Uzturlīdzekļi ģimenes locekļiem

Polija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Ko praksē nozīmē jēdzieni “uzturlīdzekļi” un “uzturēšanas saistības”? Kurām personām ir jāmaksā uzturlīdzekļi citai personai?

Saskaņā ar Ģimenes un aizgādības likuma 128. pantu “uzturēšanas saistības” ir prasība, lai asinsradinieki taisnā līnijā un brāļi/māsas nodrošina iztikas līdzekļus (tostarp apģērbam, pārtikai, mājvietai, kurināmajam un zālēm) un vajadzības gadījumā līdzekļus audzināšanai (tostarp fiziskās un garīgās attīstības nodrošināšanai un piekļuvei izglītībai un kultūrai).

“Uzturlīdzekļi” ir pabalsts naudā vai natūrā. Attiecībā uz bērniem tas ietver arī personīgo ieguldījumu viņu audzināšanā un darbu kopīgajā mājsaimniecībā saskaņā ar uzturēšanas saistībām.

“Uzturēšanas prasība” ir vienas personas tiesības pieprasīt, lai otra persona pilda savas uzturēšanas saistības attiecībā pret pirmo personu.

Vispārējais princips paredz, ka uzturēšanas saistības izriet no dažāda veida ģimenes attiecībām.
Atkarībā no ģimenes attiecību veida Polijas tiesību aktos izšķir šādus uzturēšanas saistību veidus.

  1. Uzturēšanas saistības starp radiniekiem (īpaša kategorija — bērna uzturēšanas saistības): radinieku gadījumā tiesības saņemt uzturlīdzekļus ir tikai personām, kurām ir finansiālas grūtības. Vecākiem ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērniem, kas vēl nespēj nodrošināt paši sevi, ja vien ienākumi no bērna īpašuma nav pietiekami bērna uzturēšanai un audzināšanai. Sasniedzot 18 gadu vecumu, bērns zaudē tiesības uz uzturlīdzekļiem, izņemot, ja viņš vēlas turpināt mācīties un viņa līdzšinējie sasniegumi attaisno šādu izvēli vai ja uzturēšanas saistības būtu jāsaglabā, ņemot vērā bērna veselības stāvokli vai individuālo situāciju. Turklāt vecākiem nav jāmaksā uzturlīdzekļi bērnam, kurš vecāks par 18 gadiem un, lai gan ir gatavs strādāt, turpina mācīties un pēc tam atstāj mācības novārtā, ja viņa sasniegumi nav pietiekami, atzīmes nav apmierinošas un viņš nenokārto eksāmenus noteiktajos termiņos un tādējādi nepabeidz savas studijas laikā, kas paredzēts attiecīgajai studiju programmai.
    Ja uzturlīdzekļu saņemšana no personas, kurai ir galvenā atbildība (vecāka) ir neiespējama vai ir saistīta ar pārmērīgām grūtībām, uzturlīdzekļu maksājumus var pieprasīt no citiem radiniekiem, kuriem ir šāda atbildība (piemēram, bērna vecvecākiem, kas ir tā parādnieka vecāki, kurš izvairās no saistību pildīšanas). Tomēr uzturlīdzekļus no vecvecākiem nevar pieprasīt, pamatojoties tikai uz to, ka uzturlīdzekļu parādnieks nav samaksājis noteiktās summas; lai vecvecākiem varētu uzlikt pienākumu maksāt uzturlīdzekļus, tos saņemt tiesīgajai personai jābūt finansiālām grūtībām, un vecvecāku rīcībā ir jābūt finanšu līdzekļiem, lai maksātu uzturlīdzekļus. Vecvecākiem uzturlīdzekļi parasti jāmaksā par mazākām summām, nekā to pieprasa no galvenās atbildīgās personas.
  2. Uzturēšanas saistības, kas izriet no adopcijas: ja adopcija ietekmē tikai attiecības starp adoptētāju un adoptēto personu, adoptētāja uzturēšanas saistības pret adoptēto personu ir prioritāras pār adoptētās personas augšupējo radinieku un māsu vai brāļu uzturēšanas saistībām, savukārt adoptētās personas uzturēšanas saistības pret saviem augšupējiem radiniekiem un māsām vai brāļiem ir sekundāras. Pārējos jautājumos attiecībā uz adoptēto personu piemēro 1. punktā izklāstītos noteikumus.
  3. Uzturēšanas saistītas starp audžuvecākiem un audžubērniem (audžumāte, audžutēvs, audžubērni): tikai personām, kurām ir finansiālas grūtības, ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus un tikai tad, ja attiecīgajā situācijā uzturēšanas saistību uzlikšana atbilst vispārpieņemtām sociālajām normām. Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem un jurisprudenci “finansiālas grūtības” nozīmē to, ka persona nespēj apmierināt savas pamatotās vajadzības no saviem līdzekļiem un ar saviem centieniem.
  4. Uzturēšanas saistības starp laulātajiem laulības laikā: ģimenes locekļi var pieprasīt “vienādu dzīves līmeni” visiem ģimenes locekļiem. Saskaņā ar Ģimenes un aizgādības likuma 27. pantu abiem laulātajiem atbilstoši viņu spējām un viņu izpeļņai un finansiālajām iespējām ir jāpalīdz apmierināt tās ģimenes vajadzības, kuru viņi ir nodibinājuši savās attiecībās. Var uzskatīt arī, ka šis pienākums ir pilnībā vai daļēji izpildīts, ja tiek sniegts personīgs ieguldījums bērnu audzināšanā un kopīgās mājsaimniecības uzturēšanā.
  5. Uzturēšanas saistības starp laulātajiem pēc laulības izbeigšanās: ja ir atzīts, ka tikai viens no laulātajiem ir atbildīgs par laulības iziršanu, un ja laulības šķiršanas dēļ būtiski pasliktinās otra laulātā finanšu stāvoklis, otrs laulātais var pieprasīt rūpēties par viņa(-as) pamatotajām vajadzībām, pat ja viņam(-ai) nav finansiālu grūtību.
    Citos gadījumos laulātais, kuram ir finansiālas grūtības, drīkst pieprasīt uzturlīdzekļus no sava bijušā laulātā, lai apmierinātu savas pamatotās vajadzības proporcionāli bijušā laulātā pelnītspējai un finansiālajai situācijai. Saistības uzturēt laulāto beidzas, ja šis laulātais stājas laulībā atkārtoti. Tomēr, ja uzturēšanas saistības ir uzliktas šķirtajam laulātajam, kurš nebija atbildīgs par laulības iziršanu, tās arī beidzas piecus gadus pēc tiesas lēmuma par laulības šķiršanu, ja vien tiesa nelemj, ka noteiktais piecu gadu periods ir jāpagarina pēc tā laulātā pieprasījuma, kuram ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, pamatojoties uz izņēmuma apstākļiem.
  6. Ārlaulībā dzimuša bērna tēva uzturēšanas saistības pret bērna māti: tēvam, kas nav mātes vīrs, atbilstīgi viņa finansiālajiem apstākļiem ir jāpiedalās ar grūtniecību un dzemdībām saistīto izmaksu segšanā, kā arī ir jāsedz mātes uzturlīdzekļi trīs mēnešu apmērā bērna dzimšanas laikā. Svarīgu iemeslu dēļ māte drīkst pieprasīt tēva līdzdalību uzturlīdzekļu izmaksu segšanā par periodu, kas pārsniedz trīs mēnešus.

