Izsoles tiesas ceļā

Francija

Saturu nodrošina
Francija

1. Sludinājumi par konfiscētajiem aktīviem un to cenas noteikšana

A. Sagatavošanās darbības pirms piespiedu izsoles

Kreditoram ir jāizsludina nekustamā īpašuma piespiedu izsole:

  • izmantojot paziņojumus, kas izvietoti vietā, kura ir viegli pieejama sabiedrībai tiesas telpās; paziņojumā jānorāda konfiscētais nekustamais īpašums, jāsniedz kopsavilkums (veids, apdzīvotība, visa informācija par tā platību) un jānorāda sākuma cena;
  • ar vienkāršotu paziņojumu, ko izvieto pie pārdodamā īpašuma ieejas;
  • ievietojot paziņojumu vietēja mēroga laikrakstā, kurā tiek publicēti juridiski paziņojumi.

Kreditors uz savu atbildību vai ar tiesas atļauju var ievietot papildu sludinājumus.

Attiecībā uz kustamā īpašuma piespiedu izsoli sludinājumam ir jābūt paziņojumu veidā, kas izvietoti parādnieka dzīvesvietas pašvaldības mītnē, kā arī izsoles vietā.

Profesionālis, kurš veiks izsoli, var ievietot papildu sludinājumus savā tīmekļa vietnē vai – tiesas noteiktu izsolītāju (commissaires-priseurs judiciaires) gadījumā – attiecīgās šīs profesijas tīmekļa vietnēs: https://www.interencheres.com/ vai https://www.interencheres.com/, vai izvietojot sludinājumu presē, prospektā vai katalogā. Sludinājumā var ietvert aktīvu aprakstu un to aplēsto vērtību.

Īpašumu, kas tiek pārdots publiskā izsolē, pārdošanas laikā piedāvā tiesas noteikts izsolītājs vai pilnvarotais par pārdošanu atbildīgais profesionālis Var organizēt iepriekšēju īpašuma apskati.

Konfiscēto nekustamo īpašumu var apmeklēt tiesneša noteiktajos datumos un laikā (Civilprocesa izpildes kodeksa [CPCE] R. 322.-26. pants), un apmeklētājus pavada tiesu izpildītājs. Pārdošanas nosacījumus, kas jo īpaši ietver oficiālu ziņojumu par pārdoto aktīvu aprakstu, kā to noteicis tiesu izpildītājs, kā arī galvenos pārdošanas noteikumus var brīvi skatīt par pārdošanu atbildīgās apgabaltiesas kancelejā (greffe du tribunal judiciaire) vai – saskaņā ar nosacījumiem – advokātu birojā.

B. Sākuma cena un izsoles norise

Gadījumos, kas saistīti ar īpašuma konfiskāciju, attiecīgais kreditors ir atbildīgs par pārdošanas nosacījumu sagatavošanu. Kreditors nosaka sākuma cenu, kuru parādnieks tomēr var apstrīdēt; pēc tam tiesnesim pēc iepriekšējas uzklausīšanas (audience d’orientation) ir jāpieņem nolēmums.

Gadījumos, kas saistīti ar kustamā īpašuma konfiskāciju, par izsoli atbildīgais profesionālis brīvi nosaka izsoles sākuma cenu. Par izsoli atbildīgais profesionālis var pieprasīt eksperta pakalpojumus, lai, ja nepieciešams, aplēstu īpašuma vērtību.

Attiecībā uz kustamā īpašuma izsolēm īpašums tiek piešķirts solītājam, kurš pēdējais solījis visaugstāko cenu. Jāatzīmē, ka izsoles nav ierobežotas laikā, un īpašums tiek piešķirts tikai pēc izsoles noslēgšanas ar trim izsaukumiem. Lai piedalītos izsolē, nav jāiesniedz nekāda garantija vai nodrošinājums.

