Kuras valsts tiesai ir piekritība?

1 Vai man prasība ir jāceļ vispārējā tiesā vai specializētajā tiesā (piemēram, darba strīdu tiesā)?

Vispirms jānorāda, ka šajā faktu lapā sniegtās atbildes attiecas tikai uz vispārējās piekritības tiesām (kuras Portugālē parasti sauc par vispārējās jurisdikcijas tiesām (tribunais comuns)). Papildus vispārējās piekritības tiesām pastāv citas tiesu iestādes: Konstitucionālā tiesa, administratīvās tiesas, Revīzijas palāta (Tribunal de Contas). Pastāv arī miertiesas (Julgados de Paz) un šķīrējtiesas (tribunais arbitrais).

Lai noskaidrotu kompetento tiesu, ņem vērā šādu nosacījumu: vispārējās piekritības tiesu kompetencē ietilpst lietas, kuras nav piešķirtas citām tiesu iestādēm.

Turklāt vispārējās piekritības tiesu sistēmā specializētas tiesas pretstats nav parasta civiltiesa. Specializētas tiesas pretstats ir vispārējas kompetences tiesa. Izvēle starp specializētu palātu vai tiesu un vispārējas kompetences palātu vai tiesu ir atkarīga no izskatāmā jautājuma un noteiktos gadījumos, kuri ir norādīti turpmāk tekstā, — arī no iesaistītās vērtības.

Ir piemērojami šādi tiesību akti:

• 2013. gada 26. augusta Likums Nr. 62/2013, kura atjauninātā versija pieejama šeit:
  http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?nid=1974&tabela=leis
• 2014. gada 27. marta Dekrētlikums Nr. 49/2014, kura atjauninātā versija pieejama šeit:
  http://www.pgdlisboa.pt/leis/lei_mostra_articulado.php?nid=2075&tabela=leis&ficha=1&pagina=1&so_miolo=&

Pirmās instances vispārējās piekritības tiesas parasti iedala tiesās ar plašāku teritoriālo jurisdikciju un rajona tiesās (Tribunais de comarca) (Likuma Nr. 62/2013 33.ºpants).

Lai noskaidrotu, kurā pirmās instances tiesā jums jāvēršas, jāņem vērā arī turpmāk aprakstītie aspekti.

• Tiesas ar plašāku teritoriālo jurisdikciju ir specializētas tiesas, kuru kompetence aptver visu teritoriju vai daļu teritorijas, kurā ietilpst vairāki rajoni. Portugālē plašāka teritoriāla jurisdikcija ir šādām tiesām: Jūras tiesa (Tribunal marítimo), Intelektuālā īpašuma tiesa (Tribunal da propriedade intelectual), Konkurences, regulējuma un uzraudzības tiesa (Tribunal da concorrência, regulação e supervisão), Sodu piemērošanas tiesa (Tribunal de execução das penas), Centrālā kriminālizmeklēšanas tiesa (Tribunal central de instrução criminal) (Likuma Nr. 62/2013 83.ºpants).
• Rajona tiesas iedala tiesās ar specializētu kompetenci, vispārējas kompetences tiesās un vietējās tiesās (Likuma Nr. 62/2013 81.ºpants).
• Visas centrālās palātas ir specializētas, un tās iedala centrālajās civillietu palātās, centrālajās krimināllietu palātās, centrālajās kriminālizmeklēšanas palātās, centrālajās komerclietu palātās, centrālajās spriedumu izpildes palātās, centrālajās ģimenes tiesību un nepilngadīgo jautājumu palātās un centrālajās darba tiesību palātās.
• Vietējās palātas iedala vietējās civillietu palātās, vietējās krimināllietu palātās, vietējās sīkās noziedzības palātās, vietējās vispārējas kompetences palātās un vietējās tuvas pieejamības palātās.
• Vietējās tuvas pieejamības palātas darbojas kā apgabala tiesas filiāles (Tribunal de comarca): tās tikai pieņem dokumentus saistībā ar lietām, kas jau ir ierosinātas palātās vai tiesās, kuru kompetencē ir attiecīgais apgabala rajons, tās sniedz informāciju, organizē video konferences un nodrošina atbalstu izmeklēšanā. Tomēr šajās vietējās tuvas pieejamības palātās lietas neizskata, un principā tās šajās palātās nedrīkst ierosināt (Likuma Nr. 62/2013 130.ºpanta 5. un 6. punkts).

Atsevišķos gadījumos ir īstenojama tiesvedība, kas jāierosina un jāveic iestādēm, kuras nav tiesas. Atkarībā no izskatāmās lietas šo tiesvedību nodod kompetentajai tiesai konkrētos posmos, proti, kad lietu apstrīd, iesniedz apelācijas sūdzību vai kad ir jāapstiprina konkrēti lēmumi. Tā tas ir turpmāk norādīto tiesvedību gadījumā.

• Īpaša tiesvedība par izlikšanu no mājokļa ir jāierosina elektroniski Valsts nomas birojā (Balcão Nacional do Arrendamento) Portu; šā biroja kompetencē ietilpst visa valsts teritorija, sk. šeit.
• Tiesvedība par maksājuma rīkojumu parāda atgūšanai ir jāierosina elektroniski Valsts maksājumu rīkojumu birojā (Balcão Nacional de Injunções) Portu; šā biroja kompetencē ietilpst visa valsts teritorija, sk. šeit.
• Dažās lietās ir jāpieprasa inventāra procedūras, savukārt citās lietās tās var ierosināt vai nu tiesā, vai arī notāra starpniecību.
• Kompetentās tiesas prokurors atbild par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pieteikumiem par: piekrišanas sniegšanu (gadījumos, kad pieteikums saistīts ar personas rīcībnespēju vai prombūtni); atļauju rīkoties rīcībnespējīgas personas juridiskajam pārstāvim; atļauju atsavināt vai apgrūtināt prombūtnē esošas personas aktīvus; rīcībnespējīgas personas pārstāvja veiktu darbību apstiprināšanu; kā arī juridiskā pārstāvja paziņojumu nolūkā informēt par dāvinājumu pieņemšanu vai noraidīšanu rīcībnespējīgas personas interesēs.
• Tiesvedība, kuras mērķis ir panākt pušu vienošanos, ir jāierosina kādā no civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādēm attiecībā uz šādiem gadījumiem: pilngadīgu vai rīcībspējīgu nepilngadīgu bērnu uzturlīdzekļi; nepilngadīgu bērnu uzturlīdzekļi, ja tam piekrīt abi vecāki; mājas kā ģimenes mītnes nodošana; tiesību izmantot otra laulātā uzvārdu atcelšana; atļauja izmantot bijušā laulātā uzvārdu; laulāto atšķiršana un laulības šķiršana ar abpusēju piekrišanu ar kopīgu īpašumu vai bez tā; personu un aktīvu tiesiskas nodalīšanas pārveidošana pēc laulības šķiršanas; aizgādības par nepilngadīgiem bērniem regulējums vai izmaiņu veikšana šajā regulējumā.

2 Ja lieta ir piekritīga vispārējai tiesai (t.i. par lietu izskatīšanu atbild šādas tiesas), kā lai noskaidroju, konkrēti kurā tiesā man ir jāiesniedz prasības pieteikums?

Šajā atbildē ar parastajām vietējām civillietu tiesām jāsaprot vietējās civillietu palātas, kā arī vispārējas kompetences palātas apgabala tiesās. Šo tiesu kompetence ir noteikta pēc noklusējuma, citiem vārdiem sakot, tās ir kompetentas gadījumos, kad par kompetentu nav uzskatāma cita nodaļa vai specializētā tiesa. Turklāt to kompetenci nosaka, arī pamatojoties uz lietas zemo vērtību.

