

Tiesību aktos uzturēšanas saistības ir noteiktas tām personām, kurām ir līdzekļi, ar ko atbalstīt citu personu, ar kuru tās saista asinsradniecība vai laulība. Tāpēc uzturlīdzekļus var prasīt dažādas personas, tostarp:
Noteikums, ka “uzturlīdzekļi nav paredzēti iepriekšēju prasījumu segšanai”, nozīmē to, ka uzturlīdzekļu mērķis ir apmierināt pašreizējās un turpmākās vajadzības, nevis atmaksāt iepriekšējos izdevumus. Šim noteikumam ir vienkāršas prezumpcijas juridiskais spēks, proti, noteikumu var nepiemērot, ja kreditors sniedz pierādījumus vai nu par to, ka viņam(-ai) bija jāuzņemas parādi, lai varētu sevi uzturēt, vai arī, ka viņš(-a) nav bijis(-usi) bezdarbīgs(-a) vai nav varējis(-usi) rīkoties.
Prasībai par uzturlīdzekļu piedziņu nevar piemērot ieskaitu, ja vien prasība, kuru grib izmantot ieskaitam, arī nav uzturlīdzekļu piedziņas prasība.
Ja tiek īstenota kopīga vecāku atbildība, katram vecākam — neatkarīgi no tā, vai viņi ir laulāti vai ne, juridiski atšķirti vai šķīrušies — ir pienākums piedalīties bērnu uzturēšanas un audzināšanas izdevumu segšanā proporcionāli saviem līdzekļiem, otra vecāka līdzekļiem, kā arī bērna vajadzībām. Ja vien tiesa nav lēmusi citādi, laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas gadījumā neatkarīgi no tā, vai vecāki īsteno vecāku atbildību kopīgi vai atsevišķi, viņiem ir jāturpina kopīgi piedalīties bērna uzturēšanas un audzināšanas izdevumu segšanā. Šos līdzekļus maksā uzturlīdzekļu veidā, un tie netiek automātiski pārtraukti līdz ar bērna pilngadības iestāšanos. Uzturlīdzekļus var maksāt pilngadīgam bērnam tieši, un tos var pārskatīt, ņemot vērā bērna vajadzības, kā arī katra vecāka mainīgos līdzekļus un izdevumus.
Uzturlīdzekļu, vecāku atbildības īstenošanas, kā arī laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietas izskata ģimenes tiesas (juge aux affaires familiales), kas ir apgabaltiesu (tribunaux d’arrondissement) struktūrvienības.
Uzturlīdzekļu prasītājam ir jāiesniedz prasība ģimenes tiesā. Ja prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir saistīta ar tiesvedību laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietā, ģimenes tiesa, kas lemj par laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas pieteikumu, pieņem nolēmumu arī uzturlīdzekļu piedziņas prasības lietā.
Aizbildnības (tutelle) vai aizgādības (curatelle) gadījumā aizbildnis (tuteur) vai aizgādnis (curateur) var iesniegt prasību vecāka vai nepilngadīga bērna vārdā.
Vecāks(-i), kas īsteno vecāku atbildību attiecībā uz savu nepilngadīgo bērnu, var iesniegt prasību šā bērna vārdā.
Nepilngadīgs bērns nav tiesību subjekts, un viņam nav tiesībspējas pašam iesniegt prasību, izņemot, ja nepilngadīgais ir spējīgs formulēt savus uzskatus atbilstīgi jaunā Civilprocesa kodeksa (Nouveau Code de procédure civile) 1007‑50. pantam. Šajā kontekstā nepilngadīgais, kas ir spējīgs formulēt savus uzskatus, var ar apgabaltiesā iesniegtu prasību lūgt, lai ģimenes tiesa veic izmaiņas attiecībā uz vecāku atbildības īstenošanu, piekļuves tiesību īstenošanu vai dzīves apstākļiem. Šādā gadījumā tiesa pieprasa 15 dienu laikā iecelt advokātu, kas pārstāvēs nepilngadīgā bērna intereses.
Apgabaltiesa, kurai ir teritoriālā jurisdikcija, ir:
Lai iesniegtu kopīgas prasības, puses izvēlas tiesu, kuras darbības teritorijā atrodas vienas vai otras puses dzīvesvieta.
