā ir pārkāptas.

Bankrota procedūru var arī izbeigt, pasludinot mierizlīgumu. Mierizlīgums ir debitora un kreditoru vienošanās par parādu atmaksu, un ar to tiek noteikta parāda summas samazināšana vai maksājuma termiņa pagarinājums. Mierizlīgumu bankrota procedūrā slēdz pēc debitora vai administratora priekšlikuma pēc bankrota pasludināšanas. Rezolūciju par mierizlīgumu pieņem kreditoru kopsapulcē. Tiesa lems par mierizlīguma apstiprināšanu. Tiesa noslēdz bankrota procedūru, nosakot nolēmumu, ar kuru apstiprina mierizlīgumu.

Ja bankrota procedūra netiek slēgta divos gados no bankrota pasludināšanas dienas, administrators iesniedz bankrota komitejai un tiesai ziņojumu ik pēc sešiem mēnešiem līdz bankrota procedūras slēgšanai. Šajā ziņojumā administrators norāda iemeslus, kāpēc bankrota procedūra nav pabeigta, un sniedz informāciju par pārdoto un nepārdoto bankrotējušā parādnieka mantu, kā arī par bankrotējušā parādnieka mantas administrēšanu. Tiesa atbrīvo administratoru no darba, noslēdzot bankrota procedūru, izņemot gadījumus, kad likumā paredzēts citādi. Tiesa var atteikties atbrīvot administratoru no darba, ja līdz bankrota procedūras slēgšanai bankrotējušā parādnieka manta nav pilnībā pārdota, par bankrotējušā parādnieka mantas pārdošanu vēl nav saņemta nauda, administratora iesniegtās prasības vēl nav izskatītas vai arī ja administrators plāno iesniegt vai tam ir jāiesniedz prasība. Šajā gadījumā administrators turpinās pildīt savus pienākumus pēc bankrota procedūras slēgšanas. Ja pēc bankrota procedūras slēgšanas un administratora atbrīvošanas no darba par bankrotējušā parādnieka mantu tiek saņemta nauda, sadalei noguldītās naudas summas kļūst pieejamas vai kļūst skaidrs, ka bankrotējušā parādnieka mantā ietilpst objekti, kas netika ņemti vērā, sagatavojot sadalījuma priekšlikumu, tiesa izdod nolēmumu par tālāku sadali pēc pašas iniciatīvas vai uz administratora vai kreditora pieteikuma pamata.

Reorganizācijas procedūras noslēgšana un tās sekas

Reorganizācijas procedūra tiek pabeigta, ja to noslēdz pirms paredzētā termiņa, ja reorganizācijas plāns tiek anulēts, ja reorganizācijas plāns tiek īstenots pirms noteiktā termiņa vai arī ja reorganizācijas plānā noteiktais reorganizācijas plāna īstenošanas termiņš ir beidzies. Ja reorganizācijas plāns tiek īstenots pirms noteiktā termiņa, procedūra tiek pabeigta, ja uzņēmums ir izpildījis visas reorganizācijas plānā paredzētās saistības pirms reorganizācijas plānā norādītā īstenošanas termiņa.

Reorganizācijas procedūra var tikt noslēgta pirms termiņa tikai pirms reorganizācijas plāna apstiprināšanas. Tiesa slēgs reorganizācijas procedūru pirms noteiktā termiņa, ja uzņēmums nepildīs savu pienākumu sadarboties vai neapmaksās tiesas noteikto summu kā depozītu reorganizācijas konsultanta vai eksperta atalgojuma un izmaksu segšanai, ja reorganizācijas plāns netiek apstiprināts, ja uzņēmums iesniedz attiecīgu pieteikumu, ja reorganizācijas procedūras uzsākšanas iemesli beidz pastāvēt, ja uzņēmuma aktīvi ir izšķērdēti vai nodarīts kaitējums kreditoru interesēm, ja reorganizācijas plāns nav iesniegts noteiktajā termiņā vai ja prasījums ir neviennozīmīgs. Ja tiesa noslēdz reorganizācijas procedūru pirms termiņa, jebkādas reorganizācijas procedūras uzsākšanas sekas ar atpakaļejošu spēku beidz pastāvēt.

Reorganizācijas procedūra tiek slēgta, beidzoties reorganizācijas plāna īstenošanas termiņam.

Reorganizācijas procedūru var arī izbeigt, anulējot reorganizācijas plānu. Reorganizācijas plāns tiks anulēts, ja uzņēmums ir ticis notiesāts par noziegumu saistībā ar bankrotu vai par kriminālnoziegumu, kas saistīts ar izpildes procedūru, pēc reorganizācijas plāna apstiprināšanas, ja uzņēmums būtiskā apjomā nepilda savas reorganizācijas plānā ietvertās saistības, kad ir pagājusi vismaz puse no mierizlīguma spēkā esamības perioda un ir skaidrs, ka debitors nespēj pildīt reorganizācijas plāna nosacījumus, uz reorganizācijas konsultanta pieteikuma pamata gadījumā, ja uzraudzības maksa nav apmaksāta, vai ja uzņēmums nesniedz palīdzību reorganizācijas konsultantam, pildot uzraudzības pienākumus, vai nesniedz reorganizācijas konsultantam uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju, vai uz uzņēmuma pieteikuma pamata, lūdzot anulēt reorganizācijas plānu, vai gadījumā, ja ir pasludināts uzņēmuma bankrots. Ja reorganizācijas plāns tiek anulēts, reorganizācijas procedūras uzsākšanas ar atpakaļejošu spēku sekas beidz pastāvēt.

Parāda pārstrukturēšanas procedūras noslēgšana un tās sekas

Parāda pārstrukturēšanas procedūra tiek izbeigta, noraidot parāda pārstrukturēšanas pieteikumu, anulējot parāda pārstrukturēšanas plānu, slēdzot procedūru vai beidzoties parāda pārstrukturēšanas plānā norādītajam īstenošanas termiņam. Ja pārstrukturēšanas plāns tiek īstenots pirms noteiktā termiņa, procedūra tiek pabeigta, ja debitors ir izpildījis visas pārstrukturēšanas plānā paredzētās saistības pirms pārstrukturēšanas plānā norādītā īstenošanas termiņa.

Tiesa anulē pārstrukturēšanas plānu pēc debitora pieprasījuma un tad, ja ir pasludināts debitora bankrots. Tiesa var anulēt pārstrukturēšanas plānu, ja debitors būtiskā apmērā nepilda pārstrukturēšanas plānā ietvertās saistības, ja ir pagājusi vismaz puse no mierizlīguma spēkā esamības perioda un ir skaidrs, ka debitors nespēj pildīt pārstrukturēšanas plāna nosacījumus, ja debitoram nav nekādu maksātspējas problēmu vai arī tās ir pārvarētas, ja debitors apzināti vai rupjas nolaidības rezultātā ir iesniedzis būtiski nepareizu vai nepilnīgu informāciju par saviem aktīviem, ienākumiem, kreditoriem vai saistībām, ja debitors ir veicis pārstrukturēšanas plānā neparedzētus maksājumus kreditoriem, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu citu kreditoru interesēm, ja debitors nesniedz palīdzību tiesai vai konsultantam, pildot uzraudzības pienākumus, vai arī nesniedz uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju, vai tad, ja debitors nesamaksā tiesas noteiktu summu kā depozītu konsultanta vai eksperta atalgojuma un izmaksu segšanai. Ja pārstrukturēšanas plāns tiek anulēts, parāda pārstrukturēšanas pieteikuma pieņemšanas ar atpakaļejošu spēku sekas beidz pastāvēt.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Kreditoru tiesības pēc bankrota procedūras izbeigšanas

Pēc bankrota procedūras slēgšanas kreditors var vispārīgā kārtībā iesniegt pret debitoru prasījumus, kuri varēja būt, taču netika iesniegti bankrota procedūras ietvaros, un prasījumus, kas tika iesniegti, bet netika apmierināti, vai arī prasījumus, pret kuriem debitors iesniedza iebildumus. Šādā gadījumā procenti un kavējuma procenti par bankrota procedūras norises laiku netiek aprēķināti.

Ja debitors ir fiziska persona un tiek atbrīvots no saistībām, kuras nav izpildītas bankrota procedūras ietvaros, bankrota procedūrā iesaistīto kreditoru prasījumi pret debitoru, tostarp bankrota procedūrā iesaistīto kreditoru prasījumi, kas netika iesniegti bankrota procedūrā, izņemot pienākumu atlīdzināt apzināti ar nelikumīgu rīcību radītos zaudējumus vai maksāt uzturlīdzekļus bērnam vai vecākam, tiek dzēsti.

Pēc bankrota procedūras slēgšanas kreditori var iesniegt prasījumus, kas izriet no konsolidētajām saistībām, kuras netika apmierinātas pret debitoru uzsāktās bankrota procedūras gaitā. Bankrota procedūras norises laikā radušos prasījumus, kurus nebija iespējams iesniegt bankrota procedūras ietvaros, var iesniegt pret debitoru vispārīgā kārtībā. Šajā gadījumā noilguma termiņš sākas no bankrota procedūras slēgšanas dienas. Nolēmums ir izpildes panākšanas instruments tiktāl, cik kreditora prasījums, kas ticis pieņemts bankrota procedūrā, nav izpildīts bankrota procedūras ietvaros, izņemot gadījumus, kad debitors ir iesniedzis iebildumus par prasījumu un tiesa tos ir pieņēmusi.

Kreditoru tiesības pēc reorganizācijas procedūras izbeigšanas

Ja reorganizācijas procedūra ir noslēgta, kad ir beidzies reorganizācijas plāna īstenošanas termiņš, kreditors var prasīt reorganizācijas plāna ietvaros pārstrukturēta prasījuma izpildi tikai tādā apmērā, par kādu puses vienojušās reorganizācijas plānā un kas nav izpildīts atbilstīgi reorganizācijas plānam.

Ja reorganizācijas plāns tiek anulēts vai izbeigts pirms termiņa, reorganizācijas procedūras uzsākšanas ar atpakaļejošu spēku sekas beidz pastāvēt. Kreditora, kura prasījums ticis pārstrukturēts reorganizācijas plāna ietvaros, prasījuma tiesības pret uzņēmumu tiek atjaunotas sākotnējā apjomā. Jāņem vērā arī kreditora guvumi reorganizācijas plāna īstenošanas gaitā.

Kreditoru tiesības pēc parāda pārstrukturēšanas procedūras izbeigšanas

Ja pieteikums tiek noraidīts vai procedūra tiek slēgta, jebkādas pieteikuma pieņemšanas ar atpakaļejošu spēku sekas beidz pastāvēt. Kreditora, kura prasījums ticis pārstrukturēts pārstrukturēšanas plāna ietvaros, prasījuma tiesības pret debitoru tiek atjaunotas sākotnējā apmērā. Jāņem vērā arī kreditora guvumi pārstrukturēšanas plāna īstenošanas gaitā.

Kad ir beidzies pārstrukturēšanas plāna īstenošanas termiņš, kreditors var prasīt pārstrukturēšanas plāna ietvaros pārstrukturēta prasījuma izpildi tikai tādā apmērā, par kādu puses vienojušās pārstrukturēšanas plānā un kas nav izpildīts atbilstīgi reorganizācijas plānam.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Bankrota procedūra

Ja bankrota pieteikums tiek apmierināts vai bankrota procedūra tiek noslēgta ar mierizlīgumu, bankrota procedūrā radušās izmaksas un izdevumus sedz no bankrotējušā parādnieka mantas. Ja tiesa noraida kreditora bankrota pieteikumu vai procedūra tiek slēgta, jo kreditors atsauc bankrota pieteikumu, bankrota procedūrā radušās izmaksas un izdevumus sedz kreditors. Izbeidzot bankrota procedūru, tiesa lemj par bankrota procedūrā radušos izmaksu un izdevumu segšanu atbilstīgi apstākļiem.

Ja uz debitora pieteikuma pamata uzsākta procedūra tiek izbeigta, nepasludinot bankrotu, un debitora aktīvi nav pietiekami nepieciešamo maksājumu veikšanai, tiesa uzdod debitoram apmaksāt pagaidu administratora atalgojumu un atlīdzināmos izdevumus, taču var arī uzdot tos segt no valsts līdzekļiem. Jebkāda pagaidu administratora atalgojuma un izdevumu segšana par valsts līdzekļiem nepārsniedz EUR 397 (ieskaitot likumā noteiktos nodokļus, izņemot pievienotās vērtības nodokli). Tiesa neuzdos segt pagaidu administratora atalgojumu un izmaksas no valsts līdzekļiem, ja debitors, kreditors vai trešā persona ir pārskaitījusi tiesas noteikto summu kā depozītu pagaidu administratora atalgojuma un atlīdzināmo izdevumu segšanai šim nolūkam paredzētā kontā.

Reorganizācijas procedūra

Ja tiek uzsākta reorganizācijas procedūra, tiesa noteiks termiņu, kādā uzņēmumam ir jāpārskaita tiesas noteiktā summa kā depozīts reorganizācijas konsultanta sākotnējā atalgojuma un sākotnējo izdevumu segšanai uz šim nolūkam paredzēto kontu. Ja uzņēmums šo summu nesamaksā, tiesa slēgs reorganizācijas procedūru. Reorganizācijas konsultanta atalgojumu un atlīdzināmo izdevumu summu nosaka tiesa, kad reorganizācijas konsultants ir atbrīvots no darba vai reorganizācijas plāns ir apstiprināts uz ziņojuma par reorganizācijas konsultanta darbību un izmaksām pamata.

Ja tiesa reorganizācijas procedūrā iesaista ekspertus, šiem ekspertiem ir tiesības saņemt atlīdzību par nepieciešamiem un pamatotiem izdevumiem, kas radušies, pildot pienākumus, un saņemt atalgojumu par pienākumu pildīšanu. Eksperta atalgojumu un atlīdzināmo izdevumu summu nosaka tiesa, kad eksperts ir atbrīvots no saviem pienākumiem, pamatojoties uz tiesas noteiktajā termiņā iesniegtu ziņojumu par eksperta darbību un izmaksām. Nosakot eksperta atalgojuma summu, tiesa var uzklausīt arī uzņēmumu.

Parāda pārstrukturēšanas procedūra

Debitors sedz parāda pārstrukturēšanas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus. Kreditoru procesuālos izdevumus sedz paši kreditori. Tiesa var uzdot debitoram segt kreditora procesuālos izdevumus, ja debitors apzināti ir iesniedzis nepamatotu parāda pārstrukturēšanas pieteikumu vai radījis kreditoriem procesuālos izdevumus, citādi apzināti iesniedzot nepatiesu informāciju vai apzināti iesniedzot nepamatotu pieteikumu vai iebildumu. Debitoram netiek piešķirta nekāda valsts tiesiskā palīdzība valsts nodevas apmaksai. Ja tiek īstenots parāda pārstrukturēšanas plāns, debitoram nav jāatlīdzina valsts piešķirtās tiesiskās palīdzības izdevumi. Ja tiek nozīmēts konsultants vai eksperts, tiesa nosaka summu, kas debitoram jāpārskaita kā depozīts konsultanta vai eksperta atalgojuma un izdevumu segšanai uz šim nolūkam paredzētu kontu.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Bankrota procedūra

Kad ir pasludināts bankrots, debitora tiesības pārvaldīt un pārdot bankrotējušā parādnieka mantu tiek nodotas bankrota administratoram. Pēc bankrota pasludināšanas jebkāda debitora bankrotējušā parādnieka mantā ietilpstošo objektu pārdošana ir spēkā neesoša. Ja debitors ir fiziska persona, viņš var pārdot bankrotējušā parādnieka mantu ar administratora piekrišanu. Jebkāda pārdošana bez administratora piekrišanas ir spēkā neesoša.

Tiesa atgūšanas procedūras ietvaros atsauks jebkādu debitora darījumu, kas noslēgts, vai darbību, kas izdarīta pirms bankrota pasludināšanas un kas nodara kaitējumu kreditoru interesēm. Ja atgūstamais darījums ticis noslēgts vai atgūstamā darbība tikusi izdarīta laikposmā no dienas, kad tika nozīmēts pagaidu administrators, līdz bankrota pasludināšanas dienai, tiek uzskatīts, ka šis darījums vai darbība kaitē kreditoru interesēm.

Debitors, kreditors vai administrators var lūgt tiesu atsaukt kreditoru kopsapulces rezolūciju, ja tā ir pretrunā likumā noteiktajam vai ir pieņemta, pārkāpjot likumā noteikto procedūru, vai ja likumā ir skaidri paredzētas tiesības apstrīdēt rezolūciju. Var pieprasīt arī kreditoru kopsapulces rezolūcijas atsaukšanu, ja šī rezolūcija kaitē kreditoru kopējām interesēm.

Ja procedūra ir uzsākta, lai atbrīvotu no saistībām debitoru, kas ir fiziska persona, tiesa var pēc kreditora lūguma anulēt nolēmumu, ar kuru debitors tiek atbrīvots no bankrota procedūras ietvaros neizpildīto saistību pildīšanas, viena gada laikā no šā nolēmuma noteikšanas, ja kļūst skaidrs, ka debitors laikā, kad norisinājās procedūra debitora atbrīvošanai no saistībām, ir apzināti neievērojis savas saistības un tādējādi būtiski kavējis kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Ja debitors un kreditors panāk mierizlīgumu pēc bankrota pasludināšanas, tiesa var anulēt mierizlīgumu, ja debitors nepilda no šīs vienošanās izrietošās saistības, tiek notiesāts par noziegumu saistībā ar bankrotu vai par kriminālnoziegumu, kas saistīts ar izpildes procedūru, vai kad ir pagājusi vismaz puse no mierizlīguma spēkā esamības perioda un ir skaidrs, ka debitors nespēj pildīt mierizlīguma nosacījumus. Mierizlīguma anulēšana ietekmē visus kreditorus, kas piedalījās mierizlīguma slēgšanā, un tādējādi pasargā kreditoru kopuma intereses.

Reorganizācijas procedūra

Tiesa anulēs reorganizācijas plānu, ja uzņēmums ir ticis notiesāts par noziegumu saistībā ar bankrotu vai par kriminālnoziegumu, kas saistīts ar izpildes procedūru, pēc reorganizācijas plāna apstiprināšanas, ja uzņēmums būtiskā apjomā nepilda savas reorganizācijas plānā ietvertās saistības, kad ir pagājusi vismaz puse no mierizlīguma spēkā esamības perioda un ir skaidrs, ka debitors nespēj pildīt reorganizācijas plāna nosacījumus, uz reorganizācijas konsultanta pieteikuma pamata gadījumā, ja uzraudzības maksa nav apmaksāta, vai ja uzņēmums nesniedz palīdzību reorganizācijas konsultantam, pildot uzraudzības pienākumus, vai nesniedz reorganizācijas konsultantam uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju, vai uz uzņēmuma pieteikuma pamata, vai gadījumā, ja ir pasludināts uzņēmuma bankrots. Kreditora, kura prasījums ticis pārstrukturēts reorganizācijas plāna ietvaros, prasījuma tiesības pret uzņēmumu tiek atjaunotas sākotnējā apjomā, un tiek ņemti vērā arī kreditora guvumi reorganizācijas plāna īstenošanas gaitā.

Parāda pārstrukturēšanas procedūra

Tiesa anulēs pārstrukturēšanas plānu uz debitora pieteikuma pamata vai arī, ja ir pasludināts debitora bankrots, vai ja debitors būtiskā apmērā nepilda pārstrukturēšanas plānā ietvertās saistības, ja ir pagājusi vismaz puse no mierizlīguma spēkā esamības perioda un ir skaidrs, ka debitors nespēj pildīt pārstrukturēšanas plāna nosacījumus, ja debitoram nav nekādu maksātspējas problēmu vai arī tās ir pārvarētas un kreditoru prasījumu pārstrukturēšana būtiskas apstākļu maiņas rezultātā vairs nav taisnīga pret kreditoriem, ja debitors apzināti vai rupjas nolaidības rezultātā ir iesniedzis būtiski nepareizu vai nepilnīgu informāciju par saviem aktīviem, ienākumiem, kreditoriem vai saistībām, ja debitors ir veicis pārstrukturēšanas plānā neparedzētus maksājumus kreditoriem, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu citu kreditoru interesēm, ja debitors nesniedz palīdzību tiesai vai konsultantam, pildot uzraudzības pienākumus, vai arī nesniedz uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju, vai ja debitors nesamaksā tiesas noteikto summu kā depozītu. Kreditora, kura prasījums ticis pārstrukturēts pārstrukturēšanas plāna ietvaros, prasījuma tiesības pret debitoru tiek atjaunotas sākotnējā apmērā. Jāņem vērā arī kreditora guvumi pārstrukturēšanas plāna īstenošanas gaitā.

Lapa atjaunināta: 26/06/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas angļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja - Īrija

Fizisko personu maksātnespējas tiesības Īrijā regulē 1988. gada Bankrota likums (ar grozījumiem) un no 2012. līdz 2015. gadam pieņemtie Fizisko personu maksātnespējas likumi (turpmāk “FPM likums”). FPM likums paredz trīs parāda noregulēšanas metodes, kā arī ievieš grozījumus ar bankrotu saistītajos tiesību aktos.

Visas fizisko personu maksātnespējas procedūras, tostarp bankrota procedūru, administrē Īrijas Maksātnespējas dienests (ĪMD). Tā ir neatkarīga oficiālā iestāde, kura izveidota 2013. gadā un strādā Tieslietu un līdztiesības departamenta pakļautībā.

FPM likums paredz šādas trīs fizisko personu maksātnespējas procedūras:

  1. rīkojums par parādu atvieglošanu (RPA) — piemēro gadījumos, kad parādsaistības nepārsniedz 35 000 EUR, personām, kurām nav aktīvu un ir ļoti zemi ienākumi;
  2. parādsaistību segšanas procedūra (PSP) — vienošanās par neierobežotu nenodrošinātu parādsaistību segšanu laikposmā līdz pieciem gadiem (atsevišķos gadījumos šo laikposmu var pagarināt līdz sešiem gadiem);
  3. fizisko personu maksātnespējas procedūra (FPMP) — vienošanās par nodrošinātu parādsaistību līdz 3 miljonu EUR apmērā (pamatojoties uz kreditoru vienošanos, šo summu var palielināt) un neierobežotu nenodrošinātu parādsaistību segšanu vai pārstrukturēšanu laikposmā līdz sešiem gadiem (atsevišķos gadījumos šo laikposmu var pagarināt līdz septiņiem gadiem).

PSP un FPMP ir trīs posmu procedūras.

1. posms — attiecīgā tiesa izdod aizsardzības apliecību (AA), kas pēc apliecības izdošanas liedz konkrētiem nosauktiem vai “norādītiem” kreditoriem veikt darbības vai uzsākt tiesvedību pret parādnieku, tostarp iesniegt bankrota pieteikumu, lai atgūtu parādus. Attiecīgās tiesas izdotā AA ir spēkā 70 dienas, taču īpašos gadījumos šo termiņu var pagarināt vēl par 40 dienām. [i]

2. posms — fizisko personu maksātnespējas administrators (FPMA), kas pārstāv parādnieku, ved sarunas ar norādītajiem kreditoriem, un ar balsojumu oficiālā kreditoru sanāksmē tiek apstiprināts priekšlikums. Nesen pieņemtie tiesību akti paredz, ka tikai FPMP gadījumā parādniekam ir tiesības prasīt priekšlikuma izskatīšanu tiesā, ja kreditori minētās sanāksmes laikā FPMP priekšlikumu ir noraidījuši. [ii]

3. posms — tiek izpildīta vienošanās, kā ietvaros FPMA veic periodiskus maksājumus kreditoriem un, ja nepieciešams, FPMA sagatavo gada pārskatus.

Parādnieks var uzsākt RPA procedūru, PSP vai FPMP tikai vienu reizi.

Bankrots ir risinājums parādniekiem, kuri savas situācijas dēļ neatbilst iepriekš minēto trīs parādsaistību segšanas procedūru atbilstības kritērijiem vai kuri iepriekš jau ir uzsākuši kādu no minētajām procedūrām, taču vienošanās ar kreditoriem nav īstenota.

Ja persona ir pierādījusi, ka tās finansiālo situāciju nevar atrisināt, īstenojot maksātnespējas procedūru, un ir saņēmusi atbilstīgu FPMA apliecinājumu, minētā persona var vērsties Augstākajā tiesā, lai tiesa to atzītu par bankrotējušu. Persona Augstākās tiesas Pārbaudes birojā iesniedz pieteikumu, lūdzot pieņemt iztiesāšanas nolēmumu (nolēmumu par bankrotu), un samaksā sākotnējo nodevu 200 EUR apmērā. Pieteikuma iesniedzēju uzklausa Augstākā tiesa; pēc tam, kad persona atzīta par bankrotējušu, likums uzliek tai pienākumu izpildīt prasības, kuras izvirza oficiālais bankrota pārvaldītājs un viņa birojs (ĪMD Bankrota nodaļa), kas atbild par bankrotētāja mantas administrēšanu.

Tiklīdz parādnieks tiek atzīts par bankrotējušu, viņa nenodrošinātās parādsaistības tiek pilnībā norakstītas, taču visi viņa aktīvi nonāk oficiālā bankrota pārvaldītāja īpašumā — tas ir Augstākās tiesas iecelts bankrotētāja mantas administrators.

Bankrota procedūru var ierosināt šādos divos veidos:

  1. pieteikuma iesniedzējs kreditors iesniedz pieteikumu Augstākajā tiesā, lai ierosinātu bankrota procedūru pret personu, kas tam ir parādā, pierādot, ka tas ir šīs personas kreditors un ka persona nav īstenojusi apmierinošus centienus segt savas parādsaistības;
  2. pieteikumu iesniedz pati persona; šādā gadījumā procedūras nosaukums ir “parādnieka ierosināta bankrota procedūra”.

Bankrotētājs tiek automātiski atbrīvots no bankrotējušas personas statusa vienu gadu pēc nolēmuma pieņemšanas dienas ar nosacījumu, ka uz to neattiecas nolēmums par bankrota perioda pagarināšanu (to pieņem oficiālais pārvaldītājs saistību neizpildes gadījumā).

Ar FPM likumu tiek izveidotas divas jaunas profesijas, ko regulē ĪMD, un tās ir:

1. Apstiprināts starpnieks (AS) — persona vai korporatīva struktūra, ko ĪMD pilnvarojis sniegt atbalstu parādniekiem, kuri vēlas iesniegt pieteikumu RPA procedūras īstenošanai;

2. Fizisko personu maksātnespējas administrators (FPMA) — persona, ko ĪMD pilnvarojis veikt starpnieka funkciju starp parādnieku un viņa kreditoru(-iem), lai nodrošinātu PSP vai FPMP īstenošanu. FPMA ir tiesību aktos noteikts pienākums rīkoties atbilstīgi FPM likumam un saistītajiem noteikumiem. [iii]

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Īrijā fiziskas personas (tostarp fizisko personu partnerības) var uzsākt fizisko personu maksātnespējas procedūru, izmantojot FPM likumā paredzētās procedūras. Kreditori var ierosināt bankrota procedūru pret parādnieku, vai arī parādnieks var iesniegt bankrota pieteikumu pēc savas iniciatīvas.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procedūra

Galvenais nosacījums fizisko personu maksātnespējas procedūras uzsākšanai ir parādnieka maksātnespēja, proti, parādnieks noteiktajā termiņā nespēj segt savas saistības.  Pamatojoties uz parādsaistību veidu un apmēru, kā arī uz parādnieka ienākumiem, tiek noteikts, kura no trīs procedūrām ir piemērotākā.

Lai nodrošinātu, ka persona, uz kuru attiecas maksātnespējas procedūra, joprojām var saglabāt pienācīgu dzīves līmeni, ĪMD pēc plašas apspriežu procedūras izstrādāja pamatnostādnes ar nosaukumu “Saprātīgi iztikas izdevumi” (SII). Minētās pamatnostādnes nodrošina maksātnespējas procedūras ilgtspēju, kā arī palīdz nodrošināt parādnieka likumiskās tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni, piedāvājot grūtībās nonākušiem parādniekiem taisnīgu un pārredzamu metodi ikdienas iztikas izmaksu standartizēšanai. Pamatojoties uz ĪMD noteiktu veidni, parādnieka saprātīgos iztikas izdevumus aprēķina parādnieka AS vai FPMA pēc tam, kad parādnieks ir iesniedzies pieteikumu maksātnespējas procedūras uzsākšanai.

1. Rīkojums par parādu atvieglošanu (RPA)

Parādnieks var pieprasīt RPA, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  • parādnieks noteiktajā termiņā nespēj pilnībā segt savas parādsaistības;
  • parādnieka mēneša neto ienākumi pēc SII segšanas ir 60 EUR vai mazāk;
  • parādnieka aktīvu vērtība nepārsniedz 400 EUR; parādniekam var arī piederēt:
    • viens juvelierizstrādājums, kura vērtība nepārsniedz 750 EUR;
    • viens motorizētais transportlīdzeklis, kura vērtība nepārsniedz 2000 EUR; kā arī
    • mājsaimniecības piederumi vai rīki ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 6000 EUR;
  • parādnieka domicils ir Īrijas Republikā vai pēdējā gada laikā parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta ir bijusi Īrijā;
  • parādnieks ir aizpildījis un parakstījis obligāto finanšu pārskatu (OFP), kā arī ir sniedzis oficiālu deklarāciju, ka tajā sniegtā informācija ir patiesa un pareiza.

Izplatīti parādsaistību piemēri, uz ko attiecas RPA, ir kredītkaršu parādi, pārtēriņa kredīti, individuālie aizņēmumi, Credit Union aizņēmumi, nenomaksāti komunālo pakalpojumu rēķini un veikalu kredītkartes.

2. Parādsaistību segšanas procedūra (PSP)

Parādnieks var iesniegt pieteikumu PSP īstenošanai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  • parādnieks noteiktajā termiņā nespēj pilnībā segt savas parādsaistības;
  • parādniekam ir viens vai vairāki nenodrošināti kreditori;
  • parādnieka domicils ir Īrijā vai pēdējā gada laikā parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta ir bijusi Īrijā;
  • parādnieks ir aizpildījis obligāto finanšu pārskatu (OFP), kā arī ir iesniedzis parakstītu oficiālu deklarāciju, ka OFP sniegtā informācija ir patiesa un pareiza;
  • parādniekam ir izsniegts FPMA apliecinājums, kurā apstiprināts FPMA uzskats, ka:
    • OFP sniegtā informācija ir patiesa un pareiza;
    • parādnieks ir tiesīgs iesniegt PSP priekšlikumu;
    • ņemot vērā parādnieka OFP, nav iespējams, ka turpmāko 5 gadu laikā parādnieks var atgūt maksātspēju;
    • ja parādnieks uzsāk PSP, pastāv pamatota iespējamība, ka parādnieks turpmākajos 5 gados var atgūt maksātspēju.

Papildus parādiem, saistībā ar kuriem ierosina RPA, parādsaistības, attiecībā uz kurām uzsāk PSP, parasti ietver arī aizdevumus un personīgos galvojumus.

3. Fizisko personu maksātnespējas procedūra (FPMP)

Parādnieks var lūgt ierosināt FPMP, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  • parādnieks noteiktajā termiņā nespēj pilnībā segt savas parādsaistības;
  • parādnieks ir parādā vismaz vienam nodrošinātam kreditoram, kuram sniegtais nodrošinājums ir Īrijā esošs īpašums vai aktīvi;
  • parādnieka nodrošināto parādsaistību apmērs nepārsniedz 3 miljonus EUR (ar visu nodrošināto kreditoru piekrišanu, šo robežvērtību var paaugstināt);
  • parādnieks 6 mēnešus ir sadarbojies ar nodrošinātu kreditoru ar hipotēkas kavētajiem maksājumiem saistītas procedūras ietvaros (piemēram, hipotēkas kavēto maksājumu segšanas procedūras ietvaros, ko pārvalda Īrijas Centrālā banka) attiecībā uz galveno personisko mājokli, un
    • sadarbības rezultāts ir tāds, ka nav panākta vienošanās par citu atmaksas kārtību; vai
    • nodrošinātais kreditors ir apliecinājis, ka tas attiecīgo kārtību neīstenos; vai
    • parādnieks ir piekritis īstenot citu atmaksas kārtību un ir centies ievērot attiecīgo kārtību, un FPMA to ir apliecinājis;
  • parādnieka domicils ir Īrijā vai pēdējā gada laikā parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta ir bijusi Īrijā;
  • parādnieks ir aizpildījis un parakstījis obligāto finanšu pārskatu (OFP), kā arī ir sniedzis oficiālu deklarāciju, ka tajā sniegtā informācija ir patiesa un pareiza;
  • parādniekam ir izsniegts FPMA apliecinājums, kurā apstiprināts FPMA uzskats, ka:
    • OFP sniegtā informācija ir patiesa un pareiza;
    • parādnieks ir tiesīgs iesniegt FPMP priekšlikumu;
    • ņemot vērā parādnieka OFP, nav iespējams, ka turpmāko 5 gadu laikā parādnieks var atgūt maksātspēju;
    • ja parādnieks uzsāk FPMP, pastāv pamatota iespējamība, ka parādnieks turpmākajos 5 gados var atgūt maksātspēju.

Papildus parādiem, saistībā ar kuriem ierosina RPA un PSP, parādsaistības, attiecībā uz kurām uzsāk FPMP, parasti ietver arī aizdevumus galvenā personiskā mājokļa iegādei, aizdevumus ieguldījumiem īpašumos, kā arī aizdevumus un hipotēkas tādu īpašumu iegādei, kuri tiek izīrēti.

Bankrots

Īrijā fiziskai personai ir tiesības iesniegt pieteikumu parādnieka ierosinātas bankrota procedūras uzsākšanai, proti, fiziska persona var iesniegt pieteikumu Augstākajā tiesā, lai tiesa to atzītu par bankrotējušu. Lai varētu iesniegt šādu pieteikumu, ir jāizpilda šādi nosacījumi:

  • fiziskā persona (parādnieks) noteiktajā termiņā nespēj segt savas parādsaistības;
  • parādnieka parādsaistības par 20 000 EUR vai lielāku summu pārsniedz viņa aktīvu vērtību;
  • parādnieks nolūkā segt savas parādsaistības ir atbilstīgi mēģinājis izmantot vienu no trijām iepriekš minētajām maksātnespējas procedūrām. Šis fakts jāpierāda tiesā, iesniedzot FPMA vai AS izsniegtu apliecinošu dokumentu.

Arī kreditors var pieprasīt ierosināt bankrota procedūru.  Ja kreditors pieprasa bankrota procedūru, kreditors nevar būt nepamatoti noraidījis PSP vai FPMP priekšlikumu.

Lūguma pieņemt nolēmumu par bankrotu iesniegšana uzliek iesniedzējam pienākumu iesniegt Augstākās tiesas Pārbaudes birojam dažādus Augstākās tiesas noteiktus dokumentus un apliecinājumus. Nolēmums par bankrotu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī — tam nav atpakaļejoša spēka, un, atšķirībā no kārtības dažās citās jurisdikcijās, tas nestājas spēkā dienā, kad iesniegts lūgums pieņemt nolēmumu par bankrotu.

Laikposmā līdz nolēmuma par bankrotu pieņemšanai Bankrota likums neparedz īpašus kreditoram paredzētus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, pagaidu administratora iecelšanu; Bankrota likuma 23. pants paredz iespēju apcietināt bankrotētāju pēc nolēmuma pieņemšanas, ja attiecīgā persona plāno pamest jurisdikciju, lai izvairītos no bankrota.

Parādnieks vai kreditors var iebilst pret nolēmumu par bankrotu, iesniedzot Augstākajai tiesai pretenziju un apliecinošus dokumentus, kuros izklāstīts iebilduma pamatojums.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

FPM likuma vispārējais mērķis ir, ciktāl tas ir praktiski iespējams, aizsargāt parādnieka galveno personisko mājokli, un attiecīgās tiesību aktu normas ir strukturētas, ņemot vērā šo mērķi.

Aktīvi, uz kuriem attiecas maksātnespējas procedūras

Īstenojot PSP vai FPMP, FPMA parasti nepārņem parādnieka aktīvus vai īpašumtiesības. FPMA drīzāk procedūras laikā kontrolē parādnieka ienākumu plūsmu un nodrošina kreditoru prasījumu izpildi no šīs ienākumu plūsmas, pamatojoties uz vienošanās nosacījumiem. Pieejamo ienākumu plūsmu nosaka, no ienākumiem atskaitot SII, īri vai hipotēkas maksājumus un īpašos gadījumos arī citus maksājumus, piemēram, medicīniskos izdevumus. Nodrošinātos aizņēmuma maksājumus parasti parādnieks veic tieši kreditoram saskaņā ar vienošanās nosacījumiem.  Ja saskaņā ar vienošanos ir jāpārdod kāds aktīvs, parasti to dara pats parādnieks.

Aktīvi, uz ko attiecas bankrota procedūra

Saskaņā ar tiesību aktiem par bankrotu visi aktīvi, kas nolēmuma pieņemšanas dienā pieder bankrotētājam, nekavējoties nonāk oficiālā bankrota pārvaldītāja īpašumā (tas nozīmē, ka oficiālajam bankrota pārvaldītājam pieder visa bankrotētāja manta). Konkrēti — šādi aktīvi ir:

  • nauda;
  • konti finanšu iestādēs, tostarp norēķinu konti, krājkonti, ieguldījumu konti u. c.;
  • visa zeme un ēkas, tostarp tās, kas uzskatāmas par ģimenes mājokli;
  • uzņēmējdarbībā izmantotā tehnika, iekārtas un rīki, mēbeles, mājsaimniecības piederumi un iekārtas;
  • visi transportlīdzekļi;
  • pensija (ar dažiem izņēmumiem), ieguldījumu produkti, akcijas un daļas;
  • visu uzņēmumu, kas pieder bankrotētājam personīgi vai kā daļa no partnerības, krājumi;
  • bankrotētāja parādnieku parādi.

Ir noteikti daži izņēmumi:

  • parādnieki var pieprasīt piemērot izņēmumu personiskajai mantai vērtībā līdz 6000 EUR, kā arī var vērsties Augstākajā tiesā ar lūgumu šo robežvērtību paaugstināt;
  • bankrota procedūru nepiemēro aktīviem, kas var radīt personas tiesību aizskārumu, — šādus aktīvus administratoram nevajadzētu izmantot, lai segtu kreditoru saistības, jo tās ir parādnieka personīgās lietas;
  • bankrota procedūru nepiemēro atsevišķām pensiju tiesībām (plašāka informācija pieejama tiesību aktos).

Bankrotētājam ir pienākums informēt oficiālo bankrota pārvaldītāju, ja viņš bankrota perioda laikā saņem jebkādus aktīvus, neatkarīgi no tā, kādā veidā attiecīgie aktīvi nonāk bankrotētāja īpašumā. Oficiālais bankrota pārvaldītājs iegūst tiesības uz šiem aktīviem, ja viņš tos pieprasa, un tādā gadījumā šie aktīvi tiek iekļauti bankrotētāja mantā.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Maksātnespējas procedūra

FPMA, ar ko sadarbojas parādnieks, veic starpnieka funkciju parādnieka attiecībās ar tā kreditoriem. Tiesību akti uzliek FPMA pienākumu rīkoties gan parādnieka, gan arī kreditora(-u) interesēs, tādēļ FPMA ir pienākums sagatavot labāko iespējamo vienošanos visām pusēm, kas iesaistītas maksātnespējas procesā.

FPMA pienākumi un uzdevumi cita starpā ir:

  • sadarboties ar parādnieku, kurš plāno iesniegt maksātnespējas procesa priekšlikumu;
  • piekrist veikt maksātnespējas administratora darbības;
  • izskatīt parādnieka sagatavoto obligāto finanšu pārskatu (OFP) un ieteikt parādniekam iespējamos risinājumus, kā arī informēt parādnieku par viņa tiesībām iesniegt priekšlikumu parādsaistību segšanai vai īstenot fizisko personu maksātnespējas procedūru;
  • pārliecināties par to, ka parādnieka sniegtā finanšu informācija ir pareiza un pilnīga;
  • pamatojoties uz tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, sniegt atzinumu par to, kura maksātnespējas procedūra (PSP vai FPMP) ir labāk piemērota parādnieka situācijai;
  • sniegt informāciju par izvēlēto procedūru, tās vispārējo ietekmi un iespējamajām izmaksām, kas varētu rasties, kļūstot par pusi maksātnespējas procesā;
  • parādnieka vārdā pieprasīt aizsardzības apliecību (AA);
  • informēt visus kreditorus par AA un FPMA iecelšanu, pievienojot parādnieka OFP kopiju;
  • sagatavot priekšlikumu kreditoriem un sasaukt oficiālo kreditoru sanāksmi, lai izskatītu priekšlikumu un balsotu par to;
  • ja priekšlikums tiek apstiprināts, informēt ĪMD un visus kreditorus par balsojuma rezultātu;
  • pēc tiesas apstiprinājuma saņemšanas vai pēc izskatīšanas tiesā — īstenot procedūru, tostarp procedūras laikā iekasēt finanšu līdzekļus no parādnieka un veikt maksājumus kreditoriem;
  • pārraudzīt procedūru visā tās īstenošanas laikā;
  • vismaz vienu reizi gadā sagatavot procedūras pārskatu.

Maksātnespējas procedūrā parādnieka uzdevums ir godprātīgi piedalīties procesā, piekrist kārtībai, par kādu vienojies tā FPMA, un izpildīt prasības, ko paredz vienošanās.

Bankrots

Ja tiek pieņemts nolēmums par bankrotu, visi aktīvi tiek atsavināti bankrotētājam un nodoti oficiālajam bankrota pārvaldītājam. Oficiālais bankrota pārvaldītājs ir likumā paredzēta neatkarīga amatpersona, kuras uzdevums ir administrēt bankrotētāja mantu un pārvaldīt ĪMD Bankrota nodaļu.

Īrijā, īstenojot bankrota procedūru, par bankrota pārvaldītāju var iecelt privātpersonu, kas aizstāj Augstākās tiesas iecelto oficiālo bankrota pārvaldītāju. Praksē šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti. Bankrota likumā nav noteikts, kādai jābūt šo privāto bankrota pārvaldītāju kvalifikācijai.

Parādniekam bankrota procedūrā tiesības ir ierobežotas — viņš var tikai vērsties Augstākajā tiesā, lai apstrīdētu atsevišķus oficiālā bankrota pārvaldītāja lēmumus. Parādniekam ir pienākums ievērot oficiālā bankrota pārvaldītāja biroja prasības attiecībā uz bankrotētāja mantas administrēšanu.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Gan FPM likums, gan arī 1988. gada Bankrota likums (ar grozījumiem) paredz iespēju izmantot ieskaitu. Tiesību akti paredz, ka, nosakot aktīva vērtību vai parāda summu, visus viena kreditora debeta un kredīta atlikumus (b) var izmantot, lai dzēstu sākotnējo summu (a). Tādējādi tiek noteikts, ka atlikums ir parāds vai aktīvs, kas attiecīgi ir parādsaistība pret procesā iesaistīto parādnieku vai tā kreditoru(-iem). [iv]

Ja parādniekam ir uzkrājumi Credit Union un ja parādniekam pret Credit Union ir arī parādsaistības, Credit Union var izmantot minētos uzkrājumus, lai dzēstu parādnieka parādsaistības. [v]

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Maksātnespējas procedūra

Aizsardzības apliecība liedz iespēju kreditoram veikt jebkādas darbības aizsardzības apliecības darbības periodā.  Galīgajā vienošanās tekstā tiek plašāk izklāstīta vienošanās attiecībā uz iepriekš noslēgtiem līgumiem.

Bankrots

Bankrots neietekmē nodrošināta kreditora tiesības uz nodrošinājumu, proti, saglabājas visas nodrošinātā kreditora tiesības, kas tam piešķirtas saskaņā ar vienošanos par nodrošinājumu pirms bankrota, — vienīgā atšķirība ir tāda, ka īpašuma īpašnieks ir oficiālais bankrota pārvaldītājs, nevis bankrotētājs.

Oficiālajam bankrota pārvaldītājam ir pienākums realizēt (pārdot vai atsavināt) visus aktīvus, kas ietilpst bankrotētāja mantā, lai pēc iespējas labāk izpildītu uz mantu attiecināmās saistības. Tādējādi visi prasījumi pret parādnieku par līgumisko saistību izpildi kļūst par saistībām, kas attiecas uz mantu. Oficiālais bankrota pārvaldītājs tikai izņēmuma gadījumos turpina īstenot pakalpojumu līgumus, kuru puse ir bankrotētājs.

Ja oficiālais bankrota pārvaldītājs turpina īstenot līgumu, tas kļūst personīgi atbildīgs par tiesību uz kompensāciju izpildi no bankrotētāja mantas. [vi]

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespējas procedūra

PSP vai FPMP — pirmais solis, ko veic parādnieks, kurš vēlas uzsākt PSP vai FPMP, ir AA pieprasīšana kompetentajā tiesā. Ja AA tiek piešķirta, tā liedz iespēju atsevišķiem noteiktiem vai norādītiem kreditoriem, uz kuriem attiecas AA, veikt darbības pret parādnieku, lai atgūtu konkrētus parādus vai panāktu konkrētu parādsaistību izpildi. Tas nozīmē, ka kreditoram ir liegta iespēja:

  • ierosināt tiesvedību saistībā ar parādu;
  • turpināt tiesvedību, tostarp tiesas nolēmumu, spriedumu u. c. izpildi, kas uzsākta pirms AA izdošanas, proti, šāda tiesvedība tiek uzskatīta par apturētu AA darbības periodā;
  • veikt pasākumus, lai atgūtu parādu vai panāktu parāda atmaksu;
  • sazināties ar parādnieku saistībā ar parādu, ja vien parādnieks to nepieprasa;
  • grozīt vai pārtraukt līgumus ar parādnieku; kā arī
  • uzsākt bankrota procedūru pret parādnieku.

Tiklīdz parādnieks ir uzsācis procedūru, iepriekš izklāstītajiem līdzīgi izpildes ierobežojumi attiecas uz kreditoriem visā procedūras īstenošanas laikā.

RPA — tiklīdz kompetentā tiesa ir izdevusi RPA, visā RPA darbības termiņā ir spēkā tāda pati aizsardzība, kāda minēta iepriekš attiecībā uz PSP un FPMP.

Bankrots

Bankrota procedūrā nodrošinātu un nenodrošinātu kreditoru tiesības atšķiras. Bankrotētāja nenodrošināto kreditoru vienīgā iespēja atgūt parādus ir iesniegt prasījumu bankrota procedūras ietvaros par summu, kas tiem pienākas. Nenodrošinātie kreditori pēc nolēmuma pieņemšanas dienas nevar uzsākt tiesvedību pret bankrotētāju. Šādas sekas tieši un automātiski paredz Augstākās tiesas nolēmums par bankrotu. Bankrota procedūra neietekmē nodrošināto kreditoru tiesības.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Maksātnespējas procedūra

PSP, FPMP, RPA

sk. atbildi uz 7. jautājumu.

Bankrots

Tāpat kā tiek pārņemti aktīvi bankrotētāja mantā, oficiālais bankrota pārvaldītājs aizstāj bankrotētāju arī kā atbildētājs visās tiesvedībās, ko kreditori ierosinājuši pret bankrotētāju. Oficiālais bankrota pārvaldītājs var vai nu aizstāvēties tiesvedībā, nokārtot lietu izlīguma ceļā vai izbeigt tiesvedību. Ja oficiālais bankrota pārvaldītājs tiesvedībā īsteno veiksmīgu aizstāvību, visas pretprasības vai izmaksas tiek iekļautas bankrotētāja mantā visu kreditoru interešu īstenošanai. Ja tiesvedības iznākums ir pozitīvs vai ja tiek panākts izlīgums, vienošanās summa bankrota procedūrā kļūst par atzītu prasījumu.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

ĪMD ar ieinteresēto personu līdzdalību ir sagatavojis standarta protokolu (precedents) attiecībā uz PSP un FPMP. Tajā noteikti parādnieku un kreditoru pienākumi procedūras īstenošanas laikā. PSP un FPMP protokola paraugs ir pievienots šim dokumentam.

Kreditora līdzdalības kārtība ir izklāstīta turpmāk.

1. Parādsaistību apliecinājums — PSP vai FPMP lietās pēc tam, kad tiesa parādniekam ir izdevusi AA, parādnieka FPMA sazinās ar iesaistītajiem kreditoriem, lai viņus informētu par savu iecelšanu un aicinātu iesniegt parādsaistību apliecinājumus, kā arī norādi par to, kā viņu parādi būtu risināmi atbilstīgi procedūras noteikumiem.

Bankrota procedūrā visi kreditori iesniedz oficiālu parādsaistību apliecinājumu, pirms viņiem tiek veikta izmaksa.

2. Balsošana — pēc tam, ka FPMA, kurš pārstāv parādnieku, kas vēlas uzsākt PSP vai FPMP, ir sasaucis kreditoru sanāksmi, iesaistītajiem kreditoriem ir tiesības balsot par vienošanos ar nosacījumu, ka viņi ir apliecinājuši savus parādus.

3. Iebildumi — pirms PSP vai FPMP nosacījumu stāšanās spēkā kreditoram ir tiesības vērsties tiesā ar iebildumiem. Sīkāki noteikumi ir izklāstīti tiesību aktos. [vii]

4. Mierizlīguma piedāvājums — kreditoriem ir tiesības balsot par bankrotētāja iesniegtu mierizlīguma piedāvājumu. Šāds piedāvājums tiek iesniegts, ja bankrotētājs vēlas panākt izlīgumu ar dažiem vai visiem saviem kreditoriem pirms bankrota perioda beigām, lai saglabātu visus savus aktīvus.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

-

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas procedūra

Saistībā ar PSP vai FPMP kreditors oficiāli neiesniedz prasījumus pret parādnieku. Pirmais solis procesā ir parādnieka obligātā finanšu pārskata (OFP) sagatavošana. OFP ir uzskaitīti visi kreditori un katram kreditoram pienākošās summas, un šis OFP ir faktiskais pamats AA izdošanai.  Pēc AA izdošanas FPMA var pieprasīt kreditoriem iesniegt parādsaistību apliecinājumus, pirms tiek sagatavota maksātnespējas vienošanās.  Ja kreditors pēc šāda pieprasījuma parādsaistību apliecinājumu tomēr neiesniedz, tas ietekmē tiesības balsot par vienošanos un izmaksu daļu.

Saistībā ar RPA pieteikumu kreditori oficiālus prasījumus neiesniedz, taču apstiprinātais starpnieks (AS) var lūgt kreditoru apstiprināt, ka parādnieka noteiktā parāda summa ir pareiza.

Vienošanās neattiecas uz jauniem parādiem, kas rodas pēc vienošanās datuma.  Ja mainās iepriekš radušos parādu apmērs, var tikt pieprasīts veikt izmaiņas vienošanās tekstā (piemēram, ja top zināmas iespējamās saistības).

Bankrots

Bankrota procedūrā bankrotētāja mantas pārskats (bankrotētāja visi aktīvi un saistības) tiek sagatavots uz divām veidlapām, kas bankrotētājam jāaizpilda un jāiesniedz bankrota inspektoram nolēmuma pieņemšanas dienā; šīs veidlapas ir situācijas pārskats un persondatu pārskats. Visas saistības tiek iekļautas pārskatā kā neapstiprināti prasījumi bankrota procedūrā ar nosacījumu, ka parādniekam tās radušās līdz nolēmuma pieņemšanas dienai, proti, dienai, kad sākas bankrota periods. Parādsaistības, kas bankrotētājam rodas pēc nolēmuma pieņemšanas dienas, nevar iekļaut kā prasījumu bankrota procedūrā. [viii]

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Maksātnespējas procedūra

Pēc AA izdošanas PSP un FPMP formāta maksātnespējas procedūrās norādītajiem kreditoriem tiek paziņots par AA izdošanu un kreditoriem tiek iesniegta parādnieka OFP kopija. Kreditoram var prasīt iesniegt parādsaistību apliecinājumu, kā arī norādīt vēlamo parāda noregulēšanas veidu. Kreditora parādsaistības tiek apliecinātas tāpat, kā apliecina bankrotētāja parādsaistības saskaņā ar Bankrota likumu.

Pēc tam, kad kreditors ir apliecinājis savu parādu, tam ir tiesības balsot oficiālajā kreditoru sanāksmē, kas sasaukta, lai apstiprinātu parādnieka priekšlikumu.  Ja kreditors parādsaistību apliecinājumu neiesniedz vai apliecina parādu neatbilstīgi, tas nevar piedalīties kreditoru sanāksmē un nevar saņemt izmaksas saskaņā ar vienošanos.

Bankrots

Paziņojumu par personām, kuras ar nolēmumu atzītas par bankrotējušām, ĪMD Bankrota nodaļa nākamajā dienā pēc tam, kad personas atzītas par bankrotējušām, nosūta vairākām finanšu iestādēm un valdības iestādēm. Paziņojums par attiecīgajiem nolēmumiem tiek publicēts arī ĪMD tīmekļa vietnē, kā arī Īrijas oficiālajā vēstnesī Iris Oifigiul.

Visi nodrošinātie kreditori, kuriem pienākošās summas ietilpst bankrotētāja mantā, tiek informēti (rakstiski vai e-pasta vēstulē), ka tiem trīsdesmit dienu laikā pēc nolēmuma pieņemšanas dienas ir jāiesniedz savu bankrotētāja mantā ietilpstošo prasījumu apliecinājums. Šāds parādsaistību apliecinājums var būt hipotēku apliecinoši dokumenti, rēķini, pārskati un vekseļi, taču dažos gadījumos kreditoram var tikt pieprasīta ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība.

Pirms izmaksas veikšanas kreditoriem, kuriem pienākošās summas ietilpst bankrotētāja mantā, ĪMD publisko informāciju par plānotajiem maksājumiem un lietām, ar kurām tie saistīti. Kreditoriem (gan nodrošinātajiem, gan arī nenodrošinātajiem) atkal tiek dotas 30 dienas savu prasījumu iesniegšanai ĪMD, un ir jāizpilda tāds pats pierādīšanas pienākums.

Visos gadījumos ĪMD Bankrota nodaļa prasa kreditoriem aizpildīt standarta parādsaistību apliecinājuma veidlapas, kas ir pieejamas ĪMD tīmekļa vietnē.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Prioritāri parādi

Fizisko personu maksātnespējas procedūrā (FPMP) un parādsaistību segšanas procedūrā (PSP) prioritārus parādus atmaksā saskaņā ar vienošanās noteikumiem, un bankrota procedūrā prioritāri parādi ierindojas tūlīt pēc bankrota procedūras izdevumiem un izmaksām vai izdevumiem, kas radušies oficiālajam bankrota pārvaldītājam, veicot darbības saistībā ar bankrotētāja mantu. Par prioritāriem tiek uzskatīti šādi parādi:

  • konkrētas summas, kas nav samaksātas nodokļu iestādei, piemēram, ienākuma nodoklis, kapitāla pieauguma nodoklis, PVN, PAYE/PRSI u. c.;
  • tādi konkrētu maksājumu parādi vietējām iestādēm, kuri radušies 12 mēnešu laikā līdz nolēmuma, kas attiecas uz parādnieku, pieņemšanai vai līdz dienai, kad stājusies spēkā vienošanās (sākuma datumam); cita starpā tie ir vietējās pašvaldības noteiktie maksājumi un maksas;
  • parādnieka darbiniekiem neizmaksātā alga vai atalgojums par 4 mēnešiem līdz sākuma datumam;
  • visi maksājumi, kas saistīti ar parādnieka darbinieku pensiju, atvaļinājumu vai slimības pabalstu. [ix]

Nodrošināti parādi

FPMP uz nodrošinātiem kreditoriem attiecas līguma noteikumi. Parastā FPMP nodrošinātam aizdevējam no parādnieka ienākumiem izmaksā summas saskaņā ar vienošanos. Parādnieka atlikušie ikmēneša ienākumi, ja tādi ir pēc parādnieka SII un FPMA izdevumu segšanas, izmaksu veidā tiek izmaksāti parādnieka nenodrošinātajiem kreditoriem.

Bankrots neietekmē nodrošināto kreditoru tiesības. Šāds kreditors var izvēlēties vienu no trim risinājumiem, lai atgūtu savu nodrošināto parādu:

  • kreditors var paļauties uz savu nodrošinājumu, un tas nozīmē, ka tas var faktiski nepiedalīties bankrota procedūrā;
  • kreditors var realizēt vai novērtēt savu nodrošinājumu un pieprasīt trūkstošo starpību (ja tāda rodas), proti, kreditors aprēķina nodrošinājuma patieso tirgus vērtību un iegūto summu atskaita no parāda summas. Iegūtā starpība (ja tāda rodas) tiek iekļauta bankrotētāja mantā kā nenodrošināts prasījums. Šā procesa laikā nodrošinātais kreditors attiecīgo aktīvu var pārdot;
  • kreditors var atteikties no nodrošinājuma, proti, nodrošināts kreditors var pilnībā atteikties no nodrošinājuma, un tā prasījums var tikt iekļauts bankrotētāja mantā kā nenodrošināts prasījums.

Nenodrošināti parādi

Gan FPMP, gan PSP nenodrošinātu kreditoru parādi tiek segti saskaņā ar kopīgi noteiktiem vienošanās nosacījumiem. RPA gadījumā, ja personas situācija uzraudzības periodā uzlabojas, personai ir pienākums informēt ĪMD, un atkarībā no izmaiņu apmēra personai var tikt izvirzīta prasība segt daļu no saviem parādiem.

Nenodrošinātu kreditoru prasījumi, kas iekļauti bankrotētāja mantā, ir līdzvērtīgi. Nenodrošinātu kreditoru parādi tiek segti no līdzekļiem, kas palikuši pēc tam, kad segtas ar bankrotu saistītās izmaksas, oficiālajam bankrota pārvaldītājam radušies izdevumi un prioritārie parādi.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Maksātnespējas procedūra

Vispārējs nosacījums maksātnespējas procedūras veiksmīgai izbeigšanai ir parādnieka pienākumu izpilde saskaņā ar vienošanos visā tās darbības laikā. Ja parādnieks ir savus pienākumus izpildījis, visi tā nenodrošinātie parādi tiek dzēsti.  Nodrošināto parādu statuss ir atkarīgs no konkrētiem vienošanās nosacījumiem.

Ja parādnieks pārkāpj RPA, PSP vai FPMP noteikumus, vienošanās var tikt pārtraukta. Ja parādnieks 6 mēnešus kavē maksājumus, vienošanās nav izpildīta. Jebkurā no minētajiem gadījumiem parādniekam ir pienākums pilnībā segt savas parādsaistības, tostarp kavētos maksājumus, maksas un procentu maksājumus, kas uzkrājušies laikposmā, kad nav veikti maksājumi saistībā ar attiecīgajām parādsaistībām.

Bankrots

Bankrotētājs, kurš ir izpildījis bankrota procedūras prasības, pēc viena gada automātiski tiek atbrīvots no bankrotējušā statusa. Bankrotētājs var jebkurā bankrota perioda posmā izteikt piedāvājumu (mierizlīguma piedāvājumu) saviem kreditoriem nolūkā segt parādsaistības pret tiem. Bankrotētājam ir jāvēršas Augstākajā tiesā, lai tiktu apturēta viņa bankrota procedūra; pamatojoties uz to, oficiālais bankrota pārvaldītājs pārtrauc realizēt mantā iekļautos aktīvus. Pēc tam bankrotētājs vēršas Augstākajā tiesā ar mierizlīguma piedāvājumu saviem kreditoriem. Bankrotētāja kreditori balso par mierizlīguma piedāvājumu; ja vismaz 60 % kreditoru (gan skaita, gan arī parāda apmēra ziņā) piekrīt piedāvājuma nosacījumiem, tas tiek pieņemts.

Mierizlīguma piedāvājumā noteikto summu var segt, veicot izmaksu no mantas, vai no bankrotētāja līdzekļiem. Ir jāsedz visi izdevumi vai izmaksas, kas radušies oficiālā bankrota pārvaldītāja birojam bankrota administrēšanas laikā, kā arī prioritārie parādi, ja tādi ir. Ja oficiālais bankrota pārvaldītājs piekrīt ar Augstākās tiesas starpniecību iesniegtajam mierizlīguma piedāvājumam, bankrotētājs tiek atbrīvots no bankrotējušā statusa.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Maksātnespējas procedūra

Nenodrošinātie kreditori — neattiecas.

Nodrošinātie kreditori — nodrošināto parādu statuss ir atkarīgs no konkrētiem vienošanās nosacījumiem.

Bankrots

Bankrota procedūrā kreditori nevar prasīt bankrotētājam parādus, kas radušies pēc nolēmuma pieņemšanas dienas (parādus, kas bankrotētājam radušies pēc nolēmuma pieņemšanas, atprasa parastā kārtībā), — kreditoriem ir jāsazinās tieši ar oficiālo bankrota pārvaldītāju. Pēc tam, kad bankrotētājs ir atbrīvots no bankrotējušā statusa, kas lielākoties notiek pēc viena gada (pienākumu neizpildes un citu iemeslu dēļ šo termiņu var pagarināt līdz 15 gadiem), visi nenodrošinātie parādi (tostarp prioritārie parādi) tiek dzēsti. Tādu nodrošināto kreditoru parādi, kuri paļaujas uz savu nodrošinājumu, saglabājas arī pēc parādu dzēšanas. Bankrota procedūra neietekmē nodrošināto kreditoru tiesības uz nodrošinājuma aktīviem.

Ja nodrošinātais kreditors ir novērtējis savu nodrošinājumu un bankrota procedūras laikā ir pieprasījis starpību (kā nenodrošinātu parādu), daļu, kas atlikusi pēc izmaksu veikšanas, pēc parādu dzēšanas noraksta. Jāņem vērā — pat ja nodrošinātais kreditors paļaujas tikai uz savu nodrošinājumu (un nepieprasa starpību bankrota procedūras laikā), tam nebūs tiesību pieprasīt no parādnieka starpību pēc tam, kad parādnieks tiks atbrīvots no bankrotējušā statusa. Šādā gadījumā bankrota procedūra ietekmē nodrošinātu aizdevumu (vai hipotēku) tādā veidā, ka aizdevuma daļa, kas pārsniedz attiecīgā aktīva vērtību (nolēmuma pieņemšanas dienā), tiek uzskatīta par nenodrošinātu parādu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespējas procedūra

PSP vai FPMP — maksātnespējas procedūrā ar procedūras īstenošanu saistītās izmaksas parasti sedz kreditori. FPMA izdevumus, par kuriem ar kreditoriem vienojas, balsojot par vienošanos un pieņemot to vai apstiprinot vienošanos tiesā, sedz no pieejamajiem parādnieka līdzekļiem. Ja kreditors iebilst pret AA izdošanu vai vienošanos, kreditors parasti pats sedz savas izmaksas [x].  Ja kreditors iebilst pret ierosināto FPMP un ja iebildums tiek atzīts par pamatotu, kreditors var vērsties tiesā un prasīt izmaksu segšanu [xi]. Parasti tiek piemērots princips, kas paredz, ka izmaksas sedz atkarībā no lietas iznākuma, proti, izmaksas sedz puse, kuras darbības rezultātā tās ir radušās.

RPA — šī procedūra ar izmaksām nav saistīta.

Bankrots

Bankrota procedūras izmaksas sedz kreditori, un izmaksas tiek segtas no pieejamajiem bankrotētāja mantas līdzekļiem.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Maksātnespējas procedūra

Viens no nosacījumiem, kas parādniekam ir jāizpilda, lai tas varētu uzsākt maksātnespējas procedūru, ir prasība iesniegt pilnīgu un pareizu finanšu pārskatu un parakstīt oficiālu deklarāciju, apliecinot tajā sniegtās informācijas pareizību. Fizisko personu maksātnespējas administratoram (FPMA) ir arī jāpārliecinās, ka parādnieks ir patiess un ir pilnībā tam atklājis visu būtisko informāciju saistībā ar savu finansiālo stāvokli. Kreditors vai FPMA, vai ĪMD tikai saistībā ar RPA var vērsties tiesā ar prasību konkrētu iemeslu dēļ, kas noteikti FPM likumā, pārtraukt maksātnespējas procedūru, un cita starpā tie ir šādi iemesli:

  • parādnieks ar savu rīcību ir panācis, ka tā finansiālais stāvoklis ir tāds, ka viņam ir tiesības uz vienošanos vai RPA;
  • nav izpildītas likumā noteiktās procesuālās prasības;
  • parādnieka obligātajā finanšu pārskatā (OFP) ir konstatētas neprecizitātes vai nepilnīgi dati, kas ir radījuši vai var radīt būtisku kaitējumu kreditoram;
  • parādnieks nav izpildījis atbilstības prasības;
  • parādnieks ir piešķīris priekšrocību trešai pusei, tādējādi samazinot līdzekļus, kas ir pieejami tā parādu segšanai; vai
  • parādnieks ir veicis pārkāpumus, kas minēti 2012. gada Maksātnespējas likumā (ar grozījumiem).

Kreditoriem pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas nav tiesību atsaukt darījumus vai pieprasīt aktīvu atgriešanu. Tomēr, ja tiek uzskatīts, ka parādnieks ir veicis pārmērīgas iemaksas pensiju fondā, kreditors var vērsties tiesā, lai pieprasītu finansiālu atlīdzību. Pamatojoties uz to, tiesa var uzdot fonda pārvaldītājam pilnībā atmaksāt iemaksāto summu, un tā tiek sadalīta kreditoru, kas ir vienošanās puses, starpā.