Tāpēc turpmāk uzskaitīto lietu gadījumā jums jādodas uz vietējo civillietu palātu vai, ja tādas nav, uz vietējo vispārējas kompetences palātu apgabala tiesā:

• parastas deklaratīvas civilprasības, kuru vērtība ir 50 000 EUR vai mazāka;
• lietas, kuras nav nodotas citām palātām vai tiesām ar plašāku jurisdikciju;
• spriedumu izpildes procedūras gadījumos, kad nepastāv spriedumu izpildes palāta vai cita kompetenta specializēta palāta vai tiesa;
• ar nepilngadīgajiem saistītas steidzamas prasības attiecībā uz civiltiesisko aizbildnību, pāraudzinošo aizbildnību, kā arī bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību — pat gadījumos, kad pastāv ģimenes lietu un nepilngadīgo nodaļa, kuras kompetencē ietilpst šādas prasības, ja minētā ģimenes lietu un nepilngadīgo nodaļa atrodas citā pašvaldībā;
• orderi, vēstules un paziņojumi, kuru nosacījumi pēc citu tiesu vai kompetento iestāžu pieprasījuma ir jāizpilda uz vietas;
• cita likumā noteikta kompetence;
• tādu lēmumu pārsūdzēšana, ko pieņēmuši ostu kapteiņi jūras administratīvo pārkāpumu tiesvedībā, parastas deklaratīvas civilprasības, kuru vērtība ir 50 000 EUR vai mazāka un kuras, ņemot vērā to priekšmetu, ietilpst Jūras tiesas kompetencē tiesas apgabalos, kuri neietilpst Jūras tiesas teritoriālās kompetences apgabalā;
• maza apmēra prasības, kas norādītas 2007. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 861/2007.

Lai uzzinātu, vai jums jāvēršas vietējā civillietu palātā, vietējā vispārējās kompetences palātā vai centrālajā specializētajā palātā, lūdzu, skatiet arī turpmāk sniegto atbildi uz 3. jautājumu “Ja piekritība ir specializētajām tiesām, kā es varu uzzināt, kurā no tām man vērsties?”.

2.1 Vai pastāv atšķirība starp zemākām un augstākām vispārējām tiesām (piemēram, rajona tiesas kā zemākās tiesas un apgabala tiesas kā augstākās tiesas), un, ja, jā, tad kura ir kompetenta manā gadījumā?

Saskaņā ar noteikumiem par kompetenci attiecībā uz hierarhiju vispārējās piekritības tiesas ir iedalītas šādi: pirmās instances tiesas, apelācijas tiesas (jeb otrās instances tiesas) un Augstākā tiesa (Supremo Tribunal de Justiça), kas ir pēdējās instances vispārējās piekritības tiesa (Likuma Nr. 62/2013 42.ºpants).

Tiesiskajā regulējumā ir noteiktas lietas, kuru gadījumā apelācijas sūdzības pieņemamība ir atkarīga no tiesām noteiktajām robežvērtībām:

• apelācijas tiesām piemērotā robežvērtība ir 30 000 EUR,
• pirmās instances tiesām piemērotā robežvērtība ir 5000 EUR (vērtības, kas bija spēkā, pēdējo reizi atjauninot šo faktu lapu).
• Parasti Augstākā tiesa izskata apelācijas sūdzības, kuru vērtība pārsniedz apelācijas tiesām piemēroto robežvērtību, un apelācijas tiesas izskata lietas, kuru vērtība pārsniedz pirmās instances vispārējās piekritības tiesām piemēroto robežvērtību (Likuma Nr. 62/2013 44.ºpants).

Prasības ir jāiesniedz un jāizskata pirmās instances tiesās. Turklāt pirmās instances tiesas ir kompetentas izskatīt arī apelācijas sūdzības par notāru un sekretāru pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par citiem tiesiskajā regulējumā paredzētajiem lēmumiem. Lai noteiktu kompetento pirmās instances tiesu, ir jāpiemēro noteikumi par kompetenci attiecībā uz prasības priekšmetu, vērtību un teritoriju. Šie noteikumi ir izklāstīti turpmāk sniegtajās atbildēs uz jautājumiem.

Apelācijas tiesas principā izskata tikai apelācijas sūdzības, kas ir iesniegtas par pirmās instances tiesu pieņemtiem lēmumiem. Tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka izņēmuma kārtā apelācijas tiesas var veikt atsevišķu lietu pirmās instances izskatīšanu. Apelācijas tiesas arī izskata pirmās instances tiesu jurisdikcijas kolīzijas, sūdzības par pirmajā instancē izdotajiem rīkojumiem, kā arī pārskata ārvalstu tiesu spriedumus civillietās un komerclietās.

Augstākā tiesa izskata apelācijas sūdzības par apelācijas tiesu pieņemtiem lēmumiem. Īpašos tiesiskajā regulējumā paredzētos gadījumos Augstākā tiesa izskata apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesu lēmumiem. Tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka izņēmuma kārtā Augstākā tiesa ir kompetenta izskatīt atsevišķas lietas kā vienīgā instance. Augstākā tiesa arī izskata lietas, kas skar apelācijas tiesu jurisdikcijas kolīzijas, kā arī ārkārtas pārsūdzības, lai vienādotu judikatūru.

2.2 Teritoriālā piekritība (vai par manu lietu ir atbildīga A pilsētas vai B pilsētas tiesa?)

Pirmās instances vispārējās piekritības tiesas

Portugālē ir 23 apgabala vispārējās piekritības tiesas:

• Azoru salu apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Aveiro apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Bežas apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Bragas apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Bragansas apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Kaštēlubranku apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Koimbras apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Evoras apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Faru apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Gvardas apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Leirijas apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Lisabonas apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Lisabonas ziemeļu apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Lisabonas rietumu apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Madeiras salas apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Portalegri apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Portu apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Portu austrumu apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Santareimas apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Setubalas apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Vjana du Kaštēlu apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Vilarealas apgabala vispārējās piekritības tiesa,
• Vizēu apgabala vispārējās piekritības tiesa.

(Likuma Nr. 62/2013 33.ºpants)

Papildus šīm tiesām ir arī tiesas ar plašāku teritoriālo jurisdikciju, un trim no tām ir arī jurisdikcija civillietās un komerclietās:

• Jūras tiesa,
• Intelektuālā īpašuma tiesa,
• Konkurences, regulējuma un uzraudzības tiesa.

(Likuma Nr. 62/2013 83.ºpants)

Apelācijas tiesas (Tribunais da Relação)

Ir piecas otrās instances apelācijas tiesas, kuras sauc tās pašvaldības vārdā, kurā attiecīgā tiesa atrodas:

• Lisbonas Apelācijas tiesa,
• Portu Apelācijas tiesa,
• Koimbras Apelācijas tiesa,
• Evoras Apelācijas tiesa,
• Gimaraišas Apelācijas tiesa.

(Likuma Nr. 62/2013 32.ºpanta 1. punktā minētais I pielikums)

Pēdējā instance

• Augstākā tiesa, atrodas Lisabonā.

(Likuma Nr. 62/2013 31.ºpants)

Augstākās tiesas jurisdikcijā ir visa Portugāles valsts teritorija. Apelācijas tiesu un pirmās instances vispārējās piekritības tiesu jurisdikcijā ir to attiecīgie tiesas apgabali, kuri ir noteikti likumā par tiesu sistēmas organizāciju (2013. gada 26. augusta Likums Nr. 62/2013). Lai noskaidrotu, vai kompetentā tiesa ir A vai B pilsētas tiesa, jāskata iepriekšminētā likuma par tiesu sistēmas organizāciju I, II un III pielikums.

2.2.1 Teritoriālās piekritības pamatnoteikums.

Fiziskas personas

Kompetentā tiesa ir atbildētāja domicila tiesa, ja vien konkrētās tiesību normās vai turpmāk izklāstītajos noteikumos nav noteikts citādi (Civilprocesa kodeksa 80.ºpants).

• Ja atbildētājam nav pastāvīgas dzīvesvietas vai ja tā nav zināma, vai ja atbildētājs ir prombūtnē, lietu ierosina tiesā pēc prasītāja dzīvesvietas.
• Prombūtnē esošas personas aktīvu pagaidu vai pastāvīgu uzraudzību pieprasa šīs personas pēdējā zināmā domicila tiesā Portugālē.
• Ja atbildētāja domicils un dzīvesvieta atrodas ārvalstīs, lietu ierosina tā apgabala tiesā, kur atbildētājs uzturas.
• Ja atbildētājs neuzturas Portugālē, lietu ierosina tiesā pēc prasītāja dzīvesvietas. Ja šāds domicils atrodas ārvalstīs, jurisdikcija attiecībā uz lietu ir Lisabonas tiesai.

Juridiskās personas un uzņēmumi

Ja atbildētājs ir valsts, atbildētāja domicila tiesu aizstāj ar prasītāja domicila tiesu (Civilprocesa kodeksa 81.ºpants).

