Aktīvu aizsardzība, kamēr tiek izskatīta prasība ES valstīs

1 Kādi ir dažādie pasākumu veidi?

Tādu pasākumu veikšana, kuru mērķis ir nodrošināt piespiedu izpildi, piemērojot parādnieka mantas arestu vai pieņemot pagaidu nolēmumu par attiecīgo situāciju, parasti nav uzskatāma par kreditora prasījuma apmierināšanu.

Var veikt šādus pasākumus.

1.1. Mantas arests un personas aizturēšana pirms sprieduma pieņemšanas (dinglicher und persönlicher Arrest) (Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung — ZPO) 916. pants un turpmākie panti)

Aresta mērķis ir nodrošināt piespiedu izpildi pret parādnieka kustamo vai nekustamo īpašumu saistībā ar naudas prasījumu. Ir jānošķir mantas arests un personas aizturēšana pirms sprieduma pieņemšanas. Manta tiek arestēta pirms sprieduma pieņemšanas, ja ir pamats bažām, ka šā pasākuma neveikšanas gadījumā sprieduma izpilde tiks traucēta vai būtiski ierobežota. Personas aizturēšana tiek norīkota tad, ja tiek uzskatīts, ka piespiedu izpilde ir apdraudēta un šāda darbība ir jāveic, lai to nodrošinātu. Arestu norīko kompetentā tiesa uz pieteikuma pamata. Arestu var izpildīt, piemēram, ar apķīlāšanu (Pfändung) (kustamais īpašums), aresta hipotēku (Arresthypothek) (nekustamais īpašums) vai aizturēšanu (Haft) (personas aizturēšana).

1. 2. Pagaidu aizliegums (einstweilige Verfügung) (Civilprocesa kodeksa 935. pants un turpmākie panti)

Pagaidu aizlieguma mērķis ir provizoriski nodrošināt nemonetāru prasījumu. To norīko, ja ir pamats bažām, ka attiecīgā brīža stāvokļa maiņa traucēs vai būtiski ierobežos konkrēto tiesību izmantošanu. Pagaidu aizliegumu kā nodrošinājumu par nemonetāra prasījuma izpildi nākotnē (Sicherungsverfügung) (Civilprocesa kodeksa 935. pants) vai kā tiesas noteiktu regulējumu juridiskām attiecībām (Regelungsverfügung) (Civilprocesa kodeksa 940. pants) norīko kompetentā tiesa, pamatojoties uz attiecīgu pieteikumu. Attiecībā uz turpmāko izpildi principā piemēro piespiedu izpildes noteikumus (Civilprocesa kodeksa 936. pants saistībā ar 928. pantu).

1.3. Kontu apķīlāšana saskaņā ar ES tiesību aktiem

Civilprocesa kodeksa 946. pantā un turpmākajos pantos ir iekļauti noteikumi saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (OV L 189, 2014. gada 27. jūnijs, 59. lpp.). Kontu apķīlāšanas rīkojums ir pagaidu noregulējuma pasākuma īpaša forma.

1.4. Paziņojums par tūlītēju parāda nodrošināšanu (Vorpfändung) (Civilprocesa kodeksa 845. pants)

Paziņojums par tūlītēju parāda nodrošināšanu tiek izmantots, lai kreditora labā nodrošinātu parādnieka prasījumu pret trešo personu, kas saistīta ar parādu. Tas ietver rīkojumu ar parādu saistītai trešai personai neveikt nekādus maksājumus parādniekam un rīkojumu parādniekam atturēties no jebkādas atsavināšanas saistībā ar prasījumu, jo īpaši no tā iekasēšanas. Paziņojums ar parādu saistītai trešai personai darbojas kā aresta uzlikšana (Civilprocesa kodekss 930. pants), bet tikai tad, ja arests tiek faktiski uzlikts viena mēneša laikā (Civilprocesa kodeksa 845. panta 2. punkts).

