

Meklēt informāciju pēc reģiona
Ziemeļīrijā ar laulības šķiršanu saistītie noteikumi ir paredzēti 1978. gada Rīkojumā laulību lietās (Ziemeļīrija) (turpmāk — “1978. gada rīkojums”).
Vīrs vai sieva var saņemt laulības šķiršanu, iesniedzot tiesā rakstisku pieteikumu (sauktu par lūgumrakstu). Personu, kura iesniedz pieteikumu laulības šķiršanai, sauc par prasītāju, savukārt otru pusi sauc par atbildētāju. Prasītājam ir jāpierāda, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, kā arī ir jāsniedz pierādījumi par vienu no pieciem faktiem (skatīt 2. jautājumu turpmāk). Lūgumrakstu par laulības šķiršanu nevar iesniegt pirmo divu gadu laikā kopš laulības noslēgšanas brīža. Savukārt, lai pierādītu, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, var izmantot pierādījumus, kas iegūti šo divu gadu laikā kopš laulības noslēgšanas.
Vienīgais iemesls laulības šķiršanai ir neatgriezeniska laulības iziršana. Kopumā, lai pierādītu, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, prasītājam ir jāpierāda viens vai vairāki no turpmākajiem faktiem:
atbildētājs ir pārkāpis laulību. Uz šo faktu nevar paļauties, ja pēc tam, kad prasītājs ir uzzinājis par laulības pārkāpumu, tas turpina ar atbildētāju dzīvot laikposmu vai vairākus laikposmus, kas kopumā pārsniedz sešus mēnešus;
Apsverot, vai atbildētājs ir pametis prasītāju vai arī puses ir dzīvojušas šķirti ilgu laikposmu, netiek ņemti vērā tādi laikposmi (kopā ne ilgāki par sešiem mēnešiem), kuru laikā puses ir atsākušas kopdzīvi. Taču šādi laikposmi netiks uzskatīti par pamešanas vai atšķiršanas laikposmiem.
Ja tiesa no iesniegtajiem pierādījumiem pārliecinās, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi, tā izdod nisi rīkojumu (tiesas rīkojumu, kā rezultātā notiek laulības šķiršana).
Laulības šķiršanas process ir noslēgts, kad nisi rīkojums ir pasludināts par galīgu. Pieteikumu par nisi rīkojuma pasludināšanu par galīgu var iesniegt sešas nedēļas un vienu dienu pēc nisi rīkojuma izdošanas. Ja 12 mēnešu laikā pēc nisi rīkojuma izdošanas pieteikums nav iesniegts, prasītājam var lūgt iesniegt apliecinātu paskaidrojumu (apliecinājumu), ar ko tiek skaidrota kavēšanās. Atsevišķos gadījumos atbildētājs var pieprasīt rīkojuma pasludināšanu par galīgu. Puses nevar no jauna slēgt laulību, kamēr nav izdots galīgais rīkojums.
Nav īpašu noteikumu, kas regulētu attiecības pēc laulības šķiršanas. Taču no pusēm vairāk netiek sagaidīts, ka tās dzīvos kopā, un, ja sieva ir pieņēmusi vīra uzvārdu, viņa var izlemt atgūt pirmslaulības uzvārdu.
1978. gada Rīkojumā ir ietverti tālejoši noteikumi, kas ļauj tiesai lemt par pušu mantu un regulēt to finansiālās vienošanās gan attiecībā vienai pret otru, gan pret ģimenes bērniem.
Izdodot rīkojumu par laulības šķiršanu vai pēc tam, tiesa var noteikt kādu no turpmākajiem pasākumiem:
Pirms rīkojuma izdošanas tiesa apsver visus lietas apstākļus. Taču tā vispirms ņem vērā ģimenes bērna, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, labklājību.
Pēc laulības šķiršanas vecākiem saglabājas vecāku pienākumi pret laulībā dzimušajiem bērniem, un tiem ir pienākums uzturēt nepilngadīgos bērnus, kas ģimenē dzīvojuši kā tās locekļi.