2 Līdz kādam vecumam bērns ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus? Vai uzturēšanas saistību ziņā pastāv atšķirīgi noteikumi attiecībā uz nepilngadīgām un pilngadīgām personām?

Vecākiem ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus bērniem, kas vēl nespēj paši sevi apgādāt. Tā kā bērniem ir pienākums turpināt izglītību līdz 18 gadu vecumam, parasti viņiem ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus līdz pilngadības sasniegšanai vai līdz izglītības pabeigšanai. Ja persona, kura ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus, nespēj pati sevi apgādāt (piemēram, slimības vai invaliditātes dēļ), tiesības saņemt uzturlīdzekļus paliek spēkā uz nenoteiktu laiku.

Pabalstus no valsts uzturlīdzekļu fonda izmaksā uzturlīdzekļu saņēmējiem līdz 18 gadu vecumam. Šādām personām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus līdz 25 gadu vecumam, ja tās turpina izglītoties skolās vai augstākās izglītības iestādēs, un uz nenoteiktu laikposmu, ja minētās personas ir atzītas par personām ar smagu invaliditāti. Pabalstus no uzturlīdzekļu fonda var saņemt ar nosacījumu, ka ģimenes ienākumi uz vienu personu mēnesī nepārsniedz 800 PLN un no 2020. gada 1. jūlija — 900 PLN.

3 Vai man būtu jāiesniedz pieteikums kompetentā iestādē vai tiesā, lai saņemtu uzturlīdzekļus? Kādi ir galvenie šīs procedūras elementi?

Ir iespējamas turpmāk aprakstītās situācijas.

1. Persona, kurai ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, brīvprātīgi pilda uzturēšanas saistības.

2. Puses panāk ārpustiesas izlīgumu uzturēšanas saistību jautājumā.

3. Ja uzturlīdzekļu maksātājs nepilda savu pienākumu, uzturlīdzekļu prasījumu iesniedz rajona tiesā (sąd rejonowy), kuras jurisdikcijā ir tās personas dzīvesvieta, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus (Civilprocesa likuma 32. pants), vai atbildētāja dzīvesvieta (Civilprocesa likuma 27. panta 1. punkts), vai apgabaltiesā (sąd okręgowy), ja šādu prasību iesniedz laulību šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedības laikā.

Par lūgumraksta iesniegšanu tiesas nodevas nav jāmaksā. Tomēr tai būtu jāatbilst procesuālam dokumentam piemērojamām prasībām, proti, dokumentā ir jāietver tās tiesas nosaukums, kurā tiek iesniegts lūgumraksts; pušu vārdi un uzvārdi, pušu likumīgie pārstāvji un advokāti, lūgumraksta veids, skaidrs prasības apraksts, prasījuma vērtība, prasību pamatojošo faktu apraksts, ja nepieciešams, pamatojot arī tiesas jurisdikciju, puses vai tās likumīgā pārstāvja, vai advokāta (dokumentam jāpievieno pilnvara) paraksts, pielikumu saraksts, pušu, to likumīgo pārstāvju un advokātu dzīvesvietas vai juridiskā adrese un prasības izklāsts. Turpmāk iesniegtajos procesuālajos dokumentos jābūt ietvertai atsaucei uz lietu. Lūgumrakstam būtu jāpievieno arī bērna dzimšanas apliecība, kurā atbildētājs ir norādīts kā bērna vecāks, un nepieciešamības gadījumā kopā ar uzturlīdzekļu prasību var iesniegt pieteikumu par bērna paternitātes noteikšanu.

4. Ir iespējams arī panākt izlīgumu pie notāra — šādā gadījumā rajona tiesa tikai izdos rīkojumu par izlīguma izpildi. Par izlīguma dokumenta parakstīšanu pie notāra ir jāmaksā nodeva, un nodeva ir jāmaksā arī par prasību izdot izpildes rīkojumu.

5. Izlīgumu var panākt arī tiesā — šādā gadījumā atbildētāju var atbrīvot no tiesas nodevas samaksas vai viņam var pieprasīt samaksāt tikai pusi no nodevas.

4 Vai pieteikumu var iesniegt radinieka (ja var – kādas pakāpes) vai bērna vārdā?

Lūgumrakstu piešķirt uzturlīdzekļus tās personas vārdā, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt:

– pilnvarotā persona, kas var būt ne tikai advokāts un juriskonsults, bet arī šādas personas: vecāki, laulātais, māsa vai brālis, augšupējs radinieks vai persona, kuru saista adopcijas attiecības ar personu, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, kā arī persona, kas pārvalda šādas personas īpašumu;

– pārstāvis no vietējās iestādes, kas ir atbildīga par sociālo palīdzību (saskaņā ar 2004. gada 12. marta Likumu par sociālo palīdzību (2004. gada Oficiālais Vēstnesis (Dziennik Ustaw), Nr. 64, 593. punkts); šādi pārstāvji ir vietējā sociālā palīdzības centra vai rajona ģimenes atbalsta centra vadītāji);

– Civilprocesa likuma 61. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir paredzēts, ka nevalstiskas organizācijas savu likumā noteikto pienākumu ietvaros var uzsākt tiesas procesu par uzturlīdzekļu piešķiršanu, ja ir saņemta attiecīgās fiziskās personas rakstiska piekrišana;

– prokurors, ja tas atbilst tiesiskuma nodrošināšanas un valsts interesēm.

Likumīgais pārstāvis rīkojas to nepilngadīgo vārdā, kuriem ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Tomēr, sasniedzot pilngadību, bērniem ir jārīkojas pašiem.

Kopdzīves partneris vai paziņa nevar rīkoties tās personas vārdā, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ja vien viņš(-a) nav kāda no iepriekš uzskaitītajām personām.

