Kā panākt tiesas nolēmuma izpildi

Polija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Ko civillietās un krimināllietās izprot ar sprieduma izpildi?

Noteikumi par to, kā izpildīt spriedumus civillietās, tostarp komerclietās, ir noteikti Polijas 1964. gada 17. novembra Civilprocesa kodeksā (Kodeks postępowania cywilnego) (Likumu apkopojums, 2021. gads, 1805. ieraksts, ar grozījumiem).

Izpildes panākšana ir likumā noteiktu piespiedu pasākumu piemērošana, ko veic kompetentas valsts iestādes, lai piedzītu summas, kas maksājamas kreditoriem, pamatojoties uz izpildu dokumentu. Izpildes panākšanas procedūra sākas tad, kad ir iesniegts pieteikums par izpildes panākšanu.

Par pamatu izpildes panākšanai kalpo izpildu dokuments. Parasti izpildu dokuments ir izpildes rīkojums ar izpildāmības klauzulu (Civilprocesa kodeksa 776. pants). Šāda klauzula nav nepieciešama noteiktiem tiesas rīkojumiem, kas izdoti dalībvalsts līmenī, vai izlīgumiem un oficiāliem dokumentiem, kas minēti Civilprocesa kodeksa 1153. panta 14. punktā. Ja šādi spriedumi, izlīgumi un oficiālie dokumenti atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, tie ir uzskatāmi par izpildu dokumentu, ar kuru kreditori var vērsties tieši izpildiestādē.

Izpildes procedūrā ir iesaistītas divu veidu iestādes:

  • tiesu iestādes — procedūrā, kurā izpildāmības klauzula tiek iekļauta izpildes rīkojumā (tiesas priekšsēdētājs; rajona tiesas (sąd rejonowy), apgabaltiesas (sąd okręgowy) un apelācijas tiesas (sąd apelacyjny), tiesu varas amatpersonas (referendarz sądowy));
  • izpildiestādes — attiecīgajā izpildes procedūrā tās ir rajona tiesas un tiesu izpildītāji (Civilprocesa kodeksa 758. pants).

Gan izpildāmības pasludināšanas procedūras, gan izpildes procedūras dalībnieki ir parādnieks un kreditors.

Polijas tiesību sistēma izšķir šādus izpildes panākšanas procedūru veidus:

tādu naudisku prasījumu izpildes panākšana, kas rodas saistībā ar:

  • kustamo mantu;
  • darba samaksu;
  • bankas kontiem;
  • citiem prasījumiem;
  • citām īpašumtiesībām;
  • nekustamo īpašumu;
  • jūras kuģiem;

tādu ar naudu nesaistītu prasījumu izpildes panākšana, kas rodas saistībā ar:

  • kustamā īpašuma nodošanu;
  • nekustamā īpašuma nodošanu;
  • tādu lēmumu izpildi, kuriem nepieciešama nodomu deklarācija, tostarp līguma noslēgšana (Civilprocesa kodeksa 1047. pants);
  • tādu darbību un bezdarbības izpildes panākšanu, kuras var veikt un kuras nevar veikt trešās personas (Civilkodeksa 1049.–1056. pants);

uzturlīdzekļu prasījumu izpilde — tiesa izpildu dokumentā automātiski iekļauj izpildāmības klauzulu. Šādos gadījumos izpildu dokumentu automātiski izsniedz kreditoram. Gadījumos, kad tiek prasīti uzturlīdzekļi, izpildes procedūru var ierosināt pēc tās pirmās instances tiesas pieprasījuma, kas izskatīja lietu. Šādu pieprasījumu iesniedz kompetentajai izpildiestādei. Saskaņā ar likumu tiesu izpildītājam ir pienākums veikt izpēti, lai noskaidrotu parādnieka ienākumus, aktīvus un dzīvesvietu. Ja tas izrādās neefektīvi, policija pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma veic atbilstošus pasākumus, lai noskaidrotu parādnieka dzīvesvietu un darbavietu. Izpēte ir jāveic ne retāk kā ik pēc sešiem mēnešiem. Ja izpētes rezultātā parādnieka ienākumi vai aktīvi noskaidroti netiek, tiesu izpildītājs lūdz tiesai likt parādniekam sniegt ziņas par saviem aktīviem. Ja parādnieka parādu apmaksa ir nokavēta par vairāk nekā sešiem mēnešiem, tiesu izpildītājs ex officio vēršas Valsts tiesu reģistrā (Krajowy Rejestr Sądowy), lai parādnieku iekļautu maksātnespējīgo parādnieku sarakstā. Ja izpildes panākšanas pasākums netiek īstenots, tas nerada pamatu procedūras izbeigšanai.