Gadījumos, kas saistīti ar konfiscētiem nekustamiem aktīviem, tiek izmantota pieaugošu solījumu sistēma, kurā katrs nākamais cenas solījums ir lielāks par iepriekšējo; izsole tiek pārtraukta pēc 90 sekundēm pēc pēdējā cenas solījuma (šo laiku skaita, izmantojot redzamu un dzirdamu metodi, kas informē sabiedrību par katru pagājušo sekundi).

Ikvienam, kurš vēlas piedalīties izsolē, ir pienākums iesniegt savam advokātam neatmaksājamu drošības naudu, kas iemaksāta bankas kontā, vai bankas čeku, kas izmaksājams saņēmējam (séquestre) vai Noguldījumu un sūtījumu fondam (Caisse des Dépôts et Consignations), kas veido 10% no sākuma cenas summas (šī summa nedrīkst būt mazāka par 3 000 EUR). Izsoles beigās šī summa tiek atgriezta solītājam, ja tas netiek atzīts par solītāju, kurš uzvarējis izsolē.

2. Trešās personas, kurām ir atļauts veikt pārdošanu

Tiesas noteikti izsolītāji, notāri, zvērināti preču mākleri un tiesu izpildītāji ir vienīgie profesionāļi, kuri ir tiesīgi organizēt kustamā īpašuma (jo īpaši konfiscēta kustamā īpašuma) publiskās tiesu izsoles.

Nekustamā īpašuma izsoles tiek veiktas tikai civillietu tiesas izpildes tiesā (tribunal judiciaire) .

3. Tiesu izsoles veidi, uz kuriem noteikumi attiecas tikai daļēji

Gadījumos, kas saistīti ar kustamo īpašumu, var notikt brīvprātīga pārdošana publiskajās izsolēs, un uz tām attiecas daudz elastīgāki noteikumi nekā uz tiesu izsolēm. Tiek piemērots Komerckodeksa L. 321-1. un turpmākie panti, kā arī R. 321-1. un turpmākie panti. Brīvprātīga pārdošana neattiecas uz piespiedu izpildes procedūrām, ko nosaka tiesu iestādes.

Attiecībā uz nekustamo īpašumu pārdošanu var noteikt kā kopīpašuma pārdošanu izsolē vai to var norīkot maksātnespējas tiesnesis pret īpašnieku vērstas kolektīvas procedūras ietvaros. Abos gadījumos pārdošanas noteikumi ir noteikti tiesas nolēmumā, ar kuru tiek uzdots veikt pārdošanu.

4. Informācija par valsts īpašumu reģistriem

Gadījumos, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, zemes reģistrs, kas ir administratīvs un fiskāls dokuments, var sniegt kreditoram informāciju par parādniekam piederošo nekustamo īpašumu pašvaldības teritorijā, un ko tas ietver (nekustamais īpašums, kas ir jau uzbūvēts vai tiek būvēts, zemes gabalu platība un katra gabala raksturs). Turklāt zemes reģistrācijas dienesti (Valsts finanšu ģenerāldirektorāta [Direction Générale des Finances Publiques] administratīvie dienesti) uztur katras pašvaldības īpašuma kartotēku, kurā ietverti izraksti no dokumentiem, kas publicēti ar katra īpašnieka nosaukumu un par katru īpašumu, un kurā norādīts katra īpašuma juridiskais statuss.

Attiecībā uz kustamo īpašumu SIV (Système d'Immatriculation des Véhicules [transportlīdzekļu reģistrācijas sistēma]) sniedz informāciju par mehānisko transportlīdzekļu un divriteņu transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību turētāju civiltiesisko statusu un transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un pazīmēm. Pastāv valsts kartotēkas, kurās ir obligāti jāreģistrē kuģi (pašlaik tiek izstrādāti dekrēti), laivas (digitalizētā reģistrā, kuru uztur Transporta ministrija) un lidaparāti (reģistrā, kuru uztur ministrija, kuras pārziņā ir civilā aviācija). Intelektuālā īpašuma tiesības ir uzskaitītas valsts kartotēkā, kura kreditoriem ir brīvi pieejama un kuru uztur Valsts intelektuālā īpašuma institūts (Institut national de la propriété intellectuelle, INPI). Filmu nosaukumi, kas paredzētas publiskai demonstrēšanai Francijā, ir uzskaitīti publiskajā kinoteātru un audiovizuālajā reģistrā, ko pārvalda nodokļu administrēšanas amatpersona, un literāro darbu nosaukumi ar iespēju iegādāties adaptācijas tiesības ir apkopotas opciju reģistrā.