2 Kādi ir nosacījumi rīkojuma izdošanai par šiem pasākumiem?

2.1 Procesuālā kārtība.

Mantas arestu, personas aizturēšanu un pagaidu aizliegumus pirms sprieduma pieņemšanas (1.1. un 1.2. punkts) nosaka ar kompetentās tiesas rīkojumu, pamatojoties uz pieteikumu, ko iesniegusi puse, kura vēršas tiesā. Pieteikumā jābūt ietvertai informācijai par nodrošināmo prasījumu un rīkojuma steidzamību vai izpildes neizdošanās risku. Abi ir jāpierāda tiesai, piemēram, sniedzot ar zvērestu apliecinātu liecību.

Pieteikumu var iesniegt rakstveidā vai ierakstīt mutiski tiesas kancelejā. Kompetentā tiesa ir tiesa, kurai lieta ir piekritīga pēc būtības, vai vietējā tiesa (Amtsgericht) rajonā, kurā atrodas nodrošināmais priekšmets, priekšmets, par kuru notiek tiesāšanās, vai aizturamā persona. Mutiskas tiesas sēdes gadījumā tiesas nolēmumu pieņem kā spriedumu, bet citos gadījumos — kā rīkojumu.

Advokāta pārstāvība pagaidu noregulējuma tiesvedībā ir nepieciešama tikai mutiskā tiesas sēdē, kas notiek apgabaltiesā (Landgericht).

Kontu apķīlāšanas rīkojumu (1.3. punkts) reglamentē Regula (ES) Nr. 655/2014. Civilprocesa kodeksa 946. pantā un turpmākajos pantos ir ietverti nepieciešamie noteikumi par pieteikuma iesniegšanu un procedūru, rīkojuma izpildi un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Paziņojumu par tūlītēju parāda nodrošināšanu (1.4. punkts) neizdod tiesa. Pamatojoties uz izpildāmu juridisku dokumentu, kreditors var iecelt tiesu izpildītāju, kas izsniedz paziņojumu ar parādu saistītai trešai personai un galvenajam parādniekam, norādot, ka parāda nodrošināšana vai citu finansiālo tiesību atņemšana ir tūlītēja (Civilprocesa kodeksa 845. panta 1. punkts). Paziņojums ar parādu saistītai trešai personai darbojas kā aresta uzlikšana saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 930. pantu, bet tikai tad, ja arests tiek faktiski uzlikts viena mēneša laikā (Civilprocesa kodeksa 845. panta 2. punkts).

Tiesu nodevu likumā (Gerichtskostengesetz — GKG) ir paredzēts, ka, pieprasot mantas arestu, aizturēšanas rīkojumu vai pagaidu aizliegumu, ir jāmaksā tiesas nodeva 150 % apmērā. Nodevas summa ir atkarīga no prasības apmēra. Tiesa aprēķina prasības apmēru katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā prasības iesniedzēja intereses saistībā ar parādnieka mantas iegūšanu. Turpmāk dotajā tabulā ir norādītas nodevas summas saistībā ar prasībām, kuru apmērs ir līdz 500 000 EUR.

Tiesas nodevu likuma (GKG) 2. pielikums (attiecas uz 34. panta 1. punkta trešo teikumu)

Ja pieteikums tiek izskatīts mutvārdu procesā un ja aizsardzības pieteikums netiek atsaukts līdz mutvārdu procesa beigām vai ja netiek saņemts apstiprinājums par parāda nomaksu, atteikšanos no tā vai apstiprinājums par izlīgumu (šādos gadījumos nodevu samazina par 50 %), ir jāmaksā augstāka tiesas nodeva — 300 % apmērā. Izmaksas vispirms sedz tā puse, kurai tas jādara saskaņā ar tiesas nolēmumu, turklāt pieteikuma iesniedzējam kā lietas aizsācējam ir jāsedz izmaksas kā vispārējam parādniekam.

