

Meklēt informāciju pēc reģiona
Vispirms jānorāda, ka šajā faktu lapā sniegtās atbildes attiecas tikai uz vispārējās piekritības tiesām (kuras Portugālē parasti sauc par vispārējās jurisdikcijas tiesām (tribunais comuns)). Papildus vispārējās piekritības tiesām pastāv citas tiesu iestādes: Konstitucionālā tiesa, administratīvās tiesas, Revīzijas palāta (Tribunal de Contas). Pastāv arī miertiesas (Julgados de Paz) un šķīrējtiesas (tribunais arbitrais).
Lai noskaidrotu kompetento tiesu, ņem vērā šādu nosacījumu: vispārējās piekritības tiesu kompetencē ietilpst lietas, kuras nav piešķirtas citām tiesu iestādēm.
Turklāt vispārējās piekritības tiesu sistēmā specializētas tiesas pretstats nav parasta civiltiesa. Specializētas tiesas pretstats ir vispārējas kompetences tiesa. Izvēle starp specializētu palātu vai tiesu un vispārējas kompetences palātu vai tiesu ir atkarīga no izskatāmā jautājuma un noteiktos gadījumos, kuri ir norādīti turpmāk tekstā, — arī no iesaistītās vērtības.
Ir piemērojami šādi tiesību akti:
Pirmās instances vispārējās piekritības tiesas parasti iedala tiesās ar plašāku teritoriālo jurisdikciju un rajona tiesās (Tribunais de comarca) (Likuma Nr. 62/2013 33.ºpants).
Lai noskaidrotu, kurā pirmās instances tiesā jums jāvēršas, jāņem vērā arī turpmāk aprakstītie aspekti.
Atsevišķos gadījumos ir īstenojama tiesvedība, kas jāierosina un jāveic iestādēm, kuras nav tiesas. Atkarībā no izskatāmās lietas šo tiesvedību nodod kompetentajai tiesai konkrētos posmos, proti, kad lietu apstrīd, iesniedz apelācijas sūdzību vai kad ir jāapstiprina konkrēti lēmumi. Tā tas ir turpmāk norādīto tiesvedību gadījumā.
Šajā atbildē ar parastajām vietējām civillietu tiesām jāsaprot vietējās civillietu palātas, kā arī vispārējas kompetences palātas apgabala tiesās. Šo tiesu kompetence ir noteikta pēc noklusējuma, citiem vārdiem sakot, tās ir kompetentas gadījumos, kad par kompetentu nav uzskatāma cita nodaļa vai specializētā tiesa. Turklāt to kompetenci nosaka, arī pamatojoties uz lietas zemo vērtību.
Tāpēc turpmāk uzskaitīto lietu gadījumā jums jādodas uz vietējo civillietu palātu vai, ja tādas nav, uz vietējo vispārējas kompetences palātu apgabala tiesā:
Lai uzzinātu, vai jums jāvēršas vietējā civillietu palātā, vietējā vispārējās kompetences palātā vai centrālajā specializētajā palātā, lūdzu, skatiet arī turpmāk sniegto atbildi uz 3. jautājumu “Ja piekritība ir specializētajām tiesām, kā es varu uzzināt, kurā no tām man vērsties?”.
Saskaņā ar noteikumiem par kompetenci attiecībā uz hierarhiju vispārējās piekritības tiesas ir iedalītas šādi: pirmās instances tiesas, apelācijas tiesas (jeb otrās instances tiesas) un Augstākā tiesa (Supremo Tribunal de Justiça), kas ir pēdējās instances vispārējās piekritības tiesa (Likuma Nr. 62/2013 42.ºpants).
Tiesiskajā regulējumā ir noteiktas lietas, kuru gadījumā apelācijas sūdzības pieņemamība ir atkarīga no tiesām noteiktajām robežvērtībām:
Prasības ir jāiesniedz un jāizskata pirmās instances tiesās. Turklāt pirmās instances tiesas ir kompetentas izskatīt arī apelācijas sūdzības par notāru un sekretāru pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par citiem tiesiskajā regulējumā paredzētajiem lēmumiem. Lai noteiktu kompetento pirmās instances tiesu, ir jāpiemēro noteikumi par kompetenci attiecībā uz prasības priekšmetu, vērtību un teritoriju. Šie noteikumi ir izklāstīti turpmāk sniegtajās atbildēs uz jautājumiem.
