Lietu tiesību (in rem) pielāgošana

1 Kādas lietu tiesības (in rem) var rasties mantošanas ceļā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem?

Papildus īpašumtiesībām vai īpašumtiesību domājamai daļai mantot var šādas lietu tiesības:

1. Lietojuma tiesību

2. Izmantošanas tiesību

3. Uzturēšanās tiesību

4. Apbūves tiesību

5. Servitūta tiesību

Rumānijas tiesības neļauj likumiskajiem mantiniekiem likumiskās mantošanas kontekstā izvēlēties starp mantojuma daļu, uz ko tiem būtu tiesības, un mantojuma lietojuma tiesībām. Ņemot vērā, ka lietojuma, izmantošanas un uzturēšanās tiesības, ko izmanto fiziska persona, nepārsniedz tās mūža ilgumu un izbeidzas ar tiesīgās personas nāvi, tās nevar mantot likumiskās mantošanas ceļā, bet gan saskaņā ar noteikumu par nāves gadījumu (mortis causa). Autors var noteikt gan šo tiesību, gan citu lietu tiesību izmantošanas ierobežojumus.

Gadījumos, kad mirušajai personai ir bijusi liettiesiska garantija (hipotēka uz kustamu vai nekustamu īpašumu, ķīla utt.), šo tiesību nodod mantošanas ceļā līdz ar garantēto prasījumu.

Īpaša situācija rodas tad, ja pārdzīvojušajam laulātam nav lietu tiesības uz mājokļa izmantošanu. Pēc mantojuma atklāšanās šai personai ir likumīga tiesība uzturēties mājoklī, kur tā dzīvojusi kopā ar mirušo personu, ja attiecīgais mājoklis veido daļu no mantojuma masas, lai gan ir iespējams, ka citi mantinieki noteiktās situācijās var lūgt uzturēšanās tiesības ierobežošanu vai uzturēšanās vietas maiņu. Ar šādiem nosacījumiem iegūto uzturēšanās tiesību pārdzīvojušais laulātais nedrīkst izmantot peļņas gūšanai, jo tas nav tiesīgs, piemēram, izīrēt šo mājokli. Uzturēšanās tiesība izbeidzas ar dalīšanu, bet ne agrāk kā gadu pēc mantojuma atklāšanās. Ja pārdzīvojušais laulātais stājas jaunā laulībā, šī tiesība izbeidzas arī tad, ja viena gada laikposms nav pagājis.

2 Vai šādas lietu tiesības (in rem) tiek reģistrētas nekustama vai kustama īpašuma reģistrā un, ja tā, vai šāda reģistrācija ir obligāta? Kurā reģistrā vai reģistros tās reģistrē un kādas ir reģistrācijai izvirzītās prasības un piemērotā kārtība?

Parasti pāreja mantošanas ceļā pilnībā stājas spēkā mantojuma atklāšanās brīdī līdz ar tiesību subjekta nāvi, un to nav nepieciešams ierakstīt reģistrā.

Civilkodeksā noteikts, ka publicēšana notiek Zemesgrāmatā (cartea funciară), Kustamā īpašuma nodrošinājuma interešu elektroniskajā arhīvā (Arhiva Electronică de Garanții Reale Mobiliare), Komercreģistrā un citos likumā noteiktajos publicēšanas veidos. Patlaban ieraksts reģistrā vispārīgā gadījumā nerada tiesības, bet vienīgi nodrošina reģistrēto tiesību publicēšanu un izpildāmību.

Lietu tiesību uz nekustamo īpašumu ierakstīšana Zemesgrāmatā rada tiesības, bet tikai pēc tam, kad pabeigts katras administratīvi teritoriālās vienības attiecīgais kadastra darbs un pēc pieprasījuma vai pēc iestādes iniciatīvas ir atvērti attiecīgo nekustamo īpašumu Zemesgrāmatas ieraksti. Tomēr arī šādā gadījumā lietu tiesības tiek iegūtas bez ieraksta Zemesgrāmatā, ja tās izriet no mantojuma, kā paredz Civilkodekss. Tomēr ieraksts Zemesgrāmatā ir nepieciešams, lai mantinieks iegūtu tiesības rīkoties ar īpašumu inter vivos attiecībā uz: pārdošanu, dāvināšanu, ieķīlāšanu utt.

Lietu tiesības ieraksta citos reģistros (piemēram, Kustamā īpašuma nodrošinājuma interešu elektroniskajā arhīvā — pēc nodrošināta prasījuma pārejas mantošanas ceļā) publicēšanas nolūkā, ja ir bijusi reģistrēta arī pārgājusī tiesība.

Ierakstu reģistrā izdara uz mantinieka statusu apliecinoša dokumenta pamata (mantojuma apliecība, tiesas lēmums) un attiecīgā gadījumā ieraksta arī tiesības un aktīvus, kas ir īpašuma sastāvā.

3 Kādas ir ar lietu tiesību (in rem) reģistrāciju saistītās sekas?

Reģistra ierakstu mērķis ir publicēšana, kā arī izpildāmības nodrošināšana attiecībā pret trešām personām. Skatīt iepriekš sniegto atbildi attiecībā uz lietu tiesību uz nekustamo īpašumu ierakstīšanu Zemesgrāmatā.

4 Vai ir spēkā īpaši noteikumi un procedūras, lai pielāgotu lietu tiesību (in rem), uz ko persona ir tiesīga saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem, gadījumā, ja tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā persona atsaucas uz attiecīgo tiesību, šāda lietu tiesība (in rem) nav zināma?

Saskaņā ar Likuma Nr. 206/2016 noteikumiem pieteikumus par lietu tiesību pielāgošanu saskaņā ar minētās regulas 31. pantu izskata tiesas(tribunali).