Ja atbildētājs ir cita juridiska persona vai uzņēmums, lietu ierosina tā apgabala tiesā, kur atrodas atbildētāja galvenā juridiskā adrese vai filiāles, aģentūras, meitasuzņēmuma, pilnvarotās struktūras vai pārstāvniecības galvenā juridiskā adrese, atkarībā no tā, vai lietu ierosina pret galveno uzņēmumu vai pret tā minētajām struktūrām.

Tomēr lietas pret ārvalstu juridiskām personām vai uzņēmumiem, kam ir filiāle, aģentūra, meitasuzņēmums, pilnvarotā struktūra vai pārstāvniecība Portugālē, var ierosināt tiesās, kas darbojas apgabalos, kur atrodas minēto struktūru juridiskā adrese, pat ja lieta tiek ierosināta pret galveno uzņēmumu.

Vairāki atbildētāji un apvienoti pieteikumi (Civilprocesa kodeksa 82.ºpants)

Ja vienā lietā ir vairāki atbildētāji, lieta pret viņiem jāierosina atbildētāju vairākuma domicila tiesā. Ja dažādos domicilos dzīvojošu atbildētāju skaits ir vienāds, prasītājs var izvēlēties jebkura atbildētāja domicila tiesu.

Ja prasītājs iesniedz vairākus pieteikumus, kuri ietilpst dažādu tiesu teritoriālajā kompetencē, šis prasītājs drīkst izvēlēties ierosināt prasību jebkurā no šīm tiesām.

Vienīgais izņēmums attiecas uz situācijām, kurās tiesa pēc savas iniciatīvas spēj novērtēt, ka kāds no pieteikumiem neietilpst tās kompetencē, ņemot vērā teritoriālo aptvērumu, vērtību vai vienošanos. Šādā gadījumā prasība jāierosina tiesā, kuras kompetencē šī prasība ietilpst. Piemēram, minētais izņēmums attiecas uz lietām, kurās pieteikuma izskatīšanas kompetence ir atkarīga no nekustamā īpašuma situācijas vai saistību izpildes vietas. Tas attiecas arī uz lietām, kas saistītas ar aizsardzības rīkojumu (providência cautelar) vai sagatavošanās pasākumiem (diligência antecipada), kā arī lietām, kurās kā puses iesaistīti tiesneši vai viņu radinieki, noteiktām izpildes procedūrām, lietām, kuras ir jāizskata, jo tās tiek apvienotas ar citām lietām, lietām, kurās pirms lēmuma pieņemšanas prasītājam neizsniedz tiesas pavēsti, vai lietām, kuras neietilpst tiesas kompetencē prasības vērtības dēļ.

Ja tiek apvienoti pieteikumi, kas ir savstarpēji atkarīgi vai pakārtoti, prasības pieteikums jāiesniedz tiesā, kas ir kompetenta izskatīt galveno pieteikumu.

Lietas, kurās viena no pusēm ir tiesnesis, tiesneša laulātais/-ā vai noteikti radinieki (Civilprocesa kodeksa 84.ºpants)

Tādu lietu gadījumā, kurās iesaistīts tiesnesis, tiesneša laulātais/-ā, kāds no tiesneša lejupējiem vai augšupējiem radiniekiem vai persona, ar kuru tiesnesis ir civillaulībā, un kuras ir jāierosina tiesas apgabalā, kurā strādā šis tiesnesis, kompetentā tiesa būs tiesneša tiesas apgabalam tuvākā tiesas apgabala galvenā tiesa.

Ja lieta ir ierosināta tiesas apgabalā, kurā strādā tiesnesis, uz kuru attiecas liegums izskatīt lietu, vai ja šāds tiesnesis ir norīkots uz tiesas apgabalu, kurā lieta jau tiek izskatīta, lietu nosūta uz tuvāko tiesas apgabalu.

Iepriekšminētie noteikumi neattiecas uz tiesas apgabaliem, kuros strādā vairāk nekā viens tiesnesis, jo tādā gadījumā lietu nodod citam tajā pašā tiesas apgabalā nodarbinātam tiesnesim.

Apelāciju izskatīšana

Apelācijas sūdzības jāiesniedz tiesā, kas ir hierarhiski augstāka par tiesu, kura pieņēma attiecīgo lēmumu (Civilprocesa kodeksa 83.ºpants).

2.2.2 Šī pamatnoteikuma izņēmumi

2.2.2.1 Kādos gadījumos varu izvēlēties starp tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (atbilstoši pamatnoteikumiem) un citu tiesu?

2.2.2.2 Kādos gadījumos man prasība ir jāceļ citā tiesā nevis pēc atbildētāja dzīves vietas ( atbilstoši pamatnoteikumiem)?

Turpmāk sniegta kopīga atbilde uz šiem trim jautājumiem.

Aktīvu atrašanās vietas jurisdikcija

Lietas, kas saistītas ar lietu vai personīgām tiesībām izmantot nekustamo īpašumu, kopīgas mantas dalīšanu, izlikšanu, pirmpirkuma tiesībām un tiesību zaudēšanu ieķīlāta īpašuma izpirkšanai, kā arī lietas, kas saistītas ar hipotēku nostiprināšanu, aizstāšanu, samazināšanu vai atbrīvošanu, jāierosina tā apgabala tiesā, kur atrodas konkrētais īpašums.

Tomēr lietas saistībā ar hipotēku nostiprināšanu, aizstāšanu, samazināšanu vai atbrīvošanu attiecībā uz kuģiem vai gaisa kuģiem jāierosina tā apgabala tiesā, kur ir reģistrēts attiecīgais objekts. Ja hipotēka attiecas uz vairākos apgabalos reģistrētiem kuģiem vai gaisa kuģiem, prasītājs var izvēlēties tiesu jebkurā no šiem apgabaliem.

Ja prasības priekšmets ir kustamu priekšmetu grupa, kas pieder vienai un tai pašai personai un ir paredzēta vienreizējai lietošanai, vai kustama vai nekustama manta vai nekustamais īpašums, kas atrodas dažādos apgabalos, attiecīgo lietu ierosina tā apgabala tiesā, kur atrodas vērtīgākais nekustamais īpašums. Šim nolūkam izmanto zemesgrāmatā reģistrētās vērtības. Ja nekustamais īpašums, kas ir prasības priekšmets, atrodas vairāk nekā vienā tiesas apgabalā, prasītājs var izvēlēties ierosināt lietu jebkurā no šiem apgabaliem (Civilprocesa kodeksa 70.ºpants).

Kompetence par saistību izpildi

Lietas, kurās pieprasa saistību izpildi, kompensāciju par saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi un līguma laušanu saistību neizpildes dēļ ierosina pēc atbildētāja domicila.

Kreditors var izvēlēties tiesu vietā, kurā būtu jābūt izpildītām saistībām, ja atbildētājs ir juridiska persona vai ja kreditora domicils ir Lisabonas vai Portu aglomerācijā un ja tajā pašā aglomerācijā dzīvo arī atbildētājs.

Civiltiesiskās atbildības lietās, kas pamatotas ar prettiesiskām darbībām vai apdraudējumiem, jurisdikcija ir tā apgabala tiesai, kur notikusi šāda darbība (Civilprocesa kodeksa 71.ºpants).

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana

Jurisdikcija attiecībā uz šķiršanās lietām vai laulāto atšķiršanas un mantas sadales lietām ir tā apgabala tiesai, kur atrodas prasītāja domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta (Civilprocesa kodeksa 72.ºpants).

Prasības pieteikumi par maksas atgūšanu

Tādu prasību pieteikumu gadījumā, kuru priekšmets ir juridiskajiem pārstāvjiem vai tehniskajiem darbiniekiem samaksāto maksu atgūšana un klientam avansā samaksāto summu atgūšana, kompetentā tiesa ir tā apgabala tiesa, kurā tika sniegts pakalpojums. Lietas par maksu atgūšanu izskata, apvienojot tās ar lietu, kuras ietvaros tika sniegts pakalpojums.

Ja lieta, kuras ietvaros tika sniegts pakalpojums, tika ierosināta apelācijas tiesā vai Augstākajā tiesā, atgūšanas darbību veic debitora domicila apgabala tiesā (Civilprocesa kodeksa 73.ºpants).