5 Ja plānoju vērsties tiesā, kā es varu uzzināt, kuras tiesas jurisdikcijā ir mana lieta?

Saskaņā ar Civilprocesa likumu uzturēšanas saistību lietas ir piekritīgas rajona tiesai. Teritoriālo jurisdikciju nosaka atkarībā no tās personas dzīvesvietas, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, vai atkarībā no atbildētāja dzīvesvietas. Tiesas, kurām ir jurisdikcija konkrētās pašvaldībās, ir minētas tieslietu ministra 2018. gada 28. decembra Noteikumos par apelācijas tiesu, apgabaltiesu un rajona tiesu atrašanās vietas un jurisdikcijas noteikšanu un to kompetences tvērumu (Oficiālais Vēstnesis, 2018., 2548. punkts).

Apgabaltiesām ir jurisdikcija lietās, kas attiecas uz ES dalībvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu Polijā (Civilprocesa likuma 11511.1 pants), ja nolēmums tika pieņemts, pirms valstij, kurā tas tika pieņemts, kļuva saistošs Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokols par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem (OV L 331, 16.12.2009., 17. lpp.), t. i., pirms 2011. gada 18. jūnija.

Saskaņā ar grozītā Civilprocesa likuma 1153.14 pantu Polijā pastāv šādi izpildu dokumenti:

1) spriedumi, ko pieņēmušas ES dalībvalstu tiesas, un izlīgumi un oficiāli dokumenti, kurus izdevušas minētās valstis un uz kuriem attiecas Regula Nr. 1215/2012, ja tie ir izpildāmi;

2) spriedumi, ko pieņēmušas ES dalībvalstu tiesas, izlīgumi un oficiāli dokumenti, ko izdevušas minētās valstis un kas ir apliecināti kā Eiropas izpildes rīkojumi;

3) Eiropas maksājuma rīkojumi, ko pieņēmušas ES dalībvalstu tiesas un kas minētajās valstīs ir paziņoti par izpildāmiem saskaņā ar Regulu Nr. 1896/2006;

4) spriedumi, ko pieņēmušas ES dalībvalstu tiesas Eiropas maza apmēra prasību procedūrā un kas ir apliecināti minētajās valstīs saskaņā ar Regulu Nr. 861/2007;

5) lēmumi par uzturlīdzekļu jautājumiem, kas pieņemti ES dalībvalstīs, kuras ir pievienojušās 2007. gada 23. novembra Hāgas Protokolam par uzturēšanas pienākumiem piemērojamiem tiesību aktiem (OV L 331, 16.12.2009., 17. lpp.), kā arī minētajās valstīs izdoti izlīgumi un oficiāli dokumenti par uzturlīdzekļu jautājumiem, uz ko attiecas Regula Nr. 4/2009;

6) spriedumi, kas pieņemti ES dalībvalstīs un kas aptver aizsardzības pasākumus, uz kuriem attiecas Regula Nr. 606/2013, ja tie ir izpildāmi.

6 Vai man kā pieteikuma iesniedzējam jāizmanto starpnieka (piem., advokāta, centrālās vai vietējās iestādes u. c.) pakalpojumi, lai uzsāktu tiesvedību? Ja nē – kāda ir kārtība?

Advokāta pārstāvība uzturlīdzekļu prasījumu lietās nav vajadzīga. Puses drīkst rīkoties savā vārdā vai izmantot profesionālu pārstāvju pakalpojumus.

Sīkāku informāciju par iespējām izmantot tiesas ex officio iecelta advokāta palīdzību tās puses pārstāvībai, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, skatīt 7. un 20. punktā.

7 Vai man, lai uzsāktu tiesvedību, būs jāmaksā nodevas? Ja jā, tad kāds būs to apmērs? Vai varu saņemt juridisko palīdzību procesuālo izdevumu segšanai, ja man nav pietiekamu finanšu līdzekļu?

Uzturlīdzekļu prasītājs un atbildētājs ar uzturlīdzekļu samazināšanu saistītā lietā ir atbrīvoti no tiesas izdevumu segšanas (96. panta 1. un 2. punkts 2005. gada 28. jūlija Likumā par tiesu izdevumiem civillietās (Oficiālais Vēstnesis, 2005., Nr. 167, 1398. punkts ar grozījumiem)). Šis atbrīvojums ir pilnīgs, t. i., attiecīgā persona nesedz nekādus tiesas izdevumus, apelācijas izdevumus vai sprieduma izpildes izdevumus.

Persona, kurai ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, var pieprasīt atbrīvojumu no tiesas izmaksu segšanas arī tad, kad pieprasa mainīt maksājamo uzturlīdzekļu summu. Lai to izdarītu, ir jāiesniedz līdzekļu un ienākumu pārskats. Tiesa pieņem lēmumu pēc prasības izskatīšanas.

Turklāt persona, kas ir atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas, drīkst pieprasīt juridisko palīdzību, kas izpaužas kā ex officio iecelta advokāta pakalpojumi. Ja pieteikums par advokāta iecelšanu tiek pieņems, tā atlīdzību sedz pretējā puse tai pusei, kurai ir iecelts advokāts. Ja minētā persona lietu zaudē, advokāta atlīdzību sedz no Valsts kases līdzekļiem.

Dalībvalstu valstspiederīgo tiesības šajā saistībā reglamentē 2004. gada 17. decembra Likums par tiesībām saņemt palīdzību civilprocesā, kas notiek Eiropas Savienības dalībvalstīs, un par tiesībām saņemt palīdzību izlīguma panākšanai strīdā pirms civilprocesa uzsākšanas (Oficiālais Vēstnesis, 2005., Nr. 10, 67. punkts).

8 Kāda veida uzturlīdzekļus tiesa visticamāk piespriedīs? Kā tiek aprēķināts uzturlīdzekļu apmērs? Vai tiesas nolēmumu ir iespējams pārskatīt, ja mainās dzīves dārdzība vai ģimenes apstākļi? Ja jā – kā (piem., piemērojot automātiskas indeksācijas sistēmu)?