Bankrots

Tiesību akti par bankrotu paredz iespēju atgriezt aktīvus un maksājumus, ko bankrotētājs iepriekš nodevis vai veicis kreditoriem vai citām personām. Cita starpā tas iespējams šādās situācijās:

  • bankrotētājs ir veicis maksājumu vai nodevis aktīvu kādam kreditoram, kuram tas ir devis priekšroku attiecībā pret citiem kreditoriem, kam bankrotētājs ir parādā. Oficiālais bankrota pārvaldītājs var pieprasīt atmaksāt šādus maksājumus, kas veikti trīs gadu periodā līdz nolēmuma pieņemšanas dienai. Ja oficiālajam bankrota pārvaldītājam izdodas panākt atmaksu, attiecīgā summa tiek iekļauta bankrotētāja mantā, lai īstenotu visu kreditoru intereses; [xii]
  • bankrotētājs ir nodevis vai uzdāvinājis aktīvu trešai pusei, norādot vērtību, kas ir zemāka par patieso tirgus vērtību. Ja oficiālā bankrota pārvaldītāja prasība Augstākajā tiesā tiek apmierināta, visus šādus darījumus, kas veikti trīs gadu laikā līdz nolēmuma pieņemšanas dienai, var atzīt par spēkā neesošiem, un šādā gadījumā starpība tiek iekļauta bankrotētāja mantā, lai īstenotu visu kreditoru intereses; [xiii]
  • bankrotētājs ir nodevis aktīvu vai veicis maksājumu, ko var uzskatīt par “izvairīšanās darījumu”, proti, bankrotētājs tīši ir izvairījies no aktīva vai naudas summas iekļaušanas bankrotētāja mantā. Šādos gadījumos piemēro vienu no diviem termiņiem:
    • oficiālais bankrota pārvaldītājs par spēkā neesošiem var atzīt visus šādus darījumus, kas veikti trīs gadu laikā pirms bankrota, ja tiek apmierināta oficiālā bankrota pārvaldītāja prasība Augstākajā tiesā;
    • par spēkā neesošiem var atzīt visus šādus darījumus, kas veikti piecu gadu laikā pirms bankrota, ja bankrotētājs nevar pierādīt, ka viņš darījuma veikšanas laikā ir bijis maksātspējīgs. [xiv]

Visos iepriekš izklāstītajos gadījumos oficiālajam bankrota pārvaldītājam, iesniedzot Augstākajai tiesai ar zvērestu apliecinātu rakstveida liecību, ir jāapliecina, ka attiecīgie darījumi patiešām ir veikti tādā veidā, kas atbilst Augstākās tiesas prasībām saskaņā ar tiesību normām. Tādējādi attiecīgie darījumi vai maksājumi tiek atzīti par tādiem, kas kaitē bankrotētāja mantas kreditoriem.



[i] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 3. nodaļas 59.–64. pantu (PSP) un 4. nodaļas 93.–98. pantu (FPMP) — tiesību normas par aizsardzības apliecību (AA).

[ii] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 115.A pantu.

[iii] Skatīt 2012. gada Fizisko personu maksātnespējas likuma 5. daļu, kas ir juridiskais pamats fizisko personu maksātnespējas administratora darbībai, kā arī saskaņā ar 2012. gada Fizisko personu maksātnespējas likumu pieņemtos 2013. gada Noteikumus par fiziskās personas maksātnespējas administratoru apstiprināšanu un uzraudzību (2013. gada S. I. Nr. 209), kuros izklāstīti kvalifikācijas kritēriji, regulatīvie standarti un apstiprināšanas prasības.

[iv] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 135. pantu un 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) pirmā pielikuma 17. punktu.

[v] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 135. panta 2. punktu.

[vi] Skatīt 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) 61. pantu un 136. pantu.

[vii] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 87. pantu (PSP) un 120. pantu (FPMP).

[viii] Skatīt 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) 75. pantu.

[ix] Skatīt 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) 81. pantu un 101. pantu.

[x] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 97. pantu.

[xi] Skatīt 2012. gada Maksātnespējas likuma (ar grozījumiem) 115.A pantu.

[xii] Skatīt 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) 57. pantu.

[xiii] Skatīt 1988. gada Bankrota likuma (ar grozījumiem) 58. pantu.

[xiv] Skatīt 1988. gada Bankrota likum (ar grozījumiem) 59. pantu.

Lapa atjaunināta: 17/12/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja - Grieķija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procesu var ierosināt pret tirgotājiem un personu apvienībām, kas ir juridiskas personas, kurām ir ekonomisks mērķis.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Lai ierosinātu procesu, parādniekam, kreditoram ar tiesisku interesi vai prokuroram pirmās instances tiesā (eisangeléas protodikón), ja pastāv sabiedrības interešu apsvērumi, ir jāiesniedz pieteikums. Procesa ierosināšanas nosacījumi ir šādi: a) ja pieteikumu iesniedz kreditors, parādniekam ir jābūt pārtraukušam veikt maksājumus; b) ja pieteikumu iesniedz parādnieks, pietiek ar iespējamību, ka tas nespēs pildīt parādsaistības. Tiesa noteiks maksājumu beigu datumu, kas nav vēlāk kā divus gadus pirms sprieduma publicēšanas datuma. Tiesas priekšsēdētājs var pēc jebkuras personas, kurai ir tiesiska interese, pieprasījuma noteikt tādus pasākumus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu tādas izmaiņas parādnieka aktīvos, kas varētu kaitēt kreditoriem. Šādi pasākumi tiks automātiski atcelti, tiklīdz būs pieņemts spriedums par maksātnespējas pasludināšanu.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka manta (ptocheutikí periousía) ietver visus parādniekam piederošos aktīvus neatkarīgi no to atrašanās vietas dienā, kad tiek pasludināta maksātnespēja. Tā neietver a) neapķīlājamus aktīvus, t. i., priekšmetus, kas ir absolūti nepieciešami parādnieka un viņa ģimenes pamata iztikai, un priekšmetus, kas parādniekam ir nepieciešami, lai spētu strādāt, lai gūtu iztiku, vai b) aktīvus, kas ir izslēgti saskaņā ar noteiktām tiesību normām. Tāpat tā neietver aktīvus, ko parādnieks ieguvis pēc maksātnespējas pasludināšanas.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Pēc maksātnespējas pasludināšanas parādniekam automātiski tiek liegtas tiesības pārvaldīt savus aktīvus, t. i., rīkoties ar tiem un atbrīvoties no tiem. Tādas parādnieka īstenotas pārvaldības rīcības, kurām administrators (sýndikos) nav devis piekrišanu, ir neizpildāmas. Aktīvus pārvaldīs administrators. Parādnieks var uzņemties savu aktīvu pārvaldību tikai ārkārtas gadījumos, kas noteikti tiesību aktos. Ieceltajam administratoram ir jābūt juristam ar vismaz piecu gadu pieredzi. Administratora darbu uzrauga tiesas tiesnesis referents (eisigitís dikastís). Dažām administratora darbībām ir nepieciešama tās tiesas atļauja, kas risina maksātnespējas jautājumu (“maksātnespējas tiesa”, ptocheutikó dikastírio). Maksātnespējas tiesa rīkojas kā galējā uzraudzības institūcija, kas ir atbildīga par maksātnespējas procesa virzīšanu.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Maksātnespējas pasludināšana neietekmē kreditora tiesības pieprasīt ieskaitu pret parādnieka pretprasību, ja pirms maksātnespējas pasludināšanas ir izpildīti ieskaita priekšnosacījumi. Jebkādi ieskaita aizliegumi attieksies arī uz maksātnespēju.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Visi divpusējie līgumi, kas nav izpildīti maksātnespējas pasludināšanas dienā un kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse, paliek spēkā, ja vien Maksātnespējas kodeksā nav noteikts citādi. Pēc tiesneša referenta atļaujas saņemšanas administratoram ir tiesības izpildīt neizpildītus līgumus un pieprasīt pusēm tos izpildīt. Pēc būtības ilglaicīgi līgumi paliks spēkā, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi. Visi finanšu līgumi ir izslēgti. Maksātnespējas likuma normas neietekmē izbeigšanas tiesības saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu. Maksātnespējas pasludināšana ir pamats tam, lai izbeigtu pēc būtības personiskus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse. Administrators var nodot līgumattiecības, kurās parādnieks ir darījuma partneris, trešai pusei. Pēc maksātnespējas pasludināšanas tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Pēc maksātnespējas pasludināšanas visi procesi, ko kreditori individuāli ir ierosinājuši pret parādnieku, lai apmierinātu vai izpildītu prasījumus, maksātnespējas procesa ietvaros tiek automātiski apturēti, neskarot normas attiecībā uz nodrošinātiem kreditoriem, kuru gadījumā apturēšana neattiecas uz maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo nodrošinājumu. Taču noteiktos apstākļos uz šādiem kreditoriem var attiekties apturēšana uz vairākiem mēnešiem. Proti, pēc maksātnespējas pasludināšanas ir aizliegtas šādas rīcības: turpināt izpildi, celt prasības par izpildi vai pasludināšanu, turpināt šādas tiesvedības, celt vai izskatīt apelācijas sūdzības un izdot administratīvus vai nodokļu aktus vai izpildīt tos attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošiem aktīviem.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Administrators turpinās maksātnespējas pasludināšanas dienā neizšķirtas tiesvedības, ja parādnieks šajās tiesvedībās ir kreditors. Ja tas ir parādnieks, tad tiesvedības tiek apturētas un tiek veikts iesniegšanas un pārbaudes process.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditoriem prasījumi pret parādnieku ir jāiesniedz maksātnespējas reģistratoram (grammatéas ton ptocheúseon). Visi kreditori neatkarīgi no privilēģijām vai nodrošinājuma, tostarp tie, kuru prasījumi ir atkarīgi no nosacījumiem, veido kreditoru sapulci (synéleusi ton pistotón). Pirmo sapulci sasauc tiesnesis, kurš pasludina maksātnespēju. Sapulce var ievēlēt kreditoru komiteju triju personu sastāvā (epitropí pistotón), un tā savukārt var iecelt visu dalībnieku pārstāvi. Kreditoru komiteja triju personu sastāvā novēros maksātnespējas procesa gaitu.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Pabeidzot parādnieka kustamo un nekustamo aktīvu inventarizāciju, administrators var konsultēties ar tiesnesi referentu un pieprasīt atļauju pārdot mantā ietilpstošus priekšmetus un kustamo mantu, taču tikai tādā apmērā, kas nepieciešams, lai segtu aktuālās vajadzības. Tikai pēc kreditoru pārbaudes pabeigšanas un ar nosacījumu, ka nav pieņemts vai apstiprināts uzņēmuma reorganizācijas plāns vai arī šāda pieņemšana vai apstiprināšana ir atcelta, administrators drīkst likvidēt parādnieka aktīvus un sadalīt no pārdošanas gūtos ienākumus starp kreditoriem, atsavinot uzņēmumu kopumā vai atsevišķi tā aktīvus. Parādnieka nekustamos aktīvus var atsavināt tikai ar maksātnespējas tiesas atļauju, ko piešķir saskaņā ar pieprasījumu, kuru iesniedz administrators pēc tiesneša referenta ziņojuma.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Visi parādnieka kreditori var celt prasījumus un iesniegt dokumentus maksātnespējas reģistratoram neatkarīgi no tā, vai prasījumi ir privileģēti un nodrošināti ar nodrošinājumu. Maksātnespējas procesā ietilpst kreditori, kuriem maksātnespējas pasludināšanas dienā ir līgumisks naudas prasījums pret parādnieku, kas jau ir izveidots un ko var izskatīt tiesā. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas izveidotus prasījumus celt nav iespējams. Administratora tiesas izmaksas, izmaksas, kas radušās, pārvaldot maksātnespējīgā parādnieka mantu, administratora amata atlīdzība un citi prasījumi, kas attiecas uz pašu mantu (omadiká pistómata), tiek atskaitīti iepriekš, pēc lēmuma par maksātnespējīgā parādnieka mantas likvidēšanu izdošanas, un tiek apmierināti pirms parādnieka kreditoru prasījumiem.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Prasījumi jāiesniedz rakstiski maksātnespējas reģistratoram, norādot veidu, iemeslu, izveides datumu utt., viena mēneša laikā no dienas, kad spriedums par maksātnespējas pasludināšanu ir publicēts Juristu fonda tiesu paziņojumu biļetenā (Deltío Dikastikón Dimosieúseon tou Tameíou Nomikón). Ja tiek pārsniegts minētais laika ierobežojums, parādnieks joprojām var iesniegt iebildumu paziņojumu (anakopí) un pieprasīt prasījuma pārbaudi maksātnespējas tiesā. Uz pārbaudi attiecas turpmākais: a) to veic administrators, klātesot tiesnesim referentam, trijās dienās pēc pieprasījumu iesniegšanas termiņa beigām; b) kreditors, kura prasījums tiek pārbaudīts, var piedalīties pārbaudē vai nu personiski, vai ar atbilstīgi pilnvarotas trešās puses starpniecību; c) pārbaudi veic, salīdzinot kreditora dokumentus ar parādnieka reģistriem un dokumentiem; d) tiesnesis referents sagatavo ziņojumu par kreditoru pārbaudi; e) šaubu gadījumā tiesnesis referents lems, vai atzīt prasījumu, un var to provizoriski atzīt; f) parādnieks, administrators un kreditori, kuru prasījumi jau ir pieņemti, pārbaudes gaitā var celt iebildumus. Nav tādas tīmekļa vietnes, kurā būtu pieejamas īpašas veidlapas, ko izmanto iepriekš aprakstītajā procesā. Taču īpašas veidlapas ir pieejamas pirmās instances tiesā pie maksātnespējas reģistratora (protodikeío).

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Tiklīdz ir pieņemts lēmums par maksātnespējīgā parādnieka mantu, administrators bez nepamatotas kavēšanās sagatavo sadales sarakstu un iesniedz to tiesnesim referentam. Tiesnesis referents pasludina sarakstu par izpildāmu un izvieto savā birojā. Sadales gaitā tiks ņemtas vērā šādas vispārējās privilēģijas: i) prasījumi, kas izriet no visa veida finansējuma, kurš piešķirts, lai saglabātu parādnieka darbību; ii) prasījumi par parādnieka medicīnisko aprūpi un apbedīšanas izdevumiem; iii) prasījumi par nepieciešamās pārtikas nodrošināšanu; iv) darbinieku prasījumi attiecībā uz to nodarbinātību, juristu honorāri; v) lauksaimnieku prasījumi; vi) Grieķijas valsts un pašvaldību iestāžu prasījumi; vii) garantiju fonda prasījumi (synengyitikó) un specifiskas kreditoru privilēģijas, t. i., privileģētie prasījumi par konkrētu parādnieka kustamu vai nekustamu aktīvu vai naudas summu. Ja privilēģijas pārklājas no aktīva atsavināšanas gūto ienākumu vai naudas summas gadījumā, atbilstošas Civilprocesa kodeksa normas ir piemērojamas mutatis mutandis.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Parādnieks un administrators iesniedz reorganizācijas plānu maksātnespējas tiesā. Tajā ir jāietver informācija par parādnieka materiālo stāvokli un piedāvātais kreditoru prasījumu apmierinājums, paredzēto pasākumu apraksts, piemēram, organizācijas izmaiņas un biznesa plāni, tiesību izveide un kreditoru secība utt. Maksātnespējas tiesa 20 dienās pēc plāna iesniegšanas automātiski veic tā provizorisko pārbaudi un plānu var noraidīt, pamatojoties uz likumā noteiktiem apsvērumiem. Ja tiesa plānu nenoraida, tā nosaka termiņu, kas nav īsāks par trim mēnešiem un kura laikā kreditori plānu pieņem vai nepieņem, kā arī nosaka datumu, kurā kreditoriem jātiekas. Pārrunas un balsošana par plānu notiek, klātesot tiesnesim referentam. Lai plānu pieņemtu, ir nepieciešams īpašais balsu vairākums. Pēc tam, kad kreditori plānu ir pieņēmuši, tas tiek iesniegts tiesā apstiprināšanai. Pēc tam, kad par plāna apstiprināšanu ir pieņemts galīgais spriedums, tas kļūst saistošs visiem kreditoriem neatkarīgi no to prioritārās secības un no tā, vai tie ir iesnieguši prasījumus. Maksātnespējas process ir pabeigts. Kreditori procesu var ierosināt individuāli.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas pasludināšanas tiek izbeigta parādnieka mantas atsavināšana, parādnieks atsāk pārvaldīt savus aktīvus un kreditori var individuāli ierosināt procesus. Konkrētāk, maksātnespējas process tiek pabeigts pēc aktīvu pārdošanas, un administrators viena mēneša laikā iesniedz ziņojumu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespējas procesa izmaksas un izdevumus sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Tādas parādnieka darbības laikposmā no maksājumu izbeigšanas līdz maksātnespējas pasludināšanai (“termiņā, kurā darījumu var atzīt par spēkā neesošu”, ýpopti períodos), kas kaitē kreditoru kopumam, var tikt atsauktas (darbības, ko var atsaukt, práxeis dynitikís anáklisis) vai ir atsaucamas (darbības, kas ir atsaucamas obligāti, práxeis ypochreotikís anáklisis) saskaņā ar maksātnespējas likumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Administrators, kā arī noteiktos gadījumos kreditors var maksātnespējas tiesā celt prasību par atsaukšanu. Personām, kuras uz atsaukta akta pamata ir ieguvušas kādu no parādnieka aktīviem, tie ir jāatgriež maksātnespējīgā parādnieka mantā.

Lapa atjaunināta: 13/02/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas spāņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja - Spānija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas process, ko sauc par concurso de acreedores (“kreditoru tikšanās”), attiecas gan uz civiltiesiskajiem parādniekiem, gan uz komersantiem, kas var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. To reglamentējošie noteikumi ir izklāstīti Maksātnespējas likuma pārstrādātajā redakcijā (Texto Refundido de la Ley Concursal), kas apstiprināta ar karaļa 2020. gada 5. maija Likumdošanas dekrētu Nr. 1/2020. Pārstrādātajā redakcijā ir iekļauti un precizēti arī grozījumi un īpašās iezīmes fizisku personu pasludināšanai par maksātnespējīgām, kas ieviestas Spānijas maksātnespējas tiesību aktos ar Likumu Nr. 25/2015, ļaujot atbrīvot parādniekus no nesamaksātajiem parādiem maksātnespējas procesā.

Par maksātnespējīgu var atzīt jebkuru parādnieku — fizisku personu (arī nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas) vai juridisku personu, uzņēmēju vai patērētāju —, taču likumā ir iekļauti daži precizējumi attiecībā uz parādnieka veidu, jo īpaši komercuzņēmumu vai patērētāju gadījumā.

Juridiskas personas var pasludināt par maksātnespējīgām pat tad, ja tās tiek likvidētas. Nav svarīgi, vai tās ietilpst uzņēmumu grupā, jo par maksātnespējīgu var atzīt vienu vai vairākus grupas uzņēmumus, bet ne visu grupu kopumā.

Maksātnespējas procesu var uzsākt attiecībā uz mantojumu, ja vien tas nav pieņemts bez nosacījumiem.

Par maksātnespējīgām nevar atzīt iestādes, kas veido valsts teritoriālo organizāciju, publiskā sektora struktūras un citus publisko tiesību subjektus.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

2.1. Nosacījumi maksātnespējas procesa uzsākšanai

Likumā ir paredzēti noteikti subjektīvi un objektīvi priekšnosacījumi, kas jāizpilda, lai varētu uzsākt maksātnespējas procesu.

A) Subjektīvs priekšnosacījums: par maksātnespējīgu var atzīt jebkuru parādnieku — fizisku vai juridisku personu, uzņēmēju vai patērētāju —, lai gan likumā ir iekļauti daži precizējumi attiecībā uz parādnieka veidu, jo īpaši komercuzņēmumu vai patērētāju gadījumā.

Par maksātnespējīgām nevar atzīt iestādes, kas veido valsts teritoriālo organizāciju, publiskā sektora struktūras un citus publisko tiesību subjektus.

B) Objektīvs priekšnosacījums: parādnieka maksātnespēja, ko definē kā parādnieka regulāru nespēju izpildīt savas saistības.

2.2. Puses, kuras var iesniegt pieteikumu procesa uzsākšanai

Pieteikuma prasības atšķiras atkarībā no tā, vai pieteikumu maksātnespējas procesa uzsākšanai iesniedz parādnieks vai kreditori.

Ja pieteikumu maksātnespējas procesa uzsākšanai iesniedz parādnieks (brīvprātīgs process), tam tiesā ir jāpamato sava maksātnespēja konkrētajā brīdī vai tās nenovēršama iestāšanās, proti, tas, ka persona regulāri nespēj izpildīt savas saistības. Ja maksātnespēja jau ir iestājusies, parādnieka pienākums ir pieteikt maksātnespējas procesu divu mēnešu laikā no brīža, kad maksātnespēja ir konstatēta vai to būtu bijis jākonstatē.

Taču saskaņā ar likumu šajā divu mēnešu periodā parādnieks var paziņot tiesai, ka tas apspriež vienošanos ar kreditoriem par parāda refinansēšanu. Tādā gadījumā termiņš uz pārrunu laiku tiek apturēts un kreditori nevar sākt atsevišķu izpildes procesu attiecībā uz aktīviem, kas parādniekam ir nepieciešami tā darbībai trim mēnešiem. Ja šis periods ir pagājis un vienošanās ar kreditoriem nav panākta, parādniekiem ir jāpiesaka maksātnespējas process viena mēneša laikā.

Pieteikumā parādniekiem ir jāiekļauj noteikti dokumenti, piemēram, saimnieciskās darbības pārskats, aktīvu saraksts, kreditoru saraksts ar uzskaitītām kredīta garantijām, darbinieku un viņu kontu saraksts, ja tos ir pienākums saglabāt.

Parādniekiem, kuri var būt fiziskas vai juridiskas personas, ir jāpiesaka maksātnespējas process, ja tie ir pašreizējas maksātnespējas situācijā, ko definē kā stāvokli, kad persona regulāri nespēj izpildīt savas saistības. Savukārt, ja maksātnespēja ir nenovēršama (ja šādas situācijas vēl nav, bet tā ir gaidāma), parādniekiem ir tiesības pieteikt maksātnespējas rīkojumu.

Iesniedzot pieteikumu komerctiesā (juzgado de lo mercantil), ir jāievēro noteiktas obligātās prasības, kas paredzētas Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 6. un 7. pantā: jāiesniedz parādnieka finanšu un juridiskās vēstures pārskats; jāsniedz norāde par to, vai persona veic saimniecisko darbību; ja tā ir juridiska persona, jānorāda kapitāla daļu turētāji, administratori vai likvidatori un oficiālais revidents; jāsniedz aktīvu un tiesību saraksts ar attiecīgo identifikācijas informāciju; jāiesniedz kreditoru saraksts alfabētiskā secībā ar norādītām adresēm un prasījumu apmēru un termiņu, kā arī pastāvošajām garantijām; attiecīgos gadījumos jāiesniedz darbinieku saraksts; ja parādniekam ir jāsaglabā konti, ir jāiesniedz reģistrācijas žurnāli; ja struktūra pieder uzņēmumu grupai, tas ir jānorāda un jāiesniedz grupas konsolidētais pārskats.

Parādnieku pienākums ir sadarboties ar tiesnesi, kas atbild par maksātnespējas procesu, un administratoriem ne tikai pasīvi, izpildot visas prasības, bet arī aktīvi, ziņojot par visu svarīgo. Šī prasība ietver arī pienākumu ierasties (tiesā un pie administratoriem), sadarboties un informēt. Šie pienākumi ir attiecināmi uz parādniekiem, kas ir fiziskas personas, un juridisku personu faktiskajiem vai juridiskajiem direktoriem, kas tādi ir konkrētajā brīdī vai bijuši iepriekšējo divu gadu laikā.  Ja šis pienākums netiek ievērots, tiek pieņemts, ka tas ir tīšs pienākumu pārkāpums vai rupja neuzmanība, kas ļauj pasludināt maksātnespēju par vainu apstiprinošu (gadījumos, kad piemēro vainu apstiprinošu klauzulu, proti, saistībā ar kaitnieciskas vienošanās apstiprināšanu vai likvidācijas procesa uzsākšanu).

Parādnieku var atzīt par vainīgu maksātnespējas izraisīšanā un sodīt.  Viens no maksātnespējas procesa mērķiem ir analizēt maksātnespējas iemeslus un jo īpaši to, vai parādnieka vai ar to tieši vai pastarpināti saistītu citu personu rīcība ir izraisījusi maksātnespēju vai pasliktinājusi situāciju. Tas ietver attiecīgo saistību noskaidrošanu, izmantojot sankciju tabulu, kas aprakstīta Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 455. un 456. pantā.

2.3. Procesa uzsākšana un stāšanās spēkā

Tiesnesim ir jāizpēta iesniegtie dokumenti un, ja maksātnespēja vai nenovēršama maksātnespēja ir pamatota, jāpasludina parādnieks par maksātnespējīgu pieteikuma iesniegšanas dienā vai nākamajā dienā. Ja iesniegtā dokumentācija ir nepilnīga, tiesnesis var atļaut vienreizēju piecu dienu termiņu pilnas dokumentācijas iesniegšanai.

Maksātnespējas procesu var pieteikt arī jebkurš kreditors, un tādā gadījumā tas ir obligāts maksātnespējas process (concurso necesario). Kreditoriem, kas pieprasa izdot maksātnespējas rīkojumu, ir jāiesniedz parādnieka pašreizējās maksātnespējas pierādījumi un jāuzrāda izpildu dokumenta pret parādnieku pierādījums, kas apliecina, ka parāda atgūšanai netika iegūti aktīvi pietiekamā apjomā, vai arī jāsniedz pierādījumi attiecībā uz noteiktiem faktiem, kas liek izdarīt pieņēmumu par maksātnespēju, piemēram: parādnieks vispār pārtraucis saistību apmaksu; parādnieka aktīvi plašā mērogā apķīlāti; steidzīga aktīvu slēpšana vai likvidācija; noteiktu parādu (nodokļu, sociālās apdrošināšanas iemaksu, darba ņēmēju prasījumu) nemaksāšana.

Ja maksātnespējas procesu piesaka kreditors, parādnieks tiek izsaukts uz tiesu un var apstrīdēt maksātnespējas rīkojumu. Šādos gadījumos tiesnesis sasauc tiesas sēdi, kurā puses var sniegt pierādījumus, ievērojot noteiktus ierobežojumus, un tiesnesim ir jāizlemj, vai parādnieks ir maksātnespējīgs attiecīgajā brīdī, un nepieciešamības gadījumā jāizdod maksātnespējas rīkojums. Process tiek sākts arī tad, ja parādnieks piekrīt maksātnespējas rīkojumam, neapstrīd to vai neierodas uz tiesas sēdi.

Parādnieki, kuri ir fiziskas personas esošas vai nenovēršamas maksātnespējas stāvoklī un kuru lēstais saistību apmērs nepārsniedz piecus miljonus eiro, var pieteikties procedūrai, kurā panākt ārpustiesas vienošanos par atmaksu. To var darīt arī juridiskas personas, kuras atbilst prasībām, kas paredzētas Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 631. pantā.

Lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu stājas spēkā, kad tas ir izdots, pat tad, ja ir iesniegta apelācijas sūdzība.

2.4. Maksātnespējas rīkojuma publicēšana

Maksātnespējas rīkojums ir jāpublicē, vēlams izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, un lēmuma izraksts ir jāpublicē valsts oficiālajā vēstnesī, turklāt tiesnesis var uzdot publicēt to vairākos plašsaziņas līdzekļos, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams.

2.5. Pagaidu pasākumi

Pēc tās personas pieprasījuma, kura piesaka maksātnespējas procesu, un attiecīgos gadījumos pēc nodrošinājuma sniegšanas potenciālo saistību nokārtošanai, kad tiesnesis ir pieņēmis pieteikumu, vispārējās procesuālajās tiesībās paredzētajā veidā viņš var arī noteikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka parādnieka aktīvi netiek atsavināti.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

3.1. Aktīvi, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā

Maksātnespējīgā parādnieka manta vai “procesam pakļautie aktīvi” ir visi aktīvi un tiesības, kas pieder parādniekam maksātnespējas rīkojuma izdošanas brīdī, kā arī visi tie aktīvi, kurus parādnieks iegūst vai atgūst procesa laikā. Mantā neietilpst aktīvi, kas saskaņā ar tiesību normām ir neapķīlājami.

Kreditori, kuriem ir prioritāras tiesības uz kuģiem vai gaisa kuģiem, var atdalīt šos aktīvus no maksātnespējīgā parādnieka mantas, veicot darbības, kas atļautas saskaņā ar nozares tiesību aktiem.

Ja maksātnespējas procesā ir iesaistīti parādnieki, kas ir laulībā esošas fiziskas personas, procesam pakļautajos aktīvos ietilpst to atsevišķie aktīvi, un, ja ir noslēgta vienošanās par mantas kopību, tiek iekļauti arī kopīgie aktīvi, ja tie ir nepieciešami, lai izpildītu parādnieka saistības.

Maksātnespējas procesā nav nepieciešams pārtraukt parādnieka darbību, un parādnieks var turpināt sava uzņēmuma darbību, ņemot vērā vienošanos par tā pilnvaru īstenošanas atļaušanu vai apturēšanu. Parasti atļauja ir nepieciešama no administratoriem, lai būtu iespējams pārvaldīt vai atsavināt aktīvus, ja parādnieka pilnvaras tiek uzraudzītas, taču ir iespējams atļaut noteiktas vispārēja rakstura darbības, ja tās ir daļa no uzņēmuma normālas darbības. Aktīvus parasti nevar apgrūtināt, lai bez tiesneša atļaujas finansētu maksātnespējīgu uzņēmumu, līdz tiek apstiprināta vienošanās ar kreditoriem vai tiek uzsākts likvidācijas process. Turpmākajā sadaļā ir izskaidrota parādnieka pilnvaru apturēšanas vai uzraudzības kārtība.

Puse finansējuma no jauniem skaidras naudas ienākumiem refinansēšanas ietvaros tiek uzskatīta par prasījumu pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

4.1. Parādnieka pilnvaras

Parasti atskaites punkts ir brīvprātīga procesa nošķiršana no obligāta procesa (29. pants). Pirmajā gadījumā parādnieks turpina pārvaldīt savus aktīvus un veikt to atsavināšanu administratora uzraudzībā, kas nozīmē, ka ir nepieciešama administratora atļauja vai piekrišana. Obligātajā procesā parādnieks zaudē savas pilnvaras pārvaldīt un atsavināt savus aktīvus un parādnieku aizstāj administrators. Šā noteikuma mērķis ir nevis sodīt parādnieku, bet gan saglabāt aktīvus un nodrošināt, ka procesā tiek sasniegts rezultāts.

Tomēr kritērijs ir turpināt parādnieka saimniecisko darbību, kā nolūkos saskaņā ar 111. pantu administratoram ir ļauts noteikt darbību kopumu, kurām to būtības un apmēra dēļ nepiemēro nepieciešamo kontroli.  Sistēma ir elastīga, jo tiesnesis ar pamatotu nolēmumu var uzdot apturēt pilnvaras brīvprātīga procesa gadījumā un atļaušanas vai piekrišanas kārtībā noteikt tikai uzraudzību obligāta procesa gadījumā, norādot riskus, kurus viņš cer novērst, un priekšrocības, kuras viņš cer panākt.

Tāpat pēc administratora pieprasījuma sākotnējo pilnvaru ierobežošanas vai maiņas noregulējumu var mainīt vēlāk — arī ar pamatotu nolēmumu un pēc parādnieka uzklausīšanas (maiņa nenotiek automātiski), ievērojot prasību, ka šī maiņa ir tikpat publiska kā maksātnespējas rīkojums.

Kad process ir pabeigts, arī pilnvaru ierobežošana zaudē spēku. Pretējā gadījumā ierobežojumu paildzina, līdz tiek apstiprināta vienošanās ar kreditoriem, kurā var būt noteikti pasākumi, ar kuriem ierobežo vai aizliedz parādnieka pilnvaras. Ja maksātnespējas process tiek izbeigts ar likvidāciju, šā posma sākšana nozīmē, ka parādnieka pilnvaras tiek apturētas.

Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas vispārējais mērķis ir panākt, ka parādnieka aktīvi, kas pakļauti maksātnespējas procesam, paliek nemainīgi; taču noteiktos gadījumos maksātnespējas procesā daži parādnieka aktīvi var tikt pārdoti — šajā nolūkā jāsaņem tiesneša atļauja (dažos gadījumos tā nav obligāta). Maksātnespējas procesa laikā ir iespējama arī ražošanas vienību pārdošana, kā noteikts Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 215. pantā un turpmākajos pantos.

Atkāpjoties no vispārējā noteikuma par parādnieka darbības turpināšanu, ir noteikts, ka pēc administratora pieprasījuma un parādnieka un darbinieku pārstāvju uzklausīšanas var slēgt parādnieka birojus vai apturēt parādnieka darbību. Ja šī darbība ir saistīta ar darba līgumu kolektīvu izbeigšanu, darbības pārtraukšanu vai grozīšanu, tiesnesim ir jārīkojas saskaņā ar īpašiem noteikumiem.

Likumā ir noteikti arī īpaši pienākumi attiecībā uz parādnieka kontiem, un maksātnespējas procesa ietekmi uz maksātnespējīgu juridisku personu pārvaldes struktūrām regulē atsevišķi.

4.2. Maksātnespējas administratoru iecelšana un pilnvaras

Administrators ir persona vai struktūra, kas palīdz tiesnesim un kam tiek uzticēts pārvaldīt maksātnespējas procesu. Kad maksātnespējas process ir uzsākts, tiesnesis uzdod sākt procesa otro posmu, kas ietver visu, kas saistīts ar administratora iecelšanu, nosacījumiem, ar kuriem regulē administratora darbību, un administratora pienākumiem.

Ievērojot likumā noteiktās prasības, administratoru izvēlas no to fizisko un juridisko personu vidus, kas brīvprātīgi reģistrējušās Publiskajā maksātnespējas reģistrā (Registro Público Concursal). Šajā nolūkā izšķir maza, vidēja un liela apmēra maksātnespējas procesus. Iecelšana no saraksta vispirms notiek izlozes kārtībā un pēc tam rindas kārtībā, izņemot liela apmēra procesus, kuros tiesnesis var iecelt administratoru, kuru uzskata par piemērotāko, sniedzot savu pamatojumu un ievērojot likumā noteiktos kritērijus. Ja maksātnespējas procesā ir iesaistītas kredītiestādes, tiesnesim ir jāieceļ administrators, izvēloties kādu no tiem, kurus ierosinājis Organizētas banku pārstrukturēšanas fonds (Fondo de Reestructuración Ordenada Bancaria). Tiesnesim ir jāieceļ administrators no to vidus, kurus ierosinājusi Nacionālā vērtspapīru tirgus komisija (Comisión Nacional del Mercado de Valores), ja procesā ir iesaistītas iestādes, kuras uzrauga šī komisija, vai no to vidus, ko ierosinājis Apdrošināšanas atlīdzības konsorcijs, apdrošināšanas uzņēmumu gadījumā

Parasti tiek iecelts viens administrators.  Izņēmuma gadījumā maksātnespējas procesā, pamatojoties uz sabiedrības interesēm, maksātnespējas tiesnesis par otru administratoru var iecelt valsts pārvaldes iestādes kreditoru vai publisko tiesību subjekta kreditoru, kas ir saistīts ar attiecīgo valsts pārvaldes iestādi vai darbojas tās pakļautībā.

Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 57. pantā un turpmākajos pantos ir detalizēti izklāstīts administratora juridiskais statuss. Administrators uzņemas šādu veidu pienākumus: procesuāla rakstura pienākumus; pienākumus, kas saistīti ar parādnieku vai tā pārvaldes struktūrām; pienākumus saistībā ar darba jautājumiem; pienākumus saistībā ar kreditoru tiesībām; ziņošanas un izvērtēšanas pienākumus; pienākumus saistībā ar aktīvu pārdošanu vai likvidāciju; sekretāra pienākumus. Administratoru svarīgākais uzdevums ir iesniegt 292. pantā paredzēto ziņojumu, kam jāpievieno aktīvu saraksta priekšlikums un kreditoru saraksts.

Samaksu administratoriem nosaka tiesnesis saskaņā ar atlīdzību skalu, kas noteikta karaļa 2004. gada 6. septembra Dekrētā Nr. 1860/2004.

Ieceltajam administratoram ir jāuzņemas sava loma, un pamatota iemesla gadījumā tiesnesis var viņu noraidīt vai atbrīvot no pienākumu pildīšanas. Administratori var iecelt arī palīgus, kuri palīdz viņiem pildīt viņu pienākumus.

4.3. Maksātnespējas tiesnesis

Kompetence izskatīt maksātnespējas procesu atbilst komerctiesību jomai, kas ir īpaša civiltiesību nozare. Tiesnesis pasludina maksātnespēju un vada procesu. Komerctiesas tiesnešu pilnvaru kopums, kā arī jebkādi jautājumi, kas rodas saistībā ar maksātnespējas procesu, ir paredzēti 1985. gada 1. jūlija Konstitutīvā likuma Nr. 6/1985 par tiesu varu (Ley Orgánica del Poder Judicial) 86.ter pantā.

Tiesnesis var ierobežot parādnieka pamattiesības maksātnespējas rīkojumā vai pirms tam, nosakot to par piesardzības pasākumu. Šie ierobežojumi var ietvert: a) pasta un tālruņa saziņas pārtveršanu; b) pienākumu uzturēties dzīvesvietas adresē ar iespēju piemērot mājas arestu; c) iekļūšanu un kratīšanu dzīvesvietā.   Ja parādnieks ir juridiska persona, šos pasākumus var piemērot arī visiem vai dažiem tās esošajiem direktoriem vai likvidatoriem un tiem, kuriem attiecīgajā struktūrā ir bijusi kāda loma pēdējo divu gadu laikā.

Savukārt 52. un 53. pantā ir paredzētas “ekskluzīvas un izslēdzošas” maksātnespējas tiesneša pilnvaras noteiktos jautājumos, kas aptver visas darbības, kuras ir vērstas uz parādnieka aktīviem vai ir tieši saistītas ar tiem. Tiesnesim ir tiesības pieņemt nolēmumus arī saistībā ar darba līgumu kolektīvu pārtraukšanu, ja darba devējs tiek pasludināts par maksātnespējīgu, un izskatīt atbildības prasības pret maksātnespējīgā uzņēmuma direktoriem vai likvidatoriem.

Tikai prejudiciālu nolēmumu gadījumā un maksātnespējas procesa nolūkā tiesneša pilnvaras ietver arī administratīvos un sociālos jautājumus, kas tieši saistīti ar maksātnespējas procesu.

Maksātnespējas likumā ir paredzēti noteikumi par starptautisko un teritoriālo jurisdikciju un īpaši noteikumi par procesuālo kārtību, kas ir jāievēro, un šiem noteikumiem ir lielāks spēks nekā vispārējo procesuālo tiesību aktu noteikumiem.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas parādnieka prasījumu vai parādu ieskaits vairs nav iespējams. Tomēr ieskaits ir atļauts, ja tā prasības ir izpildītas pirms maksātnespējas rīkojuma, pat tad, ja nolēmums ir izdots vēlāk. Šīs prasības ir paredzētas Civilkodeksa (Código Civil) 1196. pantā (prasījumu savstarpība, parādu vienmērīgums un to samaksas termiņa iestāšanās).

Šis noteikums neattiecas uz maksātnespējas procesu ar ārvalstu elementu, ja maksātnespējas situācijās tas ir pieļaujams saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro parādnieka savstarpējam prasījumam.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

6.1. Ietekme uz līgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir parādnieks

Maksātnespējas likuma pārstrādātā redakcija reglamentē maksātnespējas procesa ietekmi uz parādnieka līgumiem ar trešām personām atbilstīgi 156. pantam un turpmākajiem pantiem, kuru noteikumi attiecas uz tiem līgumiem, kas nav izpildīti pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas. Šis jautājums tiek izvērtēts attiecībā uz divpusējiem līgumiem, jo vienpusējos līgumos ir noteikts, ka trešo personu kreditoru prasījumu atzīšana vai prasījumu izpildes pieprasīšana ir jāiekļauj procesam pakļautajos aktīvos, kā noteikts 157. pantā. Līgumus, kas noslēgti ar valsts pārvaldes iestādēm, reglamentē īpaši administratīvie tiesību akti.

Saskaņā ar vispārējo principu 156. pantā ir noteikts, ka maksātnespējas rīkojums pats par sevi neietekmē līgumus par savstarpējiem pienākumiem, kuru prasības ir jāizpilda parādniekam vai otrai pusei. Parādnieka saistības atskaita no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Jebkāda kompensācija līguma izbeigšanas rezultātā arī tiek uzskatīta par prasījumu pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Lai stiprinātu šo līgumu spēkā esību, saskaņā ar likumu par spēkā neesošu atzīst jebkuru klauzulu, ar kuru ir noteiktas pilnvaras atcelt vai izbeigt līgumu tikai tāpēc, ka viena no pusēm ir pasludināta par maksātnespējīgu.

Maksātnespējas procesa nolūkā administrators (pilnvaru apturēšanas gadījumā) vai parādnieks (uzraudzības gadījumā) var pieprasīt, lai maksātnespējas tiesnesis izbeidz līgumu. Šādos gadījumos tiesnesim ir jāizsauc uz tiesu parādnieks, administrators un līguma otra puse. Ja starp pusēm, kuras ieradušās tiesā, tiek panākta vienošanās, tiesnesis izdod rīkojumu par līguma izbeigšanu. Pretējā gadījumā strīds tiek izskatīts maksātnespējas blakusprocesā un tiesnesis lemj par visu, kas saistīts ar to maksājumu un kompensācijas atgūšanu, ko atskaita no maksātnespējīgā parādnieka mantas un kas ievērojama apmēra gadījumā var veidot būtisku summu.

6.2. Izbeigšana līguma pārkāpuma dēļ

Maksātnespējas rīkojums neietekmē divpusēju līgumu izbeigšanu, ja pēc rīkojuma izdošanas kāda no pusēm līgumu pārkāpj. Ja līgums paredz pastāvīgas līgumattiecības, tā izbeigšanas pilnvaras var izmantot arī tad, ja pārkāpums ir noticis, pirms ir izdots maksātnespējas rīkojums. Taču pat tad, ja līguma izbeigšanai ir pamats, tiesnesis, ņemot vērā maksātnespējas procesa intereses, var uzdot līguma izpildi, maksājamās summas atskaitot no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Prasības attiecībā uz līgumu izbeigšanu ir jāiesniedz maksātnespējas tiesnesim maksātnespējas blakusprocesa ietvaros. Kad prasība tiek apmierināta (un tādējādi tiek panākta vienošanās par līguma izbeigšanu), visas nenokārtotās saistības zaudē spēku. Attiecībā uz nenokārtotajām saistībām — maksātnespējas process ietver to kreditoru prasījumus, kuri ir izpildījuši savas līgumsaistības, ja parādnieks ir pārkāpis līgumu, pirms ir izdots maksātnespējas rīkojums; ja pārkāpums ir noticis pēc rīkojuma izdošanas, līgumsaistības izpildījušo pušu prasījumu summas atskaita no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Prasījumi ietver jebkāda veida zaudējumu kompensāciju.

Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 169. pantā un turpmākajos pantos ir izklāstīti noteikumi, ar kuriem regulē ietekmi uz darba līgumiem, un nākamajā pantā ir paredzēta ietekme uz līgumiem ar augstākās vadības pārstāvjiem (sic).

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

7.1. Aizliegums attiecībā uz jaunām lietām par juridiska fakta konstatēšanu

Civiltiesu un darba tiesu tiesneši nevar pieņemt izskatīšanai lietas, kas ir jāizskata maksātnespējas tiesnesim (galvenokārt tās, kas vērstas pret parādnieka aktīviem).

Ja kāda lieta ir pieņemta izskatīšanai kļūdas pēc, tiek uzdota visa procesa izbeigšana un visas veiktās darbības tiek uzskatītas par spēkā neesošām. Komerctiesas tiesnešiem jāatturas arī no tādu lietu pieņemšanas izskatīšanai, kas iesniegtas pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas un līdz tā izbeigšanai, ja šīs lietas ir saistītas ar prasījumiem attiecībā uz korporatīvajiem pienākumiem pret maksātnespējīgu kapitālsabiedrību direktoriem, kuri ir pārkāpuši savus pienākumus, ja ir pamats sabiedrības likvidācijai.

7.2. Maksātnespējas rīkojuma ietekme uz izpildes procesu un piedziņas procesu attiecībā uz parādnieka aktīviem

Vispārējais noteikums ir tāds, ka tad, kad maksātnespējas process ir uzsākts, nav iespējams sākt individuālu tiesas vai ārpustiesas izpildes procesu, kā arī nav iespējams turpināt administratīvo vai nodokļu iekasēšanas procesu pret parādnieka aktīviem. Ja šis aizliegums ir pārkāpts, piemērotais sods ir lietas atzīšana par spēkā neesošu. Noteikumā ir paredzēti divi izņēmumi, kad izpildes procesu var turpināt, lai arī ir izdots maksātnespējas rīkojums, un līdz tiek apstiprināts likvidācijas plāns: a) administratīvais izpildes process, kurā ir izdoti apķīlāšanas rīkojumi; un b) ar darba lietām saistītais izpildes process, kas ietver parādniekam pirms rīkojuma izdošanas piederošu aktīvu apķīlāšanu, ja vien apķīlātie aktīvi nav nepieciešami parādnieka uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības turpināšanai.

Attiecībā uz izskatīšanā esošo izpildes procesu 55. panta 2. punktā ir noteikts, ka izskatīšanā esošas lietas ir jāaptur ar dienu, kad ir izdots maksātnespējas rīkojums, lai gan attiecīgos prasījumus var izskatīt maksātnespējas procesa ietvaros.

Ir īpaši noteikumi attiecībā uz nodrošinājuma piemērošanu, kas ir izklāstīti nākamajā sadaļā, jo tas ir saistīts ar noteiktu prasījumu seku risināšanu.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

8.1. Ietekme uz lietām par juridiska fakta konstatēšanu, kas ir izskatīšanā maksātnespējas rīkojuma izdošanas brīdī

Lietas par juridiska fakta konstatēšanu, kas ir izskatīšanā maksātnespējas rīkojuma izdošanas brīdī, turpina izskatīt, līdz tiek pieņemts galīgais spriedums, lai gan, neskarot iepriekš minēto, juridisku personu prasības pret to direktoriem, likvidatoriem vai revidentiem, kurās tiek pieprasīts atlīdzināt zaudējumus, maksātnespējas procesā tiek apvienotas un turpinātas.

Šķīrējtiesas process: ar parādnieku saistīti šķīrējtiesas līgumi maksātnespējas procesa laikā zaudē spēku (52. pants), tādēļ pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas ir aizliegts sākt šķīrējtiesas procesu. Izskatīšanā esošs process tiek turpināts, līdz tiek izdots galīgais šķīrējtiesas nolēmums.

8.2. Parādnieka tiesības ierosināt lietu

Likumā ir noteiktas parādnieka tiesības ierosināt lietas saskaņā ar viņa spēkā esošajām pilnvarām. Kopumā, ja maksātnespējīgā parādnieka mantu pārvalda administrators, administratoram ir tiesības ierosināt nepersoniska rakstura lietas; ja parādniekam piemēro uzraudzību, parādniekam ar atbilstīgu administratora atļauju ir tiesības ierosināt lietas, ja tās ietekmē parādnieka aktīvus. Uzraudzības gadījumā, ja administrators uzskata, ka lietas ierosināšana ir vēlama maksātnespējas procesa interesēs un parādnieks to neierosina, tiesnesis var ļaut to darīt administratoram.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

9.1. Kreditoru dalība maksātnespējas procesā

Kreditori var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesnesim, un parādnieks var to apstrīdēt. Tādā gadījumā notiek uzklausīšana un tiesnesis izdod nolēmumu rīkojuma formā. Ja tiesnesis uzsāk maksātnespējas procesu, tas tiek uzskatīts par obligātu, kas parasti nozīmē, ka parādniekam tiek liegts pārvaldīt savus aktīvus un veikt to atsavināšanu, un viņu aizstāj administrators.

Kad tiek uzsākts maksātnespējas process, kreditoriem ir jāizvirza savi prasījumi viena mēneša laikā pēc rīkojuma publicēšanas valsts oficiālajā vēstnesī, savukārt administratoram ir jāinformē katrs parādnieka dokumentācijā apzinātais kreditors par pienākumu ziņot par saviem prasījumiem. Kreditoriem, kuru adrese ir reģistrēta ārvalstīs, termiņš ir tāds pats. Informācija ir jāsniedz rakstiski, tā ir jāadresē administratoram, un tajā ir jāidentificē prasījums ar nepieciešamo informāciju par summu, datumiem, kuros prasījumi radušies un kuros pienācis to termiņš, būtību un paredzamo klasifikāciju, un, ja ir izteikts apgalvojums par īpašām prioritārām tiesībām, ir jānorāda aktīvi vai tiesības, kurām piemēro maksājumus, kā arī to reģistrācijas informācija. Ir jāiekļauj arī informāciju apliecinošie dokumenti. Šo informāciju var sniegt elektroniski.

Administratoram ir jālemj par katra prasījuma iekļaušanu vai neiekļaušanu un apmēru, kā arī klasifikāciju, un attiecīgā informācija jānorāda ziņojumam pievienotajā kreditoru sarakstā. Kreditori, kas nav apmierināti ar klasifikāciju vai prasījuma apmēru, vai kreditori, kas nav iekļauti sarakstā, var apstrīdēt ziņojumu 10 dienu laikā, iesniedzot maksātnespējas blakusprocesa pieteikumu, par ko tiesnesis izdod spriedumu. Pirms ziņojuma iesniegšanas (10 dienu laikā pirms tā iesniegšanas) administrators nosūta elektronisko informāciju kreditoriem, kuru adreses viņam ir zināmas, informējot par kreditoru un aktīvu saraksta projektu. Neapmierinātie kreditori var rakstīt administratoram, lai kļūda tiktu labota vai tiktu sniegta cita nepieciešamā informācija.

Kreditori piedalās arī vienošanās un likvidācijas posmā. Vienošanās posmā tie var iesniegt vienošanās priekšlikumu un arī izteikt savu piekrišanu parādnieka iesniegtajam vienošanās priekšlikumam. Jebkurā gadījumā tie tiek uzaicināti uz kreditoru tikšanos, kurā vienošanās tiek apspriesta un par to tiek balsots. Tam nepieciešama vairākuma dalība, kas paredzēta Maksātnespējas likuma 124. pantā. Šis process var notikt arī rakstiski, ja kreditoru skaits pārsniedz 300.

Atsevišķi kreditori var apstrīdēt vienošanās apstiprināšanu (tie, kuri nav apmeklējuši tikšanos vai kuriem nelikumīgi liegtas tiesības balsot) un, kad tā ir apstiprināta, pieprasīt vienošanās neievērošanu.

Likvidācijas posmā kreditori var iesniegt komentārus par administratora prezentēto likvidācijas plānu vai galīgo ziņojumu, pirms maksātnespējas process ir pasludināts par slēgtu.

Klasifikācijas posmā kreditoriem ir puses statuss, un tie var iesniegt komentārus par administratora ziņojumu un prokuratūras atzinumu, taču saskaņā ar likumu tie nevar izvirzīt individuālus klasifikācijas prasījumus.

Visbeidzot, attiecībā uz maksātnespējas procesa izbeigšanu kreditori var arī iesniegt komentārus, kuros noteiktos gadījumos apstrīdēta procesa izbeigšana.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

10.1. Maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošu aktīvu atsavināšana sākotnējā posmā

Ņemot vērā, ka maksātnespējas process neaptur parādnieka darbību, pēc maksātnespējas pasludināšanas parādnieks var turpināt atbrīvoties no saviem aktīviem atbilstīgi noteiktajai uzraudzības kārtībai: ja tam tiek piemērota uzraudzība, būs nepieciešama administratora atļauja vai piekrišana, un, ja tas atrodas maksātnespējas procesā, administrators būs atbildīgs par tā aktīvu atsavināšanu.

Līdz tiek apstiprināta uzraudzības kārtība vai līdz sākas likvidācijas posms, maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus nevar atsavināt vai apgrūtināt bez tiesneša atļaujas. Tas neattiecas uz: a) tādu aktīvu pārdošanu, kurus administrators uzskata par nepieciešamiem, lai varētu garantēt uzņēmuma dzīvotspēju vai skaidras naudas prasības, kas noteiktas procesā; b) tādu aktīvu pārdošanu, kas nav nepieciešami parādnieka darbības turpināšanai, ar pārliecību, ka cena nepārprotami atbilst vērtībai, kas aktīvam piešķirta inventarizācijā; c) tādu aktīvu atsavināšanu, kas ir būtiski parādnieka darbības turpināšanai.

Pēdējā minētajā gadījumā, ja parādniekam nav liegta savu aktīvu pārvaldība un atsavināšana, administrators var iepriekš noteikt darbības, kuras ir būtiskas uzņēmuma darījumdarbībai vai komercdarbībai un kuras parādnieks var veikt pats atkarībā no to būtības un apmēra. Parādnieks var veikt šīs darbības no maksātnespējas rīkojuma izdošanas brīža līdz brīdim, kad administrators sāk pildīt savus pienākumus.

10.2. Maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošu aktīvu atsavināšana likvidācijas posmā

Likvidācijas procesā ir divi galvenie posmi.

a) Likvidācijas darbību veikšana saskaņā ar administratora izstrādātu plānu, ko var komentēt parādnieks, kreditori un darbinieku pārstāvji un kas jāapstiprina tiesai. Tiesību normu mērķis ir aizsargāt uzņēmumu, kad vien tas ir iespējams, un šajā nolūkā tajās ir paredzēti īpaši noteikumi par ražošanas vienību pārdošanu. Plānu var apstrīdēt pie tiesneša, un likvidācijas darbības ir jāveic saskaņā ar plāna nosacījumiem. Ja plāns netiek apstiprināts, likumā ir paredzēti standarta noteikumi.

b) Samaksa kreditoriem ar nosacījumu, ka maksāšanu var sākt pat tad, ja likvidācijas darbības nav beigušās.

Tomēr ir jāatzīmē, ka ne visas likvidācijas darbības notiek šajā procesa posmā. Noteiktus aktīvus var pārdot sākotnējā posmā, ja mērķis nav samaksa kreditoriem, piemēram, šādos gadījumos: procesam pakļautos aktīvus var saglabāt ar mērķi uzturēt parādnieka saimniecisko darbību; kreditori ar prioritārām tiesībām uz kuģiem vai gaisa kuģiem var atdalīt šos aktīvus no maksātnespējīgā parādnieka mantas prasībās, uz kurām tiem ir tiesības saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem; visbeidzot, noteikts izpildes process, ko atsevišķi priviliģēti kreditori ierosinājuši pirms maksātnespējas procesa, kā arī administratīvais izpildes process, ja apķīlāšanas rīkojums ir izdots pirms maksātnespējas rīkojuma.

Aktīvu pārdošanai likvidācijas procesā parasti tiek dota diezgan liela brīvība, ievērojot likvidācijas plāna nosacījumus, ko apstiprina tiesnesis. Administrators var arī nolīgt specializētu struktūru, lai pārdotu noteiktus aktīvus, parasti nodrošinot samaksu no savas atlīdzības. Taču ar reformu, kas tika ieviesta ar 2015. gada 25. maija Likumu Nr. 9/2015, tika noteikti obligāti noteikumi, jo īpaši attiecībā uz aktīviem un tiesībām saistībā ar prioritāriem prasījumiem. Jautājumos, kurus plāns neaptver, tiek piemēroti noteikumi par aktīvu atsavināšanu individuālās izpildes prasībās civillietās. Parasti aktīvus pārdod, izmantojot tiešās pārdošanas sistēmu, garantējot noteiktu publicitāti atkarībā no attiecīgā aktīva būtības. Ir atļauta arī aktīva novirzīšana, lai samaksātu kreditoriem, kas nav publiski.

Likumā ir paredzēti īpaši noteikumi par ražošanas vienību pārdošanu dažādos maksātnespējas procesa posmos (vadoties pēc principa aizsargāt uzņēmumu), lai ar vienu pārdošanas līgumu varētu nodot visus aktīvus, iekļaujot īpašus noteikumus par attiecīgās darbības saistību nodošanu.

Principā ražošanas vienību pārdošana nozīmē, ka tiek nodoti visi ar darbību saistītie līgumi, taču netiek pārņemti parādi, kas bijuši pirms maksātnespējas procesa, izņemot gadījumus, kad pircēji ir saistīti ar parādnieku vai tiek piemēroti darba noteikumi par uzņēmuma nodošanu. Tādos gadījumos tiesnesis var sniegt piekrišanu tam, ka pircējs nepārņem saistības attiecībā uz neizmaksātajām algām vai kompensācijām pirms atsavināšanas un ka tās sedz Algu garantijas fonds (Fondo de Garantía Salarial). Lai nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspēju, jaunais pircējs un darbinieki var slēgt vienošanās, lai mainītu kolektīvos darba apstākļus.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Kad maksātnespējas process ir uzsākts, visu kreditoru prasījumi — gan nenodrošināti, gan prioritāri, kā arī neatkarīgi no to valstspiederības un dzīvesvietas — tiek iekļauti parādnieka saistībās. Pamatojoties uz par condicio creditorum principiem un atbilstību “dividenžu tiesībām” (ley del dividendo), mērķis šajā gadījumā ir vienlīdzīgi apieties ar visiem prasījumiem saistībā ar pārbaudīto parādnieka maksātnespēju un visu tā parādu nokārtošanu.

Ir būtiska atšķirība starp maksātnespējas kreditoriem un kreditoriem, kurus maksātnespējas process neietekmē, proti, maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditoriem.

Prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu ir izklāstīti Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 242. pantā, kurā ir izsmeļošs uzskaitījums, kas nozīmē, ka tajā neiekļautie prasījumi tiek uzskatīti par maksātnespējas prasījumiem. Principā un vairumā gadījumu šie prasījumi rodas pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas, procesa rezultātā vai turpinoties parādnieka darbībai, vai saistībā ar prasījumiem, kas rodas ārpuslīgumisku saistību rezultātā. Taču ir iespējami arī citi gadījumi, piemēram, algas prasījumi par pēdējām 30 darba dienām pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas un apmērā, kas nepārsniedz divas minimālās garantētās starpprofesiju algas, un uzturlīdzekļu prasījumi, ko izvirza parādnieks vai personas, kuru uzturēšana ir parādnieka juridisks pienākums.

Citos gadījumos šie prasījumi izriet no nolēmumiem, kas izdoti procesa laikā, piemēram, nosakot atcelšanas prasības sekas vai līgumu izbeigšanas rezultātā.

Pusi apmēra prasījumiem, kas izriet no jauniem skaidras naudas ienākumiem, kuri radušies refinansēšanas līguma ietvaros, var uzskatīt arī par prasījumiem pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Likvidācijas procesa gadījumā prasījumi, kurus piešķir parādniekam vienošanās ietvaros vai saskaņā ar panta nosacījumiem, arī ir prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu ir atskaitāmi iepriekš, proti, tiem ir prioritāte attiecībā pret visiem citiem prasījumiem, un tos neietekmē procentu uzkrāšanas apturēšana.

Algas prasījumi par pēdējām 30 darba dienām ir jāizmaksā nekavējoties. Pārējie prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu tiek maksāti, kad ir pienācis to samaksas termiņš, taču administrators var mainīt šo noteikumu, ja tas ir nepieciešams maksātnespējas procesa interesēs un ja nav pieejami pietiekami daudz aktīvu, lai apmierinātu visus prasījumus pret maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Tomēr likumā ir paredzēti īpaši noteikumi (473. pants) gadījumos, kad ar parādnieka aktīviem var būt par maz, lai apmierinātu visus prasījumus pret maksātnespējīgā parādnieka mantu. Šādos gadījumos maksātnespējas procesa izbeigšana ir obligāta. Ja administrators paredz šādu situāciju, viņam ir jāinformē tiesnesis un jāpievēršas pret maksātnespējīgā parādnieka mantu vērsto prasījumu apmierināšanai saskaņā ar īpašu rīkojumu.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Kad tiek uzsākts maksātnespējas process, kreditoriem ir jāizvirza savi prasījumi viena mēneša laikā pēc rīkojuma publicēšanas valsts oficiālajā vēstnesī, savukārt administratoram ir jāinformē katrs parādnieka dokumentācijā apzinātais kreditors par pienākumu ziņot par saviem prasījumiem. Tam nav paredzēta īpaša veidlapa. Kreditoriem, kuru adrese ir reģistrēta ārvalstīs, termiņš ir tāds pats, lai gan tiek piemērots Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām 53. un 55. pants.

Prasījums ir jāsniedz rakstiski, tas ir jāadresē administratoram, un tajā ir jāidentificē prasījums ar nepieciešamo informāciju par summu, datumiem, kuros prasījumi radušies un kuros pienācis to termiņš, būtību un paredzamo klasifikāciju, un, ja ir izteikts apgalvojums par īpašām prioritārām tiesībām, ir jānorāda aktīvi vai tiesības, kurām piemēro maksājumus, kā arī to reģistrācijas informācija. Ir jāiekļauj arī informāciju apliecinošie dokumenti. Šo informāciju var sniegt elektroniski.

Administratoram ir jālemj par katra prasījuma iekļaušanu vai neiekļaušanu un apmēru, kā arī klasifikāciju, un attiecīgā informācija jānorāda ziņojumam pievienotajā kreditoru sarakstā. Kreditori, kas nav apmierināti ar klasifikāciju vai prasījuma apmēru, vai kreditori, kas nav iekļauti sarakstā, var apstrīdēt ziņojumu 10 dienu laikā, iesniedzot maksātnespējas blakusprocesa pieteikumu, par ko tiesnesis izdod spriedumu. Pirms ziņojuma iesniegšanas (10 dienu laikā pirms tā iesniegšanas) administrators nosūta elektronisko informāciju kreditoriem, kuru adreses viņam ir zināmas, informējot par kreditoru un aktīvu saraksta projektu. Neapmierinātie kreditori var rakstīt administratoram, lai kļūda tiktu labota vai tiktu sniegta cita nepieciešamā informācija.

Ja kreditori neziņo par saviem prasījumiem laikus, administrators vai tiesnesis, lemjot par kreditoru saraksta apstrīdēšanu, joprojām var iekļaut tos sarakstā, taču tiem ir pakārtots statuss. Tomēr prasījumi, kas minēti 86. panta 3. punktā, prasījumi, kas izriet no parādnieka dokumentācijas, prasījumi, kas ir reģistrēti izpildāmā dokumentā, prasījumi ar nodrošinājumu, kas reģistrēti publiskajā reģistrā, prasījumi, kas ir citā veidā reģistrēti maksātnespējas procesā vai citā tiesvedībā, un prasījumi, kas jāpārbauda valsts pārvaldes iestādēm, nav pakārtoti, pamatojoties uz šiem apsvērumiem, un tiek attiecīgi klasificēti.

Prasījumi, kas neatbilst pat šiem sarakstā iekļaušanas kritērijiem un paziņoti pēc noteiktā termiņa, zaudē jebkādu iespēju tikt apmierinātiem maksātnespējas procesā.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Likumā maksātnespējas prasījumus iedala trīs kategorijās (269. pants): prioritāri, nenodrošināti un pakārtoti. Savukārt prioritārus prasījumus iedala īpašos un vispārējos un pēc tam dažādās klasēs saskaņā ar 287. pantu. Prasījumu klasificēšanā saskaņā ar Maksātnespējas likumu tiek izmantota automātiska pieeja. Nenodrošinātu prasījumu kategorija ir citur neklasificēta kategorija: visi prasījumi, kas neietilpst ne prioritāro, ne pakārtoto prasījumu kategorijā, ir nenodrošināti.

A) Prasījumi ar īpašu prioritāti (270. pants) ietver turpmāk aprakstīto. Tie ietver šādus prasījumus:

1. Prasījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, kustamā īpašuma ķīlu vai reģistrētu ieķīlāto aktīvu vai tiesību ķīlu;

2. Prasījumi, kas nodrošināti, apķīlājot ienākumus no apgrūtinātā īpašuma;

3. Aizdevumu prasījumi attiecībā uz fiksētiem aktīviem, tajā skaitā darbinieku prasījumi attiecībā uz viņu izgatavotajiem objektiem, kamēr tie ir parādnieka īpašumā vai valdījumā;

4. Līzinga maksājumu vai iegādes par fiksētu cenu maksājumu prasījumi saistībā ar kustamu vai nekustamu mantu par labu iznomātājiem vai pārdevējiem un attiecīgos gadījumos finansējuma sniedzējiem par aktīviem, kas iznomāti vai pārdoti, saglabājot īpašumtiesības, aizliedzot atsavināšanu vai nosakot prasības nemaksāšanas gadījumā;

5. Prasījumi, kuri garantēti ar nodrošinājumiem, kas atspoguļoti grāmatvedības ierakstos, ja nodrošinājumi ir apgrūtināti;

6. Prasījumi, kuri nodrošināti ar ķīlu, kas reģistrēta publiskos dokumentos, attiecībā uz ieķīlātiem aktīviem vai tiesībām, kas ir kreditora vai trešās personas rīcībā.

Īpaša prioritāte attiecas tikai uz to prasījuma daļu, kas nepārsniedz attiecīgās garantijas vērtību, kura reģistrēta kreditoru sarakstā. Prasījuma summa, kas pārsniedz summu, kurai piešķirta īpaša prioritāte, tiek klasificēta atbilstoši tā būtībai.