Vispārējo avārijas zaudējumu noteikšana un sadale

Tās ostas tiesai, kurā nogādāta vai uz kuru būtu vajadzējis nogādāt kuģa kravu, kas deklarēta saskaņā ar vispārējiem zaudējumu noteikumiem, ir jurisdikcija izlemt par šādiem zaudējumiem un to sadali (Civilprocesa kodeksa 74.ºpants).

No kuģu sadursmes izrietoši zaudējumi un zaudējumu atlīdzība

Lietu saistībā ar zaudējumiem, kas izriet no kuģu sadursmes, un zaudējumu atlīdzību var ierosināt tā apgabala tiesā, kur noticis negadījums, tiesā pēc kuģa, kas sadūries ar citu kuģi, īpašnieka domicila, tiesā pēc kuģa reģistrācijas vietas vai atrašanās vietas vai tiesā pēc kuģa, ar kuru sadūries cits kuģis, pirmās piestāšanas ostas (Civilprocesa kodeksa 75.ºpants).

Atalgojumi par kuģu glābšanu vai palīdzības sniegšanu kuģiem

Atalgojumu par kuģu glābšanu vai palīdzības sniegšanu kuģiem var pieprasīt tiesā pēc attiecīgā fakta norises vietas, pēc izglābto objektu īpašnieku domicila vai pēc vietas, kur izglābtais kuģis ir reģistrēts vai kur tam jāatrodas (Civilprocesa kodeksa 76.ºpants).

Kuģu privilēģiju atcelšana

Lietu, kurā bez maksas vai par atlīdzību iegādātais kuģis jāatzīst par kuģi bez privilēģijām, ierosina tiesā pēc tās ostas atrašanās vietas, kur kuģis ir noenkurots tā iegādes brīdī (Civilprocesa kodeksa 77.ºpants).

Pagaidu pasākumi un sagatavošanās pasākumi

Prasības par apķīlāšanu un konfiskāciju var iesniegt tiesā, kurā jāierosina saistītā tiesvedība, vai tiesā pēc aktīvu atrašanās vietas, vai, ja aktīvi atrodas vairākos apgabalos, tiesā kādā no minētajiem apgabaliem.

Attiecībā uz embargo piemērošanu jaunam darbam, jurisdikcija ir tā apgabala tiesai, kur darbu plānots veikt.

Attiecībā uz citiem pagaidu pasākumiem jurisdikcija ir tiesai, kurā plānots ierosināt attiecīgo lietu.

Sagatavošanās pasākumus, kas jāveic pierādījumu nodrošināšanai, pieprasa veikt tā apgabala tiesā, kurā šos pasākumus plānots veikt.

Pagaidu pasākumus un sagatavošanās pasākumus pierādījumu nodrošināšanai sasaista ar attiecīgo prasību un vajadzības gadījumā nosūta uz tiesu, kurā prasība tiek izskatīta (Civilprocesa kodeksa 78.ºpants).

Paziņojumi

Paziņojumu izsniegšanu pieprasa tā apgabala tiesā, kur dzīvo persona, kurai paziņojums adresēts (Civilprocesa kodeksa 79.ºpants).

Izpilde (Civilprocesa kodeksa 89.ºpants)

Parasti kompetentā tiesa ir debitora domicila tiesa, ja vien konkrētās tiesību normās vai turpmāk izklāstītajos noteikumos nav noteikts citādi.

Kreditors var izvēlēties tiesu vietā, kurā ir jāizpilda saistības, ja debitors ir juridiska persona vai ja kreditora domicils ir Lisabonas vai Portu aglomerācijā un ja tajā pašā aglomerācijā dzīvo arī debitors.

Ja izpilde attiecas uz konkrēta priekšmeta nodošanu vai parāda iekasēšanu ar reālu nodrošinājumu, attiecīgā kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur atrodas konkrētais priekšmets, vai tās vietas tiesa, kur atrodas priekšmeti, ko izmanto kā nodrošinājumu.

Ja prasības pieteikums par izpildi jāiesniedz debitora dzīvesvietas tiesā un ja debitoram nav dzīvesvietas Portugālē, bet ir aktīvi Portugālē, jurisdikcija ir šo aktīvu atrašanās vietas tiesai.

Aktīvu atrašanās vietas tiesai ir kompetence arī gadījumos, kad: prasības pieteikums par izpildi jāiesniedz Portugāles tiesā, jo tas ir saistīts ar uzņēmumu/citu juridisko personu, kuru juridiskā adrese ir Portugālē, izveidi/likvidāciju, vai ar to pārvaldes struktūru pieņemto lēmumu spēkā esamību; neviena no situācijām nenorit tā, kā noteikts spriedumu izpildei piemērojamajos iepriekš vai turpmāk tekstā izklāstītajos noteikumos.

Lietās, kas ir saistītas ar vairāku lēmumu izpildi, kuru novērtējums ietilpst dažādu tiesu jurisdikcijā, kompetentā tiesa ir debitora domicila tiesa.

Lai Portugāles tiesās panāktu lēmuma izpildi, izpildes pieteikumu iesniedz tās tiesvedības ietvaros, kurā tika pieņemts attiecīgais lēmums, un izpildi reģistrē tās pašas lietas materiālos. Ja lieta pēc izskatīšanas ir pārsūdzēta, pārsūta lietas materiālus. Ja par izpildi ir kompetenta specializēta nodaļa, tai pēc iespējas ātrāk jānosūta sprieduma kopija, pieteikums, ar kuru pamatota izpilde, un pavaddokumenti.

Ja lēmumu pieņēmuši šķīrējtiesneši šķīrējtiesas procesā, kas noticis Portugālē, kompetentā tiesa attiecībā uz izpildi ir šķīrējtiesas procesa norises apgabala tiesa (Civilprocesa kodeksa 85.ºpants).

Ja lieta ir iesniegta apelācijas tiesā vai Augstākajā tiesā, kompetentā tiesa ir debitora domicila tiesa. Ja debitors ir tiesnesis, tiesneša laulātais/-ā vai noteikti radinieki, piemēro iepriekš sadaļā “Lietas, kurās viena no pusēm ir tiesnesis, tiesneša laulātais/-ā vai noteikti radinieki” izklāstītos noteikumus. Jebkurā gadījumā ar deklaratīvo tiesvedību saistītos lietas materiālus vai to kopiju nosūta kompetentajai tiesai sprieduma izpildes nodrošināšanai (Civilprocesa kodeksa 86.ºpants).

Ja sprieduma izpilde ir saistīta ar izdevumiem, sodiem vai kompensāciju, kas maksājama negodprātīgas prāvas rezultātā, kompetenta ir tiesa, no kuras tiesvedības izriet attiecīgais rēķins vai izlīgums. Ar izmaksām, sodiem vai kompensāciju saistītu spriedumu izpildi veic, apvienojot to ar attiecīgo lietu.

Ja spriedumu, kas paredz izmaksu, sodu vai kompensāciju samaksu, pieņem apelācijas tiesa vai Augstākā tiesa, izpildi veic pirmās instances tiesā, kura ir kompetenta apgabalā, kur notika lietas izskatīšana (Civilprocesa kodeksa 87. un 88.ºpants).

Attiecībā uz izpildi, kas pamatota ar ārvalsts tiesas spriedumu, jurisdikcija ir debitora dzīvesvietas tiesai (Civilprocesa kodeksa 86. pants saistībā ar 90. pantu).

Eiropas maksājuma rīkojuma gadījumā (2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, kas grozīta ar Regulu (ES) 2015/2421) kompetenta ir Portu rajona tiesas centrālās instances 1. civillietu nodaļa.

Darba tiesības

Parasti prasības jāiesniedz atbildētāja domicila tiesā. Par darba devēja vai apdrošinātāja, kā arī sociālā nodrošinājuma iestāžu domicilu uzskata arī vietu, kurā darbojas to filiāle, aģentūra, delegācija vai pārstāvniecība (Darba procesa kodeksa (Código de Processo de Trabalho) 13. pants).

Ar darba līgumiem saistītas lietas, ko ierosina darba ņēmējs pret savu darba devēju, var ierosināt tā apgabala tiesā, kur tiek veikts attiecīgais darbs, vai tā apgabala tiesā, kur atrodas darba ņēmēja domicils.

Ja ir vairāki prasītāji, jurisdikcija ir tā apgabala tiesai, kur tiek veikts attiecīgais darbs, vai tā apgabala tiesai, kur atrodas jebkura prasītāja domicils.

