Valsts tiesību akti

Katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir savas tiesības un tiesiskā sistēma. Dalībvalstu tiesības aptver gan dalībvalsts mērogā piemērojamus tiesību aktus (jeb valsts tiesības, kas ir piemērojamas visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā), gan tikai konkrētos apgabalos, reģionos vai pilsētās piemērojamus tiesību aktus.

Dalībvalstis publicē tiesību aktus savās oficiālajās valodās, un tie ir juridiski saistoši tikai šajās valodās. Tikai informācijai daži dalībvalstu tiesību akti var būt pieejami arī vienā vai vairākās citās valodās, kas nav dalībvalstu oficiālās valodas.

Datubāzes

Vairākumam dalībvalstu ir valsts datubāzes, kurās tās publicē valsts tiesību aktus — lai iegūtu plašāku informāciju, izvēlieties kādu no labajā pusē redzamajiem karogiem.

Lielākajai daļai dalībvalstu oficiālo datubāžu var piekļūt, izmantojot Eiropas N-Lex datubāzi. N-Lex ir kopīgs projekts, kura īstenošanu nodrošina Eiropas Publikāciju birojs un projektā iesaistīto dalībvalstu valdības. Pašlaik datubāzē ir pieejami 27 dalībvalstu tiesību akti.

Eiropas oficiālo valdības laikrakstu foruma tīmekļa vietne nodrošina piekļuvi par ES dalībvalstu (arī dažu ES kandidātvalstu un EBTA valstu) oficiālo valdības laikrakstu publicēšanu atbildīgo organizāciju tīmekļa vietnēm.

Raugoties no ES viedokļa, ar daudziem dalībvalstu tiesību aktiem faktiski tiek īstenoti ES tiesību akti. Jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu tiesību aktiem, ar kuriem transponē ES direktīvas. Ja vēlaties atrast šos konkrētu ES tiesību normu transponēšanai pieņemtos dalībvalstu izpildes pasākumus, varat izmantot attiecīgo EUR-Lex datubāzes meklēšanas funkciju.

Tiesību avoti

Dalībvalstu tiesību avoti ir dažādi, svarīgākie no tiem ir konstitūcija, tiesību vai likumdošanas akti (ko var piemērot valsts, reģionālā vai vietējā mērogā), un/vai valdības aģentūru vai citu iestāžu pieņemti normatīvi akti. Tiesību avots var būt arī judikatūra, ko veido dalībvalstu tiesu nolēmumi.

Tiesību jomas

Dalībvalstu tiesības parasti iedala privāttiesībās un publiskajās tiesībās:

  • privāttiesības jeb civiltiesības ir tiesību joma, kas sabiedrībā reglamentē privātpersonu vai privātpersonu grupu attiecības, kurās nav iesaistīta valsts vai valdība,
  • publiskās tiesības reglamentē attiecības starp privātpersonām un valsti, tās struktūrām un iestādēm, nosakot to pilnvaras un attiecīgās procedūras. Kopumā publiskās tiesības veido konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un krimināltiesības. Ņemot vērā krimināltiesību īpatnības, tās var uzskatīt arī par atsevišķu tiesību kategoriju.

Lai iegūtu plašāku informāciju par dalībvalstu tiesībām, izvēlieties kādu no labajā pusē redzamajiem karogiem.

Lapa atjaunināta: 12/09/2023

Šo lapu uztur Eiropas Komisija. Informācija šajā tīmekļa vietnē nav uzskatāma par Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Komisija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības attiecībā uz informāciju vai datiem, kas ietverti vai izmantoti šajā dokumentā. Autortiesību noteikumus Eiropas tīmekļa vietnēs lūdzu skatīt juridiskajā paziņojumā.