2 Kura iestāde vai iestādes ir kompetentas izpildes jomā?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 758. pantu ar izpildes panākšanu saistīti jautājumi ietilpst rajona tiesu kompetencē un to tiesu izpildītāju kompetencē, kuri rīkojas rajona tiesu vārdā.

3 Kādi ir priekšnoteikumi, lai lēmums (nolēmums) būtu izpildāms?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 803. pantu izpildu dokuments ir uzskatāms par pamatu prasījuma izpildei kopumā attiecībā uz visām parādnieka aktīvu kategorijām, ja vien nav noteikts citādi. Izpildiestādei nav tiesību pārbaudīt izpildu dokumenta, uz ko attiecas šis pienākums, spēkā esību un piemērojamību. Tomēr tai ir jāpārbauda prasījuma, uz kuru attiecas izpildu dokuments, apstrīdamība.

Parasti izpildāmības klauzulu ietver izpildu dokumentā.

Atbilstoši Civilprocesa kodeksa 777. pantam par izpildu dokumentiem uzskata šādus:

  • galīgs vai nekavējoties izpildāms tiesas spriedums un tiesā noslēgti izlīgumi;
  • galīgs vai nekavējoties izpildāms tiesu varas amatpersonas (referendarz sądowy) lēmums;
  • citi spriedumi, izlīgumi un tiesību akti, ko izpilda izpildes procedūras ceļā;
  • notariāls akts, ar kuru parādnieks brīvprātīgi īsteno izpildes pasākumu, kas parādniekam liek samaksāt summu vai nodot priekšmetus, kuri noteikti pēc to veida, aktā noteiktajā apmērā, vai arī nodot atsevišķi noteiktus priekšmetus, ar nosacījumu, ka aktā ir norādīts datums, līdz kuram šis pienākums ir jāizpilda, vai gadījums, kam ir jānotiek, lai notiktu izpilde;
  • notariāls akts, ar kuru parādnieks brīvprātīgi īsteno izpildes pasākumu, kas liek samaksāt aktā norādīto summu vai summu, kura noteikta ar indeksam piesaistītu klauzulu, ja aktā ir norādīts gadījums, kam ir jānotiek, lai īstenotu pienākumu, un datums, līdz kuram kreditors var pieprasīt, lai izpildāmības klauzula tiktu iekļauta aktā;
  • notariāls akts, kas minēts 4. vai 5. punktā un ar ko persona, kurai nav privātu parādsaistību un kuras īpašums, prasījums vai tiesības ir nodrošinātas ar hipotēku vai ķīlu, ir brīvprātīgi īstenojusi izpildes pasākumu pret hipotēkas vai ķīlas nodrošinājumu, lai apmierinātu nodrošinātā kreditora naudas prasījumu.

Parādnieka deklarāciju par brīvprātīgu piekrišanu izpildei var noformēt arī atsevišķā notariālā aktā.

Par izpildu dokumentu var uzskatīt tikai spēkā esošus tiesas rīkojumus, kuros ir iekļauta izpildāmības klauzula vai kuri ir izpildāmi nekavējoties (ar tūlītējas izpildes rīkojumu, kas izdots ex officio vai pēc jebkura procedūras dalībnieka pieprasījuma). Uzskatāms, ka notariāls akts ir pielīdzināms izpildu dokumentam, ja tas atbilst Civilprocesa kodeksā izvirzītajām prasībām un notariāta noteikumiem.