Ja attiecīgais darbs tiek veikts vairāk nekā vienā vietā, lietas var ierosināt tiesā jebkurā no attiecīgajiem apgabaliem (Darba procesa kodeksa 14. pants).

Lietas, kas izriet no nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, jāierosina tā apgabala tiesā, kur noticis nelaimes gadījums vai kur saslimusī persona pēdējoreiz veikusi darba pienākumus, par kuriem ir aizdomas, ka tie izraisījuši slimību.

Ja nelaimes gadījums notiek ārvalstīs, lieta jāierosina Portugālē, tā apgabala tiesā, kur atrodas nelaimes gadījumā cietušās personas domicils.

Ja ir vairāki palīdzības saņēmēji, par kompetentu uzskatāma tā apgabala tiesa, kur dzīvo vislielākais skaits pieteikuma iesniedzēju, vai, ja dažādos apgabalos dzīvo vienāds skaits pieteikuma iesniedzēju, tā apgabala tiesai, kur dzīvo persona, kura pirmā iesniegusi pieteikumu.

Ja nelaimes gadījumā cietusī persona, saslimusī persona vai palīdzības saņēmējs ir reģistrēts kā jūrnieks vai gaisa kuģa apkalpes loceklis un ja nelaimes gadījums noticis brauciena laikā vai ja slimība tiek konstatēta brauciena laikā, jurisdikcija attiecībā uz konkrēto lietu ir tai tiesai, kuras darbības apgabalā ir vieta valsts teritorijā, ko kuģis vai gaisa kuģis sasniedzis pirmo, vai tās vietas tiesai, kurā kuģis vai gaisa kuģis reģistrēts (Darba procesa kodeksa 15. pants).

Kolektīvās atlaišanas lietās apturēšanas aizsargpasākumi jāpieprasa un iebildumi jāiesniedz tā apgabala tiesā, kur atrodas uzņēmums, kurā tiek veikts darbs.

Ja kolektīvā atlaišana ietekmē darba ņēmējus vairākās darba struktūrās, par kompetentu uzskatāma tā apgabala tiesa, kur atrodas tā darba struktūra, kurā ir vislielākais atlaisto darba ņēmēju skaits (Darba procesa kodeksa 16. pants).

Maksātnespēja

Attiecībā uz maksātnespējas tiesvedību un atkarībā no konkrētās lietas jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kur atrodas debitora juridiskā adrese vai domicils vai mantojuma prasītāja juridiskā adrese vai domicils nāves datumā.

Vienlīdz kompetenta ir tās vietas tiesa, kurā atrodas debitora galveno interešu centrs. Par galveno interešu centru uzskata vietu, kur debitors parasti pārvalda minētās intereses un kuru par šādu galveno interešu centru atzīst trešās puses (Maksātnespējas un korporatīvo parādu piedzīšanas kodeksa (Código de Insolvência e Recuperação de Empresas) 7.ºpants).

Ārvalstu tiesas pieņemta lēmuma par lietas ierosināšanu publicēšanu un reģistrāciju publiskā reģistrā, kā paredzēts Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 21. un 22. pantā, jāpieprasa Portugāles tiesai apgabalā, kur atrodas debitora uzņēmums. Ja maksātnespējīgajam debitoram nav uzņēmuma Portugālē un ja tā īpašums ietver uzņēmumu, pieprasījums jāiesniedz Lisabonas komerclietu nodaļā. Ja maksātnespējīgā debitora īpašums neietver uzņēmumu, kompetenta ir Lisabonas civillietu nodaļa.

Iepriekšminētais noteikums par kompetenci attiecas uz maksātnespējas deklarācijas atzīšanu ārvalstu tiesas izskatītā lietā (Maksātnespējas un korporatīvo parādu piedzīšanas kodeksa 288.ºpants).

Inventarizācija

Informāciju par kompetenci ar inventarizāciju saistītā tiesvedībā skatiet faktu lapā par mantošanu.

Pieaugušo un nepilngadīgo uzturlīdzekļi un vecāku atbildības regulējums

Informāciju par kompetenci attiecībā uz deklaratīvām prasībām saistībā ar pieaugušo un nepilngadīgo uzturlīdzekļu maksājumiem, to izpildi, kā arī prasībām saistībā ar vecāku atbildības regulējumu skatiet faktu lapā par mantošanu.

2.2.2.3 Vai tiesas procesa dalībnieki var vienoties par kompetento tiesu, kas citādi nebūtu kompetenta šajā procesā?

Jā, ar zināmiem ierobežojumiem.

Puses, skaidri vienojoties, iekšzemes mērogā var izlemt par labu kompetences noteikumu atcelšanai attiecībā uz teritoriju. To sauc par “saskaņoto kompetenci” (competência convencional) (Civilprocesa kodeksa 95. pants).

Saskaņoto kompetenci nevar paredzēt lietās, kurās tiesa pēc savas iniciatīvas var pasludināt, ka tai nav kompetences, pamatojoties uz teritoriālo aptvērumu. Piemēram, šāda situācija rodas konkrētās lietās, kurās kompetence ir atkarīga no nekustamā īpašuma situācijas vai saistību izpildes vietas, vai gadījumos, kad lieta ietver aizsardzības rīkojumu vai sagatavošanās pasākumus. Minētais izņēmums attiecas arī uz lietām, kurās kā puses iesaistīti tiesneši vai viņu radinieki, noteiktām izpildes procedūrām, lietām, kuras ir jāizskata, jo tās tiek apvienotas ar citām lietām, lietām, kurās pirms lēmuma pieņemšanas prasītājam neizsniedz tiesas pavēsti, vai lietām, kuras neietilpst tiesas kompetencē prasības vērtības dēļ. Šādos gadījumos teritoriālās kompetences atcelšana vienojoties nav iespējama.

Puses pēc savas vēlēšanās nekad nevar atcelt kompetences noteikumus saistībā ar lietas priekšmetu, hierarhiju un vērtību.

Kompetence, kas noteikta vienojoties (kad tas ir pieļaujams), ir vienlīdz saistoša kā gadījumos, kad tā izriet no tiesību aktiem. Šāda vienošanās jānoslēdz, ievērojot prasības attiecībā uz līguma formu, kas ir saistību avots. Jebkurā gadījumā tai jābūt sagatavotai rakstveidā, norādot jautājumus, uz kuriem tā attiecas, kā arī kritēriju, kas piemērojams, lai noteiktu kompetento tiesu.

Puses starptautiskā mērogā var vienoties par to, kuras jurisdikcijas tiesas ir kompetentas izskatīt konkrētu lietu vai lietas, kas varētu izrietēt no noteiktām juridiskām attiecībām, ar nosacījumu, ka šīs attiecības ir saistītas ar vairāk nekā vienu tiesību sistēmu. Šis lietas sauc par “privātiem jurisdikcijas piešķiršanas līgumiem” (Civilprocesa kodeksa 94. pants).

Vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu var ietvert ekskluzīvas kompetences piešķiršanu konkrētām tiesām vai arī tā var būt tikai alternatīva Portugāles tiesu jurisdikcijai, ja šāda alternatīva pastāv. Šaubu gadījumā pieņem, ka kompetence ir ekskluzīva.

Jurisdikcijas izvēle ir spēkā tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

• strīds ir saistīts ar pieejamām tiesībām;
• jurisdikcijas piešķiršana ir atļauta tai tiesai piemērojamajos tiesību aktos, kurai piešķirta jurisdikcija;
• izvēle ir pamatota ar iemeslu, kas ir svarīgs abām pusēm vai vienai no tām, kamēr vien tas nerada būtiskas neērtības otrai pusei;
• lieta nav saistīta ar jautājumu, kas ir Portugāles tiesu ekskluzīvā jurisdikcijā;
• izvēle ir noteikta ar rakstisku vienošanos vai rakstiski apstiprinātu vienošanos, turklāt vienošanās dokumentā ir skaidri norādīta tiesa, kurai tiek piešķirta jurisdikcija.

Gan saskaņotas kompetences (iekšzemes mērogs), gan privātu jurisdikcijas piešķiršanas līgumu (starptautisks mērogs) gadījumā par rakstisku vienošanos uzskata jebkuru dokumentu, kuru parakstījušas puses vai kas izriet no tādu vēstuļu, teleksu, telegrammu vai cita veida korespondences apmaiņas, ko var izmantot kā rakstisku apliecinājumu, neatkarīgi no tā, vai šajos instrumentos faktiski ir ietverta vienošanās vai klauzula, kurā ir atsauce uz citu dokumentu, kas satur vienošanos.