Apelācijas tiesas principā izskata tikai apelācijas sūdzības, kas ir iesniegtas par pirmās instances tiesu pieņemtiem lēmumiem. Tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka izņēmuma kārtā apelācijas tiesas var veikt atsevišķu lietu pirmās instances izskatīšanu. Apelācijas tiesas arī izskata pirmās instances tiesu jurisdikcijas kolīzijas, sūdzības par pirmajā instancē izdotajiem rīkojumiem, kā arī pārskata ārvalstu tiesu spriedumus civillietās un komerclietās.
Augstākā tiesa izskata apelācijas sūdzības par apelācijas tiesu pieņemtiem lēmumiem. Īpašos tiesiskajā regulējumā paredzētos gadījumos Augstākā tiesa izskata apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesu lēmumiem. Tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka izņēmuma kārtā Augstākā tiesa ir kompetenta izskatīt atsevišķas lietas kā vienīgā instance. Augstākā tiesa arī izskata lietas, kas skar apelācijas tiesu jurisdikcijas kolīzijas, kā arī ārkārtas pārsūdzības, lai vienādotu judikatūru.
Pirmās instances vispārējās piekritības tiesas
Portugālē ir 23 apgabala vispārējās piekritības tiesas:
(Likuma Nr. 62/2013 33.ºpants)
Papildus šīm tiesām ir arī tiesas ar plašāku teritoriālo jurisdikciju, un trim no tām ir arī jurisdikcija civillietās un komerclietās:
(Likuma Nr. 62/2013 83.ºpants)
Apelācijas tiesas (Tribunais da Relação)
Ir piecas otrās instances apelācijas tiesas, kuras sauc tās pašvaldības vārdā, kurā attiecīgā tiesa atrodas:
(Likuma Nr. 62/2013 32.ºpanta 1. punktā minētais I pielikums)
Pēdējā instance
(Likuma Nr. 62/2013 31.ºpants)
Augstākās tiesas jurisdikcijā ir visa Portugāles valsts teritorija. Apelācijas tiesu un pirmās instances vispārējās piekritības tiesu jurisdikcijā ir to attiecīgie tiesas apgabali, kuri ir noteikti likumā par tiesu sistēmas organizāciju (2013. gada 26. augusta Likums Nr. 62/2013). Lai noskaidrotu, vai kompetentā tiesa ir A vai B pilsētas tiesa, jāskata iepriekšminētā likuma par tiesu sistēmas organizāciju I, II un III pielikums.
Fiziskas personas
Kompetentā tiesa ir atbildētāja domicila tiesa, ja vien konkrētās tiesību normās vai turpmāk izklāstītajos noteikumos nav noteikts citādi (Civilprocesa kodeksa 80.ºpants).
Juridiskās personas un uzņēmumi
Ja atbildētājs ir valsts, atbildētāja domicila tiesu aizstāj ar prasītāja domicila tiesu (Civilprocesa kodeksa 81.ºpants).
Ja atbildētājs ir cita juridiska persona vai uzņēmums, lietu ierosina tā apgabala tiesā, kur atrodas atbildētāja galvenā juridiskā adrese vai filiāles, aģentūras, meitasuzņēmuma, pilnvarotās struktūras vai pārstāvniecības galvenā juridiskā adrese, atkarībā no tā, vai lietu ierosina pret galveno uzņēmumu vai pret tā minētajām struktūrām.
Tomēr lietas pret ārvalstu juridiskām personām vai uzņēmumiem, kam ir filiāle, aģentūra, meitasuzņēmums, pilnvarotā struktūra vai pārstāvniecība Portugālē, var ierosināt tiesās, kas darbojas apgabalos, kur atrodas minēto struktūru juridiskā adrese, pat ja lieta tiek ierosināta pret galveno uzņēmumu.
Vairāki atbildētāji un apvienoti pieteikumi (Civilprocesa kodeksa 82.ºpants)
Ja vienā lietā ir vairāki atbildētāji, lieta pret viņiem jāierosina atbildētāju vairākuma domicila tiesā. Ja dažādos domicilos dzīvojošu atbildētāju skaits ir vienāds, prasītājs var izvēlēties jebkura atbildētāja domicila tiesu.
Ja prasītājs iesniedz vairākus pieteikumus, kuri ietilpst dažādu tiesu teritoriālajā kompetencē, šis prasītājs drīkst izvēlēties ierosināt prasību jebkurā no šīm tiesām.