Citi izpildu dokumenti ir šādi: izraksts no prasījumu saraksta bankrota procedūrā; juridiski spēkā esoša vienošanās ar banku; piespiedu atsavināšanas rezultātā iegūto summu sadales plāns; bankas izpildu dokuments, kas paredzēts banku tiesību aktos, bet tikai pēc tam, kad tiesa ir iekļāvusi izpildāmības klauzulu; ārvalstu tiesu pasludinātie spriedumi un šajās tiesās panāktie izlīgumi pēc tam, kad Polijas tiesa tos ir pasludinājusi par izpildāmiem. Ārvalstu tiesu civillietās pieņemti spriedumi, kas izpildāmi tiesībaizsardzības ceļā, uzskatāmi par izpildu dokumentiem pēc tam, kad Polijas tiesa tos ir pasludinājusi par izpildāmiem. Spriedumu uzskata par izpildāmu, ja tas ir izpildāms izcelsmes valstī un ja nerodas neviens no Civilprocesa kodeksa 1146. panta 1. un 2. punktā minētajiem šķēršļiem.

3.1 Procesuālā kārtība

Izpildu dokuments kalpo par pamatu izpildes procedūras uzsākšanai. Parasti izpildāmības klauzulu izpildu dokumentos, ko pieņem tiesa, iekļauj pirmās instances tiesa, kas izskata lietu (Civilprocesa kodeksa 781. panta 1. punkts).

Tiesa bez nepamatotas kavēšanās, taču ne vēlāk kā trijās dienās pēc iesniegšanas kompetentajā iestādē izskata pieteikumus par izpildāmības klauzulas iekļaušanu (Civilprocesa kodeksa 781. panta 1. punkts). Dokumentos, kas izdoti procedūrās, kuras ir ierosinātas vai varētu būt ierosinātas ex officio, izpildāmības klauzula tiek iekļauta ex officio. Tiesa iekļauj izpildāmības klauzulu maksājuma rīkojumos, kas izdoti elektroniski veiktās rīkojuma procedūrās uz ex officio pamata, nekavējoties pēc tam, kad tie kļuvuši galīgi (Civilprocesa kodeksa 782. pants).

Parasti izpildes panākšanas pasākumu var veikt pēc pieprasījuma. Procedūrā, ko var uzsākt ex officio, izpildes procedūru var uzsākt ex officio pēc pirmās instances tiesas, kura izskata lietu, pieprasījuma kompetentajai tiesai vai tiesu izpildītājam (Civilprocesa kodeksa 796. panta 2. punkts).

Pieprasījumu par izpildes procedūras uzsākšanu var iesniegt kreditors kompetentajā rajona tiesā vai šai tiesai piesaistītajam tiesu izpildītājam. To var iesniegt arī citās kompetentajās iestādēs (tiesā vai prokuroram lietās, kas saistītas ar tādu sodu, finansiālu sodu, tiesas izdevumu un procesuālo izmaksu segšanas panākšanu, kas iemaksājami valsts kasē).

Parasti pieprasījumus uzsākt izpildes panākšanas procedūru noformē rakstiski. Tiem ir jāpievieno izpildu dokuments.

Noteikumi par maksu iekasēšanu un to apmēru ir reglamentēti 2018. gada 28. februāra Likumā par tiesu izpildītāju izmaksām (Likumu apkopojums, 2023. gads, 1357. ieraksts).

Tiek iekasētas tālāk tekstā aprakstītās izpildes maksas.

1) Izpildes maksas par izpildes procedūras veikšanu, par tāda rīkojuma izpildi, ar ko nodrošina naudas prasījuma samaksu vai Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, vai par tāda lēmuma izpildi, kas prasa pierādījuma saglabāšanu vai prasa nodot pierādījumu intelektuālā īpašuma lietās: lietās, kas saistītas ar naudas prasījumu izpildi, tiesu izpildītājs iekasē no parādnieka proporcionālu maksu, kas ir vienāda ar 10 % no piedzītā prasījuma. Ja viena mēneša laikā no dienas, kad izsniegts paziņojums par izpildes procedūras uzsākšanu, parādnieks samaksā tiesu izpildītājam vai ieskaita viņa bankas kontā visu piedzenamo prasījumu vai tā daļu, tiesu izpildītājs iekasē no parādnieka proporcionālu maksu, kas vienāda ar 3 % no šādi piedzītā prasījuma. Minimālā maksa par šādi piedzītu prasījumu ir 150 PLN. Ja prasījums ir piedzīts tikai tādēļ, ka ir veikta piedziņa pret citu prasījumu, bankas kontu, atlīdzību par darbu vai sociālā nodrošinājuma pabalstiem, vai tādēļ, ka parādnieks ir samaksājis prasījumu tiesu izpildītājam vai to ieskaitījis tiesu izpildītāja bankas kontā pēc tam, kad ir beidzies viena mēneša termiņš no dienas, kad parādniekam tika izsniegts paziņojums par izpildes procedūras uzsākšanu, minimālā maksa ir 200 PLN.