Darba tiesībās vienošanās vai noteikumi par tādas teritoriālas jurisdikcijas izslēgšanu, kas paredzēta tiesiskajā regulējumā, nav spēkā (Darba procesa kodeksa 19. pants).

3 Ja kompetenta ir kāda speciāla tiesa, kā var noteikt, tieši pie kuras tiesas būtu jāvēršas?

Kā minēts iepriekš, specializētas pirmās instances tiesas Portugālē ir katras rajona tiesas centrālā palāta, vietējās civillietu palātas un tiesas ar plašāku jurisdikciju.

Turpmāk tekstā būs norādīta katras tiesas kompetence, lai būtu skaidrs, kurā tiesā jums jāvēršas, ņemot vērā prāvas priekšmetu. Kā minēts iepriekš, parasti lietu sāk izskatīt pirmās instances tiesās. Tikai apelācijas gadījumā to nosūta uz augstāku tiesas instanci.

Centrālās civillietu palātas (Juízos centrais cíveis) (Likuma Nr. 62/2013 117. pants):

• parastas deklaratīvas civilprasības, kuru vērtība pārsniedz 50 000 EUR;
• civiltiesiska rakstura spriedumu izpildes procedūras, kuru vērtība pārsniedz 50 000 EUR, tiesu apgabalos, kuri neietilpst citas nodaļas vai tiesas kompetencē;
• tiesvedība saistībā ar pagaidu pasākumiem, kas atbilst to kompetencē esošām prasībām;
• prasības, spriedumu izpilde un pagaidu pasākumi, kuri ietilptu apgabalu komerclietu nodaļu kompetencē, bet šajos apgabalos šādu nodaļu nav;
• lietas, kas tiek izskatītas vietējās palātās un kuru vērtība ir mainījusies uz 50 001 EUR vai lielāku summu;
• bērna tiesību veicināšanas un aizsardzības lietas apgabalos, kuri neietilpst ģimenes un nepilngadīgo lietu tiesu jurisdikcijā;
• parastas deklaratīvas civilprasības, kuru vērtība ir 50 001 EUR vai mazāka un kuras, ņemot vērā to priekšmetu, ietilpst Jūras tiesas kompetencē, tiesas apgabalos, kuri neietilpst jūras tiesas teritoriālās kompetences apgabalā.

Centrālās ģimenes un nepilngadīgo lietu palātas

(Personu un ģimeņu civilstāvoklis) (Likuma Nr. 62/2013 122. pants)

• bezstrīdus tiesvedība starp laulātajiem;
• bezstrīdus tiesvedība kopdzīves bez laulības situācijās vai saistībā ar personām, kuras dzīvo kopīgā mājsaimniecībā;
• prasības saistībā ar laulāto atšķiršanu, laulības šķiršanu un mantas sadali;
• prasības par dzimtsarakstu nodaļā noslēgtas laulības pasludināšanu par neesošu vai tās anulēšanu;
• tiesas paziņojums par laulātā labticību tādas par neesošu atzītas vai anulētas laulības gadījumā, kurā viens no laulātajiem vai abi devušies labā ticībā;
• prasības par uzturlīdzekļu maksājumiem un ar tiem saistīto spriedumu izpildi starp laulātajiem un bijušajiem laulātajiem;
• citas prasības saistībā ar personu un ģimeņu civilstāvokli;
• prasības, kas ir tiesas kompetencē tādu inventarizācijas procedūru gadījumā, kuras ir ierosinātas personu un īpašuma atšķiršanas, laulāto šķiršanas, dzimtsarakstu nodaļā noslēgtas laulības pasludināšanas par neesošu vai tās anulēšanas rezultātā, kā arī īpašos gadījumos, kas ir saistīti ar īpašuma nošķiršanu un kuriem piemērojamas attiecīgo tiesvedību reglamentējošās tiesību normas.

(Nepilngadīgi un pilngadīgi bērni) (Likuma Nr. 62/2013 123. pants)

• aizbildnības noteikšana un aktīvu pārvaldība;
• nepilngadīgā pārstāvja un aizbildņa, kurš pārstāv nepilngadīgo atbilstoši aizgādības tiesībām ārpustiesas lietās, iecelšana;
• adopcijas atļaušana;
• lēmumu pieņemšana par vecāku aizgādības īstenošanu un ar to saistīto jautājumu izskatīšana;
• nepilngadīgu un pilngadīgu, kā arī rīcībspējīgu nepilngadīgu bērnu uzturlīdzekļu maksājumu noteikšana gadījumos, kad šie uzturlīdzekļu maksājumi ar tiesas lēmumu noteikti laikā, kad bērni bija nepilngadīgi;
• attiecīgo spriedumu par uzturlīdzekļu maksājumiem sagatavošana un izpilde;
• nolēmumu pieņemšana par nepilngadīgo aizgādības tiesībām;
• pasākumu noteikšana saistībā ar adopcijai vai ievietošanai iestādē izraudzītas personas ņemšanu aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas;
• lēmumu pieņemšana par civiltiesiskām aizgādības attiecībām (apadrinhamento civil) un šādu lēmumu atcelšana;
• pilnvaru piešķiršana nepilngadīgo likumiskajiem pārstāvjiem veikt konkrētas darbības, apstiprināt darbības, kas var būt veiktas bez pilnvarojuma, un veikt pasākumus attiecībā uz dāvinājumu pieņemšanu;
• lēmumu pieņemšana par garantijām, kas vecākiem jānodrošina par labu nepilngadīgiem bērniem;
• dekrētu izdošana par vecāku aizgādības tiesību pilnīgu vai daļēju atņemšanu un to īstenošanas ierobežojumu noteikšana;
• maternitātes un paternitātes noteikšana pēc savas iniciatīvas, kā arī prasību saistībā ar maternitātes un paternitātes apstrīdēšanu un noskaidrošanu izskatīšana;
• lēmuma pieņemšana par nepilngadīgā vārdu un uzvārdu vecāku domstarpību gadījumā;
• mantas aizgādības vai pārvaldības gadījumā mantas aizgādņa vai pārvaldnieka atlīdzības noteikšana, ar mantas aizgādņa, pārvaldnieka vai ģimenes lietu padomes locekļa atsaukšanu, atbrīvošanu vai atcelšanu saistītu jautājumu izskatīšana, kontu pieprasīšana un novērtēšana, pilnvarojuma sniegšana likumīgās hipotēkas aizstāšanai un nodrošināto garantiju nostiprināšanas vai aizstāšanas noteikšana, kā arī īpaša mantas aizgādņa iecelšana nepilngadīgā pārstāvēšanai ārpustiesas jautājumos;
• īpaša mantas aizbildņa iecelšana nepilngadīgā pārstāvēšanai jebkurā aizbildnības lietā;
• adopcijas pārveidošana, atcelšana un pārskatīšana, adoptētāja kontu pieprasīšana un novērtēšana un adoptējamā uzturēšanai nepieciešamo ienākumu summu noteikšana;
• lēmumu pieņemšana par nepilngadīgo bērnu labā nodrošinātās garantijas nostiprināšanu un aizstāšanu;
• to kontu pieprasīšana un novērtēšana, kas vecākiem jānodrošina;
• citu jautājumu izskatīšana iepriekšējā punktā minēto tiesvedību ietvaros;
• citu iestāžu pieņemto lēmumu atkārtota izvērtēšana gadījumos, kad šādām iestādēm tiesību aktos ir piešķirta kompetence iepriekšējos sešos punktos minētajos jautājumos.

(Pāraudzinošā aizbildnība un aizsargājošā aizbildnība) (Likuma Nr. 62/2013 124. pants)

• sagatavošanās pasākumu un izvērtējumu veikšana, kā arī lēmumu sagatavošana ar bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību saistītas tiesvedības ietvaros;
• bērnu tiesību veicināšanas un aizsardzības pasākumu piemērošana un to izpildes pārraudzība gadījumos, kad bērns vai jaunietis atrodas riska situācijā un aizsardzības komisijai nav pamata iesaistīties;
• jurisdikcijas darbību veikšana saistībā ar izmeklēšanas veikšanu pāraudzinošās aizbildnības jomā;
• faktisku darbību, kuras tiesību aktos definētas kā noziegumi un kuras veicis nepilngadīgais vecumā no 12 līdz 16 gadiem, izvērtēšana nolūkā piemērot aizgādības līdzekli;
• aizgādības līdzekļu piemērošana un pārskatīšana;
• paziņojuma sniegšana par aizgādības līdzekļa izbeigšanu vai atcelšanu;
• tādu apelācijas sūdzību izskatīšana, kuras attiecas uz lēmumiem, ar kuriem piemēro disciplināru sodu nepilngadīgajiem, kuriem uzlikts ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums.