Vienīgais izņēmums attiecas uz situācijām, kurās tiesa pēc savas iniciatīvas spēj novērtēt, ka kāds no pieteikumiem neietilpst tās kompetencē, ņemot vērā teritoriālo aptvērumu, vērtību vai vienošanos. Šādā gadījumā prasība jāierosina tiesā, kuras kompetencē šī prasība ietilpst. Piemēram, minētais izņēmums attiecas uz lietām, kurās pieteikuma izskatīšanas kompetence ir atkarīga no nekustamā īpašuma situācijas vai saistību izpildes vietas. Tas attiecas arī uz lietām, kas saistītas ar aizsardzības rīkojumu (providência cautelar) vai sagatavošanās pasākumiem (diligência antecipada), kā arī lietām, kurās kā puses iesaistīti tiesneši vai viņu radinieki, noteiktām izpildes procedūrām, lietām, kuras ir jāizskata, jo tās tiek apvienotas ar citām lietām, lietām, kurās pirms lēmuma pieņemšanas prasītājam neizsniedz tiesas pavēsti, vai lietām, kuras neietilpst tiesas kompetencē prasības vērtības dēļ.
Ja tiek apvienoti pieteikumi, kas ir savstarpēji atkarīgi vai pakārtoti, prasības pieteikums jāiesniedz tiesā, kas ir kompetenta izskatīt galveno pieteikumu.
Lietas, kurās viena no pusēm ir tiesnesis, tiesneša laulātais/-ā vai noteikti radinieki (Civilprocesa kodeksa 84.ºpants)
Tādu lietu gadījumā, kurās iesaistīts tiesnesis, tiesneša laulātais/-ā, kāds no tiesneša lejupējiem vai augšupējiem radiniekiem vai persona, ar kuru tiesnesis ir civillaulībā, un kuras ir jāierosina tiesas apgabalā, kurā strādā šis tiesnesis, kompetentā tiesa būs tiesneša tiesas apgabalam tuvākā tiesas apgabala galvenā tiesa.
Ja lieta ir ierosināta tiesas apgabalā, kurā strādā tiesnesis, uz kuru attiecas liegums izskatīt lietu, vai ja šāds tiesnesis ir norīkots uz tiesas apgabalu, kurā lieta jau tiek izskatīta, lietu nosūta uz tuvāko tiesas apgabalu.
Iepriekšminētie noteikumi neattiecas uz tiesas apgabaliem, kuros strādā vairāk nekā viens tiesnesis, jo tādā gadījumā lietu nodod citam tajā pašā tiesas apgabalā nodarbinātam tiesnesim.
Apelāciju izskatīšana
Apelācijas sūdzības jāiesniedz tiesā, kas ir hierarhiski augstāka par tiesu, kura pieņēma attiecīgo lēmumu (Civilprocesa kodeksa 83.ºpants).
Turpmāk sniegta kopīga atbilde uz šiem trim jautājumiem.
Aktīvu atrašanās vietas jurisdikcija
Lietas, kas saistītas ar lietu vai personīgām tiesībām izmantot nekustamo īpašumu, kopīgas mantas dalīšanu, izlikšanu, pirmpirkuma tiesībām un tiesību zaudēšanu ieķīlāta īpašuma izpirkšanai, kā arī lietas, kas saistītas ar hipotēku nostiprināšanu, aizstāšanu, samazināšanu vai atbrīvošanu, jāierosina tā apgabala tiesā, kur atrodas konkrētais īpašums.
Tomēr lietas saistībā ar hipotēku nostiprināšanu, aizstāšanu, samazināšanu vai atbrīvošanu attiecībā uz kuģiem vai gaisa kuģiem jāierosina tā apgabala tiesā, kur ir reģistrēts attiecīgais objekts. Ja hipotēka attiecas uz vairākos apgabalos reģistrētiem kuģiem vai gaisa kuģiem, prasītājs var izvēlēties tiesu jebkurā no šiem apgabaliem.
Ja prasības priekšmets ir kustamu priekšmetu grupa, kas pieder vienai un tai pašai personai un ir paredzēta vienreizējai lietošanai, vai kustama vai nekustama manta vai nekustamais īpašums, kas atrodas dažādos apgabalos, attiecīgo lietu ierosina tā apgabala tiesā, kur atrodas vērtīgākais nekustamais īpašums. Šim nolūkam izmanto zemesgrāmatā reģistrētās vērtības. Ja nekustamais īpašums, kas ir prasības priekšmets, atrodas vairāk nekā vienā tiesas apgabalā, prasītājs var izvēlēties ierosināt lietu jebkurā no šiem apgabaliem (Civilprocesa kodeksa 70.ºpants).
