Ierobežojumi attiecībā uz mantošanu — īpašie noteikumi

Łotwa
Autor treści:
European Judicial Network
Europejska sieć sądowa (w sprawach cywilnych i handlowych)

1 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir īpaši noteikumi, kas saistībā ar saimnieciskiem, ģimenes vai sociāliem apsvērumiem nosaka ierobežojumus attiecībā uz attiecīgajā dalībvalstī esoša nekustamā īpašuma, dažu uzņēmumu un citu īpašu mantas kategoriju mantošanu vai to ietekmē?

Civillikuma 382.pants paredz, ka mantojuma masā ietilpst viss, kas mirušajam piederējis tā patiesās nāves laikā. Tādējādi mantinieki var mantot visu, kas piederējis mirušajam, vienīgais izņēmums noteikts Civillikuma 701. pantā, kas paredz, ka uz mantiniekiem nepāriet saistības un tiesības ar tīri personisku raksturu. Līdz ar ko vispārējais mantojuma tiesību regulējums paredz tikai to, ka mantinieki nematot tās tiesības, kuru pastāvēšana cieši saistīta tieši ar paša mirušā personu – šis ierobežojums, piemēram, neaptver īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.

Tomēr uz mantinieku automātiski nepāriet mantojuma atstājējam piederējušās tiesības būt par biedru civillikuma sabiedrībā (Civillikuma 2262. panta 4.punkts), tiesības būt par biedru pilnsabiedrībā (izņemot, ja tas atļauts sabiedrības līgumā vai ja tam piekrīt visi sabiedrības biedri (Komerclikuma 104. pants)), tiesības būt par komandītu komandītsabiedrībā (izņemot, ja sabiedrības līgumā tas pieļauts (Komerclikuma 133. pants)), tiesības būt par dalībnieku sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (izņemot ja to pieļauj statūti (Komerclikuma 191. pants)), būt par biedru biedrībā, ja vien likums nenosaka pretējo (Biedrību un nodibinājumu likuma 29.panta ceturtā daļa).

Ja mantinieks nekļūst par sabiedrības biedru, mantiniekam atbilstoši savai daļai mantojumā ir tiesības saņemt to, kas pienāktos mirušajam sabiedrības biedram (mantojuma atstājējam) pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta mantojuma atklāšanās brīdī vai, ja mantinieks nevar mantot sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļas, tas saņem atlīdzību atbilstoši tai likvidācijas kvotai, kuru saņemtu mirušais dalībnieks mantojuma atklāšanās brīdī.

Tāpat Latvijā pastāv ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem un ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Minētie ierobežojumi noteikti likumos “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Tomēr minētie ierobežojumi nav attiecināmi uz mantošanas gadījumiem.

2 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem šādi īpaši noteikumi ir piemērojami iepriekš minētās mantas mantošanai neatkarīgi no mantošanas kārtībai piemērojamajiem tiesību aktiem?

Iepriekš aprakstītie īpašie noteikumi ir piemērojami neatkarīgi no tā, kuras valsts tiesību akti piemērojami mirušās personas mantojumam.

3 Vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem pastāv īpaša procedūra, lai nodrošinātu atbilstību iepriekš minētajiem īpašajiem noteikumiem?

Īpašu procedūru nav.

Lapa atjaunināta: 15/06/2024

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.