Piezīme

Centrālās ģimenes un nepilngadīgo lietu palātas kompetence attiecībā uz pāraudzinošo aizbildnību un aizsargājošo aizbildnību nav piemērojama, ja: kriminālprocesā par noziegumu, ko pastrādājis nepilngadīgais vecumā no 16 līdz 18 gadiem, tiek piemērots faktisks sods, kas ietver brīvības atņemšanu; vai, ja pirms lēmuma pieņemšanas pirmajā instancē nepilngadīgais sasniedz 18 gadu vecumu.

Centrālās darba tiesību palātas

(Civillietās) (Likuma Nr. 62/2013 126. pants)

• lietas, kas saistītas ar kolektīvai darba apstākļu reglamentēšanai paredzētu neadministratīvu instrumentu atcelšanu un interpretāciju;
• lietas, kas izriet no darba devēju un darba ņēmēju attiecībām un attiecībām, kuras izveidotas, lai noslēgtu darba līgumus;
• lietas, kas izriet no nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
• lietas, kas saistītas ar medicīnisko aprūpi, uzturēšanos slimnīcā, zāļu nodrošinājumu klīnisku pakalpojumu sniegšanas laikā, protēzēm un ortopēdiskām ierīcēm vai jebkādiem citiem pakalpojumiem, kurus veic vai par kuriem maksā, lai radītu labumu darbā notikušos nelaimes gadījumos cietušajiem vai arodslimniekiem;
• lietas, kas ierosinātas, lai atceltu aktus un līgumus, kurus parakstījušas jebkādas atbildīgās struktūras, lai izvairītos no saistībām, kas izriet no arodbiedrību vai darba tiesību aktu piemērošanas;
• lietas, kas izriet no līgumiem, kurus saskaņā ar likumu uzskata par tādiem, kas ir līdzvērtīgi darba līgumiem;
• lietas, kas izriet no apmācības un māceklības līgumiem;
• lietas saistībā ar darba ņēmējiem, kurus nodarbina viena un tā pati struktūra, attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no darbībām, kuras tiek kopīgi veiktas darba attiecību īstenošanā, vai no jebkura šāda darba ņēmēja prettiesiskas darbības darba pienākumu veikšanas laikā vai darba pienākumu veikšanas dēļ; šajā saistībā civiltiesiskā atbildība, kas saistīta ar kriminālatbildību, ir krimināltiesu jurisdikcijā;
• lietas, kas rodas starp sociālā nodrošinājuma iestādēm, tostarp tām, kuru darbs saistīts ar ģimenes pabalstiem, un pabalstu saņēmējiem saistībā ar jebkuru šādu pušu normatīvos, administratīvos vai reglamentējošos aktos noteiktām tiesībām, pilnvarām un pienākumiem; tas neietekmē administratīvo un nodokļu tiesu jurisdikciju;
• lietas, kas rodas starp arodbiedrību apvienībām un locekļiem vai personām, ko tās pārstāv vai ko ietekmē to lēmumi, attiecībā uz jebkuru šādu pušu normatīvos, administratīvos vai reglamentējošos aktos noteiktām tiesībām, pilnvarām un pienākumiem;
• lietas saistībā ar sociālā nodrošinājuma iestāžu vai arodbiedrību apvienību aktīvu likvidāciju vai sadalīšanu, ja nav tiesību normu, kas to aizliegtu;
• lietas, kuras rodas starp sociālā nodrošinājuma iestādēm vai arodbiedrību apvienībām saistībā ar vienas šādas puses normatīvos, administratīvos vai reglamentējošos aktos noteiktu pilnvaru vai pienākumu esību, darbības jomu vai veidu, kas ietekmē otru pusi;
• spriedumu izpilde, pamatojoties uz to lēmumiem vai citiem spriedumu izpildes rīkojumiem, ievērojot citām tiesām piešķirto jurisdikciju;
• lietas, kas rodas starp darba attiecību pusēm vai starp vienu no šādām pusēm un trešo personu, ja tās izriet no attiecībām, kas saistītas ar darba attiecībām, un ja pieteikums tiek iesniegts kopā ar citu pieteikumu, attiecībā uz kuru darba tiesību palātai ir tieša jurisdikcija;
• lietas, kas ietver pretprasības, kuras ir saistītas ar prasību atbilstīgi iepriekšējā punktā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot kompensāciju gadījumus, kuros minētā saistība nav vajadzīga;
• ar streikiem saistītas civillietas;
• lietas, kas rodas starp darba ņēmēju komitejām un attiecīgajām koordinācijas komitejām, uzņēmumu vai uzņēmuma darbiniekiem;
• visas lietas saistībā ar arodbiedrību apvienību, darba devēju apvienību un darba ņēmēju komiteju izveides, statūtu (tostarp tajos veikto izmaiņu), darbības un slēgšanas likumības kontroli;
• citi tiesiskajā regulējumā noteikti jautājumi.

(Saistībā ar administratīviem pārkāpumiem)

• apelācijas sūdzību izskatīšana par administratīvo pārkāpumu tiesvedības ietvaros pieņemtiem administratīvo iestāžu lēmumiem saistībā ar darba tiesību un sociālā nodrošinājuma jautājumiem.

Centrālās komerclietu palātas (Likuma Nr. 62/2013 128. pants):

• maksātnespējas tiesvedība un īpaša tiesvedība maksātnespējas atjaunošanas jautājumos;
• prasības atzīt uzņēmuma statūtus par neesošiem, spēkā neesošiem vai anulētiem;
• prasības par tiesību īstenošanu uzņēmumā;
• prasības par uzņēmuma lēmumu apturēšanu un atcelšanu;
• prasības par uzņēmumu likvidāciju tiesas ceļā;
• prasības par Eiropas akciju sabiedrības likvidāciju;
• prasības par pārvaldītājsabiedrības likvidāciju;
• Komercreģistra kodeksā norādītās prasības;
• prasības par kredītiestādes vai finanšu sabiedrības likvidāciju;
• saistīti jautājumi, apvienoti tiesvedības procesi un lēmumu izpilde iepriekšējos punktos minētajās prasībās un lietās.
• komercreģistru turētāju pieņemtu lēmumu pārsūdzēšana;
• tādu lēmumu apstrīdēšana, kurus pieņēmuši turētāji atbilstoši administratīvās tiesvedības darbības jomai attiecībā uz komercuzņēmumu likvidāciju.

Centrālās spriedumu izpildes palātas (Likuma Nr. 62/2013 129. pants):

• civiltiesiska rakstura spriedumu izpildes procedūras, izņemot: jautājumus, kuri ietilpst Intelektuālā īpašuma tiesas, Konkurences, regulējuma un uzraudzības tiesas, Jūras tiesas, Ģimenes un nepilngadīgo lietu palātu, darba tiesību palātu un komerclietu palātu kompetencē, kā arī izņemot krimināllietu palātas pieņemtu lēmumu izpildi, kurus atbilstīgi kriminālprocesam nedrīkst iesniegt civillietu palātā.

TIESAS AR PLAŠĀKU JURISDIKCIJU

Intelektuālā īpašuma tiesa (Likuma Nr. 62/2013 111.ºpants).