Tiesu izpildītājs iekasē samaksu 3,30 EUR apmērā par katru paziņojumu, kas tiek nosūtīts parādniekam vai ar parādu saistītai trešai personai, kas norādīta paziņojumā. Turklāt ir jāmaksā pasta tarifi un izmaksas par nepieciešamajiem apstiprinājumiem. Maksa par to, ka tiesu izpildītājs dokumentu izsniedz personīgi, ir 11 EUR, un šādā gadījumā ir jāsedz arī tiesu izpildītāja ceļa izdevumi. Atkarībā no attāluma līdz adresāta adresei ceļa izdevumi var būt no 3,25 EUR līdz 16,25 EUR. Maksa tiesu izpildītājam par izpildes paziņojuma sagatavošanu savā vai kreditora vārdā (Civilprocesa kodeksa 845. panta 1. punkta otrais teikums) ir 17,60 EUR, kas jāmaksā par oficiālas darbības veikšanu.

Tiesas rīkojuma īstenošana parasti ir uzticēta tiesu izpildītājam, un to veic, izmantojot valsts instrumentus (izpildi). Izpilde notiek saskaņā ar attiecīgajā brīdī spēkā esošajiem noteikumiem par tiesas spriedumu izpildi.

Atkāpe: provizoriski izpildāma sprieduma izpilde būtiski neatšķiras no galīgā lēmuma izpildes. Tomēr tiesību normās ir paredzētas atšķirīgas izpildes metodes, kas atkarīgas no prasījuma būtības.

Ja ir jāatmaksā fiksēta naudas summa, kreditori bieži izmanto tiesu izpildītāja pakalpojumus, lai izpildītu tiesas nolēmumu. Maksa par parāda piedzīšanu attiecībā uz kustamu īpašumu, ja to veic tiesu izpildītājs, ir 28,60 EUR. Ja tiesu izpildītājs strādā ilgāk par trim stundām, par katru papildu stundu vai stundas daļu ir jāmaksā vēl 22,00 EUR. Turklāt ir jāsedz arī visi izdevumi, kas tiesu izpildītājam radušies. Ar maksājuma rīkojumu kreditoram var tikt piešķirtas arī tiesības pieprasīt aresta uzlikšanu parādnieka ienākumiem (piemēram, tiesības uz izmaksāto darba algu) (Civilprocesa kodeksa 829. pants). Par tiesvedību saistībā ar pašu pieteikumu tiek iekasēta nodeva 22,00 EUR apmērā, bet papildu izmaksas (jo īpaši izmaksas par tiesas rīkojuma nodošanu) ir jāsedz atsevišķi.

Ja piedziņa notiek saistībā ar parādnieka nekustamo īpašumu, parāda nodrošināšanai īpašumam var uzlikt ķīlu, īpašumu piespiedu kārtā var pārdot izsolē vai nodot piespiedu pārvaldīšanā. Likums par nodevām tiesām un notāriem bezstrīdus tiesvedībā ((Tiesu un notāru nodevu likums) (Gesetz über Kosten der freiwilligen Gerichtsbarkeit für Gerichte und Notare (Gerichts- und Notarkostengesetz — GNotKG)) paredz, ka par hipotēkas reģistrēšanu parāda nodrošināšanai zemesgrāmatā ir jāmaksā pilna nodeva, kas ir samērīga ar nodrošināmā parāda vērtību. Turpmāk dotajā tabulā ir norādītas nodevas par summām līdz 3 miljoniem EUR.

Likums par nodevām tiesām un notāriem bezstrīdus tiesvedībā (Tiesu un notāru nodevu likums, GNotKG)

2. pielikums (attiecas uz 34. panta 3. punktu)

Par tāda pieteikuma iesniegšanu, kurā prasīts izdot rīkojumu, ar ko nosaka nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanu izsolē vai piespiedu pārvaldīšanu, tiek iekasēta nodeva 110,00 EUR apmērā.