Ja prasījums ir piedzīts citādi,nekā aprakstīts iepriekš, minimālā maksa ir 300 PLN.

Fiksētā maksa par pieteikumu kustamā īpašuma nodošanai ir 400 PLN. Fiksētā maksa par pieteikumu tāda nekustamā īpašuma nodošanai, kuru parādnieks izmanto mājokļa vajadzībām, vai par kustamās mantas izlikšanu no telpām, ko parādnieks izmanto mājokļa vajadzībām, ir 1500 PLN. Fiksētā maksa par pieteikumu par cita nekustamā īpašuma objekta iegūšanu īpašumā vai kustamās mantas izlikšanu no citām telpām ir 2000 PLN. Ja parādnieks nekustamo īpašumu, telpas vai istabu izmanto vienīgi saimnieciskās darbības veikšanai, maksu 2000 PLN apmērā palielina par 1000 PLN par otro un katru nākamo telpu, kas veido nekustamo īpašumu vai telpas, uz kurām attiecas piespiedu izpilde. Kopējā maksa nedrīkst pārsniegt 30 000 PLN.

Fiksētā maksa par:

  • aktīvu nodošanu maksātnespējas administratoram vai īpašuma pārvaldītājam,
  • īpašuma pārvaldības nodošanu nekustamā īpašuma pārvaldītājam,
  • pierādījuma saglabāšanu intelektuālā īpašuma lietās, vai
  • pierādījuma nodošanu intelektuālā īpašuma lietās ir 400 PLN.

Fiksētā maksa par iesaistīšanos parādnieka fiziskās pretošanās pārvarēšanā un par tiesas norādījumu izpildi, lai nodotu parādnieku apcietinājumā, ir 1000 PLN.

Ja parādnieks apmaksā izpildu dokumentā norādīto prasījumu vēlākais trīs dienas pirms izpildu dokumenta izpildes termiņa, tiesu izpildītājs atmaksā 50 % no kreditoram samaksātās maksas. Ja parādnieks apmaksā prasījumu, pirms tam ir izsniegts paziņojums par piedziņas uzsākšanu vai uzaicinājums veikt brīvprātīgu maksājumu, tiesu izpildītājs atmaksā kreditoram to samaksātās summas daļu, kas pārsniedz 200 PLN.

2) Maksas par citu procedūru veikšanu vai citu darbību veikšanu — fiksētā maksa par pieteikumu:

  • lēmuma par mantojuma nodrošināšanu izpildei, vai
  • nekustamā īpašuma inventāra saraksta sastādīšanai ir 400 PLN.

Fiksētā maksa par tiešu un personisku dokumentu nodošanu, ja to pieprasa tiesa vai pieteikuma iesniedzējs, ir 60 PLN. Maksa tiek iekasēta par lietā norādītā dokumenta nodošanu vienā adresē neatkarīgi no adresātu skaita, kas dzīvo šajā adresē, un veikto nodošanas mēģinājumu skaita. Fiksētā maksa par pieteikumu veikt pasākumus adresāta pašreizējās adreses noteikšanai ir 40 PLN. Fiksētā maksa par oficiālas faktu konstatācijas sagatavošanu ir 400 PLN.

3.2 Galvenie noteikumi

Izpildes panākšanas pasākumu ierosina, kreditoram iesniedzot pieteikumu, kam pievienots izpildu dokuments. Ir svarīgi pieteikumā norādīt parādnieku. Kreditors var norādīt, kā veicama izpilde, t. i., identificējot attiecīgās īpašumtiesības. Ar īpašumu saistītu prasījumu izpildes gadījumā ir jānorāda arī zemes reģistrs. Ar kustamo mantu saistītas izpildes gadījumā nav detalizēti jānorāda katra kustamā manta, jo izpilde ir piemērojama uz visu parādnieka kustamo mantu.