Uzturlīdzekļu apmērs ir atkarīgs no uzturlīdzekļu maksātāja pelnītspējas un finansiālajām iespējām un no tās personas pamatotajām vajadzībām, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Tās personas pamatotās vajadzības, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ietver visu nepieciešamo, lai nodrošinātu viņa(-as) iztiku ne vien materiāli, bet arī citos veidos (kultūras un garīgajā jomā). Nepilngadīgo vajadzības ietver arī viņu audzināšanas izdevumus. Novērtējot uzturlīdzekļu maksātāja pelnītspēju un finansiālās iespējas, ņem vērā nevis viņa(-as) faktiskos nopelnītos ienākumus, bet gan tos ienākumus, kurus viņš(-a) varētu nopelnīt, ja pilnībā izmantotu savu pelnītspēju. Tas nozīmē to, ka arī bezdarbniekam, kuram nav regulāru ienākumu, var piespriest maksāt uzturlīdzekļus un šie maksājumi tiks piedzīti.

Ja apstākļi mainās, var pieprasīt grozīt tiesas nolēmumu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem. Šādas izmaiņas drīkst pieprasīt abas uzturēšanas saistību puses. Atkarībā no faktiskajiem apstākļiem tās var prasīt atcelt uzturēšanas saistības vai palielināt vai samazināt uzturlīdzekļu apmēru. Priekšnoteikums pabalsta summas maiņai ir vai nu personas, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, pamatoto vajadzību palielināšanās vai samazināšanās, vai uzturlīdzekļu maksātāja pelnītspējas palielināšanās vai samazināšanās.

Polijā nav noteikts konkrēts uzturlīdzekļu apmērs un uzturlīdzekļu summu neaprēķina kā fiksētu procentuālo daļu no uzturlīdzekļu maksātāja ienākumiem. 2014. gadā minimālā darba alga bija 1680 PLN (aptuveni 400 EUR) bruto. 2013. gadā mēneša vidējais atalgojums bija 3650 PLN (aptuveni 900 EUR) bruto. Minimālā darba alga bija 1750 PLN bruto 2015. gadā, 1850 PLN bruto 2016. gadā un 2250 PLN bruto 2019. gadā, un 2020. gadā tā ir 2600 PLN bruto. Praksē vairākumā gadījumu tiesu piespriestā uzturlīdzekļu summa ir no 300 PLN līdz 1000 PLN mēnesī vienam bērnam. Uzturlīdzekļu summai nepiemēro automātisku indeksāciju atkarībā no bērna vecuma vai inflācijas līmeņa.

9 Kā un kam uzturlīdzekļi tiks maksāti?

Maksātājs ir tā persona, kas ir nosaukta par parādnieku izpildes rīkojumā. Piešķirtos uzturlīdzekļus, Polijā vienmēr maksā Polijas zlotos nepilngadīgā likumīgajam pārstāvim (skaidrā naudā vai ar bankas pārskaitījumu) katru mēnesi, parasti līdz mēneša 10. datumam. Maksājuma kavējuma gadījumā spriedumos nosaka likumiskos procentus (kopš 2020. gada 29. maija procenti ir 3,6 % gadā) no nesamaksātās summas (sk. informāciju par Polijā noteiktajiem likumiskajiem procentiem).

Tādējādi uzturēšanas saistības parasti sedz tikai uzturlīdzekļu maksātājs. Ja minētā persona nemaksā brīvprātīgi, persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt kompetentai izpildes iestādei (parasti tas ir tiesu izpildītājs) pieteikumu par sprieduma izpildi. Izpildi var uzsākt arī ex officio pēc tās pirmās instances tiesas pieprasījuma, kas pieņēma nolēmumu par uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu. Persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt izpildes rīkojumu arī parādnieka darbavietā vai iestādē, kas maksā parādniekam pensiju, un pieprasīt, lai maksājamo uzturlīdzekļu summu atskaita no parādniekam izmaksājamās summas. Šāda prasība maksātājai pusei ir saistoša.

Prasību uzsākt izpildes procedūru pret uzturlīdzekļu parādnieku var iesniegt jebkuram tiesu izpildītājam. Tomēr, ja parāda izpilde tiek vērsta pret parādnieka mantu, piekritība ir parādnieka dzīvesvietas reģiona tiesu izpildītājam.

10 Ja attiecīgā persona (parādnieks) nevēlas uzturlīdzekļus maksāt labprātīgi, kādus piespiedu pasākumus var piemērot?

Ja uzturlīdzekļu maksātājs nepilda uzturēšanas saistības brīvprātīgi, viņu var piespiest to darīt (sk. 9. punktu).

Turklāt, ņemot vērā Krimināllikuma 209. pantu (Oficiālais Vēstnesis, 1997., Nr. 88, 553. punkts), personai, kura izvairās no uzturēšanas saistībām, kas noteiktas ar tiesas nolēmumu, tiesā vai citā iestādē panāktu izlīgumu vai citu vienošanos, piespriež naudas sodu, piespiedu darbu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, ja kavēto maksājumu kopējā summa ir vienāda ar vismaz trīs regulārajiem uzturlīdzekļu maksājumiem vai ja kavēšanās neregulārā uzturlīdzekļu maksāšanā pārsniedz trīs mēnešus. Ja likumpārkāpēja vainas dēļ uzturlīdzekļus saņemt tiesīgā persona nespēj apmierināt savas pamatvajadzības, likumpārkāpējam piespriež naudas sodu, piespiedu darbu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Krimināllietu par šādu nodarījumu ierosina pēc cietušā lūguma, labklājības iestādes lūguma vai tās struktūras lūguma, kas ir atbildīga par rīcību pret uzturlīdzekļu parādnieku. Ja cietušajam tika piešķirti attiecīgi ģimenes pabalsti vai pabalsti, ko maksā tad, ja netiek panākta uzturlīdzekļu samaksa, kriminālvajāšanu veic ex officio.

Kā noteikts 5. panta 3b. punkta 2. apakšpunktā 2007. gada 7. septembra Likumā par palīdzību personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus (Oficiālais Vēstnesis, 2007., Nr. 192, 1378. punkts), kompetentā iestāde var lūgt apturēt parādnieka autovadītāja apliecības darbību.

Ja piedziņa ir nesekmīga, tiesu izpildītājs var lūgt, lai parādnieku reģistrē maksātnespējīgo parādnieku reģistrā.

11 Īsumā aprakstiet ierobežojumus, kas attiecas uz izpildes darbībām, jo īpaši noteikumus parādnieka aizsardzībai un noilguma termiņus Jūsu valsts izpildes sistēmā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1083. panta 2. punktu nesamaksātos uzturlīdzekļus var atgūt pilnībā, piemērojot arestu bankas kontam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 833. panta 1. punktu sprieduma izpildi vērš uz darba samaksu atbilstīgi Darba likuma noteikumiem. Parasti arestu var piemērot 60 % no darba algas. Arestu var piemērot arī līdz 3/5 apmērā no summām, ko Valsts kase piešķīrusi īpašiem mērķiem, jo īpaši no dotācijām un atbalstiem (Civilprocesa likuma 831. panta 1. un 2. punkts).

Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 829. pantu sprieduma izpildi nevērš uz:

1) mājsaimniecības izstrādājumiem, gultasveļu, apakšveļu un ikdienas apģērbu, kas obligāti nepieciešams parādniekam un apgādājamajiem ģimenes locekļiem, kā arī uz pakalpojumu vai profesionālās darbības veikšanai obligāti nepieciešamo apģērbu;

2) pārtikas un degvielas krājumiem, kas vienā mēnesī obligāti nepieciešami parādniekam un apgādājamajiem ģimenes locekļiem;

3) vienu govi vai divām kazām, vai trim aitām, kas obligāti nepieciešamas parādnieka un apgādājamo ģimenes locekļu iztikai, kā arī uz barības un pakaišu krājumiem, kas nepieciešami līdz nākamajai ražai;

4) instrumentiem un citiem priekšmetiem, kas parādniekam ir obligāti nepieciešami, lai varētu strādāt algotu darbu, un uz izejmateriāliem, kas obligāti nepieciešami ražošanai vienu nedēļu, izņemot mehāniskos transportlīdzekļus;

5) attiecībā uz parādniekiem, kuri periodiski strādā pastāvīgā darbā, — naudas summu, kas vienāda ar to daļu no algas, pret kuru nevar vērst sprieduma izpildi, par laikposmu līdz nākamajam samaksas datumam, un — attiecībā uz parādniekiem, kuri nesaņem regulāru algu, — naudas summu, kas obligāti nepieciešama parādnieka un apgādājamo ģimenes locekļu iztikai divas nedēļas;

6) lietām, kas nepieciešamas personīgajai izglītībai, personīgajiem dokumentiem, dekorācijām un priekšmetiem, ko izmanto reliģijas praktizēšanā, kā arī sadzīves priekšmetiem, kurus var pārdot tikai par cenu, kas ir ievērojami zemāka par to sākotnējo vērtību, bet kuriem parādnieks piešķir lielu izmantošanas vērtību;

8) zālēm 2001. gada 6. septembra Farmācijas likuma nozīmē (Oficiālais Vēstnesis, 2019., 499. punkts ar grozījumiem), kas ir obligāti nepieciešamas veselības aprūpes iestādes darbībai veselības aprūpes tiesību aktu nozīmē trīs mēnešus, un zālēm, kas ir obligāti nepieciešamas tās darbībai 2010. gada 20. maija Zāļu likuma nozīmē (Oficiālais Vēstnesis, Nr. 107, 679. punkts, un Oficiālais Vēstnesis, 2011., Nr. 102, 586. punkts, un Nr. 113, 637. punkts);

9) priekšmetiem, kas obligāti nepieciešami, ņemot vērā parādnieka vai viņa ģimenes locekļu invaliditāti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 833. panta 6. punktam izpildi nevērš arī pret uzturlīdzekļu pabalstiem, kompensāciju, kas maksājama, ja neizdodas piedzīt uzturlīdzekļus, ģimenes pabalstiem, ģimenes, aprūpes un bērnu dzimšanas pabalstiem, bāreņu, aprūpētāju pabalstiem, labklājības pabalstiem, integrācijas pabalstiem, audzināšanas pabalstiem un vienreizējam pabalstam, kas minēts 10. pantā 2016. gada 4. novembra Likumā par atbalstu grūtniecēm un viņu ģimenēm “Dzīvībai” (Oficiālais Vēstnesis, 2019., 473. punkts).

Tieslietu ministrs, apspriežoties ar lauksaimniecības ministru un finanšu ministru, rīkojumā norāda, pret kuriem lauksaimniekam piederošiem priekšmetiem nevar vērst sprieduma izpildi (830. pants).

Turklāt Civilprocesa likuma 831. pantā paredzēts, ka sprieduma izpildi nevērš jo īpaši uz sociālās palīdzības pabalstiem 2004. gada 12. marta Likuma pa sociālo palīdzību (Oficiālais Vēstnesis, 2013., 182. punkts ar grozījumiem) nozīmē un uz summām, kuras parādniekam pienākas no valsts budžeta vai Nacionālā Veselības fonda (Narodowy Fundusz Zdrowia) veselības aprūpes nodrošināšanai atbilstīgi 2004. gada 27. augusta Likumam par veselības aprūpes pabalstiem, ko finansē no valsts līdzekļiem (Oficiālais Vēstnesis, 2008., Nr. 164, 1027. punkts ar grozījumiem), pirms šādi pabalsti ir piešķirti un līdz 75 % apmērā no katra maksājuma, izņemot, ja tie ir parādnieka darbinieku vai pakalpojumu sniedzēju parādi, kā minēts 5. panta 41. punkta a) un b) apakšpunktā 2004. gada 27. augusta Likumā par veselības aprūpes pabalstiem, ko finansē no valsts līdzekļiem.

Ģimenes un aizgādības likuma 137. panta 1. punktā paredzēts, ka uzturēšanas prasībām piemēro trīs gadu noilgumu.

Civillikuma 121. panta 1. punktā paredzēts, ka noilguma termiņš nesākas un, ja tas ir sācies, to aptur gadījumos, kad tiek iesniegta bērnu prasības pret vecākiem aizgādības tiesību laikā.

Ja parādnieks apšauba, ka uzturēšanas saistības pret pieaugušu bērnu ir likumīgas, tiesu izpildītājs var lūgt kreditoram uzrādīt apliecinājumu, kas apstiprina, ka viņš(-a) turpina mācības, negūst ienākumus vai saņem medicīnisko aprūpi un ka tādēļ viņam(-ai) joprojām ir nepieciešams parādnieka finansiālais atbalsts.

12 Vai ir kāda organizācija vai iestāde, kas var palīdzēt piedzīt uzturlīdzekļus?

Kā minēts 4. punktā, lūgumrakstu par uzturlīdzekļu piešķiršanu tās personas vārdā, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, cita starpā var iesniegt sociālo palīdzības centru un atsevišķu sociālo organizāciju vadītāji, vietējo pašvaldību to iestāžu pārstāvji, kas ir atbildīgas par sociālo palīdzību, un dažos gadījumos arī prokurors. Šīs organizācijas un personas var arī atbalstīt prasītāju, piedaloties jau notiekošā tiesas procesā par uzturlīdzekļu piešķiršanu. Šādā gadījumā to pienākums ir atbalstīt personu, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, tiesvedības laikā.