Ja spriedumā noteikts, ka parādniekam ir jānodod kustamais īpašums, tiesu izpildītājs tiesas nolēmumu izpildīs pēc kreditora pieteikuma saņemšanas. Par attiecīgo oficiālo darbību ir jāmaksā nodeva 28,60 EUR apmērā. Ja spriedumā noteikts, ka parādniekam ir jānodod nekustamais īpašums vai mājoklis, par darbu, kas saistīts ar izlikšanu no īpašuma, jāmaksā nodeva 150,00 EUR apmērā. Turklāt ir jāsedz arī papildu izmaksas, kas radušās tiesu izpildītājam, jo īpaši izmaksas par trešo personu darbu (piemēram, izlikšanas izmaksas, samaksa atslēdzniekam utt.). Arī šajā gadījumā, ja tiesu izpildītājs strādā ilgāk par trim stundām, par katru papildu stundu vai stundas daļu ir jāmaksā 22,00 EUR.

2.2 Galvenie noteikumi.

Tas, ka tiek izdots rīkojums par mantas arestu vai personas aizturēšanu, nozīmē, ka ir parāds un ka arestam vai aizturēšanai ir pamats. Ja tiek arestēta visa parādnieka manta, ko var arestēt, arestēšanai ir pamats, ja pastāv risks, ka parādnieks ar ļaunprātīgām darbībām vai nu traucēs, vai būtiski ierobežos tiesas lēmuma izpildi nākotnē, piemēram, iznīcinot vai slēpjot kādu mantu. Personas (t. i., paša parādnieka) aizturēšanas mērķis ir novērst arī to, ka parādnieks iznīcina daļu pieejamās mantas, kas var tikt arestēta izpildes ietvaros. Tomēr personas aizturēšanu var uzdot tikai tad, ja nepieciešamo drošības līmeni nevar nodrošināt ar mantas arestu.

Pagaidu aizlieguma (jebkādā formā) mērķis ir novērst attiecīgā brīža stāvokļa maiņu, traucējot vai būtiski ierobežojot kādas puses tiesību izmantošanu vai tiesisku attiecību īstenošanu. Aizlieguma priekšmets var būt prasījumi (provizoriski) nodot priekšmetus vai (provizoriski) piekrist konkrētai darbībai, vai veikt konkrētu darbību (Civilprocesa kodeksa 935., 938. un 940. pants). Noteikumi, ko piemēro saistībā ar pagaidu aizliegumu, būtībā ir tādi paši kā noteikumi par arestu vai aizturēšanu (936. pants). Izņēmuma gadījumos tiesa var arī uzdot veikt pagaidu maksājumu. Prasījums un izdodamā aresta rīkojuma pamatojums ir jāpierāda tiesai, piemēram, sniedzot ar zvērestu apliecinātu liecību vai iesniedzot dokumentus (Civilprocesa kodeksa 920. panta 2. punkts). Šajā saistībā ir svarīgi, lai tiesa, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, spētu novērtēt prasījumu un steidzamību kā “ļoti iespējamu”. Tas pats attiecas uz aizlieguma rīkojumu (Civilprocesa kodeksa 936. pants).

Tiesvedībā par arestu vai aizturēšanu pušu iepriekšēja uzklausīšana ir iespējama, bet nav obligāta (Civilprocesa kodeksa 922. pants). Ja parādnieks, kuram aresta vai aizturēšanas rīkojums jāizsniedz ne vēlāk kā nedēļu pēc izpildes, iebilst pret aresta vai aizturēšanas rīkojumu (924. pants), jārīko vēl viena uzklausīšana. Uzklausīšana parasti ir vajadzīga pagaidu aizlieguma tiesvedībā; to var nerīkot tikai steidzamos gadījumos vai tad, ja pieteikums tiek noraidīts (937. panta 2. punkts). Saistībā ar pušu uzklausīšanu nav noteikti nekādi termiņi.

3 Šādu pasākumu priekšmets un būtība?

3.1 Pret kāda veida īpašumu šādus pasākumus var vērst?

Drošības pasākumus var attiecināt uz visu izpildei pakļauto mantu.

3.2 Kādas ir šādu pasākumu sekas?

Arests nozīmē to, ka ir aizliegts ar mantu rīkoties. Gan parādnieks, gan ar parādu saistītās trešās personas zaudē tiesības veikt darbības ar arestēto mantu.