B) Prasījumi ar vispārēju prioritāti (280. pants) ietver turpmāk aprakstītos prasījumus:

1. Algas prasījumi, kuriem nav īpašas prioritātes un kuru summa atbilst trīskāršas minimālās garantētās starpprofesiju algas reizinājumam ar neapmaksāto dienu skaitu; kompensācijas par līgumu izbeigšanu, kuru apmērs atbilst oficiāli noteiktajam minimumam, kas aprēķināts, pamatojoties uz ne vairāk kā trīskāršu minimālās garantētās starpprofesiju algas apmēru; kompensācijas saistībā ar negadījumiem darbavietā vai arodslimībām, kas radušās pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas;

2. Summas, kuras atbilst nodokļu un sociālā nodrošinājuma ieturējumiem, ko parādnieks ir parādā saskaņā ar juridisko pienākumu;

3. Sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas radušies fizisku personu prasījumi saistībā ar pašnodarbinātā darbu un autoru prasības saistībā ar tādu darbu izmantošanas tiesību nodošanu, kuriem piemēro intelektuālā īpašuma aizsardzību;

4. Nodokļu prasījumi un citi publisko tiesību prasījumi, kā arī sociālā nodrošinājuma prasījumi, kuriem nav īpašas prioritātes. Prioritārās tiesības var piemērot līdz 50 % no nodokļu administrēšanas iestādes kopējiem prasījumiem un sociālā nodrošinājuma sistēmas kopējiem prasījumiem;

5. Prasījumi saistībā ar ārpuslīgumisku civiltiesisko atbildību;

6. Prasījumi, kas izriet no jauniem skaidras naudas ienākumiem, kuri radušies refinansēšanas līguma ietvaros un atbilst 71. panta 6. punkta nosacījumiem, tādu summu apmērā, kas netiek atzītas par prasījumiem pret maksātnespējīgā parādnieka mantu;

7. Līdz 50 % summas tāda kreditora prasījumiem, kas pieteicies maksātnespējas procesam, ja prasījumi netiek uzskatīti par pakārtotiem.

C) Pakārtoti prasījumi ir aprakstīti 281. pantā; tie ir:

1. Prasījumi, par kuriem paziņots novēloti, izņemot gadījumus, kad tie attiecas uz prasījumiem, kas atzīti piespiedu kārtā vai tiesas nolēmumu rezultātā;

2. Prasījumi, kas, pamatojoties uz līgumu, ir pakārtoti;

3. Prasījumi par papildmaksām un procentiem;

4. Naudas sodu un līgumsodu prasījumi;

5. Prasījumi, ko uztur personas, kurām ir īpašas attiecības ar parādnieku, atbilstīgi likumā noteiktajiem nosacījumiem;

6. Prasījumi, kas rodas saistībā ar atcelšanas prasībām, jo tiek atzīts, ka persona apstrīdētajā aktā ir rīkojusies pretrunā labticības principiem;

7. Prasījumi, kas izriet no līgumiem ar savstarpējām saistībām vai — atjaunošanas gadījumā — nosacījumā paredzētajās situācijās.

13.1. Prasījumu apmaksa

Īpašas prioritātes prasījumu apmaksai tiek izmantoti ar procesu saistītie aktīvi un tiesības, kam var piemērot gan individuālu, gan kolektīvu izpildi. Attiecībā uz šiem prasījumiem ir īpaši noteikumi, ar kuriem administratoram ir ļauts apmaksāt tos no maksātnespējīgā parādnieka mantas, nepārdodot konkrētus aktīvus, noņemot apgrūtinājumus. Aktīvus var arī pārdot, saglabājot ķīlu, tādējādi pircējam uzņemoties parādnieka saistības. Attiecībā uz šo aktīvu pārdošanu likuma 429. pantā un turpmākajos pantos ir paredzēti īpaši noteikumi.

Vispārējas prioritātes prasījumi tiek apmaksāti to secībā un proporcionāli katrā kategorijā. Pēc tam tiek apmaksāti nenodrošināti prasījumi, bet pēc administratora pieprasījuma un noteiktos apstākļos tiesnesis var mainīt apmaksas secību. Nenodrošināti prasījumi tiek apmaksāti proporcionāli, ņemot vērā maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvu likviditāti.

Pakārtoti prasījumi tiek apmaksāti pēdējie, ievērojot 309. pantā paredzēto kārtību.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

14.1. Reorganizācijas process

Reorganizācijas process” var apzīmēt divas dažādas situācijas: kreditoru vienošanos kā maksātnespējas procesa izbeigšanas veidu un parādnieka iespēju izvairīties no maksātnespējas procesa, noslēdzot ar kreditoriem vienošanos par parāda reorganizāciju vai pārstrukturēšanu. Abas situācijas reglamentē Maksātnespējas likums.

A) Kreditoru vienošanās

Pēc maksātnespējas procesa sākotnējā posma, kad ir galīgi noteikti procesam pakļautie aktīvi un parādnieka saistības, ir divi iespējamie risinājumi: kreditoru vienošanās vai likvidācija. Kreditoru vienošanās panākšanai ir lielāks spēks, jo likumā ir noteikts, ka vienmēr ir jānodrošina vienošanās posms, ja vien parādnieks nav pieprasījis likvidācijas procesu.

Vai nu parādnieks, vai kreditors, kura prasījumi pārsniedz vienu piektdaļu parādnieka saistību, var iesniegt vienošanās priekšlikumu, kad sākotnējais posms ir beidzies. Parādniekam ir ļauts iesniegt agrīnu vienošanās priekšlikumu arī ātrāk, lai gan dažiem parādniekiem šādas iespējas nav (parādnieki, kas notiesāti par noteiktu noziegumu izdarīšanu, un tie, kuri neiesniedz gada pārskatu, kad tas ir jādara).

Agrīna vienošanās priekšlikuma mērķis ir panākt ātru parādnieka un tā kreditoru vienošanos, neizsmeļot visus maksātnespējas procesa posmus. Lai priekšlikums tiktu apstrādāts, tas ir jāparaksta noteiktai kreditoru procentuālajai daļai. Kad priekšlikums ir iesniegts, administratoram un pārējiem kreditoriem tas ir jāizvērtē un jāparaksta; ja tiek panākts nepieciešamais vairākums, tiesnesis izdod spriedumu, ar ko iesniegtā vienošanās tiek apstiprināta.

Vienošanās posma normāla norise sākas ar tiesas nolēmumu, ar ko tiek izbeigts sākotnējais posms; tajā tiesnesis nosaka kreditoru tikšanās datumu, taču, ja kreditoru skaits pārsniedz 300, šis process var notikt rakstiski. Šajā brīdī sākas periods, kurā parādnieks un kreditori var iesniegt savus vienošanās priekšlikumus, kuros jābūt iekļautam minimālajam pamata saturam. Ja tie atbilst visiem nosacījumiem, tiesnesis pieņem priekšlikumus un tie tiek nosūtīti administratoram izvērtēšanai.

Kreditoru tikšanos vada tiesnesis, un, lai to varētu uzskatīt par likumīgi notikušu, uz to jāierodas kreditoriem, kas pārstāv vairāk nekā pusi nenodrošināto prasījumu. Parādniekam un administratoram tā ir jāapmeklē obligāti. Tikšanās laikā tiek apspriesti vienošanās priekšlikumi, par tiem tiek balsots, un, lai tos apstiprinātu, atkarībā no to satura ir jāiegūst balsu vairākums, kas paredzēts likuma 124. pantā. Pēc tam tiesnesis izdod spriedumu, ar ko tiek apstiprināts tikšanās laikā pieņemtais priekšlikums, turklāt pirms tam ir procedūra administratoram un kreditoriem, kuri nav apmeklējuši tikšanos vai kuriem liegtas tiesības apstrīdēt priekšlikumu.

Vienošanās stājas spēkā dienā, kad ir izdots spriedums, ar ko tā ir apstiprināta, un no tā brīža maksātnespējas procesa nosacījumi vairs nav spēkā un to vietā stājas spēkā vienošanās nosacījumi. Arī administrators beidz pildīt savu lomu.  Vienošanās ir saistoša parādniekam un nenodrošināto un pakārtoto prasījumu kreditoriem, kā arī prioritārajiem kreditoriem, kas ir balsojuši par vienošanos. Atkarībā no apstiprinājumā panāktā vairākuma tā var būt saistoša arī prioritārajiem kreditoriem. Kad vienošanās ir īstenota, tiesnesis paziņo šo faktu un uzdod maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Ja vienošanās netiek ievērota, jebkurš kreditors var pieprasīt, lai tiesnesis konstatē noteikumu neievērošanu.

B) Parāda reorganizācija ar refinansēšanas līgumiem nolūkā novērst maksātnespējas procesu

Kopš Maksātnespējas likuma publicēšanas gūtā pieredze ir ļāvusi atklāt maksātnespējas procesa nespēju nodrošināt uzņēmējdarbības nepārtrauktību, pamatojoties uz risinājumu, par ko panākta vienošanās. Tādēļ ar Komisijas 2014. gada 12. marta ieteikumu par jaunu pieeju neveiksmīgai darījumdarbībai un maksātnespējai dalībvalstis tika mudinātas pieņemt pasākumus, lai izvairītos no maksātnespējas procesa, slēdzot refinansēšanas līgumus starp parādnieku un kreditoriem. Maksātnespējas likuma jaunākajās reformās Spānijas likumdevējs šajā jomā ieviesa četrus pasākumu veidus: a) tika izveidota iepriekšējas paziņošanas sistēma, lai parādnieks varētu informēt komerctiesas tiesnesi par to, ka tas ir sācis sarunas ar saviem kreditoriem nolūkā panākt refinansēšanas vienošanos, kas noteiktos gadījumos un uz noteiktu laiku atceļ pienākumu pieteikt maksātnespējas procesu un ļauj apturēt individuālas izpildes prasības; b) tika izveidoti aizsargmehānismi, lai aizsargātu refinansēšanas līgumus pret atcelšanas prasībām; c) tika ieviesta refinansēšanas līgumu oficiālas apstiprināšanas procedūra, lai stiprinātu tās ietekmi; d) tika noteikti stimulēšanas pasākumi parādsaistību kapitalizācijai. Šajā sadaļā aprakstīts Maksātnespējas likuma ceturtajā papildu noteikumā izklāstītais regulējums attiecībā uz refinansēšanas līgumu apstiprināšanu tiesā.

Tiesa var apstiprināt refinansēšanas līgumus, kurus parakstījuši kreditori, kas pārstāv vismaz 51 % finanšu saistību. Likumā ir paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz finanšu saistību procentuālās daļas aprēķināšanu un sindicētiem aizdevumiem.

Šajā procesā parādnieks vai kreditori iesniedz pieteikumu, kam pievienots revidenta apliecinājums par katrā gadījumā nepieciešamā vairākuma dalību, ņemot vērā vēlamo aizsardzības līmeni; minimālā finanšu saistību procentuālā daļa ir 51 %.  Tiesnesis izskata pieteikumu un, ja tas tiek pieņemts, izdod rīkojumu par individuālas izpildes prasību apturēšanu apstiprināšanas procedūras laikā.

Kad apstiprinājuma rīkojums ir publicēts, sākas 15 dienu periods, kurā finanšu kreditori ar atšķirīgu viedokli var to apstrīdēt. Vienīgais apstrīdēšanas pamatojums ir formālu prasību neievērošana vai pieprasītā kompromisa nesamērīgais raksturs. Apstrīdēšanas lietas izskata maksātnespējas blakusprocesā, kurā iesaistīts parādnieks un pārējie kreditori, kuri ir noslēguši vienošanos, un tiek izdots neapstrīdams spriedums. Ir arī skaidri noteikts, ka attiecībā uz tiesas apstiprinātas vienošanās nosacījumiem, kas ir spēkā no nākamās dienas pēc sprieduma publicēšanas valsts oficiālajā vēstnesī, tiesnesis var uzdot atcelt jebkādu apķīlājumu, kas veikts individuālas izpildes procesā attiecībā uz parādiem, kurus skar refinansēšanas līgums.

Tiesas apstiprinājuma būtība nav tikai paplašināt saskaņotā pagarinājuma nosacījumus, novirzoties no principa par līgumu relativitāti. Vispārējā būtība ir aizsardzība pret atcelšanas prasībām, taču nosacījumu paplašināšana, attiecinot tos uz kreditoriem ar atšķirīgu viedokli, ir atkarīga no atbalsta īpatsvara. Tādējādi: a) tiek likvidēta nodrošinātu kreditoru aizsardzība; b) vienošanās nosacījumus pielāgo, pamatojoties uz apstiprinājumā iegūto vairākumu un ņemot vērā to, vai prasījums ir vai nav faktiski nodrošināts.

Kreditori ar finanšu prasījumiem, kuri nav parakstījuši vienošanos, bet kurus ietekmē tiesas apstiprinājums, saglabā tiesības uz tiem prasījumiem, par kuriem tie kopā ar parādnieku ir solidāri atbildīgi, un uz garantijām un garantijas devējiem, kuri nedrīkst atsaukties uz refinansēšanas līguma pieņemšanu vai tiesas apstiprinājuma ietekmi. Kas attiecas uz finanšu kreditoriem, kuri ir parakstījuši vienošanos, tās noteikumu saglabāšana attiecībā uz garantijām vai garantijas devējiem ir atkarīga no tā, par ko ir panākta vienošanās to attiecīgajās juridiskajās attiecībās.

Jebkurš kreditors neatkarīgi no tā, vai tas ir parakstījis vienošanos, maksātnespējas blakusprocesā var pieprasīt to apstiprinājušajam tiesnesim konstatēt noteikumu neievērošanu. Spriedums nav pārsūdzams. Ja tiek konstatēta noteikumu neievērošana, kreditori var rosināt maksātnespējas procesu vai sākt individuālas izpildes procesu.

Ja attiecībā uz prasījumiem, kurus skar vienošanās, tiek pieprasītas nodrošinājuma tiesības un ja vien nav panākta cita vienošanās, kreditors var pārņemt savā īpašumā summas, kas iegūtas noteiktos apstākļos.

14.2. Atbrīvojums no neapmaksātiem prasījumiem parādniekiem, kas ir fiziskas personas

Ar 2015. gada 28. jūlija Likumu Nr. 25/2015 Maksātnespējas likuma jaunajā 178.bis pantā tika ieviests tā sauktais “otrās iespējas” mehānisms.

Šis nosacījums atbrīvo fiziskas personas no 178. panta 2. punkta vispārējā noteikuma, kurā paredzēts, ka gadījumā, ja maksātnespējas process tiek izbeigts likvidācijas vai procesam pakļauto aktīvu nepietiekamības dēļ, parādnieki, kas ir fiziskas personas, ir atbildīgi par atlikušo prasījumu apmaksu.

Šāda atbrīvojuma izmantošanas priekšnosacījums ir tas, ka parādnieks rīkojies labticīgi, atbilstoši šādiem nosacījumiem:

1) maksātnespēja nav pasludināta par vainu apstiprinošu;

2) parādnieks nav notiesāts ar galīgu spriedumu saistībā ar noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, krāpniecību vai amatpersonas noziegumu, viltošanu, noziegumiem pret nodokļu administrēšanas iestādi un sociālā nodrošinājuma sistēmu vai darbinieku tiesībām 10 gadu laikā pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas;

3) ievērojot 231. pantā noteiktās prasības, parādnieks ir noslēdzis vai vismaz mēģinājis noslēgt ārpustiesas vienošanos par atmaksu;

4) parādnieks ir pilnībā atmaksājis prasījumus pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un prioritāros maksātnespējas prasījumus un, ja viņš nav mēģinājis panākt ārpustiesas vienošanos par atmaksu, vismaz 25 % nenodrošināto maksātnespējas prasījumu;

5) alternatīvi iepriekšējam punktam:

i) parādnieks iesniedz atmaksas plānu;

ii) parādnieks ir ievērojis pienākumus sadarboties ar tiesnesi un administratoru;

iii) parādniekam nav piemērots atbrīvojums pēdējo 10 gadu laikā;

iv) četru gadu laikā pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas parādnieks nav noraidījis darba piedāvājumu, kas atbilst viņa spējām;

v) pieteikumā par atbrīvošanu no neatmaksātajiem prasījumiem parādnieks nepārprotami piekrīt, ka viņa atbrīvojums tiks reģistrēts īpašā Publiskā maksātnespējas reģistra sadaļā, kurā tas būs iekļauts piecus gadus.

Šā atbrīvojuma piemērošanai ir nepieciešams, lai process ir sākts pēc parādnieka pieprasījuma un tajā piedalās administrators un procesā iesaistītie kreditori. Parādniekam ir jāiesniedz atmaksas plāns attiecībā uz prasījumiem, kuriem nepiemēro atbrīvojumu, un šādi prasījumi ir jāatmaksā ne vēlāk kā piecu gadu laikā.

Kad ir pagājis atmaksas plāna izpildes termiņš, maksātnespējas tiesnesis, neatceļot atbrīvojumu, pēc parādnieka pieprasījuma izdod rīkojumu par galīgu atbrīvojumu no prasījumiem, kas maksātnespējas procesā nav atmaksāti. Atkarībā no lietas apstākļiem un pēc kreditoru uzklausīšanas tiesnesis var arī noteikt galīgu atbrīvojumu no neatmaksātajiem prasījumiem tādiem parādniekiem, kuri nav pilnībā izpildījuši atmaksas plānu, bet piecu gadu laikā kopš pagaidu atbrīvojuma piemērošanas tā izpildei ir piešķīruši vismaz pusi saņemto ienākumu (un tie nav uzskatāmi par neapķīlājamiem ienākumiem) vai ceturto daļu šādu ienākumu, ja parādnieks atbilst tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem par tādu hipotēkas ņēmēju aizsardzību, kuriem trūkst resursu attiecībā uz ģimenes ienākumiem un īpaši grūtiem ģimenes apstākļiem.

Atbrīvojumu piemēro visiem nenodrošinātiem un pakārtotiem prasījumiem, kas maksātnespējas procesa izbeigšanas dienā nav izpildīti, izņemot publisko tiesību un uzturlīdzekļu prasījumus. Īpašas prioritātes prasījumu gadījumā atbrīvojums attiecas uz to prasījumu daļu, ko nav bijis iespējams apmierināt, piemērojot nodrošinājumu.

Atbrīvojumu var atcelt pēc jebkura maksātnespējas procesā iesaistītā kreditora pieprasījuma, ja tiek pierādīts, ka parādniekam piecu gadu laika pēc tā piemērošanas ir bijuši nedeklarēti ienākumi, aktīvi vai tiesības.

Atcelšana ir iespējama arī tad, ja atmaksas plāna izpildei paredzētajā periodā: a) parādnieks nonāk situācijā, kurā saskaņā ar 178.bis panta 3. punktu atbrīvojums no neatmaksātajiem prasījumiem nav iespējams; b) attiecīgos gadījumos pienākums atmaksāt parādus, kuriem nepiemēro atbrīvojumu, netiek ievērots atbilstoši atmaksas plāna saturam; vai c) parādnieka finansiālais stāvoklis ievērojami uzlabojas saistībā ar mantojumu, legātu, ziedojumu vai laimestu, tādējādi sniedzot parādniekam iespēju atmaksāt visus nesamaksātos parādus, neietekmējot uzturēšanas saistības.

Ja tiesnesis uzdod atcelt atbrīvojumu, kreditori pilnībā atgūst savas tiesības ierosināt prasības pret parādnieku, lai izpildītu prasījumus, kas maksātnespējas procesa izbeigšanas brīdī nav atmaksāti.

14.3. Maksātnespējas procesa izbeigšana

Maksātnespējas procesa izbeigšanas iemesli ir uzskaitīti Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 465. pantā. Parasti maksātnespējas procesu izbeidz šādu iemeslu dēļ:

a) provinces tiesa (Audiencia Provincial) atceļ maksātnespējas rīkojumu;

b) tiek paziņots par vienošanās izpildi;

c) ir apstiprināts, ka procesam pakļauto aktīvu apmērs nav pietiekami liels, lai atmaksātu prasījumus pret maksātnespējīgā parādnieka mantu;

d) ir apstiprināta visu atzīto prasījumu atmaksa vai kreditoru prasību pilnīga apmierināšana citā veidā;

e) kad sākotnējais posms ir beidzies, visi kreditori izbeidz procesu vai izstājas no tā.

Izbeigšana ir jāapstiprina tiesnesim, savukārt iesaistītās personas var to apstrīdēt. Ir īpaši noteikumi par maksātnespējas procesa izbeigšanu parādnieka aktīvu nepietiekamības dēļ, kad ir jāatmaksā prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu. To var apliecināt ar paša parādnieka pieteikumu procesa sākšanai, un tādā gadījumā tiesnesis pasludina maksātnespējas procesa sākšanu un izbeigšanu vienā nolēmumā un vienā un tajā pašā laikā.

Kad tiek pasludināta maksātnespējas procesa izbeigšana, visi ierobežojumi attiecībā uz parādnieka pilnvarām zaudē spēku. Likumā ir paredzēti īpaši noteikumi, saskaņā ar kuriem parādnieku, kas ir fiziska persona, var atbrīvot no tādu prasījumu atmaksas, kuri nav apmierināti maksātnespējas procesa laikā. Prasības šim atbrīvojumam ir noteiktas 486. pantā un turpmākajos pantos. Priekšnosacījums ir tāds, ka parādnieks rīkojies labticīgi, un viņam ir jāizpilda noteikti pienākumi. Atbrīvojumam piesakās pats parādnieks, un savu viedokli var izteikt gan administrators, gan kreditori. Atbrīvojumu var atcelt noteiktos gadījumos, piemēram, ja parādnieka finansiālais stāvoklis uzlabojas vai ja parādnieks neievēro atmaksas plānu, ko tas ir apņēmies pildīt, lai atmaksātu parādus, kuriem nepiemēro atbrīvojumu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Ja juridisku personu maksātnespējas process tiek izbeigts likvidācijas dēļ, tās zaudē savu juridiskās personas statusu.

Ja process tiek izbeigts tāpēc, ka ir īstenota vienošanās, kreditoru prasījumi tiek atmaksāti saskaņā ar vienošanās nosacījumiem. Prioritāri kreditori, kuri nav parakstījuši kreditoru vienošanos, noteiktos apstākļos var turpināt vai ierosināt individuālas izpildes procesu.

Kreditoru vienošanās īstenošanas laikā parādnieks var arī zaudēt savu juridiskās personas statusu strukturālu izmaiņu dēļ, kā rezultātā saistības uzņemas jauns uzņēmums vai iegūstošais uzņēmums.

Ja parādnieks ir fiziska persona, maksātnespējas procesa izbeigšana likvidācijas vai aktīvu nepietiekamības dēļ nozīmē, ka kreditori var ierosināt individuālas izpildes procesu pret parādnieku, ja vien parādnieks nav atbrīvots no neizpildīto prasījumu atmaksas saskaņā ar 178.bis pantu.

15.1. Maksātnespējas procesa atsākšana

Ja maksātnespējas rīkojums ir izdots par parādnieku, kurš ir fiziska persona, piecu gadu laikā pēc iepriekšējā maksātnespējas procesa izbeigšanas saistībā ar likvidāciju vai aktīvu nepietiekamību, šī darbība tiek uzskatīta par iepriekšējā procesa atsākšanu.

Ja parādnieki ir juridiskas personas un iepriekšējais process ir izbeigts saistībā ar likvidāciju vai aktīvu nepietiekamību, maksātnespējas procesa atsākšanu uzdod tā pati tiesa, kas izskatīja sākotnējo procesu, tas tiek izskatīts tā paša procesa ietvaros un ietver tikai vēlāk radušos aktīvu un tiesību likvidācijas posmu.

Nākamajā gadā pēc datuma, kurā izdots nolēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu saistībā ar aktīvu nepietiekamību, kreditori var pieteikt procesa atsākšanu ar mērķi ierosināt atgūšanas prasību, norādot konkrētās ierosināmās prasības vai rakstiski sniedzot būtiskus faktus, kas liecina par vainu apstiprinošu maksātnespēju, izņemot gadījumus, kad spriedums ir izdots par maksātnespējas klasifikāciju izbeigtā maksātnespējas procesā.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 242. pantu visi juridiskie izdevumi saistībā ar maksātnespējas procesa pieteikumu un virzību ir prasījumi pret maksātnespējīgā parādnieka mantu. Konkrēti, tie ietver visus prasījumus, kas izriet no juridiskajām izmaksām un izdevumiem maksātnespējas procesa pieteikšanai un uzsākšanai, piesardzības pasākumu apstiprināšanai, likumā paredzētu nolēmumu publicēšanai un parādnieka un administratora klātbūtnei un pārstāvībai visā maksātnespējas procesā un blakusprocesā, kad attiecīgo personu klātbūtne ir juridiski saistoša vai ir maksātnespējīgā parādnieka mantas interesēs, līdz stājas spēkā vienošanās vai līdz maksātnespējas process tiek izbeigts, izņemot prasījumus, kas izriet no tiesas nolēmumu pārsūdzībām, ja tie tiek pilnīgi vai daļēji noraidīti ar īpašu rīkojumu segt izdevumus.

Par prasījumiem pret maksātnespējīgā parādnieka mantu saskaņā ar 84. panta 2. punkta 3. apakšpunktu uzskata arī juridiskās izmaksas un izdevumus, kas izriet no parādnieka, administratora un likumīgo kreditoru klātbūtnes un pārstāvības procesā, kas maksātnespējīgā parādnieka mantas interesēs turpinās vai tiek sākts saskaņā ar šā likuma saturu, izņemot nosacījumus, kas saistīti ar pieteikuma atsaukšanu, pieņemšanu, samaksu vai atsevišķu parādnieka aizstāvību, un attiecīgos gadījumos ievērojot likumā noteiktos apmēra ierobežojumus.

Ja maksātnespējas process tiek izbeigts maksātnespējīgā parādnieka aktīvu nepietiekamības dēļ, prasījumus attiecībā uz juridiskajām izmaksām un izdevumiem atmaksā pirms pārējiem prasījumiem pret maksātnespējīgā parādnieka mantu, izņemot darbinieku un uzturlīdzekļu prasījumus (473. pants).

Administratora atlīdzību sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas, un to nosaka tiesnesis saskaņā ar apstiprināto atlīdzību skalu; šobrīd joprojām ir spēkā atlīdzību skala, kas apstiprināta ar karaļa 2004. gada 6. septembra Dekrētu Nr. 1860/2004. Īpaši noteikumi attiecībā uz tās noteikšanu un spēkā esību ir paredzēti 84. pantā.

Likumā ir paredzēta iespēja iecelt administratora palīgus, kuru atalgojums arī ir noteikts attiecīgajā pantā.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Regulējums attiecībā uz atcelšanas prasībām maksātnespējas procesā ir iekļauts Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 226. pantā un turpmākajos pantos. Minētajos noteikumos ir veikti grozījumi, galvenokārt attiecībā uz refinansēšanas līgumu aizsargmehānismu būtību.

Likuma 226. pantā ir paredzēta juridiskā sistēma izmaksāto summu atgūšanas prasībām, pamatojoties uz vispārēju klauzulu pasludināt par “atceļamām” visas parādnieka darbības, kas “kaitē procesam pakļautajiem aktīviem”, neatkarīgi no tā, vai ir konstatēts “nodoms maldināt”. Atcelšanas seku aizsardzībai tiek paredzēts noteikts laika periods: divi gadi pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas dienas.

A) Atcelšanas periods

Likums ļauj izvēlēties noteikt konkrētu atcelšanas periodu: divi gadi, skaitot atpakaļ no maksātnespējas rīkojuma izdošanas dienas.

B) “Mantiska kaitējuma” jēdziens

Darbības, kuras parādnieks veicis periodā, kurā tās var atzīt par spēkā neesošām, ir atceļamas, ja tās kaitē procesam pakļautajiem aktīviem. Pusei, kura izvirza sūdzību, ir pietiekoši jāpierāda mantiskais kaitējums. Tomēr, ņemot vērā grūtības, kas parasti ir saistītas ar kaitējošo darbību pierādīšanu, ar Maksātnespējas likumu ir atvieglota lietu ierosināšana, nosakot prezumpciju kopumu.  Kā jau tas ir citās tiesību jomās, prezumpcija var būt neapstrīdama vai apstrīdama. Proti: a) uzskata, ka mantisks kaitējums ir neapstrīdams divos gadījumos: i) ja aktīvi atsavināti bez atlīdzības, izņemot ziedojumus izmantošanai; ii) ja veikti maksājumi un citas darbības, lai segtu saistības, kuru atmaksas termiņš iestājas pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas, ja vien tās nav nodrošinātas ar nodrošinājumu (šādā gadījumā pieņem pierādījumus, kas apliecina pretējo); b) uzskata, ka mantisks kaitējums ir apstrīdams trīs gadījumos: i) ja aktīvi atsavināti pret maksājumu personām, kurām ir īpašas attiecības ar maksātnespējīgo parādnieku; ii) ja izveidots mantas apgrūtinājums par labu jau esošām saistībām vai jaunām saistībām, kuras radušās, aizstājot iepriekšējās; iii) ja veikti maksājumi vai citas darbības tādu saistību segšanai, kuras nodrošinātas ar nodrošinājumu un kuru atmaksas termiņš iestājas pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas.

C) Procedūra

Tiesības izvirzīt atcelšanas prasības maksātnespējas procesā ir administratoram. Taču ar mērķi aizsargāt kreditorus pret administratoru bezdarbību likumā ir paredzētas pakārtotas jeb otrās pakāpes tiesības kreditoriem, kuri ir rakstiski pieprasījuši administratoram izvirzīt atcelšanas prasību, ja divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma administrators nav izvirzījis prasību. Likumā ir iekļauti noteikumi ar mērķi nodrošināt to, ka administratori efektīvi pilda savu lomu gādāt par to, ka procesam pakļautie aktīvi netiek atsavināti. Attiecībā uz prasībām pret refinansēšanas līgumiem ekskluzīvas tiesības ir administratoram, izņemot pakārtotas tiesības.

Lai aizsargātu refinansēšanas līgumus, ir īpaši noteikumi, kas izriet no neseniem tiesību normu grozījumiem, kuros noteikti aizsargmehānismi, kas neļauj pret šiem līgumiem (kas apstiprināti noteiktos apstākļos) vērst atcelšanas prasības (Maksātnespējas likuma pārstrādātās redakcijas 604. pants).

Lapa atjaunināta: 28/10/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja - Francija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Uz personu, kas veic komercdarbību vai nodarbojas ar amatniecību, lauksaimnieku, citu fizisku personu, kas ir pašnodarbināta, tostarp tādu brīvo profesiju pārstāvjiem, kuras reglamentē tiesību vai normatīvs akts vai kurām ir aizsargāts nosaukums, kā arī uz privāto tiesību subjektu var attiekties aizsardzības (procédure de sauvegarde), reorganizācijas tiesas uzraudzībā (procédure de redressement judiciaire) vai likvidācijas tiesas ceļā (procédure de liquidation judiciaire) procedūras.

Maksātnespējas procesu ir iespējams uzsākt individuālam komersantam (auto-entrepreneur).

Aizsardzības procesu var uzsākt tikai personai, kas veic saimniecisko darbību. Reorganizācijas tiesas uzraudzībā vai likvidācijas tiesas ceļā gadījumā persona var jau būt izbeigusi darbību procedūras uzsākšanas laikā.

Privāto tiesību subjekti, kam var uzsākt maksātnespējas procesu, ietver komerciālus uzņēmumus, bezpeļņas uzņēmumus, ekonomisko interešu grupas, biedrības, arodbiedrības, profesionālās vai nozaru biedrības un uzņēmumu padomes.

Maksātnespējas procesu nevar uzsākt privāttiesību grupējumiem, kam nav juridiskas personas statusa, piemēram, kopuzņēmumiem vai izveides posmā esošiem uzņēmumiem.

Tāpat izņēmums attiecas arī uz visām juridiskajām personām, kuru darbību reglamentē publiskās tiesības.

Paātrinātā aizsardzības un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Parādnieks var izmantot paātrināto aizsardzības procedūru (procédure de sauvegarde accélérée) vai paātrināto finansiālās aizsardzības procedūru (procédure de sauvegarde financière accélérée), ja revidents ir apliecinājis parādnieka pārskatus vai ja tos ir sagatavojis grāmatvedis un ja parādnieks nodarbina vairāk nekā 20 darbiniekus vai apgrozījums, neskaitot nodokļus, ir lielāks par EUR 3 miljoniem, vai bilances kopsumma ir lielāka par EUR 1,5 miljoniem. Parādniekiem, kas ir sagatavojuši konsolidētus pārskatus, ir pieejama arī paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Aizsardzības procedūru uzsāk, ja parādniekam ir radušies nepārvarami sarežģījumi, taču tas vēl nav sasniedzis posmu, kad pārtrauc veikt maksājumus.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru uzsāk, ja parādnieks ar tam pieejamajiem līdzekļiem nespēj pildīt īstermiņa saistības un ir sasniedzis maksājumu pārtraukšanas posmu.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā mērķis ir saglabāt uzņēmējdarbību un darbvietas un dzēst saistības. Uzņēmuma vadītājam šī procedūra ir jāpieprasa 45 dienās no maksājumu pārtraukšanas dienas.

Likvidācijas tiesas ceļā procedūru ierosina, kad uzņēmums ir sasniedzis maksājumu pārtraukšanas posmu un reorganizācija tiesas uzraudzībā ir acīmredzami neiespējama.

Tikai parādnieks var pieprasīt aizsardzības procedūras uzsākšanu.

Turpretim reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru vai likvidācijas tiesas ceļā procedūru var pieprasīt ne vien parādnieks, bet arī kreditors vai prokurors, ar nosacījumu, ka nenotiek izlīguma procedūra (procédure de conciliation — pirmsmaksātnespējas procedūra).

Spriedums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu stājas spēkā tā datumā, proti, no pasludināšanas dienas plkst. 00.00.

Par uzsākšanas spriedumu parādniekam paziņo astoņu dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, to paziņo arī maksātnespējas administratoriem un prokuratūrai, tostarp citās dalībvalstīs, kur parādniekam ir uzņēmums.

Spriedums stājas spēkā nekavējoties attiecībā uz visiem apsvērumiem.

Piecpadsmit dienās no sprieduma pieņemšanas dienas uzsākšanas spriedums tiek reģistrēts komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā, tirdzniecības reģistrā vai īpašā reģistrā, ko ved apgabaltiesas reģistratūra.

Izraksts no sprieduma tiek iekļauts Bodacc (civiltiesisku un komerciālu paziņojumu oficiālajā laikrakstā) un juridisku paziņojumu reģistrā vietā, kur ir parādnieka juridiskā adrese vai uzņēmuma adrese.

Paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Pastāv arī paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra.

Paātrināto aizsardzības procedūru var uzsākt pēc tāda parādnieka pieprasījuma, kas ir uzsācis izlīguma procedūru un sniedz pierādījumus par tāda plāna projekta sagatavošanu, ar kura īstenošanu paredzēts nodrošināt uzņēmuma turpmāku darbību.

Tas, ka parādnieks ir pārtraucis maksājumu veikšanu, nerada šķēršļus paātrinātās aizsardzības procedūras uzsākšanai, ja vien šī situācija nav radusies vairāk nekā 45 dienas pirms ir iesniegts pieprasījums par izlīguma procedūras uzsākšanu.

Paātrināto finansiālās aizsardzības procedūru var uzsākt uz tādiem pašiem nosacījumiem kā paātrinātās aizsardzības procedūru un gadījumos, kad parādnieka pārskati liecina, ka tā parādi ļauj plānu pieņemt kreditoriem, kas ir kredītiestāžu komitejas dalībnieki.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas procedūra aptver visus parādnieka aktīvus.

Juridiskas personas gadījumā ir ietverti tikai šīs personas aktīvi.

Ja parādnieks ir individuālais uzņēmējs, procedūrā ir iesaistīta arī viņa personīgā manta.

Taču likumā noteikts, ka profesionāli kreditori nevar arestēt tāda individuālā uzņēmēja galveno dzīvesvietu, kas veic komerciālu, rūpniecisku darbību, nodarbojas ar amatniecību vai ir brīvas profesijas pārstāvis.

Izņēmuma no aresta deklarācija var attiekties uz citu zemi un ēkām, kas netiek izmantotas uzņēmējdarbības mērķiem. Šāda deklarācija, kurai ir jābūt notariāli apstiprinātai un publicētai, ir spēkā tikai attiecībā uz profesionāliem kreditoriem, kuru prasības rodas pēc publicēšanas.

Izņēmums attiecībā uz parādnieka galvenās dzīvesvietas arestu, ko veic profesionāli kreditori, ir paredzēts parādnieka un viņa ģimenes aizsardzībai.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Parādnieka ieguldījumu izslēgšana

Aizsardzība un reorganizācija tiesas uzraudzībā

Ja ir uzsākta aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra, parādnieka ieguldījumi netiek izslēgti, un parādnieks turpina vadīt savu uzņēmumu.

Aizsardzības procedūrā tiesa var iecelt administratoru, lai uzraudzītu parādnieku vai palīdzētu tam pārvaldīt uzņēmumu saskaņā ar tiesas spriedumā noteiktajām pilnvarām. Noteiktos gadījumos (uzņēmumā ir vismaz 20 darbinieku un apgrozījums, neskaitot nodokļus, ir vismaz EUR 3 miljoni) šāda iecelšana ir obligāta.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras laikā tiesa var arī iecelt administratoru (administrateur judiciaire), kas palīdz parādniekam pārvaldīt uzņēmumu vai daļēji vai pilnībā dara to pats parādnieka vietā. Iecelšana ir obligāta tādos pašos gadījumos kā aizsardzības procedūras gadījumā.

Likvidācija tiesas ceļā

Likvidācijas tiesas ceļā procedūrā parādniekam tiek atņemtas tiesības pārvaldīt savus līdzekļus un rīkoties ar tiem. Likvidators (liquidateur) izmanto savas tiesības un veic pasākumus saistībā ar parādnieka uzņēmuma aktīviem. Līdz ar to likvidators uzņemas parādnieka aktīvu pārvaldību.

Maksātnespējas administratori

Maksātnespējas administratori ir tiesas iecelti pārstāvji, kas ir prokuratūras uzraudzībā un ir reglamentētu profesiju pārstāvji.

Šiem specializētajiem profesionāļiem ir jābūt reģistrētiem valsts sarakstos un ir jāizpilda stingras prasības attiecībā uz atbilstību un labu reputāciju.

Tāpat var tikt ieceltas personas, kas nav reģistrētas šādos sarakstos, taču kurām ir nepieciešamā pieredze vai kvalifikācija saistībā ar konkrēto lietu.

Maksātnespējas administratorus ieceļ tiesa, uzsākot procedūru.

Maksātnespējas administratoriem saskaņā ar vispārējām tiesībām var rasties civiltiesiskā un krimināltiesiskā atbildība.

Administratoru amata atlīdzību nosaka pēc skalas, kas noteikta ar rīkojumu; šo atlīdzību saskaņā ar skalu tiesa piedzen no parādnieka.

Maksātnespējas administratoru un parādnieka tiesības

Tiesas iecelts administrators

Principā tiesa, kas uzsāk aizsardzības procedūru vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru, ieceļ administratoru, kura kandidatūru aizsardzības procedūrā var piedāvāt parādnieks vai prokuratūra.

Administrators nav jāieceļ obligāti, ja parādnieks nodarbina mazāk nekā 20 darbiniekus vai tā apgrozījums, neskaitot nodokļus, ir mazāks par EUR 3 miljoniem.

Paātrinātajā aizsardzības procedūrā un paātrinātajā finansiālās aizsardzības procedūrā administrators vienmēr ir jāieceļ obligāti.

Aizsardzības procedūrā parādnieka ieguldījumi netiek izslēgti, un parādnieks turpina rīkoties ar saviem aktīviem un pārvaldīt tos, ja vien tiesa nav lēmusi citādi.

Tiesas iecelts administrators (ja tāds tiek iecelts) saskaņā ar tiesas noteiktajām pilnvarām uzrauga parādnieku vai palīdz tam pārvaldīt uzņēmumu.

Reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā tiesas ieceltais administrators palīdz parādniekam pārvaldīt uzņēmumu vai daļēji vai pilnībā dara to pats parādnieka vietā.

Tiesas ieceltajam administratoram vai parādniekam ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu uzņēmuma tiesības pret tā parādniekiem, kā arī nepieciešamie pasākumi, lai saglabātu tā ražotspēju.

Tiesas ieceltam administratoram tiek piešķirtas īpašas pilnvaras, piemēram, ar savu parakstu izmantot tāda parādnieka bankas kontus, kuram ir liegta čeku izsniegšana, pieprasīt spēkā esošu līgumu darbības turpināšanu, kā arī īstenot nepieciešamo štatu samazināšanu.

Tiesas iecelts saņēmējs

Kopējā procedūrā tiesai ir obligāti jāieceļ saņēmējs (mandataire judiciaire).

Tā uzdevums ir pārstāvēt kreditorus un to kopējās intereses.

Saņēmējs sagatavo iesniegto prasījumu sarakstu, ietverot arī algu prasījumus, kā arī ierosinājumus par atzīšanu, noraidīšanu vai nodošanu kompetentajai tiesai un tad nodod sarakstu bankrotu tiesnesim.

Likvidators

Tiesa ieceļ likvidatoru ar likvidācijas tiesas ceļā rīkojumu.

Likvidatoram ir jāpārbauda prasījumi un jārealizē parādnieka aktīvi, lai veiktu maksājumus kreditoriem.

Tas veic darbinieku atlaišanu, kā arī var izvēlēties turpināt spēkā esošu līgumu darbību.

Likvidators pārstāv parādnieku, kura ieguldījumi ir izslēgti, un tādējādi izmanto lielāko daļu savu tiesību un veic lielāko daļu pasākumu saistībā ar šiem aktīviem likvidācijas tiesas ceļā procedūrā. No otras puses, tas nevar neizmantot parādnieka tiesības, kas nav finanšu tiesības.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Ieskaits ir veids, kā dzēst savstarpējās saistības zemākās summas apmērā.

To var izmantot tikai starp divām personām, kam ir simetriski savstarpējie prasījumi un parādi.

Tādējādi ieskaita rezultātā tiek īstenots ātrāks divpusējs maksājums par savstarpējiem prasījumiem.

Pēc būtības parādnieks nedrīkst apmaksāt prasījumus, kas radušies pirms tam, kad ir pieņemts spriedums par aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras uzsākšanu.

Taču aizliegums maksāt iepriekš radušos prasījumus nav piemērojams ar ieskaitu sedzamiem saistītiem prasījumiem. Savstarpēji vienāda veida prasījumi, kas izriet vai atvasināti no viena un tā paša līguma vai līgumu kopuma izpildes vai neizpildes, tiek uzskatāmi par saistītiem.

Ja pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu rodas prasījums, kas ir saistīts ar agrāk radušos prasījumu, to ir iespējams segt ar iepriekšējā prasījuma savstarpēju ieskaitu, ja vien iepriekšējais prasījums ir iesniegts.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Spēkā esošo līgumu darbības turpināšanas procedūra

Maksātnespējas procedūras uzsākšana neietekmē starp parādnieku un tā līgumpartneriem (piegādātājiem, klientiem) noslēgto līgumu spēkā esamību dienā, kad procedūra tiek uzsākta.

Spēkā esošs līgums ir tāds, kas pastāv vai tiek izpildīts laikā, kad procedūra ir uzsākta, kā arī secīgas izpildes līgums, kura spēkā esamība nav beigusies konkrētajā datumā, vai tūlītējas izpildes līgums, kas vēl nav izpildīts, bet ir jau noslēgts.

Konkrēti nosacījumi, kas attiecas uz spēkā esošiem līgumiem, nav piemērojami darba līgumiem.

Aizsardzība un reorganizācija tiesas uzraudzībā

Principā līgumu darbība turpinās automātiski.

Tādējādi līgumpartnerim jāpilda savas saistības, neskatoties uz to, ka parādnieks nav pildījis pienākumus pirms uzsākšanas sprieduma.

Par pakalpojumiem, kas sniegti pēc uzsākšanas sprieduma, šai pusei tiks samaksāts paredzētajā datumā.

Tikai tiesas ieceltais administrators var izmantot iespēju, kas balstīta uz sabiedrisko kārtību un ļauj tam pieprasīt līguma darbības turpināšanu, ar nosacījumu, ka tiek veikta samaksa par tam sniedzamajiem pakalpojumiem.

Ja nav tiesas iecelta administratora, parādnieks ar tiesas ieceltā saņēmēja piekrišanu var pieprasīt spēkā esošu līgumu izpildi.

Tiesas ieceltais administrators var arī izvēlēties izpildāmo līgumu izbeigt vai maksāt pa daļām, ja tiek konstatēts, ka nav pietiekami līdzekļu, lai izpildītu parādnieka saistības.

Līgumpartneris var oficiāli informēt tiesas ieceltu administratoru (vai parādnieku, ja administrators nav iecelts), lai lemtu par līguma nākotni.

Spēkā esošs līgums tiek izbeigts automātiski, ja tiesas iecelts administrators (vai parādnieks) nav atbildējis uz oficiālo paziņojumu viena mēneša laikā.

Šādi nosacījumi ir spēkā arī tad, ja netiek veikts maksājums un ja nav saņemta līgumpartnera piekrišana turpināt līgumattiecības.

Tāpat tiesas ieceltais administrators (vai parādnieks, ja administrators nav iecelts) var arī lūgt bankrota tiesnesim pasludināt spēkā esošu līgumu par izbeigtu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu parādnieku vai īstenotu tā sanāciju, ar nosacījumu, ka tādējādi netiek radīts pārmērīgs kaitējums līgumpartnera interesēm.

Likvidācija tiesas ceļā

Līdzīgi kā aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procesa laikā, būtībā tiek saglabāti visi spēkā esošie līgumi. Tādējādi līgumpartnerim jāpilda savas saistības, neskatoties uz to, ka parādnieks nav pildījis pienākumus pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu.

Par pakalpojumiem, kas sniegti pēc uzsākšanas sprieduma, tiks samaksāts paredzētajā datumā.

Tikai likvidators var pieprasīt spēkā esošu līgumu izpildi, sniedzot parādniekam apsolītos pakalpojumus.

Līgumpartneris var sniegt likvidatoram oficiālu paziņojumu, lai lemtu par līguma nākotni.

Līgums tiek izbeigts automātiski, ja likvidators nav atbildējis uz oficiālo paziņojumu viena mēneša laikā.

Šādi nosacījumi ir spēkā arī tad, ja parādnieka saistību izpilde ir saistīta ar naudas summas samaksu dienā, kad līgumpartneris ir informēts par likvidatora lēmumu neturpināt līgumu, kā arī maksājuma neizpildes gadījumā, ja līgumpartneris nepiekrīt turpināt līgumiskās attiecības.

Ja ir paredzētas citas darbības, nevis naudas summas samaksa, likvidators var arī lūgt bankrota tiesnesim pasludināt līgumu par izbeigtu, ja tas ir nepieciešams likvidācijas darbībām un ja līgumpartnera interesēm netiek radīts pārmērīgs kaitējums.

Spēkā esošo līgumu nodošana

Aizsardzības, kā arī reorganizācijas tiesas uzraudzībā vai likvidācijas tiesas ceļā gadījumā, ja tiek dots rīkojums pilnībā vai daļēji nodot saistības, tiesa var noteikt tos līgumus par īri, nomu vai preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kuri ir nododami, jo ir vajadzīgi uzņēmējdarbības turpināšanai.

Līgumpartneris, kura līgums šādi nav nodots, var lūgt bankrota tiesnesim pasludināt līgumu par izbeigtu, ja administrators, parādnieks (ja administrators nav iecelts) vai likvidators neprasa tā turpmāku izpildi.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespējas procedūras gadījumā kreditoriem ir pienākums izmantot savas tiesības pret parādnieku tikai maksātnespējas procedūras ietvaros un tie nedrīkst veikt individuālus pasākumus pret parādnieku, lai saņemtu maksājumu.

Spriedums par likvidācijas tiesas ceļā procedūras izbeigšanu, kas balstīts uz apsvērumiem par nepietiekamiem aktīviem, nenozīmē, ka parādnieki atgūst tiesības ierosināt individuālas procedūras pret parādnieku.

Šim noteikumam ir izņēmumi:

  • prasības, kas saistītas ar mantām, kas iegūtas no mantojuma, kurš radies likvidācijas tiesas ceļā procedūras laikā;
  • gadījumi, kad prasījums rodas no nodarījuma, kurā ir konstatēta parādnieka vaina, vai kad prasījums ir saistīts ar kreditora personiskajām tiesībām;
  • gadījumi, kad prasījums rodas no krāpnieciskām darbībām, kas veiktas, kaitējot sociālās aizsardzības institūcijām. Prasības krāpniecisko izcelsmi nosaka vai nu ar tiesas lēmumu, vai ar sodu, ko piemēro sociālās aizsardzības institūcija.

Tāpat kreditori atgūst tiesības ierosināt individuālas procedūras, ja:

  • ir pasludināts parādnieka personiskais bankrots;
  • parādnieks ir atzīts kā vainīgais par krāpnieciska bankrota veikšanu;
  • parādniekam attiecībā uz jebkuru no tā aktīviem vai juridiskai personai, kuru tas ir vadījis, iepriekš ir veikta likvidācijas tiesas ceļā procedūra, kas izbeigta nepietiekamu aktīvu dēļ mazāk nekā piecos gados pirms tādas procedūras uzsākšanas, kura attiecas uz parādnieku; parādniekam piecos gados pirms šīs dienas ir bijuši norakstīti parādi;
  • procedūra ir uzsākta kā teritoriālā procedūra Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām 3. panta 2. punkta izpratnē.

Turklāt krāpniecības gadījumā attiecībā uz vienu vai vairākiem kreditoriem tiesa atļauj jebkuram kreditoram atsākt individuālu procedūru pret parādnieku. Tiesa pieņem lēmumu, kad procedūra tiek pabeigta, pēc parādnieka, likvidatora un uzraugu uzklausīšanas vai atbilstošas uzaicināšanas. Tiesa pēc jebkuras ieinteresētās personas lūguma uz identiskiem nosacījumiem var pēc tam pieņemt lēmumu.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Spriedums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pārtrauc vai liedz ierosināt tādas prasības pret parādnieku, kuru mērķis ir saņemt naudas summas maksājumu vai atcelt līguma darbību, pamatojoties uz naudas summu maksājumu neveikšanu.

Tāpat tiek apturēta izpildes procedūra un saglabāšanas pasākumi.

Kreditoru pirms kopējās procedūras uzsākšanas ierosināta prasība tiek pārtraukta vai apturēta.

Līdz ar to tiek skarti visi iepriekšējie kreditori neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav nodrošināti.

Procedūras pārtraukšana un aizliegums ir piemērojams visām maksātnespējas procedūrām.

Nepabeigtās procedūras tiek pārtrauktas, līdz procesu virzošais kreditors ir nācis klajā ar savu prasījumu.

Pēc tam tās automātiski tiek atsāktas, taču vienīgi, lai apstiprinātu prasību un fiksētu tās apmēru, izslēdzot pret parādnieku vērstu spriedumu.

Citas tiesvedības un izpildes procedūras, kas nav minētas iepriekš, turpinās parādnieka novērošanas periodā pēc tiesas iecelta saņēmēja un tiesas iecelta administratora pievienošanas, ja tā pienākums ir palīdzēt parādniekam vai pārstāvēt to, vai pēc procedūras atsākšanas pēc tiesas iecelta saņēmēja vai tiesas iecelta administratora iniciatīvas.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra

Ar mērķi pieņemt aizsardzības pasākumu plānu ar kreditoriem tiek veiktas konsultācijas par maksājumu termiņiem vai parāda atlaišanu.

Tiesas iecelts administrators (vai parādnieks, ja administrators nav iecelts) nosūta priekšlikumus tiesas ieceltam saņēmējam, kas pārstāv kreditorus.

Tiesas ieceltais saņēmējs saņem piekrišanu — individuāli vai kopīgi — no katra kreditora, kas ir iesniedzis prasījumu.

Tiesas ieceltajam saņēmējam nav pienākuma konsultēties ar kreditoriem, kuru gadījumā plāna projektā nav mainīti maksājuma nosacījumi vai ir paredzēta pilna apmaksa skaidrā naudā, tiklīdz plāns ir apstiprināts vai prasījumi ir pieņemti.

Kreditoru komitejas

Ja parādnieka darbinieku skaits pārsniedz 150 darbiniekus, bet apgrozījums — EUR 20 miljonus, tiek izveidota kreditoru komiteja, kas pauž savu viedokli par saistību dzēšanas plānu projektiem. Tiesa var izlemt piemērot šos noteikumus arī zemāku robežvērtību gadījumā.

Kreditoru komitejas tiekas atsevišķās sapulcēs pa dažādām kreditoru kategorijām, lai iesniegtu priekšlikumus, ko tie varēs iztirzāt un par kuriem kopīgi lemt, t. i., mazākuma kreditoriem ir jāpiekrīt vairākuma kreditoru lēmumam.

Pastāv kredītiestāžu komiteja, kurā ietilpst finanšu uzņēmumi un kredīta vai līdzīgas iestādes, un komiteja, kas sastāv no galvenajiem preču vai pakalpojumu piegādātājiem. Ja ir iesaistīti obligāciju turētāji, tiek organizēta visu to kreditoru pilnsapulce, kas ir Francijā izdotu obligāciju turētāji, lai iztirzātu kreditoru komitejas pieņemto plāna projektu.

Tiesas iecelts administrators konsultējas ar kreditoru komitejām par plāna projektu, un tās balso par plāna pieņemšanu, pirms tiesa var pieņemt lēmumu.

Ja pastāv kreditoru komitejas, jebkurš kreditors, kas ir komitejas loceklis, var piedāvāt alternatīvas parādnieka iesniegtajam plāna projektam.

Tādējādi plāna projektu var izstrādāt parādnieks (iespējams, saņemot palīdzību no tiesas iecelta administratora) vai — reorganizācijas tiesas uzraudzībā gadījumā — administrators, kas saņēmis parādnieka palīdzību, taču tā var arī būt kreditoru-komitejas locekļu iniciatīva. Komiteju pieņemto plānu un, ja atsevišķs, plānu, ko atbalsta parādnieks vai administrators, var vienlaicīgi iesniegt tiesā.

Paātrinātā aizsardzības procedūra

Uzsākot paātrināto aizsardzības procedūru, ir obligāti jāizveido kreditoru komitejas — kredītiestāžu komiteja un preču un pakalpojumu piegādātāju komiteja —, kā arī attiecīgajā gadījumā obligāciju turētāju pilnsapulces.

Notiek individuālas apspriešanās ar kreditoriem, kas nav komiteju locekļi.

Paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Ja tiek uzsākta paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra, ir jāizveido tikai kredītiestāžu komiteja un attiecīgajā gadījumā obligāciju turētāju pilnsapulces.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Parādnieka aktīvus var realizēt, daļēji vai pilnībā nododot uzņēmējdarbību vai nododot aktīvus atsevišķi. Uz šiem darījumiem attiecas citi noteikumi.

Uzņēmējdarbības nodošanu pieprasa tiesa, to neveic maksātnespējas administrators.

Aizsardzības procedūras gadījumā uzņēmējdarbības nodošana var būt tikai daļēja. Reorganizācijas vai likvidācijas tiesas uzraudzībā procedūrā tā var būt daļēja vai pilnīga.

Šādos gadījumos tiesa pieņem lēmumu, kurā nosaka laikposmu, kurā pārņemšanas piedāvājumi ir jānosūta tiesas ieceltam saņēmējam, likvidatoram vai administratoram (ja tāds ir). Piedāvājumiem ir jābūt sagatavotiem rakstveidā un jāsatur obligāti vajadzīgā informācija.

Uz atsevišķu aktīvu nodošanas gadījumiem attiecas atšķirīgi noteikumi.

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā periodā parādnieks, ja tā ieguldījumi nav izslēgti, var turpināt viens pats rīkoties ar saviem aktīviem, ievērojot administratora atbildības jomas.

Ja atsavināšana, kas paredz aktīvu realizāciju, nav daļa no uzņēmuma ikdienas pārvaldības, pirms tam ir jāsaņem atļauja no bankrota tiesneša.

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna izpildes gaitā parādnieks atgūst pilnīgu kontroli pār saviem aktīviem.

Likvidācijas tiesas ceļā procedūrā likvidatoram aktīvu nodošanai ir jāsaņem bankrota tiesneša atļauja.

Nekustamo īpašumu pārdod ar tiesas rīkojumu. Bankrota tiesnesis nosaka minimālo cenu un pārdošanas darījuma pamatnosacījumus. Viņš var arī atļaut pārdošanu izsolē, ievērojot tiesneša noteikto minimālo cenu. Visbeidzot, tiesnesis var atļaut pārdošanu privātā kārtā par cenu un ar nosacījumiem, ko šis tiesnesis noteicis.

Tad likvidators sadala pārdošanas ieņēmumus atbilstoši kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtībai.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Visi prasījumi, kas radušies pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu, ir jāiesniedz neatkarīgi no to būtības vai veida: komerciāli, civiltiesiski, administratīvi (valsts kase, sociālās labklājības vai sociālās drošības iestādes) vai soda sankciju veidā (naudas sods). Nav būtiski, vai prasījums ir nenodrošināts vai privileģēts, vai tā izpildes termiņš ir nokavēts vai vēl nav pienācis, noteikts vai nosacījuma. Šie noteikumi neattiecas uz darbiniekiem.

Prasījumi, kas atbilstoši izriet pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu ar mērķi īstenot procedūru vai apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam tā uzņēmējdarbības veikšanai, tiek maksāti noteiktajā termiņā.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Visiem kreditoriem, kuru prasījumi rodas pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, ir jāiesniedz prasījumi tiesas ieceltam saņēmējam aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā vai likvidatoram likvidācijas procedūrā.

Prasījumi ir jāiesniedz divos mēnešos no dienas, kad spriedums par procedūras uzsākšanu ir juridiski publicēts.

Tāpat parādnieks var iesniegt kāda no saviem kreditoriem prasījumu uz tādiem pašiem nosacījumiem.

Tāpat ir jāiesniedz noteikti prasījumi, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu, prasījumi, kam nav privileģētu tiesību uz apmaksu, prasījumi par labu uzņēmumam, vai prasījumi, kas ir saistīti ar procedūras prasībām.

Iesniegtajā prasījumā ir jānorāda to summu apmērs, kurām ir iestājies termiņš un kurām termiņš vēl iestāsies, to apmaksas termiņi, privileģēto tiesību būtība vai esošais nodrošinājums, kā arī procentu aprēķināšanas nosacījumi.

Prasījums nav jāiesniedz kādā noteiktā formā. Iesniegumā ir nepārprotami jāpauž kreditora nolūks prasīt viņa prasījuma apmaksu, tikt iekļautam prasījumu sarakstā un piedalīties procedūrā.

Pēc parādnieka apsvērumu saņemšanas tiesas ieceltais saņēmējs sagatavo iesniegto prasījumu sarakstu, kā arī savus priekšlikumus par atzīšanu, noraidīšanu vai nodošanu kompetentajai tiesai.

Saraksts tiek nodots bankrota tiesnesim, un par to tiek paziņots tiesas ieceltajam administratoram.

Pirms prasījuma atzīšanas vai noraidīšanas bankrota tiesnesis pārbauda tā spēkā esamību, apmēru un būtību atbilstoši iesnieguma autora iesniegtajiem pierādījumiem un attiecīgajā gadījumā pierādījumiem, ko iesniedz uzklausītās personas un tiesas ieceltais saņēmējs.

Kreditoriem, kas noteiktajā termiņā nav iesnieguši savus prasījumus, tiek liegtas turpmākas tiesības, un tāpēc nevar piedalīties sadalē vai pieprasīt dividendes, ja tiek pieņemts plāns vai tiek realizēti parādnieka aktīvi, ja vien bankrota tiesnesis neatceļ liegumu.

Ja liegums tiek atcelts, viņi var piedalīties sadalēs, kas seko to pieteikumam.

Paātrinātā aizsardzības procedūra un paātrinātā finansiālās aizsardzības procedūra

Parādnieks sagatavo katra kreditora, kas piedalījies izlīguma procedūrā, iesniedzamo prasījumu sarakstu. Sarakstu apliecina parādnieka revidents, un to iesniedz tiesas kancelejā.

Tiesas iecelts saņēmējs katram kreditoram nosūta izrakstu no saraksta attiecībā uz šā kreditora prasījumu.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Privileģētam kreditoram ir garantijas, kas nodrošina prioritāru maksājumu salīdzinājumā ar pārējiem šā parādnieka parastiem, nenodrošinātiem kreditoriem, ja pret parādnieku ir uzsākta kolektīva procedūra.

Tādējādi kreditoram var būt privileģēts stāvoklis:

  • ja tam ir parādnieka piešķirta vai ar tiesas lēmumu saņemta garantija, vai
  • ja tam ar likumu tiek piešķirtas prioritāras tiesības tā statusa dēļ.

Ne visi privileģētie kreditori ir vienlīdzīgi. Ja savstarpēji konkurē vairāki privileģētie kreditori, tie saņem samaksu likumā paredzētajā secībā, taču pirms nenodrošinātajiem kreditoriem.

Nenodrošinātajiem kreditoriem tiek maksāts no parādnieka aktīviem, kas paliek pāri pēc maksājumu veikšanas privileģētajiem kreditoriem. Sadale tiek veikta proporcionāli prasījumiem.

Privilēģiju secība

Aizsardzības procedūra un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra

No nekustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  2. tiesas izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras īstenošanas prasības: izmaksas, kas saistītas ar aizsardzību, aktīvu pārdošanu un no pārdošanas gūto ienākumu sadali starp kreditoriem (inventārs un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība utt.);
  3. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija: sniedz labumu kreditoriem, kas iemaksā skaidru naudu vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības turpināšanu un tā izdzīvošanu;
  4. to prasījumu privilēģija, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  5. prasījumi, kas ir garantēti ar darbinieku vispārējo privilēģiju – atlīdzības samaksa par sešiem darba mēnešiem pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  6. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu privilēģiju vai hipotēku;
  7. nenodrošināti prasījumi.

No kustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam ar apgrūtinājumu;
  2. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  3. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: izmaksas saistībā ar aktīvu saglabāšanu un realizāciju un ieņēmumu sadali starp kreditoriem (inventarizācijas un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība utt.);
  4. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija: sniedz labumu kreditoriem, kas iemaksā skaidru naudu vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības turpināšanu un tā izdzīvošanu;
  5. privilēģija prasījumiem, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  6. Valsts Kases privilēģija;
  7. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam bez apgrūtinājuma;
  8. prasījumi, kas ir garantēti ar citām vispārējām maksām, kuras piesaistītas kustamam īpašumam;
  9. nenodrošināti prasījumi.

Likvidācija tiesas ceļā

No nekustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  2. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: inventāra un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība;
  3. prasījumi, kas ir garantēti ar izlīguma privilēģiju: dod labumu kreditoriem, kuri nodrošina papildu naudu vai piegādā jaunas preces vai pakalpojumus, lai nodrošinātu uzņēmuma darbība turpināšanu un tā izdzīvošanu;
  4. prasījumi, kas garantēti ar īpašām maksām, kas piesaistītas nekustamajam īpašumam;
  5. to prasījumu privilēģija, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  6. nenodrošināti prasījumi.

No kustamā īpašuma pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp kreditoriem šādā secībā:

  1. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam ar apgrūtinājumu;
  2. darba samaksas prasījumu “īpašā privilēģija”: algas samaksa par pēdējām 60 sešdesmit darba dienām pirms sprieduma par procedūras uzsākšanu;
  3. tiesu izmaksas, kas pamatoti rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības: inventāra un reklāmas izdevumi, tiesas ieceltu pārstāvju amata atlīdzība;
  4. prasījumi, uz ko attiecas izlīguma privilēģija;
  5. privilēģija prasījumiem, kas rodas pēc sprieduma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas: prasījumi, kas rodas, lai izpildītu procedūras veikšanas prasības vai uzņēmuma pagaidu saglabāšanu, vai prasījumi, kas rodas apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri piegādāti parādniekam uzņēmuma saglabāšanas laikā, vai lai izpildītu spēkā esošu līgumu, ko saglabā likvidators, vai prasījumi, kas rodas no parādnieka, kurš ir fiziska persona, ikdienas vajadzībām;
  6. prasījumi, kas ir garantēti ar preču hipotēku, vai prasījumi, kas ir garantēti ar tehnikas vai aprīkojuma ķīlu;
  7. valsts kases privilēģija;
  8. prasījumi, kas ir garantēti ar īpašu maksu, kura piesaistīta kustamam īpašumam bez apgrūtinājuma;
  9. citas kustamā īpašuma vispārējās privilēģijas (Civilkodeksa (Code civil) 2331. pants) un algu vispārējās privilēģijas;
  10. nenodrošināti prasījumi.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Aizsardzības procedūra un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra

Aizsardzības procedūra un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūra tika uzsākta ar mērķi izglābt uzņēmumu, saglabāt uzņēmējdarbību un darbavietas un dzēst saistības, izmantojot plānu. Aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plānu var pieņemt tikai tad, ja ir izpildīti tālāk uzskaitītie nosacījumi.

Ja pastāv reāla iespēja, ka uzņēmumu var glābt, parādnieks aizsardzības procedūrā vai administrators reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā, vai kreditors, ja ir izveidotas kreditoru komitejas, sagatavo plāna projektu. To veido trīs daļas:

  • ekonomiskā un finanšu daļa, kurā ir noteiktas izredzes turpināt uzņēmējdarbību, pamatojoties uz darbības iespējām un paņēmieniem, tirgus apstākļiem un pieejamajiem finanšu līdzekļiem;
  • saistību dzēšanas nosacījumu un noteikumu izvirzīšana un garantijas, kas uzņēmuma vadītājam ir jāsniedz, lai nodrošinātu plāna īstenošanu;
  • sociālā daļa, kurā ir noteikts un pamatots nodarbinātības līmenis un izredzes un paredzētie sociālie nosacījumi uzņēmējdarbības turpināšanai. Ja projektā ir paredzēta darbinieku atlaišana ekonomisku apsvērumu dēļ, tajā norāda pasākumus, kas jau ir veikti, kā arī nosaka rīcību, kas veicama, lai atvieglotu to darbinieku atkārtotu iekļaušanos darbā, kuru nodarbinātība ir apdraudēta, un kompensāciju viņiem.

Plānā ir norādītas visas saistības, kuras ir uzņēmušās personas, kas ir atbildīgas par tā īstenošanu, un kuras ir nepieciešamas, lai uzņēmums varētu turpināt darbību.

