Mediācija ES dalībvalstīs

Itālija

Tā vietā, lai vērstos tiesā, kāpēc nemēģināt atrisināt strīdu, izmantojot mediāciju? Tas ir alternatīvs strīdu izšķiršanas (ADR) līdzeklis, kad mediators palīdz strīdā iesaistītajiem panākt vienošanos. Itālijas valdība un praktizējošie tieslietu speciālisti apzinās mediācijas priekšrocības.

Valodas versijai, kuru skatāties, nav oficiāla tulkojuma.
Šeit ir šī satura mašīntulkojums. Tā mērķis ir tikai palīdzēt saprast, par ko ir teksts. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

1. Ar ko sazināties?

Mediācija civillietās un komerclietās strīdu risināšanai attiecībā uz jebkurām tiesībām, no kurām puses var brīvi atteikties vai tās nodot tālāk, Itālijā tika ieviesta ar Likumdošanas dekrētu (decreto legislativo) Nr. 28/2010.

Mediācijas pakalpojumus sniedz publiskas vai privātas mediācijas organizācijas, kuras ir reģistrētas Tieslietu ministrijas mediācijas organizāciju reģistrā (registro degli organismi di mediazione).

Akreditēto mediācijas organizāciju reģistrs ir publicēts Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē (https://www.giustizia.it/giustizia).

Izmantojot reģistru, iespējams sazināties ar paša izvēlētu mediācijas organizāciju un lūgt attiecīgās organizācijas mediatoru pakalpojumus. Sīkāku informāciju var iegūt no katras attiecīgās organizācijas.

2. Kurās tiesību jomās var izmantot mediāciju, un kurās tā tiek visbiežāk izmantota?

Mediācijas organizācijas var palīdzēt rast ārpustiesas vienošanos jebkurā strīdā par tiesībām, no kurām puses var brīvi atteikties vai tās nodot tālāk (diritti disponibili). Mediācija ir brīvprātīga, taču to izmantot var arī pēc tiesneša ierosinājuma vai saskaņā ar pušu līguma noteikumiem.

3. Vai pastāv īpašs regulējums?

Tiesiskais regulējums par mediāciju civillietās un komerclietās pašlaik ir noteikts jau minētajā Likumdošanas dekrētā Nr. 28/2010 un ministra dekrētā (decreto ministeriale) Nr. 180/2010.

4. Apmācība

Personai, kas vēlas kļūt par mediatoru, ir jāizpilda ministra dekrēta Nr. 18/2010 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības: personai jāiegūst grāds vai diploms, kas pielīdzināms universitātes diplomam par vismaz trīs gadus ilgu studiju programmu, vai jāpieder profesionālai asociācijai vai organizācijai un vismaz divas reizes gadā jāiziet profesionālās pilnveides kursi, ko sniedz Tieslietu ministrijas akreditētas mācību organizācijas, un divu gadu ilgā apmācības periodā praktikanta statusā jāpiedalās vismaz divdesmit mediācijas lietās.

Mācību organizācijas, kuras sniedz apliecības par to, ka mediatori ir veikuši nepieciešamos apmācības kursus, ir Tieslietu ministrijas akreditētas publiskas vai privātas struktūras, kas izpildījušas akreditācijai noteiktos standartus.

5. Cik izmaksā mediācija?

Kritēriji, pēc kuriem aprēķina atlīdzību par mediāciju (indennità di mediazione), tostarp nodevu par procesa uzsākšanu un honorāru par mediāciju, ir noteikti ministra dekrēta Nr. 180/2010 16. pantā.

Attiecīgās summas ir norādītas dekrētam pievienotajā A tabulā. Tās ir dažādas atkarībā no strīda priekšmeta vērtības.

6. Vai ir iespējams nodrošināt mediācijas ceļā panāktas vienošanās izpildi?

Likumdošanas dekrēta Nr. 28/2010 12. pantā ir noteikts, ka panāktās vienošanās protokolu pēc jebkuras puses pieteikuma apstiprina tās zemākās instances tiesas (tribunale) priekšsēdētājs, kuras darbības apgabalā darbojas mediācijas organizācija, ar nosacījumu, ka šī vienošanās nav pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai augstāka spēka tiesiskajam regulējumam. Tāda veida pārrobežu strīdos, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/52/EK 2. pantā, vienošanās protokolu apstiprina tās zemākās instances tiesas priekšsēdētājs, kuras darbības apgabalā vienošanās jāīsteno.

Apstiprinātais vienošanās protokols ir pamats piespiedu izpildei pret īpašumu (espropriazione forzata), īpašam izpildījuma veidam (esecuzione in forma specifica) vai hipotēkas nostiprināšanai (ipoteca giudiziale).

7. Vai mediatoru datubāze ir pieejama bez maksas?

Pašlaik nepastāv publisks mediatoru reģistrs, bet Tieslietu ministrija regulāri publicē mediācijas organizāciju sarakstu, kurās darbojas individuāli mediatori. To, kuri mediatori pieder kādai mediācijas organizācijai, var noskaidrot, lūdzot šādu informāciju Tieslietu ministrijas departamentam, kurš uzrauga mediācijas organizāciju darbību; ar šo departamentu var sazināties, izmantojot ministrijas tīmekļa vietni.

Lapa atjaunināta: 18/01/2022

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.