Attiecībā uz nekustamo īpašumu zemes reģistru uztur katra pašvaldība, un tas ietver vairākus dokumentus (kadastra karti, apakšiedaļu uzskaitījumu, zemes nodokļu reģistru), no kuriem tiešsaistē ir pieejama tikai kadastra karte. Zemes reģistru uztur vietējie zemes reģistrācijas dienesti, par ko atbild attiecīgā apgabaltiesa (Tribunal de grand instance). Valsts kartotēkas nav.

Attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem katrai prefektūrai ir viens reģistrs, bet SIV uztur valsts datu bāzi.

Attiecībā uz laivām datorizēto reģistru uztur Transporta ministrija; attiecībā uz kuģiem pastāv seši dažādi reģistri, kurus arī uztur Transporta ministrija.

Attiecībā uz lidaparātiem reģistru uztur ministrija, kuras pārziņā ir civilā aviācija, un tas ir pieejams tiešsaistē informācijas nolūkā.

Informāciju par dažādām intelektuālā īpašuma tiesībām centrāli uztur viena iestāde - Nacionālais rūpnieciskā īpašuma institūts (INPI), kas savā tīmekļa vietnē nodrošina piekļuvi dažādiem dokumentālajiem ierakstiem

Daži, bet ne visi, zemes reģistra pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē. Var apskatīt tikai kadastra karti, bet ne zemes nodokļu reģistru, kas sniedz informāciju par īpašuma īpašniekiem, līdzīgi kā tas ir ar SIV, Francijā reģistrēto kuģu Francijas starptautisko reģistru un INPI reģistriem.

Parasti uz lielāko daļu publiski pieejamo reģistru attiecas Sabiedrības un iestāžu attiecību kodeksa noteikumi, kas nosaka, ka piekļuvei administratīvajiem dokumentiem ir jābūt bez maksas, ja tos aplūko to atrašanās vietā, vai par samaksu, kas atbilst to kopēšanas izmaksām, ka tiek nodrošināta kopija, vai bez maksas, nosūtot pa e-pastu, ja dokuments ir pieejams digitālā formātā.

5. Informācija par datubāzēm, kas ļauj kreditoriem identificēt aktīvus un parādnieka parādsaistības

CPCE L.152-1. pants ļauj tiesu izpildītājiem iegūt informāciju par parādnieka adresi, tā darba devēja vai jebkura trešās puses parādnieka vai likvīdo vai maksājamo summu depozitārija identitāti un adresi, un par nekustamo īpašumu sastāvu no Valsts, reģionālajām, departamentu un pašvaldības iestādēm un no administratīvās iestādes kontrolētām valsts iestādēm vai struktūrām.

Tiesu izpildītāji var pieprasīt informāciju tieši no FICOBA (valsts bankas kontu datubāze, ko pārvalda nodokļu iestādes, un kas satur banku iesniegtos ierakstus), lai iegūtu informāciju par iespējamiem parādnieka bankas kontiem un kur šie konti tiek turēti.

Viņi var pieprasīt informāciju arī no veselības un bezdarba apdrošināšanas fondiem.

Saskaņā ar CPCE L. 152-2. pantu bankām ir pienākums informēt kreditora pilnvarotu tiesu izpildītāju, ja parādnieka vārdā ir atvērts viens vai vairāki konti un par šo kontu atrašanās vietu, bet nav jāsniedz nekāda cita informācija.