Apgabaltiesas palīdz tiesīgajām personām izvirzīt uzturlīdzekļu prasības ārvalstīs.

Personas, kuras uzturas ārvalstīs un vēlas ierosināt uzturlīdzekļu prasības pret parādnieku, kas dzīvo Polijā, var saņemt palīdzību no kompetentajām centrālajām iestādēm: https://www.gov.pl/web/stopuprowadzeniomdzieci/lista-organow-centralnych.

Informācija par to, kā saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ir pieejama arī tīmekļa vietnē https://darmowapomocprawna.ms.gov.pl/pl/.

13 Vai organizācijas (valdības vai privātas) var iepriekš pilnībā vai daļēji izmaksāt uzturlīdzekļus parādnieka vietā?

2007. gada 7. septembra Likumā par palīdzību personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus (Oficiālais Vēstnesis, 2009., Nr. 1, 7. punkts ar grozījumiem), ir paredzēti noteikumi par valsts palīdzību personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ja sprieduma izpilde ir nesekmīga.

Pabalstus no uzturlīdzekļu fonda var saņemt tikai tad, ja ģimenes ienākumi uz vienu personu mēnesī nepārsniedz 800 PLN un no 2020. gada 1. jūlija — 900 PLN.
Kopš 2020. gada 1. jūlija ir arī piemērojams noteikums “1 zlots pret 1 zlotu”, proti, ja ģimenes ienākumi uz vienu personu pārsniedz iepriekš minēto summu 900 PLN, atbalstu samazina un izmaksā kā summu, kas vienāda ar starpību starp pabalsta summu no uzturlīdzekļu fonda, kura maksājama tiesīgajai personai, un summu, par kādu tiek pārsniegti ģimenes ienākumi uz vienu personu (9. panta 2.a punkts). Tomēr, ja šādi aprēķinātais pabalsts ir mazāks nekā 100 PLN, izdod atteikuma lēmumu, un pabalstu nemaksā (9. panta 2.b punkts).

Pieteikumu iesniedz pašvaldības vai pilsētas pārvaldei ar jurisdikciju attiecībā uz tās personas dzīvesvietu, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus. Pabalstu izmaksu no fonda var deleģēt arī pašvaldības organizatoriskai struktūrai, piemēram, sociālās labklājības centram.

Tomēr, ja persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus avansā, dzīvo iestādē, kas nodrošina pilnīgu apgādību (piemēram, sociālās palīdzības centrā, bērnu namā, labošanas darbu kolonijā vai ieslodzījuma vietā), vai audžuģimenē vai ir precējusies, vai šai personai ir bērns un tā ir tiesīga saņemt ģimenes pabalstu, avansu šai personai nepiešķir.

Minētais likums ir piemērojams tikai tad, ja persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, pabalsta maksāšanas laikā dzīvo Polijā.

Sīkāku informāciju sk. vietnē https://www.gov.pl/web/rodzina/wiadczenia-z-funduszu-alimentacyjnego.

14 Ja atrodos šajā dalībvalstī un parādnieka dzīvesvieta ir citā valstī:

Ja parādnieka dzīvesvieta ir ārvalstīs un persona, kura ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus, dzīvo Polijā, apgabaltiesa, kurai ir jurisdikcija vietā, kas ir uzturlīdzekļus saņemt tiesīgās personas dzīvesvieta, palīdz šai personai iesniegt pieteikumu par uzturlīdzekļiem. Šāda palīdzība ietver visas tās informācijas un atbalsta sniegšanu, kas nepieciešami vajadzīgo dokumentu sagatavošanai, un pārbaudīšanu, vai pieteikums ir formāli pareizs.

14.1 Vai varu saņemt palīdzību no kādas iestādes vai privātas organizācijas šajā dalībvalstī?

Jā.

14.2 Ja jā – kā sazināties ar šo iestādi vai privāto organizāciju?

A daļu pieteikumam, kas iesniegts saskaņā ar Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās, iesniedz apgabaltiesā.

To apgabaltiesu saraksts, kuras pilda centrālās iestādes funkciju

Tiesa

Adrese

Tālrunis: (+48)

Fakss: (+48)

E-pasts

Apgabaltiesa

Bjalistokā (Białystok)

ul. Marii Skłodowskiej-Curie 1

15-950 Białystok

85 7421517

85 7421517

oz@bialystok.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Beļsko Bjalā (Bielsko-Biała)

ul. Cieszyńska 10

43-300 Bielsko-Biała

33 4990424

33 4990488

33 4990488

boguslawa.pokusa@bielsko-biala.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Budgošā (Bydgoszcz)

ul. Wały Jagiellońskie 2

85-128 Bydgoszcz

52 3253155

52 3253255

oz@bydgoszcz.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Čenstohovā (Częstochowa)

ul. Dąbrowskiego 23/35

42-200 Częstochowa

34 3684425

34 3684420

prezes@czestochowa.so.gov.pl

anna.bocianowska@czestochowa.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Elblongā (Elbląg)

pl. Konstytucji 1

82-300 Elbląg

55 6112409

55 6112408

55 6112215

oddzial.administracyjny@elblag.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Gdaņskā (Gdańsk)

ul. Nowe Ogrody 30/34

80-803 Gdańsk

58 3213119

(uzturlīdzekļi)

58 3213141 (Administratīvā biroja vadītājs)

58 3213234

section.oz@gdansk.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Glivicē (Gliwice)

ul. Kościuszki 15

44-100 Gliwice

32 3380052

32 3380102

oz@gliwice.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Gožova Veļkopoļskā (Gorzów Wielkopolski)

ul. Mieszka I 33

66-400 Gorzów Wielkopolski

95 7256718

95 7256702

95 7202807

95 7256790

marta.samolak@gorzow-wlkp.so.gov.pl

sekretariat@gorzow-wlkp.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Jeleņa Gurā (Jelenia Góra)

al. Wojska Polskiego 56

58-500 Jelenia Góra

75 6415113

75 6415113

oz@jelenia-gora.so.gov.pl

o.administracyjny@jelenia-gora.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Kalicā (Kalisz)

al. Wolności 13

62-800 Kalisz

62 7657764

62 7574936

administracja@kalisz.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Katovicē (Katowice)

ul. Francuska 38

40-028 Katowice

32 6070183

32 7836806

32 6070184

obrot_zagraniczny@katowice.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Kelcē (Kielce)

ul. Seminaryjska 12 a

25-372 Kielce

41 3402320

41 3402320

oz@kielce.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Koniņā (Konin)

