Izsoles tiesas ceļā

1. Publiskošana un cenu noteikšana attiecībā uz konfiscēto aktīvu pārdošanu

Ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, uz kurām vērsta piedziņa, pārdod tiesu izpildītājs. Kā ķermeniskās, tā arī bezķermeniskās lietas novērtē tiesu izpildītājs, nosakot lietu piespiedu pārdošanas vērtību. Piedzinējs vai parādnieks var lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai lietu novērtēšanai.

Civilprocesa likuma noteikumi regulē nekustamā īpašuma izsoles izziņošanu, kas paredz kārtību, ka izsoli izziņo vismaz vienu mēnesi pirms izsoles. Pēc piedzinēja lūguma izsoli var izziņot vismaz divus mēnešus pirms izsoles, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles. Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norādāmās ziņas ir uzskaitīts Civilprocesa likuma 606.pantā trešajā daļā. Sludinājumu par izsoli tiesu izpildītājs publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto elektronisko izsoļu vietnē.

Izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas. Tiesu izpildītājs nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu un ne lielāku par 10 procentiem no mantas izsoles sākumcenas.

2. Trešās puses, kas var veikt pārdošanu

Kustamus un nekustamus aktīvus, uz kuriem vērsta piedziņa izpildes procesā, pārdod tiesu izpildītāji. Maksātnespējīgā parādnieka mantu pārdod izsolē saskaņā ar Maksātnespējas likuma XX nodaļu, un šo pārdošanu veic maksātnespējas administrators.

3. Izsoļu veidi, attiecībā uz kuriem noteikumus varētu pilnībā nepiemērot

Latvijas izpildes procesos nav izsoļu veidu, kam iepriekš izklāstītie noteikumi ir piemērojami tikai daļēji. Tomēr var būt dažas izsoļu rīkošanas nosacījumu atšķirības, kas izriet no īpašiem tiesību aktiem.

4. Informācija par aktīvu valsts reģistriem

Zemesgrāmata - Valsts vienotajā datorizētajā Zemesgrāmatā tiek ierakstīti nekustamie īpašumi un nostiprinātas ar tiem saistītās tiesības. Datorizētajā Zemesgrāmatā iespējams meklēt pēc īpašuma kadastra numura, zemesgrāmatas numura, nosaukuma vai adreses.

Kadastrs - Valsts zemes dienesta Kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kas nodrošina pieeju aktuālākajai informācijai par Latvijas Republikā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to sastāvā ietilpstošām zemes vienībām, būvēm, telpu grupām, zemes vienības daļām un kadastrālo vērtību. Kadastrā iespējams arī iegūt informāciju par nekustamā īpašuma piederību - ja īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs ir juridiska persona (nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi).

Komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas un par komersantu un komercdarbību. Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

Komercķīlu reģistrā reģistrē komercķīlu līgumus. Saskaņā ar Komercķīlas likumu komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta Komercķīlu reģistrā. Par komercķīlas priekšmetu var būt kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kas pieder komersantam, kā arī tās lietu kopība, visa komersanta manta.

Laulāto mantisko attiecību reģistrs - Laulāto mantisko attiecību reģistrā reģistrē starp vīru un sievu noslēgtos laulību līgumus. Laulības līgums ir tiesisks darījums jeb īpaša veida līgums, ar kuru puses - laulātie - nodibina, groza vai izbeidz savas laulāto mantiskās attiecības, izmantojot savas tiesības un iespējas, ko viņiem piešķir likums - pašiem noteikt savu mantisko attiecību režīmu.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāze: informāciju par Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, vispārēju informāciju par ārvalstīs (Dānijā, Francijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā, Zviedrijā, Beļģijā, Slovēnijā un Norvēģijā) reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā arī transportlīdzekļa informācija par transportlīdzekļa nobraukumu Nīderlandē, Igaunijā vai Slovākijā, ja transportlīdzeklis iepriekš ir reģistrēts kādā no šīm valstīm.

5. Informācija par datubāzēm, lai kreditori varētu identificēt debitora aktīvus vai prasījumus

Lielākā daļa informācijas iepriekš uzskaitītajos valsts reģistros ir pilnīgi vai daļēji publiska. Lai veiktu meklējumu, personai var būt nepieciešams identificēties, izmantojot eID identifikāciju vai ar bankas starpniecību. Par dažiem meklējumiem var tikt iekasēta maksa.

6. Informācija par tiesu izsolēm tiešsaistē

Elektronisko izsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis, kas nodrošina izsoles sludinājumu izvietošanu, izsoles dalībnieku reģistrāciju, informācijas uzkrāšanu par reģistrētajiem izsoles dalībniekiem, reģistrēto izsoles dalībnieku autorizāciju dalībai izsludinātajā izsolē, kā arī tehnoloģisko rīku kopu solījumu izdarīšanai un reģistrēšanai.

Elektronisko izsoļu vietnes noteikumi nosaka kārtību, kādā veic darbības elektronisko izsoļu vietnē, kā arī kārtību, kādā Izsoļu dalībnieku reģistrā iekļauj ziņas par personu, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību.

Zvērināts tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators elektronisko izsoļu vietnē ievieto sludinājumu par izsoli atbilstoši Civilprocesa likumā izsoles sludinājuma saturam noteiktajām prasībām. Pēc sludinājuma nosūtīšanas publicēšanai līdz brīdim, kad izziņotā izsole noslēgusies, sludinājumu par tā paša nekustamā īpašuma vai kustamas mantas izsoli citā izpildu lietā vai maksātnespējas procesa lietā nedrīkst publicēt.