SIV, kuram var piekļūt kreditora pilnvarots tiesu izpildītājs, sniedz informāciju par mehānisko transportlīdzekļu un divriteņu transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību turētāja civiltiesisko statusu, transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un pazīmēm.

Pats kreditors nevar piekļūt šīm datubāzēm, bet to var izdarīt tiesu izpildītājs, kas ir pilnvarots veikt piespiedu izpildi.

6. Informācija par tiešsaistes tiesu izsolēm

Francijā pastāv divu veidu tiešsaistes izsoles attiecībā uz kustamo īpašumu:

  • Tiešraides izsoles, kas ir daļēji datorizētas: pārdošana fiziski notiek konkrētajā vietā un tiek pārraidīta tiešsaistē profesionālās personas vai iestādes, kas veic pārdošanu, tīmekļa vietnē, vai vienā no attiecīgajām tīmekļa vietnēm, kas pieejamas profesionāliem izsolītājiem (https://www.interencheres.com/ vai https://www.drouotonline.com/en). Šīs tiesu izsoles ir atļautas, jo nekas tās neaizliedz. Tās kļūst arvien populārākas.
  • Tiešsaistes izsoles, kas ir pilnībā datorizētas: izsole notiek tikai tiešsaistē bez fiziskas klātbūtnes konkrētajā vietā. Šis pārdošanas veids nav atļauts tiesu lietās saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem (lai gan tas ir atļauts brīvprātīgas pārdošanas gadījumos) sakarā ar tehniskiem tiesu šķēršļiem.

(Daļēji) datorizētās izsoles ir iespējamas tikai attiecībā uz kustamo īpašumu.

Profesionāļi, kas veic izsoles, var ievietot sludinājumus ārpus Francijas, un cenu piedāvājumus var iesniegt jebkurš solītājs, neatkarīgi no tā atrašanās vietas vai valstspiederības, kā arī no tā, vai pārdošana noris tiešraidē vai nē (pastāv arī attālinātas izsoles procedūras, kur cenu piedāvājumi tiek iesniegti rakstiski vai pa tālruni).

Lai piedalītos datorizētā izsolē, personai (potenciālajam solītājam) nav jāuzrāda tā paraksts, bet par izsoli atbildīgais profesionālis var pieprasīt informāciju par kredītkartēm. Par izsoli atbildīgais profesionālis veic reģistrāciju, ko principā var iesniegt, izmantojot jebkurus līdzekļus, visbiežāk izmantojot tīmekļa vietni, kurā tiks pārraidīta izsole. Rakstiskus cenas pieteikumus ir iespējams iesniegt jebkurā vidē.

Profesionālis, kas atbild par izsoli, nosaka pieņemamos maksāšanas līdzekļus.

Attālinātajiem solītājiem nav pienākuma ierasties personīgi (bet viņi var to darīt, ja vēlas). Viņi var sekot līdzi izsolei tiešsaistē un izteikt cenu piedāvājumus reālā laikā. Viņi var arī reģistrēt vienu vai vairākus cenu piedāvājumus pirms pārdošanas. Šādos gadījumos piesolītā cena pakāpeniski palielināsies, ņemot vērā sākumā izteiktos cenas piedāvājumus. Izsoles laikā parasti ir pieejams arī tālrunis.

Tulkošanas iespējas ir atkarīgas no par pārdošanu atbildīgā profesionāļa un tā palīgiem, jo šajā sakarā nav īpašu noteikumu.

Ņemot vērā izsoļu tīmekļa vietņu konfigurācijas, tikai tās personas, kas reģistrējušās tiešsaistes izsolei, var piekļūt izsolei, izmantojot attiecīgo tīmekļa vietni. Tomēr izsole ir publiski pieejama tās fiziskās atrašanās vietā.

Lapa atjaunināta: 05/01/2022

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.