Lietu tiesību (in rem) pielāgošana

1 Kādas lietu tiesības (in rem) var rasties mantošanas ceļā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem?

Latvijas Civillikuma 382.pantā iekļautais universālsukcesijas princips paredz, ka mirušās personas mantojums sevī ietver visas mirušās personas tiesības un saistības, tajā skaitā, lietu tiesības (izņemot tās, tiesības, kurām piemīt tīri personisks raksturs, piemēram, personālservitūti) un šīs tiesības mantošanas gadījumā bez īpašiem ierobežojumiem pāriet uz mantiniekiem. Mantošana pati par sevi jaunas lietu tiesības nerada, vien piešķir mantiniekiem tiesības iegūt mirušajam piederējušās lietu tiesības.

2 Vai šādas lietu tiesības (in rem) tiek reģistrētas nekustama vai kustama īpašuma reģistrā un, ja tā, vai šāda reģistrācija ir obligāta? Kurā reģistrā vai reģistros tās reģistrē un kādas ir reģistrācijai izvirzītās prasības un piemērotā kārtība?

Nekustamos īpašumus un ar tiem saistītās tiesības ieraksta Zemesgrāmatā, savukārt reģistrējamo kustamo mantu reģistrē speciālos reģistros, piemēram, transportlīdzekļu vai kuģu reģistrā.

Nekustamie īpašumi un ar tiem saistītās tiesības tiek ierakstītas Zemesgrāmatā. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta (Zemesgrāmatu likuma 1. pants). Lai veiktu nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatā, personai nepieciešams iesniegt nostiprinājuma lūgumu. Iesniedzot nostiprinājuma lūgumu, jāpievieno dokumenti, kuri apliecina nostiprināmās tiesības, kā arī informācija par nodevu samaksu, ja nostiprinājuma lūgumā nav informācijas par veikto maksājumu un maksājuma mērķī nav norādīts nostiprinājuma lūdzēja personas kods vai reģistrācijas numurs un nekustamā īpašuma kadastra numurs vai zemesgrāmatas nodalījuma numurs.

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 19. pantu, zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas mazēkas (izņemot garāžas), žogi, lineāras inženierbūves (izņemot transporta būves), transporta būves (akvedukti, apūdeņošanas un kultivācijas hidrobūves, sliežu ceļi un dzelzceļa infrastruktūras sastāvā ietilpstošas inženierbūves) un inženierbūves, kuru laukums ir mazāks par 50 kvadrātmetriem vai augstums ir mazāks par 10 metriem.

Lai veiktu ierakstu par īpašnieku dažādos citos speciālajos reģistros, kur reģistrējamas tiesības uz mantojamo lietu, mantiniekam ir jāiesniedz attiecīgajā reģistrā nepieciešamā informācija un dokumenti par mantas vai tiesību mantošanu.

3 Kādas ir ar lietu tiesību (in rem) reģistrāciju saistītās sekas?

Visas lietu tiesības mantiniekiem pāriet uz likuma pamata un nav atkarīgas no šo tiesību ierakstīšanas reģistros, vienlaikus šo iegūto tiesību reģistrēšana ir pamats trešo personu labticībai un ir nepieciešama dažiem turpmākiem darījumiem.

4 Vai ir spēkā īpaši noteikumi un procedūras, lai pielāgotu lietu tiesību (in rem), uz ko persona ir tiesīga saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem, gadījumā, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā persona atsaucas uz attiecīgo tiesību, šāda lietu tiesība (in rem) nav zināma?

Ja mantojuma lieta pēc būtības tiek vesta Latvijā un tajā tiek piemērots ārvalsts likums, kā rezultātā tiek mantots Latvijā neatpazīstams tiesību institūts, tad notārs, kurš ved pārrobežu mantojuma lietu, veic lietu tiesību (in rem) pielāgošanu.

Saskaņā ar Notariāta likuma 324.⁷ pantu zvērināts notārs, kurš ved vai ir vedis attiecīgo pārrobežu mantojuma lietu, var veikt regulas Nr. 650/2012 31.pantā minēto lietu tiesību (in rem) pielāgošanu, taisot mantojuma apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību vai taisot papildinājumus mantojuma apliecībā vai Eiropas mantošanas apliecībā.

Tāpat lietu tiesību pielāgošana var notikt saskaņā ar Civilprocesa likuma 78.¹ nodaļu "Ārvalsts tiesas nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošana to īstenošanai Latvijā" (651.¹ pants.- 651.⁷ pants) pamatojoties uz personas pieteikumu.

Ja ārvalsts tiesas nolēmumam pilnā apjomā vai kādā tā daļā nav tiesisko seku Latvijā, jo tajā ir noteiktas tādas tiesības un pienākumi, kas nav pazīstami Latvijas tiesību aktos, veic ārvalsts tiesas nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošanu to īstenošanai Latvijā. Pielāgošanu veic tikai tajos gadījumos, kad tas paredzēts Eiropas Savienības tiesību normās vai Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos. Ārvalsts tiesas nolēmumā noteiktās tiesības un pienākumus pielāgo īstenošanai Latvijā, cik vien iespējams tās pielāgojot attiecīgiem tiesību institūtiem, kas pazīstami Latvijas tiesību aktos un kam ir līdzvērtīgas tiesiskās sekas, mērķi un nolūki. Ārvalsts tiesas nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošana nedrīkst radīt tādas tiesiskās sekas, kas pārsniedz attiecīgās ārvalsts tiesību aktos noteiktās tiesiskās sekas.