4 Izpildu darbību raksturs un mērķis

4.1 Kāda veida manta var tikt pakļauta izpildu darbībām?

Izpildu darbības var attiekties uz visiem vienumiem vai aprīkojumu, kas veido parādnieka aktīvus, tostarp uz kustamo mantu, nekustamo īpašumu, darba algu, banku kontiem, nekustamā īpašuma daļu, jūras kuģiem un parādnieka citiem prasījumiem un īpašumtiesībām.

Civilprocesa kodeksa 829.–831. pants nosaka zināmus ierobežojumus attiecībā uz to vienumu vai aprīkojuma veidu, pret kuriem nevar vērst piedziņu. Saskaņā ar šiem noteikumiem piedziņai netiek pakļauti šādi vienumi vai aprīkojums: tādi saimniecības piederumi, gultasveļa, apakšveļa un ikdienas apģērbs, kas ir pamatoti nepieciešami, lai apmierinātu parādnieka un tā apgādājamo ģimenes locekļu sadzīves pamatvajadzības, kā arī apģērbs, kas parādniekam var būt nepieciešams, lai veiktu tā sabiedriskos vai profesionālos pienākumus; tādi pārtikas un degvielas krājumi, kas nepieciešami, lai apmierinātu parādnieka un tā apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības vienu mēnesi; tādi rīki un citi instrumenti, kas parādniekam var būt nepieciešami, lai veiktu algotu darbu, un tādas izejvielas, kas var būt nepieciešamas ražošanas procesā vienu nedēļu, izņemot mehāniskos transportlīdzekļus;

Papildus Civilprocesa kodeksam ir arī cits nacionālais regulējums, kas nosaka to prasījumu veidus, kuriem izpildu darbības nav piemērojamas, un to, kādā apmērā ir piemērojams šāds izņēmums (piem., Darba kodekss (Kodeks pracy) nosaka apmēru, kādā var piedzīt maksājumu no samaksas par darbu).

4.2 Kādas ir izpildu darbību sekas?

Izpildu dokuments ir uzskatāms par pamatu prasījuma izpildei kopumā attiecībā uz visiem parādnieka aktīviem, ja vien nav noteikts citādi.

Parādniekiem ir tiesības pārvaldīt savus aktīvus, ja vien tiesa tiem šīs tiesības neliedz.

Kad izpildes procedūra ir uzsākta pret kustamo mantu, tiesu izpildītājs izņem šo mantu un noformē izņemšanas dokumentu. Izņemšanas sekas ir tādas, ka izņemtā īpašuma pārvaldība neietekmē procedūras turpmāko virzību un izpildes procedūru attiecībā pret izņemto īpašumu var vērst arī pret pircēju. Taču tiesu izpildītājs jebkurā procedūras posmā var, pamatojoties uz svarīgiem iemesliem, nodot kontroli pār izņemto kustamo mantu citai personai, neizslēdzot kreditoru.

Ja izpildu darbība ir vērsta pret nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs vispirms aicina parādnieku dzēst parādu divu nedēļu laikā, bet, ja tas nenotiek, tiesu izpildītājs uzsāk īpašuma aprakstīšanu un novērtēšanu. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana pēc apķīlāšanas neietekmē turpmāko procedūras virzību. Pircējs var piedalīties procedūrā kā parādnieks.

Ja parādniekam ir pienākums atturēties no noteiktas rīcības vai neiejaukties kreditora darbībā, tiesa pēc kreditora pieprasījuma piemēro parādniekam naudas sodu, ja tas nepilda šo pienākumu; parādniekiem, kuri nesamaksā naudas sodu, var piemērot ieslodzījumu.

4.3 Kāds ir izpildu darbību saistošais raksturs?

Civilprocesa kodekss nenosaka laika ierobežojumus pieteikumiem par izpildes panākšanu. Taču saskaņā ar Polijas tiesībām prasījumus, kas noteikti ar tiesas vai citas iestādes, kas ieceltas šādu lietu izskatīšanai, galīgo spriedumu vai ar šķīrējtiesas spriedumu, vai prasījumus, kas rodas no tiesā vai šķīrējtiesā panāktas vienošanās vai no vienošanās, kas panākta ar mediatora starpniecību un apstiprināta tiesā, ierobežo ar sešu gadu termiņu, pat ja noilguma termiņš šādiem prasījumiem ir īsāks (Civilkodeksa (Kodeks cywilny) 125. panta 1. punkts). Ja tādējādi apstiprināts prasījums ietver ar termiņu ierobežotus pienākumus, uz jebkādiem turpmākiem prasījumiem saistībā ar periodiskiem pienākumiem attieksies trīs gadu noilgums.