• ar autortiesībām un saistītām tiesībām saistītas prasības;
• ar rūpniecisko īpašumu saistītas prasības;
• prasības par spēkā neesību un atcelšanu atbilstīgi Rūpnieciskā īpašuma kodeksam;
• apelācijas sūdzības par Valsts rūpnieciskā īpašuma institūta (Instituto Nacional da Propriedade Industrial, I. P.) pieņemtiem lēmumiem, ar kuriem piešķir vai liedz rūpnieciskā īpašuma tiesības vai kuri ir saistīti ar nodošanu, licencēm vai paziņojumiem par spēkā neesību, vai kuru priekšmets ir darbības, kuras ietekmē, maina vai atceļ rūpnieciskā īpašuma tiesības;
• to lēmumu (vai jebkuru citu likumīgi apstrīdamu pasākumu) pārsūdzība un pārskatīšana, kurus Valsts rūpnieciskā īpašuma institūts ir pieņēmis administratīvā pārkāpuma procesā;
• deklaratīvas civilprasības lietās, kas attiecas uz interneta domēnu nosaukumiem;
• apelācijas sūdzības par Valsts zinātniskās skaitļošanas fonda (Fundação para a Computação Científica Nacional) kā par .PT domēnu nosaukumu reģistrēšanu atbildīgās iestādes lēmumiem, ar kuriem reģistrē .PT domēnu nosaukumus, atsaka to reģistrēšanu vai dzēš šādus nosaukumus;
• prasības lietās, kas attiecas uz sabiedrību vai uzņēmumu nosaukumiem;
• apelācijas sūdzības par Reģistrācijas un notariālo jautājumu institūta (Instituto dos Registos e do Notariado, I. P.) lēmumiem saistībā ar sabiedrību un uzņēmumu nosaukumu pieņemamību atbilstīgi Valsts juridisko personu reģistram (Registo Nacional de Pessoas Colectivas) piemērojamajiem tiesību aktiem;
• prasības lietās, kas attiecas uz negodīgu konkurenci saistībā ar rūpniecisko īpašumu;
• pasākumi pierādījumu iegūšanai un saglabāšanai, kā arī informācijas sniegšanai gadījumos, kad tie ir vajadzīgi intelektuālā īpašuma tiesību un autortiesību aizsardzībai;
• saistīti jautājumi, apvienoti tiesvedības procesi un lēmumu izpilde iepriekšējos punktos minēto prasību un apelācijas sūdzību gadījumā.

Konkurences, regulējuma un uzraudzības tiesa (Likuma Nr. 62/2013 112.ºpants).

• Tādu likumīgi apstrīdamu lēmumu, rīkojumu un citu administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtu pasākumu apelācija, pārskatīšana un izpilde, kurus ir pieņēmušas turpmāk norādītās iestādes:
  • Konkurences iestāde;
  • Valsts komunikāciju iestāde;
  • Portugāles Banka;
  • Vērtspapīru tirgus komisija;
  • Plašsaziņas līdzekļu regulējuma iestāde;
  • Portugāles Apdrošināšanas institūts;
  • citas neatkarīgas administratīvās iestādes, kurām ir regulatīvas un uzraudzības funkcijas;
  • turpmāk norādīto lēmumu apelācija, pārsūdzība un izpilde:
    • lēmumi, kurus administratīvā procesa ietvaros ir pieņēmusi konkurences iestāde atbilstīgi tiesiskajam regulējumam konkurences jomā;
    • ministra lēmumi, kuri izņēmuma kārtā atļauj tādu uzņēmumu koncentrēšanos, kas ir aizliegta ar konkurences iestādes lēmumu;
    • citi konkurences iestādes lēmumi, kurus var pārsūdzēt atbilstīgi tiesiskajam regulējumam konkurences jomā;
    • saistīti jautājumi, apvienoti tiesvedības procesi un lēmumu izpilde iepriekšējos punktos minēto apelāciju, lietu, prasību un pārskatīšanas gadījumā.

Jūras tiesa (Likuma Nr. 62/2013 113.ºpants).

• kompensācija par zaudējumiem, kas radušies vai radīti kuģiem, laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem vai kas izriet no to izmantošanas jūrā, atbilstoši tiesību aktu vispārējiem noteikumiem;
• lietas saistībā ar līgumiem par kuģu, laivu un citu peldošu transportlīdzekļu būvēšanu, remontu, pirkšanu un pārdošanu, kamēr vien šādi kuģi, laivas un peldošas ierīces ir paredzētas izmantošanai jūrā;
• lietas saistībā ar līgumiem par jūras transportu vai kombinēto vai multimodālo pārvadājumu līgumiem;
• lietas saistībā ar līgumiem par pārvadājumiem pa upēm vai kanāliem iekšzemes ūdensceļu un attiecīgo gultņu un krastmalu jūras jurisdikcijas apgabalos atbilstīgi tiesiskajam regulējumam;
• lietas saistībā ar līgumiem par kuģu, laivu un citu peldošu transportlīdzekļu, konkrēti — fraktēšanai un finanšu nomai paredzēto, izmantošanu jūrā;
• lietas saistībā ar līgumiem par izmantošanai jūrā paredzētu kuģu, laivu un citu peldošu transportlīdzekļu un to kravu apdrošināšanu;
• lietas saistībā ar hipotēkām un privilēģijām attiecībā uz kuģiem un laivām, kā arī garantijām in rem attiecībā uz peldošiem transportlīdzekļiem un to kravām;
• īpaša tiesvedība saistībā ar kuģiem, laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem un to kravām;
• tiesvedība saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz kuģiem, laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem, to attiecīgajām kravām, kā arī skaidru naudu un citu mantu, kas pieder pie kuģiem, laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem, un pagaidu prasības ostu kapteiņiem apturēt tās mantas aizvešanu, kas ir šādu pasākumu priekšmets;
• lietas saistībā ar vispārējiem vai konkrētiem zaudējumiem kuģu avārijas gadījumā, tostarp zaudējumiem, kas radīti citiem izmantošanai jūrā paredzētiem peldošiem transportlīdzekļiem;
• lietas saistībā ar palīdzību un glābšanu jūrā;
• lietas saistībā ar vilkšanas līgumiem un loča pakalpojumu līgumiem;
• lietas saistībā ar atkritumu aizvākšanu;
• civiltiesiskā atbildība, kas izriet no jūras un citu tiesas jurisdikcijā esošu ūdens joslu piesārņojuma;
• zvejai vai pārtikas iegūšanai no jūras dzīvniekiem un augiem, gliemju un jūras augu iegūšanai paredzētu ierīču vai rīku, enkuru, takelāžas, ierīču, nodrošinājuma un citu navigācijai vai zvejai izmantojamu priekšmetu izmantošana, nozaudēšana, atrašana vai piesavināšanās, kā arī šādu priekšmetu vai šādiem priekšmetiem radīti zaudējumi;
• zaudējumi, kas radīti mantai valsts jūras īpašumu jomā;
• īpašumtiesības un turējuma tiesības uz jūras krastā izskalotām precēm un priekšmetiem vai atliekām, kas atrodas dzelmē vai jūras dibenā vai kas atpeldējušas no iekšējiem ūdeņiem vai var atrasties šādos ūdeņos, ja tām ir ar jūru saistīta nozīme;
• apķīlāšana;
• visi vispārējie jautājumi par jūras komerctiesībām;
• tādu lēmumu pārsūdzēšana, ko pieņēmuši ostu kapteiņi jūras administratīvo pārkāpumu tiesvedībā;
• saistīti jautājumi, apvienoti tiesvedības procesi un lēmumu izpilde iepriekšējos punktos minētajās prasībās un lietās.

AUGSTĀKĀS TIESAS

Apelācijas tiesas (Tribunais da Relação) (Likuma Nr. 62/2013 67.ºpants).

Apelācijas tiesas ir otrās instances tiesas, un tās veido civillietu, krimināllietu, sociālo lietu, ģimenes un nepilngadīgo lietu, komerclietu, intelektuālā īpašuma, kā arī konkurences, regulējuma un uzraudzības nodaļas. Tomēr sociālo, ģimenes un nepilngadīgo lietu, komerclietu, intelektuālā īpašuma, kā arī konkurences, regulējuma un uzraudzības nodaļu izveide ir atkarīga no pakalpojuma apjoma un sarežģītības.

Augstākā tiesa (Likuma Nr. 62/2013 47. pants):

Augstākā tiesa ir pēdējā instance, un to veido civillietu, krimināllietu un sociālo lietu nodaļas.

Attiecīgie tiesību akti

Civilprocesa kodekss

Likums Nr. 62/2013

Darba procesa kodekss

Maksātnespējas un korporatīvo parādu piedzīšanas kodekss

Brīdinājums

Kontaktpunktam, tiesām, kā arī citām struktūrām un iestādēm šajā faktu lapā sniegtā informācija nav saistoša. Lūdzam skatīt arī spēkā esošos tiesību aktus un tajos vēlāk veiktos grozījumus.