ul. Energetyka 5

62-510 Konin

63 2451443

63 2423022 +172

63 2426569

oz@konin.so.gov.pl

administracja@konin.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Košalinā (Koszalin)

ul. Waryńskiego 7

75-541 Koszalin

94 3428750

94 3428897

administracja@koszalin.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Krakovā (Kraków)

ul. Przy Rondzie 7

31-547 Kraków

12 6195241

12 6195262

12 6195204

12 6195665

oz@krakow.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Krosno (Krosno)

ul. Sienkiewicza 12

38-400 Krosno

13 4373671

13 4373673

13 4320570

Obrot.zagr@krosno.so.gov.pl

administracja@krosno.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Legņicā (Legnica)

ul. Złotoryjska 40

59-220 Legnica

76 7545036

76 7545107

76 7545012

oz@legnica.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Ļubļinā (Lublin)

ul. Krakowskie Przedmieście 43

20-076 Lublin

81 4601004

81 4601013

malgorzata.stec-szewczyk@lublin.so.gov.pl

obrotzagraniczny@lublin.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Lomžā (Łomża)

ul. Dworna 16

18-400 Łomża

86 2166281

862154254

86 2166753

sekretariat@lomza.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Lodzā (Łódź)

XI Wydział Wizytacyjny (11. inspekcijas departaments)

Plac Dąbrowskiego 5

90-921 Łódź (118. kabinets)

42 6778799

42 2126082

oz@lodz.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Novi Sončā (Nowy Sącz)

ul. Pijarska 3

33-300 Nowy Sącz

18 4482145

18 4482185

alimenty@nowysacz.so.gov.pl

Apgabaltiesa Olštinā (Olsztyn)

ul. Dąbrowszczaków 44A 10-543 Olsztyn

89 5216049

89 6123838

oz@olsztyn.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Opolē (Opole)

pl. Daszyńskiego 1

45-064 Opole

77 5418134

77 5418109

Obrot.zagr@opole.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Ostrolenkā (Ostrołęka)

ul. Gomulickiego 5

07-410 Ostrołęka

29 7650130

29 7650181

sekretariat@ostroleka.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Pjotrkova Tribunalskā (Piotrków Trybunalski)

ul. Słowackiego 5

97-300 Piotrków Trybunalski

44 6494121

44 6494159

44 6478919

administracja@piotrkow-tryb.so.gov.pl

(vissvarīgākais)

biblioteka@piotrkow-tryb.so.gov.pl

jolanta.sipinska@piotrkow-tryb.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Plockā (Płock)

pl. Narutowicza 4

09-404 Płock

24 2697320

24 2697364

24 2625253

oz@plock.so.gov.pl

urszula.kaluzna@plock.so.gov.pl

urszula.wyrwas@plock.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Poznaņā (Poznań)

ul. Stanisława Hejmowskiego 2

61-736 Poznań

61 6283730

61 6283731

61 6283734

61 6283739

opzagr@poznan.so.gov.pl

Apgabaltiesa Premislā (Przemyśl)

ul. Konarskiego 6

37-700 Przemyśl

16 6761336

16 6761353

m.telega@przemysl.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Radomā (Radom)

ul. Marszałka

J. Piłsudskiego 10

26-600 Radom

48 6776780

48 6776788

48 3680287

wizytacje@radom.so.gov.pl

Apgabaltiesa Ribņikā (Rybnik)

ul. Józefa Piłsudskiego 33

44-200 Rybnik

32 7840578

32 7840402

oz@rybnik.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Žešuvā (Rzeszów)

Plac Śreniawitów 3

35-959 Rzeszów

17 8756394

17 8627265

elzbieta.czudec@rzeszow.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Sedlcē (Siedlce)

ul. Sądowa 2

08-110 Siedlce

25 6407846

25 6407812

poczta@siedlce.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Seradzā (Sieradz)

al. Zwycięstwa 1

98-200 Sieradz

43 8266650

43 8266607

43 8271014

sekretariat@sieradz.so.gov.pl

administracja@sieradz.so.gov.pl

katarzyna.szala@sieradz.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Slupskā (Słupsk)

ul. Zamenhofa 7

76-200 Słupsk

59 8469543

59 8469513

59 8469424

59 8469429

agnieszka.kozlowska@slupsk.so.gov.pl

referat.wiz@slupsk.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Suvalkos (Suwałki)

ul. Waryńskiego 45

16-400 Suwałki

87 5631213

87 5631300

87 5631303

sekretariat@suwalki.so.gov.pl

anna.klekotko@suwalki.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Šcecinā (Szczecin)

ul. Małopolska 17

70-227 Szczecin

91 4830170

91 4830170

jsurowa@szczecin.so.gov.pl

amazur@szczecin.so.gov.pl [sprawy alimentacyjne – maintenance cases]

Apgabaltiesa

Švidņicā (Świdnica)

pl. Grunwaldzki 14

58-100 Świdnica

74 8518 287

74 8518270

sekretarz@swidnica.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Tarnobžegā (Tarnobrzeg)

ul. Sienkiewicza 27

39-400 Tarnobrzeg

15 688 2500

15 6882678

15 8229756

oz@tarnobrzeg.so.gov.pl

halina.rojek@tarnobrzeg.so.gov.pl

magdalena.kochanowska-lezon@tarnobrzeg.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Tarnuvā (Tarnów)

ul. J. Dąbrowskiego 27

33-100 Tarnów

14 6887409

14 6887417

sad_okregowy@tarnow.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Toruņā (Toruń)

ul. Piekary 51

87-100 Toruń

56 6105609

56 6555706

oz@torun.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Varšavā (Warsaw)

al. “Solidarności” 127

00-898 Warszawa

22 440 11 54 (uzturlīdzekļi)