Pieteikumus par izpildi izskata kompetentā iestāde, lai noteiktu, vai tie atbilst formālajām prasībām un atbilstības kritērijiem. Ja pieteikums neatbilst noteiktajām prasībām, to var noraidīt vai arī var pārtraukt izpildes procedūru.

5 Vai pastāv iespēja pārsūdzēt lēmumu, ar kuru izpildu darbību veikšana tika atļauta?

Procedūras dalībnieki var pārsūdzēt tiesas rīkojumu par izpildāmības klauzulas iekļaušanu.

Izpildes procedūrā ir pieejami šādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi:

  • sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām (kas jāiesniedz rajona tiesā; tas attiecas arī uz tiesu izpildītāja bezdarbību. Sūdzību var iesniegt dalībnieks vai persona, kuras tiesības šāda tiesu izpildītāja darbība vai bezdarbība pārkāpj vai apdraud. Sūdzība ir jāiesniedz ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā no darbības veikšanas dienas vai dienas, kad dalībnieks vai persona uzzināja par bezdarbību);
  • pārsūdzība par tiesas rīkojumu (tiesu varas amatpersonas lēmuma pārsūdzība) par izpildāmības klauzulas iekļaušanu (Civilprocesa kodeksa 795. pants; kreditora gadījumā laika ierobežojumu pārsūdzības iesniegšanai aprēķina no dienas, kad kreditoram ir izsniegts izpildu dokuments vai lēmums, ar ko izpilde ir noraidīta, bet parādnieka gadījumā — no dienas, kad ir nodots paziņojums par izpildes procedūras uzsākšanu);
  • pārsūdzība par tiesas rīkojumu, ar ko Eiropas maksājuma rīkojums ir atzīts par izpildāmu (Civilprocesa kodeksa 795. panta 5. punkts);
  • pārsūdzība par tiesas rīkojumu apturēt vai pārtraukt procedūru (Civilprocesa kodeksa 828. pants);
  • pārsūdzība par tiesas rīkojumu ierobežot izpildi (Civilprocesa kodeksa 839. pants);
  • tiesas rīkojums, ar ko izpilde tiek ierobežota, un apelācijas sūdzība pret šādu rīkojumu (Civilprocesa kodeksa 839. pants);
  • prasības, ko iesniedz parādnieks, apstrīdot izpildes pasākumus (Civilprocesa kodeksa 840.–843. pants);
  • pārsūdzības par tiesas rīkojumu atlīdzināt uzrauga izmaksas (Civilprocesa kodeksa 859. pants);
  • pārsūdzība par tiesas rīkojumu attiecībā uz aprakstīšanas un novērtēšanas darbībām atsavināšanas laikā (Civilprocesa kodeksa 950. pants);
  • mutvārdu sūdzība par tiesu izpildītāja veiktajām darbībām izsoles laikā, ko iesniedz uzraugošajā iestādē (Civilprocesa kodeksa 986. pants);
  • pārsūdzība par tiesas rīkojumu piešķirt līgumu (Civilprocesa kodeksa 997. pants);
  • lūgumraksti, kuros iebilst pret piedziņas rezultātā iegūto summu sadales plānu (divu nedēļu laikā kopš paziņošanas izpildiestādei, kas plānu sagatavoja (Civilprocesa kodeksa 998. pants));
  • pārsūdzība par tiesas rīkojumu par lūgumrakstiem, kuros iebilst pret sadales plānu (Civilprocesa kodeksa 1028. pants);
  • pārsūdzība par tiesas rīkojumu apturēt vai pārtraukt procedūru (Civilprocesa kodeksa 1055. pants);
  • pārsūdzība par tiesas rīkojumu attiecībā uz aktīvu nepakļaušanu konfiskācijai izpildes procedūrā, kurā ir iesaistīta valsts kase (Civilprocesa kodeksa 1061. panta 2. punkts).