Kompetence par saistību izpildi
Lietas, kurās pieprasa saistību izpildi, kompensāciju par saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi un līguma laušanu saistību neizpildes dēļ ierosina pēc atbildētāja domicila.
Kreditors var izvēlēties tiesu vietā, kurā būtu jābūt izpildītām saistībām, ja atbildētājs ir juridiska persona vai ja kreditora domicils ir Lisabonas vai Portu aglomerācijā un ja tajā pašā aglomerācijā dzīvo arī atbildētājs.
Civiltiesiskās atbildības lietās, kas pamatotas ar prettiesiskām darbībām vai apdraudējumiem, jurisdikcija ir tā apgabala tiesai, kur notikusi šāda darbība (Civilprocesa kodeksa 71.ºpants).
Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana
Jurisdikcija attiecībā uz šķiršanās lietām vai laulāto atšķiršanas un mantas sadales lietām ir tā apgabala tiesai, kur atrodas prasītāja domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta (Civilprocesa kodeksa 72.ºpants).
Prasības pieteikumi par maksas atgūšanu
Tādu prasību pieteikumu gadījumā, kuru priekšmets ir juridiskajiem pārstāvjiem vai tehniskajiem darbiniekiem samaksāto maksu atgūšana un klientam avansā samaksāto summu atgūšana, kompetentā tiesa ir tā apgabala tiesa, kurā tika sniegts pakalpojums. Lietas par maksu atgūšanu izskata, apvienojot tās ar lietu, kuras ietvaros tika sniegts pakalpojums.
Ja lieta, kuras ietvaros tika sniegts pakalpojums, tika ierosināta apelācijas tiesā vai Augstākajā tiesā, atgūšanas darbību veic debitora domicila apgabala tiesā (Civilprocesa kodeksa 73.ºpants).
Vispārējo avārijas zaudējumu noteikšana un sadale
Tās ostas tiesai, kurā nogādāta vai uz kuru būtu vajadzējis nogādāt kuģa kravu, kas deklarēta saskaņā ar vispārējiem zaudējumu noteikumiem, ir jurisdikcija izlemt par šādiem zaudējumiem un to sadali (Civilprocesa kodeksa 74.ºpants).
No kuģu sadursmes izrietoši zaudējumi un zaudējumu atlīdzība
Lietu saistībā ar zaudējumiem, kas izriet no kuģu sadursmes, un zaudējumu atlīdzību var ierosināt tā apgabala tiesā, kur noticis negadījums, tiesā pēc kuģa, kas sadūries ar citu kuģi, īpašnieka domicila, tiesā pēc kuģa reģistrācijas vietas vai atrašanās vietas vai tiesā pēc kuģa, ar kuru sadūries cits kuģis, pirmās piestāšanas ostas (Civilprocesa kodeksa 75.ºpants).
Atalgojumi par kuģu glābšanu vai palīdzības sniegšanu kuģiem
Atalgojumu par kuģu glābšanu vai palīdzības sniegšanu kuģiem var pieprasīt tiesā pēc attiecīgā fakta norises vietas, pēc izglābto objektu īpašnieku domicila vai pēc vietas, kur izglābtais kuģis ir reģistrēts vai kur tam jāatrodas (Civilprocesa kodeksa 76.ºpants).
Kuģu privilēģiju atcelšana
Lietu, kurā bez maksas vai par atlīdzību iegādātais kuģis jāatzīst par kuģi bez privilēģijām, ierosina tiesā pēc tās ostas atrašanās vietas, kur kuģis ir noenkurots tā iegādes brīdī (Civilprocesa kodeksa 77.ºpants).
Pagaidu pasākumi un sagatavošanās pasākumi
Prasības par apķīlāšanu un konfiskāciju var iesniegt tiesā, kurā jāierosina saistītā tiesvedība, vai tiesā pēc aktīvu atrašanās vietas, vai, ja aktīvi atrodas vairākos apgabalos, tiesā kādā no minētajiem apgabaliem.
Attiecībā uz embargo piemērošanu jaunam darbam, jurisdikcija ir tā apgabala tiesai, kur darbu plānots veikt.
Attiecībā uz citiem pagaidu pasākumiem jurisdikcija ir tiesai, kurā plānots ierosināt attiecīgo lietu.