22 6544443

22 6544411

m.karcz@warszawa.gov.pl (līdz 2020. gada septembrim)

a.kowalczyk@warszawa.so.gov.pl

p.luscinska@warszawa.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Prāgas rajonam Varšavā

ul. Poligonowa 3

04-051 Warszawa

22 4177393


oz@warszawapraga.so.gov.pl

dariusz.olowski@warszawapraga.so.gov.pl

kontakt@warszawapraga.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Vloclavekā (Włocławek)

ul. Wojska Polskiego 22

87-800 Włocławek

54 4120365

54 4118575

oz@wloclawek.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Vroclavā (Wrocław)

ul. Sądowa 1

50-950 Wrocław

71 3704391

71 7482964

oz@wroclaw.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Zamoskā (Zamość)

ul. Wyszyńskiego 11

22-400 Zamość

84 6316927

84 6316928

84 6316993

aneta.juszczak@zamosc.so.gov.pl

prezes@zamosc.so.gov.pl

Apgabaltiesa

Zelona Gurā (Zielona Góra)

pl. Słowiański 1

65-069 Zielona Góra

68 3220221

68 4567769

oz@zielona-gora.so.gov.pl

e.branicka@zielona-gora.so.gov.pl

k.zubryk@zielona-gora.so.gov.pl

z.pejs@zielona-gora.so.gov.pl

15 Ja parādnieks ir šajā dalībvalstī un es atrodos citā valstī:

15.1 Vai varu tieši iesniegt lūgumu šādai iestādei vai privātai organizācijai šajā dalībvalstī?

Padomes 2008. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās 55. pantā nav paredzēta prasība, ka pieteikums ir jāiesniedz ar tās valsts centrālās iestādes starpniecību, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēju dzīvesvieta. Pieteikumus var nosūtīt tieši kompetentajai Polijas tiesai atbilstoši formālajām prasībām, kas noteiktas minētās regulas IV un VI nodaļā un Civilprocesa likumā.

Nosūtītāju iestāžu dati ir pieejami vietnē

https://www.gov.pl/web/stopuprowadzeniomdzieci/lista-organow-centralnych.

Ārvalstu nosūtītājas iestādes, kas noteiktas Regulai pievienotajās deklarācijās, nodrošina personai, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus, visu nepieciešamo informāciju, palīdz viņam(-ai) aizpildīt nepieciešamos dokumentus, pārbauda, vai šīs personas pieteikums ir formāli pareizs un nosūta to uz ārvalstīm.

15.2 Ja jā – kā sazināties ar šo iestādi vai privāto organizāciju un kāda veida palīdzību iespējams saņemt?

Ja tiesa ir piešķīrusi uzturlīdzekļus un uz lietu attiecas Regulas (EK) Nr. 4/2009 darbības joma, ārvalstīs dzīvojošais kreditors var izmantot šajā regulā paredzēto procedūru un var pieteikties kompetentajā tās valsts nosūtītājā iestādē, kurā viņš(-a) dzīvo, vai iesniegt kompetentajā tiesā pieteikumu par ārvalstīs pieņemtā nolēmuma izpildāmības pasludināšanu (sk. 5. punktu). Pieteikumu par izpildi iesniedz jebkura tiesu izpildītāja birojā.

Ja Polija un valsts, kurā dzīvo kreditors, ir parakstījušas konvenciju vai divpusēju nolīgumu par spriedumu atzīšanu un izpildi uzturēšanas saistību lietās, šādu palīdzību sniedz saskaņā ar minētā nolīguma nosacījumiem. Divpusēji nolīgumi parasti paredz, ka pieteikumi jāiesniedz Polijas tiesā tieši vai ar tās valsts tiesas starpniecību, kurā izdots spriedums. Pēdējā minētajā gadījumā pieteikumus pārsūta ar centrālo iestāžu — parasti Tieslietu ministrijas — starpniecību vai ar to iestāžu starpniecību, kuras tiek informētas Ņujorkas konvencijas prasību nolūkos:

http://treaties.un.org/doc/Publication/MTDSG/Volume%20II/Chapter%20XX/XX-1.en.pdf.

Tiesu dati ir pieejami vietnē

https://www.gov.pl/web/sprawiedliwosc/znajdz-wybrany-sad-powszechny,

savukārt tiesu izpildītāju dati pieejami vietnē http://komornik.pl/.

16 Vai šai dalībvalstij ir saistošs 2007. gada Hāgas protokols?

Jā, protokols tai ir saistošs no 2011. gada 18. jūnija.

17 Ja šai dalībvalstij 2007. gada Hāgas protokols nav saistošs – kādi tiesību akti būs piemērojami uzturēšanas prasībai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem starptautisko privāttiesību jomā? Kādi ir šie atbilstošie noteikumi starptautisko privāttiesību jomā?

Nav piemērojams.

18 Kādi ir noteikumi par tiesu pieejamību pārrobežu lietās Eiropas Savienībā (atbilstoši Uzturēšanas saistību regulas V nodaļas struktūrai)?

Polijā piemērojamie noteikumi ir 2004. gada 17. decembra Likums par tiesībām saņemt palīdzību civilprocesā, kas notiek Eiropas Savienības dalībvalstīs (Oficiālais Vēstnesis, 2005., Nr. 10, 67. punkts ar grozījumiem) un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos (OV L 26/41, 31.1.2003., 90. lpp.), ar ko papildina noteikumus, kas izklāstīti Civilprocesa likumā un Likumā par tiesu izdevumiem civillietās. Pusei, kura cer saņemt noteiktu palīdzības veidu (piemēram, advokāta iecelšanu, dokumentu tulkošanu, ceļa izdevumu atlīdzināšanu), būtu par to skaidri jāinformē tiesa, izmantojot ES pieteikuma veidlapu https://e-justice.europa.eu/content_legal_aid_forms-157-lv.do?clang=lv.

19 Kādus pasākumus šī dalībvalsts ir veikusi, lai nodrošinātu Uzturēšanas saistību regulas 51. pantā minēto funkciju īstenošanu?

Polijas likumdevējs 2011. gada 28. aprīlī pieņēma Likumu, ar kuru groza Civilprocesa likumu un citus tiesību aktus (2011. gada 28. aprīļa Likums, ar ko groza Civilprocesa likumu, Likumu par tiesībām saņemt palīdzību civilprocesā, kas notiek Eiropas Savienības dalībvalstīs, un par tiesībām saņemt palīdzību izlīguma panākšanai strīdā pirms civilprocesa uzsākšanas, un Likumu par palīdzību personām, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus (Oficiālais Vēstnesis, 2011., Nr. 129, 735. punkts)) un saskaņā ar kuru Polijas centrālā iestāde var norīkot iestādi, kurai ir jurisdikcija pār parādnieku, veikt izmeklēšanu uzturēšanas saistību lietā.

Ja atbildētāja vai dalībnieka dzīvesvieta nav zināma, Tieslietu ministrija nosūta vaicājumus centrālajiem un vietējiem reģistriem un ierakstiem (ar iespēju izmantot PESEL datubāzi), lai noteiktu kompetento tiesu vai tiesu izpildītāju vai atbildētu uz īpašu pasākumu pieprasījumu. Patlaban nav plānotas izmaiņas attiecībā uz juridiskajiem pamatiem, finansējumu un centrālās iestādes kolektīvu, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti 51. pantā aprakstītie uzdevumi.

 

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Your-Europe

Lapa atjaunināta: 27/07/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.