6 Vai uz izpildi attiecas ierobežojumi, jo īpaši saistībā ar parādnieka aizsardzību vai termiņiem?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 829. pantu izņēmums attiecas uz turpmāko:

  1. tādi saimniecības piederumi, gultasveļa, apakšveļa un ikdienas apģērbs, kas ir pamatoti nepieciešami, lai apmierinātu parādnieka un tā apgādājamo ģimenes locekļu sadzīves pamatvajadzības, jo īpaši ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, putekļsūcējs, cepeškrāsns vai mikroviļņu krāsns, sildvirsma ēdienu sildīšanai un pagatavošanai, gultas, galds un krēsli tik lielā skaitā, cik nepieciešams parādniekam un viņa ģimenes locekļiem, kā arī viens apgaismes ķermenis katrā telpā, ja vien tie nav priekšmeti, kuru vērtība ievērojami pārsniedz attiecīgā veida jaunu priekšmetu vidējo vērtību;
  2. apģērbs, kas parādniekam var būt nepieciešams, lai veiktu tā sabiedriskos vai profesionālos pienākumus;
  3. tādi pārtikas un degvielas krājumi, kas nepieciešami, lai apmierinātu parādnieka un tā apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības vienu mēnesi;
  4. viena govs, divas kazas vai trīs aitas, kas nepieciešamas parādnieka un tā apgādājamo personu iztikai, tostarp pietiekami barības un pakaišu krājumi, kas nepieciešami līdz nākamajai ražai;
  5. tādi rīki un citi instrumenti, kas parādniekam var būt nepieciešami, lai veiktu algotu darbu, un tādas izejvielas, kas var būt nepieciešamas ražošanas procesā vienu nedēļu, izņemot mehāniskos transportlīdzekļus;
  6. ja parādnieks regulāri saņem fiksētu atalgojumu — atalgojuma summa, kas atbilst atalgojuma daļai, uz kuru netiek vērsta piedziņa, par periodu līdz nākamajam maksājuma datumam, bet, ja parādnieks nesaņem fiksētu atalgojumu — summa, kas atbilst parādniekam un tā ģimenes locekļiem nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem divu nedēļu periodā;
  7. mācību nolūkiem nepieciešami priekšmeti vai aprīkojums, personiski dokumenti, rotājumi un priekšmeti, ko izmanto reliģijas praktizēšanai, kā arī sadzīves priekšmeti, kurus var pārdot tikai par tādu cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā to sākotnējā vērtība, taču tiem piemīt augsta lietošanas vērtība parādniekam;
  8. zāles 2001. gada 6. septembra Farmācijas likuma (Prawo farmaceutyczne) (Likumu apkopojums, 2008. gads, Nr. 45, 271. ieraksts, ar grozījumiem) izpratnē, kas nepieciešamas veselības aprūpes iestādes atbilstošai funkcionēšanai medicīnisku darbību regulējuma izpratnē uz trim mēnešiem, un medicīniskas ierīces, kas nepieciešamas tās funkcionēšanai 2010. gada 20. maija Medicīnisko ierīču likuma (Ustawa o wyrobach medycznych) (Likumu apkopojums, Nr. 107, 679. ieraksts; 2011/102, 586. ieraksts; un 2011/113, 657. ieraksts) izpratnē;
  9. priekšmeti vai aprīkojums, kas nepieciešami parādnieka vai tā ģimenes locekļu invaliditātes dēļ.

Saskaņā ar 831. panta 1. punktu izņēmums attiecas uz turpmāko:

  1. maksājumi un pabalsti natūrā, kas atlikti izdevumu vai komandējuma izdevumu segšanai;
  2. summas, ko valsts kase ir piešķīrusi īpašiem mērķiem (īpaši stipendijām un atbalsta shēmām), ja vien piedziņas prasījums nav izveidots šādiem mērķiem vai uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākumu rezultātā;
  3. līdzekļi, kas saņemti no programmām, kuras finansē no fondiem, kas minēti 2009. gada 27. augusta Valsts finansējuma likuma (Ustawa o finansach publicznych) (Likumu apkopojums, 2013. gads, 885., 938. un 1646. ieraksts) 5. panta 1., 2. un 3. punktā, ja vien piedziņas prasījums nav izveidots, lai īstenotu projektu, kuram šie līdzekļi tika piešķirti;
  4. neatsavināmas tiesības, ja vien tās nav kļuvušas par nododamām saskaņā ar vienošanos, un sniegtos pakalpojumus var izpildīt cita vienība vai šo tiesību izmantošanu var nodot citai vienībai;
  5. individuālās apdrošināšanas pabalsti un īpašuma apdrošināšanas prasījumi noteiktajā apmērā, kā to paredz regulējums, finanšu ministrs un tieslietu ministrs; tas neattiecas uz izpildes pasākumiem, ar ko apmierina prasījumus, kuri izriet no uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākumiem;
  6. sociālā palīdzība 2004. gada 12. marta Sociālās palīdzības likuma (Ustawa o pomocy społecznej) (Likumu apkopojums, 2013. gads, 182. ieraksts, ar grozījumiem) izpratnē;
  7. summas, kas parādniekam izmaksājamas no valsts budžeta vai Valsts veselības fonda veselības aprūpes pabalstu nodrošināšanai 2004. gada 27. augusta Valsts finansētās veselības aprūpes likuma (Ustawa o świadczeniach opieki zdrowotnej finansowanych ze środków publicznych) (Likumu apkopojums, 2008/164, 1027. ieraksts, ar grozījumiem) izpratnē, pirms šādu pabalstu izbeigšanas tādā apmērā, kas atbilst 75 % no katra maksājuma, ja vien tie nav prasījumi, ko veikuši parādnieka darbinieki vai veselības aprūpes sniedzēji, kuri norādīti 2004. gada 27. augustā pieņemtā Valsts finansētās veselības aprūpes likuma 5. panta 41. punkta a) un b) apakšpunktā;
  8. summas, kas piešķirtas ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, ja prasījums ir parāds valsts kasei;
  9. sociālā palīdzība 2003. gada 13. jūnija Sociālās palīdzības likuma (Ustawa o pomocy społecznej) (Likumu apkopojums, 2020. gads, 176. ieraksts, ar grozījumiem) izpratnē;
  10. summas, kuras mājokļu kooperatīvam pienākas no tā biedriem un no personām, kas nav biedri, bet kam ir kooperatīva tiesības uz telpām vai kas ir telpu īpašnieki, saistībā ar 2000. gada 15. decembra Mājokļu kooperatīvu likuma 4. pantā minētajām maksām (Likumu apkopojums, 2021. gads, 1208. ieraksts), kā arī līdzekļi, kas ir kooperatīva rīcībā saistībā ar šo maksu samaksu, ja vien prasījums, uz kuru attiecas piedziņa, nav radies saistībā ar kreditora veikto piedzenamo prasījumu samaksu no minētā likuma 4. pantā minētās maksas.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 833. panta 1. punktu piedziņu var vērst pret darba atalgojumu, kā norādīts 1974. gada 26. jūnija Darba kodeksā (Likumu apkopojums, 2020. gads, 1320. ieraksts). Šie nosacījumi ir piemērojami mutatis mutandis bezdarbnieku pabalstiem, motivējošam atalgojumam, stipendijām vai mācību pabalstiem, kas izmaksājami saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem regulē nodarbinātības veicināšanu un darba tirgus iestādes.

Saskaņā ar Darba kodeksa 87. panta 1. punkta 1. apakšpunktu atskaitījumi nav piemērojami šādam atalgojumam:

1) atsevišķā regulējumā noteiktā minimālā alga, kas izmaksājama personām, kuras saņem atalgojumu par pilnu darba slodzi, pēc sociālā nodrošinājuma iemaksu un nodokļu ieturējumu atskaitījumiem, atņemot summas, uz kurām ir vērsti izpildu dokumenti, lai dzēstu prasījumus, kas nav uzturlīdzekļu maksājumi;

2) 75 % no 1. punktā norādītā atalgojuma — pēc darbiniekam piešķirto avansu atskaitīšanas;

3) 90 % no 1. punktā norādītā atalgojuma — pēc Darba kodeksa 108. pantā paredzēto naudas sodu atskaitīšanas.

Ja darbinieks strādā nepilnu darba dienu, summas samazina proporcionāli darba stundām.

 

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.

Your-Europe

Lapa atjaunināta: 25/06/2024

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.