Sagatavošanās pasākumus, kas jāveic pierādījumu nodrošināšanai, pieprasa veikt tā apgabala tiesā, kurā šos pasākumus plānots veikt.
Pagaidu pasākumus un sagatavošanās pasākumus pierādījumu nodrošināšanai sasaista ar attiecīgo prasību un vajadzības gadījumā nosūta uz tiesu, kurā prasība tiek izskatīta (Civilprocesa kodeksa 78.ºpants).
Paziņojumi
Paziņojumu izsniegšanu pieprasa tā apgabala tiesā, kur dzīvo persona, kurai paziņojums adresēts (Civilprocesa kodeksa 79.ºpants).
Izpilde (Civilprocesa kodeksa 89.ºpants)
Parasti kompetentā tiesa ir debitora domicila tiesa, ja vien konkrētās tiesību normās vai turpmāk izklāstītajos noteikumos nav noteikts citādi.
Kreditors var izvēlēties tiesu vietā, kurā ir jāizpilda saistības, ja debitors ir juridiska persona vai ja kreditora domicils ir Lisabonas vai Portu aglomerācijā un ja tajā pašā aglomerācijā dzīvo arī debitors.
Ja izpilde attiecas uz konkrēta priekšmeta nodošanu vai parāda iekasēšanu ar reālu nodrošinājumu, attiecīgā kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur atrodas konkrētais priekšmets, vai tās vietas tiesa, kur atrodas priekšmeti, ko izmanto kā nodrošinājumu.
Ja prasības pieteikums par izpildi jāiesniedz debitora dzīvesvietas tiesā un ja debitoram nav dzīvesvietas Portugālē, bet ir aktīvi Portugālē, jurisdikcija ir šo aktīvu atrašanās vietas tiesai.
Aktīvu atrašanās vietas tiesai ir kompetence arī gadījumos, kad: prasības pieteikums par izpildi jāiesniedz Portugāles tiesā, jo tas ir saistīts ar uzņēmumu/citu juridisko personu, kuru juridiskā adrese ir Portugālē, izveidi/likvidāciju, vai ar to pārvaldes struktūru pieņemto lēmumu spēkā esamību; neviena no situācijām nenorit tā, kā noteikts spriedumu izpildei piemērojamajos iepriekš vai turpmāk tekstā izklāstītajos noteikumos.
Lietās, kas ir saistītas ar vairāku lēmumu izpildi, kuru novērtējums ietilpst dažādu tiesu jurisdikcijā, kompetentā tiesa ir debitora domicila tiesa.
Lai Portugāles tiesās panāktu lēmuma izpildi, izpildes pieteikumu iesniedz tās tiesvedības ietvaros, kurā tika pieņemts attiecīgais lēmums, un izpildi reģistrē tās pašas lietas materiālos. Ja lieta pēc izskatīšanas ir pārsūdzēta, pārsūta lietas materiālus. Ja par izpildi ir kompetenta specializēta nodaļa, tai pēc iespējas ātrāk jānosūta sprieduma kopija, pieteikums, ar kuru pamatota izpilde, un pavaddokumenti.
Ja lēmumu pieņēmuši šķīrējtiesneši šķīrējtiesas procesā, kas noticis Portugālē, kompetentā tiesa attiecībā uz izpildi ir šķīrējtiesas procesa norises apgabala tiesa (Civilprocesa kodeksa 85.ºpants).
Ja lieta ir iesniegta apelācijas tiesā vai Augstākajā tiesā, kompetentā tiesa ir debitora domicila tiesa. Ja debitors ir tiesnesis, tiesneša laulātais/-ā vai noteikti radinieki, piemēro iepriekš sadaļā “Lietas, kurās viena no pusēm ir tiesnesis, tiesneša laulātais/-ā vai noteikti radinieki” izklāstītos noteikumus. Jebkurā gadījumā ar deklaratīvo tiesvedību saistītos lietas materiālus vai to kopiju nosūta kompetentajai tiesai sprieduma izpildes nodrošināšanai (Civilprocesa kodeksa 86.ºpants).
Ja sprieduma izpilde ir saistīta ar izdevumiem, sodiem vai kompensāciju, kas maksājama negodprātīgas prāvas rezultātā, kompetenta ir tiesa, no kuras tiesvedības izriet attiecīgais rēķins vai izlīgums. Ar izmaksām, sodiem vai kompensāciju saistītu spriedumu izpildi veic, apvienojot to ar attiecīgo lietu.