Tomēr, ja strīds attiecas tikai uz laulāto uzturlīdzekļiem, piedalīšanos bērnu uzturēšanas un audzināšanas izdevumu segšanā, piedalīšanos ar laulību saistīto izmaksu segšanā vai steidzamiem un pagaidu pasākumiem reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas gadījumā, lietas izskatīšana var būt tās tiesas jurisdikcijā, kuras darbības teritorijā dzīvo laulātais vai bijušais partneris, kas saņem uzturlīdzekļus, vai tas vecāks, kam ir galvenā atbildība par bērnu aprūpi, pat ja tie ir pilngadīgi bērni.
Teritoriālo jurisdikciju nosaka, ņemot vērā dzīvesvietu prasības iesniegšanas dienā vai — laulības šķiršanas lietās — sākotnējā pieteikuma iesniegšanas dienā.
Ja uzturlīdzekļus prasa laulības šķiršanas tiesvedībā, jurisdikcija ir tiesai, kas izskata prasību par laulības šķiršanu.
Prasītājs var ierosināt lietu ģimenes tiesā, iesniedzot prasību apgabaltiesai. Šī prasība ir jāiesniedz apgabaltiesas kancelejā, kas šo prasību nodos pretējai pusei. Pusēm nav nepieciešama advokāta pārstāvība, izņemot gadījumus, ja uzturlīdzekļus prasa laulības šķiršanas tiesvedībā, pamatojoties uz laulāto attiecību neatgriezenisku pārtraukšanu, vai laulāto atšķiršanas tiesvedībā. Šādās lietās ir jāpiedalās advokātam.
Jebkurā gadījumā prasītājam(-ai) ir jāiesniedz tiesai visi dokumenti, kas pierāda viņa(-s) vajadzības. Tie var būt, piemēram, algas izmaksu apliecinoši dokumenti, izziņas par atbrīvojumiem no nodokļiem, izziņa par bezdarbnieka statusu vai ilgstošu slimības atvaļinājumu, apliecinoši dokumenti par īres maksu, aizdevumiem, apgādājamiem bērniem, kā arī par uzturēšanas un audzināšanas izdevumiem u. c.
Iespējamie ar tiesvedību saistītie izdevumi ietver tiesas izdevumus un tiesāšanās izdevumus, kas saskaņā ar tiesas rīkojumu var būt jāsedz (pilnīgi vai daļēji) zaudētājam. Pastāv iespēja, ka būs jāmaksā arī advokāta honorārs.
Personas, kuru ienākumi atbilstīgi Luksemburgas tiesību aktiem ir uzskatāmi par nepietiekamiem, var saņemt juridisko palīdzību. Šajā nolūkā tām jāaizpilda anketa, kas pieejama Centrālajā sociālās palīdzības dienestā (service central d'assistance sociale), un tā jānosūta tās advokātu kolēģijas (Bâtonnier de l'Ordre des avocats) priekšsēdētājam, kurai ir teritoriālā jurisdikcija.
Ja advokātu kolēģijas priekšsēdētājs juridisko palīdzību piešķir, tā aptver visus izdevumus, ko rada tiesvedība, tiesas procesi vai prasības, par kurām tā ir piešķirta. Tā attiecas, piemēram, uz zīmognodevu un reģistrācijas nodevu, kancelejas izdevumiem, advokātu honorāru, tiesu izpildītāju nodevām un atlīdzību, notāru izdevumiem un atlīdzību, tehnisko darbinieku izdevumiem un atlīdzību, liecinieku nodevām, tulkotāju un tulku atlīdzību, izdevumiem par piemērojamo tiesību aktu apliecinājumiem vai rakstveida liecībām (certificats de coutume), ceļa izdevumiem, reģistrācijas, hipotēkas un papildnodrošinājuma formalitāšu nodevām un maksām, kā arī, nepieciešamības gadījumā, izmaksām par materiālu publicēšanu laikrakstos.
Tiesvedības laikā un pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, ar ko šķir laulību vai atšķir laulātos, uzturlīdzekļus parasti piešķir kā ikmēneša maksājumu. Taču tie var būt arī vienreizējs maksājums, ko veido vai nu naudas summa, vai atteikšanās no precēm natūrā.