Ja ģimenē ir nepilngadīgs bērns (jaunāks par 16 gadiem) vai bērns, kas vecāks par 16 gadiem un turpina izglītoties vai apgūst arodu, profesiju vai nodarbošanos, prasītājam ir jāaizpilda veidlapa (M4 veidlapa), kurā ir izklāstīta bērna situācija. Veidlapā puses tiek mudinātas censties panākt vienošanos par priekšlikumiem attiecībā uz bērna nākotni. Taču, ja puses nevar vienoties, atbildētājam būs iespēja komentēt priekšlikumu, bet tiesa var izmantot tiesības saskaņā ar 1995. gada Bērnu rīkojumu (Ziemeļīrija) (piemēram, nosakot, kur bērns dzīvos).
Pienākums uzturēt otru laulāto beidzas, kad laulība ir šķirta, ja vien tiesa nav izdevusi rīkojumu par maksājumu vai mantas sadali.
Pieteikumu par laulāto atšķiršanu var iesniegt, ja laulība ir izirusi, taču prasītājs kāda iemesla dēļ nevēlas laulības šķiršanu. Ja prasītājs saņem rīkojumu par laulāto atšķiršanu, tam vairāk nav pienākuma dzīvot kopā ar otru laulāto. Taču tas nevarēs stāties jaunā laulībā. Pēc tam, kad ir izdots rīkojums par laulāto atšķiršanu, ir iespējams pieprasīt rīkojumu par laulības šķiršanu.
Uzrādot rīkojumu par juridisko atšķiršanu, nav nepieciešams pierādīt, ka laulība ir neatgriezeniski izirusi.
No laulātajiem vairs netiek sagaidīts, ka tie dzīvos kopā. Ja ir spēkā rīkojums par laulāto atšķiršanu un viens no laulātajiem nomirst, neatstājot testamentu (bez testamenta), viņa manta tiek sadalīta tā, it kā otrs laulātais jau būtu miris un jebkādi labumi, ko tas būtu saņēmis, tiek zaudēti. Tiesas pilnvaras attiecībā uz mantas sadali kopumā ir vienādas gan laulāto atšķiršanas, gan laulības šķiršanas gadījumā. Taču tiesa nevar izdot rīkojumu par pensijas izlīdzinošu sadali.
Rīkojums par laulības atzīšanu par neesošu tiek izdots, ja prasītājs pierāda, ka laulība ir vai nu neesoša, vai atzīstama par neesošu. Neesoša laulība ir tāda, kuru nebūtu vajadzējis spēt noslēgt un kura uzskatāma par tādu, kurai nekad nav bijis tiesisks statuss. Laulība, kas atzīstama par neesošu, tiek atzīta un turpinās līdz brīdim, kad tā tiek atzīta par neesošu.
Laulība ir neesoša, ja tiek pierādīts viens no turpmākajiem faktiem:
Laulība ir atzīstama par neesošu, ja tiek pierādīts viens no turpmākajiem faktiem:
Ja pieteikuma atzīt laulību par neesošu pamatā ir viens no pēdējiem četriem faktiem, tas jāiesniedz trīs gadu laikā kopš laulības noslēgšanas. Taču tiesa noteiktos apstākļos var pieļaut, ka pieteikums tiek iesniegts ārpus šā perioda.
Ja pieteikuma pamatā ir pēdējie divi fakti, prasītājam ir jāpierāda, ka laulības noslēgšanas laikā tas nebija informēts par slimību vai grūtniecību.
Tiesa laulību, kas atzīstama par neesošu, par tādu neatzīst, ja atbildētājs pierāda, ka:
Ja laulība ir neesoša, tā ir pilnībā neesoša un uzskatāma par nekad nenotikušu. Ja laulība ir atzīstama par neesošu, tā uzskatāma par neesošu no brīža, kad ir izdots galīgais rīkojums par laulības atzīšanu par neesošu.
Ziemeļīrijā ir vairākas aģentūras, kas sniedz mediācijas pakalpojumus (piemēram, Relate). Mediācija var palīdzēt risināt laulības šķiršanas praktiskos jautājumus, tostarp finanšu vienošanās un vecāku un bērnu attiecību jautājumus.