Tad tiesa lemj par plāna projektu, ko tai iesniedz parādnieks vai kreditors.

Tiesa lemj par aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna vai pārdošanas plāna pieņemšanu. Plānam ir arī līgumisks aspekts, ja ir izveidota kreditoru komiteja.

Plāna darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 10 gadus vai 15 gadus lauksaimnieku gadījumā.

Tiesa ieceļ administratoru vai saņēmēju, kas uzrauga plāna īstenošanu visā tā darbības laikā.

Ar plāna pieņemšanu tiek izbeigts novērošanas periods. Parādnieks atgūst kontroli pār aktīviem un atkal var pārvaldīt savu uzņēmumu, ievērojot pasākumus, ko tam tiesa ir piemērojusi plānā.

Parādniekam ir jāizpilda visi plānā izvirzīto nosacījumu aspekti.

Pretējā gadījumā, ja tas aizsardzības plāna vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna īstenošanas laikā neizpilda saistības vai pārtrauc maksājumus, parādniekam pastāv risks, ka plāns tiks atcelts un procedūra tiks atsākta.

Pāreja uz likvidāciju tiesas ceļā

Likvidāciju tiesas ceļā var pasludināt tāda novērošanas perioda laikā, kas sākts ar spriedumu par aizsardzību vai reorganizāciju tiesas uzraudzībā, vai tam noslēdzoties.

Tiesai ir jāpasludina likvidācija tiesas ceļā, tiklīdz tiek konstatēts, ka uzņēmuma darbības turpināšana nav iespējama, vai tad, ja reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā nebija iespējams pieņemt pārdošanas plānu.

Fiziskas personas-parādnieka saistību izbeigšanās likvidācijā tiesas ceļā

Parādnieka ieguldījumi tiek izslēgti ar dienu, kad ir pasludināta likvidācija tiesas ceļā, un šis process ilgst līdz likvidācijas pabeigšanai. Tajā brīdī parādnieka tiesības tiek atjaunotas, un tas atkal var īstenot pasākumus.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna īstenošanas pabeigšana liedz kreditoriem, kas nav iesnieguši prasījumus, veikt pasākumus attiecībā uz parādnieku.

Individuālas procedūras atsākšana izņēmuma kārtā ir paredzēta tikai tad, ja likvidācija tiesas ceļā ir izbeigta aktīvu nepietiekamības dēļ.

Laiks, kad maksātnespējas procedūra tiek uzskatīta par pabeigtu

Novērošanas periods ir periods no dienas, kad ir pieņemts spriedums par procedūras uzsākšanu, līdz tāda sprieduma pieņemšanas dienai, ar ko pieņem aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plānu vai pasludina likvidāciju tiesas ceļā.

Aizsardzības un reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūrā novērošanas perioda laikā uzņēmējdarbība turpinās un parādnieks ar noteiktiem ierobežojumiem principā turpina pārvaldīt savu uzņēmumu.

Ja pastāv reāla iespēja, ka uzņēmums var turpināt darbību, novērošanas periods beidzas ar aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plānu.

Aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna pieņemšana ļauj parādniekam atgūt kontroli pār savu uzņēmumu, bet neizbeidz procedūru.

Procedūra beidzas tad, kad bankrota tiesnesis apstiprina administratora un tiesas ieceltā saņēmēja uzdevuma izpildes pārskatu. Tad tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu par procedūras pabeigšanu. Tas ir tiesas lēmums, ko nevar pārsūdzēt.

Juridiski tas nozīmē, ka procedūra ir slēgta tad, kad ir izdots rīkojums par tās pabeigšanu.

Taču procedūras sekas nebeidzas ar rīkojuma par procedūras pabeigšanu pieņemšanu, jo vēl arvien ir spēkā aizsardzības vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāns.

Parādniekam ir jāizpilda visi plānā izvirzīto nosacījumu aspekti.

Pretējā gadījumā, ja tas aizsardzības plāna vai reorganizācijas tiesas uzraudzībā plāna īstenošanas laikā neizpilda saistības vai pārtrauc maksājumus, parādniekam pastāv risks, ka plāns tiks atcelts un procedūra tiks atsākta.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Procedūrā radušās izmaksas un izdevumus sedz uzņēmums, kuram tiek veikta maksātnespējas procedūra.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Ja tiesa uzsāk reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūru vai likvidācijas tiesas ceļā procedūru, būtībā parādnieka maksājumu pārtraukšanas laiks ir diena, kad ir pieņemts spriedums par procedūras uzsākšanu.

Taču tiesa var nolemt, ka maksājumi ir pārtraukti citā datumā līdz pat 18 mēnešus pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas dienas.

Šādā gadījumā laikposms no maksājumu pārtraukšanas dienas līdz reorganizācijas tiesas uzraudzībā procedūras vai likvidācijas tiesas ceļā procedūras uzsākšanas dienai tiek uzskatīts par “termiņu, kurā darījumus var atzīt par spēkā neesošiem”.

Noteiktas darbības, ko parādnieks veicis termiņā, kurā darījumus var atzīt par spēkā neesošiem, un kam piemīt krāpnieciska rakstura pazīmes, tiek atceltas.

Saistībā ar procedūru kompetentās tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā nonāk prasība par tādu darbību anulēšanu, kas veiktas termiņā, kurā darījumus var atzīt par spēkā neesošiem.

Prasību var ierosināt tikai tiesas iecelts administrators, tiesas iecelts saņēmējs, likvidators vai prokuratūra.

Kreditori var individuāli celt prasību par parādnieka juridisko darbību anulēšanu vai darīt to kopā ar tiesas iecelta saņēmēja starpniecību.

Minētā darbība ir spēkā neesoša attiecībā uz visiem un tiek atcelta ar atpakaļejošu spēku.

Attiecībā uz neatbilstīgām darbībām ir divpadsmit gadījumi, kad piemērojama obligāta spēkā neesamība:

  • visas darbības, ar ko bez atlīdzības tiek nodotas īpašumtiesības uz kustamo vai nekustamo īpašumu;
  • visi līgumi par savstarpēju labuma apmaiņu, kuros parādnieka saistības lielā mērā pārsniedz otras puses saistības;
  • visi maksājumi, neatkarīgi no to veida, par parādiem, kuriem maksāšanas veikšanas dienā nav iestājies termiņš;
  • visi maksājumi par parādiem, kuriem iestājies termiņš, kas nav veikti skaidrā naudā, ar vekseli, bankas pārskaitījumu, nodošanas aktiem vai ar citu uzņēmējdarbībā parasti atzītu maksājuma veidu;
  • visi noguldījumi vai summu pārskaitījumi pēc mantas ieķīlāšanas bez galīgā tiesas sprieduma saņemšanas;
  • visas ar līgumu iegūtas hipotēkas, likumiskas hipotēkas vai laulāto likumiskas hipotēkas un apgrūtinājuma vai ķīlas tiesības, kas piesaistītas parādnieka aktīviem par iepriekš ar līgumu izveidotiem parādiem;
  • visi aizsardzības pasākumi, ja vien reģistrācija vai aresta rīkojums nepastāvēja pirms maksājumu pārtraukšanas;
  • uzņēmuma darbinieku pilnvarošana vai iespējas līgumu izmantošana;
  • mantu vai tiesību iekļaušana fiduciārā īpašumā, ja vien iekļaušana nav veikta vienlaicīgi ar līgumiska parāda garantiju;
  • tādi ieguldījumu līguma grozījumi, kas ietekmē tiesības vai aktīvus, kuri jau ir iekļauti fiduciārā īpašumā, lai garantētu līgumiskus parādus, kas radušies pirms šāda grozījuma veikšanas;
  • ja parādnieks ir individuālais uzņēmējs ar ierobežotu atbildību, aktīvu novirzīšana vai novirzīšanas izmaiņas, kur ienākumu samaksa nav novirzīta uzņēmējdarbībai un tā rezultātā tiek samazināti procedūrā ietvertie aktīvi par labu citiem šā uzņēmēja aktīviem;
  • parādnieka notariāls iesniegums par izņēmumu no aresta.

Tiesai šie akti ir jāatceļ neatkarīgi no tā, vai puses ir rīkojušās labticīgi vai negodīgi.

Tiesa var atcelt arī darījumus, ar ko bez atlīdzības tiek nodotas īpašumtiesības uz kustamo vai nekustamo īpašumu, un iesniegumus par aresta izņēmumu, kas īstenoti sešos mēnešos pirms dienas, kad ir pārtraukti maksājumi. Šajos gadījumos atcelšana nav obligāta.

Lapa atjaunināta: 11/05/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja - Horvātija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Pirmsmaksātnespējas un maksātnespējas procesu var uzsākt pret juridiskām personām, kā arī individuāla parādnieka aktīviem, ja tiesību aktos nav noteikts citādi. Individuāls parādnieks Maksātnespējas likuma (Stečajni zakon — SZ) izpratnē ir fiziska persona, kam piemēro ienākuma nodokli no pašnodarbinātības saskaņā ar Ienākuma nodokļa likumu (Zakon o porezu na dohodak), vai fiziska persona, kam piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (Zakon o porezu na dobit).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesu var uzsākt, ja tiesa konstatē, ka pastāv nenovēršama maksātnespēja, t. i., tiesa secina, ka parādnieks nespēs izpildīt savas esošās saistības dienā, kad iestājas to termiņš.

Maksātnespēju uzskata par nenovēršamu, ja apstākļi, kuru dēļ parādnieku uzskata par maksātnespējīgu, vēl nav iestājušies un ja:

–          parādniekam Finanšu aģentūras (Financijska agencija) reģistrā, kurā noteikta maksājumu saistību prioritāte, ir viena vai vairākas nenokārtotas saistības, attiecībā uz kurām pastāv derīgs samaksas pamats un kuras būtu bijis jāiekasē bez parādnieka papildu apstiprinājuma no jebkura tam piederoša konta, vai

–          parādnieks vairāk nekā 30 dienas kavē darbinieku algu samaksu saskaņā ar darba līgumu, darba attiecību noteikumiem, darba koplīgumu vai īpašiem noteikumiem, vai citu dokumentu, kas nosaka darba devēju pienākumus pret darbiniekiem, vai

–          parādnieks iepriekšējā apakšpunktā minētās iemaksas un algu nodokļus nesamaksā 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad tam bijis jāizmaksā algas darbiniekiem.

b)    Maksātnespējas process var tikt uzsākts, ja tiesa konstatē maksātnespējas pamatu, t. i., maksātnespēju vai pārmērīgas parādsaistības.

Maksātnespēja pastāv, ja parādnieks pastāvīgi nespēj nokārtot savas nenokārtotās finanšu saistības. Tas, ka parādnieks ir nokārtojis vai varētu pilnībā vai daļēji nokārtot dažu kreditoru prasījumus, nenozīmē, ka parādnieks ir maksātspējīgs.

Parādnieku uzskata par maksātnespējīgu:

–          ja parādniekam Finanšu aģentūras reģistrā, kurā noteikta maksājumu saistību prioritāte, ir viena vai vairākas reģistrētas nenokārtotas saistības, kuru termiņš iestājies pirms vairāk nekā 60 dienām un attiecībā uz kurām pastāv derīgs samaksas pamats un kuras būtu bijis jāiekasē bez parādnieka papildu apstiprinājuma no jebkura tam piederoša konta;

–          ja parādnieks nav darbiniekiem izmaksājis trīs secīgus algu maksājumus saskaņā ar darba līgumu, darba attiecību noteikumiem, darba koplīgumu vai īpašiem noteikumiem, vai citu dokumentu, kas nosaka darba devēju pienākumus pret darbiniekiem.

Uzskatāms, ka pārmērīgas parādsaistības pastāv, ja parādnieka kā juridiskas personas aktīvi vairs nesedz tās esošās saistības.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka manta maksātnespējas procesā ietver kopējos parādniekam piederošos aktīvus uz maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdi un aktīvus, ko parādnieks ieguvis maksātnespējas procesa laikā. Maksātnespējīgā parādnieka mantu izmanto, lai norēķinātos par maksātnespējas procesa izmaksām un apmierinātu parādnieka kreditoru prasījumus, kā arī prasījumus, kuru apmierināšanu nodrošina noteiktas tiesības uz parādnieka aktīviem.

Personu, kuras iepriekš saskaņā ar tiesību aktiem bijušas pilnvarotas pārstāvēt parādnieku, vai individuālā parādnieka brīva rīcība ar maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošajiem aktīviem pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas nerada tiesiskas sekas, izņemot tādu izmantošanu, ko regulē vispārējie noteikumi par publisko reģistru ticamības principu. Atlīdzību atdod pretējai pusei no maksātnespējīgā parādnieka mantas, ja tā ir palielinājusi maksātnespējīgā parādnieka mantas vērtību.

Ja individuālais parādnieks ir ieguvis mantojumu vai legātu pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas vai tā laikā, šādu mantojumu vai legātu pieņemt vai noraidīt ir tiesīgs vienīgi parādnieks.

Ja parādniekam ir kopīpašums vai citas tiesiskas attiecības vai partnerattiecības ar trešo personu, aktīvu sadali veic ārpus maksātnespējas procesa. Par šādās attiecībās radušos saistību nokārtošanu var lūgt atsevišķu nokārtošanu no parādnieka daļas.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesā — prasības pilnvarnieka iecelšanai ir tādas pašas kā likvidatora iecelšanai. Tiesa lēmumā par pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu ieceļ pilnvarnieku, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams. Pilnvarnieka pienākumi beidzas lēmuma par pirmsmaksātnespējas vienošanās apstiprināšanu pieņemšanas dienā, maksātnespējas procesa uzsākšanas dienā vai ar kreditoru lēmumu.

Pilnvarniekam pirmsmaksātnespējas procesā ir šādi pienākumi:

1)        izvērtēt parādnieka uzņēmējdarbību;

2)        izvērtēt parādnieka aktīvu un saistību sarakstu;

3)        izvērtēt reģistrēto prasījumu ticamību;

4)        apstrīdēt prasījumus, ja radušās šaubas par to patiesīgumu, balstoties uz kreditoru paziņojumiem vai citiem iemesliem;

5)        pārraudzīt parādnieka uzņēmējdarbību, jo īpaši tā finanšu darbības, saistību uzņemšanos pret trešām personām, maksājumu nodrošinājuma instrumentu izdošanu un komercdarbību preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas gaitā, vienlaikus nodrošinot, ka netiek kaitēts parādnieka aktīviem;

6)        iesniegt sūdzību tiesai, ja parādnieks ar savu rīcību pārkāpj SZ 67. panta noteikumus;

7)        izdot rīkojumus un apliecinājumus saskaņā ar SZ 69. un 71. pantu;

8)        nodrošināt pirmsmaksātnespējas procesa izmaksu pilnīgu un savlaicīgu nokārtošanu;

9)        veikt citas SZ paredzētās darbības.

No dienas, kad uzsākts pirmsmaksātnespējas process, līdz tā beigām parādnieks var veikt tikai tādus maksājumus, kas nepieciešami tā parastajā komercdarbībā. Šajā laikposmā parādnieks nedrīkst nokārtot saistības, kas radušās un kuru termiņš iestājies pirms pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas, izņemot bruto norēķinu saistības pret parādnieka darbiniekiem un bijušajiem darbiniekiem, kas radušās no darba tiesiskajām attiecībām, ja prasījumu termiņš iestājies līdz pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas dienai; atlaišanas pabalstu, kas nepārsniedz tiesību aktos un darba koplīgumos noteikto summu; prasījumus par darba traumām vai arodslimībām; prasījumus, kas ir balstīti uz darbinieku algām, kas palielinātas par pamatiemaksu, un citām darbinieku materiālajām tiesībām saskaņā ar darba līgumiem un darba koplīgumiem, un kuru termiņš iestājies pēc tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, kā arī citus maksājumus, kas nepieciešami ikdienas komercdarbībai un kas paredzēti īpašā likumā.

Sākot no dienas, kad iesniegts pieteikums pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanai, līdz lēmuma pieņemšanai par pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu parādnieks nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt tā aktīvus, izņemot, ja to iepriekš atļāvis pilnvarnieks vai, ja tāds nav iecelts — tiesa.

b)    Maksātnespējas procesā — likvidatoru maksātnespējas procesā izvēlas pēc nejaušības principa no kompetentās tiesas teritorijas likvidatoru “A” saraksta, ja SZ nav paredzēts citādi. Balstoties uz šo izvēli, tiesa ieceļ likvidatoru ar lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Izņēmuma gadījumā, ja pirmsmaksātnespējas procesā, kas norisinājies pirms maksātnespējas procesa, iecelts pilnvarnieks vai maksātnespējas procesā ir iecelts pagaidu likvidators, tiesa likvidatora amatā ieceļ pilnvarnieku vai pagaidu likvidatoru.

Likvidatoram ir parādnieka korporatīvo struktūru tiesības un pienākumi, ja SZ nav noteikts citādi. Ja parādnieks saskaņā ar SZ 217. panta 2. punktu turpina veikt uzņēmējdarbību maksātnespējas procesa laikā, uzņēmējdarbību pārvalda likvidators.

Likvidators pārstāv parādnieku. Likvidators pārvalda tikai tās individuālā parādnieka darbības, kas attiecas uz maksātnespējīgā parādnieka mantu, un pārstāv parādnieku ar juridiskā pārstāvja pilnvarām.

Likvidatoram ir pienākums rīkoties godprātīgi un pienācīgi, jo īpaši:

1)        līdz maksātnespējas procesa uzsākšanas dienai savest kārtībā grāmatvedības reģistrus;

2)        sagatavot maksātnespējas procesa izmaksu sākotnējo aprēķinu un iesniegt to kreditoru komitejai apstiprināšanai;

3)        izveidot komiteju aktīvu inventāra sagatavošanai;

4)        sagatavot sākotnējo parādnieka aktīvu bilanci;

5)        ar pienācīgu rūpību pārvaldīt uzsākto, bet nepabeigto parādnieka darbību pabeigšanu un darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu kaitējumu parādnieka aktīviem;

6)        nodrošināt parādnieka prasījumu realizāciju;

7)        apzinīgi vadīt SZ 217. panta 2. punktā minēto parādnieka komercdarbību;

8)        iesniegt Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūtam dokumentus par labuma guvēju darba tiesisko attiecību statusu;

9)        ar pienācīgu rūpību realizēt vai savākt parādnieka īpašumu un tiesības, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā;

10)    sagatavot kreditoru sadali un veikt sadali pēc tās apstiprināšanas;

11)    iesniegt kreditoru komitejai galīgo atskaiti;

12)    veikt vēlāku sadali par labu kreditoriem;

13)    pēc maksātnespējas procesa beigām pārstāvēt maksātnespējīgā parādnieka mantu saskaņā ar SZ.

Likvidatoram vismaz reizi trijos mēnešos jāsniedz rakstisks ziņojums par maksātnespējas procesa gaitu un maksātnespējīgā parādnieka mantas atlikumu.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Ja maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā kreditoram saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir bijušas tiesības uz ieskaitu, maksātnespējas procesa uzsākšana šīs tiesības nekādi neietekmē.

Ja maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā ir viens vai vairāki prasījumi, kam ieskaits piemērojams saskaņā ar atliekošu nosacījumu vai kas nav iestājušies, vai nav jāizpilda vienveidīgi, ieskaitu veic, kad iestājušies nepieciešamie nosacījumi. Tomēr ieskaitam nepiemēro noteikumus, kas paredz, ka nenokārtoto prasījumu termiņš iestājas ar maksātnespējas procesa uzsākšanu un ka nemantiskus prasījumus vai nenoteiktas summas prasījumus novērtē par mantisku vērtību, par kādu tie novērtēti maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā. Ja prasījums, kas jāizmanto ieskaitam, kļūst par beznosacījuma prasījumu un iestājas tā termiņš, kamēr ieskaits vēl nav iespējams, ieskaitu nevar veikt.

Ieskaitu neizslēdz prasījumiem, kas izteikti dažādās valūtās vai norēķinu vienībās, ja šādas valūtas vai norēķinu vienības ir iespējams viegli apmainīt ieskaitam izmantotā prasījuma apmierināšanas vietā. Valūtu konvertē saskaņā ar maiņas kursu, kas ir spēkā prasījuma apmierināšanas vietā, kad saņemts paziņojums par ieskaitu.

Ieskaita veikšanu nepieļauj:

1)        ja kreditora saistības pret maksātnespējīgā parādnieka mantu radušās tikai pēc tam, kad sākts maksātnespējas process;

2)        ja prasījumu kreditors cedējis citam kreditoram tikai pēc tam, kad sākts maksātnespējas process;

3)        ja kreditors prasījumu ieguvis cesijas ceļā pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas vai ja pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas nav sākts pirmsmaksātnespējas process, un ja kreditors zinājis vai tam vajadzējis zināt, ka parādnieks ir kļuvis maksātnespējīgs vai ka pret parādnieku ir iesniegts pieteikums par pirmsmaksātnespējas vai maksātnespējas procesa uzsākšanu. Izņēmuma gadījumā ieskaitu atļauj, ja cedēts prasījums par neizpildīta līguma izpildi vai ja tiesības uz prasījuma izpildi ir iegūtas atkārtoti pēc tam, kad sekmīgi apstrīdēts parādnieka tiesisks darījums;

4)        ja kreditors ieskaita tiesības ieguvis ar atceļamu tiesisku darījumu.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Ja maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī parādnieks un līguma pretējā puse nav izpildījuši vai nav pilnībā izpildījuši abpusēji saistošu līgumu, likvidators līgumu var izpildīt parādnieka vietā un pieprasīt no otras puses līguma izpildi. Ja likvidators atsakās izpildīt līgumu, otra puse savu prasījumu saistību neizpildes dēļ var realizēt vienīgi kā kreditors maksātnespējas procesā. Ja līguma otra puse aicina likvidatoru sniegt viedokli par izvēles tiesībām, likvidatoram nekavējoties, bet ne vēlāk kā pēc ziņošanas sēdes, ierakstītā vēstulē jāpaziņo otrai pusei par to, vai tas plāno pieprasīt līguma izpildi. Izņēmuma gadījumā, ja otrai pusei līdz ziņošanas sēdei rastos būtisks kaitējums un tā par to ir informējusi likvidatoru, likvidatoram ir pienākums astoņu dienu laikā ierakstītā vēstulē paziņot otrai pusei par to, vai tas pieprasīs līguma izpildi. Ja to neizdara, likvidatoram nav tiesību pieprasīt līguma izpildi.

Ja veicamā izpilde ir dalāma un otra puse laikā, kad tiek uzsākts maksātnespējas process, ir daļēji izpildījusi savas saistības attiecībā uz izpildi, šī puse ir tiesīga izmantot savas tiesības uz atlīdzību, kas atbilst daļējai izpildei, kā maksātnespējas kreditors, pat ja likvidators ir pieprasījis atlikušās daļas izpildi. Otrai pusei nav tiesību, atsaucoties uz to, ka nav izmantotas tiesības uz atlīdzību, pieprasīt, lai tiktu atdota parādnieka aktīviem daļējas izpildes rezultātā pievienotā vērtība.

Ja zemesgrāmatā ir ierakstīta atzīme, lai nodrošinātu prasījumu par tiesību uz parādnieka īpašumu vai par labu parādniekam nostiprinātu tiesību iegūšanu vai zaudēšanu vai lai nodrošinātu prasījumu par šādas tiesības satura vai tās prioritātes grozīšanu, kreditors var saņemt apmierinājumu par savu kreditora prasījumu no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Minēto piemēro arī, ja parādnieks ir uzņēmies pārējās saistības pret kreditoru, kuras tas pēcāk nav izpildījis pilnībā vai daļēji. Pēc analoģijas šo noteikumu piemēro arī atzīmēm kuģu reģistrā, kuģubūves reģistrā vai lidmašīnu reģistrā.

Ja pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas parādnieks ir pārdevis savu kustamo īpašumu, saglabājot īpašumtiesības, un ir nodevis īpašumu pircēja valdījumā, pircējs var prasīt pirkuma un pārdevuma līguma izpildi. Minēto piemēro arī, ja parādnieks ir uzņēmies papildu saistības pret pircēju, kuras tas nav pilnībā izpildījis vai ir izpildījis tikai daļēji. Ja pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas parādnieks ir nopircis nekustamo īpašumu, saglabājot īpašumtiesības, un ir ieguvis to valdījumā no pārdevēja, likvidatoram ir izvēles tiesības saskaņā ar SZ 181. pantu.

Maksātnespējas procesa uzsākšana neizbeidz nekustamā īpašuma vai telpu īri un nomu. Tas attiecas arī uz īres un nomas attiecībām, kuras parādnieks ir nodibinājis kā iznomātājs attiecībā uz objektiem, kuri apdrošināšanas mērķiem ir nodoti trešajai personai, kas finansējusi to iegūšanu vai izgatavošanu. Tiesības, kas ir saistītas ar laikposmu pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, kā arī ar kaitējumu, kas nodarīts ar priekšlaicīgu līguma izbeigšanu, otra puse var izmantot tikai kā maksātnespējas kreditors.

Likvidators var atcelt nekustamā īpašuma vai telpu nomu vai īri, kuru parādnieks ir noslēdzis kā nomnieks, neatkarīgi no nolīgtā termiņā, kā arī ievērojot juridisko paziņošanas termiņu. Ja likvidators paziņo par atcelšanu, otra puse kā maksātnespējas kreditors var prasīt kompensāciju par priekšlaicīgu līguma izbeigšanu. Ja maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā parādnieks nav pārņēmis nekustamo īpašumu vai telpas, likvidators un otra puse var atkāpties no līguma. Ja atkāpjas likvidators, otra puse kā maksātnespējas kreditors var prasīt kompensāciju par kaitējumu, kas nodarīts ar priekšlaicīgu līguma izbeigšanu. Katrai no pusēm ir pienākums pēc otras puses pieprasījuma 15 dienu laikā informēt otru pusi par savu nodomu atkāpties no līguma. Ja tas netiek izdarīts, puse zaudē atkāpšanās tiesības.

Ja parādniekam kā nekustamā īpašuma vai telpu iznomātājam pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir bijuši ar īres un nomas attiecībām saistīti prasījumi par turpmāku laikposmu, tam no īres vai nomas viedokļa ir tiesiskas sekas attiecībā uz pašreizējo kalendāra mēnesi, rēķinot uz maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdi. Ja maksātnespējas procesu uzsāk pēc mēneša piecpadsmitās dienas, prasījuma esībai ir tiesiskas sekas arī attiecībā uz nākamo kalendāra mēnesi un tās attiecas konkrēti uz īres un nomas attiecību nokārtošanu. Prasījumi, pamatojoties uz izpildi, ir līdzvērtīgi līgumiskiem prasījumiem.

Likvidators parādnieka kā iznomātāja vārdā var atcelt nomas vai īres tiesiskās attiecības juridiskajā paziņošanas termiņā neatkarīgi no līgumiskā paziņojuma termiņa.

Trešā persona, kurai likvidators ir atsavinājis parādnieka iznomāto nekustamo īpašumu vai telpas un kas tādējādi iestājas nomas vai īres attiecībās parādnieka vietā, var atcelt šo līgumu juridiskajā paziņošanas termiņā.

Ja parādnieks ir nomnieks, otra līguma puse nevar atcelt nomas līgumu pēc tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu:

1)        tādēļ, ka kavēts īres vai nomas maksājums, kas radies pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

2)        parādnieka finanšu situācijas pasliktināšanās dēļ.

Maksātnespējas procesa uzsākšanas rezultātā netiek izbeigti ar parādnieku noslēgtie darba vai pakalpojumu līgumi. Maksātnespējas procesa uzsākšana ir īpašs attaisnojošs iemesls darba līguma atcelšanai. Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas likvidators parādnieka kā darba devēja vārdā, kā arī darbinieks var atcelt darba līgumu neatkarīgi no līgumā pielīgtā termiņa un no likumiskajiem vai līgumiskajiem noteikumiem par darbinieku aizsardzību. Paziņošanas termiņš ir viens mēnesis, ja tiesību aktos nav noteikts īsāks laikposms. Ja darbinieki uzskata, ka darba līgumu atcelšana nav notikusi saskaņā ar tiesību aktiem, tie var lūgt savu tiesību aizsardzību saskaņā ar Darba likumu (Zakon o radu).

Likvidators ar tiesas atļauju var noslēgt jaunus darba līgumus uz noteiktu laiku, neievērojot ierobežojumus, kādi darba līgumiem uz noteiktu laiku paredzēti vispārējos darba tiesisko attiecību noteikumos, lai pabeigtu jau sākto uzņēmējdarbību un novērstu iespējamo kaitējumu. Likvidators nosaka algas un citus ienākumus no darba tiesiskajām attiecībām, pamatojoties uz tiesas atļauju un saskaņā ar tiesību aktiem un darba koplīgumu. Algas un pabalstus par darba tiesiskajām attiecībām, uz ko darbiniekiem rodas tiesības pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, nokārto kā maksātnespējīgā parādnieka mantas saistības.

Darbinieku līdzdalības tiesības izbeidzas ar maksātnespējas procesa uzsākšanu. Vienošanās ar darbinieku padomi likvidatoram nav saistošas.

Parādnieka rīkojumi attiecībā uz aktīviem, kas ir daļa no maksātnespējīgā parādnieka mantas, zaudē spēku, uzsākot maksātnespējas procesu. Ja persona, kura saņēmusi rīkojumu, bez savas vainas nav zinājusi par maksātnespējas procesu un turpina darbību, uzskata, ka rīkojums saglabājis spēku. Tādas personas prasījumus, kura saņēmusi rīkojumu par šādu turpinātu darbību, apmierina kā maksātnespējas kreditora prasījumus. Personai, kura saņēmusi rīkojumu, jāturpina darbība pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, lai novērstu kaitējumu, kamēr darbību nav uzņēmies likvidators. Personas, kura saņēmusi rīkojumu, prasījumus, kas saistīti ar šādu darbību, apmierina kā kreditoru prasījumus no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Piedāvājumi, kas izteikti parādniekam vai kurus izteicis parādnieks, zaudē spēku dienā, kad tiek uzsākts maksātnespējas process, ja tie nav pieņemti pirms šīs dienas.

Attiecībā uz komerclīgumiem, ar ko kāda persona uzņēmusies parādnieka vārdā un ar parādnieka atļauju veikt noteiktus pakalpojumus attiecībā uz aktīviem, kas nonāk maksātnespējīgā parādnieka mantā, ja šāda atļauja zaudē spēku ar maksātnespējas procesa uzsākšanu, personai, kura saņēmusi rīkojumu, jāturpina veikt darbības pat pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, lai novērstu kaitējumu, kamēr darbības veikšanu nav uzņēmies likvidators. Personas, kura saņēmusi rīkojumu, prasījumus, kas izriet no turpinātās darbības, apmierina kā kreditoru prasījumus no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Līguma noteikumiem, kas iepriekš izslēdz vai ierobežo SZ noteikumu piemērošanu, nav juridiska spēka.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesā — sākot ar dienu, kad uzsākts pirmsmaksātnespējas process, līdz tā izbeigšanai pret parādnieku nevar vērst izpildu, administratīvo vai nodrošinājuma procesu. Jau notiekošu procesu aptur dienā, kad uzsākts pirmsmaksātnespējas process. Apturēto procesu turpina pēc kreditoru pieprasījuma:

-          pēc pirmsmaksātnespējas vienošanās noslēgšanas — attiecībā uz pirmsmaksātnespējas procesā apstrīdētajiem prasījumiem vai prasījumu daļām;

-          pēc galīgā lēmuma par pirmsmaksātnespējas procesa izbeigšanu.

Šos noteikumus nepiemēro procesam, kuru neskar pirmsmaksātnespējas process, kā arī procesam par tādu prasījumu apmierināšanu, kas radušies pēc pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas.

Tādu tiesvedības procesu, kas apturēts sakarā ar pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu un kurā vēlāk pieņemts galīgais lēmums, ar kuru apstiprina pirmsmaksātnespējas vienošanos, kura aptver kreditora prasījumu, tiesa turpina un noraida prasību vai aptur izpildu vai nodrošinājuma procesu, izņemot saistībā ar pirmsmaksātnespējas procesā apstrīdētajiem prasījumiem vai prasījumu daļām.

b)    Maksātnespējas procesā — pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas atsevišķi kreditori nevar prasīt izpildi vai nodrošinājumu pret parādnieku attiecībā uz to aktīvu daļu, kas ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā, vai pret citiem parādnieka aktīviem. Kreditoriem, kas nav maksātnespējas kreditori, nav tiesību lūgt izpildi vai nodrošinājumu attiecībā pret turpmākiem individuālu parādnieku prasījumiem no to darba tiesiskajām attiecībām vai citiem pakalpojumiem, vai to prasījumiem uz minētā pamata maksātnespējas procesā, izņemot tādu uzturēšanas prasījumu un citu prasījumu apmierināšanas izpildi vai nodrošinājumu, kas var tikt apmierināti no parādnieka darbā gūtajiem ieņēmumiem, no kuriem nevar apmierināt citu kreditoru prasījumus. Izpildu un nodrošinājuma procesu, kas risinās maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā, pārtrauc. Kad šis process turpinās, izpildes tiesa aptur procesu.

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas kreditoriem, kuriem ir tiesības lūgt, lai daļa parādnieka aktīvu tiktu izslēgti no maksātnespējīgā parādnieka mantas (izlučni vjerovnici), savu tiesību izmantošanai var sākt izpildes un nodrošinājuma procesu pret parādnieku saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par izpildes procesu. Apturētos izpildu un nodrošinājuma procesus, kurus kreditori sākuši pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, turpina un īsteno izpildes tiesas saskaņā ar noteikumiem par izpildu procesu.

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas kreditoriem, kuriem ir tiesības prasīt atsevišķu apmierinājumu (razlučni vjerovnici), nav tiesību sākt izpildu vai nodrošinājuma procesu. Izpildu un nodrošinājuma procesu, kas risinās maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā, aptur. Apturētos izpildu un nodrošinājuma procesus turpina tiesa, kas vada maksātnespējas procesu, piemērojot noteikumus par tādu vienību realizāciju, par kurām maksātnespējas procesā pastāv tiesības uz atsevišķu apmierinājumu.

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas ierakstus publiskos reģistros atļauts veikt, ja ierakstīšanas nosacījumi ir izpildīti pirms tam, kad iestājušās maksātnespējas procesa uzsākšanas tiesiskās sekas.

Sešus mēnešus pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas nav ļauta izpilde tādu prasījumu nokārtošanai no maksātnespējīgā parādnieka mantas, kas nebalstās uz likvidatora tiesiskajiem darījumiem.

Šo noteikumu nepiemēro:

1)        maksātnespējīgā parādnieka mantas saistībām no divpusēji saistoša līguma, kuru likvidators apņēmies izpildīt;

2)        saistībām no pastāvīgām līgumattiecībām, kad beidzies pirmais termiņš, līdz kuram likvidators būtu varējis atcelt līgumu;

3)        saistībām no pastāvīgām līgumattiecībām, ja likvidators ir saņēmis atlīdzību par labu maksātnespējīgā parādnieka mantai.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesā — no pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas dienas līdz tā izbeigšanai pret parādnieku nevar uzsākt civilo tiesvedību. Ja šāds process jau notiek, to aptur dienā, kad tiek uzsākts pirmsmaksātnespējas process. Apturēto procesu turpina pēc kreditora pieprasījuma:

-          pēc pirmsmaksātnespējas vienošanās noslēgšanas — attiecībā uz pirmsmaksātnespējas procesā apstrīdētajiem prasījumiem vai prasījumu daļām;

-          pēc galīgā lēmuma par pirmsmaksātnespējas procesa izbeigšanu.

Šos noteikumus nepiemēro procesam, kuru neskar pirmsmaksātnespējas process, kā arī procesam par tādu prasījumu nokārtošanu, kas radušies pēc pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas.

Tādu tiesvedības procesu, kas apturēts sakarā ar pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu un kurā vēlāk pieņemts galīgais lēmums, ar kuru apstiprina pirmsmaksātnespējas vienošanos, kura aptver kreditora prasījumu, tiesa turpina un noraida prasību vai aptur izpildu vai nodrošinājuma procesu, izņemot saistībā ar pirmsmaksātnespējas procesā apstrīdētajiem prasījumiem vai prasījumu daļām.

b)    Maksātnespējas procesā — likvidators, rīkojoties parādnieka vārdā, pārņem tiesvedību par maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošajiem aktīviem, ieskaitot šķīrējtiesas procesus, kuri norisinājās maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā. Ar maksātnespējas procesā iesniegtajiem prasījumiem saistītas lietas nevar turpināt, kamēr tās nav izskatīti pārskata sēdē.

Lietas pret parādnieku, kas maksātnespējas procesa uzsākšanas laikā atrodas izskatīšanā, tā vārdā pārņem likvidators, ja tās ir saistītas ar:

1)        aktīvu izslēgšanu no maksātnespējīgā parādnieka mantas;

2)        atsevišķu nokārtošanu;

3)        maksātnespējīgā parādnieka mantas saistībām.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesā — parādnieka kreditori pirmsmaksātnespējas procesā ir personas, kurām pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī ir mantiski prasījumi pret parādnieku. SZ noteikumus par balsstiesībām par maksātnespējas kārtību attiecīgi piemēro kreditoru balsstiesībām attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu.

Kreditori balso rakstiski, izmantojot noteikto balsošanas veidlapu. Balsošanas veidlapu iesniedz tiesai ne vēlāk kā līdz balsošanas sēdes sākumam. Tai jābūt pilnvarotas personas parakstītai un apliecinātai. Ja kreditori līdz sēdes sākumam neiesniedz balsošanas veidlapu vai iesniedz tādu balsošanas veidlapu, no kuras nevar nepārprotami konstatēt, kā tie balsojuši, uzskata, ka tie nobalsojuši pret pārstrukturēšanas plānu.

Sēdē klātesošie kreditori balso, izmantojot noteikto balsošanas veidlapu. Ja balsstiesīgie kreditori sēdē nebalso, uzskata, ka tie nobalsojuši pret pārstrukturēšanas plānu.

Katra balsstiesīgo kreditoru grupa par pārstrukturēšanas plānu balso atsevišķi. Noteikumus par maksātnespējas kārtības noteikšanas dalībnieku iedalījumu attiecīgi piemēro pirmsmaksātnespējas kreditoru iedalīšanai.

Uzskatāms, ka kreditori ir apstiprinājuši pārstrukturēšanas plānu, ja tam balsojumā atbalstu izteicis vairākums kreditoru un ja katrā grupā to kreditoru, kuri balsojuši par plānu, prasījumu kopsumma vismaz divkārt pārsniedz to kreditoru prasījumu kopsummu, kuri balsojuši pret plāna pieņemšanu.

Kreditorus, kuriem ir kopējas tiesības vai kuru tiesības līdz pirmsmaksātnespējas pamata rašanās brīdim bija vienotas, balsošanā skaita kā vienu kreditoru. Attiecīgi rīkojas atsevišķu tiesību vai lietojuma tiesību turētāju gadījumā.

b)    Maksātnespējas procesā — kreditoru komiteja — tiesa, lai aizsargātu kreditoru intereses maksātnespējas procesā, pirms pirmās kreditoru sēdes var izveidot kreditoru komiteju un iecelt tās locekļus.

Kreditoru komitejā jābūt pārstāvētiem gan kreditoriem ar prasījumiem par lielākajām summām, gan kreditoriem ar maza apmēra prasījumiem. Kreditoru komitejā jābūt pārstāvētam arī parādnieka bijušo darbinieku pārstāvim, izņemot, ja tie procesā piedalās kā kreditori ar maznozīmīgiem prasījumiem.

Par kreditoru komitejas locekļiem var iecelt kreditorus, kuriem ir tiesības prasīt atsevišķu apmierinājumu (razlučni vjerovnici), un personas, kas nav kreditori, bet kas varētu sniegt ieguldījumu komitejas darbā, izmantojot savas lietpratēja zināšanas.

Kreditoru komitejas locekļu skaitam jābūt nepāra skaitlim — ne vairāk kā deviņiem. Ja kreditoru ir mazāk nekā pieci, kreditoru komitejas pilnvaras piešķir visiem kreditoriem.

Ja pārskata sēdē noteikts, ka kreditoru atzīto prasījumu vērtība pārsniedz HRK 50 miljonus, un parādniekam maksātnespējas procesa uzsākšanas dienā ir darba līgumi ar vairāk nekā 20 darbiniekiem, tiesa ir atbildīga par to, lai kreditoriem būtu iespējams pieņemt lēmumu par kreditoru komitejas izveidošanu.

Kreditoru komitejai jāuzrauga likvidators un jāsniedz tam palīdzība komercdarbības veikšanā, kā arī jāuzrauga darbība saskaņā ar SZ 217. pantu, jāizpēta uzņēmuma grāmatvedības un citi reģistri, kā arī jāuzdod pārbaudīt apgrozījumu un naudas līdzekļu summu. Kreditoru komiteja var pilnvarot atsevišķus komitejas locekļus veikt atsevišķas tās atbildības jomā esošas darbības.

Kreditoru komiteja savas atbildības ietvaros jo īpaši:

1)        izskata likvidatora ziņojumus par maksātnespējas procesa gaitu un maksātnespējīgā parādnieka mantas stāvokli;

2)        izskata uzņēmuma grāmatvedību un visus likvidatora pārņemtos dokumentus;

3)        iesniedz tiesai sūdzības par likvidatora darbībām;

4)        apstiprina maksātnespējas procesa izmaksu aprēķinu;

5)        pēc tiesas lūguma sniedz tiesai atzinumu par parādnieka aktīvu likvidāciju;

6)        pēc tiesas lūguma sniedz tiesai atzinumu par parādnieka aktīvās uzņēmējdarbības turpināšanu vai par parādnieka darbībām;

7)        pēc tiesas lūguma sniedz tiesai atzinumu par attaisnoto zaudējumu atzīšanu, kas konstatēti aktīvu inventarizācijas laikā.

(3) Kreditoru komitejai jāinformē kreditori par maksātnespējas procesa gaitu un maksātnespējīgā parādnieka mantas stāvokli.

Kreditoru sapulce

Tiesa sasauc kreditoru sapulci. Tiesības piedalīties ir visiem maksātnespējas kreditoriem, visiem maksātnespējas kreditoriem ar tiesībām uz atsevišķu nokārtošanu, likvidatoram un individuālajam parādniekam.

Ziņošanas sēdē vai jebkurā vēlākā sēdē kreditoru sapulce ir tiesīga:

1)        izveidot kreditoru komiteju, ja tāda jau nav izveidota, vai grozīt tās sastāvu, vai atbrīvot komiteju;

2)        iecelt jaunu likvidatoru;

3)        izlemt par parādnieka darbības turpināšanu vai izbeigšanu, kā arī parādnieka aktīvu likvidācijas veidu un noteikumiem;

4)        uzdot likvidatoram izstrādāt maksātnespējas kārtību;

5)        pieņemt jebkādus kreditoru komitejas kompetencē esošus lēmumus;

6)        izlemt citus jautājumus, kam ir nozīme maksātnespējas procesa īstenošanā un izbeigšanā saskaņā ar SZ.

Kreditoru sapulcei ir tiesības lūgt likvidatoru iesniegt paziņojumus un ziņojumus par situāciju un uzņēmuma darbību. Ja nav izveidota kreditoru komiteja, kreditoru sapulce var uzdot pārbaudīt apgrozījumu un likvidatora pārvaldītās naudas summas.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas parādnieka kā juridiskas personas tiesības izbeidzas un pāriet likvidatoram. Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas individuālā parādnieka tiesības pārvaldīt un atsavināt maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus pāriet likvidatoram.

Likvidatoram nekavējoties pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas jāpārņem un jāpārvalda visi maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi.

Likvidators, pamatojoties uz izpildu lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, var lūgt tiesu, lai tā uzdod parādniekam nodot aktīvus un nosaka izpildes pasākumus šī rīkojuma piespiedu izpildei.

Pēc tam, kad lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu kļuvis neapstrīdams, likvidators var lūgt tiesu noteikt, ka trešām personām, kuru valdījumā ir maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi, šie aktīvi ir jāatdod. Vienlaikus ar šo lūgumu likvidatoram jāiesniedz dokuments, kas apliecina aktīvu piederību. Tiesa pieņem lēmumu par likvidatora priekšlikumu pēc tam, kad uzklausītas personas, kuru valdījumā ir maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi.

Likvidators sagatavoto maksātnespējīgā parādnieka mantas atsevišķo aktīvu sarakstu. Individuālajam parādniekam un personām, kuras iepriekš ar tiesību aktiem pilnvarotas pārstāvēt parādnieku, šajā ziņā jāsadarbojas ar likvidatoru. Likvidatoram no šīm personām jāievāc nepieciešamā informācija, izņemot, ja process tādējādi tiktu nepamatoti kavēts.

Likvidators sagatavo visu parādnieka kreditoru sarakstu, kas tam ir zināmi no parādnieka grāmatvedības un uzņēmuma dokumentiem, citas parādnieka informācijas, iesniegtajiem prasījumiem vai kā citādi.

Likvidators sagatavo sistemātisku pārskatu uz maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdi, norādot un salīdzinot maksātnespējīgā parādnieka aktīvus un parādnieka saistības, kā arī to novērtējumu.

Maksātnespējīgā parādnieka mantas inventāra sarakstu, kreditoru sarakstu, kā arī aktīvu un saistību pārskatu iesniedz tiesas kancelejā ne vēlāk kā astoņas dienas pirms ziņošanas sēdes.

Maksātnespējas procesa uzsākšana nemaina komerctiesībās un nodokļu tiesībās paredzēto parādnieka pienākumu kārtot grāmatvedību un iesniegt pārskatus. Likvidatoram šie pienākumi jāveic attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Likvidatoram ne vēlāk kā 15 dienas pirms ziņošanas sēdes jāiesniedz tiesai ziņojums par parādnieka saimniecisko stāvokli un šī stāvokļa iemesliem, ko ne vēlāk kā 8 dienas pirms ziņošanas sēdes publicē tiesas elektroniskajā ziņojumu dēlī (e-Oglasna ploča suda).

Pēc ziņošanas sēdes likvidatoram nekavējoties jārealizē maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošie aktīvi, ja tas nav pretrunā ar kreditoru sapulces lēmumu.

Likvidatoram maksātnespējas procesa aktīvi jārealizē saskaņā ar kreditoru sapulces un kreditoru komitejas lēmumiem.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas parādnieka kā juridiskas personas tiesības izbeidzas un pāriet likvidatoram. Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas individuālā parādnieka tiesības pārvaldīt un atsavināt maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošos aktīvus pāriet likvidatoram.

Likvidatoram nekavējoties pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas jāpārņem un jāpārvalda visi maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi.

Likvidators, pamatojoties uz izpildu lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, var lūgt tiesu, lai tā uzdod parādniekam nodot aktīvus un nosaka izpildes pasākumus šī rīkojuma piespiedu izpildei.

Pēc tam, kad lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu kļuvis neapstrīdams, likvidators var lūgt tiesu noteikt, ka trešām personām, kuru valdījumā ir maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi, šie aktīvi ir jāatdod. Vienlaikus ar šo lūgumu likvidatoram jāiesniedz dokuments, kas apliecina aktīvu piederību. Tiesa pieņem lēmumu par likvidatora priekšlikumu pēc tam, kad uzklausītas personas, kuru valdījumā ir maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi.

Likvidators sagatavoto maksātnespējīgā parādnieka mantas atsevišķo aktīvu sarakstu. Individuālajam parādniekam un personām, kuras iepriekš ar tiesību aktiem pilnvarotas pārstāvēt parādnieku, šajā ziņā jāsadarbojas ar likvidatoru. Likvidatoram no šīm personām jāievāc nepieciešamā informācija, izņemot, ja process tādējādi tiktu nepamatoti kavēts.

Likvidators sagatavo visu parādnieka kreditoru sarakstu, kas tam ir zināmi no parādnieka grāmatvedības un uzņēmuma dokumentiem, citas parādnieka informācijas, iesniegtajiem prasījumiem vai kā citādi.

Likvidators sagatavo sistemātisku pārskatu uz maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdi, norādot un salīdzinot maksātnespējīgā parādnieka aktīvus un parādnieka saistības, kā arī to novērtējumu.

Maksātnespējīgā parādnieka mantas inventāra sarakstu, kreditoru sarakstu, kā arī aktīvu un saistību pārskatu iesniedz tiesas kancelejā ne vēlāk kā astoņas dienas pirms ziņošanas sēdes.

Maksātnespējas procesa uzsākšana nemaina komerctiesībās un nodokļu tiesībās paredzēto parādnieka pienākumu kārtot grāmatvedību un iesniegt pārskatus. Likvidatoram šie pienākumi jāveic attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Likvidatoram ne vēlāk kā 15 dienas pirms ziņošanas sēdes jāiesniedz tiesai ziņojums par parādnieka saimniecisko stāvokli un šī stāvokļa iemesliem, ko ne vēlāk kā 8 dienas pirms ziņošanas sēdes publicē tiesas elektroniskajā ziņojumu dēlī (e-Oglasna ploča suda).

Pēc ziņošanas sēdes likvidatoram nekavējoties jārealizē maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošie aktīvi, ja tas nav pretrunā ar kreditoru sapulces lēmumu.

Likvidatoram maksātnespējas procesa aktīvi jārealizē saskaņā ar kreditoru sapulces un kreditoru komitejas lēmumiem.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

a)    Pirmsmaksātnespējas procesā — prasījumus iesniedz Finanšu aģentūras kompetentajai nodaļai, izmantojot standartizētu veidlapu, kam pievieno to dokumentu kopijas, uz kuru pamata prasījums radies vai kas prasījumu pierāda.

Finanšu ministrijas nodokļu iestāde (Ministarstvo financija – Porezna uprava) var iesniegt prasījumus, kas radušies no nodokļiem, papildnodokļiem, obligātās apdrošināšanas iemaksām, kas saskaņā ar tiesību aktiem jāietur no ienākumiem un algas, kā arī citus prasījumus, kuru izpildi tā ir tiesīga pieņemt saskaņā ar īpašiem noteikumiem, izņemot prasījumus par nodokļiem un papildnodokļiem, ko uzliek ienākumiem no darba tiesiskajām attiecībām, un iemaksām no pamatsummas par personām, kas apdrošinātas darba tiesiskajās attiecībās.

Pirmsmaksātnespējas procesā parādnieka darbinieki un bijušie darbinieki, kā arī Finanšu ministrijas nodokļu iestāde nevar iesniegt prasījumus par darba tiesiskajām attiecībām, atlaišanas pabalstu, kura apmērs nepārsniedz tiesību aktos vai darba koplīgumā paredzēto, kā arī prasījumus par tāda kaitējuma kompensāciju, kas nodarīts ar darba traumu vai arodslimību, un šie prasījumi nevar būt pirmsmaksātnespējas procesa objekts. Ja pieteikuma iesniedzējs šos prasījumus nav norādījis pieteikumā par pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu vai norādījis tos kļūdaini, parādnieka darbiniekiem un bijušajiem darbiniekiem, kā arī Finanšu ministrijas nodokļu iestādei ir tiesības iesniegt iebildumu.

Iesniedzot prasījumus, kreditoriem, kuri ir tiesīgi prasīt atsevišķu apmierinājumu (razlučni vjerovnici), ir jānorāda informācija par to tiesībām, atsevišķa apmierinājuma juridisko pamatu un to parādnieka aktīvu daļa, uz kuru attiecas to tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, kā arī jānorāda, vai tie atsakās no tiesībām uz atsevišķu apmierinājumu.

Iesniedzot prasījumus, kreditoriem, kuri ir tiesīgi prasīt, lai daļu parādnieku aktīvu izslēdz no maksātnespējīgā parādnieka mantas (izlučni vjerovnici), ir jānorāda informācija par to tiesībām, izņēmuma tiesību juridisko pamatu un to parādnieka aktīvu daļu, uz kuru attiecas izņēmuma tiesības.

Iesniedzot prasījumus, abu veidu kreditoriem (razlučni vjerovnici un izlučni vjerovnici) ir jāpaziņo, vai tie piekrīt vai atsakās piekrist, ka pārstrukturēšanas plāna īstenošanai tiek atlikta nokārtošana no aktīviem, uz kuriem attiecas to tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, vai apturēta to aktīvu nošķiršana, uz kuriem attiecas to izņēmuma tiesības.

Pirmsmaksātnespējas vienošanās nedrīkst kavēt kreditoru tiesības uz atsevišķu nokārtošanu no aktīviem, kuriem piemēro tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, ja šī vienošanās neparedz citādi. Ja pirmsmaksātnespējas vienošanās tieši paredz citu kārtību, tajā jābūt norādītam, kāda šo kreditoru tiesību daļa tiek samazināta, uz cik ilgu laiku tiks atlikta nokārtošana un kādi citi pirmsmaksātnespējas procesa noteikumi attiecas uz šīm tiesībām.

Ja kreditors neiesniedz prasījumu, bet šis prasījums ir minēts pieteikumā par pirmsmaksātnespējas procesa uzsākšanu, šo prasījumu uzskata par iesniegtu.

Parādniekam un pilnvarniekam, ja tāds iecelts, ir jāpauž nostāja par kreditoru iesniegtajiem prasījumiem. Šo nostāju iesniedz Finanšu aģentūras kompetentajai nodaļai, izmantojot standarta veidlapu, kurā par katru prasījumu ietver šādu informāciju:

1)        prasījuma numuru iesniegto prasījumu tabulā;

2)        informāciju kreditoru identificēšanai;

3)        iesniegtā prasījuma summu;

4)        parādnieka un pilnvarnieka, ja tāds ir, paziņojumu, ar ko atzīst vai iebilst pret prasījumu;

5)        apstrīdētā prasījuma summu;

6)        faktus, kas apstiprina apstrīdētā prasījuma vai prasījuma daļas neesību.

Kad beidzies termiņš nostājas paušanai, parādnieks un pilnvarnieks, ja tāds ir, vairs nevar iebilst pret prasījumiem, kurus tie atzinuši.

Kreditors var apstrīdēt cita kreditora iesniegtu prasījumu.

Iebildumu pret prasījumu iesniedz Finanšu aģentūras kompetentajai nodaļai, izmantojot standarta veidlapu un ietverot šādu informāciju:

1)        informāciju tā kreditora identificēšanai, kas apstrīd prasījumu;

2)        apstrīdētā prasījuma atsauces numuru iesniegto prasījumu tabulā;

3)        informāciju tā kreditora identificēšanai, kas iesniedzis apstrīdēto prasījumu;

4)        iesniegtā apstrīdētā prasījuma summu;

5)        kreditora paziņojumu par prasījuma apstrīdēšanu;

6)        apstrīdētā prasījuma summu;

7)        faktus, kas apstiprina apstrīdētā prasījuma vai prasījuma daļas neesību.

Finanšu aģentūra, izmantojot standartizētu veidlapu, apkopo iesniegto prasījumu tabulu un apstrīdēto prasījumu tabulu.

b)    Maksātnespējas procesā — prasījumus iesniedz likvidatoram, izmantojot standartizētu veidlapu, divos eksemplāros, kam pievieno to dokumentu kopijas, uz kuru pamata prasījums radies vai kas prasījumu pierāda.

Likvidators līdz maksātnespējas procesa uzsākšanai sagatavo sarakstu ar visiem parādnieka darbinieku un bijušo darbinieku prasījumiem, kuru bruto un neto summas ir jāpaziņo; parakstīšanai jāiesniedz divas prasījumu iesniegumu kopijas.

Zemākas prioritātes kreditoru prasījumus iesniedz tikai pēc īpaša tiesas uzaicinājuma. Iesniedzot šos prasījumus, jānorāda, ka to prioritāte ir zema, kā arī kārta, uz kuru ir tiesības kreditoram.

Kreditoriem, kuriem ir tiesības prasīt izņēmumu (izlučni vjerovnici), ir jāinformē likvidators par to izņēmuma tiesībām, kā arī jānorāda aktīvi, uz kuriem šīs tiesības attiecas, vai paziņojumā jāatsaucas uz savām tiesībām saņemt kompensāciju par izņēmuma tiesībām.

Kreditoriem, kuriem ir tiesības uz atsevišķu apmierinājumu (razlučni vjerovnici), ir jāinformē likvidators par to tiesībām uz atsevišķu apmierinājumu un šo tiesību juridisko pamatu, kā arī jānorāda aktīvi, uz kuriem šīs tiesības attiecas. Ja šādi kreditori iesniedz prasījumus arī kā maksātnespējas kreditori, tiem iesniegumā jānorāda maksātnespējas parādnieka aktīvu daļa, uz kuru attiecas to tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, un summa, par kuru to prasījums varētu netikt apmierināts ar šīm nodalīšanas tiesībām.

Kreditori, kuriem ir tiesības uz atsevišķu apmierinājumu un kuri par to neinformē likvidatoru, nezaudē tiesības uz atsevišķu nokārtošanu. Izņēmuma gadījumā kreditori, kuriem ir tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, zaudē tiesības uz atsevišķu nokārtošanu un tiem nav tiesību uz kaitējuma kompensāciju vai citu kompensāciju no maksātnespējas parādnieka vai kreditora, ja objekts, attiecībā uz kuru pastāv tiesības uz atsevišķu apmierinājumu, realizēts maksātnespējas procesā bez to piedalīšanās, un nodalīšanas tiesības nav ievadītas publiskā reģistrā vai par tām nav zinājis vai nav varējis zināt likvidators.

Iesniegtos prasījumus pārskata sēdē izvērtē attiecībā uz to summu un prioritāti.

Likvidatoram par katru iesniegto prasījumu ir jāsniedz konkrēta atbilde par to, vai tas tiek atzīts vai apstrīdēts.

Likvidatora, individuālā parādnieka vai kāda no maksātnespējas kreditoriem apstrīdētos prasījumus ir jāizskata atsevišķi. Izņēmuma tiesības un tiesības uz atsevišķu apmierinājumu neizskata.

Prasījumu uzskata par apstiprinātu, ja izskatīšanas sēdē to atzīst likvidators un neapstrīd maksātnespējas kreditors vai ja paziņots iebildums tiek noraidīts. Ja individuālais parādnieks apstrīd prasījumu, tas neliedz šo prasījumu konstatēt.

Tiesa sagatavo izvērtēto prasījumu tabulu, kurā par katru iesniegto prasījumu norāda summu, par kādu prasījums konstatēts, tā prioritāti un personu, kura prasījumu apstrīdējusi. Tabulā norāda arī individuālā parādnieka apstrīdētos prasījumus. Prasījuma konstatējumu tiesa norāda arī uz vekseļiem un citiem parāda dokumentiem.

Pamatojoties uz izvērtēto prasījumu tabulu, tiesa pieņem lēmumu, ar kuru nosaka konstatēto vai apstrīdēto atsevišķo prasījumu summu un secību. Saskaņā ar šo lēmumu tiesa arī nolemj uzdot celt prasības, lai konstatētu vai apstrīdētu prasījumus.

Ja likvidators apstrīdējis prasījumu, tiesa aicina kreditoru sākt tiesvedību pret parādnieku par apstrīdētā prasījuma konstatēšanu.

Ja kāds no maksātnespējas kreditoriem apstrīdējis prasījumu, kuru atzinis likvidators, tiesa aicina šo kreditoru sākt tiesvedību par apstrīdētā prasījuma konstatēšanu. Šādā tiesvedībā persona, kura iebilst pret prasījumu, rīkojas parādnieka vārdā un uz tā rēķina.

Ja apstrīdēti parādnieka darbinieku un bijušo darbinieku prasījumi, prasību tiesā par apstrīdēto prasījumu konstatēšanu ceļ saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par tiesvedību un īpašajiem noteikumiem par darba strīdu procesu.

Ja attiecībā uz apstrīdēto prasījumu pastāv izpildu dokuments, tiesa aicina apstrīdējušo pusi sākt tiesvedību, lai pierādītu apstrīdēšanas pamatu.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Kreditoru saistību nokārtošana notiek saskaņā ar naudas plūsmu. Veicot daļēju sadali, subordinētos kreditorus neņem vērā. Sadali veic likvidators. Pirms katras sadales likvidatoram jāsaņem kreditoru komitejas vai, ja kreditoru komiteja nav izveidota, tiesas piekrišana.

Pirmās kārtas prioritārie prasījumi ietver parādnieka darbinieku un bijušo darbinieku prasījumus no darba tiesiskajām attiecībām, kas radušies līdz maksātnespējas procesa uzsākšanas dienai, to kopējā bruto apmērā, tiesību aktos vai darba koplīgumā paredzēto atlaišanas pabalstu, un prasījumus par darba traumas vai arodslimības nodarītā kaitējuma kompensāciju.

Otrās kārtas prioritārie prasījumi ietver visus pārējos prasījumus pret parādnieku, izņemot subordinētos prasījumus.

Pēc prioritāro prasījumu apmierināšanas prasījumus, kas atzīti par subordinētiem, apmierina šādā secībā:

1)        par maksātnespējas kreditoru prasījumiem uzkrātie procenti kopš maksātnespējas procesa uzsākšanas;

2)        atsevišķo kreditoru izmaksas, ko radījusi to dalība procesā;

3)        naudas sodi par noziedzīgiem nodarījumiem vai administratīviem pārkāpumiem un kriminālprocesa vai administratīvo pārkāpumu procesa radītās izmaksas;

4)        prasījumi par parādnieka bezatlīdzības pakalpojumu sniegšanu;

5)        prasījumi par sabiedrības dalībnieka veikta aizdevuma, ar ko aizstāts kapitāls, atmaksu vai atbilstīgi prasījumi.

Nenomaksāto prasījumu termiņš iestājas ar maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Prasījumus, kas ir saistīti ar noregulējošu nosacījumu, kurš stājas spēkā, uzsākot maksātnespējas procesu, līdz šī nosacījuma spēkā stāšanās brīdim uzskata par beznosacījuma prasījumiem.

Maksātnespējas procesa izmaksas un citas maksātnespējīgā parādnieka mantas saistības vispirms nokārto no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Likvidators prasījumus apmierina to termiņa secībā.

Pirms sadales veikšanas likvidators sagatavo prasījumu sarakstu, kas tiks ņemti vērā sadales vajadzībām (sadales saraksts). Parādnieka darbinieku un bijušo darbinieku prasījumus no darba tiesiskajām attiecībām, kas radušies līdz maksātnespējas procesa uzsākšanas dienai, ņem vērā, nosakot bruto summu. Sarakstā jāietver prasījumu summa un no maksātnespējīgā parādnieka mantas pieejamā summa, ko sadala starp kreditoriem.

Kreditoram, kuram ir tiesības uz atsevišķu apmierinājumu un pret kuru parādniekam ir arī personīga atbildība, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no sadales saraksta paziņošanas jāiesniedz likvidatoram pierādījumi, ka tas atteicies no tiesībām uz atsevišķu nokārtošanu (un par kādu summu) vai ka atsevišķa nokārtošana nav notikusi. Ja tas savlaicīgi neiesniedz pierādījumus, tā prasījumu daļējās sadales gaitā neņem vērā.

Prasījumus ar atliekošu nosacījumu daļējas sadales laikā ņem vērā pilnā apmērā. Ar šiem prasījumiem saistīto daļu sadales laikā rezervē.

Galīgās sadales laikā prasījumus ar atliekošu nosacījumu neņem vērā, ja šī nosacījuma izpildīšanās ir tik mazvarbūtīga, ka sadales laikā tam nav materiālas vērtības. Šādā gadījumā summas, kas šī prasījuma apmierināšanai rezervētas iepriekšējās sadales laikā, ietver mantā, no kuras veic galīgo sadali.

Kreditoriem, kuri ir izslēgti no daļējās sadales un kuri vēlāk izpilda SZ 275. un 276. pantā paredzētos nosacījumus, nākamās sadales laikā no maksātnespējīgā parādnieka mantas atlikuma izmaksā tādu pašu summu kā citiem kreditoriem. Tikai pēc tam iespējams turpināt citu kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Galīgā sadale sākas uzreiz pēc tam, kad pabeigta maksātnespējīgā parādnieka mantas realizācija. Galīgo sadali var sākt tikai ar tiesas piekrišanu.

Ja galīgās sadales laikā ir pilnībā iespējams apmierināt visu kreditoru prasījumus, likvidators pārpalikumu nodod individuālajam parādniekam. Ja parādnieks ir juridiska persona, likvidators katrai personai, kurai ir dalība parādnieka kapitālā, piešķir pārpalikuma daļu, uz kādu šai personai būtu tiesības, ja ārpus maksātnespējas procesa notiktu likvidācijas process.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

a)    Pirmsmaksātnespējas process — ja kreditori piekrīt pārstrukturēšanas plānam, tiesa ar lēmumu atzīst pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanu un apstiprina pirmsmaksātnespējas vienošanos, izņemot, ja:

–          kāds no kreditoriem pietiekami ticami pamato, ka ar pārstrukturēšanas plānu tiesības tiek samazinātas zem līmeņa, uz kādu varētu pamatoti pretendēt, ja pārstrukturēšana nenotiktu;

–          no pārstrukturēšanas plāna šķiet mazticami, ka tā īstenošana ļaus parādniekam atjaunot maksātspēju laikā līdz kārtējā gada beigām un divu nākamo kalendāra gadu laikā;

–          pārstrukturēšanas plānā nav noteikts, kā notiek norēķini par summām, ko kreditori saņemtu, ja prasījums netiktu apstrīdēts; vai

–          pārstrukturēšanas plānā ierosināts kapitalizēt viena vai vairāku kreditoru prasījumus un parādnieka dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu piekrist šādai darbībai saskaņā ar Sabiedrību likumu (Zakon o trgovačkim društvima).

Ja pirmsmaksātnespējas vienošanās apstiprināšanas nosacījumi nav izpildīti, tiesa ar lēmumu nosaka, ka pirmsmaksātnespējas vienošanās apstiprināšana ir atlikta, un aptur procesu.

Apstiprināta pirmsmaksātnespējas vienošanās rada tiesiskas sekas kreditoriem, kas nav piedalījušies procesā, un kreditoriem, kuri piedalījušies procesā, un to apstrīdētos prasījumus konstatē pēc tam.

