- 1 Kādas lietu tiesības (in rem) var rasties mantošanas ceļā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem?
- 2 Vai šādas lietu tiesības (in rem) tiek reģistrētas nekustama vai kustama īpašuma reģistrā un, ja tā, vai šāda reģistrācija ir obligāta? Kurā reģistrā vai reģistros tās reģistrē un kādas ir reģistrācijai izvirzītās prasības un piemērotā kārtība?
- 3 Kādas ir ar lietu tiesību (in rem) reģistrāciju saistītās sekas?
- 4 Vai ir spēkā īpaši noteikumi un procedūras, lai pielāgotu lietu tiesību (in rem), uz ko persona ir tiesīga saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem, gadījumā, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā persona atsaucas uz attiecīgo tiesību, šāda lietu tiesība (in rem) nav zināma?
Meklēt informāciju pēc reģiona
- Beļģijabe
- Bulgārijabg
- Čehijacz
- Dānijadk
- Vācijade
- Igaunijaee
- Īrijaie
- Grieķijael
- Spānijaes
- Francijafr
- Horvātijahr
- Itālijait
- Kipracy
- Latvijalv
- Lietuvalt
- Luksemburgalu
- Ungārijahu
- Maltamt
- Nīderlandenl
- Austrijaat
- Polijapl
- Portugālept
- Rumānijaro
- Slovēnijasi
- Slovākijask
- Somijafi
- Zviedrijase
- Apvienotā Karalisteuk
1 Kādas lietu tiesības (in rem) var rasties mantošanas ceļā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem?
Mantojamās lietu tiesības ietver īpašumtiesības uz kustamo un nekustamo īpašumu, pastāvīga lietojuma tiesības, ierobežotās lietu tiesības, piemēram, reālservitūtus (ieskaitot īpašumtiesības uz valdošo nekustamo īpašumu), hipotēkas un aizturējumus (ieskaitot ar tiem nodrošinātās saistības), kooperatīva biedru īpašumtiesības mājokļu kooperatīvā, kaimiņu tiesības un pienākumus, piedziņas un ierobežojumu prasības (servitūtus), prasījumus par pirkumu saskaņā ar Civilkodeksa 231. pantu (t. i., prasījumus par zemes pirkšanu pret personu, kas uzcēlusi ēku vai citu objektu uz citas personas zemes).
Lietošanas tiesības un personālservitūtus nemanto.
2 Vai šādas lietu tiesības (in rem) tiek reģistrētas nekustama vai kustama īpašuma reģistrā un, ja tā, vai šāda reģistrācija ir obligāta? Kurā reģistrā vai reģistros tās reģistrē un kādas ir reģistrācijai izvirzītās prasības un piemērotā kārtība?
Parasti lietu tiesības ieraksta kompetentās rajona tiesas (zemesgrāmatu tiesas) zemesgrāmatā (sądy wieczystoksięgowe). Tomēr šāds ieraksts ne vienmēr ir obligāts un tas ne vienmēr ir konstitutīvs, piemēram, kooperatīva biedra īpašumtiesības mājokļu kooperatīvā, kuras nav ierakstītas zemesgrāmatā, var mantot.
Mantošanas ceļā iegūtas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, kuram ir izveidots zemesgrāmatas ieraksts, ieraksta zemesgrāmatā, pamatojoties uz attiecīgu dokumentu, kurš apliecina juridisku pēctecību attiecībā uz zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku (testatoru). Mantošanas ceļā iegūtu īpašumtiesību ierakstīšanai nav konstitutīva spēka.
Lai nodibinātu hipotēku, ir nepieciešams ieraksts zemesgrāmatā. Šāds ieraksts pēc būtības ir konstitutīvs, kas nozīmē, ka tiesība rodas ar tās ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Ieraksts zemesgrāmatā, kurā jau ir ierakstīta ierobežota lietu tiesība, ir ar konstitutīvām sekām un ir tiesības nodošanas spēkā esības priekšnoteikums.
Šādas tiesības zemesgrāmatā ieraksta vai nu pēc nekustamā īpašuma īpašnieka lūguma (piekļuves tiesības, ieilgums) vai ex officio, piemēram, ja pieņemts administratīvs lēmums.
Pieteikumu par ieraksta izdarīšanu zemesgrāmatu tiesai iesniedz rakstiski uz oficiālas veidlapas KW-WPIS. Veidlapas ir pieejamas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē, kā arī rajona tiesu zemesgrāmatu nodaļās.
Lai reģistrētu ierobežotas lietu tiesības uz nekustamo īpašumu, pietiek ar īpašnieka apliecinājumu, ka šādas tiesības ir radītas.
Ja īpašos noteikumos nav paredzēts citādi, par pieteikumu īpašumtiesību, pastāvīga lietojuma tiesību vai ierobežotu lietu tiesību ierakstīšanai zemesgrāmatā iekasē fiksētu valsts nodevu 200 PLN apmērā. Kopīpašuma gadījumā proporcionāli kopīpašuma daļai iekasē daļu fiksētās nodevas, bet ne mazāk kā 100 PLN.
Attiecībā uz īpašumtiesībām, pastāvīga lietojuma tiesībām vai kooperatīva biedra īpašumtiesībām, kas izriet no mantošanas, novēlēšanas, mantojuma dalīšanas vai kopīpašuma izbeigšanas, par pieteikumu ierakstīšanai zemesgrāmatā iekasē fiksētu valsts nodevu 150 PLN apmērā neatkarīgi no tā, uz cik daļām ir šādas tiesības. Nodeva ir jāmaksā vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu. Ja par pieteikumu ir jāmaksā fiksēta nodeva, bet tā nav tikusi pienācīgi samaksāta, pieteikums tiek atdots atpakaļ bez lūguma veikt samaksu.
3 Kādas ir ar lietu tiesību (in rem) reģistrāciju saistītās sekas?
Zemesgrāmatā ierakstītas ierobežotas lietu tiesības aizsargā zemesgrāmatu publiskās ticamības princips. Ja tās nav ierakstītas, tās izbeidzas, kad notiek iegūšanas gadījums saskaņā ar publiskās ticamības principu. Turklāt zemesgrāmatā ierakstītai ierobežotai lietu tiesībai uz nekustamo īpašumu ir priekšroka attiecībā pret šādu tiesību, kas nav ierakstīta.
4 Vai ir spēkā īpaši noteikumi un procedūras, lai pielāgotu lietu tiesību (in rem), uz ko persona ir tiesīga saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem, gadījumā, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā persona atsaucas uz attiecīgo tiesību, šāda lietu tiesība (in rem) nav zināma?
Īpašas procedūras nav paredzētas.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.