Pieteikumus par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu var iesniegt vai nu Augstajā tiesā, vai apgabala tiesā, kas izskata laulību šķiršanas lietas. Taču, ja atbildētājs iesniedz atbildi uz pieteikumu, kas ir iesniegts apgabala tiesā, lieta tiek nodota Augstajai tiesai.
Tiesu adreses un tālruņa numuri ir atrodami Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.
Lai sāktu tiesvedību, attiecīgajai tiesai jānosūta veidlapu kopums, tam pievienojot:
Tiesas kanceleja varēs izsniegt veidlapu eksemplārus un paskaidrot, kā tās jāaizpilda. Taču tiesas darbinieki nevar jums sniegt juridiskas konsultācijas vai noradīt, kas jāraksta veidlapās.
Jums ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību. Taču sniegtās finansiālās palīdzības (ja tā tiek nodrošināta) apmērs ir atkarīgs no mantiskā stāvokļa pārbaudes. Pat ja jūsu mantiskais stāvoklis tiek novērtēts kā atbilstošs, jums, iespējams, būs jāveic iemaksa izmaksu segšanai. Saskaņā ar vienošanos šo iemaksu var laika gaitā atmaksāt Juridiskās palīdzības departamentam. Papildus mantiskā stāvokļa pārbaudes kritērijiem ir jānodrošina atbilstība arī lietas būtības pārbaudes kritērijiem, t. i., jābūt pamatotam iemeslam ierosināt lietu vai aizstāvībai un šādai rīcībai jebkādā situācijā ir jābūt pamatotai.
Galīgais rīkojums par laulības izbeigšanu vai atzīšanu par neesošu nav pārsūdzams, ja pusei, kuras tiesības ir aizskartas, ir bijusi iespēja pārsūdzēt nisi rīkojumu, taču tā to nedarīja. Turklāt rīkojumus, kas pieņemti ar pušu piekrišanu, var pārsūdzēt vienīgi ar tiesas atļauju. Apelācijas instances tiesas rīcībā ir virkne pilnvaru, un tā var atcelt vai grozīt sākotnējo lēmumu.
Padomes Regula (EK) Nr. 1347/2000 (2000. gada 29. maijs) (“Regula”) paredz, ka vienā dalībvalstī pieņemts lēmums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu ir atzīstams citā dalībvalstī bez īpašas procedūras (izņemot kā noteikts pašā Regulā).
Katra ieinteresētā persona var pieprasīt lēmuma atzīšanu, un neatzīšanas pamats ir stingri ierobežots (piemēram, atzīšanu var noraidīt, ja lēmums ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai).
Pieteikumu par atzīšanu iesniedz Ziemeļīrijas Augstajā tiesā.
Ja Regula nav piemērojama, lēmums var ietilpt 1986. gada Ģimenes tiesību likuma 46. panta tvērumā, kas izvirza ārvalstī īstenotas laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu fakta vispārējos atzīšanas nosacījumus.
Pieteikums par ārvalstī īstenotas laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanas par neesošu fakta atzīšanu ir iesniedzams Augstajā tiesā. Pieteikums iesniedzams lūgumraksta formā, kam tiek pievienots rīkojums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu.
Tā kā Augstā tiesa izskata laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu lietas (gan saskaņā ar Regulu, gan 1986. gada Ģimenes tiesību likumu), jebkādas pretenzijas par ierosināto atzīšanu ir risināmas šajā tiesā. Neatzīšanas pamats ir izklāstīts Regulas 15. pantā un 1986. gada Ģimenes tiesību likuma 51. pantā.
Ja Ziemeļīrijas tiesa konstatē, ka tās kompetencē ietilpst laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu lietas izskatīšana, tā piemēro Ziemeļīrijas tiesības.
Ziemeļīrijas tiesas kompetencē ir izskatīt laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietas (pat ja laulība ir tikusi noslēgta ārvalstī), ja:
Ziemeļīrijas tiesas kompetencē ir izskatīt laulības atzīšanas par neesošu lietas (pat ja laulība ir tikusi noslēgta ārvalstī), ja:
Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienests
Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.
Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.