Parādniekam, kas guvis peļņu no saistībām, kas saskaņā ar apstiprinātu pirmsmaksātnespējas vienošanos tiek norakstītas, gūtā peļņa jāpatur, kamēr nav beidzies visu no pirmsmaksātnespējas vienošanās radušos saistību izpildes termiņš.

Ja kreditors noraksta parādnieka prasījumu saskaņā ar apstiprinātu pirmsmaksātnespējas vienošanos, norakstītā prasījuma summu nodokļu ziņā atzīst par kreditora atskaitāmiem izdevumiem.

b)    Maksātnespējas procesā — uzreiz pēc galīgās sadales beigām tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, un šis lēmums tiek iesniegts iestādei, kas pārvalda reģistru, kurā ierakstīts parādnieks. Izslēdzot no reģistra, parādnieks, kas ir juridiska persona, beidz pastāvēt, bet parādnieks, kas ir fiziska persona — zaudē individuāla komersanta, uzņēmēja vai pašnodarbinātas personas statusu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Maksātnespējas kreditori pēc tam, kad pabeigts maksātnespējas process pret individuālu parādnieku, var turpināt neierobežoti censties apmierināt savus prasījumus.

Maksātnespējas kreditori var panākt, ka tiek izpildīti to prasījumi pret parādnieku, izmantojot lēmumu, kurā izklāstīts to prasījumu konstatējums, ja prasījumi ir tikuši konstatēti un parādnieks tos nav apstrīdējis pārskata sēdē. Nesekmīgi apstrīdēts prasījums ir līdzvērtīgs neapstrīdētam prasījumam.

Tiesa pēc likvidatora vai jebkura kreditora lūguma, vai pēc savas iniciatīvas nosaka, ka process jāturpina turpmākas sadales veikšanai, ja pēc pēdējās sēdes:

1)        ir izpildīti nosacījumi, lai rezervētās summas sadalītu kreditoriem;

2)        no maksātnespējīgā parādnieka mantas izmaksātās summas tiek ieskaitītas atpakaļ maksātnespējīgā parādnieka mantā;

3)        tiek atrasti aktīvi, kas ir maksātnespējīgā parādnieka mantas daļa.

Tiesa uzdod turpināt procesu vēlākās sadales vajadzībām neatkarīgi no fakta, ka process ir ticis izbeigts.

Tiesa var atturēties no vēlākās sadales un nodot sadalei pieejamo summu kreditoriem vai nodot atrasto objektu individuālajam parādniekam, ja tā uzskata to par lietderīgu, ņemot vērā summas nebūtiskumu vai objekta mazvērtīgumu, kā arī procesa turpināšanas izmaksas vēlākās sadales veikšanai. Tiesa var noteikt, ka vēlākās sadales procesa turpināšanas priekšnoteikums ir avansa maksājums šī procesa izmaksu nokārtošanai.

Pēc vēlākās sadales veikšanas tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Pēc tam, kad uzdots veikt vēlāko sadali, likvidators saskaņā ar galīgo sarakstu sadala naudas summu, ko var brīvi atsavināt, vai naudas summu, kas saņemta par vēlāk atrastas maksātnespējīgā parādnieka mantas daļas realizāciju. Likvidators iesniedz tiesai galīgo atskaiti.

Maksātnespējīgā parādnieka mantas kreditori, par kuru prasījumiem likvidators uzzinājis:

1)        daļējās sadales laikā pēc tam, kad noteikta sadalāmā daļa,

2)        galīgās sadales laikā pēc pēdējās sēdes slēgšanas,

3)        vēlākas sadales laikā pēc tam, kad publicēts šīs sadales saraksts,

var prasīt saistību nokārtošanu tikai no maksātnespējīgā parādnieka mantas, kas atlikusi pēc sadales.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Katrs kreditors sedz savas pirmsmaksātnespējas un maksātnespējas procesa izmaksas, ja SZ neparedz citādi.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Tiesiskus darījumus, kas veikti pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas un kas izjauc vienveidīgu saistību nokārtošanu ar maksātnespējas kreditoriem (kaitējuma nodarīšana kreditoriem) vai kas dod priekšroku dažiem kreditoriem uz citu rēķina (labvēlīga attieksme pret kreditoriem), var apstrīdēt likvidators parādnieka vārdā un maksātnespējas kreditori saskaņā ar SZ noteikumiem. Bezdarbība, kuras rezultātā parādnieks zaudējis tiesības vai ar kuru pamatoti, uzturēti vai nodrošināti pret to celtie mantiskie prasījumi, tiek uzskatīta par līdzvērtīgu šādiem tiesiskiem darījumiem.

Tiesisku darījumu, kas paredz vai ļauj kreditoram gūt nodrošinājumu vai apmierinājumu tādā veidā un laikā, kas atbilst to tiesību būtībai (atbilstīgs noregulējums), un kas veikts pēdējo trīs mēnešu laikā, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, var apstrīdēt, ja darījuma laikā parādnieks bijis maksātnespējīgs un kreditors zinājis par šo maksātnespēju.

Tiesisku darījumu, kas paredz vai ļauj kreditoram gūt nodrošinājumu vai apmierinājumu saskaņā ar tā tiesību būtību, var apstrīdēt, ja tas veikts pēc tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu un ja kreditors darījuma laikā zinājis par maksātnespēju vai par pieteikumu uzsākt maksātnespējas procesu.

Uzskata, ka kreditors zinājis par maksātnespēju vai par pieteikumu uzsākt maksātnespējas procesu, ja tas zinājis vai tam vajadzēja zināt par apstākļiem, no kuriem bija jābūt redzamam, ka pastāv maksātnespēja vai ka iesniegts pieteikums uzsākt maksātnespējas procesu.

Uzskata, ka personas, kuras ir bijušas cieši saistītas ar parādnieku tiesiskā darījuma laikā, ir zinājušas par maksātnespēju un maksātnespējas procesa uzsākšanas pieteikumu.

Tiesisku darījumu, ar ko veic vai atļauj nodrošinājumu vai apmierinājumu par labu tādam kreditoram, kam nav prasījuma tiesību vai nebija tiesību uz prasījumu konkrētajā veidā un laikā, var apstrīdēt, ja:

1)        tas veikts pēdējā mēneša laikā, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai pēc pieteikuma iesniegšanas, vai

2)        tas veikts trešajā vai otrajā mēnesī, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, un parādnieks šajā laikā bijis maksātnespējīgs, vai

3)        ja darījums veikts trešajā vai otrajā mēnesī, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, un kreditors darījuma laikā zinājis, ka tas kaitēs maksātnespējas kreditoriem.

Uzskata, ka kreditors zinājis, ka darījums kaitēs citiem kreditoriem, ja šis kreditors zināja vai tam vajadzēja zināt par apstākļiem, no kuriem bija jābūt redzamam, ka kreditoriem tiks nodarīts kaitējums. Uzskata, ka personas, kuras darījuma brīdī bijušas tuvās attiecībās ar parādnieku, zināja, ka maksātnespējas kreditoriem tiks nodarīts kaitējums.

Parādnieka tiesisku darījumu, kas tieši radījis kaitējumu maksātnespējas kreditoriem, var apstrīdēt:

1)        ja tas veikts trīs mēnešu laikā, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, ja parādnieks darījuma laikā bijis maksātnespējīgs un otra puse zinājusi par maksātnespēju, vai

2)        ja tas veikts pēc tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, un ja otra persona tiesiskā darījuma laikā zinājusi vai tai būtu bijis jāzina, par maksātnespēju vai par pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Jebkuru parādnieka tiesisko darījumu, kura rezultātā tiek zaudētas kādas parādnieka tiesības vai kas liedz atsaukties uz kādām parādnieka tiesībām, vai jebkurš darījums, uz kura pamata mantisks prasījums pret parādnieku var saglabāt spēku vai tikt izpildīts, pielīdzina darījumam, kura rezultātā kreditoriem tiek nodarīts tiešs kaitējums.

Tiesisku darījumu, kuru parādnieks izdarījis pēdējo desmit gadu laikā, pirms iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai pēc tā, ja tas izdarīts ar nolūku kaitēt kreditoriem, var apstrīdēt, ja otra puse darījuma brīdī zinājusi par parādnieka nodomu. Nodoma apzināšanos prezumē, ja otra puse zinājusi, ka parādniekam draud maksātnespēja un ka šis darījums kaitēs kreditoriem.

Uzskata, ka kreditors ir zinājis, ka parādniekam draud maksātnespēja un ka šāds darījums kaitēs kreditoriem, ja šis kreditors zinājis vai tam vajadzēja zināt par apstākļiem, no kuriem bija jābūt redzamam, ka parādnieks ir maksātnespējīgs un ka šāds darījums kaitēs kreditoriem.

Līgumus par atlīdzību, kurus noslēdzis parādnieks un parādniekam tuvas personas, var apstrīdēt, ja tie tieši kaitē kreditoriem. Šādu līgumu nevar apstrīdēt, ja tas noslēgts vairāk nekā divus gadus pirms tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai ja otra puse pierāda, ka līguma noslēgšanas laikā tai nebija zināms nekas par parādnieka nodomu kaitēt kreditoriem.

Parādnieka bezatlīdzības vai par nebūtisku atlīdzību veiktu tiesisku darījumu var apstrīdēt, izņemot, ja tas veikts četrus gadus pirms tam, kad iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Darījums par gadījuma rakstura dāvanu, kuras vērtība ir nebūtiska, nevar tikt apstrīdēts.

Tiesisks darījums, ar kuru sabiedrības dalībnieks iesniedz prasījumu par aizdevuma, ar kuru aizstāj kapitālu, atmaksu vai līdzīgu prasījumu, nav spēkā:

1)        ja ar to sniedz nodrošinājumu un ja darījums veikts pēdējo piecu gadu laikā, pirms iesniegts priekšlikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāk

2)        ja ar to garantē saistību nokārtošanu un ja darījums veikts pēdējā gada laikā, pirms iesniegts priekšlikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāk.

Tiesisku darījumu, ar kuru pasīvajam partnerim pilnībā vai daļēji atdod tā daļu sabiedrībā vai ar kuru tam tiek pilnībā vai daļēji atlaista radušos zaudējumu daļa, var apstrīdēt, ja līgums, uz kuru balstīts šāds darījums, noslēgts pēdējā gada laikā, pirms pret sabiedrību iesniegts pieteikums par maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai vēlāk. Minēto piemēro arī, ja pasīvo partneri likvidē saskaņā ar līgumu.

Atbilstīga noregulējuma gadījumā parādnieka maksājumus, kas nokārtoti ar vekseli, nevar atprasīt no saņēmēja, ja saskaņā ar tiesību aktiem par apgrozāmajiem instrumentiem saņēmējs zaudētu prasījuma tiesības pret citiem parādniekiem, ja atteiktos pieņemt samaksu.

Tiesisku darījumu uzskata par notikušu laikā, kad iestājušās tā tiesiskās sekas.

Ja tam, lai tiesiskam darījumam būtu juridisks spēks, ir nepieciešams ieraksts publiskā grāmatā, reģistrā vai žurnālā, tiesisku darījumu uzskata par notikušu, kad izpildīti pārējie spēkā esības nosacījumi, parādnieka gribas izpaudums par šāda ieraksta veikšanu kļuvis saistošs un otra puse iesniegusi lūgumu reģistrēt juridiskās izmaiņas. Šo noteikumu piemēro arī lūgumam iepriekš veikt ierakstu, lai nodrošinātu tiesības uz juridiskām izmaiņām.

Ja tiesiskam darījumam ir noteikts nosacījums vai termiņš, ņem vērā laiku, kad tas veikts, nevis laiku, kad iestājies nosacījums vai beidzies termiņš.

Tiesisku darījumu, par kuru saņemts izpildraksts, un izpildes procesā veiktu tiesisku darījumu var apstrīdēt.

Ja parādnieks par izpildi ir saņēmis tādas pašas vērtības atlīdzību, kas ir tieši kļuvusi par daļu no tā aktīviem, šīs izpildes pamatā esošo tiesisko darījumu var apstrīdēt tikai tad, ja nodarīts tīšs kaitējums.

Likvidators parādnieka vārdā, pamatojoties uz tiesas atļauju, var apstrīdēt parādnieka tiesiskos darījumus. Sūdzību iesniedz pret personu, kuras labā veikts apstrīdētais darījums.

Likvidators tiesisku darījumu apstrīdēšanai var iesniegt sūdzību pusotra gada laikā no dienas, kad sākts maksātnespējas process.

Jebkurš maksātnespējas kreditors var celt prasību par tiesisku darījumu apstrīdēšanu savā vārdā un par saviem līdzekļiem, ja:

-            likvidators nav SZ 212. panta 3. punktā noteiktajā termiņā cēlis prasību par tiesisku darījumu apstrīdēšanu — trīs mēnešu laikā pēc SZ 212. panta 3. punktā noteiktā termiņa beigām;

-            likvidators atsaucis prasību par tiesisku darījumu apstrīdēšanu — trīs mēnešu laikā pēc tam, kad tiesas elektroniskajā ziņojumu dēlī (e-Oglasna ploča suda) publicēts galīgais lēmums par prasības atsaukšanu;

-            tas iepriekš ir lūdzis likvidatora paziņojumu un likvidators ir paziņojis, ka necels prasību par tiesisko darījumu apstrīdēšanu — trīs mēnešu laikā pēc tam, kad tiesas elektroniskajā ziņojumu dēlī publicēts likvidatora paziņojums;

-            tas iepriekš ir lūdzis likvidatora paziņojumu un likvidators trīs mēnešu laikā nav paziņojis, vai cels prasību par tiesisko darījumu apstrīdēšanu — trīs mēnešu laikā pēc tam, kad publicēts aicinājums paust šādu paziņojumu.

Ja lūgums apstrīdēt tiesiskus darījumus ir apmierināts, apstrīdētajam tiesiskajam darījumam nav tiesisku seku attiecībā uz maksātnespējīgā parādnieka mantu un otrai pusei ir jāatdod atpakaļ maksātnespējīgā parādnieka mantā visu materiālo ieguvumu no apstrīdētā darījuma, ja SZ nav noteikts citādi. Izpildes pieteikumu, pamatojoties uz lēmumu, ar kuru pieņemts tiesiska darījuma apstrīdēšanas pieteikums, var iesniegt likvidators parādnieka vai maksātnespējīgā parādnieka mantas vārdā, maksātnespējas kreditors — savā vārdā un maksātnespējas parādnieka vai maksātnespējīgā parādnieka mantas labā.

Personai, kura pieņēmusi izpildi bez atlīdzības vai par nebūtisku atlīdzību, saņemtais jāatdod tikai tad, ja tā ir iedzīvojusies no tā, izņemot, ja tā zināja vai tai vajadzēja zināt, ka šāda izpilde kaitēs kreditoriem.

Galīgo lēmumu tiesvedībā par tiesiska darījuma apstrīdēšanu piemēro maksātnespējīgam parādniekam, maksātnespējīgā parādnieka mantai un maksātnespējas kreditoriem, ja SZ nav noteikts citādi.

Ja tiesa ir apmierinājusi lūgumu apstrīdēt tiesisku darījumu, pretējai pusei jāatdod atpakaļ maksātnespējīgā parādnieka mantā visu materiālo ieguvumu no apstrīdētā darījuma. Kad šis ieguvums ir nonācis atpakaļ maksātnespējīgā parādnieka mantā, kreditoriem, kuri ir prasītāji, ir tiesības uz privileģētu saistību nokārtošanu no šī ieguvuma proporcionāli to konstatēto prasījumu summai.

Parādnieka tiesiskos darījumus var apstrīdēt, iesniedzot iebildumu tiesvedībā, un tam nav noteikts termiņš.

Tiesisku darījumu var apstrīdēt arī pret pretējās puses mantinieku vai citu vispārējo tiesību un saistību pārņēmēju.

Tiesisku darījumu var apstrīdēt pret citiem pretējās puses tiesību un saistību pārņēmējiem:

1)        ja tiesību un saistību pārņēmējs iegūšanas laikā zināja par apstākļiem, ar kuriem pamatota to tiesiskā priekšteča ieguvuma atceļamība;

2)        ja tiesību un saistību pārņēmējs iegūšanas laikā ir bijusi persona, kam ir ciešas attiecības ar parādnieku, izņemot, ja tas pierāda, ka tajā laikā nav zinājis par apstākļiem, ar kuriem pamatota to tiesiskā priekšteča ieguvuma atceļamība;

3)        ja iegūtais ir nodots tiesību un saistību pārņēmējam bez atlīdzības vai par nebūtisku atlīdzību.

Pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas veiktu tiesisku darījumu, kas saglabā spēku saskaņā ar noteikumiem par publisku reģistru ticamības aizsardzību, var apstrīdēt saskaņā ar noteikumiem par tādu tiesisku darījumu apstrīdēšanu, kas veikti pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas.

Lapa atjaunināta: 14/12/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja - Itālija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procesu var ierosināt pret komersantiem (privātpersonām vai uzņēmumiem), ja:

a) trijos gados pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas vai vienošanās ar kreditoriem tiem ir līdzekļi EUR 300 000,00 apmērā vai vairāk;

b) katrā no trim gadiem pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas vai vienošanās ar kreditoriem tiem ir gada bruto ienākumi EUR 200 000,00 apmērā vai vairāk;

c) to kopējās parādsaistības (maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas vai vienošanās ar kreditoriem dienā) ir EUR 500 000,00 vai vairāk (neatkarīgi no laika, kad tās radušās).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

a) Lai uzsāktu maksātnespēju, komersantam ir jābūt maksātnespējīgam; pieteikumu var iesniegt:

- parādnieks;

- kreditors;

- prokurors;

b) vienošanās ar kreditoriem (concordato preventivo) ir iespējama tad, ja komersantam ir sarežģījumi (t. i., finansiālas grūtības, kas nav pietiekami smagas, lai izraisītu maksātnespēju); vienošanās pieteikumu var iesniegt tikai parādnieks.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka mantu veido visi aktīvi, izņemot šādus aktīvus:

1) nepārprotami personisku mantu un tiesības;

2) uzturlīdzekļus, atalgojumu, pensijas, algas un maksātnespējīgās personas darbā nopelnīto tādā apmērā, kāds nepieciešams viņa un viņa ģimenes iztikai;

3) ienākumus no maksātnespējīgās personas bērnu aktīviem, kas viņam/viņai likumīgi ir pieejami, ģimenes vajadzībām atliktos fondos (fondo patrimoniale) esošus aktīvus un no tiem gūtos ienākumus, izņemot Civilkodeksa 170. pantā paredzētos gadījumus;

4) priekšmetus, ko saskaņā ar likumu nedrīkst apķīlāt.

Maksātnespējīgā parādnieka manta ietver arī visus aktīvus, ko maksātnespējīgais parādnieks iegūst pēc procesa ierosināšanas, bet neietver saistības, kas radušās, lai iegūtu un saglabātu šos aktīvus.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Maksātnespējas procesa administratoram ir tiesības/pienākums pārvaldīt aktīvus, pārdot tos un no pārdošanas gūtos ienākumus sadalīt starp kreditoriem.

Administrators var iztaujāt maksātnespējīgo parādnieku, lai noskaidrotu informāciju, un maksātnespējīgais parādnieks var apstrīdēt administratora un tiesas nozīmēta saņēmēja veiktos pasākumus, taču tikai tad, ja tie ir pieņemti, pārkāpjot likumu (tāpēc — ne tikai uz izdevīguma pamata).

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Personas, kurām ir jāmaksā maksātnespējas administratoram, var šo parādu dzēst ar prasījumu (controcredito) attiecībā uz to pašu procesu, taču tikai tad, ja abi (parāds un prasījums) radās pirms procesa ierosināšanas.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Administrators var izlemt, vai līgumi, kas ir spēkā maksātnespējas procesa ierosināšanas dienā, ir turpināmi vai izbeidzami.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Kreditori var celt prasību pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas tikai tad, ja administrators nerīkojas, t. i., (tīšuprāt vai nolaidības dēļ) neveic šādu rīcību.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Kreditora ierosinātās tiesvedības pret personu, kura pēc tam ir pasludināta par maksātnespējīgu, var turpināt tikai administrators.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditoru komiteju veido trīs līdz pieci kreditori, un tai ir būtiskas pilnvaras, proti:

- atļaut darījumus, vienošanās, atkāpšanos no tiesvedībām, trešo pušu tiesību atzīšanu, hipotēku atcelšanu, vērtspapīru atgriešanu, obligāciju izlaišanu, mantojuma un dāvanu saņemšanu un visas citas īpašās administrēšanas darbības;

- iesniegt pieteikumu tiesā par administratora aizstāšanu;

- apstiprināt likvidācijas plānu;

- pilnvarot administratoru pārņemt maksātnespējas pasludināšanas dienā spēkā esošus līgumus;

- piedalīties maksātnespējīgās personas mantas inventarizācijas darbībās;

- piekļūt visiem ar procesu saistītajiem dokumentiem;

- pilnvarot administratoru izslēgt no aktīviem vienu vai vairākus aktīvus vai izbeigt likvidāciju, ja likvidācija ir izteikti nelabvēlīga;

- pieprasīt tiesas ieceltam saņēmējam aktīvu pārdošanas apturēšanu.

Papildus aktīvajām administratora pilnvarām kreditoru komiteja pauž viedokli par tiesas iecelta saņēmēja veiktajiem pasākumiem, proti:

- atļauj nodrošinātiem kreditoriem pārdot aktīvus, kas turēti kā nodrošinājums;

- atļauj tiesas ieceltam saņēmējam turpināt uzņēmuma pagaidu vadīšanu (kreditoru komitejai turpināšana ir jāapstiprina);

- atļauj tiesas ieceltam saņēmējam uzņēmumu iznomāt (kreditoru komitejai iznomāšana ir jāapstiprina).

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Administratoram ir tiesības (ar iepriekšēju atļauju):

- turpināt vadīt uzņēmumu;

- iznomāt uzņēmumu;

- pārdot visus aktīvus, lai no pārdošanas gūtos ienākumus sadalītu starp kreditoriem;

- izlemt nepārdot aktīvus ar zemu vērtību.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Jebkurš kreditors var tiesā pieprasīt parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu. Kreditoram nav nepieciešams izpildes rīkojums; svarīgi, lai prasījums būtu pamatots ar dokumentāriem pierādījumiem.

Visiem kreditoriem (tostarp tiem, kuri ir pieprasījuši un saņēmuši maksātnespējas atzīšanu) ir jāpieprasa, lai prasījumi tiktu atzīti pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Kreditori savus prasījumus var iesniegt bez juridiskās pārstāvības.

Pieteikumos ir jāietver prasījuma dokumentārais pierādījums, un tie ir jāiesniedz elektroniski (izmantojot sertificētu elektronisko pastu).

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

No aktīvu pārdošanas gūtos ienākumus sadala starp visiem kreditoriem prioritārā kārtībā. Likumā ir paredzētas prioritāras tiesības daudzām prasībām (hipotēkām, vērtspapīriem, vispārīgām vai specifiskām prioritārām prasībām) uz dažiem vai visiem aktīviem.

Ja (kā tas notiek gandrīz vienmēr) no pārdošanas gūtie ienākumi nav pietiekami, lai apmierinātu visas prasības, tos sadala nevis proporcionāli prasījumu summai, bet gan prioritārā kārtībā, kas noteikta Civilkodeksā.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Maksātnespējas process ir pabeigts:

- ja nav iesniegti prasījumi;

- kad visi prasījumi ir apmierināti;

- kad visi no aktīvu pārdošanas gūtie ienākumi ir sadalīti;

- kad ir noskaidrots, ka nav aktīvu, kurus varētu pārdot, vai citu ienākumu.

Kad maksātnespējas process ir pabeigts, maksātnespējīgā persona atgūst spēju ierosināt prasību un atbildēt uz prasību, kā arī var iegūt aktīvus bez administratora ziņas.

Vienošanās ar kreditoriem ir pabeigta, kad vienošanās starp parādnieku un kreditoriem ir apstiprināta, bet gadījumā, ja vienošanās paredz aktīvu atsavināšanu (concordato liquidatorio), process turpinās, veicot pārdošanu, un ir pabeigts tad, kad ir pārdoti visi aktīvi, bet gūtie ienākumi ir sadalīti starp kreditoriem.

Kad vienošanās ar kreditoriem ir pabeigta, visi maksātnespējīgās personas parādi tiek dzēsti.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Kad maksātnespējas process ir pabeigts, kreditori var celt prasību pret parādnieku, lai atgūtu atlikušo parādu (t. i., to parāda daļu, ko administrators nav atmaksājis), ja vien nav notikusi izpildes apstiprināšana, un tādā gadījumā kreditori vairs nevar neko pieprasīt no maksātnespējīgās personas.

Kad vienošanās ar kreditoriem ir pabeigta, kreditori vairs nevar neko pieprasīt no maksātnespējīgās personas. Taču gadījumā, ja parādnieks nepilda savas saistības, kreditori var pieprasīt vienošanās izbeigšanu; šāds pieteikums ir jāiesniedz viena gada laikā.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespējas procesa izmaksas sedz no pašā maksātnespējas procesā iegūtajiem līdzekļiem, izmaksājot no ienākumiem, kas iegūti no aktīvu pārdošanas.

Ja mantas nav, administratora atalgojumu un administratoram radušās izmaksas sedz valsts.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Tiesiskās darbības, ko maksātnespējīgā persona veic pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas, var atsaukt, ja tās ir veiktas noteiktā laikā (viena gada vai sešu mēnešu laikā) pirms procesa ierosināšanas.

Tiesiskās darbības, ko maksātnespējīgā persona veic pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, ir spēkā neesošas.

Īpašās pārvaldības darbības, kas tiek veiktas vienošanās ar kreditoriem laikā un bez tiesas atļaujas, ir spēkā neesošas.

Lapa atjaunināta: 21/07/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja - Kipra

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespēja (ptóchevsi): maksātnespējas rīkojums (diátagma ptóchevsis) tiek izdots tikai pret fizisku personu, kura ir maksātnespējīga.

Likvidācija (ekkathárisi): likvidācijas rīkojums (diátagma ekkathárisis) tiek izdots attiecībā uz juridisku personu. Brīvprātīga likvidācija (ekoúsia ekkathárisi) ārpus tiesas vai tiesas uzraudzībā arī attiecas uz juridisku personu.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Maksātnespēja: tiesību aktu noteikumi par fizisku personu maksātnespēju ir izklāstīti Maksātnespējas likumā (perí Ptóchevsis Nómos, 5. nodaļa), kas pēdējo divu gadu laikā ir būtiski grozīts, lai atspoguļotu mainīgo ekonomisko un sociālo situāciju.

Maksātnespējas pieteikumu var iesniegt kreditors vai pats parādnieks par parādiem, kuru summa pārsniedz 15 000 EUR, ja ir veikta darbība, kuras rezultātā ir iestājusies maksātnespēja, un ja parādnieks ir bijis Kiprā personīgi vai viņa dzīvesvieta ir bijusi Kiprā, vai viņš veicis darījumdarbību Kiprā vai bijis dalībnieks uzņēmumā vai personālsabiedrībā, kas veikusi darījumdarbību Kiprā.

Parādnieks ir veicis darbību, kuras rezultātā ir iestājusies maksātnespēja (práxi ptóchevsis), ja, piemēram:

a)        kreditoram ir piešķirts nodrošinājums ar galīgo spriedumu pret parādnieku par jebkādu summu un parādnieks to nesamaksā;

b)        parādnieks iesniedz paziņojumu par nespēju nomaksāt savus parādus;

c)        parādnieks iesniedz maksātnespējas pieteikumu;

d)        parādniekam saistošs atmaksas plāns tiek atzīts par neizpildītu vai izbeigtu saskaņā ar Likuma par fizisku personu maksātnespēju (perí Aferengyótitas Fysikón Prosópon Nómos) noteikumiem.

Uzņēmumu likvidācija: uzņēmumu var likvidēt, ja tas nespēj nomaksāt savus parādus, vai arī pamatojoties uz īpašu uzņēmuma lēmumu par tā likvidāciju, likvidējot tā īpašumu un atmaksājot visus tā parādus vai daļu parādu. Likvidācijas rīkojumu var izdot, ja uzņēmums nespēj nomaksāt savus parādus. Parādu kopsummai jābūt lielākai par EUR 5 000. Likvidācijas pieteikumu iesniedz tiesā kreditors vai uzņēmuma kapitāla daļu turētāji.

Brīvprātīga likvidācija

Ir trīs brīvprātīgas likvidācijas veidi:

  • kreditoru veikta brīvprātīga likvidācija (ekoúsia ekkathárisi apó pistotés): ārpustiesas likvidācijas process, kas notiek, ja uzņēmums ir maksātnespējīgs un tā valde nolemj to likvidēt. Kreditoru brīvprātīga likvidācija sākas, sasaucot kreditoru sapulci, lai apspriestu īpašu lēmumu par brīvprātīgu likvidāciju, kas ir pieņemts uzņēmuma kapitāla daļu turētāju pilnsapulcē;
  • dalībnieku veikta brīvprātīga likvidācija (ekoúsia ekkathárisi apó méli): arī šis ir ārpustiesas likvidācijas process, ko sāk ar īpašu kapitāla daļu turētāju pilnsapulces lēmumu, ja uzņēmums ir maksātspējīgs;
  • brīvprātīga likvidācija tiesas uzraudzībā (ekoúsia ekkathárisi ypó tin epopteía tou Dikastiríou): kad uzņēmums ir pieņēmis lēmumu par brīvprātīgu likvidāciju, tiesa var norīkot, ka likvidācijai ir jānotiek tiesas uzraudzībā.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespēja: maksātnespējīgā parādnieka manta ir viss īpašums, kas tam pieder maksātnespējas procesa sākšanas brīdī vai tiek iegūts vai nodots tā rīcībā, pirms maksātnespējīgās personas parādi tiek dzēsti, izņemot galveno īpašumu, kas nepieciešams maksātnespējīgās personas un tās ģimenes izdzīvošanai.

Īpašums, kas iegūts pēc maksātnespējas procesa sākšanas un pirms maksātnespējīgās personas parādu dzēšanas vai maksātnespējas procesa izbeigšanas, ir uzskatāms par maksātnespējīgā parādnieka mantu.

Likvidācija: īpašums, uz ko attiecina likvidācijas procesu, ir īpašums, kas piederējis uzņēmumam pirms likvidācijas rīkojuma izdošanas vai pirms datuma, kurā pieņemts īpašs lēmums par brīvprātīgu likvidāciju.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Maksātnespēja: kad ir izdots maksātnespējas rīkojums, par oficiālo saņēmēju (epísimos paralíptis) kļūst maksātnespējīgās personas īpašuma administrators. Vēlāk par administratoru (diacheiristís) var iecelt jebkuru pilnvarotu maksātnespējas speciālistu (adeiodotiménos sýmvoulos aferengyótitas). Administratora uzdevums ir pārdot maksātnespējīgās personas īpašumu un ieņēmumus sadalīt kreditoriem. Kad oficiālais saņēmējs vai maksātnespējas speciālists sāk pildīt administratora pienākumus, maksātnespējīgā persona saglabā īpašumtiesības uz visu tai piederošo īpašumu, taču no maksātnespējas procesa sākšanas dienas to pārvalda tikai administrators.

Likvidācija: kad ir izdots likvidācijas rīkojums, ja kreditori neieceļ likvidatoru, par oficiālo saņēmēju automātiski kļūst likvidators (ekkatharistís), ja vien pēc oficiālā saņēmēja iesnieguma tiesā vai ar uzņēmuma kreditoru un par parādu dzēšanu līdzatbildīgo personu sapulces laikā pieņemtu lēmumu par likvidatoru neieceļ pilnvarotu maksātnespējas speciālistu. Likvidatora uzdevums ir pārdot likvidējamā uzņēmuma īpašumu un sadalīt ieņēmumus tā kreditoriem un par parādu dzēšanu līdzatbildīgajām personām. Kad oficiālais saņēmējs vai maksātnespējas speciālists sāk pildīt likvidējamās juridiskās personas īpašuma likvidatora pienākumus, lai arī uzņēmums saglabā īpašumtiesības uz visu tam piederošo īpašumu, no likvidācijas procesa sākšanas dienas to pārvalda likvidators ar mērķi to pārdot.

Brīvprātīga likvidācija: brīvprātīgas likvidācijas gadījumā brīdī, kad tiek sākts likvidācijas process, uzņēmums pārtrauc savu darbību, izņemot tādā mērā, kas nepieciešams tā izdevīgai likvidācijai. Likvidatora uzdevums ir pārdot likvidējamā uzņēmuma īpašumu un sadalīt ieņēmumus tā kreditoriem un par parādu dzēšanu līdzatbildīgajām personām.

  • Kreditoru veikta brīvprātīga likvidācija: kreditori un uzņēmums atsevišķās sapulcēs nominē maksātnespējas speciālistu, ko vēlas iecelt par uzņēmuma likvidatoru, taču, ja abu sapulču rezultāts ir atšķirīgs, par likvidatoru ieceļ to maksātnespējas speciālistu, kuru nominējuši kreditori.
  • Dalībnieku veikta brīvprātīga likvidācija: uzņēmums ar pilnsapulcē pieņemtu lēmumu par likvidatoru ieceļ pilnvarotu maksātnespējas speciālistu, kurš uzņemas atbildību par uzņēmuma lietu nokārtošanu un īpašuma sadali. Kad tiek iecelts likvidators, direktoru pilnvaras zaudē spēku, izņemot tādā apmērā, kādā uzņēmuma pilnsapulce vai likvidators atļauj pildīt attiecīgās pilnvaras.
  • Brīvprātīga likvidācija tiesas uzraudzībā: izdodot rīkojumu par likvidāciju, kurai piemēro uzraudzību, tiesa ar attiecīgo rīkojumu vai vēlāku rīkojumu var iecelt papildu likvidatoru. Tiesas ieceltajam likvidatoram ir tādas pašas pilnvaras, pienākumi un stāvoklis kā ar īpašu lēmumu vai kreditoru lēmumu saskaņā ar iepriekš aprakstīto procedūru ieceltam likvidatoram.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Maksātnespēja: tiesību aktos ir paredzēts, ka ir iespējams pieprasīt ieskaitu, ja pirms maksātnespējas rīkojuma izdošanas maksātnespējīgajai personai un jebkurai citai personai ir savstarpēji kredīti vai savstarpēji parādi, vai citi savstarpēji darījumi, ja vien kredīta izsniegšanas brīdī otra persona nav zinājusi par maksātnespējīgās personas darbību, kuras rezultātā ir iestājusies maksātnespēja.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Maksātnespēja: spēkā esoši likumīgi līgumi, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse, paliek spēkā, un parādnieks ir personiski atbildīgs par to nosacījumu izpildi.

Likvidācija: spēkā esoši likumīgi līgumi, kuros likvidējamais uzņēmums ir līgumslēdzēja puse, paliek spēkā. Tas pats attiecas uz likumīgiem līgumiem, kurus noslēguši uzņēmumi, kas tiek likvidēti brīvprātīgi.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespēja: ja prasība pret parādnieku tiek celta pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas, ir jāiegūst tiesas atļauja, lai procedūru varētu turpināt.

Likvidācija: ja prasība pret likvidējamu uzņēmumu tiek celta pēc likvidācijas rīkojuma izdošanas, ir jāiegūst tiesas atļauja, lai procedūru varētu turpināt.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Maksātnespēja: tiesvedībā esošas prasības pret parādnieku turpina tāpat bez nepieciešamības saņemt tiesas atļauju to turpināšanai.

Likvidācija: tiesvedībā esošas prasības pret likvidējamu uzņēmumu var turpināt tikai ar tiesas atļauju. Šādās procedūrās piedalās tikai oficiālais saņēmējs vai uzņēmuma likvidators.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Maksātnespēja: lai piedalītos maksātnespējas procesā, kreditoram ir jāaizpilda prasības pieteikuma veidlapas (epalíthevsi chréous) un jāiesniedz visi apstiprinošie pierādījumi. Pēc tam oficiālais saņēmējs vai maksātnespējas speciālists, kas pilda administratora pienākumus, lemj par pierādījumu atzīšanu vai noraidīšanu. Pēc tam kreditoriem izmaksā dividendes, ievērojot prioritātes kārtību, kas paredzēta Maksātnespējas likumā. Kad pierādījumi ir iesniegti, kreditori var piedalīties sapulcēs, kuras sasauc oficiālais saņēmējs vai maksātnespējas speciālists, kurš atbildīgs par uzņēmuma likvidāciju.

Likvidācija: lai piedalītos likvidācijas procesā, kreditoram ir jāaizpilda prasījuma pieteikuma veidlapas un jāiesniedz visi apstiprinošie pierādījumi. Šīs pašas procedūras ir veicamas maksātnespējas gadījumā, tikai dividendes tiek izmaksātas saskaņā ar Likumu par uzņēmumiem (perí Etaireión Nómos, 113. nodaļa).

Tas pats attiecas uz brīvprātīgu likvidāciju un jo īpaši maksātnespējīga uzņēmuma brīvprātīgu likvidāciju, kurā kreditori ir iesaistīti tieši kopš procesa sākuma, kad tiek sasaukti, lai ieceltu likvidatoru pēc savas izvēles.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Maksātnespēja: administrators ir pilnvarots un tiesīgs pārdot nekustamo īpašumu jebkādā veidā, kuru uzskata par pareizu un atbilstīgu procesa interesēm. Pēc tam kreditoriem izmaksā dividendes, ievērojot prioritātes kārtību, kas paredzēta Maksātnespējas likumā. Ar hipotēku apgrūtināta īpašuma gadījumā ir jāiegūst tiesas rīkojums.

Likvidācija: likvidējama uzņēmuma likvidators var pārdot uzņēmuma nekustamo īpašumu jebkādā veidā, kuru uzskata par atbilstīgu procesa interesēm. Pēc tam kreditoriem izmaksā dividendes, ievērojot prioritātes kārtību, kas paredzēta Likumā par uzņēmumiem. Ar hipotēku apgrūtināta īpašuma gadījumā ir jāiegūst tiesas rīkojums. Šie paši noteikumi attiecas uz brīvprātīgu likvidāciju.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespēja: kad maksātnespējas rīkojums ir izdots, kreditori var iesniegt prasības pieteikumu par prasījumiem, kas radušies līdz maksātnespējas vai likvidācijas rīkojuma izdošanas dienai un attiecas uz fiksētu summu. Prasījumi, kas radušies pēc maksātnespējas rīkojuma izdošanas, neietilpst maksātnespējas procesa darbības jomā, un kreditoriem ir jāceļ prasība pret pašu parādnieku.

Likvidācija: kad ir izdots likvidācijas rīkojums vai ir pieņemts īpašs lēmums par brīvprātīgu likvidāciju, kreditori var iesniegt prasības pieteikumus par prasījumiem, kas radušies līdz likvidācijas rīkojuma izdošanas vai īpašā lēmuma pieņemšanas dienai un attiecas uz fiksētu summu. Prasījumi, kas radušies pēc likvidācijas rīkojuma izdošanas vai īpašā lēmuma pieņemšanas, neietilpst likvidācijas procesa darbības jomā, un kreditoriem ir jāceļ prasība pret likvidējamo uzņēmumu.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Maksātnespēja: kad ir izdots maksātnespējas rīkojums, katram kreditoram 35 dienu laikā pēc rīkojuma publicēšanas dienas ir rakstiski jāiesniedz oficiālajam saņēmējam vai administratoram prasības pieteikums. Pieteikumā ir jāsniedz informācija par parādu, jānorāda visu garantijas devēju vārdi un jānorāda, vai kreditoram ir nodrošinājums. Oficiālajam saņēmējam vai administratoram 10 dienu laikā dividenžu izmaksas nolūkā ir rakstiski jāapstiprina vai jānoraida pieteikums. Kreditors vai garantijas devējs, kuru neapmierina oficiālā saņēmēja vai administratora lēmums, var to apstrīdēt tiesā 21 dienas laikā.

Likvidācija: kad ir izdots likvidācijas rīkojum, katram kreditoram 35 dienu laikā pēc rīkojuma publicēšanas dienas ir rakstiski jāiesniedz oficiālajam saņēmējam vai administratoram prasības pieteikums. Pieteikumā ir jāsniedz informācija par parādu, jānorāda visu garantijas devēju vārdi un jānorāda, vai kreditoram ir nodrošinājums. Oficiālajam saņēmējam vai likvidatoram 10 dienu laikā dividenžu izmaksas nolūkā ir rakstiski jāapstiprina vai jānoraida pieteikums. Kreditors vai garantijas devējs, kuru neapmierina oficiālā saņēmēja vai likvidatora lēmums, var to apstrīdēt tiesā 21 dienas laikā. Šie paši noteikumi attiecas uz brīvprātīgu likvidāciju.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Maksātnespēja: kad tiek sadalīta maksātnespējīgā parādnieka manta, parādi tiek sadalīti vienlīdzīgi un proporcionāli katrai kategorijai (pari passu noteikums), ja vien ar mantu nepietiek, lai pilnībā samaksātu visus parādus. Prasījumiem ir noteikta šāda secība:

  • administratora faktiskie izdevumi un atlīdzība;
  • maksājumi oficiālajam saņēmējam;
  • izdevumi, kas radušies kreditoram, kurš ir prasības iesniedzējs;
  • prioritārie parādi;
  • nenodrošinātie parādi.

Likvidācija: kad tiek sadalīta likvidējamā uzņēmuma manta, parādi tiek sadalīti vienlīdzīgi un proporcionāli katrai kategorijai (pari passu noteikums), ja vien ar mantu nepietiek, lai pilnībā samaksātu visus parādus. Prasījumiem ir noteikta šāda secība:

  • likvidatora faktiskie izdevumi un atlīdzība;
  • maksājumi oficiālajam saņēmējam vai likvidatoram;
  • izdevumi, kas radušies kreditoram, kurš ir prasības iesniedzējs;
  • prioritārie parādi;
  • mainīgie nodrošinājumi;
  • nenodrošināti kreditori.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Maksātnespēja: parādnieks var iesniegt oficiālajam saņēmējam vai administratoram rakstisku priekšlikumu par vienošanos (symvivasmós) ar tā kreditoriem. Notiek kreditoru sapulce, kurā ierosinātā shēma ir jāpieņem kreditoru skaitliskajam vairākumam un kreditoriem, kuriem pieder vismaz trīs ceturtdaļas no parādu prasījumu kopsummas. Ja kreditori pieņem priekšlikumu, parādnieks, oficiālais saņēmējs vai administrators lūdz tiesai to apstiprināt. Tiesas apstiprinājums ir saistošs visiem kreditoriem, kuri ir pierādījuši savus parādus. Kad vienošanās nosacījumi ir izpildīti, pierādītie parādi tiek uzskatīti par pilnībā atmaksātiem.

Maksātnespējas process tiek pilnībā izbeigts, kad maksātnespējas rīkojums tiek anulēts.

Likvidācija: likvidācijas process tiek pilnībā izbeigts, kad uzņēmums tiek pilnībā likvidēts vai likvidācijas rīkojums tiek anulēts.

Brīvprātīgas likvidācijas process tiek izbeigts un likvidējamais uzņēmums tiek likvidēts trīs mēnešus pēc tam, kad oficiālajam saņēmējam tiek iesniegti uzņēmuma galīgie pārskati, kas tiek izstrādāti, kad ir pabeigta uzņēmuma īpašuma likvidācija un sadalīšana.

Taču, ja kādam ir tiesiska interese atjaunot uzņēmumu, kas ir likvidēts brīvprātīgas likvidācijas procesā vai ar tiesas rīkojumu, to var izdarīt divu gadu laikā pēc likvidācijas, iesniedzot tiesā attiecīgu pieteikumu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Maksātnespēja: ja maksātnespējas rīkojums tiek anulēts un kreditori tam ir piekrituši, nesaņemot pilnu samaksu, šādiem kreditoriem ir tiesības pieprasīt attiecīgās summas pēc rīkojuma anulēšanas.

Likvidācija: ja likvidācijas rīkojums tiek anulēts un kreditori tam ir piekrituši, nesaņemot pilnu samaksu, šādiem kreditoriem ir tiesības pieprasīt attiecīgās summas pēc rīkojuma anulēšanas.

Ja kādam ir tiesiska interese atjaunot uzņēmumu, kas ir likvidēts brīvprātīgas likvidācijas procesā vai ar tiesas rīkojumu, to var izdarīt divu gadu laikā pēc likvidācijas, iesniedzot tiesā attiecīgu pieteikumu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Maksātnespēja: izdevumus par maksātnespējas rīkojuma izdošanu sedz kreditors, kurš iesniedz pieteikumu par rīkojuma izdošanu. Oficiālajam saņēmējam maksājamā summa ir EUR 500. Maksātnespējas procesā radušos izdevumus sedz no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Likvidācija: izdevumus par likvidācijas rīkojuma izdošanu sedz kreditors, kurš iesniedz pieteikumu par rīkojuma izdošanu. Oficiālajam saņēmējam maksājamā summa ir EUR 500. Izdevumus, kas radušies likvidācijas procesa un uzņēmuma īpašuma likvidācijas un sadalīšanas laikā, sedz no likvidējamā uzņēmuma mantas.

Izdevumi par dokumentu iesniegšanu oficiālajam saņēmējam un to reģistrēšanu saistībā ar brīvprātīgas likvidācijas procesu ir aptuveni 440 EUR. Izdevumus, kas radušies likvidācijas procesa un uzņēmuma īpašuma likvidācijas un sadalīšanas laikā, sedz no likvidējamā uzņēmuma mantas.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Maksātnespēja: saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ko piemēro maksātnespējas procesam, administratoram ir ļauts lūgt tiesai atgūt īpašumu kreditoru interesēs. Galvenie noteikumi ir aprakstīti turpmāk.

Α.   Krāpnieciska nodošana (dólia metavívasi)

Ja administratoram vai likvidatoram ir pierādījumi par to, ka uzņēmuma vai fiziskas personas īpašums ir nodots citai personai, neņemot vērā tā reālo vērtību vai ievērojami samazinot to, viņš var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt krāpniecisko nodošanu vai rīcību.

Lai šo noteikumu varētu piemērot, nodošanai ir jābūt notikušai: a) trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas, ja vien tas nav darīts labā ticībā un apmaiņā pret atlīdzību, vai b) desmit gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas dienas, ja nodošanas brīdī attiecīgā fiziskā persona nav spējusi atmaksāt savus parādus, nenododot attiecīgo īpašumu. Likvidējama uzņēmuma gadījumā rīcību uzskata par krāpniecisku, ja tā notikusi sešu mēnešu laikā pirms likvidācijas procesa sākšanas, kas ir datums, kurā iesniegts likvidācijas procesa pieteikums.

Β.   Krāpnieciska priekšrocība (dólia protímisi)

Ja administratoram vai likvidatoram ir pierādījumi par to, ka kreditors ir guvis priekšrocību, viņš var vērsties tiesā ar lūgumu anulēt šādu priekšrocību.

Likvidācija: saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ko piemēro likvidācijas procesam, likvidatoram ir ļauts lūgt tiesai atgūt īpašumu kreditoru interesēs. Galvenie noteikumi ir aprakstīti turpmāk.

Α.   Krāpnieciska nodošana

Ja administratoram vai likvidatoram ir pierādījumi par to, ka uzņēmuma vai fiziskas personas īpašums ir nodots citai personai, neņemot vērā tā reālo vērtību vai ievērojami samazinot to, viņš var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt krāpniecisko nodošanu vai rīcību.

Lai šo noteikumu varētu piemērot, nodošanai ir jābūt notikušai: a) trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas, ja vien tas nav darīts labā ticībā un apmaiņā pret atlīdzību, vai b) desmit gadu laikā pirms maksātnespējas procesa sākšanas dienas, ja nodošanas brīdī attiecīgā fiziskā persona nav spējusi atmaksāt savus parādus, nenododot attiecīgo īpašumu. Likvidējama uzņēmuma gadījumā rīcību uzskata par krāpniecisku, ja tā notikusi sešu mēnešu laikā pirms likvidācijas procesa sākšanas, kas ir datums, kurā iesniegts likvidācijas procesa pieteikums.

Β.   Krāpnieciska priekšrocība

Ja administratoram vai likvidatoram ir pierādījumi par to, ka kreditors ir guvis priekšrocību, viņš var vērsties tiesā ar lūgumu anulēt šādu priekšrocību.

Lapa atjaunināta: 01/08/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja - Latvija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas likums, kas nosaka Latvijā piemērojamās maksātnespējas procedūras, attiecas uz juridiskajām un fiziskajām personām, kas var būt šajā likumā noteikto maksātnespējas procedūru subjekti.

Maksātnespējas likums paredz trīs maksātnespējas procedūras: tiesiskās aizsardzības procesu (reorganizācijas procedūra), juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Jāvērš uzmanība, ka Maksātnespējas likums nav piemērojams kredītiestāžu maksātnespējas procesā, kura norisi regulē Kredītiestāžu likums.

Tiesiskās aizsardzības process (tai skaitā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (pre-pack)) ir parādu restrukturizācijas procedūra, kas var tikt piemērota tikai juridiskajām personām. Vienlaikus jānorāda, ka no tiesiskās aizsardzības procesa subjektu loka ir izslēgti atsevišķi finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, piemēram, apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru un ieguldījumu brokeru sabiedrības, privāto pensiju fondi u.c.

Juridiskās personas maksātnespējas process ir parādnieka – juridiskās personas - likvidācijas procedūra, kuras subjekti ir juridiskās personas, kā arī personālsabiedrības un individuālie komersanti. Personālsabiedrībām nav juridiskās personas statusa, tomēr tās savā vārdā var iegūt tiesības un uzņemties saistības. Fiziskā persona, kurai ir individuālā komersanta statuss, var slēgt gan komercdarījumus – izmantojos individuālā komersanta vārdu, gan citus saimnieciskos darījumus savā – fiziskās personas vārdā. Šobrīd personai, kurai ir individuālā komersanta statuss, vispirms ir piemērojams juridiskās personas maksātnespējas process un tad, par atlikušajām saistībām personai ir tiesības iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Minētais individuālā komersanta risinājums ir piemērojams arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām.

Fiziskās personas maksātnespējas process ir fiziskajām personām, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem un patērētājiem, piemērojama procedūra, kuras mērķis ir dot iespēju parādniekam tikt atbrīvotam no parādsaistībām un atjaunot maksātspēju. Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts Latvijā var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs.

 

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Tiesiskās aizsardzības process

Atbilstoši Maksātnespējas likumam tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu var iesniegt tikai pats parādnieks, iestājoties esošām vai sagaidāmām finanšu grūtībām. Turklāt Maksātnespējas likumā nav definētas konkrētas pazīmes, kurām iestājoties, parādniekam būtu tiesības iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Iestājoties finansiālām grūtībām, parādniekam jāizvērtē, vai finanšu grūtību pakāpe pieļauj iespēju vienoties ar kreditoriem ārpus tiesas procesa par to, vai parādniekam ir nepieciešams iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu saistību pārstrukturēšanai tiesas aizsardzībā.

Priekšnoteikums tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanai ir valsts nodevas samaksa 145 euro apmērā.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos var lūgt gan pats parādnieks, gan parādnieka kreditori (tostarp parādnieka darbinieki). Tāpat tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu ir Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 37. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minētajai personai.

Maksātnespējas likumā ir noteikti gadījumi, kad parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu parādniekam ir paredzēta administratīvā atbildība. Parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šādos gadījumos:

- parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem par maksājumu termiņu pagarināšanu vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta (būtiski uzsvērt, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana nav priekšnoteikums juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai, minētā norma tikai atbrīvo parādnieku no administratīvās atbildības gadījumā, ja, iestājoties finanšu grūtībām, parādnieks tās ir risinājis, bet nonācis maksātnespējas stāvoklī);

- saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

- parādnieks vairs nespēj pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Kreditoram ir tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja:

- piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

- parādnieks – SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 4268 euro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;

- parādnieks – cita juridiskā persona, kas nav SIA vai A/S, nav nokārtojusi pamatparādu 2134 euro apmērā, un kreditors ir brīdinājis viņu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;

- parādnieks divu mēnešu laikā nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas (ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena). Nesamaksātās summas apmēram šajā gadījumā nav nozīmes.

Tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē tajā norādīto pazīmi.

Jāvērš uzmanība, ka gan pašam parādniekam, gan kreditoram, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu ir jāiemaksā valsts nodeva – nodeva par darbības veikšanu – pieteikuma izskatīšanu tiesu iestādē. Parādniekam valsts nodevas apmērs ir 70 euro, savukārt kreditoram – 355 euro. Vienlaikus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa iesniegšanas gan parādniekam, gan kreditoram ir jāiemaksā depozīts divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Parādniekam – fiziskajai personai, var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro;

3) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un parādnieka laulāto vai personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ja minētā parādsaistība pārsniedz 5000 euro.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai pats parādnieks, kreditoram šādas tiesības ir liegtas.

Arī fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir valsts nodevas 70 euro apmērā samaksa un depozīta divu minimālo mēnešalgu apmērā iemaksa.

 

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Tiesiskās aizsardzības process

Tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā parādnieka mantā ietilpst visa parādnieka manta, turklāt parādnieks pilnībā saglabā tiesības ar to rīkoties. Atbilstoši Maksātnespējas likumam viena no tiesiskās aizsardzības procesa metodēm ir kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu. Attiecīgās metodes īstenošanas iespēja un kārtība ir iekļaujama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators.

Atbilstoši Maksātnespējas likumam parādnieka mantā ietilpst:

1) parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi;

2) naudas līdzekļi, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu;

3) maksātnespējas procesa laikā atgūtā manta (piemēram, līdzekļi, kas atgūti, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām, kā arī līdzekļi, kas iegūti no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem);

4) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā;

5) juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta.

Juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā tiek realizēta visa parādnieka manta un iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un apmierinātu kreditoru prasījumus. Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators), ievērojot mantas pārdošanas plānu. Administratoram jānodrošina, lai parādnieka manta tiktu pārdota par pēc iespējas augstāku cenu, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators. Fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiek realizēta visa parādnieka manta un iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu tiešās fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un apmierinātu kreditoru prasījumus.

 

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Tiesiskās aizsardzības process

Parādnieks. Pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas parādnieks saglāba kontroli pār savu uzņēmumu, viņš pats pārvalda viņam piederošo, kā arī viņa turējumā un valdījumā esošo mantu atbilstoši kreditoru saskaņotajam un tiesas apstiprinātajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam. Vienlaikus, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa norises likumību, kā arī tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas (turpmāk – uzraugošā persona) un kreditoru kontroli pār tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi, parādniekam ir noteikta virkne pienākumu un arī ierobežojumu.

Galvenais parādnieka pienākums ir pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Vienlaikus parādniekam ir noteikti arī šādi pienākumi:

1) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas;

2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā uzraugošajai personai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) pēc uzraugošās personas pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;

4) nekavējoties ziņot uzraugošajai personai par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu utt.

Attiecībā uz ierobežojumiem jānorāda, ka, piemēram, parādniekam tiesiskās aizsardzības procesa laikā aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus (kredītus), izņemot gadījumus, kad aizdevumu (kredītu) izsniegšana ir parādnieka pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot, piešķirt parādnieka valdes un padomes locekļiem prēmijas vai cita veida mantisku papildu atlīdzību.

Uzraugošā persona. Pēc tam, kad parādnieks ir izstrādājis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona sniedz par to savu atzinumu, izvērtējot plāna atbilstību likuma prasībām. Tostarp sniedz savu vērtējumu par to, vai sagatavotais plāns sasniegs likumā noteikto tiesiskās aizsardzības procesa mērķi. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinums tiek iesniegts tiesā kopā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona veic uzraudzību pār tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un informē par to kreditorus, kā arī uzrauga, vai parādnieks ievēro Maksātnespējas likumā noteiktos ierobežojumus.

Tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzraugošajai personas ir pienākums kārtot procesa lietvedību Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (turpmāk – Sistēma).

Juridiskās personas maksātnespējas process

Parādnieks. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudē visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un tās iegūst administrators. Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Parasti par parādnieka pārstāvi tiek noteikts viens (vai vairāki) no parādnieka izpildinstitūcijas locekļiem. Parādnieka pārstāvim ir pienākums ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visu parādnieka mantu, organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus nekavējoties pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu, savukārt dokumenti administratoram jānodod, sakārtojot tos atbilstoši lietvedības noteikumiem. Maksātnespējas procesa gaitā parādnieka pārstāvim jāsniedz administratoram pieprasītā informācija un jāpiedalās tiesas sēdēs un kreditoru sapulcēs.

Administrators. Administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība.

Administrators tostarp var lemt par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota un veic kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus, kā arī var likvidēt parādnieka filiāles.

Tāpat administrators veic ar maksātnespējas procesa nodrošināšanu saistītas darbības: apkopo, pārbauda un pieņem lēmumus par kreditoru prasījumiem; apzina parādnieka mantu un veic ar parādnieka mantas atgūšanu saistītās darbības (tostarp ceļ prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību); nodrošina parādnieka mantas pārdošanu un kreditoru prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā; izvērtē pirms maksātnespējas procesa slēgtos darījumus; kā arī veic citas procesa nodrošināšanai nepieciešamas darbības, piemēram, nodot glabāšanai valsts arhīvam parādnieka dokumentus.

Juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administratoram ir pienākums kārtot procesa lietvedību Sistēmā.

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas administrators veic likumā noteiktās darbības parādnieka izslēgšanai no publiskā reģistra, kur tas tika reģistrēts, piemēram, par parādnieka – komersanta izslēgšanu no komercreģistra.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Parādnieks. Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators. Parādniekam pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem. Tāpat parādniekam ir jāsniedz administratoram visa maksātnespējas procesa norisei nepieciešamā informācija.

Visa parādniekam piederošā manta tiek pārdota bankrota procedūras ietvaros un no mantas pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek novirzīti kreditoru prasījumu segšanai Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

Saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām spējām un novirzīt daļu no saviem regulārajiem ienākumiem kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši saistību dzēšanas plānam.

Administrators.

Ja parādniekam ir manta, ko paredzēts pārdot bankrota procedūras laikā vai naudas līdzekļi, administrators atver uz sava vārda kontu kredītiestādē attiecīgā maksātnespējas procesa nodrošināšanai. Tāpat kā juridiskās personas maksātnespējas procesā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators veic ar maksātnespējas procesa nodrošināšanu saistītas darbības: apkopo, pārbauda un pieņem lēmumus par kreditoru prasījumiem; apzina parādnieka mantu un veic ar parādnieka mantas atgūšanu saistītās darbības (tostarp ceļ prasības par parādnieka noslēgto darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ja konstatē, ka parādnieks ir bijis nelabticīgs); nodrošina parādnieka mantas pārdošanu un kreditoru prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

 

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Tiesiskās aizsardzības process

Ieskaits tiesiskās aizsardzības procesā ir pieļaujams, ja parādnieka prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās vismaz trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Ieskaits juridiskās personas maksātnespējas procesā ir pieļaujams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Ieskaita nosacījumi fiziskās personas maksātnespējas procesā nav īpaši regulēti, līdz ar to, atbilstoši Maksātnespējas likuma noteikumiem, šajā jautājumā tiek piemērots juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējums – ieskaits ir pieļaujams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

 

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Tiesiskās aizsardzības process

Ņemot vērā, ka pēc tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas parādnieks saglāba kontroli par savu uzņēmumu, t.i., pats pārvalda viņam piederošo, kā arī viņa turējumā un valdījumā esošo mantu, viņš var turpināt pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas noslēgtos līgumus. Savu vērtējumu par līgumu turpināšanas lietderību sniedz kreditori, saskaņojot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kā arī tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, sagatavojot atzinumu, un tiesa, apstiprinot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Šādu līgumu izmaksām ir jābūt iekļautām saskaņotajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Ja parādnieka noslēgtais līgums juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Ja administrators vienpusēji atkāpjas no līguma izpildes, otram līgumslēdzējam ir tiesības iesniegt savu kreditora prasījumu.

To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators parādnieka vārdā noslēdzis ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.

Ja parādnieks ir apdrošinātājs, tad administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēju intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanas, izbeigšanas vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus.

Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) attiecībā uz savu mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Maksātnespējas likums īpaši neregulē parādnieka noslēgto līgumu pārskatīšanas un izbeigšanas nosacījumus, līdz ar to atbilstoši Maksātnespējas likuma noteikumiem šajā jautājumā tiek piemērots juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējums – administratoram ir tiesības pārskatīt parādnieka pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa noslēgtos līgumus un atkāpties no tiem. Šāda atziņa ir nostiprināta arī tiesu praksē. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas maksātnespējas administrators ir tā persona, kura turpmāk rīkojas ar personas mantu, risinot jautājumus par saistību izpildi un kreditoru prasījumu apmierināšanu. Tas nozīmē arī, ka maksātnespējīgais parādnieks zaudē tiesības patstāvīgi uzstāties kā puse tiesā mantiskās prasībās, un šīs tiesības pārņem administrators kā parādnieka likumiskais pārstāvis.

 

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Neatkarīgi no maksātnespējas procedūras Maksātnespējas likums nosaka patvaļas aizlieguma principu – kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm.

Tiesiskās aizsardzības process

Zvērināts tiesu izpildītājs aptur spriedumu izpildes lietvedību, ja parādniekam ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā. Gadījumā, ja ierosināšanas brīdī izpildu darbību rezultātā ir jau ir piedzīti naudas līdzekļi, zvērināts tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un apmierina piedzinēja prasījumu. Spriedumu izpildes lietvedība tiek apturēta uz visu tiesiskās aizsardzības procesa laiku līdz tā izbeigšanai, izņemot gadījumus, kad ieķīlātā manta nav nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un līdz ar to nav iekļauta tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, vai tiesa ir atļāvusi nodrošinātajam kreditoram pārdot ieķīlāto mantu.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Ja sprieduma izpildes lietvedība uzsākta pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tā ir izbeidzama Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Proti, zvērināts tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai. Administrators ir tiesīgs pieprasīt atcelt izsludinātās izsoles, lai nodrošinātu mantas pārdošanu lietu kopības sastāvā. No pārdošanā saņemtās naudas zvērināts tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Līdz ar fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem. Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šādu darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

Zvērināts tiesu izpildītājs aptur spriedumu izpildes lietvedību, ja parādniekam pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process. Zvērināts tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu tikai tad, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai, izņemot gadījumu, kad fiziskās personas mantas pārdošanas plānā ir paredzēts atlikt mājokļa pārdošanu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 148.pantu. No pārdošanā saņemtās naudas zvērināts tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības.

Vienlaikus netiek apturētas izpildu lietvedības par prasībām, kuru izpilde nav saistīta ar piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem.

Gadījumā, ja fiziskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts, nedzēšot saistības, izpildu lietvedības tiek atjaunotas atlikušajā apmērā.

 

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Tiesiskās aizsardzības process

Atbilstoši Maksātnespējas likumam tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana neietekmē tiesvedības, kur viena no pusēm ir parādnieks.

Jānorada, ka atšķirībā no maksātnespējas procesa tiesiskās aizsardzības procesā nav paredzēta kreditoru prasījumu atzīšanas procedūra. Tomēr tiesu praksē ir atzīts, ka, vienpersoniski izlemjot jautājumu par kreditora prasījuma pamatotību, parādnieks varētu nepamatoti izslēgt kreditoru no to personu loka, ar kuru saskaņojams tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns. Savukārt prasība, ko tiesā par parāda piedziņu cēlis kreditors, nedod tiesisku pamatu kreditora interešu ignorēšanai tiesiskās aizsardzības procesā. Līdz ar to tiesu praksē ir secināts, ka gadījumā, ja parādnieka saistības ir atspoguļotas parādnieka grāmatvedībā un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nav secinājusi, ka šāds prasījums ir prima facie neīsts, tas ir iekļaujams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kā kreditoru prasījums, pat, ja starp parādnieku un kreditoru norisinās tiesvedība.

Vienlaikus norādāms, ja tiesa konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns satur saistības, attiecībā uz kurām ir strīds par tiesībām, un saistību apjoms būtiski ietekmē tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu, tiesa atstāj tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu bez izskatīšanas.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku. Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas kreditori piesaka prasījumus administratoram Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

Tāpat tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ir pamats pret parādnieku ierosinātās tiesvedības apturēšanai un prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas kreditori piesaka prasījumus administratoram Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.

 

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Lai sasniegt maksātnespējas procedūras mērķi, ir svarīgi lai kreditori aktīvi iesaistās procesā. Maksātnespējas likums ietver kreditoru vienlīdzības principu – kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas.

Tiesiskās aizsardzības process

Parādnieks nodod visiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu. Kreditoram ir tiesības iesniegt parādniekam rakstveida iebildumus attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu piecu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Atzīstot iesniegtos iebildumus par pamatotiem, parādnieks atbilstoši groza tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Ar kreditoru vairākuma piekrišanu var pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu. Kreditoriem ir tiesības pieprasīt un saņemt no uzraugošās personas informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa norisi un plāna izpildi, kā arī iesniegt sūdzības. Tāpat kreditors ir tiesīgs vērsties tiesā un lūgt izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja parādnieks nepilda tiesas apstiprināto plānu.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Lūgt uzsākt juridiskās personas maksātnespējas procesu var arī kreditors, iesniedzot pieteikumu tiesā. Tāpat, kreditori ir tiesīgi iesniegt kreditoru prasījumus Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām un pieņem lēmumu par prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Kreditors administratora lēmumu ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas vai ir tiesīgs viena mēneša laikā no administratora lēmuma saņemšanas dienas iesniegt tiesā prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām. Kreditoram ir tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru. Katram kreditoram, sākot ar astoto dienu pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem. Administrators Maksātnespējas likuma noteiktajā kārtībā sniedz ziņas kreditoriem. Ja kreditoriem ir iebildumi par minētajām ziņām, viņiem ir pienākums par to ziņot administratoram. Ja iebildumi netiek ņemti vērā, administrators sniedz kreditoram motivētu atbildi. Ja kreditori nepiekrīt paziņotajam administratora lēmumam, viņiem ir tiesības apstrīdēt administratora rīcību, vērsties tiesā ar prasību pret administratoru par nodarītajiem zaudējumiem vai ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoru sapulce pieņem lēmumu par administratora atlīdzības noteikšanu, administratora atcelšanas ierosināšanu, maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, parādnieka mantas pārdošanas veidu vai pārdošanas termiņa pagarināšanu, turpmāko rīcību ar mantu, kas ir izslēgta no mantas pārdošanas plāna. Tāpat, kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā 25 procentus no atzīto pamatprasījumu summas nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru grupā, var pieprasīt administratora darbības revīziju attiecīgajā maksātnespējas procesā, kuru veic pieaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Kreditori ir tiesīgi iesniegt prasījumus Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Jebkuram kreditoram ir tiesības prasīt kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoriem divu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja kreditoru rīcībā ir informācija Maksātnespējas likumā norādītā informācija, maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumiem vai saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumi. Tāpat kreditoriem ir tiesības sniegt savus iebildumus un priekšlikumus par parādnieka izstrādāto saistību dzēšanas plānu.