Ja spriedumu, kas paredz izmaksu, sodu vai kompensāciju samaksu, pieņem apelācijas tiesa vai Augstākā tiesa, izpildi veic pirmās instances tiesā, kura ir kompetenta apgabalā, kur notika lietas izskatīšana (Civilprocesa kodeksa 87. un 88.ºpants).
Attiecībā uz izpildi, kas pamatota ar ārvalsts tiesas spriedumu, jurisdikcija ir debitora dzīvesvietas tiesai (Civilprocesa kodeksa 86. pants saistībā ar 90. pantu).
Eiropas maksājuma rīkojuma gadījumā (2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, kas grozīta ar Regulu (ES) 2015/2421) kompetenta ir Portu rajona tiesas centrālās instances 1. civillietu nodaļa.
Darba tiesības
Parasti prasības jāiesniedz atbildētāja domicila tiesā. Par darba devēja vai apdrošinātāja, kā arī sociālā nodrošinājuma iestāžu domicilu uzskata arī vietu, kurā darbojas to filiāle, aģentūra, delegācija vai pārstāvniecība (Darba procesa kodeksa (Código de Processo de Trabalho) 13. pants).
Ar darba līgumiem saistītas lietas, ko ierosina darba ņēmējs pret savu darba devēju, var ierosināt tā apgabala tiesā, kur tiek veikts attiecīgais darbs, vai tā apgabala tiesā, kur atrodas darba ņēmēja domicils.
Ja ir vairāki prasītāji, jurisdikcija ir tā apgabala tiesai, kur tiek veikts attiecīgais darbs, vai tā apgabala tiesai, kur atrodas jebkura prasītāja domicils.
Ja attiecīgais darbs tiek veikts vairāk nekā vienā vietā, lietas var ierosināt tiesā jebkurā no attiecīgajiem apgabaliem (Darba procesa kodeksa 14. pants).
Lietas, kas izriet no nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, jāierosina tā apgabala tiesā, kur noticis nelaimes gadījums vai kur saslimusī persona pēdējoreiz veikusi darba pienākumus, par kuriem ir aizdomas, ka tie izraisījuši slimību.
Ja nelaimes gadījums notiek ārvalstīs, lieta jāierosina Portugālē, tā apgabala tiesā, kur atrodas nelaimes gadījumā cietušās personas domicils.
Ja ir vairāki palīdzības saņēmēji, par kompetentu uzskatāma tā apgabala tiesa, kur dzīvo vislielākais skaits pieteikuma iesniedzēju, vai, ja dažādos apgabalos dzīvo vienāds skaits pieteikuma iesniedzēju, tā apgabala tiesai, kur dzīvo persona, kura pirmā iesniegusi pieteikumu.
Ja nelaimes gadījumā cietusī persona, saslimusī persona vai palīdzības saņēmējs ir reģistrēts kā jūrnieks vai gaisa kuģa apkalpes loceklis un ja nelaimes gadījums noticis brauciena laikā vai ja slimība tiek konstatēta brauciena laikā, jurisdikcija attiecībā uz konkrēto lietu ir tai tiesai, kuras darbības apgabalā ir vieta valsts teritorijā, ko kuģis vai gaisa kuģis sasniedzis pirmo, vai tās vietas tiesai, kurā kuģis vai gaisa kuģis reģistrēts (Darba procesa kodeksa 15. pants).
Kolektīvās atlaišanas lietās apturēšanas aizsargpasākumi jāpieprasa un iebildumi jāiesniedz tā apgabala tiesā, kur atrodas uzņēmums, kurā tiek veikts darbs.
Ja kolektīvā atlaišana ietekmē darba ņēmējus vairākās darba struktūrās, par kompetentu uzskatāma tā apgabala tiesa, kur atrodas tā darba struktūra, kurā ir vislielākais atlaisto darba ņēmēju skaits (Darba procesa kodeksa 16. pants).
Maksātnespēja
Attiecībā uz maksātnespējas tiesvedību un atkarībā no konkrētās lietas jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kur atrodas debitora juridiskā adrese vai domicils vai mantojuma prasītāja juridiskā adrese vai domicils nāves datumā.
Vienlīdz kompetenta ir tās vietas tiesa, kurā atrodas debitora galveno interešu centrs. Par galveno interešu centru uzskata vietu, kur debitors parasti pārvalda minētās intereses un kuru par šādu galveno interešu centru atzīst trešās puses (Maksātnespējas un korporatīvo parādu piedzīšanas kodeksa (Código de Insolvência e Recuperação de Empresas) 7.ºpants).