Uz mantas arestu attiecas Kriminālkodeksa (Strafgesetzbuch — StGB) 136. pants, kurā ir runa par arestētas mantas iznīcināšanu. Turklāt arī pārkāpumi var būt par pamatu prasījumiem par zaudējumu piedziņu civiltiesā.

Uz pagaidu aizliegumu attiecas turpmāk izklāstītie nosacījumi. Tiesu izpildītājs īsteno rīkojumu par īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 883. pantu. Tiesa var noteikt prasību vai aizliegumu veikt konkrētas darbības saskaņā ar 887. pantu (tiesas atļauja kreditoram veikt atbilstīgu darbību) vai saskaņā ar 888. un 890. pantu (soda naudas / aizturēšanas vai soda naudas / apcietinājuma noteikšana, lai novērstu nepamatotas darbības, bezdarbību vai tiesību zaudēšanu).

3.3 Cik ilgi šādi pasākumi ir spēkā?

Rīkojums par arestu vai aizturēšanu vai pagaidu aizliegums ir jāizpilda viena mēneša laikā no dienas, kad nolēmums paziņots vai nodots otrai pusei. Ja ārvalsts tiesas rīkojumu, ar ko nosaka pasākumus mantas nodrošināšanai, var izpildīt Vācijā bez iepriekšējas izpildāmības pasludināšanas, tad izpildes termiņš ir divi mēneši (Civilprocesa kodeksa 929. panta 2. punkts).

Šie pasākumi paliek spēkā, kamēr ir pamats drošības pasākumu veikšanai vai kamēr ir nepieciešami drošības pasākumi, vai līdz tiek pieņemts lēmums pamatprocesā.

4 Vai pasākumu var pārsūdzēt?

Kā jau minēts, arestu vai aizturēšanu un pagaidu aizliegumu tiesa var piemērot ar galīgu spriedumu (Urteil) (pēc pušu uzklausīšanas) vai ar rīkojumu (Beschluss) (Civilprocesa kodeksa 922. un 936. pants).

Puses var pārsūdzēt spriedumu, ja pārsūdzības priekšmeta vērtība pārsniedz 600 EUR.

Ja tiek izdots rīkojums, ir spēkā turpmāk izklāstītie noteikumi.

Parādnieks rīkojumu par arestu vai aizturēšanu vai rīkojumu par pagaidu aizliegumu var pārsūdzēt (Civilprocesa kodeksa 924. pants). Šādā gadījumā tiek sasaukta tiesas sēde, kuras mērķis ir pieņemt galīgu spriedumu par attiecīgā pasākuma likumību. Šādu spriedumu, savukārt, var pārsūdzēt iepriekš izklāstītajos apstākļos.

Ja pieteikums tiek noraidīts ar rīkojumu, kreditors var iesniegt tūlītēju sūdzību (sofortige Beschwerde) divās nedēļās no izsniegšanas dienas. Tādi paši noteikumi ir spēkā, ja ir izdots rīkojums par arestu vai aizturēšanu, vai pagaidu aizliegumu, bet šādā gadījumā kreditoram ir jānorāda drošības līdzeklis.

Turklāt parādnieks var pieprasīt aresta vai aizturēšanas, vai pagaidu aizlieguma atlikšanu, ja kreditors nav apstiprinājis prasījumu paredzētajā laikā (Civilprocesa kodeksa 926. pants) vai ja ir mainījušies apstākļi (927. pants).

Regulas (ES) Nr. 655/2014 gadījumā Civilprocesa kodeksa 953. pantā un turpmākajos pantos ir noteikti tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret spriedumiem saistībā ar kontu apķīlāšanas rīkojumu.

Visbeidzot, Civilprocesa kodeksa 945. pantā ir paredzēts, ka pusei, kam par labu pieņemts pagaidu rīkojums, ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ja rīkojums par arestu vai pagaidu aizliegumu jau sākotnēji ir nepamatots vai ja vērstais pasākums tiek atcelts atbilstīgi Civilprocesa kodeksa 926. panta 2. punktam vai 942. panta 3. punktam.