 

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Tiesiskās aizsardzības process

Parādnieks saglāba kontroli pār savu uzņēmumu un pats pārvalda viņam piederošo mantu.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Tiklīdz tiek uzsākts juridiskās personas maksātnespējas process, valde zaudē savas pilnvaras, savukārt ieceltais administrators pārvalda un izmanto parādnieka aktīvus un līdzekļus bankas kontos. Administrators iegūst tiesības gan nodalīt parādnieka mantas daļu, gan atprasīt pārvaldībā nodoto mantu, attiecīgi to iekļaujot parādnieka mantas pārdošanas plānā. Tāpat pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības izbeigšanu vai atjaunošanu pilnā vai ierobežotā apjomā.

Administrators divu mēnešu laikā no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par parādnieka mantas neesamību. Mantu var pārdot gan izsolē, gan par brīvo cenu, par ko pēc administratora priekšlikuma lemj kreditori. Parādnieka mantas pārdošana notiek par iespējami augstāko cenu, lai nodrošinātu kreditoru prasījumu segšanu. No mantas realizācijas iegūtie līdzekļi novirzāmi kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Ja parādnieka mantu nav iespējams pārdot vai mantas pārdošanas izdevumi pārsniedz prognozējamos ienākumus, administrators izslēdz to no mantas pārdošanas plāna un nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem, uzaicinot viņus paturēt mantu sev par tās sākumcenu.

Sagatavojot parādnieka mantas pārdošanas plānu, administrators izvērtē iespēju pārdot parādnieka uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu. Pārdodot uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu, kreditoru ieguvumam no uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas jābūt lielākam nekā gadījumā, ja parādnieka manta tiktu pārdota atsevišķi.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas pārdošanas plānu. Administrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Parādniekam ir tiesības paturēt ienākumus, kas nepieciešami fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešo izmaksu segšanai un mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai. Tāpat, Civilprocesa likums paredz tādu mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.

Maksātnespējas likums paredz iespēju parādniekam saglabāt mājokli, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram, vienojoties ar attiecīgo nodrošināto kreditoru.

 

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Tiesiskās aizsardzības process

Pēc tam, kad pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt savas tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredzēto ieķīlāto parādnieka mantu līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai.

Nodrošinātais kreditors var prasīt parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu, ja aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība). Lēmumu atļaut parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc diviem mēnešiem pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

Parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, neietilpst parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta. Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām. Trešajām personām ir pienākums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar tām piederošās mantas uzturēšanu, ja šīs personas pēc administratora uzaicinājuma nepārņem savu mantu. Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta maksātnespējas procesa laikā, šīs mantas vērtību atlīdzina persona, kuras vainas dēļ trešajām personām piederošā manta ir atsavināta. Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora tiesības.

Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā. Savukārt prasījumi, kuri vispār rodas pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izmaksām.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā. Savukārt prasījumi, kas rodas pēc fiziskas personas maksātnespējas procesa uzsākšanas, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izmaksām.

 

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Tiesiskās aizsardzības process

Parādnieks patstāvīgi norāda visus prasījumus aizsardzības procesa pasākumu plānā, saskaņojot ar kreditoriem. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir jānorāda visi kreditori. Parādnieks nevar izvēlēties, kurus kreditorus plānā iekļaut, bet kurus neiekļaut.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu 10 dienu laikā no administratora pieprasījuma nosūtīšanas dienas novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditors novērš trūkumus šajā termiņā, uzskatāms, ka kreditora prasījums iesniegts noteiktajā termiņā. Ja kreditors nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu 10 dienu laikā no trūkumu novēršanai dotā termiņa beigām.

Pēc kreditoru prasījumu pārbaudes administrators pieņem pamatotu lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru. Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai daļēji atzīt tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pilnībā vai daļēji.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniegšana, pārbaude un atzīšana notiek juridiskās personas maksātnespējas procesa kārtībā. Ja kreditors nokavējis prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts galīgais bankrota procedūras izmaksu saraksts.

Ja kreditors savu prasījumu neiesniedz iepriekš minētajā termiņā, tad iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku gan fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, gan pēc tam, kad parādnieks ir atbrīvots no saistībām. Noilgums neattiecas uz prasījumiem par uzturlīdzekļu samaksu, prasījumiem no neatļautas darbības un prasījumiem par administratīvo pārkāpumu procesā piemērotajiem un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

 

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Tiesiskās aizsardzības process

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā var paredzēt priekšrocības personām, kuras piešķir līdzekļus šā plāna īstenošanai, atbilstoši to piešķirto līdzekļu apmēram.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kreditoru grupas ietvaros un katram kreditoru prasījuma veidam (pamatparādam, līgumsodam vai procentiem) var paredzēt tikai proporcionālu pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanu vai samazināšanu. Salīdzinājumā ar citiem kreditoriem būtiski nelabvēlīgākus noteikumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā attiecībā uz atsevišķu kreditoru var paredzēt tikai ar attiecīgā kreditora piekrišanu.

Turklāt uz darbiniekiem tiesiskās aizsardzības process neattiecas vispār, ja vien viņi tam nav noteikti piekrituši.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Juridiskās personas maksātnespējas procesā iegūtos līdzekļus sadala, primāri ievērojot prasījuma veidu (piemēram, nodrošināts vai nenodrošināts prasījums). Atsevišķos gadījumos vienlaikus tiek ņemts vērā arī paša kreditora statuss (piemēram, nodokļu administrācija).

Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu, novirzāmi nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai. No naudas summas, kas iegūta pārdodot ieķīlāto mantu, vispirms sedzami izsoles izdevumi, tajā skaitā ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un administratora atlīdzība, un pēc tam apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums. Gadījumā, ja pēc minēto izmaksu un prasījuma segšanas ir palikuši pāri naudas līdzekļi, tad šie naudas līdzekļi ieskaitāmi parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

No parādnieka atlikušajiem līdzekļiem vispirms pilnībā tiek segtas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

Pēc izmaksu segšanas tiek apmierināts Maksātnespējas kontroles dienesta prasījums, ja parādnieka darbinieku prasījumi apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Tālāk tiek segti darbinieku prasījumi un nodokļu administrācijas prasījumi.

Kad iepriekš minētie kreditoru prasījumi tiek pilnībā segti, atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā (bez procentiem). Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi to nenodrošinātajā daļā un nodrošināto kreditoru prasījumi to nesegtajā daļā.

Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta piektajā daļā minētos kreditoru prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc visu minēto prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti parādnieka dalībniekiem (akcionāriem) vai biedriem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam, parādniekam (fiziskajai personai), mantiniekam (attiecībā uz mantojumu) vai personām, kurām piekrīt biedrības vai nodibinājuma manta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtiem.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Bankrota procedūras laikā parādniekam ir tiesības paturēt ienākumus, kas nepieciešami fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešo izmaksu segšanai, kā arī paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai.

No parādnieka mantas vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi, to skaitā maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu, novirzāmi nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai.

Nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek apvienoti vienā grupā bez prioritātēm. No atlikušajiem līdzekļiem tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru prasījumi proporcionāli katra kreditora pamatparāda summai. No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

Savukārt, saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir tiesības paturēt līdz divām trešdaļām no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas un paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai.

Tādējādi, ievērojot saistību dzēšanas plānā noteikto, parādnieks novirza trešdaļu no saviem ienākumiem (bet ne mazāk kā vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas pirms nodokļu nomaksas) kreditoru prasījumu segšanai. Sastādot saistību dzēšanas plānu, parādnieks iekļauj tajā visus kreditoru prasījumus to pamatparāda apmērā un prasījumu segšanu paredz proporcionāli katra kreditora prasījumam.

 

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Tiesiskās aizsardzības process

Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst Maksātnespējas likuma prasībām.

Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja:

1) attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana;

2) pēc kreditora pieteikuma saņemšanas, ja parādnieks ilgāk kā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nav iesniedzis tiesai šā plāna grozījumus;

3) pēc Maksātnespējas likumā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvja pieteikuma saņemšanas, ja parādnieks nav veicis Maksātnespējas likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas, ja parādnieks ilgāk kā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nav iesniedzis tiesai šā plāna grozījumus, kā arī tad, ja parādnieks pārkāpj Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir izpildīts, parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. Savukārt, ja parādnieks nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības, tad parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu.

Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto parādnieka rīcības ierobežojumu un šajā procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.

Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis kreditoru vairākums un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, ar tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu saistītie aizliegumi izbeidzas un apturētā līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Maksātnespējas process tiks izbeigts ar tiesas lēmumu, kad administrators izpildīs parādnieka mantas pārdošanas plānu un kreditoru prasījumu segšanas plānu. Tāpat, tiesa izbeigs maksātnespējas procesu, ja administrators būs rosinājis un kreditori būs atbalstījuši ziņojumā par parādnieka mantas neesamību ietverto ierosinājumu neturpināt maksātnespējas procesu. Šādos gadījumos parādnieks – juridiskā persona, tiek izslēgta no attiecīgā publiskā reģistra.

Maksātnespējas process tiks izbeigts ar tiesas lēmumu, ja ticis saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, un tiesa lēmusi par juridiskās personas maksātnespējas procesa pāreju uz tiesiskās aizsardzības procesu. Šādā gadījumā parādnieks turpina savu darbību iepriekšējā statusā.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Fiziskās personas maksātnespējas process var tikt izbeigts neuzsākot saistību dzēšanas procedūru. Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam ir konstatēti ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai. Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu tādā gadījumā iesniedz administrators triju mēnešu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Tāpat tiesa var izbeigt bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu arī, ja nav iesniegti kreditoru prasījumi. Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu tādā gadījumā iesniedz parādnieks mēneša laikā pēc tam, kad beidzies kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš.

Ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, izbeidzas administratora pilnvaras un ierobežojumi parādnieka rīcībai ar savu mantu un atjaunojas kreditoru tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi apmērā, kādā parādnieks nav izpildījis savas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek atjaunotas lietas par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

Ja parādnieks sekmīgi ir veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās parādnieka saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc gadījumos, ja:

• parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;

• parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;

• parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet apturētā tiesvedība un spriedumu izpildu lietvedība tiek atjaunota.

 

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Tiesiskās aizsardzības process

Pēc tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas atjaunojas parādnieka darbību un kreditoru tiesību regulējums kā parastos apstākļos.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts tiesas lēmums par procesa pabeigšanu, administrators iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra. Pēc izslēgšanas no reģistra parādnieks ir likvidēts, līdz ar ko kreditori zaudē prasījuma tiesības pret parādnieku, tā kā parādnieks beidz pastāvēt.

Piebilstams, ka kreditors gada laikā pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas ir tiesīgs celt prasību pret parādnieka valdes locekļiem sava nesegtā prasījuma apmērā, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Līdz maksātnespējas procesa pabeigšanas šādu prasību parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators, savukārt, kreditoram ir tiesības iestāties lietā kā trešajai personai.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Ja maksātnespējas process izbeigts pirms saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas, Maksātnespējas likumā paredzētās administratora tiesības un ierobežojumi parādnieka rīcībai ar savu mantu izbeidzas, kā arī atjaunojas kreditoru tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi apmērā, kādā parādnieks nav izpildījis savas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek atjaunotas lietas par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

Ja parādnieks sekmīgi ir veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās parādnieka saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības.

Saistību dzēšanas procedūras ietvaros, arī ja sekmīgi tiek izpildīts saistību dzēšanas plāns, netiek dzēsti:

• prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;

• prasījumi no neatļautas darbības;

• nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli, ciktāl parādnieka un nodrošinātā kreditora vienošanās nenosaka citādi. Izpildu lietvedības par minēto saistību piedziņu tiek atjaunotas atlikušajā parāda apmērā;

• prasījumi par administratīvo pārkāpumu procesā piemērotajiem un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

 

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Tiesiskās aizsardzības process

Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas ir tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība un izdevumi, kas rodas, nodrošinot tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi. Tiesiskās aizsardzības procesā izmaksas sedz no parādnieka līdzekļiem.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Juridiskās personas maksātnespējas procesā izmaksas (gan administratora atlīdzību, gan maksātnespējas procesa izdevumus) sedz no parādnieka līdzekļiem.

Ja juridiskās personas maksātnespējas procesā no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt izmaksas, izmaksas var segt no kreditoru vai citas fiziskās vai juridiskās personas līdzekļiem, ja likumā noteiktajā kārtībā ir panākta šāda vienošanās.

Gadījumos, kad juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas nav iespējams segt no minētajiem avotiem un administrators sastāda ziņojumu par parādnieka mantas neesamību, plānojot izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas sedz no juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta, ko izmaksā administratoram kā juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, no kuras viņš sedz juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumus un atlīdzību.

Savukārt, ja maksātnespējas procesa pieteikumu tika iesniedzis parādnieka darbinieks, kas tika pilnībā vai daļēji atbrīvots no depozīta samaksas, juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Fiziskās personas maksātnespējas procesos izmaksas tiek iedalītas tiešajās un netiešajās izmaksās.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar fiziskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu:

• izdevumi sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

• izdevumi par pasta korespondences nosūtīšanas pakalpojumiem;

• izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas mantas vērtēšanu;

• izdevumi par notāra pakalpojumiem;

• izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas mantas uzturēšanu, ja tā ir nodota administratoram, un darījumu pārbaudi, kā arī mantas un darījumu apdrošināšanu.

Šīs izmaksas tiek segtas no fiziskās personas mantas pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, bet, ja tādas mantas nav vai tā nav pietiekama tiešo izmaksu segšanai, administrators var pieprasīt parādnieku segt izmaksas. Tomēr jānorāda, ka parādniekam ir tiesības paturēt divas trešdaļas no saviem ienākumiem, kā rezultātā tiešo izmaksu segšanai maksimāli var prasīt novirzīt tikai vienu trešdaļu.

Savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas, piemēram, kārtējie nodokļu un nodevu maksājumi, kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi, īres maksa, maksa par komunālajiem pakalpojumiem, tiek segtas no fiziskās personas ienākumiem (divām trešdaļām ienākumu, ko parādnieks ir tiesīgs paturēt sev).

 

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Tiesiskās aizsardzības process

Uzraugošā persona nav tiesīga apstrīdēt pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas noslēgtos darījumus. Savukārt, pēc tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas parādnieka rīcība darījumu noslēgšanā ir ierobežota – ir aizliegts slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm.

Juridiskās personas maksātnespējas process

Administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts:

1) pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai četrus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;

2) triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo.

Nodrošinātais kreditors var prasīt, lai administratora noslēgtais darījums tiek atzīts par spēkā neesošu, ja šis darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses.

Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasību par parādnieka dāvinātās mantas vai tās daļas atdošanu, ja darījums noslēgts triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai pēc tās un kurā pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums. Ziedojumu var apstrīdēt un atprasīt tikai tad, ja tas bijis prettiesisks vai nav izmantots paredzētajiem mērķiem.

Naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, kā arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjaunot šā panta trešajā daļā minētās pušu saistības un tiesības;

2) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa. Šis noteikums attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

Kreditors atmaksā parādniekam naudas summu, ko parādnieks pēdējo triju mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas samaksājis, lai novērstu parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu pēc naudas summas saņēmēja kreditora pieteikuma.

Ja parādu segšanai samaksātās summas tiek atdotas šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, atjaunojas pušu saistības (to skaitā saistību pastiprinājumi) un tām atbilstošās tiesības, kas bija spēkā līdz parādu segšanai.

Turklāt administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja ķīlas tiesība nodibināta pēc tam, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Fiziskās personas maksātnespējas process

Parādnieka noslēgtie darījumi ir apstrīdami juridiskās personas maksātnespējas procesa kārtībā, ja bankrota procedūras laikā tiek konstatēts, ka:

• parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;

• parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;

• parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

1

Lapa atjaunināta: 06/06/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja - Lietuva

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas procedūru var ierosināt gan pret juridiskām, gan pret fiziskām personām.

Juridiskām personām piemēro bankrota procedūru, ārpustiesas bankrota procedūru un pārstrukturēšanas procedūru.

Bankrota procedūru vai ārpustiesas bankrota procedūru var ierosināt pret visu veidu juridiskajām personām, izņemot budžeta iestādes, politiskās partijas, arodbiedrības un reliģiskās kopienas un apvienības.

Uzsākot bankrota procedūru vai ārpustiesas bankrota procedūru, juridiskās personas aktīvi tiek pārdoti, un ieņēmumi tiek izmantoti, lai apmierinātu kreditoru prasījumus, savukārt juridiskā persona, pamatojoties uz bankrota pasludināšanu, tiek likvidēta.

Pārstrukturēšanas procedūru var uzsākt pret visu veidu juridiskajām personām, izņemot budžeta iestādes, politiskās partijas, arodbiedrības, reliģiskās kopienas un apvienības, kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības un brokerus, kuri tirgo publiski piedāvātus vērtspapīrus. Pārstrukturēšanas procedūra ir izstrādāta, lai dotu iespēju juridiskajām personām, kuras nonākušas finanšu grūtībās, atjaunot maksātspēju, saglabāt un attīstīt darbību, segt savas parādsaistības un izvairīties no bankrota, turpinot uzņēmējdarbību. Šai sakarā juridiskās personas, kura pakļauta pārstrukturēšanas procedūrai, saistības tiek sadalītas četru gadu periodā, pamatojoties uz pārstrukturēšanas plānu, ko apstiprina gan juridiskās personas dalībnieki, gan arī kreditori. Plāna īstenošanas periodu var pagarināt par vēl vienu gadu. Ārpustiesas pārstrukturēšanas procedūra nav iespējama.

Bankrota procedūru var ierosināt fiziska persona pret citu fizisku personu, tostarp lauksaimnieki un pašnodarbinātie. Ārpustiesas bankrota procedūru fiziskai personai piemērot nevar.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Pret juridisku personu var ierosināt bankrota procedūru, ja tiesa ir noteikusi, ka pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

  • uzņēmums ir maksātnespējīgs;
  • uzņēmums kavē maksājumus saviem darbiniekiem saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām;
  • uzņēmums nevar vai nevarēs izpildīt savas saistības.

Uzņēmuma maksātnespēja ir tāda situācija, kad uzņēmums nevar izpildīt savas saistības (nesedz parādsaistības, neveic darbu, par ko samaksāts avansā, u. c.), un uzņēmuma neizpildītās saistības (parādi, neveiktie darbi u. c.) pārsniedz vienu pusi no tā aktīvu bilances vērtības.

Pret juridisku personu var uzsākt arī ārpustiesas bankrota procedūru, ja pret uzņēmumu nav ierosināta tiesvedība par prasījumiem saistībā ar īpašumtiesībām un ja pret uzņēmumu nav vērsta piedziņa, pamatojoties uz tiesas vai citu iestāžu izdotiem izpildes dokumentiem. Ārpustiesas bankrota procedūrā jautājumi, kas ir tiesas kompetencē, tiek izlemti uzņēmuma kreditoru sanāksmē.

Pārstrukturēšanas procedūru var uzsākt pret juridisku personu:

  • kura nav pārtraukusi darbību;
  • pret kuru nav uzsākta bankrota procedūra vai kura nav bankrotējusi;
  • kura izveidota vismaz trīs gadus pirms pārstrukturēšanas pieteikuma iesniegšanas tiesā;
  • ja ir pagājuši vismaz pieci gadi pēc

a) tiesas lēmuma pieņemšanas par pārstrukturēšanas lietas izbeigšanu;

b) tiesas rīkojuma pieņemšanas par pārstrukturēšanas izbeigšanu, jo visi kreditori ir atsaukuši savus prasījumus vai uzņēmums, kurā veikta pārstrukturēšana, līdz pārstrukturēšanas plānā noteiktā termiņa beigām ir apmierinājis visu kreditoru prasījumus.

Bankrota procedūru var uzsākt pret fizisku personu, kura ir maksātnespēja un rīkojas labticīgi. Fizisku personu var pasludināt par maksātnespējīgu, ja tā nevar segt savas kavētās parādsaistības par summu, kas pārsniedz 25 minimālās mēnešalgas, ko noteikusi Lietuvas valdība.

Fiziskas personas labticība tiek noteikta, pamatojoties uz novērtējumu par to, vai persona ir sniegusi pilnīgu un precīzu informāciju un vai persona ir kļuvusi maksātnespējīga, rīkojoties labticīgi, proti, vai fiziskās personas darbības pēdējo trīs gadu laikā ir bijušas atbilstīgas pienācīgas rūpības un apzinības kritērijam un vai persona tīši nav pieļāvusi nenokārtoto parādsaistību uzkrāšanos.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Visi bankrotējoša vai pārstrukturēta uzņēmuma aktīvi neatkarīgi no to veida (kustamais vai nekustamais īpašums, materiālie vai nemateriālie aktīvi, īpašumtiesības u. c.) vai atrašanās vietas veido uzņēmuma mantu. Aktīvi vai ieņēmumi, ko uzņēmums ieguvis bankrota vai pārstrukturēšanas procedūras laikā, arī ietilpst uzņēmuma mantas kopumā un tiek izmantoti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Bankrota gadījumā kreditoru prasījumu kategorijas ir noteiktas tiesību aktos, taču pārstrukturēšanas gadījumā kategorijas ir noteiktas pārstrukturēšanas plānā. Bankrota procedūrā visa bankrota manta tiek realizēta un iegūtie ieņēmumi tiek izmantoti, lai segtu bankrota administrēšanas izmaksas un apmierinātu kreditoru prasījumus. Savukārt pārstrukturēšanas gadījumā tiek realizēti tikai pārstrukturēšanas plānā noteiktie aktīvi.

Ieņēmumiem, kas tiek gūti no bankrotējoša uzņēmuma uzņēmējdarbības, piemēro īpašu procedūru, proti, šie ieņēmumi tiek izmantoti, lai segtu attiecīgās darbības izmaksas. Visi maksājumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, tiek veikti, izmantojot īpašu uzņēmuma kontu, kas izveidots saimnieciskajai darbībai (uzņēmuma saimnieciskās darbības konts), un to nevar izmantot, lai veiktu maksājumus citiem kreditoriem.

Ja bankrotē fiziska persona, tiek uzskaitīti visi tās aktīvi neatkarīgi no to veida (kustamais/nekustamais īpašums, materiālie/nemateriālie aktīvi, īpašumtiesības u. c.) vai atrašanās vietas. Netiek uzskaitīti tikai fiziskas personas naudas līdzekļi, kas nepārsniedz viena mēneša minimālo algu. Kreditoru prasījumi tiek apmierināti no ieņēmumiem, kas iegūti, pārdodot visus personas aktīvus (izņemot tālāk uzskaitītos izņēmumus).

Fiziskas personas bankrota procedūrā bankrotējošai fiziskai personai ir tiesības izmantot noteiktu summu no saviem ienākumiem, lai nodrošinātu savas pamata vajadzības. Šo summu nosaka tiesa, uzsākot bankrota procedūru, ņemot vērā fiziskās personas un tās apgādājamo vajadzības; pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi fiziskās personas maksātspējas atjaunošanas plānu, tajā tiek noteikta fiziskai personai pieejamā summa.

Īpašs statuss tiek piešķirts arī fiziskās personas vienīgajam mājoklim, kas nepieciešams fiziskās personas un/vai tās apgādājamo pamata vajadzību nodrošināšanai, kā arī aktīviem, kas nepieciešami fiziskās personas darbību veikšanai pašnodarbinātā statusā un/vai lauksaimnieciskās darbības veikšanai. Bankrotējoša fiziskā persona var arī saglabāt tiesības uz attiecīgo īpašumu, pat ja tas ir ieķīlāts, ar nosacījumu, ka persona ir panākusi attiecīgu vienošanos ar hipotēkas devēju un šāda tiesību saglabāšana neskar citu kreditoru tiesības.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Uzņēmuma bankrota procedūrā ieceltais bankrota administrators pārņem uzņēmuma vadību, realizē tā mantu, organizē mantas pārdošanu un apmierina kreditoru prasījumus, izmantojot ieņēmumus, kā arī veic nepieciešamās darbības, lai likvidētu uzņēmumu. Uzņēmuma bankrota administratora galvenās funkcijas ir šādas:

  • pārstāvēt uzņēmumu un aizstāvēt tā intereses, kā arī visu tā kreditoru intereses;
  • pārņemt bankrotējošā uzņēmuma vadību un bankrota mantas pārvaldību;
  • izbeigt uzņēmuma līgumus, kas netiks īstenoti (tostarp līgumus ar vadības struktūrām un personālu);
  • pieprasīt līdzekļus no Garantiju fonda, lai segtu kreditoru/darbinieku prasījumus;
  • ja nepieciešams, slēgt pagaidu darba vai pakalpojumu līgumus, kas nepieciešami bankrota procedūras īstenošanai;
  • pārbaudīt iesniegtos kreditoru prasījumus un iesniegt to sarakstu tiesai apstiprināšanai;
  • uzraudzīt bankrotējošā uzņēmuma saimniecisko darbību;
  • pārbaudīt uzņēmuma darījumus trīs gadu laikposmā līdz bankrota procedūras uzsākšanai;
  • apstrīdēt uzņēmuma darījumus tiesā, ja tie ir pretrunā uzņēmuma darbības mērķiem un ir veicinājuši uzņēmuma nespēju segt parādsaistības kreditoriem;
  • attiecīgā gadījumā vērsties tiesā, lai bankrots tiktu atzīts par tīšu;
  • sasaukt kreditoru sanāksmes;
  • sagatavot darbības ziņojumus un iesniegt tos kreditoru sanāksmei;
  • sagatavot un iesniegt uzņēmuma finanšu gada un starpposma pārskatus;
  • izpildīt tiesas un kreditoru sanāksmes lēmumus;
  • sniegt informāciju par bankrota procedūru;
  • organizēt bankrotējošā uzņēmuma aktīvu pārdošanu;
  • izmantot bankrota procedūrā iegūtos līdzekļus, lai segtu kreditoru prasījumus;
  • veikt darbības, kas nepieciešamas, lai likvidētu uzņēmumu un izņemtu to no reģistra.

Ja uzņēmums tiek pārstrukturēts, ieceltais pārstrukturēšanas administrators veic profesionāla konsultanta un tādas neatkarīgas personas funkciju, kas kontrolē pārstrukturēšanas procesus. Pārstrukturēšanas administratora galvenās funkcijas ir šādas:

  • veicināt uzņēmuma pārstrukturēšanas plāna sagatavošanu un izskatīšanu un veikt pasākumus, lai nodrošinātu pārstrukturēšanas plāna sagatavošanu, iesniegšanu apstiprināšanai un īstenošanu tiesas noteiktajos termiņos;
  • sagatavot rakstisku slēdzienu par pārstrukturēšanas plāna projekta īstenojamību;
  • uzraudzīt pārstrukturētā uzņēmuma vadības struktūru darbības, kas ir saistītas ar pārstrukturēšanas plāna īstenošanu, informēt uzņēmuma vadības struktūru pārstāvjus par to darbībā konstatētajiem trūkumiem un noteikt termiņu to novēršanai, kā arī vērsties tiesā saistībā ar uzņēmuma vadības struktūru darbības pārtraukšanu;
  • sasaukt uzņēmuma dalībnieku, īpašnieku vai valsts vai struktūru, kas īsteno valsts vai pašvaldības uzņēmumu īpašnieku tiesības un pienākumus, pārstāvju sanāksmes un piedalīties šajās sanāksmēs bez balsošanas tiesībām;
  • sniegt informāciju par pārstrukturēšanas procedūru un informēt tiesu par progresu pārstrukturēšanas plāna īstenošanā.

Pārstrukturēšanas administrators kopā ar pārstrukturētā uzņēmuma vadības struktūrām ir atbildīgi par tiesas apstiprinātā pārstrukturēšanas plāna īstenošanu.

Fiziskas personas bankrota gadījumā ieceltais bankrota administrators realizē fiziskās personas aktīvus, organizē to pārdošanu un izmanto ieņēmumus, lai segtu kreditoru prasījumus. Fiziskās personas bankrota administratora galvenās funkcijas ir šādas:

  • realizēt fiziskās personas aktīvus un līdzekļus noguldījumu kontā;
  • veikt fiziskās personas visu saņemto līdzekļu un to izmantošanas uzskaiti;
  • organizēt fiziskās personas aktīvu pārdošanu un segt kreditoru prasījumus;
  • sasaukt kreditoru sanāksmes un piedalīties tajās bez balsošanas tiesībām;
  • sniegt fiziskajai personai informāciju par bankrota procedūru un sagatavot maksātspējas atjaunošanas īstenošanas ziņojumu;
  • ierosināt maksātspējas atjaunošanas plāna grozījumus;
  • pārstāvēt bankrotējošo fizisko personu aktīvu atgūšanas procedūrā un veikt darbības, lai atgūtu parādus no parādniekiem;
  • aizsargāt fiziskās personas un visu kreditoru tiesības un likumīgās intereses;
  • izvērtēt fiziskās personas darbību pašnodarbinātā statusā un/vai lauksaimnieciskās darbības atbilstību.

Bankrotējošai fiziskai personai jāveic visas iespējamās darbības, lai apmierinātu kreditoru prasījumus. Šai sakarā bankrotējošai fiziskai personai pēc iespējas jābūt nodarbinātai vai jāveic citas ienākumus nodrošinošas darbības, aktīvi jāmeklē darbs vai jāmeklē labāk apmaksāts darbs, jānovirza ienākumi kreditoru prasījumu apmierināšanai un jāsagatavo un pēc apstiprināšanas tiesā jāīsteno maksātspējas atjaunošanas plāns, kā arī jāsadarbojas ar iecelto bankrota administratoru.

Ja uzsākta bankrota procedūra, bankrotējošai fiziskai personai ir tiesības iegūt informāciju no bankrota administratora, piedalīties kreditoru sanāksmēs un apstrīdēt kreditoru nelikumīgus lēmumus, pieprasīt bankrota administratora maiņu un pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem, ja administrators pienācīgi neveic savas funkcijas.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Uzņēmuma un fiziskas personas bankrota gadījumā prasījumu ieskaits starp bankrotējošu personu un kreditoriem ir aizliegts no dienas, kad pieņemts tiesas nolēmums par bankrota procedūras uzsākšanu, izņemot ieskaitu, kas atļauts saskaņā ar nodokļu tiesību aktu noteikumiem par ieskaitu, ja ir veikta nodokļu pārmaksa (nodokļu starpība).

No dienas, kad, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, attiecībā uz uzņēmumu ir uzsākta pārstrukturēšanas procedūra, līdz dienai, kad ar tiesas nolēmumu tiek apstiprināts pārstrukturēšanas plāns, visu uzņēmuma un tā kreditoru prasījumu ieskaits tiek apturēts. Attiecīgi šādu ieskaitu var veikt saskaņā ar tiesas apstiprinātu pārstrukturēšanas plānu.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Uzņēmuma bankrota gadījumā 30 dienu laikā pēc tiesas nolēmuma, ar ko uzsāk bankrota procedūru, stāšanas spēkā ieceltais bankrota administrators informē iesaistītās personas par to, ka uzņēmuma noslēgtie līgumi (izņemot darba līgumus un līgumus, kas ir pamats bankrotējošā uzņēmuma tiesībām celt prasījumu) netiek īstenoti un ir uzskatāmi par izbeigtiem.

Stājoties spēkā tiesas nolēmumam, ar ko uzsāk bankrota procedūru, uzņēmuma vadības struktūras zaudē savas pilnvaras, un uzņēmuma administrators, rakstiski paziņojot par to 15 dienas iepriekš, izbeidz darba vai civiltiesiska rakstura līgumus ar uzņēmuma valdes locekļiem un izpildpersonu.

Bankrota administrators informē citus darbiniekus par gaidāmo viņu darba līgumu izbeigšanu trīs darba dienu laikā pēc tiesas nolēmuma, ar ko uzsāk bankrota procedūru pret uzņēmumu, stāšanās spēkā un izbeidz darba līgumus ar darbiniekiem 15 darba dienu laikā pēc minētā paziņojuma sniegšanas. Ar atlaistajiem darbiniekiem, kuri ir nepieciešami uzņēmuma bankrota procedūras īstenošanai, tiek noslēgti darba līgumi uz noteiktu laiku. Šādu darbinieku nepieciešamo skaitu konkrētos amatos nosaka kreditoru sanāksme.

Uzņēmuma pārstrukturēšana neietekmē juridiskās personas spēkā esošos līgumus. Visi parakstītie līgumi tiek izvērtēti no to īstenojamības viedokļa, un pārstrukturēšanas plānā tiek paredzēta neīstenojamu līgumu izbeigšana. Līgumi tiek izbeigti saskaņā ar vispārējo procedūru, jo tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi par līgumu izbeigšanu pārstrukturēšanas procedūras laikā.

Fiziskas personas bankrota procedūrā maksātspējas atjaunošanas plānā tiek noteikti līgumi, kurus jāizbeidz, kā arī līgumi, kuru īstenošana jāturpina. Pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi maksātspējas atjaunošanas plānu, bankrotējošai fiziskai personai ir pienākums informēt attiecīgās personas par līgumiem, kuri saskaņā ar maksātspējas atjaunošanas plānu tiks izbeigti.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Uzņēmuma vai fiziskas personas bankrota gadījumā atsevišķu kreditoru prasījumi ir jāiesniedz ieceltajam bankrota administratoram. Pēc tam prasījumus apstiprina tiesa, savukārt strīds par konkrēta prasījuma faktisko pamatu vai apmēru tiek risināts bankrota procedūras laikā.

Ja ir uzsākta uzņēmuma pārstrukturēšanas procedūra, prasījumus, kuri radušies pirms pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas, tiesas noteiktajā termiņā iesniedz ieceltajam pārstrukturēšanas administratoram. Pēc tam prasījumus apstiprina tiesa, savukārt strīds par konkrēta prasījuma faktisko pamatu vai apmēru tiek risināts pārstrukturēšanas procedūras laikā. Atsevišķu kreditoru prasījumus, kas rodas pēc pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas, iesniedz un attiecīgos strīdus risina atbilstīgi vispārējai procedūrai.

Pēc bankrota vai pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas tiesu izpildītājs aptur izpildes darbības un izpildes procedūras un iesniedz izpildes dokumentus tiesai, kura uzsākusi attiecīgo bankrota vai pārstrukturēšanas procedūru.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Ja pirms tiesas rīkojuma pieņemšanas par uzklausīšanu lietā, kurā pret atbildētāju ir iesniegti prasījumi saistībā ar īpašumtiesībām, tiek konstatēts, ka bankrota procedūra ir uzsākta pret atbildētāju, tiesvedība saistībā ar prasījumiem par īpašumtiesībām pret atbildētāju tiek apturēta un nodota tiesai, kura skata bankrota lietu.

Citos gadījumos, piemēram, a) ja tiesas rīkojums par uzklausīšanu lietā laikā, kad kļūst zināms tas, ka pret atbildētāju ir uzsākta bankrota lieta, jau ir pieņemts vai b) ja saistībā ar atbildētāju ir uzsākta pārstrukturēšanas procedūra, pārstrukturēšanas procedūras uzsākšana attiecībā uz atbildētāju nav iemesls, lai lietu nodotu tiesai, kura skata attiecīgo bankrota vai pārstrukturēšanas lietu.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditoru galvenās tiesības uzņēmuma bankrota procedūrā ir šādas:

  • vērsties tiesā, lai pieprasītu uzsākt bankrota procedūru pret maksātnespējīgo uzņēmumu;
  • pieņemt lēmumu par ārpustiesas bankrota procedūras uzsākšanu;
  • tiesas noteiktajā termiņā iesniegt ieceltajam uzņēmuma bankrota administratoram savus prasījumus;
  • piedalīties kreditoru sanāksmēs un balsot par:
    • administratora iesniegto darbības ziņojumu apstiprināšanu;
    • administrēšanas izmaksu tāmes apstiprināšanu un grozīšanu;
    • uzņēmuma aktīvu pārdošanas cenas apstiprināšanu;
    • uzņēmuma bankrota procedūras laikā sagatavoto gada finanšu pārskatu apstiprināšanu;
    • uzņēmuma saimniecisko darbību (tās turpināšanu, atjaunošanu, ierobežošanu un pārtraukšanu, izmaksu tāmes apstiprināšanu u. c.);
    • tādu darbinieku skaitu un ieņemamo amatu, kas jāpieņem darbā uzņēmuma bankrota procedūras laikā;
    • administratora atlīdzību;
    • vienošanos ar kreditoriem;
    • priekšlikumu atcelt administratoru;
    • citiem jautājumiem;
  • atbilstīgi kreditoru sanāksmē noteiktai procedūrai no administratora saņemt informāciju par uzņēmuma bankrota procedūras virzību;
  • apstrīdēt uzņēmuma noslēgtos darījumus (actio Pauliana);
  • vērsties tiesā, lai pieprasītu atzīt bankrotu par tīšu;
  • apstrīdēt kreditoru sanāksmes lēmumus;
  • pieprasīt tiesai atcelt administratoru;
  • apmierināt savus prasījumus no aktīviem un ieņēmumiem, ko saņem bankrotējošais uzņēmums.

Kreditoru pamattiesības fiziskas personas bankrota procedūrā ir šādas:

  • tiesas noteiktā termiņā iesniegt bankrota administratoram savus prasījumus, kas radušies pirms fiziskas personas bankrota procedūras uzsākšanas;
  • pieprasīt prasījumu apmierināšanu saskaņā ar plānā noteikto procedūru;
  • piedalīties kreditoru sanāksmēs (pēc bankrotējošās fiziskās personas maksātspējas atjaunošanas plāna pieņemšanas kreditoru sanāksmes jāsasauc vismaz vienu reizi sešos mēnešos) un balsot par:
    • kreditoru sūdzībām par bankrota administratora darbībām;
    • prasību bankrota administratoram iesniegt savus darbības ziņojumus;
    • bankrota administrēšanas izmaksu tāmes apstiprināšanu un grozīšanu;
    • parādnieka aktīvu pārdošanas cenas apstiprināšanu;
    • fiziskās personas darbībām pašnodarbinātā statusā un/vai lauksaimniecisko darbību (tās turpināšanu, uzsākšanu, atjaunošanu, ierobežošanu, pārtraukšanu u. c.);
    • priekšlikumiem pārskatīt maksātspējas atjaunošanas plānu;
    • priekšlikumu nomainīt bankrota administratoru;
    • citiem jautājumiem;
  • atbilstīgi kreditoru sanāksmē noteiktai procedūrai no bankrota administratora saņemt informāciju par uzņēmuma bankrota procedūras virzību;
  • sniegt palīdzību parādsaistību izpildē;
  • ierosināt priekšlikumus par maksātspējas atjaunošanas plānu;
  • vērsties pie kreditoru sanāksmes saistībā ar bankrota administratora darbībām vai nomaiņu vai ierosināt citu bankrota administratora kandidātu;
  • pārsūdzēt kreditoru sanāksmes lēmumus 14 dienu laikā pēc dienas, kad tie darīti zināmi vai bija jādara zināmi;
  • pieprasīt tiesai izbeigt fiziskas personas bankrota procedūru;
  • pieprasīt tiesai atcelt bankrota administratoru;
  • apmierināt savus prasījumus no aktīviem un ieņēmumiem, ko saņem bankrotējošā fiziskā persona.

Kreditoru pamattiesības uzņēmuma pārstrukturēšanas procedūrā ir šādas:

  • iesniegt ieceltajam pārstrukturēšanas administratoram prasījumus, kas radušies pirms parādnieka pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas;
  • piedalīties kreditoru sanāksmēs un balsot par:
    • pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanu;
    • pārstrukturēšanas administratora atcelšanu un cita pārstrukturēšanas administratora kandidāta ierosināšanu;
    • priekšlikumu ierobežot uzņēmuma vadības struktūru pilnvaras;
    • priekšlikumu izbeigt uzņēmuma pārstrukturēšanas procedūru pārstrukturēšanas plāna neīstenošanas vai neatbilstīgas īstenošanas gadījumā;
    • pieprasījumu pagarināt pārstrukturēšanas plāna īstenošanas periodu;
    • citiem jautājumiem;
  • saņemt no uzņēmuma vadības struktūras un pārstrukturēšanas administratora informāciju par uzņēmuma pārstrukturēšanu, izņemot informāciju, kas uzskatāma par komercnoslēpumu / rūpniecisku noslēpumu;
  • sniegt palīdzību parādsaistību izpildē;
  • iesniegt pārstrukturēšanas administratoram vai uzņēmuma vadības struktūrai priekšlikumus par pārstrukturēšanas plānu;
  • vērsties pie kreditoru sanāksmes saistībā ar pārstrukturēšanas administratora darbībām vai administratora nomaiņu;
  • pārsūdzēt kreditoru sanāksmes/komitejas lēmumus 14 dienu laikā pēc dienas, kad tie darīti zināmi vai bija jādara zināmi;
  • apmierināt savus prasījumu pārstrukturēšanas periodā.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Uzņēmuma bankrota gadījumā, tiklīdz ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar ko uzsāk bankrota procedūru pret uzņēmumu, tā vadības struktūras zaudē savas pilnvaras, savukārt ieceltais bankrota administrators pārvalda un izmanto bankrotējošā uzņēmuma aktīvus un izmanto uzņēmuma līdzekļus bankas kontos. Administrators organizē bankrotējošā uzņēmuma aktīvu pārdošanu un pārdod vai nodod tos kreditoriem. Dažādu veidu aktīvu pārdošanā piemēro dažādas procedūras. Piemēram, nekustamo īpašumu vai ieķīlāto īpašumu, kā arī aktīvus, kuru vērtība 250 reizes pārsniedz pamata sociālo pabalstu, pārdod publiskā izsolē, savukārt ātrbojīgus produktus pārdod par cenu, ko nosaka administrators, pamatojoties uz tirgus cenām. Citu aktīvu pārdošanas procedūra un cena tiek noteikta bankrotējošā uzņēmuma kreditoru sanāksmē. Turklāt ir spēkā papildu normatīvās prasības attiecībā uz konkrētu veidu aktīvu (piemēram, vērtspapīru un radioaktīvu materiālu) pārdošanu.

Ja tiek veikta uzņēmuma pārstrukturēšana, uzņēmuma vadības struktūras turpina uzraudzīt tā darbības un realizēt tā aktīvus, taču tām jāievēro apstiprinātais pārstrukturēšanas plāns. Pārstrukturēšanas laikā uzņēmuma vadības struktūru darbību uzrauga tiesas iecelts pārstrukturēšanas administrators. Laikposmā no pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas līdz pārstrukturēšanas plāna apstiprināšanai (proti, pārstrukturēšanas plāna sagatavošanas periodā) ir aizliegts bez tiesas atļaujas pārdot, nodot bezatlīdzības lietošanā vai citādi nodot īpašumtiesības uz uzņēmumu vai tā daļu, tā ilgtermiņa aktīvus, nekustamo īpašumu, kas klasificēts kā īstermiņa aktīvi, vai īpašumtiesības, turklāt uzņēmumam, kurš tiek pārstrukturēts, ir aizliegts izsniegt garantijas vai galvojumus vai citādi nodrošināt citu pušu saistību izpildi.

Bankrotējošai fiziskai personai ir aizliegts realizēt tās īpašumā esošos aktīvus. Bankrotējošas fiziskas personas aktīvus realizē bankrota administrators, pamatojoties uz tiesas apstiprinātu fiziskas personas maksātspējas atjaunošanas plānu. Bankrotējoša fiziska persona var izmantot tikai mēneša summu, kas atvēlēta tās pamata vajadzību nodrošināšanai, kā arī līdzekļus, kas nepieciešami tās darbības turpināšanai. Summu, kas nepieciešama pamata vajadzību nodrošināšanai laikposmā no bankrota procedūras uzsākšanai līdz maksātspējas atjaunošanas plāna apstiprināšanai, nosaka tiesa; pēc maksātspējas atjaunošanas plāna apstiprināšanas šī summa tiek noteikta plānā.

Fiziskas personas bankrota procedūras laikā aktīvu pārdošanu, kas nepieciešama, lai apmierinātu kreditoru prasījumus, organizē bankrota administrators, ievērojot procedūru un termiņus, kas noteikti maksātspējas atjaunošanas plānā. Aktīvu sākotnējo pārdošanas cenu apstiprina kreditoru sanāksme, ņemot vērā aktīvu pārdošanas cenu, kas noteikta maksātspējas atjaunošanas plānā, un pārdodamo aktīvu tirgus cenu. Aktīvus par cenu, kas ir zemāka par maksātspējas atjaunošanas plānā noteikto cenu, var pārdot tikai ar bankrotējošās fiziskās personas piekrišanu.

Nekustamo īpašumu un ieķīlāto īpašumu pārdod publiskā izsolē (izņemot īpašumu, kuram sākotnēji noteiktā cena ir zemāka par publiskās izsoles organizēšanas izdevumiem). Tādu aktīvu cenu, kurus nevar pārdot divās publiskās izsolēs, kā arī citu aktīvu pārdošanas cenu un procedūru nosaka kreditoru sanāksme. Nepārdotos aktīvus pēc kreditoru pieprasījuma un ar kreditoru sanāksmes piekrišanu var nodot kreditoriem.

Ja ar fizisko personu dzīvo nepilngadīgi bērni (adoptēti bērni) un/vai tās aizgādībā/aizbildnībā esošas personas, viņu vienīgo mājokli (neatkarīgi no tā, vai tas ir apgrūtināts ar hipotēku) var pārdot, pamatojoties uz tiesas lēmumu ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc plāna apstiprināšanas. Šajā laikposmā fiziskai personai ir jāatrod jauns mājoklis, ko tā var iegādāties vai īrēt. Fiziskai personai ir tiesības vienoties ar hipotēkas devēju, ka bankrota procedūras laikā tiek saglabātas īpašumtiesības uz īpašumu, kas apgrūtināts ar hipotēku (parasti mājokli). Šādu īpašumu pārdot nevar.

Uz konkrētu veidu aktīvu (piemēram, vērtspapīru un radioaktīvu materiālu) pārdošanu var attiekties vēl citas normatīvās prasības.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Uzsākot uzņēmuma bankrota procedūru, tā saimnieciskā darbība parasti tiek pārtraukta, un tādēļ saistībā ar saimniecisko darbību nevar rasties jauni prasījumi pret uzņēmumu. Ja uzņēmums, uzsākot bankrotu, turpina darbību (tas ir iespējams, ja darbība samazina zaudējumus), prasījumi, kas rodas saistībā ar uzņēmuma darbību, tiek apmierināti no ieņēmumiem, kas gūti, veicot darbību. Visi prasījumi, ko nevar segt no šādiem ieņēmumiem, ir trešās kategorijas prasījumi, ko apmierina atbilstīgi vispārējai procedūrai (sk. arī atbildi uz 13. jautājumu).

Prasījumus, kas rodas pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas uzsākšanas, apmierina atbilstīgi vispārējai procedūrai, jo tiesību akti neparedz īpašus noteikumus šai sakarā.

Pēc fiziskas personas bankrota procedūras uzsākšanas tiesa pieņem un apstiprina kreditoru prasījumus attiecībā uz darbībām pašnodarbinātā statusā un/vai lauksaimniecisko darbību, kā arī parādsaistības, kas bankrotējošai fiziskai personai radušās saistībā ar minēto darbību veikšanu un/vai bankrota procedūras īstenošanu. Pēc tam, kad šādi prasījumi ir apstiprināti, tiek atjaunināts bankrotējošās fiziskas personas maksātspējas atjaunošanas plāns. Citus prasījumus, kas rodas pēc fiziskas personas bankrota procedūras uzsākšanas, apmierina atbilstīgi vispārējai procedūrai, jo tiesību akti neparedz īpašus noteikumus šai sakarā.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Uzņēmuma un fiziskas personas bankrota gadījumā, kā arī uzņēmuma pārstrukturēšanas gadījumā tiesa, kas uzsāk bankrotu vai pārstrukturēšanu, nosaka termiņu, kurā kreditori var iesniegt savus prasījumus ieceltajam bankrota vai pārstrukturēšanas administratoram, kā arī iesniegt attiecīgos pierādījumus, kas pamato šādus prasījumus. Uzņēmuma bankrota vai pārstrukturēšanas gadījumā noteiktais maksimālais termiņš ir 45 dienas, savukārt fiziskas personas bankrota gadījumā noteiktais termiņš ir vismaz 15 dienas, bet ne vairāk kā 30 dienas. Ieceltais administrators pārbauda iesniegtos prasījumus un, ja nav iebildumu attiecībā uz iesniegtajiem prasījumiem vai summu, iesniedz tos tiesai apstiprināšanai. Gadījumi, kad administrators apstrīd prasījumus vai to daļu, tiek skatīti tiesā. Tiesas nolēmumu, ar ko tiek apstiprināts kreditora prasījums, var apstrīdēt. Ja prasījumi iesniegti pēc tiesas noteiktā prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, termiņu var pagarināt, ja termiņa nokavēšanas iemesli tiek atzīti par pamatotiem.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Kreditoru prasījumi, kas nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku, sākotnēji tiek apmierināti no līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot parādnieka ieķīlāto īpašumu, vai, nododot ieķīlāto īpašumu kreditoriem. Ja ieķīlātā īpašuma vērtība ir nepietiekama, lai apmierinātu hipotēkas devēja prasījumu, prasījuma atlikusī neapmierinātā daļa ir trešās kategorijas prasījums uzņēmuma bankrota procedūrā un otrās kategorijas prasījums pārstrukturēšanas procedūrā vai fiziskas personas bankrota procedūrā. Fiziskas personas bankrota gadījumā var panākt vienošanos nepārdot ieķīlāto īpašumu. Šādā gadījumā maksātspējas atjaunošanas plānā tiek paredzēti ikmēneša hipotēkas maksājumi.

Ja ieķīlāto aktīvu pārdošana nodrošina vairāk līdzekļu, nekā nepieciešams, lai segtu hipotēku, atlikušo ieņēmumu daļu novirza citu kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Citu kreditoru prasījumi tiek apmierināti, pamatojoties uz prasījumu kategorijām un apmierināšanas posmiem.

Uzņēmuma bankrota gadījumā kreditoru prasījumi tiek apmierināti divos posmos. Pirmajā posmā kreditoru prasījumi tiek apmierināti bez procentiem un soda naudas; procentus un soda naudu maksā otrajā posmā. Katrā posmā zemākas kategorijas kreditoru prasījumi tiek apmierināti pēc tam, kad attiecīgajā posmā ir pilnībā apmierināti augstākas kategorijas kreditoru prasījumi. Ja aktīvi nav pietiekami, lai viena posma ietvaros pilnībā apmierinātu vienas kategorijas prasījumus, attiecīgos prasījumus apmierina proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

Pirmās kategorijas prasījumi ir darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasījumi attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kas radies sakropļošanas vai cita miesas bojājuma rezultātā, kā arī arodslimības vai nāves rezultātā, kas iestājusies negadījumā darbā (šos prasījumus var apmierināt no Garantiju fonda), kā arī tādu lauksaimniecības uzņēmumu prasījumi, kuri pieprasa samaksu par pārdotajiem lauksaimniecības produktiem (līdz 40 % no šādu prasījumu summas var segt no valsts budžeta līdzekļiem, ko šim nolūkam piešķir Lauksaimniecības ministrija).

Otrās kategorijas prasījumi ir prasījumi attiecībā uz nodokļiem un citiem maksājumiem valsts un sociālās apdrošināšanas budžetā, kā arī attiecībā uz obligātās veselības apdrošināšanas maksājumiem, prasījumi attiecībā uz aizņēmumiem valsts vārdā, un aizdevumiem, kas nodrošināti ar valsts vai tādas garantiju devējas iestādes garantiju, kuras galvotājs ir valsts, kā arī prasījumi attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts no Eiropas Savienības līdzekļiem un valsts budžeta līdzekļiem.

Visi pārējie kreditoru prasījumi ir trešās kategorijas prasījumi.

Uzņēmuma pārstrukturēšanas gadījumā kreditoru prasījumi tiek apmierināti divos posmos. Pirmajā posmā kreditoru prasījumi tiek apmierināti bez procentiem un soda naudas; procentus un soda naudu maksā otrajā posmā.

Pirmās kategorijas prasījumi ir darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasījumi attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kas radies sakropļošanas vai cita miesas bojājuma rezultātā, kā arī arodslimības vai nāves rezultātā, kas iestājusies negadījumā darbā, kā arī tādu fizisku un juridisku personu prasījumi, kuras pieprasa samaksu par lauksaimniecības produktiem, kas piegādāti pārstrādei, un kreditoru prasījumi, kas nodrošināti ar ķīlu un/vai hipotēku, kas nepārsniedz nodrošināto aktīvu vērtību un pārstrukturēšanas laikā netiek pārdoti.

Otrās kategorijas prasījumi ir pārējie kreditoru prasījumi, izņemot trešās kategorijas prasījumus un nodrošinātos prasījumus, ja ieķīlātie aktīvi pārstrukturēšanas laikā netiek piedāvāti pārdošanā.

Prasījumi attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti pārstrukturēšanas laikā un nav nodrošināti, tiek apmierināti pēc tam, kad ir apmierināti pirmās kategorijas prasījumi, un pirms otrās kategorijas prasījumu apmierināšanas.

Trešās kategorijas prasījumi ir ar darba tiesiskajām attiecībām nesaistīti tādu pārstrukturētā uzņēmuma dalībnieku prasījumi, kuri kļuvuši par uzņēmuma kreditoriem pirms pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas un kuri atsevišķi vai kopā ar citiem dalībniekiem kontrolē uzņēmumu, kurā tiek veikta pārstrukturēšana.

Katrā posmā zemākas kategorijas kreditoru prasījumi tiek apmierināti pēc tam, kad attiecīgajā posmā ir pilnībā apmierināti augstākas kategorijas kreditoru prasījumi. Ja aktīvi nav pietiekami, lai viena posma ietvaros pilnībā apmierinātu vienas kategorijas prasījumus, attiecīgos prasījumus apmierina proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

Fiziskas personas bankrota gadījumā kreditoru prasījumi tiek apmierināti divos posmos. Pirmajā posmā kreditoru prasījumi tiek apmierināti bez procentiem un soda naudas; procentus un soda naudu maksā otrajā posmā.

Pirmās kategorijas prasījumi ir darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasījumi attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kas radies sakropļošanas vai cita miesas bojājuma rezultātā, kā arī arodslimības vai nāves rezultātā, kas iestājusies negadījumā darbā (šos prasījumus var apmierināt no Garantiju fonda), prasījumi attiecībā uz bērna uzturlīdzekļiem, kā arī tādu lauksaimniecības uzņēmumu prasījumi, kuri pieprasa samaksu par pārdotajiem lauksaimniecības produktiem (šādus prasījumus var segt no īpašiem līdzekļiem, ko šim nolūkam piešķir Lietuvas Lauksaimniecības ministrija).

Starp pirmās un otrās kategorijas prasījumiem ir kreditoru prasījumi, kuri izriet no darbībām pašnodarbinātā statusā un/vai lauksaimnieciskās darbības fiziskas personas bankrota procedūras laikā, un prasījumi, kuri izriet no parādsaistībām attiecībā uz darbībām pašnodarbinātā statusā vai bankrota administrēšanas izmaksām.

Visi pārējie kreditoru prasījumi ir otrās kategorijas prasījumi.

Katrā posmā zemākas kategorijas kreditoru prasījumi tiek apmierināti pēc tam, kad attiecīgajā posmā ir pilnībā apmierināti augstākas kategorijas kreditoru prasījumi. Ja aktīvi nav pietiekami, lai viena posma ietvaros pilnībā apmierinātu vienas kategorijas prasījumus, attiecīgos prasījumus apmierina proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Uzņēmuma bankrota procedūras laikā var panākt vienošanos ar kreditoriem. Parakstot šādu vienošanos, bankrota procedūra tiek izbeigta, un uzņēmums turpina darbību, īstenojot vienošanos.

Uzņēmuma bankrota gadījumā vienošanās ar kreditoriem var slēgt jebkurā bankrota procedūras posmā, pirms stājies spēkā tiesas nolēmums par uzņēmuma likvidāciju bankrota dēļ. Šādu vienošanos var ierosināt kreditori, administrators un uzņēmuma īpašnieki. Bankrota administratoram ir pienākums kreditoriem ierosināt vienošanos, pirms tiek uzsākta piedziņa no uzņēmuma ar neierobežotu atbildību īpašnieka aktīviem (ja šādam uzņēmumam nav aktīvu vai tā aktīvi ir nepietiekami, lai segtu juridiskās un administratīvās izmaksas un apmierinātu kreditoru prasījumus). Vienošanās dokumentā ir jānorāda koncesijas, ko kreditori piešķīruši uzņēmumam, kreditoru prasījumi, uzņēmuma saistības, kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība un termiņi, kā arī atbildība par vienošanās neizpildi.

Tiek uzskatīts, ka ar kreditoriem ir noslēgta vienošanās, ja to parakstījuši kreditori, kuru neapmierinātie prasījumi pirms vienošanās noslēgšanas veido vismaz divas trešdaļas no visu neapmierināto prasījumu vērtības. Vienošanos apstiprina tiesa vai ārpustiesas bankrota procedūrā — notārs.

Uzņēmuma pārstrukturēšanas un fiziskas personas bankrota gadījumā vienošanos ar kreditoriem noslēgt nevar, taču pārstrukturēšanas procedūru un fiziskas personas bankrota procedūru var izbeigt, ja kreditori atsauc savus prasījumus vai parādnieks apmierina visu kreditoru prasījumus, ko apstiprinājusi tiesa un kas iekļauti pārstrukturēšanas plānā vai fiziskas personas maksātspējas atjaunošanas plānā.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Pēc tam, kad uzņēmuma bankrota gadījumā tā aktīvi ir pārdoti, uzņēmums tiek likvidēts un izņemts no juridisko personu reģistra. Kreditoru atlikušie neapmierinātie prasījumi netiek apmierināti. Ja uzņēmums pēc likvidācijas iegūst aktīvus, tie tiek izmantoti, lai apmierinātu kreditoru atlikušos prasījumus.

Ja tiek veikta pārstrukturēšana, uzņēmums turpina darbību, un kreditoriem ir tādas pašas tiesības kā normāli funkcionējoša uzņēmuma gadījumā.

Pēc fiziskas personas bankrota procedūras pabeigšanas kreditoriem ir tiesības pieprasīt, lai fiziskā persona apmierinātu visus atlikušos neapmierinātos prasījumus attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kas radies sakropļošanas vai cita miesas bojājuma rezultātā, attiecībā uz bērna uzturlīdzekļiem, naudas sodiem, kas jāmaksā valstij par fiziskas personas administratīviem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, un attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kas radies noziedzīgu nodarījumu rezultātā, kā arī kreditoriem ir tiesības pieprasīt apmierināt visus atlikušos neapmierinātos prasījumus, kas nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku (ja ieķīlāto īpašumu bankrota procedūras laikā nebija paredzēts pārdot). Visus pārējos kreditoru prasījumus, kas noteikti maksātspējas atjaunošanas plānā un kas nav apmierināti, noraksta, un kreditori zaudē tiesības pieprasīt to apmierināšanu.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Uzņēmuma bankrota gadījumā administratīvās izmaksas, tostarp visas izmaksas, kas radušās bankrota procedūras laikā, tiek segtas no uzņēmuma līdzekļiem. Ja uzņēmumam nav līdzekļu vai ja līdzekļi nav pietiekami, lai segtu bankrota administrēšanas izmaksas, tās var segt persona, kura iesniegusi bankrota pieteikumu, vai arī var tikt iecelts bankrota administrators, kurš piekrīt uzņemties risku, ka bankrota procedūras laikā iegūtie līdzekļi var būt nepietiekami, lai segtu juridiskās un administratīvās izmaksas, un tādā gadījumā bankrota administrēšanas izmaksas tiek segtas no administratora līdzekļiem.

Uzsākot bankrota procedūru pret uzņēmumu, tiesa nosaka naudas summu, ko administrators var izmantot, lai segtu bankrotējoša uzņēmuma administratīvās izmaksas līdz laikam, kad kreditoru sanāksme apstiprina administratīvo izmaksu tāmi. Turpmākajiem periodiem bankrota administrēšanas izmaksu tāmi apstiprina bankrotējošā uzņēmuma kreditoru sanāksme. Bankrota administratoram nav tiesību pārsniegt summas, kas noteiktas apstiprinātajā administratīvo izmaksu tāmē, izņemot gadījumus, kad neparedzētu iemeslu dēļ nepieciešami steidzami pasākumi, lai aizsargātu uzņēmuma un tā kreditoru intereses.

Uzņēmuma bankrota gadījumā administratīvās izmaksas, tostarp visas izmaksas, kas radušās pārstrukturēšanas procedūras laikā, tiek segtas no uzņēmuma līdzekļiem.

Uzsākot pārstrukturēšanas procedūru, tiesa apstiprina administratīvo izmaksu tāmi periodam no dienas, kad stājas spēkā tiesas nolēmums par pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanu, līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas nolēmums, ar ko apstiprina pārstrukturēšanas plānu. Pārstrukturēšanas izmaksu apmērs nākamajam periodam tiek noteikts apstiprinātajā pārstrukturēšanas plānā.

Fiziskas personas bankrota administrēšanas izmaksas tiek segtas no fiziskas personas visu veidu līdzekļiem, tostarp tiem, kuri saņemti bankrota procedūras laikā. Bankrota administrēšanas izmaksu tāmi apstiprina un groza kreditoru sanāksme, savukārt bankrota administratora atlīdzības apmērs tiek noteikts līgumā par pakalpojumu sniegšanu starp fizisko personu un bankrota administratoru.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Jebkuru parādnieka darījumu, ar ko tiek pārkāptas kreditoru tiesības, pamatojoties uz actio Pauliana, ieceltais maksātnespējas administrators vai individuāls kreditors var apstrīdēt viena gada noilguma periodā, kas sākas dienā, kad darījums ir kļuvis zināms vai kad tam bija jākļūst zināmam. Lai darījumu varētu veiksmīgi apstrīdēt, pamatojoties uz actio Pauliana, ir jābūt izpildītiem visiem šādiem nosacījumiem:

  1. kreditoram ir neapstrīdamas un pamatotas prasījuma tiesības, proti, parādnieks vai nu pilnībā nav izpildījis savas saistības, vai arī ir izpildījis tās neatbilstīgi;
  2. ar attiecīgo darījumu tiek pārkāptas kreditora tiesības. Kreditora tiesības tiek pārkāptas, ja darījuma dēļ parādnieks kļūst maksātnespējīgs vai ja maksātspējīgs parādnieks piešķir prioritāti citam kreditoram, vai ja darījums nepadara parādnieku maksātnespējīgu, taču ietekmē (samazina) parādnieka spēju izpildīt saistības pret kreditoru, piemēram, samazinot parādnieka aktīvu vērtību (šāda situācija var rasties, piemēram, kad cena, kas saņemta par pārdoto īpašumu, ir ievērojami zemāka par tirgus cenu);
  3. parādniekam nebija pienākums veikt apstrīdēto darījumu;
  4. parādnieks nav rīkojies labticīgi, jo ir zinājis, ka, veicot darījumu, tiks pārkāptas kreditoru tiesības;
  5. trešā puse, kas noslēdza divpusējo darījumu ar parādnieku apmaiņā pret atlīdzību, nav rīkojusies labticīgi.

Turklāt bankrota vai pārstrukturēšanas laikā parādnieka īpašuma realizācija ir ierobežota ar tiesību aktiem (sk. arī atbildi uz 10. jautājumu), un parādnieka darījumi, kas noslēgti, pārkāpjot minētos ierobežojumus, no to noslēgšanas brīža nav spēkā.

Lapa atjaunināta: 09/06/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas franču versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Maksātnespēja - Luksemburga

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Luksemburgas Lielhercogistē pastāv astoņu veidu maksātnespējas procedūras.

Trīs no tām attiecas tikai uz komersantiem (fiziskām un juridiskām personām).

  1. Bankrota procedūras, kas paredzēta Komerckodeksā (Code de Commerce), mērķis ir likvidēt tāda komersanta aktīvus, kuram iestājusies maksātnespēja un kredītnespēja.
  2. Vienošanās ar kreditoriem, lai novērstu bankrotu, kas paredzēta 1886. gada 14. aprīļa Likumā par vienošanos ar kreditoriem bankrota novēršanai (loi du 14 avril 1886 concernant le concordat préventif de la faillite), ir procedūra, kurā, ievērojot konkrētus nosacījumus, var iesaistīties parādnieki, kuri atbilst kritērijiem attiecībā uz bankrotu. Ja šāda vienošanās ietver aktīvu nodošanu, tās mērķis tāpat kā bankrota procedūrā ir likvidēt attiecīgā komersanta aktīvus. Tomēr šī procedūra atšķiras no bankrota procedūras tādā ziņā, ka komersants izvairās no bankrota procedūras sekām.
  3. Administrēšanas procedūras, kura ir paredzēta Lielhercogistes 1935. gada 24. maija rīkojumā, ar ko nosaka administrēšanu (arrêté grand-ducal du 24 mai 1935 instituant la gestion contrôlée), mērķis ir reorganizēt to komersantu darbību, kuri to pieprasa. Tomēr šo procedūru var izmantot arī tad, ja komersanti vēlas, lai to aktīvi tiktu realizēti pēc iespējas labākā veidā.