Attiecībā uz piedalīšanos bērna uzturēšanas un audzināšanas izdevumu segšanā uzturlīdzekļus var maksāt, vai nu veicot ikmēneša maksājumus, vai arī tieši sedzot visus ar bērnu saistītos izdevumus vai to daļu. Visbeidzot, uzturēt var, arī piešķirot lietošanas tiesības un tiesības uz mājokli.
Ja persona, kurai ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, pierāda, ka nevar atļauties maksāt, tiesa var rīkojumā lemt, ka šai personai jāuzņem savā mājoklī, jānodrošina ar iztiku un jāuztur tā persona, kurai tai jāmaksā uzturlīdzekļi.
Atsauces tabulu nav. Uzturlīdzekļu summu aprēķina, ņemot vērā parādnieka līdzekļus un kreditora vajadzības.
Lai pielāgotu uzturlīdzekļu apmēru dzīves dārdzības izmaiņām, tiesa var, pat pēc savas iniciatīvas, nolemt, ka uzturlīdzekļi tiks indeksēti, pamatojoties uz likumīgi piemērojamu izmaiņu klauzulu.
Apstākļu maiņas gadījumā uzturēšanas saistības var pārskatīt, gan palielinot, gan samazinot uzturlīdzekļu summu vai pat atceļot to maksāšanu. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad laulības šķiršanas lietā uzturlīdzekļi ir nodrošināti vienreizēja maksājuma veidā. Ja puses nevar vienoties, par uzturlīdzekļu atcelšanu vai samazinājumu lemj tiesa.
Tiesa arī var mainīt uzturlīdzekļu apmēru, kas tika noteikts, pusēm savstarpēji vienojoties. Šīs tiesības piemēro ne tikai tad, kad mainās kreditora un parādnieka attiecīgā situācija, bet arī tad, ja izmaiņas nav notikušas, taču tiesa uzskata, ka summa ir nepietiekama vai pārmērīga.
Izņemot ārkārtas gadījumus, periods, kurā maksā uzturlīdzekļus, kas laulātajam piešķirti laulības šķiršanas lietā, pamatojoties uz laulāto attiecību neatgriezenisku pārtraukšanu, nevar būt ilgāks par laulības pastāvēšanas periodu.
Tiesvedības laikā un pēc laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas uzturlīdzekļi tiek maksāti laulātajam–saņēmējam.
Uzturlīdzekļus bērna uzturēšanas un audzināšanas izdevumu segšanai maksā vai nu viens no vecākiem otram, vai arī personai, kurai bērns ir uzticēts. Ja bērns ir pilngadīgs, tiesa var pieņemt lēmumu vai vecāki var vienoties, ka šie uzturlīdzekļi pilnīgi vai daļēji tiks maksāti tieši bērnam.
Kreditoram ir pieejami vairāki veidi, kā panākt, lai nepakļāvīgs parādnieks samaksātu uzturlīdzekļus.
Civiltiesiskā līmenī
Kreditora rīcībā ir vairākas iespējas.
Krimināltiesiskā līmenī
Kreditors var iesniegt prasību par saukšanu pie kriminālatbildības par šādiem pārkāpumiem.
Tas attiecas uz vecāku uzturēšanas saistībām pret bērniem, laulāto savstarpējām uzturēšanas saistībām, kā arī adoptētāja saistībām pret adoptētajiem bērniem.
Pirms kriminālvajāšanas sākšanas notiek uzturlīdzekļu parādnieka nopratināšana, ko veic Luksemburgas Lielhercogistes policijas pārstāvis un kas tiek protokolēta rakstiskā izklāstā. Ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma, nopratināšana netiek prasīta.
Piemērojot Kriminālkodeksa 391.b) pantu, par līdzvērtīgiem uzskata tiesas nolēmumus un tiesas apstiprinātas vienošanās, kas paredz pienākumu veikt maksājumus, maksāt pabalstus vai piedalīties ar laulību saistīto izmaksu segšanā, kā arī uzturēšanas noteikumus, ko paredz līgumi, kuri ir noslēgti pirms laulības šķiršanas, pamatojoties uz abpusēju vienošanos.