Ārvalstu tiesas pieņemta lēmuma par lietas ierosināšanu publicēšanu un reģistrāciju publiskā reģistrā, kā paredzēts Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 21. un 22. pantā, jāpieprasa Portugāles tiesai apgabalā, kur atrodas debitora uzņēmums. Ja maksātnespējīgajam debitoram nav uzņēmuma Portugālē un ja tā īpašums ietver uzņēmumu, pieprasījums jāiesniedz Lisabonas komerclietu nodaļā. Ja maksātnespējīgā debitora īpašums neietver uzņēmumu, kompetenta ir Lisabonas civillietu nodaļa.
Iepriekšminētais noteikums par kompetenci attiecas uz maksātnespējas deklarācijas atzīšanu ārvalstu tiesas izskatītā lietā (Maksātnespējas un korporatīvo parādu piedzīšanas kodeksa 288.ºpants).
Inventarizācija
Informāciju par kompetenci ar inventarizāciju saistītā tiesvedībā skatiet faktu lapā par mantošanu.
Pieaugušo un nepilngadīgo uzturlīdzekļi un vecāku atbildības regulējums
Informāciju par kompetenci attiecībā uz deklaratīvām prasībām saistībā ar pieaugušo un nepilngadīgo uzturlīdzekļu maksājumiem, to izpildi, kā arī prasībām saistībā ar vecāku atbildības regulējumu skatiet faktu lapā par mantošanu.
Jā, ar zināmiem ierobežojumiem.
Puses, skaidri vienojoties, iekšzemes mērogā var izlemt par labu kompetences noteikumu atcelšanai attiecībā uz teritoriju. To sauc par “saskaņoto kompetenci” (competência convencional) (Civilprocesa kodeksa 95. pants).
Saskaņoto kompetenci nevar paredzēt lietās, kurās tiesa pēc savas iniciatīvas var pasludināt, ka tai nav kompetences, pamatojoties uz teritoriālo aptvērumu. Piemēram, šāda situācija rodas konkrētās lietās, kurās kompetence ir atkarīga no nekustamā īpašuma situācijas vai saistību izpildes vietas, vai gadījumos, kad lieta ietver aizsardzības rīkojumu vai sagatavošanās pasākumus. Minētais izņēmums attiecas arī uz lietām, kurās kā puses iesaistīti tiesneši vai viņu radinieki, noteiktām izpildes procedūrām, lietām, kuras ir jāizskata, jo tās tiek apvienotas ar citām lietām, lietām, kurās pirms lēmuma pieņemšanas prasītājam neizsniedz tiesas pavēsti, vai lietām, kuras neietilpst tiesas kompetencē prasības vērtības dēļ. Šādos gadījumos teritoriālās kompetences atcelšana vienojoties nav iespējama.
Puses pēc savas vēlēšanās nekad nevar atcelt kompetences noteikumus saistībā ar lietas priekšmetu, hierarhiju un vērtību.
Kompetence, kas noteikta vienojoties (kad tas ir pieļaujams), ir vienlīdz saistoša kā gadījumos, kad tā izriet no tiesību aktiem. Šāda vienošanās jānoslēdz, ievērojot prasības attiecībā uz līguma formu, kas ir saistību avots. Jebkurā gadījumā tai jābūt sagatavotai rakstveidā, norādot jautājumus, uz kuriem tā attiecas, kā arī kritēriju, kas piemērojams, lai noteiktu kompetento tiesu.
Puses starptautiskā mērogā var vienoties par to, kuras jurisdikcijas tiesas ir kompetentas izskatīt konkrētu lietu vai lietas, kas varētu izrietēt no noteiktām juridiskām attiecībām, ar nosacījumu, ka šīs attiecības ir saistītas ar vairāk nekā vienu tiesību sistēmu. Šis lietas sauc par “privātiem jurisdikcijas piešķiršanas līgumiem” (Civilprocesa kodeksa 94. pants).
Vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu var ietvert ekskluzīvas kompetences piešķiršanu konkrētām tiesām vai arī tā var būt tikai alternatīva Portugāles tiesu jurisdikcijai, ja šāda alternatīva pastāv. Šaubu gadījumā pieņem, ka kompetence ir ekskluzīva.