Papildus šīm procedūrām Luksemburgas tiesību aktos (Komerckodeksa 593. pants un turpmākie panti) ir paredzēta procedūra, kurā komersantiem var atļaut maksājumu apturēšanu konkrētos apstākļos.

  1. Ceturtajā procedūrā var iesaistīties tikai fiziskas personas, kuras nav komersanti; tā ir pārmērīgu parādsaistību procedūra, kas paredzēta 2013. gada 8. janvāra Likumā par pārmērīgām parādsaistībām (loi du 8 janvier 2013 sur le surendettement) un kuras mērķis ir sniegt pieteikuma iesniedzējiem iespēju uzlabot to finanšu stāvokli, izstrādājot parādu atmaksāšanas plānu.

Pastāv arī maksātnespējas procedūras, kas īpaši paredzētas notāriem, kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (tā kā šīs procedūras ir īpaši saistītas ar konkrētu profesionālo kategoriju vai darījumdarbības nozari, tās nav aprakstītas šajā faktu lapā).

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

1. Bankrots

Bankrota procedūru ierosina parādnieks, kas iesniedz bankrota procedūras pieteikumu, viens vai vairāki kreditori, kas pieprasa parādnieka bankrota procedūru, vai tiesa.

Komersantiem bankrota procedūras pieteikums jāiesniedz tās rajona tiesas (tribunal d’arrondissement) kancelejā, kas atbild par komerclietām komersanta domicila vai juridiskās adreses vietā. Tas jāizdara viena mēneša laikā no dienas, kad ir izpildīti bankrota nosacījumi.

Ja viens vai vairāki parādnieka kreditori izlemj iesniegt pieteikumu par komersanta pasludināšanu par bankrotējušu, tiem jāvēršas pie tiesu izpildītāja, kurš ar izpildrakstu uzdod komersantam astoņu dienu laikā (izpildraksts ar noteiktu datumu) ierasties par komerclietām atbildīgajā rajona tiesā, lai varētu pieņemt lēmumu par bankrota procedūras pieteikumu pēc būtības.

Bankrota procedūru var ierosināt arī tiesa, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju. Šādā gadījumā tiesai ar kancelejas starpniecību jāizsauc uz tiesu bankrotējušais parādnieks, lai izskaidrotu viņa situāciju tiesai, kas jautājumu izskata koleģiāli.

Pirms komersantu pasludina par bankrotējušu, par komerclietām atbildīgajai rajona tiesai (turpmāk “komerctiesa” — tribunal de commerce) jāpārbauda, vai attiecīgā persona vai uzņēmums atbilst šādiem trīs nosacījumiem:

  • komersanta statuss — fiziska persona, kura savas ierastās (pamata vai papildu) profesijas ietvaros veic darbības, kas tiesību aktos dēvētas par komerciālām darbībām (piemēram, darbības, kas uzskaitītas Komerckodeksa 2. pantā), vai fiziska persona, kura ir reģistrēta vienā no formām, kas paredzētas grozītajā 1915. gada 10. augusta Likumā par komercuzņēmumiem (loi modifiée du 10 août 1915 concernant les sociétés commerciales) (piemēram, société anonyme (akciju sabiedrība), société à responsabilité limitée (privāta akciju sabiedrība), kooperatīvs utt.;
  • maksājumu izbeigšana — tas nozīmē, ka neapstrīdami parādi, kuriem iestājies samaksas termiņš (piemēram, algas, sociālā nodrošinājuma iemaksas u. c.), nav samaksāti, turklāt pastāv terminētie vai iespējamie parādi un dabiskās saistības, kas ir nepietiekamas, un
  • kredītspējas zaudēšana — komersants vairs nevar saņemt kredītus no bankām, piegādātājiem vai kreditoriem.

Lai gan atteikšanās vai nespēja samaksāt atsevišķu parādu (neatkarīgi no tā, cik liela ir tā summa), kas ir neapstrīdams un kam ir iestājies samaksas termiņš, principā ir pietiekams iemesls, lai konstatētu maksājumu izbeigšanu, vienkārša naudas plūsmas problēma nenozīmē, ka pastāv bankrota stāvoklis, ja vien komersants var saņemt kredītu, kas vajadzīgs tirdzniecības turpināšanai un saistību izpildei.

2. Vienošanās ar kreditoriem, lai novērstu bankrotu

Vienošanās ar kreditoriem, lai novērstu bankrotu, ir paredzēta “neveiksmīgiem parādniekiem, kuri rīkojas labticīgi”. Šīs iezīmes novērtē tiesa, pamatojoties uz konkrētā gadījuma apstākļiem.

Iesniedzot pieteikumu, komerctiesa ieceļ vienu no saviem tiesnešiem pieteikuma iesniedzēja situācijas izvērtēšanai un ziņojuma sagatavošanai.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu, tiesa var piekrist un var nepiekrist termiņa pagarinājuma piešķiršanai komersantam, lai tas varētu iesniegt kreditoriem vienošanās priekšlikumus.

3. Administrēšana

Parādniekiem ir jāiesniedz pamatots pieteikums tā rajona komerctiesai, kurā atrodas viņu galvenā darījumdarbības vieta vai — uzņēmuma gadījumā — juridiskā adrese.

Komersanti var pieteikties administrēšanas procesam tikai tad, ja tiem ir iestājusies kredītnespēja vai tie nevar izpildīt visas savas saistības. Turklāt pieteikumā jābūt prasībai vai nu reorganizēt parādnieka darījumdarbību, vai arī realizēt viņa aktīvus pēc iespējas labākā veidā. Visbeidzot, judikatūra nosaka, ka parādniekiem ir jārīkojas labticīgi. Šajā saistībā tiesa var brīvi novērtēt, vai, ņemot vērā konkrētā gadījuma faktus un apstākļus, komersants ir rīkojies labticīgi, kā nepieciešams, lai varētu izmantot šo procedūru.

4. Pārmērīgas parādsaistības

Fizisku personu pārmērīgas parādsaistības raksturo kā situāciju, kad parādnieks, kura domicils ir Luksemburgas Lielhercogistē, acīmredzami nespēj samaksāt savus ar profesionālo darbību nesaistītos parādus, kas ir maksājami un kam iestājies samaksas termiņš, un izpildīt savas saistības, ko viņš uzņēmies, lai solidāri garantētu vai samaksātu individuālā komersanta vai uzņēmuma parādu, ja viņš faktiski vai pēc likuma ir bijis attiecīgā uzņēmuma direktors.

Kolektīvajai parādu atmaksas procedūrai ir šādi trīs posmi:

  • norēķinu vienošanās posms, kas norisinās Pārmērīgu parādsaistību mediācijas komisijā (Commission de médiation en matière de surendettement);
  • tiesas uzraudzītas reorganizācijas posms, kas norisinās miertiesā (juge de paix) pēc parādnieka, kuram ir pārmērīgas parādsaistības, domicila;
  • individuālās sanācijas posms, zināms arī kā “personīgais bankrots” (faillite civile), kas norisinās miertiesā pēc parādnieka, kuram ir pārmērīgas parādsaistības, domicila.

Būtu jānorāda, ka individuālās sanācijas posmu, kas ir pakārtots abiem pārējiem kolektīvās parādu atmaksas procedūras posmiem, var ierosināt tikai tad, ja parādnieks, kam ir pārmērīgas kredītsaistības, ir neatgriezeniski apdraudētā situācijā, ko raksturo kā situāciju, kurā parādnieks nevar īstenot:

  • norēķinu vienošanās plāna pasākumus vai
  • pasākumus, ko ierosinājusi Mediācijas komisija norēķinu vienošanās ietvaros, un
  • pasākumus, kas noteikti tiesas uzraudzītas reorganizācijas procedūrā.

Būtu arī jānorāda, ka norēķinu vienošanās procedūras pieteikumi jānosūta Mediācijas komisijas priekšsēdētājam.

Norēķinu vienošanās procedūras pieteikuma veidlapu var lejupielādēt šādā adresē: Saite atveras jaunā logāhttps://justice.public.lu/fr/creances/surendettement.html.

Turklāt parādnieka, kuram ir pārmērīgas saistības, kreditoriem ir jāiesniedz savi prasījumi Pārmērīgu parādsaistību informācijas un konsultāciju dienestā (Service d’information et de conseil en matière de surendettement). Veidlapu prasījumu iesniegšanai var lejupielādēt šādā adresē: Saite atveras jaunā logāhttps://justice.public.lu/fr/creances/surendettement.html.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

1. Bankrots

Kad ir izdots bankrota rīkojums, bankrotējušajiem parādniekiem automātiski tiek liegtas tiesības administrēt jebkurus savus aktīvus, pat tos, kas var pāriet bankrotējušā parādnieka īpašumā pēc bankrota rīkojuma izdošanas.

Šāda tiesību zaudēšana attiecas uz visiem bankrotējušā parādnieka kustamajiem un nekustamajiem aktīviem. Šā mehānisma mērķis ir aizsargāt kreditoru kopuma intereses.

Vispārīgi runājot, pilnvarotā persona dodas pie bankrotējušā parādnieka, lai veiktu tā telpās esošo aktīvu uzskaiti. Šajā saistībā pilnvarotajai personai ir jānošķir aktīvi, kas pilnībā pieder bankrotējušajam parādniekam, un aktīvi, attiecībā uz kuriem trešās personas var izvirzīt dažādas īpašumtiesības.

Realizējot kustamos un nekustamos aktīvus, pilnvarotā persona nodrošina, ka visi bankrotējušā parādnieka aktīvi tiek pārdoti, ievērojot kreditoru kopuma intereses. Lai varētu pārdot šādus aktīvus, pilnvarotajai personai ir jāsaņem atļauja no tiesas. Kustamie un nekustamie aktīvi ir jāpārdod, kā noteikts Komerckodeksā. Ieņēmumi jānogulda bankas kontā, kas atvērts maksātnespējas procedūras vajadzībām.

2. Pārmērīgas parādsaistības

Tiesa noorganizē parādnieka finanšu un sociālā stāvokļa novērtēšanu, lai pārbaudītu prasījumus un aktīvu un saistību vērtību.

Kad tiesa ir nolēmusi sākt individuālās sanācijas procedūru un noteikusi, ka ir likvidējami aktīvi, tā sāk parādnieka aktīvu likvidāciju.

Tiesa lemj par visiem apstrīdētajiem prasījumiem un izdod rīkojumu veikt parādnieka personīgo aktīvu likvidāciju. Nelikvidē tikai aprīkojumu, kas vajadzīgs ikdienas darbībām, un ar profesionālo darbību nesaistītus aktīvus, kas ir būtiski profesionālās darbības veikšanai. Parādniekam, kam ir pārmērīgas parādsaistības, piederošos aktīvus likvidē individuālās sanācijas procedūrā saskaņā ar likuma mērķi, proti, uzlabot parādnieka finanšu stāvokli, ļaujot viņam un viņa mājsaimniecībai dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

Parādnieka tiesības un prasības saistībā ar viņa aktīviem visā likvidācijas procesā īsteno tiesas iecelts likvidators.

Likvidatoram ir seši mēneši laika parādnieka aktīvu pārdošanai pēc savstarpējas vienošanās vai piespiedu pārdošanas organizēšanai.

Individuālās sanācijas procedūras sekas:

  1. ja likvidācijā gūtie ieņēmumi ir pietiekami, lai izpildītu saistības pret kreditoriem, tiesa izdod rīkojumu slēgt procedūru;
  2. ja likvidācijā gūtie ieņēmumi ir nepietiekami, lai izpildītu saistības pret kreditoriem, tiesa izdod rīkojumu slēgt procedūru aktīvu nepietiekamības dēļ;
  3. ja parādniekam ir tikai aprīkojums, kas vajadzīgs ikdienas darbībām, un ar profesionālo darbību nesaistīti aktīvi, kas ir būtiski profesionālās darbības veikšanai, tiesa izdod rīkojumu slēgt procedūru aktīvu nepietiekamības dēļ;
  4. ja aktīviem nav tirgus vērtības vai to pārdošanas izmaksas būtu nesamērīgas attiecībā pret to tirgus vērtību, tiesa izdod rīkojumu slēgt procedūru aktīvu nepietiekamības dēļ.

Slēdzot procedūru aktīvu nepietiekamības dēļ, tiek atcelti visi parādnieka ar profesionālo darbību nesaistītie parādi.

Tomēr netiek atcelti šādi ar parādnieka ar profesionālo darbību nesaistītie parādi:

  • parādi, ko parādnieka vietā samaksājis galvotājs vai saistību kopuzņēmējs;
  • parādi, kas minēti likuma 46. pantā, t. i., uzturlīdzekļu parādu kārtējie maksājumi un naudas summas, kas piešķirtas vardarbīgās darbībās cietušajiem par viņiem nodarītiem miesas bojājumiem.

Tomēr parādus, kas minēti likuma 46. pantā, var atcelt, ja attiecīgais kreditors ir piekritis atbrīvošanai no attiecīgajiem parādiem, to samaksas termiņa pārcelšanai vai to atcelšanai.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

1. Bankrots

Kad ir izdots bankrota rīkojums, bankrotējušajiem parādniekiem automātiski tiek liegtas tiesības administrēt jebkurus savus aktīvus, pat tos, kas var pāriet bankrotējušā parādnieka īpašumā.

Saskaņā ar minēto rīkojumu parādnieka aktīvu administrēšana tiek uzdota pilnvarotajai personai.

Ja bankrotējušais parādnieks ir juridiska persona, viņa kā maksātnespējīgā parādnieka mantu veido visi uzņēmuma aktīvi un saistības, izņemot tiesības, kādas var būt partneriem to statusā.

Pilnvarotās personas izvēlas no to personu vidus, kuras var piedāvāt vislabākās garantijas no pārvaldības inteliģences un precizitātes viedokļa.

Praksē par komerclietām atbildīgās rajona tiesas tiesneši izvēlas pilnvarotās personas no advokātu vidus. Tomēr tiesa var arī iecelt notārus vai grāmatvežus/revidentus, ja tas ir vajadzīgs bankrotējušā parādnieka interesēs.

Kā visās procedūrās, kurās iesaistīti komersanti, komerctiesai ir jurisdikcija attiecībā uz bankrotu.

Tāpēc komerctiesa ir tā, kas izdod bankrota rīkojumu, nosaka maksājumu izbeigšanas datumu, ieceļ dažādos dalībniekus (oficiālo maksātnespējas administratoru, pilnvaroto personu), nosaka datumu, līdz kuram jāiesniedz prasījumi, un datumu, līdz kuram jāsagatavo prasījumu pārbaudes ziņojums, un izdod rīkojumu slēgt bankrota procedūru.

Aktīvu administrēšanu uzdod tiesas ieceltai pilnvarotai personai, kura atbild par parādnieka aktīvu realizāciju un ieņēmumu sadalīšanu starp dažādajiem kreditoriem, saskaņā ar noteikumiem par priekšrocību prasījumiem un maksājumiem par īpašumu.

Oficiālais maksātnespējas administrators atbild par bankrota darbību, pārvaldības un likvidācijas uzraudzību. Tiesas sēdē viņš ziņo par visiem strīdiem, kas var būt radušies, un uzdod īstenot steidzamus pasākumus, kas vajadzīgi maksātnespējīgā parādnieka mantas aizsargāšanai un saglabāšanai. Oficiālais maksātnespējas administrators arī vada visas bankrotējušā parādnieka kreditoru sanāksmes.

Kad ir izdots bankrota rīkojums, bankrotējušajiem komersantiem tiek liegtas tiesības administrēt savus aktīvus, un tie vairs nevar veikt nekādus maksājumus vai veikt jebkādus darījumus vai citas darbības saistībā ar saviem aktīviem.

2. Pārmērīgas parādsaistības

Attiecībā uz parādnieka saistībām un kolektīvās parādu atmaksas procedūras sākšanas ietekmi uz parādnieka aktīviem būtu jānorāda, ka parādniekam ir labas uzvedības pienākums.

Labas uzvedības periodā parādniekam

  • jāsadarbojas ar procedūrā iesaistītajām iestādēm un struktūrām, piekrītot jebkurā brīdī sniegt jebkādu informāciju par saviem aktīviem, ienākumiem un parādiem un par jebkurām sava stāvokļa izmaiņām;
  • jāstrādā algots darbs atbilstoši savām spējām, ciktāl tas ir iespējams;
  • jārūpējas, lai viņa maksātnespējas situācija nepasliktinātos, un apzinīgi jārīkojas, lai samazinātu savus parādus;
  • jāvairās dot priekšroku konkrētam kreditoram, izņemot uzturlīdzekļu saņēmējus, kam tiek veikti kārtējie maksājumi, namīpašniekus, kam tiek veikti kārtējie īres maksājumi par mājokli, kurš atbilst parādnieka pamatvajadzībām, cilvēka cienīgai dzīvei būtisku preču un pakalpojumu piegādātājus un kreditorus, kam tiek veikti kārtējie maksājumi, kurus uzdots samaksāt kā kompensāciju par vardarbīgās darbībās nodarītiem miesas bojājumiem;
  • jāizpilda saistības, ko viņš uzņēmies procedūrā.

Procedūrā ir iesaistītas divu veidu struktūras atkarībā no tā, vai norisinās procedūras vienošanās vai tiesas posms.

Norēķinu vienošanās posms norisinās Mediācijas komisijā. Mediācijas komisijas locekļus ieceļ ministrs. Komisijai ir priekšsēdētājs un sekretārs, un tā rīko sanāksmes vismaz reizi ceturksnī. Lai varētu vērsties Mediācijas komisijā, pieteikuma iesniedzējiem papildus citiem dokumentiem ir jāiesniedz izziņa par sodāmību. Locekļiem pēc viņu iecelšanas ir juridisks pienākums informēt ministru par visiem pret viņiem uzsāktajiem kriminālprocesiem vai viņus notiesājošiem spriedumiem, lai viņus varētu nomainīt. Mediācijas komisijas locekļi saņem pabalstu 10 EUR apmērā par katru sanāksmi, un tās priekšsēdētājs saņem pabalstu 20 EUR apmērā par katru sanāksmi.

Mediācijas komisija jo īpaši lemj par to, vai apstiprināt procedūras pieteikumus un vai iesniegtie prasījumi ir pieņemami. Tā arī apstiprina vai groza norēķinu vienošanās plānu projektus, ko tai iesniedz pēc Pārmērīgu parādsaistību informācijas un konsultāciju dienesta (turpmāk — “dienests”) veiktās izmeklēšanas.

Ja sešu mēneša laikā no brīža, kad komisija piekritusi procedūrai, ieinteresētās personas neapstiprina ierosināto plānu, komisija sagatavo ziņojumu, kurā norāda, ka norēķinu vienošanās procedūra beigusies bez rezultāta. Divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais ziņojums publicēts reģistrā, parādnieks miertiesā pēc sava domicila var ierosināt tiesas uzraudzītas reorganizācijas procedūru. Ja parādnieks neiesniedz šādu pieteikumu norādītajā termiņā, viņš var ierosināt jaunu kolektīvās parādu atmaksas procedūru tikai tad, kad ir pagājuši divi gadi no dienas, kad ziņojums publicēts reģistrā.

Ja tiek ierosināts tiesas uzraudzītas reorganizācijas posms, puses tiek izsauktas uz miertiesu, kas tām prasa iesniegt visus dokumentus vai informāciju, lai varētu noskaidrot parādnieka aktīvus un/vai saistības.

Pamatojoties uz iesniegto informāciju, tiesa sagatavo reorganizācijas plānu, kurā ietver pasākumus, kas ļauj parādniekam izpildīt viņa saistības.

Tiesas sagatavotais reorganizācijas plāns ir piemērojams ne ilgāk par septiņiem gadiem, un to var apturēt tikai dažos gadījumos (jo īpaši ja parādnieks nav izpildījis savas saistības saskaņā ar reorganizācijas plānu).

3. Administrēšana

Administrēšanas procedūrā parādnieku lēmumu pieņemšanas pilnvaras tiek atsavinātas par labu administratoriem, kuriem ir uzdots veikt aktīvu uzskaiti un sagatavot reorganizācijas plānu vai aktīvu realizācijas un sadales plānu. Parādniekiem ir arī aizliegts ar savu rīcību kavēt šajā procedūrā iecelto administratoru darbu.

4. Vienošanās ar kreditoriem

Vienošanās ar kreditoriem procedūrā parādnieks nevar pārdot vai ieķīlāt aktīvus vai uzņemties jebkādas saistības bez deleģētā tiesneša atļaujas. Deleģētais tiesnesis veic aktīvu uzskaiti un analizē uzņēmuma stāvokli, un vajadzības gadījumā viņš var saņemt ekspertu palīdzību.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Dažādās iepriekš minētās procedūras neizbeidz kreditoru priekšrocību prasījumus, izņemot vienošanās ar kreditoriem procedūru.

1. Vienošanās ar kreditoriem

Kreditori, kas gūst labumu no mantiskām garantijām un piedalās balsošanā, zaudē savu priekšrocību kreditora statusu (1886. gada 14. aprīļa likuma 10. pants).

2. Bankrots

“Attiecībā uz bankrotu saskaņā ar iedibināto judikatūru pēc bankrota rīkojuma izdošanas likumisks, tiesas uzdots ieskaits vai ieskaits pēc vienošanās vairs nav iespējams, pat ne starp iepriekš pastāvošiem prasījumiem, ja tiem līdz attiecīgajam brīdim nav piemitusi kāda no minētajām trīs iezīmēm, proti, likviditāte, maksājamība vai aizstājamība. Lai gan bankrota rīkojums šajā ziņā var liegt jebkādu likumisku ieskaitu, nevajadzētu secināt, ka tas notiek absolūti vai ar atpakaļejošu spēku. Bankrota rīkojums neskar likumisko ieskaitu, ja pirms bankrota procedūras ierosināšanas ir izpildīti attiecīgie nosacījumi. Apelācijas tiesa (Cour d’appel) ir nospriedusi ka “aizdomu periods neaizliedz šāda veida ieskaitu. Likumisks ieskaits ir iespējams, neraugoties uz maksājumu izbeigšanu. Tā nav parādnieka darbība, jo šāds ieskaits notiek, viņam to nezinot; Komerckodeksa 445. pants uz neattiecas uz šo aspektu.

Attiecībā uz tiesas uzdotu ieskaitu — to nevar uzdot pēc kolektīvās procedūras ierosināšanas. Tomēr šādu ieskaitu var veikt aizdomu periodā, ja vien attiecīgais rīkojums ir kļuvis galīgs (nav pārsūdzams). Šādā gadījumā ieskaits var būt spēkā tikai no rīkojuma dienas.

Attiecībā uz ieskaitu pēc vienošanās — ir samērā skaidrs, ka to nevar veikt pēc kolektīvās procedūras ierosināšanas. Turklāt to nevar veikt aizdomu periodā, jo saskaņā ar Komerckodeksa 445. pantu to uzskata par netipisku norēķinu metodi, ko sankcionē spēkā neesība [1].”

Tomēr būtu jānorāda, ka 2005. gada 5. augusta Likumā par finanšu garantijām (loi du 5 août 2005 sur les garanties financières) ir paredzēti īpaši izņēmumi attiecībā uz iepriekš aprakstītajiem noteikumiem, piemēram, saistībā ar vienošanos par ieskaitu, ko puses var noslēgt maksātnespējas procedūras ierosināšanas dienā (vai pat vēlāk — skatīt 2005. gada 5. augusta Likuma par finanšu garantijām 18. pantu un turpmākos pantus).

3. Administrēšana

Attiecībā uz administrēšanu, vienošanos ar kreditoriem vai maksājumu apturēšanu ieskaitu nevar veikt pēc tam, kad parādnieki ir zaudējuši tiesības brīvi īstenot savas tiesības un rīkoties ar saviem aktīviem.


[1] “La compensation comme garantie d’une créance sur un débiteur en faillite”, Pierre HURT, J. T., 2010. gads, 30. lpp.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Viena no galvenajām problēmām, kas pilnvarotajām personām rodas pēc bankrota procedūras ierosināšanas, ir saistīta ar līgumiem, kas noslēgti, pirms izdots bankrota rīkojums. Izņemot darba līgumus, kuru darbība tiek automātiski izbeigta dienā, kad izdod bankrota rīkojumu (Darba kodeksa (Code du travail) 12‑1. pants), tradicionāli tiek uzskatīts, ka noslēgtie līgumi turpina būt spēkā, līdz to darbību izbeidz pilnvarotā persona.

Izlemjot, vai šādi līgumi būtu īslaicīgi jāpatur spēkā, pilnvarotajai personai ir jāizsver iesaistīto personu intereses. Ja līgumā ir ietvertas klauzulas, kas nosaka, ka līguma darbība tiek izbeigta, ja kādu no pusēm pasludina par bankrotējušu, būtu jāizlemj, vai pilnvarotā persona plāno apstrīdēt šādu klauzulu piemērojamību (paturot prātā, ka šo klauzulu spēkā esība ir diskutējama; piemēram, Beļģijā komerctelpu nomas kontekstā šādas klauzulas uzskata par spēkā neesošām).

Principā jebkurā gadījumā izvēle, vai šādu līgumu darbību izbeigt vai turpināt, ir vienīgi pilnvarotās personas ziņā. Ja otra līgumslēdzēja puse to apstrīd, atsaukdamās uz līguma darbības automātisku izbeigšanu bankrota dēļ, pastāv varbūtība, ka pret pilnvaroto personu tiks ierosināta tiesvedība, kuras iznākums ir neskaidrs, un ka radīsies jaunas izmaksas saistībā ar maksātnespējīgā parādnieka mantu [1].


[1] Avoti: “Les procédures collectives au Luxembourg”, Yvette HAMILIUS un Brice HELLINCKX (3. nodaļas autori), Editions Larcier, 2014. gads, 86. lpp.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

1. Vienošanās ar kreditoriem, bankrota, maksājumu apturēšanas un administrēšanas procedūras

Vienošanās ar kreditoriem, bankrota, maksājumu apturēšanas un administrēšanas procedūrās izpildes pasākumus pret komersantiem un to aktīviem aptur. Tomēr neviena no Lielhercogistē piemērojamām tiesību normām neliedz kreditoriem veikt pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt sava parādnieka aktīvus.

Visās minētajās procedūrās parādnieki vairs nevar brīvi rīkoties ar saviem aktīviem. “No bankrota rīkojuma izdošanas līdz procedūras slēgšanai nav likumīgi iespējams ierosināt tiesvedību tikai pret bankrotējušo parādnieku saistībā ar aktīviem, kas ir daļa no viņa kā maksātnespējīgā parādnieka mantas” (Lux. 1935. gada 12. janvāris, 14. rindkopa, 27. lpp.). “Kreditori, kam nav nodrošinājuma, un kreditori, kam ir vispārējs priekšrocību prasījums, bankrota procedūras laikā nevar prasīt rīkojuma izdošanu pret bankrotējušo parādnieku un pat ne pret pilnvaroto personu, un vienīgais veids, kā viņi var rīkoties, ir iesniegt prasījumu vai celt prasību par viņu prasījuma atzīšanu” (Cass. 1997. gada 13. novembris, 3030. rindkopa, 265. lpp.).

Tomēr konkrētos gadījumos var veikt atsavināšanas darbības ar komerctiesas deleģētās personas atbalstu (attiecībā uz maksājumu apturēšanu vai administrēšanu).

Turklāt no bankrota rīkojuma izdošanas brīža parādi, kuru samaksas termiņš nav iestājies, kļūst par maksājamiem parādiem, un tiek pārtraukta procentu piemērošana.

2. Pārmērīgas parādsaistības

Attiecībā uz kolektīvo parādu atmaksu Mediācijas komisijas lēmums apstiprināt parādnieka pieteikumu automātiski aptur jebkādus izpildes pasākumus pret parādnieka aktīviem, izņemot pasākumus, kas saistīti ar uzturēšanas pienākumiem, kā arī pārtrauc procentu piemērošanu un parādus, kuru samaksas termiņš nav iestājies, padara par maksājamiem parādiem.

Ja norēķinu vienošanās posms beidzas bez rezultāta, miertiesa, kurā tiks izskatīts attiecīgais posms, var apturēt jebkādus izpildes pasākumus atbilstoši iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Tiesvedību, kas jau norisinās, kad tiek ierosināta maksātnespējas procedūra, var likumīgi turpināt pilnvarotā persona, kas rīkojas šādā statusā. Tomēr pieteikuma iesniedzējiem šādos gadījumos ir jālegalizē procedūra, piesaistot pilnvaroto personu, kurai ir ekskluzīvas pilnvaras likumīgi pārstāvēt bankrotējušo parādnieku.

Ja lieta kļūst parādniekam nelabvēlīga, kreditori, kuri ierosinājuši procedūru pirms bankrota, saņem nodrošinājumu, ko viņi var izmantot likvidācijā. Tomēr šādu nodrošinājumu nevar likt samaksāt piespiedu kārtā, jo bankrota rīkojuma rezultātā parādniekam tiek atņemas tiesības administrēt jebkādus aktīvus.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

1. Bankrots

Paziņojumu par bankrotu publicējot vienā vai vairākos laikrakstos, ko izdod Luksemburgā, kreditori tiek informēti, ka to parādnieks ir bankrotējis. Tad kreditoriem ir jāiesniedz savi prasījumi kopā ar saviem nodrošinājumiem par komerclietām atbildīgās rajona tiesas kancelejā, bankrota rīkojumā noteiktajā termiņā. Tiesas lietvedis reģistrē prasījumus un izsniedz kvīti.

Prasījumu deklarācijas ir jāparaksta, un tajās jānorāda kreditoru uzvārdi, priekšvārdi, profesijas un adreses, kā arī prasījuma summa, prasījuma iesniegšanas iemesli, kā arī visas ar prasījumu saistītās garantijas vai nodrošinājumi. Tad dažādie iesniegtie prasījumi tiek pārbaudīti pilnvarotās personas, bankrotējušā parādnieka un oficiālā maksātnespējas administratora klātbūtnē.

Šajā procedūrā, ja ir kādi strīdi, kreditorus var izsaukt uz tiesu, lai viņi pretējo pušu nopratināšanā izskaidrotu sīkāk savu prasījumu un tā būtību vai precīzu summu.

Ja pilnvarotā persona ir spējusi apzināt aktīvus, ko var sadalīt starp kreditoriem, tā uzaicina kreditorus uz kopsavilkuma sanāksmi, kuras laikā kreditori var izteikt savu viedokli par sadales plānu.

Ja aktīvi ir nepietiekami, izdod rīkojumu slēgt bankrota procedūru.

Ja pilnvarotā persona neizpilda savus pienākumus par labu kreditoriem, kreditori var nosūtīt sūdzības oficiālajam maksātnespējas administratoram, kurš, ja nepieciešams, var nomainīt pilnvaroto personu.

2. Administrēšana

Administrēšanas procedūrā administratoriem sīki jāinformē kreditori par reorganizācijas vai aktīvu realizācijas plānu.

Šādā gadījumā kreditorus var uzaicināt izteikt piezīmes. Kreditoriem 15 dienu laikā no viņu informēšanas jāpaziņo reģistram, vai viņi piekrīt plānam vai iebilst pret to, un plānu nevar īstenot, ja vien to neapstiprina vairāk nekā puse kreditoru, kuru prasījumi veido vairāk nekā pusi no saistībām.

3. Vienošanās ar kreditoriem

Vienošanās ar kreditoriem procedūrā sasauc kreditoru sanāksmi, lai viņi varētu apspriest deleģētā tiesneša ierosinātos vienošanās priekšlikumus. Tāpēc kreditoriem ir jāpaziņo savi prasījumi un arī jānorāda, vai viņi piekrīt vienošanās priekšlikumiem.

Tad kreditori var arī iesniegt piezīmes vienošanās apstiprināšanas sēdē. Viņi var arī pārsūdzēt vienošanās apstiprināšanas rīkojumu, ja viņi nav bijuši uzaicināti uz kreditoru sanāksmi vai ir balsojuši pret vienošanās priekšlikumiem.

4. Pārmērīgas parādsaistības

Pirmajā instancē norēķinu vienošanās posmā kreditoriem jāiesniedz savi prasījumi Pārmērīgu parādsaistību informācijas un konsultāciju dienestam. Tad kreditori var aktīvi piedalīties norēķinu vienošanās plāna pieņemšanā, ko veic dienests.

Pārmērīgu parādsaistību informācijas un konsultāciju dienests tad sasauc kreditorus un izklāsta norēķinu vienošanās plānā ietvertos priekšlikumus. Vismaz 60 % kreditoru, kuru prasījumi veido 60 % visa prasījumu kopuma, tad ir jānorāda, ka viņi piekrīt norēķinu vienošanās plānam, lai to varētu uzskatīt par apstiprinātu. Ja kreditori nesniedz atbildi, uzskata, ka viņi piekrīt.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Bankrota procedūrā pilnvarotās personas pārstāv gan bankrotējušo personu, gan viņas kreditoru kopumu. Šādā divkāršā statusā pilnvarotās personas ne tikai ir atbildīgas par bankrotējušās personas aktīvu administrēšanu, bet ir arī pilnvarotas kā prasītāji vai atbildētāji uzraudzīt visas prasības, kurās ir prasīts saglabāt aktīvus, kas jāizmanto kā nodrošinājums kreditoriem, un arī atgūt vai palielināt šādus aktīvus kreditoru kopīgās interesēs (Apelācijas tiesa, 1880. gada 2. jūlijs, 2. rindkopa, 49. lpp.).

Pilnvarotā persona var ierosināt jebkādas prasības attiecībā uz kreditoru kopējo nodrošinājumu, kas sastāv no bankrotējušā parādnieka aktīviem, t. i., prasības par minēto aktīvu atgūšanu, aizsardzību vai likvidāciju (Apelācijas tiesa, 2015. gada 25. februāris. 37. rindkopa, 483. lpp.).

Attiecībā uz noslēgtiem līgumiem pēc bankrota rīkojuma izdošanas pilnvarotajai personai ir jāizlemj, vai to darbība būtu jāizbeidz, vai arī — ja ar tiem var tikt atbrīvoti aktīvi — būtu labāk, ja tie turpinātu būt spēkā, lai vēlāk izpildītu bankrotējušā parādnieka saistības.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Visiem kreditoriem jāpaziņo savi prasījumi neatkarīgi no prasījuma veida un no tā, vai kreditoriem ir priekšrocību prasījums. Tomēr izņēmums šajā procedūrā ir prasījumi, kas izriet no īpašuma, t. i., prasījumi, kas tiek izvirzīti vēlāk un bankrota procedūras interesēs (piemēram, par pilnvarotās personas izmaksām, nomas maksu, kas jāmaksā pēc bankrota rīkojuma izdošanas, u. c.).

Prasījumus, kas celti saistībā ar īpašumu pēc maksātnespējas procedūras ierosināšanas un ir bankrota administrēšanas vai konkrētu bankrotējušā uzņēmuma darbību turpināšanas rezultāts, izpilda pirms pārējo aktīvu sadalīšanas starp kreditoru kopumu. Tāpēc prasījumus, kas celti saistībā ar īpašumu, visos gadījumos izpilda pirms citu kreditoru prasījumiem.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

1. Bankrots

Bankrota procedūrā bankrota rīkojumu publicē dažādos veidos (presē, reģistrējot komerctiesā), lai informētu par situāciju bankrotējušā parādnieka kreditorus, kuri tad var pieteikties (Komerckodeksa 472. pants).

Tad kreditoriem jāiesniedz komerctiesas kancelejā savs prasījums kopā ar pamatojošiem dokumentiem (Komerckodeksa 496. pants).

Veidlapa, ko kreditori var izmantot prasījuma deklarācijas iesniegšanai, ir pieejama tiešsaistē vietnē Saite atveras jaunā logāhttps://justice.public.lu/fr/creances/declaration-creance.html.

Prasījumus pārbauda pilnvarotā persona, kura atbild par likvidāciju un kura prasījumus var apstrīdēt (Komerckodeksa 500. pants).

Katru iesniegto prasījumu, kas tiek apstrīdēts, nodod tiesai.

Tomēr, ja ir jebkādi strīdi, kas, ņemot vērā to priekšmetu, nav par komerclietām atbildīgās rajona tiesas kompetencē, tos nodod kompetentajai tiesai, kas pieņem lēmumu pēc būtības. Šādus prasījumus nodod arī par komerclietām atbildīgajai rajona tiesai, lai tā izdotu rīkojumu saskaņā ar 504. pantu, nosakot summas, kādas attiecīgie kreditori par tiem var pieprasīt vienošanās apspriežu kontekstā (502. pants).

2. Vienošanās ar kreditoriem

Vienošanās ar kreditoriem procedūrā parādniekam, kurš iesniedz pieteikumu par vienošanos, pieteikumā ir jānorāda kreditoru identitāte un adreses un to prasījumu summas (1886. gada 14. aprīļa likuma 3. pants).

Kreditorus informē, nosūtot viņiem ierakstītu vēstuli (1886. gada 14. aprīļa likuma 8. pants), kurā viņus uzaicina piedalīties vienošanās sanāksmē.

Uzaicinājumu arī publicē presē.

Vienošanās sanāksmē kreditori paziņo savu prasījumu summas.

Kā norādīts iepriekš, kreditori, kuru prasījumi ir nodrošināti ar mantiskām garantijām un piedalās balsošanā, zaudē savu priekšrocību kreditora statusu (1886. gada 14. aprīļa likuma 10. pants).

3. Maksājumu apturēšana

Maksājumu apturēšanas procedūrā parādniekam ir arī jāiesniedz kreditoru saraksts, kurā norādīti kreditoru vārdi, viņu prasījumu summas un viņu adreses.

Kreditorus uzaicina uz sanāksmi, nosūtot viņiem ierakstītu vēstuli (Komerckodeksa 596. pants) un publicējot paziņojumu presē.

Sanāksmes laikā kreditoriem ir jāpaziņo savu prasījumu summas (Komerckodeksa 597. pants).

4. Administrēšana

Administrēšanas procedūrā nav atsevišķas prasījumu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūras. Parādniekiem savos pieteikumos tiesai ir jānorāda kreditoru identitāte.

Vēlāk tiesa attiecīgos kreditorus informē par reorganizācijas vai aktīvu realizācijas plānu, ko sagatavojuši tiesas ieceltie administratori.

5. Pārmērīgu parādsaistību procedūra

Viena mēneša laikā no kolektīvās parādu atmaksas paziņojuma publicēšanas reģistrā parādnieka, kuram ir pārmērīgas parādsaistības, kreditoriem ir jāiesniedz savi prasījumi Pārmērīgu parādsaistību informācijas un konsultāciju dienestā.

Prasījuma deklarācijai jāatbilst 6. un 7. pantam Lielhercogistes 2014. gada 17. janvāra Noteikumos, ar ko īsteno 2013. gada 8. janvāra Likumu par pārmērīgām parādsaistībām (règlement grand-ducal du 17 janvier 2014 portant exécution de la loi du 8 janvier 2013 concernant le surendettement).

Ir pieejama Saite atveras jaunā logādeklarācijas veidlapa, ko kreditori var izmantot.

Mediācijas komisija izvērtē, vai prasījumi ir pieņemami.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Bankrota tiesību pamatprincips nosaka, ka katram kreditoram jāsaņem identiska daļa, kas ir proporcionāla viņa prasījuma summai.

Dažiem kreditoriem, kam ir nodrošinājums vai priekšrocību prasījums, daļu izmaksā kā pirmajiem.

Priekšrocību kreditorus sarindo tiesiskā kārtībā, kas ir sabiedriskā kārtība (namīpašnieki, hipotēku devēji, kreditori ar darījumdarbības kapitāla nodrošinājumiem un jo īpaši valsts kase tās visplašākajā nozīmē).

Parasti pilnvarotā persona pamatojas uz Civilkodeksa (Code civil) 2096.–2098., 2101. un 2102. pantu.

Pilnvarotajai personai ir jāpārbauda katrs prasījums, pamatojoties uz tiesību aktiem un judikatūru.

Neto aktīvi, kas ir pieejami kreditoriem bez nodrošinājuma, ir jāsadala proporcionāli saskaņā ar Komerckodeksa 561. panta pirmo daļu.

Tiklīdz pilnvarotā persona ir noskaidrojusi tiesas noteikto maksājumu summu, sarindojusi priekšrocību kreditorus un uzzinājusi atlikušo summu, kas jāsadala starp kreditoriem bez nodrošinājuma, viņa sagatavo aktīvu sadales plānu, ko iesniedz pirmajā instancē oficiālajam maksātnespējas administratoram. Saskaņā ar Komerckodeksa 533. pantu pilnvarotā persona, nosūtot ierakstītu vēstuli, kam pievieno aktīvu sadales plāna kopiju, uzaicina visus kreditorus uz kopsavilkuma sanāksmi.

Tiesas ierēdnim vai publicējot paziņojumu kādā no Luksemburgas laikrakstiem, ir jāinformē bankrotējušais parādnieks par minēto sanāksmi.

Pilnvarotā persona kopsavilkuma sanāksmes protokolu, pamatojoties uz aktīvu sadales plānu, iesniedz oficiālajam maksātnespējas administratoram un tiesas lietvedim, lai viņi to parakstītu, ja vien pilnvarotās personas kopsavilkuma sanāksmi neapstrīd kāds no kreditoriem.

Pēc kopsavilkuma sanāksmes pilnvarotā persona veic maksājumus kreditoriem.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

1. Bankrots

Bankrota procedūrā, kad ir veikti maksājumi, pilnvarotā persona var iesniegt pieteikumu par procedūras slēgšanu, un pēc tam tiek izdots slēgšanas rīkojums, ar kuru — kā liecina rīkojuma nosaukums — bankrota procedūra tiek slēgta.

Saskaņā ar Komerckodeksa 536. pantu kreditori vairs nevar izvirzīt pretenzijas pret bankrotējušajiem parādniekiem, kuri nav krimināllietā pasludināti par bankrotējušiem nolaidības vai krāpniecisku darbību dēļ, izņemot, ja parādnieku finanšu stāvoklis uzlabojas septiņu gadu laikā no dienas, kad procedūra slēgta aktīvu nepietiekamības dēļ.

Saskaņā ar Komerckodeksa 586. pantu bankrotējušie parādnieki, kuri pilnā apmērā samaksā parādā esošās pamatsummas, procentus un izmaksas, var tikt atbrīvoti no parādsaistībām, iesniedzot attiecīgu pieteikumu Augstākajai tiesai (Cour supérieure de justice).

2. Vienošanās ar kreditoriem, maksājumu apturēšana, administrēšana

Vienošanās ar kreditoriem, maksājumu apturēšanas un administrēšanas procedūrās ar tiesas lēmumu apstiprināt attiecīgo pasākumu procedūra tiek izbeigta.

Tiesa var piespriest bankrotējušajam parādniekam civilsodu vai kriminālsodu.

Ja tiesa konstatē, ka bankrotu izraisījis bankrotējušā parādnieka izdarīts nopietns un klajš pārkāpums, tā var aizliegt bankrotējušajam parādniekam īstenot darījumdarbību tieši vai ar citas personas starpniecību. Šāds aizliegums attiecas arī uz tāda amata ieņemšanu, kas saistīts ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām uzņēmumā.

Citi civilsodi — komercuzņēmumu bankrota gadījumā — ir iespēja attiecināt bankrotu arī uz uzņēmumu direktoriem un iespēja piemērot pasākumus, pamatojoties uz Civilkodeksa 1382. un 1383. pantu (vispārējā juridiskā atbildība) un Komercuzņēmumu likuma (loi sur les sociétés commerciales) 59. un 192. pantu.

Bankrotējušajam parādniekam var piemērot arī kriminālsodus (bankrota krimināllietās).

Vienošanās ar kreditoriem procedūrā personām, kuras gūst labumu no šīs procedūras, ir jāizpilda savas saistības pret kreditoriem, ja šo personu finanšu stāvoklis uzlabojas (25. pants 1886. gada 14. aprīļa Likumā par vienošanos ar kreditoriem, lai novērstu bankrotu).

Vienošanās ar kreditoriem neietekmē šādus parādus:

  • nodokļi un citas valsts nodevas;
  • prasījumi, kas nodrošināti ar priekšrocību tiesībām, hipotēkām vai nodrošinājumu;
  • prasījumi saistībā ar uzturēšanu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Pēc maksātnespējas procedūras slēgšanas, ja ir pieejami aktīvi, kreditori saņem pilnas summas vai summas, kas ir proporcionālas to prasījumiem, saskaņā ar slēgšanas rīkojumā apstiprinātajiem sadales nosacījumiem.

Kreditori vairs nevar izvirzīt pretenzijas pret bankrotējušajiem parādniekiem, kas nav krimināllietā pasludināti par bankrotējušiem nolaidības vai krāpniecisku darbību dēļ, izņemot, ja parādnieku finanšu stāvoklis uzlabojas septiņu gadu laikā no dienas, kad izdots rīkojums, ar kuru slēdz bankrota procedūru.

Kreditori var arī celt prasību, pamatojoties uz Civilkodeksa 1382. un 1383. pantu, lai pieprasītu bankrotējušā parādnieka direktoru vispārējo juridisko atbildību, vai prasību, pamatojoties uz Komercuzņēmumu likuma 59. un 192. pantu (administratoru un vadītāju atbildība viņu pilnvaru īstenošanā).

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Ar bankrota pieteikumu saistītās izmaksas iekļauj maksātnespējīgā parādnieka mantas izmaksās.

Tā kā šīs izmaksas rodas bankrota procedūras interesēs, tās sedz no bankrota aktīviem, pirms pilnvarotā persona sadala atlikušos aktīvus dažādajiem kreditoriem.

1893. gada 29. marta Likuma par juridisko palīdzību un deficīta procedūru (loi du 29 mars 1893 concernant l’assistance judiciaire et la procédure en débet) 1. un 2. pantā ir noteiktas dažādās izmaksas, kas var rasties maksātnespējas procedūrai vajadzīgo formalitāšu kārtošanā, un kārtība šādu izmaksu segšanai, ja ir aktīvu nepietiekamība.

Kompetentā rajona tiesa nosaka pilnvarotās personas nodevas, pamatojoties uz Lielhercogistes 2003. gada 18. jūlija noteikumiem (règlement grand-ducal du 18 juillet 2003).

Pilnvarotajai personai ir jāiesniedz par komerclietām atbildīgajai rajona tiesai izmaksu un nodevu pārskats, pamatojoties uz atgūtajiem aktīviem.

Komerckodeksa 536-1. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka izmaksas un nodevas saistībā ar bankrota procedūrām, kas slēgtas aktīvu nepietiekamības dēļ, avansā sedz Netiešo nodokļu birojs (Administration de l’Enregistrement), ievērojot nosacījumus, kas paredzēti 1893. gada 29. marta Likumā par juridisko palīdzību un deficīta procedūrām.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

1. Bankrots

Bankrota rīkojumā var noteikt bankrotējušā parādnieka maksājumu izbeigšanas datumu, kas ir pirms rīkojuma izdošanas datuma. Tomēr šis datums nevar būt vairāk nekā sešus mēnešus pirms rīkojuma datuma.

Lai aizsargātu kreditoru intereses, laikposmu no maksājumu izbeigšanas līdz rīkojuma izdošanai uzskata par “aizdomu periodu”.

Konkrētas darbības, ko veic pirms šā perioda, ja tās var kaitēt kreditoru tiesībām, tiks uzskatītas par spēkā neesošām. Tās jo īpaši ir:

  • Jebkādas darbības saistībā ar kustamo vai nekustamo īpašumu, ko bankrotējušais parādnieks pārdevis bez peļņas vai apmaiņā pret maksājumu, ja pārdošanas cena ir acīmredzami daudz zemāka nekā attiecīgā īpašuma vērtība;
  • visi maksājumi skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu, veicot pārdevumu, ieskaitu vai citu norēķinu veidu, par parādiem, kuriem vēl nav iestājies samaksas termiņš;
  • visi maksājumi, kas nav veikti skaidrā naudā vai izmantojot komerciālus instrumentus, par parādiem, kuriem iestājies samaksa termiņš;
  • jebkura hipotēka vai jebkuras citas īpašuma tiesības, ko parādnieks piešķīris par parādiem, par kuriem līgums noslēgts pirms maksājumu izbeigšanas.

Tomēr attiecībā uz citām darbībām spēkā neesības princips nav automātiski piemērojams.

Tas nozīmē, ka aizdomu periodā veiktus konkrētus bankrotējušā parādnieka maksājumus par parādiem, kuriem iestājies samaksas termiņš, un jebkādas citas darbības, kas veiktas apmaiņā pret maksājumu, var tikt atzītas pat spēkā neesošām, ja tiek pierādīts, ka trešās personas, kas saņēmušas maksājumus vai veikušas sarunas ar bankrotējušo parādnieku, zināja par maksājumu izbeigšanu.

Ja kreditors zina, ka parādnieks nevar izpildīt saistības, viņš nedrīkst prasīt, lai viņam piešķir priekšrocību režīmu, tādējādi kaitējot vispārējam kreditoru kopumam.

Saite atveras jaunā logāHipotēkas un priekšrocību tiesības, kas likumīgi iegūtas, var reģistrēt līdz bankrota rīkojuma izdošanas dienai. Tomēr tiesības, kas reģistrētas 10 dienu laikā pirms maksājumu izbeigšanas datuma vai vēlāk, var pasludināt par spēkā neesošām, ja no hipotēkas darījuma noslēgšanas dienai līdz reģistrācijas dienai pagājušas vairāk nekā 15 dienas.

Visbeidzot, jebkuras darbības, kas īstenotas, vai maksājumus, kas veikti, krāpjot kreditorus, t. i., parādniekam pilnīgi apzinoties, kādu kaitējumu tas nodarīs kreditoram (piemēram, samazinot savu mantu, neievērojot prasījumu sarindojumu utt.), uzskata par spēkā neesošiem neatkarīgi no to īstenošanas vai veikšanas dienas.

Aizdomu perioda jēdzienu nepiemēro attiecībā uz finanšu garantiju līgumiem vai uz nākotnes prasījumiem, kas nodoti vērtspapīrošanas struktūrai.

2. Vienošanās ar kreditoriem

Vienošanās ar kreditoriem procedūrā parādnieki nevar nedz nodot vai ieķīlāt aktīvus, nedz uzņemties jebkādas saistības bez deleģētā tiesneša atļaujas.

3. Administrēšana

No dienas, kad tiek pieņemts lēmums par deleģētā tiesneša iecelšanu uzņēmuma aktīvu uzskaites veikšanai, komersants nevar nodot kustamā kapitāla aktīvus, noteikt to nodrošinājumus vai hipotēkas, uzņemties par tiem saistības vai saņemt šādus aktīvus bez deleģētā tiesneša atļaujas; pretējā gadījumā šīs darbības var tikt atzītas par spēkā neesošām.

Būtu arī jānorāda, ka tiesību aktos par administrēšanu ir paredzēti kriminālsodi komersantiem, kuri ir slēpuši daļu savu aktīvu, uzrādījuši pārmērīgi lielu savu saistību vērtību vai piesaistījuši kreditorus, kuru prasījumu summas ir pārmērīgi lielas.

4. Pārmērīgas parādsaistības

Attiecīgā gadījumā tiesnesis var iecelt personas, kuras atbild par sociālās, izglītības vai finanšu pārvaldības palīdzības sniegšanu, lai nodrošinātu, ka tā parādnieka ienākumu daļa, kas nav iedalīta parādu atmaksāšanai, tiek izmantota paredzētajiem mērķiem.

Šīs personas, veicot savu darbu, ir pilnvarotas veikt jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst minētās ienākumu daļas novirzīšanu no tās dabiskā mērķa vai kaitējumu parādnieka mājsaimniecības interesēm.

Lapa atjaunināta: 29/10/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja - Ungārija

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Juridisku personu maksātnespējas procesam piemēro 1991. gada XLIX likumu par bankrota un likvidācijas procesu (Bankrota likums).

Bankrota likums regulē divu veidu maksātnespējas procesus: bankrota un likvidācijas procesu.

Bankrota process ir reorganizācijas process, kura mērķis ir pasludināt parādniekam, kuram draud maksātspēja, maksājumu atlikšanu ar mērķi panākt labprātīgu vienošanos un mēģināt noslēgt šādu vienošanos nolūkā atjaunot maksātspēju.

Likvidācijas process ir process, kura mērķis ir, lai kreditori saņemtu apmierinājumu saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ja maksātnespējīgs parādnieks tiek likvidēts bez tiesiskā pārņēmēja, īstenojot procesu, kura mērķis ir kopējo maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvu sadalīšana kreditoriem. Tomēr likvidācijas process ir jāizbeidz, ja parādnieks ir pilnībā samaksājis savus parādus un procesa izmaksas vai ja ar kreditoriem ir noslēgta labprātīga vienošanās par parādu nokārtošanas nosacījumiem un šo vienošanos ir apstiprinājusi tiesa.

Īpaši noteikumi par atkāpēm paredzēti, piemēram, likumos, ko piemēro uzņēmumu, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, Ungārijas filiālēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un finanšu sektora uzņēmumiem (kredītiestādēm, finanšu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, valsts noliktavām).

Finanšu sektora uzņēmumiem bankrota procesa nav, tomēr, lai izvairītos no to maksātnespējas, uzraudzības iestādēm ir iespēja iejaukties, tiklīdz to finansiālās spējas sākušas pasliktināties, kā arī jāizveido fondi (kaitējuma kompensēšanas fonds, ieguldītāju aizsardzības fonds, noguldījumu apdrošināšanas fonds), lai aizsargātu klientus un tiem sniegtu kompensāciju.

Finanšu nozares uzņēmumu likvidāciju tiesā var ierosināt Ungārijas Nacionālā banka, rīkojoties saskaņā ar savām finanšu uzraudzības iestādes pilnvarām, pēc tam, kad tā ir atcēlusi uzņēmuma licenci šādu darbību veikšanai.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju likumā ir iekļauti daži noteikumi par atkāpēm saistībā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju (apvienību, fondu) bankrota un likvidācijas procesiem; pārējos gadījumos piemēro Bankrota likuma noteikumus.

Fizisku personu parādu nokārtošanas process (personīgais bankrots)

2015. gada CV likums par fizisku personu parādu nokārtošanu stājās spēkā 2015. gada 1. septembrī. Likuma mērķis ir paredzēt parādu nokārtošanas tiesisko regulējumu, kā arī nodrošināt bankrota aizsardzību, parādniekam un tā kreditoriem sadarbojoties. Likums galvenokārt aizsargā hipotekāros parādniekus, jo īpaši tos, kuri ilgstoši kavējuši maksājumus, ir parādā vairākiem kreditoriem un kuru mājokļa īpašumam draud piespiedu pārdošana.

Process sākas kā pirmā hipotekārā kreditora koordinēts ārpustiesas process. Bankrota procesu tiesā uzsāk, ja nav panākta ārpustiesas vienošanās. Arī tiesvedības mērķis vispirms ir panākt vienošanos, bet, ja šāda vienošanās netiek apstiprināta, tiesa nosaka parādu nokārtošanas nosacījumus.

Valdība ir izveidojusi Valsts ģimenes maksātnespējas dienestu. Šai organizācijai ir svarīga loma parādu nokārtošanas procesā. Ģimenes maksātnespējas dienests pārliecinās, vai parādnieks atbilst likumā noteiktajām prasībām, glabā valsts reģistru datus par procesu un nodarbina ģimenes administratorus. Ģimenes administratori tiesas labā pilda sagatavošanās un sadarbības uzdevumus parādu nokārtošanas procesā tiesā, izpilda tiesas lēmumus, sniedz atbalstu parādniekam, pārrauga parādnieka mājsaimniecības pārvaldību, pārdod parādnieka saimnieciski vērtīgos aktīvus un veic samaksu kreditoriem.

Sekmīgs parādu nokārtošanas process noslēdzas ar to, ka procesa laikā izpildītās parādsaistības vēlāk no parādnieka nevar atprasīt un ka kreditori saņem konkrētu proporcionālu sava parāda daļu noteiktā laikposmā.

Fizisku personu parāda nokārtošanas process vēl nav ticis paziņots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2015/848.

Saskaņā ar Bankrota likumu bankrota procesu var sākt parādnieka organizācija ar tās galvenās lēmumu pieņēmējas struktūras piekrišanu, izmantojot veidlapu; juridiskā pārstāvja dalība procesā ir obligāta. Parādnieks nevar iesniegt šādu pieteikumu, ja tam ir aktīvs bankrota process vai ja pirmajā instancē pieņemts lēmums, ar kuru noteikta parādnieka likvidācija. Atkārtota pieteikuma par bankrota procesa uzsākšanu pieņemamības nosacījumi un laika ierobežojumi ir šādi: iepriekšējā bankrota procesa laikā pastāvošu vai radušos kreditoru prasījumu apmierināšana, divu gadu termiņš kopš iepriekšējā bankrota procesa galīgās pabeigšanas vai, ja iepriekšējais pieteikums noraidīts ex officio — viena gada termiņš kopš pēdējā rīkojuma pasludināšanas lietā.

Vispārīgā gadījumā, ja parādnieks ir maksātnespējīgs, likvidācijas procesu var sākt pēc parādnieka vai tā kreditoru pieprasījuma, vai pēc tiesas iniciatīvas noteiktos gadījumos, kas paredzēti Bankrota likumā. Bankrota likumā ir tieši noteikts, kas var ierosināt likvidācijas procesu, un paredzēti procesuālie noteikumi rīcībai pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas.

Abu veidu procesi ir kolektīvie parādu nokārtošanas procesi, kuros jāpiedalās parādnieka kreditoriem, kuri šo procesu laikā nevar no parādnieka prasīt savu prasījumu izpildi citā veidā vai procesā.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Bankrota process

Bankrota procesu var pieteikt parādnieka direktors; advokāta vai juridiskās palīdzības sniedzēja pārstāvība ir obligāta.

Vienlaikus pret parādnieku var ierosināt tikai vienu bankrota procesu, un izskatīšanā nedrīkst atrasties arī likvidācijas process. Atjaunotu bankrota procesu var uzsākt tikai, ja parādnieks ir nokārtojis iepriekšējā procesā pieprasītos parādus un kopš tā laika nav pagājuši divi gadi. Ja tiesa pēc savas iniciatīvas noraidījusi iepriekšējo bankrota procesu formālu trūkumu dēļ, atjaunotu bankrota procesu nevar uzsākt vienu gadu.

Likvidācijas process

Likvidācijas procesu var ierosināt parādnieks, kreditors, administrators, kurš piedalījies iepriekšējā labprātīgajā likvidācijas procesā, vai tiesa vai administratīva iestāde likumā noteiktos gadījumos. Piemēram, likvidācijas procesu ierosina tiesa, ja bankrota procesā nav panākta labprātīga vienošanās vai ja tā saskaņā ar savām komerctiesas juridiskās uzraudzības pilnvarām uzdevusi likvidēt uzņēmumu, kas būtiski pārkāpj likumu.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvi ir visu ilgtermiņa aktīvu un apgrozāmo līdzekļu summa grāmatvedības tiesību aktu izpratnē.

Ja bankrota procesa laikā aktīvu apjoms palielinājies, arī pieaugums ir daļa no maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīviem.

Maksātnespējīgam parādniekam saglabājas tiesības pārvaldīt mantas aktīvus, bet tikai administratora pārraudzībā. Likvidācijas procesā maksātnespējīgam parādniekam nesaglabājas ar mantas aktīvu pārvaldību saistītās tiesības — šīs tiesības pāriet likvidatoram. Likvidators ir parādnieka organizācijas juridiskais pārstāvis un tiesas pārraudzībā veic kreditoru prasījumu reģistrāciju un izvērtēšanu, aktīvu realizāciju un ienākumu sadali kreditoriem.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Parādnieks bankrota un likvidācijas procesā Bankrota likuma izpratnē var būt likumā minētais komersants. Bankrota procesu ierosina parādnieks, kurš procesa laikā var turpināt veikt saimniecisko darbību. Parādnieka amatpersonu un īpašnieku tiesību izmantošana nav ierobežota, bet tie savas tiesības var īstenot tikai tā, lai neskartu likumā paredzētās administratora tiesības. Parādnieks sadarbībā ar administratoru veic prasījumu reģistrēšanu un prioritātes noteikšanu, un, piedaloties administratoram, sagatavo vienošanās par parādu nokārtošanu programmu un priekšlikumu sarunām, lai panāktu tādu vienošanos par parādu nokārtošanu, kuras mērķis ir atjaunot vai saglabāt maksātspēju. Vienošanās par parādu nokārtošanu ietver vienošanos starp parādnieku un kreditoriem par parādu nokārtošanas nosacījumiem un pārējiem jautājumiem, ko tie uzskata par svarīgiem saistībā ar reorganizāciju.

Līdz bankrota un likvidācijas procesa sākšanai kreditors ir persona, kurai ir mantiski vai naudā izteikti prasījumi ar iestājušos izpildes termiņu, kuri balstās uz galīgu un izpildāmu tiesas vai valsts iestādes lēmumu vai kurus parādnieks ir atzinis vai neapstrīd. Bankrota procesā kreditors ir arī jebkura persona, kuras prasījumu termiņš iestājas bankrota procesa laikā vai tos vēlāk reģistrējis administrators, vai jebkura persona, kuras prasījumus likvidācijas procesā reģistrējis likvidators.

Administrators bankrota procesā ir tiesas iecelta juridiska persona, kura ir pilnvarota veikt maksātnespējas procesa administratora uzdevumus. Administratoram jāieceļ persona, kuru tas nodarbina un kurai ir attiecīgā kvalifikācija administratora darbību veikšanai. Šīs personas pienākums ir pārraudzīt parādnieka saimniecisko darbību, lai panāktu vienošanos par parādu nokārtošanu, vienlaikus ievērojot kreditoru intereses, reģistrētu kreditoru prasījumus, piedalītos vienošanās par parādu nokārtošanu sagatavošanā un parakstītu sarunās par vienošanos par parādu nokārtošanu pieņemto lēmumu protokolus.

Likvidators ir likvidatoru organizācija (juridiska persona, kura pilnvarota veikt maksātnespējas procesa administratora uzdevumus), ko iecēlusi tiesa un kas pārstāv likvidējamo organizāciju, vienlaikus garantējot kreditoru intereses un veicot likumā noteiktos uzdevumus. Tiesību aktos likvidatoru organizācijām ir noteiktas stingras personīgās un profesionālās prasības, ieskaitot regulāru profesionālo apmācību.

Likvidatoru organizācija likvidatora pienākumu pildīšanai ieceļ maksātnespējas administratoru.

Likvidatoru organizācijas nosaukumu un maksātnespējas administratora vārdu arī ieraksta tiesas juridisko personu reģistrā.

Bankrota un likvidācijas process ir bezstrīdus civilprocess tiesā. Jautājumos, ko neregulē Bankrota likums, piemēro Civilprocesa kodeksa noteikumus ar bezstrīdus procesa sevišķajām atkāpēm. Bankrota procesu uzdod veikt tiesa, savukārt likvidācijas procesu tiesa uzdod veikt tādēļ, ka parādnieks pasludināts par maksātnespējīgu, vai citos gadījumos, kas paredzēti likumos, vai pamatojoties uz citas tiesas, valsts iestādes vai administratora pieprasījumu. Uzsākot procesu, tiesa no likvidatoru saraksta ieceļ administratoru vai likvidatoru. Kad tiek iesniegts pieteikums par likvidācijas procesa uzsākšanu, tiesa pēc kreditoru pieprasījuma ieceļ likvidatoru ar pagaidu administratora pilnvarām, lai uzraudzītu parādnieka darbības līdz likvidācijas rīkojuma izdošanai.

Tiesa izskata iebildumus par administratora vai likvidatora prettiesiski veiktiem pasākumiem vai bezdarbību un, ja pasākums vai bezdarbība bijusi prettiesiska, uzdod administratoram vai likvidatoram rīkoties saskaņā ar likumiem, bet šī noteikuma pārkāpuma gadījumā administratoru vai likvidatoru atstādina no procesa un ieceļ jaunu administratoru vai likvidatoru.

Bankrota procesa laikā parādniekam ir tiesības uz bankrota aizsardzību, izpildes process tiek apturēts un parādniekam tiek ļauta maksājumu apturēšana vai iepriekš radušos parādu samaksas moratorijs.

Ja Bankrota likumā paredzētais vairākums piekrīt brīvprātīgās vienošanās saturam un tā atbilst likumā noteiktajām prasībām, tiesa apstiprina vienošanos un tā ir saistoša parādniekam.

Ja labprātīgu vienošanos panākt neizdodas, tiesa pēc savas iniciatīvas pasludina parādnieka likvidāciju.

Vienošanos starp parādnieku un kreditoriem var panākt arī likvidācijas procesā. Tiesa likvidācijas procesa gaitā nosaka datumu, kad vest sarunas par vienošanos par parādu nokārtošanu, un, ja balsojums par labprātīgu vienošanos ir pozitīvs un vienošanās atbilst tiesību aktiem, tiesa to apstiprina. Nosacījumi, ar kādiem likvidācijā apstiprina labprātīgu vienošanos, paredz, ka vienošanās rezultātā beigsies parādnieka maksātnespēja un tiks nokārtoti prioritārie prasījumi, vai ir pieejams šādu prasījumu segums.

Tiesa pieņem lēmumu par bankrota vai likvidācijas procesa pasludināšanu par slēgtu vai par procesa izbeigšanu.

Ja likvidācijas process tiek pabeigts un parādniekam nav tiesiskā pārņēmēja, komerctiesa pēc tiesas paziņojuma izslēdz likvidācijas procesā likvidēto parādnieku no komercreģistra vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju — no pilsoniskās sabiedrības organizāciju reģistra.