Pastāvīgo ienākumu un mūža rentes, kā arī uzturlīdzekļu parādu piedziņai piemēro piecu gadu noilguma termiņu.
Pēc kreditora pieprasījuma Valsts solidaritātes fonds (Fonds national de solidarité) var sākt jebkādu tādu uzturlīdzekļu piedziņu, kuri pienākas laulātajam, augšupējam vai lejupējam radiniekam. Saistībā ar piedzenamajām summām Fonds pārņem kreditora darbības un garantijas attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņu. Sākot ar brīdi, kad parādniekam ir paziņotas piedzenamās summas, viņam tās jāsamaksā Valsts solidaritātes fonda priekšsēdētājam.
Noteiktos apstākļos Valsts solidaritātes fonds var samaksāt uzturlīdzekļus parādnieka vietā. Kreditors vai viņa likumīgais pārstāvis prasību par maksājumu nosūta Valsts solidaritātes fonda priekšsēdētājam.
Priekšsēdētājs vai viņa pilnvarotā persona pieņem šo prasību, ja kreditors pierāda:
Pat ja c) apakšpunktā minētais nosacījums nav izpildīts, prasība tiek pieņemta, ja ir paredzams, ka izpildes panākšanas pasākumi nebūs rezultatīvi, vai ja parādnieks dzīvo ārvalstīs. Strīdu gadījumā jurisdikcija ir kreditora domicila vietas miertiesnesim (juge de paix), un lietu miertiesnesim var ierosināt 40 dienu laikā no priekšsēdētāja lēmuma paziņošanas brīža.
Kreditoriem ir automātiskas tiesības uz juridisko palīdzību. No prasības pieņemšanas brīža līdz Fonda maksājumu pārtraukšanai kreditors vairs nevar pret parādnieku celt nevienu prasību par jebkādu uzturlīdzekļu piedziņu.
Saskaņā ar Ņujorkas 1956. gada 20. jūnija Konvenciju un Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās prasītājs — Luksemburgas iedzīvotājs — var, ja parādnieks dzīvo ārvalstīs, ar uzturlīdzekļu iegūšanas prasību vērsties pie valsts ģenerālprokurora (Procureur Général d’Etat).
Valsts ģenerālprokurors, rīkojoties kā centrālā iestāde, pārsūtīs prasību un pavaddokumentus parādnieka dzīvesvietas valsts centrālajai iestādei, lai tā varētu palīdzēt prasītājam saņemt attiecīgo uzturlīdzekļu maksājumu.
Persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, nosūta savu prasības pieteikumu pārsūtītājai iestādei, proti, valsts ģenerālprokuroram, izmantojot Regulā (EK) Nr. 4/2009 paredzētās veidlapas.
Procureur Général d'Etat
Cité Judiciaire
Bâtiment CR
L-2080 Luksemburga
Prasītājam, kas dzīvo citā valstī, nevis Luksemburgā, jāvēršas savas dzīvesvietas valsts centrālajā iestādē. Viņš(-a) nevar tieši vērsties Luksemburgas organizācijā vai iestādē.
Nav piemērojams.
Jā.
Ja ir iesniegti šajā ES regulā paredzētie pieteikumi, juridiskā palīdzība, neraugoties uz valsts tiesību aktu noteikumiem, tiek nodrošināta pilnīgi bez maksas, ja persona, kas saņem uzturlīdzekļus, ir jaunāka par 21 gadu.
Lai nodrošinātu, ka centrālā iestāde sniedz Uzturēšanas saistību regulas 51. pantā norādīto palīdzību, Luksemburga 2011. gada 3. augustā pieņēma likumu, ar ko īsteno šo ES regulu, kā arī Lielhercogistes noteikumus, ar kuriem īsteno iepriekš minētā 2011. gada 3. augusta likuma 2. un 3. pantu (oficiālais vēstnesis (Mémorial) A Nr. 175, 2011. gada 12. augusts).
Šīs tiesību normas ir nodrošinājušas valsts ģenerālprokuroram tiešu piekļuvi noteiktām datubāzēm.
Noderīgas saites
Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.
Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.