Jurisdikcijas izvēle ir spēkā tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
Gan saskaņotas kompetences (iekšzemes mērogs), gan privātu jurisdikcijas piešķiršanas līgumu (starptautisks mērogs) gadījumā par rakstisku vienošanos uzskata jebkuru dokumentu, kuru parakstījušas puses vai kas izriet no tādu vēstuļu, teleksu, telegrammu vai cita veida korespondences apmaiņas, ko var izmantot kā rakstisku apliecinājumu, neatkarīgi no tā, vai šajos instrumentos faktiski ir ietverta vienošanās vai klauzula, kurā ir atsauce uz citu dokumentu, kas satur vienošanos.
Darba tiesībās vienošanās vai noteikumi par tādas teritoriālas jurisdikcijas izslēgšanu, kas paredzēta tiesiskajā regulējumā, nav spēkā (Darba procesa kodeksa 19. pants).
Kā minēts iepriekš, specializētas pirmās instances tiesas Portugālē ir katras rajona tiesas centrālā palāta, vietējās civillietu palātas un tiesas ar plašāku jurisdikciju.
Turpmāk tekstā būs norādīta katras tiesas kompetence, lai būtu skaidrs, kurā tiesā jums jāvēršas, ņemot vērā prāvas priekšmetu. Kā minēts iepriekš, parasti lietu sāk izskatīt pirmās instances tiesās. Tikai apelācijas gadījumā to nosūta uz augstāku tiesas instanci.
Centrālās civillietu palātas (Juízos centrais cíveis) (Likuma Nr. 62/2013 117. pants):
Centrālās ģimenes un nepilngadīgo lietu palātas
(Personu un ģimeņu civilstāvoklis) (Likuma Nr. 62/2013 122. pants)
(Nepilngadīgi un pilngadīgi bērni) (Likuma Nr. 62/2013 123. pants)
(Pāraudzinošā aizbildnība un aizsargājošā aizbildnība) (Likuma Nr. 62/2013 124. pants)
Piezīme
Centrālās ģimenes un nepilngadīgo lietu palātas kompetence attiecībā uz pāraudzinošo aizbildnību un aizsargājošo aizbildnību nav piemērojama, ja: kriminālprocesā par noziegumu, ko pastrādājis nepilngadīgais vecumā no 16 līdz 18 gadiem, tiek piemērots faktisks sods, kas ietver brīvības atņemšanu; vai, ja pirms lēmuma pieņemšanas pirmajā instancē nepilngadīgais sasniedz 18 gadu vecumu.
Centrālās darba tiesību palātas
(Civillietās) (Likuma Nr. 62/2013 126. pants)
(Saistībā ar administratīviem pārkāpumiem)
Centrālās komerclietu palātas (Likuma Nr. 62/2013 128. pants):
Centrālās spriedumu izpildes palātas (Likuma Nr. 62/2013 129. pants):
TIESAS AR PLAŠĀKU JURISDIKCIJU
Intelektuālā īpašuma tiesa (Likuma Nr. 62/2013 111.ºpants).
Konkurences, regulējuma un uzraudzības tiesa (Likuma Nr. 62/2013 112.ºpants).
Jūras tiesa (Likuma Nr. 62/2013 113.ºpants).
AUGSTĀKĀS TIESAS
Apelācijas tiesas (Tribunais da Relação) (Likuma Nr. 62/2013 67.ºpants).
Apelācijas tiesas ir otrās instances tiesas, un tās veido civillietu, krimināllietu, sociālo lietu, ģimenes un nepilngadīgo lietu, komerclietu, intelektuālā īpašuma, kā arī konkurences, regulējuma un uzraudzības nodaļas. Tomēr sociālo, ģimenes un nepilngadīgo lietu, komerclietu, intelektuālā īpašuma, kā arī konkurences, regulējuma un uzraudzības nodaļu izveide ir atkarīga no pakalpojuma apjoma un sarežģītības.
Augstākā tiesa (Likuma Nr. 62/2013 47. pants):
Augstākā tiesa ir pēdējā instance, un to veido civillietu, krimināllietu un sociālo lietu nodaļas.
Attiecīgie tiesību akti
Maksātnespējas un korporatīvo parādu piedzīšanas kodekss
Kontaktpunktam, tiesām, kā arī citām struktūrām un iestādēm šajā faktu lapā sniegtā informācija nav saistoša. Lūdzam skatīt arī spēkā esošos tiesību aktus un tajos vēlāk veiktos grozījumus.
Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.