Likvidācijas procesā darbinieku algu izmaksu garantē no Algu garantijas fonda līdzekļiem, ievērojot Algu garantijas fonda likumā paredzētos nosacījumus.

Procesa ierosināšanas tiesiskās sekas

Bankrota procesā tiesa pēc parādnieka pieprasījuma rīkojas, lai nekavējoties izziņotu pagaidu maksājumu apturēšanu Sabiedrību oficiālajā vēstnesī saskaņā ar Bankrota likumu. Pieprasījuma pamatotību vēlāk izvērtē, kad tiesa pieņem lēmumu noraidīt lēmumu ex officio likumā noteiktos gadījumos, vai, ja tā nenotiek — pieņem lēmumu par bankrota procesa uzsākšanu. Bankrota process sākas ar attiecīgā rīkojuma publicēšanu Sabiedrību oficiālajā izdevumā. Bankrota procesa uzsākšanas rezultātā parādniekam piemēro maksājumu apturēšanu līdz 0 stundām otrajā darba dienā pēc 120. dienas (ar dažiem izņēmumiem), un moratoriju var pagarināt uz laiku līdz 365 dienām. Maksājumu apturēšanas laikposmā var tikt veikti tikai tiesību aktā norādītie maksājumi, ar maksājumu saistības neizpildi vai kavētu izpildi saistītās tiesiskās sekas neiestājas un mantisku prasījumu izpilde pret parādnieku tiek apturēta, tādējādi parādnieks iegūst reālu iespēju sagatavot programmu, kuras mērķis ir atjaunot maksātspēju un nokārtot parādus.

Ja tiesa pasludina parādnieku par maksātnespējīgu, jo pastāv tiesību aktos noteikts maksātnespējas iemesls, ar rīkojumu tiek noteikta parādnieka likvidācija un pēc tā stāšanās spēkā — ar Sabiedrību oficiālajā izdevumā publicētu rīkojumu, kas satur arī uzaicinājumu kreditoriem pieteikt savus prasījumu, iecelts likvidators. Īpašumtiesības izbeidzas, kad tiek pieņemts lēmums par likvidācijas procesu, ar mērķi aizsargāt maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvus, un no likvidācijas sākuma datuma juridiskus izteikumus par parādnieka aktīviem var paust tikai likvidators, rīkojoties kā parādnieka pārstāvis. Likvidācijas pirmajā dienā izbeidzas visi komersanta parādi (iestājas to termiņš).

Likvidācijas mērķis ir sadalīt visus parādnieka aktīvus starp tā kreditoriem — izbeidzas pat izpildes process pret aktīviem, kuriem piemēro likvidācijas procesu. Strīdus un bezstrīdus process, kas sācies pirms likvidācijas sākuma datuma, turpinās tiesā, kurā tas uzsākts. Pēc likvidācijas sākuma datuma jebkuru ar maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīviem saistītu mantisku prasījumu var pieteikt vienīgi likvidācijas procesa ietvaros. Parādnieka nekustamajam īpašumam vai citiem aktīviem noteiktie atsavināšanas un apgrūtināšanas ierobežojumi izbeidzas likvidācijas sākuma dienā, savukārt atpirkšanas tiesības un pirkšanas iespējas, kā arī ķīlas tiesības izbeidzas ar aktīva pārdošanu. Tiesīgā persona savu prasījumu no parādnieka sniegtas drošības naudas var apmierināt līdz likvidācijas sākuma datumam; pēc tam tiesīgajai personai atlikusī summa ir jānodod likvidatoram.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Likvidācijas procesa laikā jebkurš kreditors savu prasījumu pret parādnieku var izvirzīt, vienīgi reģistrējoties procesam, nav iespējams atsaukties uz ieskaitu ārpustiesas procesā, izņemot uz starptautisko tirdzniecības konvenciju pamata piemērotu noslēguma ieskaitu. Tomēr, ja starp kreditoru un parādnieku pastāv iepriekšēja tiesvedībā esoša lieta, kreditors var veikt jebkuru tiesvedībā pieprasīto prasījumu ieskaitu pret tā parādu parādniekam.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Likvidācijas procesa uzsākšana pati par sevi nerada tiesiskas sekas — parādnieka iepriekš noslēgtu līgumu izbeigšanu. Līgumus var izbeigt attiecīgā procesa ietvaros — bankrota procesā tas notiek administratora pārraudzībā, savukārt likvidācijas procesā likvidators izbeidz līgumus kā parādnieka juridiskais pārstāvis. Likvidatoram ir tiesības izbeigt līgumus ar tūlītēju spēku vai atcelt līgumus.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Kamēr likvidācijas procesā notiek parādu nokārtošana, pret parādnieka aktīviem nevar vērst izpildi, bet kreditors, kas ir ķīlas ņēmējs, nevar ķīlu pārdot.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Iepriekš uzsāktu tiesvedību pabeidz tiesa, kurā tā uzsākta. Ja tiesvedība noslēgusies parādniekam nelabvēlīgi, uzvarējusī puse likvidācijas procesā piedalās kā kreditors. Ja tiesvedība noslēgusies maksātnespējīgam parādniekam labvēlīgi, tam pienākošos aktīvus vai naudas līdzekļus iekļauj mantas aktīvos. Bankrota likumā vairākās vietās noteikts, ka administratoram vai likvidatoram ir pienākums sniegt informāciju kreditoriem.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Kreditori var izveidot kreditoru komitejas vai ievēlēt kreditoru pārstāvi, ar kuru likvidatoram jāapspriežas un kuru likvidatoram jāinformē, kā arī jāsaņem tā tieša vai netieša piekrišana noteiktu pasākumu veikšanai.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Likvidators var pārdot parādnieka aktīvus pircējam, kurš izteicis visizdevīgāko piedāvājumu, publiskā pārdošanas procesā auditētā tīmekļa tirdzniecības portālā.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Kreditors, piesakot savu prasījumu bankrota procesā vai likvidācijas procesā kā kreditors, var pieteikt gan iepriekš radušos parādus, gan tādus, kas radušies pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas.

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Maksātnespējas procesa administrators (bankrota procesā — administrators, likvidācijas procesā — likvidators) reģistrē kreditoru prasījumus un iesniedz apstrīdētos prasījumus tiesai, kas vada bankrota procesu vai likvidācijas procesu, sprieduma pieņemšanai.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Likvidators pēc atsevišķu izdevumu atskaitīšanas izmanto ieņēmumus no ķīlas pārdošanas, lai norēķinātos ar ķīlas ņēmēju. Atlikušo summu sadala kreditoriem saskaņā ar aktīvu sadali, ņemot vērā Bankrota likumā noteiktās kreditoru apmierināšanas kategorijas un pamatojoties uz likvidācijas starpbilanci vai likvidācijas beigu bilanci.

Pēc pārējo aktīvu pārdošanas ieņēmumu sadali var veikt, kad apstiprināta likvidācijas starpbilance vai likvidācijas beigu bilance, ņemot vērā tiesas apstiprināto aktīvu sadali un Bankrota likumā noteiktās kreditoru apmierināšanas kategorijas.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūras izbeigšanas nosacījumi un sekas (jo īpaši, to izbeidzot ar mierizlīgumu)?

Parādnieks bankrota procesā vai likvidācijas procesā var vienoties ar kreditoriem par brīvprātīgiem norēķiniem. Ja vienošanās atbilst tiesību aktiem, tiesa to apstiprina un pasludina procesu par izbeigtu. Šādos gadījumos parādnieks turpina darbību. Kreditoru prasījumus apmierina vienošanās paredzētajā kārtībā un apmērā, un parādniekam nav jāveic maksājumi par pārējo daļu.

15 Kādas ir kreditoru tiesības pēc maksātnespējas procedūras izbeigšanas?

Bankrota procesā, kas ir izbeigts ar tiesas apstiprinātu labprātīgu vienošanos, kreditoru prasījumus apmierina vienošanās ceļā noteiktajā kārtībā un grafikā. Ja parādnieks neievēro vienošanos, kreditori var iesniegt pieteikumu par izpildes procesa uzsākšanu vai sākt parādnieka likvidāciju.

16 Kurš sedz maksātnespējas procedūrā radušās izmaksas un izdevumus?

Kreditori maksā reģistrācijas maksu. Par maksātnespējas procesa (bankrota procesa vai likvidācijas procesa) pieteikuma iesniegšanu jāmaksā nodeva. Pārējos gadījumos visas izmaksas sedz parādnieks.

17 Kādi noteikumi reglamentē kreditoru kopumam kaitējošu juridisku aktu spēkā neesību, atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmību?

Likvidators vai kreditors šādus darījumus var apstrīdēt, iesniedzot lūgumrakstu, un var lūgt darījuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šādi atgūtie parādnieka aktīvi palielina maksātnespējīgā parādnieka mantas aktīvus.

Likvidators vai kreditori var celt prasības pret parādnieka bijušajiem valdes locekļiem par darbībām, kas kaitējušas kreditoru interesēm, atsaucoties uz to, ka valdes locekļi, rodoties maksātnespējas draudu situācijai, nav īstenojuši pārvaldības funkcijas saskaņā ar kreditoru interesēm, kas novedis pie komersanta aktīvu samazināšanās, vai apgrūtinājuši kreditoru prasību pilnīgu apmierināšanu, vai nolaidības dēļ nav nokārtojuši vides maksājumus. Ja to pierāda, parādnieka bijušajam direktoram jāatlīdzina kreditoriem tādējādi nodarītais kaitējums.

Lapa atjaunināta: 03/12/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Maksātnespēja - Malta

1 Pret kādiem subjektiem var vērst maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas process (uzņēmumi) un bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem var identificēt divu veidu personas, kurām var piemērot maksātnespējas procesu, proti, komerciālas līgumsabiedrības un tirgotājus. Šiem personu veidiem piemēro atšķirīgus režīmus. Komerciālas līgumsabiedrības var sīkāk iedalīt līgumsabiedrībās (en nom collectif), līgumsabiedrībās (en commandite) un sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.

Maksātnespējas procesu var uzsākt pret visām minētajām personām (fiziskām un juridiskām personām), taču tiks piemērotas atšķirīgas procedūras, noteikumi un tiesību akti. Faktiski bankrota procesu (Maltas likumu 13. nodaļa) var uzsākt pret līgumsabiedrībām (en nom collectif), līgumsabiedrībām (en commandite), kā arī pret tirgotājiem.  Līgumsabiedrības (en nom collectif), līgumsabiedrības (en commandite) jebkurā gadījumā bankrota procesa vajadzībām uzskata par tirgotājiem. Jēdziens “tirgotājs” 13. nodaļā definēts kā jebkura persona, kura pēc profesijas veic tirdzniecības darījumus savā vārdā, ietverot jebkuru komerciālu līgumsabiedrību.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Reorganizācijas procesu pret uzņēmumiem var uzsākt saskaņā ar 1995. gada Uzņēmumu likuma 386. nodaļas 327.–329.B pantu.

2 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var sākt maksātnespējas procedūru?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Uzņēmums pēc kopsapulces lēmuma, tā valde, jebkurš obligāciju turētājs, kreditors vai kreditori, vai jebkurš dalībnieks vai dalībnieki var iesniegt tiesā pieteikumu par uzņēmuma likvidāciju un tā darbības izbeigšanu, ja uzņēmums nespēj samaksāt savus parādus. Pārbaudes kritēriji, ko piemēro saskaņā ar 386. nodaļas 214. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, ir šādi:

Uzskata, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus:

a) ja parāds, kas jāmaksā uzņēmumam, nav ticis pilnībā vai daļēji nomaksāts pēc tam, kad pagājušas 24 nedēļas pēc tam, kad pret uzņēmumu uzsākta izpildraksta piespiedu izpilde, pamatojoties uz jebkuru no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 273. pantā noteiktajiem izpildrakstiem, vai

b) ja atbilstīgi tiesas prasībām tiek pierādīts, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus, ņemot vērā arī uzņēmuma iespējamās un paredzamās saistības.

Tiesa ļaus pusēm izteikt viedokli un visbeidzot nolems, vai pastāv maksātnespējas priekšnoteikumi; šādā gadījumā tiesa izdos rīkojumu par likvidāciju un par maksātnespējas datumu tiks uzskatīts datums, kad pieteikums iesniegts tiesai saskaņā ar 386. nodaļas 223. pantu.

Laikā no rīkojuma par darbības izbeigšanu maksātnespējas gadījumā līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā tiesa jebkurā brīdī var iecelt pagaidu administratoru un noteikt tam pienākumu pārvaldīt uzņēmuma mantu vai uzņēmējdarbību, kā tiesa var noteikt rīkojumā par administratora iecelšanu. Pagaidu administrators pilda amatu līdz rīkojuma par darbības izbeigšanu pieņemšanai vai pieteikuma par darbības izbeigšanu noraidīšanai, izņemot, ja pirms tam atsakās no amata vai tiesa, ja ir pietiekams pamatojums, viņu no tā atcēlusi.

Maksātnespēja — kreditoru veikta brīvprātīga darbības izbeigšana

Papildus minētajam uzņēmums darbību var izbeigt arī brīvprātīgi, un, ja direktori uzskata, ka ar uzņēmuma aktīviem nepietiek, lai segtu tā saistības, tiks sasaukta kreditoru sapulce, lai ieceltu maksātnespējas procesa administratoru (un/vai likvidācijas komiteju), kas bauda kreditoru uzticību un kam būs noteikts pienākums likvidēt uzņēmumu, neīstenojot tiesvedību. Noteikumi, kas jāievēro, ir paredzēti 386. nodaļas 277. un turpmākajos pantos.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Uzņēmums pēc ārkārtas lēmuma, valde pēc valdes lēmuma vai tie uzņēmuma kreditori, kuri prasījumu vērtības ziņā veido vairāk nekā pusi no uzņēmuma kreditoriem, var iesniegt tiesā prasību par reorganizācijas procesu (atveseļošanas procedūru 386. nodaļas 329.B panta izpratnē), ja uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus vai nenovēršami iespējami kļūst nespējīgs samaksāt tā parādus. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, uzskata, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus:

a) ja parāds, kas jāmaksā uzņēmumam, nav ticis pilnībā vai daļēji nomaksāts pēc tam, kad pagājušas 24 nedēļas pēc tam, kad pret uzņēmumu uzsākta izpildraksta piespiedu izpilde, pamatojoties uz jebkuru no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 273. pantā noteiktajiem izpildrakstiem, vai

b) ja atbilstīgi tiesas prasībām tiek pierādīts, ka uzņēmums nespēj samaksāt tā parādus, ņemot vērā arī uzņēmuma iespējamās un paredzamās saistības.

Tiesa nolems, vai pasludināt uzņēmuma reorganizāciju, izdodot rīkojumu par uzņēmuma atveseļošanu 20 darbdienu laikā no pieteikuma iesniegšanas tiesā, lai pārvaldītu uzņēmuma uzņēmējdarbību līdz tiesas noteiktam termiņam (pašlaik tas ir viens gads, ko var pagarināt vēl par vienu gadu, tomēr, ņemot vērā sagatavošanā esošos grozījumus, šo laikposmu samazina līdz četriem mēnešiem, ko var pagarināt vēl par četriem mēnešiem, kopā nepārsniedzot 12 mēnešus.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Bankrota procesa pieteikumu var iesniegt jebkurš kreditors neatkarīgi no tā, vai pastāv komerciāls vai cita veida parāds, pat ja parāda samaksas termiņš vēl nav nokavēts, izskatīšanai Civiltiesas pirmajā palātā saīsinātajā procesā pret parādnieku vai tā likumisko pārstāvi, pieprasot atzīt minēto parādnieku par maksātnespējīgu.

Kritērijs atzīšanai par maksātnespējīgu ir parādnieka parādu nomaksas pārtraukšana. Tiesa pieņems spriedumu, ar kuru pasludinās bankrotu, un iecels vienu vai vairākus aizgādņus, lai tie īstenotu Tirdzniecības kodeksa 13. nodaļā noteiktās funkcijas.

3 Kādi aktīvi ietilpst maksātnespējīgā parādnieka mantā? Kā rīkojas ar aktīviem, ko parādnieks iegūst vai kas pāriet parādnieka īpašumā pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas process (uzņēmumi) (tostarp kreditoru veikta brīvprātīga darbības izbeigšana)

Visi uzņēmuma aktīvi tiks likvidēti, lai segtu parādnieka saistības. Aktīvus, kas jau veidoja daļu no parādnieka mantas, nenošķir no aktīviem, kas pāriet parādniekam pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Bankrota procesā, kas attiecas uz tirgotājiem un līgumsabiedrībām (en nom collectif un en commandite), visa aktīvi — gan kustamie, gan nekustamie — var būt daļa no mantas, kas jālikvidē. Bankrota gadījumā, tiklīdz pieņemts lēmums, ar ko pasludina bankrotu, bankrotējušo personu ipso iure atbrīvo no tās mantas pārvaldīšanas neatkarīgi no tā, vai manta ir saistīta ar saimniecisko darbību vai kā citādi, izņemot attiecībā uz tiesībām katru dienu saņemt nepieciešamos uzturlīdzekļus.

Personas aktīvi atrodas aizgādņa turējumā, kuram ir tiesības ar tiesas atļauju pārdot un atsavināt mantu. Bankrotējušās personas mantu, kas ātri bojājas, pēc tiesas atļaujas saņemšanas pārdod licencēts izsolītājs.

Tiesas atļauja nepieciešama arī attiecībā uz precēm, kas nebojājas, un citu mantu.

Šādos gadījumos tiesnesis dod norādījumus, kurus tas uzskata par bankrotējušās personas un kreditoru interesēm atbilstošākajiem, pat ja rodas apstākļi, kas ļauj aizgādnim atsākt bankrotējušās personas lietu kārtošanu vai palielināt tās aktīvus, ja vien tas notiek par labu kreditoriem.

4 Kādas ir parādnieka pilnvaras un kādas - maksātnespējas administratora pilnvaras?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Tiklīdz tiesa izdevusi rīkojumu par uzņēmuma likvidāciju, pamatojoties uz tā maksātnespēju, tā ieceļ maksātnespējas procesa administratoru (maksātnespējas procesa administrators).

386. nodaļā ir noteikts, ka šādam maksātnespējas procesa administratoram jābūt fiziskai personai, kura ir advokāts vai sertificēts neatkarīgs grāmatvedis un/vai revidents, vai ir reģistrēta Uzņēmējsabiedrību reģistrā kā persona, kura ir atbilstoša un piemērota maksātnespējas procesa administratora funkciju pildīšanai.

Papildus ir noteikts ierobežojums, ka maksātnespējas procesa administrators nevar pildīt konkrēta uzņēmuma maksātnespējas procesa administratora pienākumus, ja jebkurā laikā četru gadu periodā pirms uzņēmuma likvidācijas ir pildījis direktora vai uzņēmuma sekretāra pienākumus, vai bijis iecelts jebkurā citā amatā šajā uzņēmumā vai saistībā ar to.

Tiesai ir plašas pilnvaras noteikt, kas maksā maksātnespējas procesa administratora atlīdzību. Vispārējā gadījumā maksātnespējas procesa administratoram atlīdzību maksā no uzņēmuma aktīviem. Tomēr, ja tie ir nepietiekami, tiesa var noteikt, ka maksājumu veic citas (saistītas) personas, pamatojoties uz tiesas norādījumiem.

Saskaņā ar 386. iedaļas 296. pantu uzņēmuma amatpersonu (direktoru un uzņēmuma sekretāra) pilnvaras beidzas, kad tiek iecelts maksātnespējas procesa administrators, līdz ar to nedz direktoriem (tostarp jebkurai pilnvarotai personai), nedz uzņēmuma sekretāram nav tiesību likvidējamā uzņēmuma vārdā un tā interesēs slēgt darījumus. Maksātnespējas procesa administrators pārņem savā aizgādībā vai kontrolē visu mantu un visas tiesības, attiecībā uz kurām pastāv pamats domāt, ka šim uzņēmumam uz tām ir tiesības.

Saskaņā ar 386. nodaļas 238. pantu maksātnespējas procesa administrators tiesas veiktā darbības izbeigšanas procesā ar tiesas vai likvidācijas komitejas atļauju ir tiesīgs:

a) celt vai aizstāvēt jebkuru prasību vai citu juridisku procesu uzņēmuma vārdā un pārstāvot to;

b) turpināt uzņēmuma darījumdarbību, ciktāl tas nepieciešams, lai labvēlīgi izbeigtu tā darbību;

c) norēķināties ar kreditoriem saskaņā ar to likumā noteikto prioritāti;

d) noslēgt jebkādu mierizlīgumu vai vienošanos ar kreditoriem vai personām, kuras apgalvo, ka ir kreditori, vai kurām ir vai, pēc to teiktā, varētu būt esošs vai gaidāms, konkrēts vai nosacījuma, noteikts vai uz varbūtēju kaitējumu pamatots prasījums pret uzņēmumu vai par kuru uzņēmums varētu būt atbildīgs, kā arī nodot jebkuru šādu jautājumu šķīrējtiesai;

e) pieprasīt samaksu no dalībniekiem vai iespējamajiem dalībniekiem un noslēgt jebkādu mierizlīgumu vai vienošanos attiecībā uz uzņēmuma parādiem, saistībām un prasījumiem, kas var būt esoši vai gaidāmi, konkrēti vai nosacījuma, noteikti vai uz varbūtēju kaitējumu pamatoti, pastāvoši vai šķietami starp uzņēmumu un dalībnieku vai iespējamo dalībnieku pastāvoši, kā arī uz visiem jautājumiem, kas jebkādi attiecas vai skar aktīvus vai uzņēmuma darbības izbeigšanu, ar noteikumiem, par kuriem vienojas, un pieņemt jebkādu nodrošinājumu par atbrīvošanu no šāda pieprasījuma, parāda, saistības vai prasījuma, un atbrīvot pilnībā no tiem;

f) pārstāvēt uzņēmumu visos jautājumos un veikt visas nepieciešamās darbības, lai izbeigtu uzņēmuma darbību un sadalītu tā aktīvus.

Tiesa var arī noteikt, ka, ja likvidācijas komitejas nav, maksātnespējas procesa administrators var īstenot jebkādas no a) vai b) punktā minētajām pilnvarām bez tiesas atļaujas saņemšanas.

Kopumā maksātnespējas procesa administratoram tiesas noteiktā darbības izbeigšanas procesā ir tiesības:

a) pārdot uzņēmuma kustamo un nekustamo mantu, tostarp tiesības, publiskā izsolē vai saskaņā ar privātu vienošanos, ar tiesībām nodot visu mantu vai jebkādu tā daļu;

b) veikt visas darbības un uzņēmuma vārdā un tā interesēs parakstīt visus aktus, kvītis un citus dokumentus;

c) iegūt jebkādus naudas līdzekļus, kas nepieciešami uzņēmuma aktīvu nodrošināšanai;

d) iecelt pilnvarnieku, kurš tā vārdā noteikta mērķa sasniegšanai rīkojas kā maksātnespējas procesa administrators.

Šajā pantā maksātnespējas procesa administratoram piešķirto pilnvaru īstenošanu tiesas noteiktā darbības izbeigšanas procesā kontrolē tiesa, un jebkurš kreditors vai dalībnieks var vērsties tiesā attiecībā uz jebkuru faktisko vai plānoto minēto tiesību īstenošanas gadījumu.

Starplaikā no rīkojuma par darbības izbeigšanas maksātnespējas gadījumā līdz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, ja tiesa ieceļ pagaidu administratoru, arī uzņēmuma amatpersonu pilnvaras izbeidzas, ciktāl tiesa nosaka administratoram pienākumu pārvaldīt uzņēmuma mantu vai uzņēmējdarbību, kā tiek var noteikt rīkojumā par administratora iecelšanu.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Saskaņā ar 386. nodaļas 329.B panta 6. punkta a) apakšpunktu laikposmā, kamēr ir spēkā rīkojums par atveseļošanu (reorganizāciju), uzņēmums turpina savu parasto darbību, ko pārvalda īpašais pārzinis.

Īpašajam pārzinim jābūt fiziskai personai, par kuru tiesa ir pārliecinājusies, ka tā ir pierādījusi savu kompetenci un pieredzi komercuzņēmumu vadīšanā, ir kvalificēta un piekrīt tās iecelšanai, kā arī sakarā ar tās iecelšanu nepastāv interešu konflikts.

Īpašā pārziņa atlīdzību sedz uzņēmums. Rīkojumā par iecelšanu tiesa nosaka laikposmu, kas nepārsniedz 10 darbdienas no rīkojuma par uzņēmuma atveseļošanu pieņemšanas, kura laikā uzņēmums tiesai nodod glabāšanā naudas summu vai citu derīgu garantiju, vai vienojas par citu piemērotu kārtību, kas, pēc tiesas ieskata, ir pietiekama, lai aptvertu ar īpašā pārziņa iecelšanu saistīto atlīdzību un maksājumus tam.

Ieceļot īpašo pārzini, jebkādas pilnvaras, kas uzņēmumam piešķirtas ar tiesību aktu vai ar tā dibināšanas lēmumu un statūtiem, tiek apturētas, izņemot, ja ir saņemta īpašā pārziņa atļauja īstenot šīs pilnvaras, un šī atļauja var tikt dota kā vispārēja atļauja vai atļauja attiecībā uz konkrētu gadījumu vai gadījumiem. Ja tādas nav, pilnvaras ir īpašajam pārzinim.

Kopumā īpašajam pārzinim būs tiesības:

a) pārņemt savā uzraudzībā vai kontrolē visu uzņēmuma mantu, turpmāk uzņemoties atbildību par uzņēmuma darbības, uzņēmējdarbības un mantas pārvaldību un uzraudzību;

b) pēc tiesas informēšanas atcelt no amata jebkuru uzņēmuma direktoru un iecelt jebkuru personu, lai tā pildītu vadītāja pienākumus;

c) nolīgt personas profesionālo vai administratīvo pakalpojumu sniegšanai un uzņēmuma vārdā uzņemties saistības samaksāt tām honorāru vai maksājumus; un

d) sasaukt jebkādu sabiedrības biedru vai kreditoru sanāksmi.

Īpašajam pārzinim ir arī tiesības, ja to iepriekš tieši atļāvusi tiesa:

i) saistīt uzņēmumu ar jebkurām saistībām, kuru ilgums pārsniedz sešus mēnešus;

ii) izbeigt darba attiecības ar uzņēmuma darbiniekiem, ja viņš to uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu, ka uzņēmums var pilnībā vai daļēji turpināt darbību kā dzīvotspējīgs;

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Kā izskaidrots iepriekš, attiecībā uz tirgotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību savā vārdā, un līgumsabiedrībām piemērojamais tiesību akts ir Tirdzniecības kodeksa nodaļa “Par bankrotu”.

Kas attiecas uz maksātnespējas procesa administratora pilnvarām bankrota procesā, šādu maksātnespējas procesa administratoru apzīmē kā “aizgādni”; “aizgādnis” ir persona vai personas, ko tiesa uzskata par spējīgu apzinīgi pildīt amata pienākumus, pat ja “aizgādnis” ir saistīts ar bankrotējušo personu vai ir bankrotējušās personas kreditors.

Aizgādnis, stājoties amatā, pārņem valdījumā visu bankrotējušās personas mantu un visas tiesības, kas pieder bankrotējušajai personai.  Turklāt bankrotējusī persona veic visus nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu bankrotējušās personas tiesības pret tās parādniekiem, un reģistrē publiskajā reģistrā ikvienu hipotēku, kas ietekmē bankrotējušās personas parādnieku mantu. Aizgādnis atbild par savu rīcību attiecībā uz bankrotējušo personu.

Aizgādnim ir arī pienākums iesniegt prasību tiesā par parādu samaksāšanu, kuri pienākas bankrotējušajai personai, bet aizgādņiem nav ļauts noslēgt mierizlīgumu vai nodot strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā, ja tam rakstiski nav piekrituši bankrotējušās personas kreditori, kuriem kopā ir lielākā daļa no kopējās prasījumu vērtības, kā arī atļāvis tiesnesis.

Viena mēneša laikā no sprieduma par bankrotu pieņemšanas aizgādnis sagatavo bankrotējušās personas mantas sarakstu.

Ikvienam kreditoram ir tiesības iepazīties ar šo sarakstu, un kreditoram un bankrotējušajai personai ir pienākums palīdzēt sarakstu sagatavot.

Saraksts ietver visas bankrotējušās personas mantas patiesu uzskaitījumu kopā ar tā aprakstu un novērtējumu.

Aizgādnis nedrīkst atsavināt mantu bez tiesas piekrišanas, un procedūra ir atklāta publiskai pārbaudei. Ienākumus no pārdošanas, ko aizgādnis veicis bankrotējušās personas vai līgumsabiedrības vārdā, uzskaita, un visas kvītis un rēķinus pienācīgi dokumentē.

Tiesai ir tiesības pieprasīt, lai aizgādnis, bankrotējusī persona un kreditori sniedz un ar zvērestu apliecina visu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu.

Kas attiecas uz parādnieka tiesībām (ar ko saprot bankrotējušo personu vai bankrotējušo līgumsabiedrību), parādniekam ir tiesības uzraudzīt, lai aizgādnis bankrota lietas kārtotu saskaņā ar tiesību aktiem un pareizi.

Parādniekam ir tiesības informēt tiesu, ja aizgādņa darbības nav veiktas saskaņā ar tiesas rīkojumā noteikto vai ja viņa lietas tiek kārtotas nepareizi.

Bankrotējušās personas grāmatvedība un dokumenti ir pieejami pārbaudei jebkurā brīdī, tādēļ tas arī nozīmē, ka parādniekam ir tiesības zināt, pārbaudīt un pārliecināties par tiesas ieceltā aizgādņa veiktajām darbībām.

Parādniekam ar likumu ir arī piešķirtas tiesības uz regulāriem izdzīvošanai nepieciešamajiem uzturlīdzekļiem, proti, tiesa piešķirs parādniekam līdzekļus no viņa mantas, ko izsniegs aizgādnis un kas būs līdzekļi viņa un viņa ģimenes uzturēšanai, ja nepastāv pieņēmums, ka bankrotējusī persona rīkojusies krāpnieciski.

5 Saskaņā ar kādiem nosacījumiem var izmantot ieskaitu?

Maksātnespējas un reorganizācijas process (uzņēmumi) / bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Saskaņā ar 459. nodaļu jebkurš noslēguma ieskaita noteikums vai jebkurš cits līguma noteikums, kas nosaka vai ir saistīts ar tādu naudas summu, kas pienākas no vienas puses otrai saistībā ar abpusēju aizdevumu, abpusēju parādu vai citu abpusēju darījumu ieskaitu vai savstarpēju pārrēķinu, ir piemērojams saskaņā ar tā noteikumiem gan pirms, gan pēc bankrota vai maksātnespējas attiecībā uz abpusējiem parādiem, abpusējiem aizdevumiem vai abpusējiem darījumiem, kas radušies vai notikuši pirms vienas puses bankrota vai maksātnespējas, attiecībā pret:

a) līguma pusēm,

b) jebkuru garantijas devēju vai personu, kura sniedz nodrošinājumu par labu jebkurai līguma pusei,

c) jebkuras līguma puses maksātnespējas procesa administratoru, tiesu izpildītāju, aizgādni, īpašo pārzini vai līdzīgu amatpersonu, un

d) līguma pušu kreditoriem.

Minēto nepiemēro attiecībā uz noslēguma ieskaita darījumiem, kas noslēgti laikā, kad otra puse zināja vai tai bija jāzina, ka izskatīšanā atrodas pieteikums par uzņēmuma likvidāciju un tā darbības izbeigšanu maksātnespējas dēļ, vai ka uzņēmums ir veicis formālas darbības, ko paredz piemērojamie tiesību akti, lai panāktu tā likvidāciju un darbības izbeigšanu maksātnespējas dēļ.

To nepiemēro arī, ja maksātnespējīgā persona ir fiziska persona (bet nav tirgotājs) vai komerciāla līgumsabiedrība, kas nav uzņēmums (līgumsabiedrība en nom collectif vai līgumsabiedrība en commandite), un otra puse zināja vai tai bija jāzina par notikumiem, kas ir tādi paši kā iepriekšējā rindkopā par maksātnespējīgu personu minētie.

Jebkuras citas līguma puses bankrota vai maksātnespējas pasludināšana neatceļ līgumā paredzētas tiesības vai pilnvaras īstenot noslēguma ieskaitu.

Ir arī noteikts, ka, neatkarīgi no citos valsts tiesību aktos noteiktā, nekādi netiek ierobežota vai kavēta jebkura līguma noteikuma piemērošana, kas nosaka ieskaitu vai savstarpēju pārrēķinu vai ir ar to saistīts un ko citā gadījumā būtu jāizpilda, un neviens tiesas rīkojums, orderis vai priekšraksts, vai līdzīgs tiesas vai citādi izdots rīkojums, kā arī jebkāds process šajā sakarā nerada nekādas sekas. Tomēr, neatkarīgi no šajā punktā minētā, nekādi netiek ierobežota tādu tiesību aktu piemērošana, kas konkrētajā situācijā padarītu savstarpēju pārrēķinu vai ieskaitu par neizpildāmu sakarā ar krāpšanu vai līdzīgu pamatu, vai ļautu izpildīt savstarpēju pārrēķinu vai ieskaitu, ja jebkurš attiecīgo pušu starpā noslēgta līguma noteikums padarītu savstarpēju pārrēķinu vai ieskaitu spēkā neesošu sakarā ar krāpšanu vai līdzīgu pamatu.

Tiesību akti nosaka, ka līguma puses likumīgi var:

  • vienoties par jebkādu sistēmu vai mehānismu, kas ļautu pusēm pārveidot nemantisku saistību par mantisku saistību, kuras vērtība ir ekvivalenta, un novērtēt minēto saistību ieskaita vai savstarpēja pārrēķina vajadzībām;
  • vienoties par valūtas kursu vai paņēmienu, kuru izmanto, lai noteiktu valūtas kursu, ko piemēro, veicot ieskaitu vai savstarpēju pārrēķinu, ja ieskaita vai savstarpējā pārrēķina summas ir izteiktas dažādās valūtās, un noteikt valūtu, kurā jāveic neto summas samaksa;
  • vienoties, ka visus darījumus vai citas darbības, ko veic saskaņā ar jebkuru līgumu, gan identificēta atsevišķi, gan kā darījumu vai darbību veids vai klase, uzskata par vienu darījumu vai darbību līgumā paredzēto ieskaita vai savstarpējā pārrēķina noteikumu vajadzībām, un ka jebkurš maksātnespējas procesa administrators, tiesu izpildītājs, aizgādnis, pārzinis vai īpašais pārzinis, vai cita amatpersona, kura rīkojas pušu vārdā, kā arī jebkura tiesa visus minētos darījumus vai darbības uzskata par vienu darījumu vai darbību.

6 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē spēkā esošus līgumus, kuros parādnieks ir līgumslēdzēja puse?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

386. nodaļas 303. pantā ir iekļauts noteikums, ka priekšrocības, hipotēkas vai citus apgrūtinājumus, nodošanu vai citu mantas vai tiesību atsavināšanu, jebkuru maksājumu, izpildi vai citu darbību saistībā ar mantu vai tiesībām, ko veicis uzņēmums vai kas veikta pret to, un jebkuru saistību, kas uzņēmumam radusies sešu mēnešu laikā pirms uzņēmuma likvidācijas, uzskata par krāpniecisku priekšrocību pret tā kreditoriem neatkarīgi no tā, vai šis darījums ir bezatlīdzības vai par atlīdzību, ja darījums ir ar nepamatoti zemu vērtību vai ja tiek radīta priekšrocība. Šādos gadījumos darījums (krāpnieciska priekšrocība) nav spēkā.

Nepamatoti zemu vērtību definē šādi:

a) uzņēmums noslēdz darījumu par nepamatoti zemu vērtību, ja:

i) uzņēmums izsniedz dāvanu vai citādi noslēdz darījumu ar noteikumiem, kas paredz, ka uzņēmums nesaņem nekādu atlīdzību, vai

ii) uzņēmums noslēdz darījumu par atlīdzību, kura vērtība naudā vai naudas izteiksmē ir būtiski mazāka par uzņēmuma sniegto atlīdzību naudā vai naudas izteiksmē;

Priekšrocību definē šādi:

b) uzņēmums sniedz priekšrocību personai, ja:

i) šī persona ir viens no uzņēmuma kreditoriem, galvojuma vai garantijas devējs par uzņēmuma parādiem vai citām saistībām; un

ii) uzņēmums dara vai pieļauj jebko, kas jebkurā no minētajiem gadījumiem nostāda minēto personu stāvoklī, kurš, ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs un izbeidz darbību, ir labāks nekā stāvoklis, kurā persona atrastos, ja attiecīgā darbība vai bezdarbība nebūtu notikusi.

Minētajiem gadījumiem piemēro izņēmumu, ja persona, kuras labā darījums tiek veikts, pierāda, ka tā nezināja un tai nebija pamata domāt, ka uzņēmums varētu tikt likvidēts sakarā ar tā maksātnespēju.

Izņemot minēto, nav citu noteikumu, kam būtu tieša ietekme uz līgumiem.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Nav ad hoc normatīvo aktu, kas regulētu reorganizācijas procesa sekas attiecībā uz līgumiem.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Saskaņā ar Tirdzniecības kodeksu, konkrētāk — 485. pantu, ikviens darījums, ar ko nodod mantu, vai jebkura uzņemtā saistība, vai jebkura atteikšanās no tiesību pārņemšanas, ko bankrotējusī persona veikusi bez atlīdzības vai par atlīdzību ar mērķi apkrāpt tās kreditorus, var tikt atzīts par spēkā neesošu.

Atšķirībā no Uzņēmumu likuma, Tirdzniecības kodekss nenosaka termiņu, kāds paredzēts, piemēram, Maltas likumu 386. nodaļas 303. pantā.

Minētajos gadījumos, ja pierāda, ka bankrotējusī persona zināja, ka pastāv apstākļi, pamatojoties uz kuriem, pasludināts bankrots, šādas darbības var atzīt pat spēkā neesošām.

7 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē procedūras, ko sākuši individuāli kreditori (izņemot tiesvedībā esošas lietas)?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Tiklīdz ir sākts maksātnespējas process (uzņēmums tiek likvidēts ar tiesas rīkojumu, pamatojoties uz maksātnespēju), pret uzņēmumu vai tā mantu nevar tikt uzsākta neviena tiesvedība vai process (aizliegums uzsākt tiesvedību), izņemot ar tiesas atļauju un ņemot vērā tiesas paredzētos noteikumus. Tiesību aktos nav noteikts, kādos gadījumos tiesa ļautu sākt vai turpināt kreditora uzsāktu tiesvedību, taču vispārējais princips ir tāds, ka maksātnespējas procesa laikā uzņēmuma aktīvus pārvalda organizēti un par labu visiem kreditoriem, un atsevišķiem kreditoriem nebūtu jāļauj iegūt priekšrocības, ceļot prasību pret uzņēmumu.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Valsts tiesību akti paredz, ka reorganizācijas (uzņēmuma atveseļošanas) procesa laikā tiesvedība tiek apturēta. Būtībā 386. nodaļas 329.B panta 4. punktā noteikts, ka, tiklīdz iesniegts pieteikums par reorganizāciju (uzņēmuma atveseļošanu), ja tas netiek noraidīts, vai laikposmā, kamēr ir spēkā uzņēmuma atveseļošanas procedūra:

a) jebkuru esošu vai jaunu pieteikumu par darbības izbeigšanu aptur;

b) nevar tikt pieņemts vai stāties spēkā lēmums par uzņēmuma likvidāciju un tai sekojošu darbības izbeigšanu;

c) mantisku prasījumu pret uzņēmumu un jebkādu procentu, kas citādi uzkrātos, izpilde tiek apturēta;

d) nomas darbības termiņā iznomātājs vai cita persona, kurai tiek maksāta nomas maksa, nevar īstenot tiesības izbeigt nomas līgumu attiecībā uz uzņēmumam iznomātajām telpām par to, ka uzņēmums neievēro kādu no noteikumiem par minēto telpu nomas attiecībām, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;

e) nevar veikt nekādus citus pasākumus, lai piespiedu kārtā pret uzņēmuma mantu izpildītu nodrošinājumu vai pārņemtu uzņēmuma valdījumā esošās preces saskaņā ar nomaksas pirkuma līgumu, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;

f) pret uzņēmumu vai jebkādu uzņēmuma mantu nevar izdot nevienu no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 16. nodaļā minētajiem piesardzības vai izpildu aktiem vai orderiem, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata

par atbilstošiem; un

g) pret uzņēmumu vai tā mantu neuzsāk un neturpina tiesas procesus, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Pret tirgotāju vai līgumsabiedrību uzsāktā bankrota procesā, tiklīdz tiesa iecēlusi aizgādni, visas personiskās un mantiskās prasības pret bankrotējušo personu var tikt celtas tikai pret aizgādni(-ņiem), nevis pret bankrotējušo personu vai līgumsabiedrību, ko nosaka 13. nodaļas 500. pants.

Kreditoram ir tiesības zināt, pārbaudīt un pārliecināties, kā aizgādnis pārvalda bankrotējušās personas lietas, un vērsties ar lūgumu tiesā, ja aizgādnis(-ņi) aizskar tā tiesības.

Atveseļošanas procesā tiesai ir pilnvaras izdot pagaidu rīkojumu, lai atliktu bankrotējušās personas / līgumsabiedrības uzņēmējdarbības atveseļošanu.

Tomēr, atšķirībā no uzņēmumu atveseļošanas, kreditori joprojām var celt prasības pret aizgādni, kurš pārstāv bankrotējušo tirgotāju vai līgumsabiedrību.

8 Kā maksātnespējas procedūra ietekmē tādu procedūru turpināšanu, kas ir tiesvedībā maksātnespējas procedūras sākšanas brīdī?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Tiklīdz ir uzsākts maksātnespējas process (uzņēmums tiek likvidēts ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz maksātnespēju), pret uzņēmumu vai tā mantu nevar tikt turpināta (tiek apturēta) neviena tiesvedība vai process, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem. Tiesību aktos nav noteikts, kādos gadījumos tiesa ļautu sākt vai turpināt kreditora uzsāktu tiesvedību, taču vispārējais princips ir tāds, ka maksātnespējas procesa laikā uzņēmuma aktīvus pārvalda organizēti un par labu visiem kreditoriem, un atsevišķiem kreditoriem nebūtu jāļauj iegūt priekšrocības, ceļot prasību pret uzņēmumu.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Valsts tiesību akti paredz, ka reorganizācijas (uzņēmuma atveseļošanas) procesa laikā tiesvedība tiek apturēta. Būtībā 386. nodaļas 329.B panta 4. punktā noteikts, ka, tiklīdz iesniegts pieteikums par reorganizāciju (uzņēmuma atveseļošanu), ja tas netiek noraidīts, vai laikposmā, kamēr ir spēkā uzņēmuma atveseļošanas procedūra:

a) jebkuru esošu vai jaunu pieteikumu par darbības izbeigšanu aptur;

b) nevar tikt pieņemts vai stāties spēkā lēmums par uzņēmuma likvidāciju un tai sekojošu darbības izbeigšanu;

c) mantisku prasījumu pret uzņēmumu un jebkādu procentu, kas citādi uzkrātos, izpilde tiek apturēta;

d) nomas darbības termiņā iznomātājs vai cita persona, kurai tiek maksāta nomas maksa, nevar īstenot tiesības izbeigt nomas līgumu attiecībā uz uzņēmumam iznomātajām telpām par to, ka uzņēmums neievēro kādu no noteikumiem par minēto telpu nomas attiecībām, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;

e) nevar veikt nekādus citus pasākumus, lai piespiedu kārtā pret uzņēmuma mantu izpildītu nodrošinājumu vai pārņemtu uzņēmuma valdījumā esošās preces saskaņā ar nomaksas pirkuma līgumu, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem;

f) pret uzņēmumu vai jebkādu uzņēmuma mantu nevar izdot nevienu no Tiesu sistēmas organizācijas un civilprocesa kodeksa 16. nodaļā minētajiem piesardzības vai izpildu aktiem vai orderiem, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata

par atbilstošiem; un

g) pret uzņēmumu vai tā mantu neuzsāk un neturpina tiesas procesus, izņemot ar tiesas atļauju un ievērojot noteikumus, kādus tiesa uzskata par atbilstošiem.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Valsts tiesību akti neparedz tiesvedības apturēšanu saskaņā ar Tirdzniecības kodeksu.  Tomēr pēc aizgādņa lūguma šādu pieteikumu, kas ticis iesniegts tiesā, var uzklausīt tas pats tiesnesis, kura pārziņā atrodas bankrota lieta, lai minētais tiesnesis varētu regulēt un vadīt bankrota procesa, aizsargājot bankrotējušās personas tiesības un pienākumus un pārliecinoties, ka tiesības saskaņā ar kreditora iesniegto pieteikumu tiek uzklausītas un attiecībā uz tām tiek pieņemts lēmums.

9 Kādas galvenās iezīmes raksturo kreditoru dalību maksātnespējas procedūrā?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Kreditori var iejaukties maksātnespējas procesā, pierādot, ka tiem pastāv tiesiskas intereses, un tādējādi tie var sniegt viedokli tiesvedības procesa laikā.

Kreditorus par notiekošo procesu informē maksātnespējas procesa administrators, kurš arī organizē sanāksmes, un kreditoriem ir ļauts izteikt viedokli.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

329.B nodaļas 329.B pants konkrēti paredz, ka gan tiesa, gan īpašais pārzinis cita starpā rīkojas, ievērojot kreditoru labākās intereses.

Arī īpašajam pārzinim ir pienākums sasaukt kreditoru sapulces, no kurām pirmā notiek ne vēlāk kā mēnesi pēc tā iecelšanas.

Sanāksmes(-mju) laikā īpašajam pārzinim jāieceļ kopīga kreditoru un dalībnieku komiteja, lai tā sniegtu padomus un palīdzību, kas īpašajam pārzinim nepieciešama uzņēmuma lietu, uzņēmējdarbības un mantisko jautājumu kārtošanā un tā atveseļošanā līdz dzīvotspējīgai darbības turpināšanai.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Kreditori var iejaukties bankrota procesā un piedalīties tajā, pierādot, ka tiem pastāv tiesiskas intereses, un tie var sniegt viedokli tiesvedības procesa laikā.

Kreditorus par notiekošo procesu informē aizgādnis, kurš arī organizē sanāksmes, un kreditoriem ir ļauts izteikt viedokli.

Kreditoriem ir tiesības arī balsot, un galīgo vienošanos attiecībā uz ierosināto kārtību pieņem ar kreditoru, kuri ir pierādījuši savus prasījumus attiecībā uz trim ceturtdaļām prasījumu vērtības, piekrišanu.

10 Kādā veidā maksātnespējas administrators drīkst izmantot vai atsavināt parādnieka mantā ietilpstošus aktīvus?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Maksātnespējas procesa administrators varēs pārdot mantu, panākot, ka par uzņēmuma aktīviem tiek izteikts visizdevīgākais piedāvājums.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Īpašais pārzinis nevarēs atsavināt uzņēmuma mantu bez īpašas tiesas atļaujas, vai, kā minēts atveseļošanas plānā, kas vēlāk tiek apstiprināts ar vai bez tiesas izdarītiem grozījumiem. Jebkurā gadījumā tiesa norādīs vai apstiprinās uzņēmuma aktīvu atsavināšanas metodi.

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Bankrota procesā aizgādnis atsavina mantu, panākot, ka par uzņēmuma aktīviem tiek izteikts visizdevīgākais piedāvājums, un tam tiek saņemta tiesas atļauja.

Līgumsabiedrības vai bankrotējušās personas atveseļošanā (13. nodaļas 498. pants) aizgādnis ievēro atveseļošanas plānu, taču tiesnesim ir plaša rīcības brīvība dot norādījumus, kurus tas uzskata par bankrotējušās personas un tās kreditoru interesēm visizdevīgākajiem.

Tomēr kreditoram ir tiesības iebilst pret šādu tiesneša pilnvaru īstenošanu, ja kreditors, apliecinot pamatota iemesla pastāvēšanu, pierāda, ka tā nav kreditoru interesēs.

11 Kādi prasījumi jāizvirza pret maksātnespējīgā parādnieka mantu un kādas darbības tiek veiktas ar prasījumiem, kuri rodas pēc maksātnespējas procedūras sākšanas?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Prasījumus, kas radušies pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, nenodala no tiem, kas pastāvēja pirms tā. Tomēr tiesa maksātnespējas procesā, ja saistību segšanai aktīvu nepietiek, var izdot rīkojumu par to, ka no aktīviem apmaksā izmaksas, maksas un izdevumus, kas radušies likvidācijas un darbības izbeigšanas gaitā, saskaņā ar tādu prioritātes kārtību, ko tiesa uzskata par nepieciešamu, pie kam tiesa ņem vērā šādu vispārējo prioritātes kārtību:

a) izdevumi, kas jāmaksā vai kas ir radušies tiesu izpildītājam vai maksātnespējas procesa administratoram, uzglabājot, realizējot vai iegūstot jebkādus uzņēmuma aktīvus;

b) citi izdevumi vai izmaksas, kas radušās vai ko veicis tiesu izpildītājs vai ar tiesu izpildītāja pilnvarām, tostarp — ja tās radušās vai veiktas, veicot uzņēmuma uzņēmējdarbību;

c) pagaidu administratora atlīdzība (ja ir);

d) pieteikuma iesniedzēja un jebkuras pieteikumā minētās personas, kurai radušās izmaksas tiesa noteikusi segt, izmaksas;

e) īpašā pārvaldnieka atlīdzība (ja ir);

f) naudas summa, kas pienākas personai, kura nolīgta vai pilnvarota palīdzēt sagatavot ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai konta izrakstu;

g) jebkura ar tiesas rīkojumu noteikta līdzekļu kvota, lai segtu izmaksas par pieteikumu atbrīvošanai no pienākuma iesniegt ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai par šāda ziņojuma sagatavošanas termiņa pagarināšanu;

h) nepieciešamās izmaksas, ko veic maksātnespējas procesa administrators pārvaldības laikā, tostarp jebkādi izdevumi, kas radušies likvidācijas komitejas locekļiem vai to pārstāvjiem un kurus atļāvis maksātnespējas procesa administrators;

i) jebkuras personas, kuru maksātnespējas procesa administrators nolīdzis, lai tā uzņēmumam veiktu jebkurus pakalpojumus, kā paredz vai atļauj 386. nodaļas noteikumi, atlīdzība;

j) tiesu izpildītāja un maksātnespējas procesa administratora atlīdzība.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Neattiecas

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Prasījumus, kas radušies pēc bankrota procesa uzsākšanas, nenodala no tiem, kas pastāvēja pirms tās. Bankrota procesā, ja saistību segšanai aktīvu nepietiek, tiesa var izdot rīkojumu par to, ka no aktīviem apmaksā izmaksas, maksas un izdevumus, kas radušies likvidācijas un darbības izbeigšanas gaitā, saskaņā ar tādu prioritātes kārtību, ko tiesa uzskata par nepieciešamu, pie kam tiesa ņem vērā šādu vispārējo prioritātes kārtību:

a) izdevumi, kas jāmaksā vai kas ir radušies aizgādnim, uzglabājot, realizējot vai iegūstot jebkādus uzņēmuma aktīvus;

b) citi izdevumi vai izmaksas, kas radušās vai ko veicis aizgādnis vai ar aizgādņa pilnvarām, tostarp — ja tās radušās vai veiktas, veicot uzņēmuma uzņēmējdarbību;

c) aizgādņa atlīdzība (ja ir);

d) pieteikuma iesniedzēja un jebkuras pieteikumā minētās personas, kurai radušās izmaksas tiesa noteikusi segt, izmaksas;

e) īpašā pārvaldnieka un reģistratora atlīdzība (ja ir);

f) naudas summa, kas pienākas personai, kura nolīgta vai pilnvarota palīdzēt sagatavot ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai konta izrakstu;

g) jebkura ar tiesas rīkojumu noteikta līdzekļu kvota, lai segtu izmaksas par pieteikumu atbrīvošanai no pienākuma iesniegt ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai par šāda ziņojuma sagatavošanas termiņa pagarināšanu;

h) nepieciešamās izmaksas, ko veic aizgādnis pārvaldības laikā, tostarp jebkādus izdevumus, kas radušies komitejas locekļiem, ja tādi ir, vai to pārstāvjiem, un kurus atļāvis aizgādnis;

Pēc šo maksājumu veikšanas tiek maksāts nodrošinātajiem kreditoriem pēc to prasījumu reģistrēšanas datuma, un pēc nodrošinātajiem kreditoriem tiek maksāts pārējiem kreditoriem secīgi pēc prasījumu reģistrēšanas. Ja pēdējo (nenodrošināto kreditoru) prasījumu apmierināšanai nepietiek līdzekļu, tie savstarpēji ir līdzvērtīgi (pari passu).

12 Kādi noteikumi reglamentē prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Prasījumus pieņem pēc maksātnespējas procesa administratora ieskata. Nav īpašu noteikumu par prasījumu iesniegšanas veidu. Ir lietderīgi norādīt, ka, ja par maksātnespējas procesa administratoru ieceļ tiesu izpildītāju, tiek izmantota šāda prasījumu veidlapa:

OFFICIAL RECEIVER

c/o MFSA

Notabile Road

Attard, BKR3000

Ziņas par uzņēmumu, kura darbība izbeigta

1.

Nosaukums un reģistrācijas numurs

2.

Faktiskais likvidācijas datums

Ziņas par kreditoru

3.

Vārds un uzvārds / reģistrācijas numurs

4.

Adrese

5.

E-pasta adrese

6.

Tālruņa/mobilā tālruņa numurs

/

Ziņas par parādu

7.

Kopējā prasījuma summa, tostarp nekapitalizētie procenti, kas jāmaksā likvidācijas datumā

8.

Kopējā nekapitalizēto procentu summa likvidācijas datumā

9.

Parāda rašanās apraksts, tostarp attiecīgie datumi

(pievienot papildu lapas, ja nepieciešams)

10.

Ziņas par dokumentiem un/vai citiem pierādījumiem, kas apliecina prasījumu (pievienot apliecinātu pareizu kopiju un secīgi numurēt katru dokumentu)

(pievienot papildu lapas, ja nepieciešams)

Ziņas par nodrošinājumu (ja tāds ir)

11.

Sniegtā/saņemtā nodrošinājuma veida apraksts

(pievienot papildu lapas, ja nepieciešams)

12.

Datums(-i), kad sniegts/saņemts nodrošinājums

13.

Nodrošinātā parāda summa

Kreditora apliecinājums

14.

Es, apakšā parakstījies, ar šo apliecinu, ka šajā veidlapā norādītā informācija, ciktāl man zināms, ir patiesa, pareiza un pilnīga:

Kreditora paraksts

Vārds un uzvārds drukātajiem burtiem

Personas apliecības numurs

15.

Ja paraksts tiek izdarīts, pārstāvot juridisku personu, aizpildīt tālāk:

Pārstāvot ____________________________________________________

Reģ. Nr. _________________________ kuru pārstāvu kā _____________________________.

386. nodaļas 255. pantā attiecībā uz termiņu šo prasījumu iesniegšanai tiesai ir piešķirtas tiesības noteikt termiņu vai termiņus, kuros kreditoriem jāpierāda savi parādi vai prasījumi, pretējā gadījumā tos izslēdz no piedalīšanās sadalē, kas tiek veikta pirms parādu pierādīšanas.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Nav ad hoc normatīvo aktu, kas regulētu reorganizācijas procesa sekas attiecībā uz prasījumu iesniegšanu, pārbaudi un pieņemšanu.

13 Kādi noteikumi regulē ieņēmumu sadali ? Kā nosaka prasījumu un kreditoru tiesību hierarhiju?

Maksātnespējas process (uzņēmumi)

Jānorāda, ka Maltas tiesību aktos maksātnespējas gadījumiem nav noteikta konkrēta kreditoru prioritātes kārtība, jo kārtību nenosaka konkrēts tiesību akts, bet tā meklējama dažādos tiesību aktos. Tiesību akti, kas attiecas uz prasījumu prioritāti, ir šādi:

386. nodaļas 302. pantā paredzēts, ka, izbeidzot tāda uzņēmuma darbību, kura aktīvi ir nepietiekami saistību izpildei, nodrošināto un nenodrošināto kreditoru tiesības, kā arī to parādu prioritāti un segšanas kārtību nosaka tajā brīdī spēkā esošie tiesību akti.

13. nodaļas 535. pantā arī noteikts, ka kreditoru, kuriem ir ķīla, priekšrocība vai hipotēka, prioritāti nosaka saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošiem tiesību aktiem.

Gan 13. nodaļas 535. pants, gan 386. nodaļas 302. pants paredz, ka parādu prioritāti nosaka tajā brīdī spēkā esošie tiesību akti.

Saskaņā ar Maltas tiesību aktiem līdzvērtības (pari passu) princips ir netieši paredzēts Civilkodeksa (16. nodaļa) 1996. pantā, kurā minēts, ka tiesiski prioritātes pamati ir priekšrocības, hipotēkas un mantas nodalīšanas priekšrocība. Tajā arī paredzēts, ka kreditoram ir atļauts pakārtot, atlikt, atteikties vai citādi grozīt savas esošās vai nākotnes tiesības uz maksājumu, piespiedu izpildi, prioritāti, kā arī citām līdzīgām esošām vai nākotnes tiesībām par labu citai personai. Minētā pakārtošana, atlikšana, atteikšanās, grozīšana vai līdzīga darbība var notikt saskaņā ar līgumu vai vienpusēju paziņojumu jebkurai personai, tostarp citam kreditoram, neatkarīgi no tā, vai tā laikā, kad noslēgta šāda vienošanās vai izdarīts šāds paziņojums, ir noteikta vai vēl tiks noteikta.

Tādējādi prioritāšu atšķirības nosaka vienojoties. Līdz ar to, ja nepastāv priekšrocības, hipotēkas vai mantas nodalīšanas priekšrocība, parādnieki ir līdzvērtīgi.

Attiecībā uz minēto ir jānorāda uz dažādiem speciālajiem tiesību aktiem, kas paredz priekšrocības noteiktiem prasījumiem, piemēram, Pievienotās vērtības nodokļa likumu (406. nodaļa), Darba un darba attiecību likumu (452. nodaļa) un Sociālā nodrošinājuma likumu (318. nodaļa).

PVN likuma 62. pantā noteikts:

“Komisāram ir īpaša priekšrocība uz aktīviem, kas veido daļu no personas saimnieciskās darbības, saistībā ar nodokli, kas jāmaksā minētajai personai saskaņā ar šo likumu, un minēto nodokli, neatkarīgi no citos tiesību aktos paredzētā, maksā prioritāri attiecībā pret parādu, kam ir cita veida priekšrocība, izņemot parādus ar vispārējo priekšrocību un Civilkodeksa 2009. panta a) vai b) punktā minētos parādus.”.

Darba un darba attiecību likuma 20. pantā noteikts, ka:

“Neatkarīgi no citos tiesību aktos noteiktā, ikviens darbinieka prasījums par pašreizējās darba samaksas, kuru darba devējam ir jāmaksā darbiniekam, izmaksu par ne vairāk kā trīs mēnešiem, darbiniekam pienākošos atvaļinājuma kompensāciju, kā arī kompensāciju darbiniekam par darba attiecību izbeigšanu vai paziņošanu par to, ir prioritārs prasījums pret darba devēja mantu, un tā nomaksāšanai ir priekšrocība pret pārējiem prasījumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir privileģēti vai hipotekāri:

tomēr jebkurā gadījumā maksimālā privileģētā prasījuma summa nepārsniedz prasījuma brīdī noteiktās ar likumu noteiktās minimālā darba algas ekvivalentu par sešiem mēnešiem.”.

Sociālā nodrošinājuma likuma 116. panta 3. punktā noteikts:

“Neatkarīgi no citos tiesību aktos noteiktā, direktora prasījums par jebkādu summu, kas tam pienākas, pamatojoties uz jebkādu pirmās vai otrās šķiras ieguldījumu, saskaņā ar šo pantu ir privileģēts prasījums (pirmās šķiras ieguldījuma gadījumā), kura prioritāte ir tāda pati kā darbinieku algu prasījumam pret darba devēja mantu, bet otrās šķiras ieguldījuma gadījumā — pret pašnodarbinātās personas vai individuālā darba veicēja mantu, un to izmaksā prioritāri pret visiem pārējiem prasījumiem (izņemot darba samaksu) neatkarīgi no tā, vai tie ir privileģēti vai hipotekāri.”.

Turklāt Civilkodeksa 2088.–2095. pants konkrēti nosaka, kāda ir priekšrocību prioritātes kārtība. Cita starpā ir noteikts, ka parādus maksā atbilstoši reģistrēšanas secībai. Vienā dienā reģistrētām hipotēkām līdz ar to būtu vienlīdzīga prioritāte.

Tomēr maksātnespējas procesā, ja saistību segšanai aktīvu nepietiek, tiesa var (un visbiežāk tā arī notiek) izdot rīkojumu par to, ka no aktīviem apmaksā izmaksas, maksas un izdevumus, kas radušies likvidācijas un darbības izbeigšanas gaitā, saskaņā ar tādu prioritātes kārtību, ko tiesa uzskata par nepieciešamu, pie kam tiesa ņem vērā šādu vispārējo prioritātes kārtību:

a) izdevumi, kas jāmaksā vai kas ir radušies tiesu izpildītājam vai maksātnespējas procesa administratoram, uzglabājot, realizējot vai iegūstot jebkādus uzņēmuma aktīvus;

b) citi izdevumi vai izmaksas, kas radušās vai ko veicis tiesu izpildītājs vai ar tiesu izpildītāja pilnvarām, tostarp — ja tās radušās vai veiktas, veicot uzņēmuma uzņēmējdarbību;

c) pagaidu administratora atlīdzība (ja ir);

d) pieteikuma iesniedzēja un jebkuras pieteikumā minētās personas, kurai radušās izmaksas tiesa noteikusi segt, izmaksas;

e) īpašā pārvaldnieka atlīdzība (ja ir);

f) naudas summa, kas pienākas personai, kura nolīgta vai pilnvarota palīdzēt sagatavot ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai konta izrakstu;

g) jebkura ar tiesas rīkojumu noteikta līdzekļu kvota, lai segtu izmaksas par pieteikumu atbrīvošanai no pienākuma iesniegt ziņojumu par uzņēmējdarbības stāvokli vai par šāda ziņojuma sagatavošanas termiņa pagarināšanu;

h) nepieciešamās izmaksas, ko veic maksātnespējas procesa administrators pārvaldības laikā, tostarp jebkādi izdevumi, kas radušies likvidācijas komitejas locekļiem vai to pārstāvjiem un kurus atļāvis maksātnespējas procesa administrators;

i) jebkuras personas, kuru maksātnespējas procesa administrators nolīdzis, lai tā uzņēmumam veiktu jebkurus pakalpojumus, kā paredz vai atļauj 386. nodaļas noteikumi, atlīdzība;

j) tiesu izpildītāja un maksātnespējas procesa administratora atlīdzība.

Maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas procesa administrators sagatavos ziņojumu, kurā norādīta kreditoru prioritāte un sadales shēma, ar ko tiks iepazīstināta tiesa. Kreditori drīkst sniegt viedokli, ja tie nepiekrīt ziņojuma saturam, un tiesa var noteikt, ka tajā jāveic labojumi. Visbeidzot tiesa apstiprinās minēto kārtību un shēmu un uzdos maksātnespējas procesa administratoram veikt izmaksas kreditoriem.

Reorganizācijas process (uzņēmuma atveseļošana)

Neattiecas

Bankrota process (līgumsabiedrības un tirgotāji)

Pirmkārt un galvenokārt, ieņēmumu sadalei pamatā piemēro Tirdzniecības kodeksa 531. pantu un Civilkodeksa tiesību normas, kurās noteikta kreditoru, kuriem ir tiesību aktos paredzēta priekšrocība, un kreditoru, kuriem ir nodrošināta hipotēka, savstarpējā prioritāte. Tie ir nodrošinātie kreditori, kuru statuss izriet vai nu no tiesību aktiem, vai publiskiem notariāliem aktiem atbilstoši datumam, kad veikta reģistrācija, ko nosaka arī Tirdzniecības kodeksa 535. pants.

Pēc tam vienkāršos kreditorus (kuri nav reģistrētie kreditori) sarindo pari passu saskaņā ar to prasījumiem.

Kad persona ir pasludināta par bankrotējušu, 10 dienu laikā pēc pasludināšanas notiek sanāksme, kurā, piedaloties tiesnesim, reģistratoram, aizgādnim, bankrotējušajai personai un kreditoriem, tiek pārbaudīti prasījumi un izveidots mantas saraksts.

Šajā sanāksmē uzklausa bankrotējušo personu, kura izsaka priekšlikumu par sastāva noteikumiem. Sēdes laikā tiek apspriests, vai izskatāmajā lietā ir piemērojams tāds mierizlīgums, saskaņā ar kuru kreditoru sastāvu (kuri nav reģistrētie kreditori, pamatojoties uz priekšrocību, hipotēku vai ķīlu) ieceļ par visu kreditoru pārstāvjiem, un atsevišķie kreditori to ir tiesīgi apstrīdēt astoņu dienu laikā.

Tiek rīkota otrā sanāksme, kuru atkal vada tiesnesis un kurā, lai tiktu apstiprināts kreditoru sastāvs, tajā jāietilpst kreditoriem, kuru prasījumu summa veido trīs ceturtdaļas no summas, kuru atzinusi bankrotējusī persona;

Pēc šīs procedūras, kad ir noteikts kreditoru saraksts, tiek rīkota vēl viena sanāksme, kuru vada tiesnesis un par kuru saskaņā ar tiesību aktiem pienācīgi tiek publiski paziņots.

Šajā sanāksmē katrs kreditors izklāsta savus argumentus, un, ja aizgādnim ir iebildumi pret kādu no kreditoriem, kreditoram savi argumenti ir jāpierāda aizgādnim un kreditoru sastāvam.

14 Kādi ir maksātnespējas procedūr