Kuras valsts tiesai ir piekritība?

Spānija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai man prasība ir jāceļ vispārējā tiesā vai specializētajā tiesā (piemēram, darba strīdu tiesā)?

Spānijā tiesu organizācijas pamatā ir jurisdikcijas vienotības princips. Izņēmumi ir tikai militārā jurisdikcija kara laikā un aplenkuma stāvokļos un Konstitucionālā tiesa (Tribunal Constitucional) kā galvenais pamattiesību un pilsonisko brīvību garants, kad tiek iesniegts pieteikums par pamattiesību un brīvību izpildi (recurso de amparo).

Tomēr jurisdikcija ir sadalīta starp četru veidu tiesām, proti, civiltiesām, krimināltiesām, administratīvo strīdu tiesām un sociālajām tiesām.

Civiltiesu “stūrakmens” ir pirmās instances tiesa (Juzgado de Primera Instancia), kas izskata civilstrīdus pirmajā instancē un lietas, kuras nav skaidri piešķirtas citai tiesai. Tāpēc pirmās instances tiesu var raksturot kā vispārējās piekritības jeb parasto tiesu.

Civillietu nodaļa ietver bāriņtiesas (Juzgados de Familia), kas ir pirmās instances tiesas. Vietās, kur ir pieejamas bāriņtiesas (parasti blīvāk apdzīvotos centros), tās atbild par ģimenes tiesību strīdu izskatīšanu saistībā ar laulības atzīšanu par neesošu, laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu, vecāku un bērnu attiecībām un to personu aizsardzību, kurām ir ierobežota tiesībspēja un rīcībspēja. Ja pret vienu no pusēm tiek uzsākts kriminālprocess tiesā, kas izskata vardarbības gadījumus pret sievietēm (Juzgado de Violencia sobre la Mujer), šādai tiesai ir arī jurisdikcija attiecībā uz konkrēto civiltiesvedību.

Civillietu nodaļa ietver arī specializētās komerctiesas (Juzgados de lo Mercantil) un ES preču zīmju tiesas (Juzgados de Marca Comunitaria).

Sociālās tiesas (Juzgados de lo Social) atbild par to lietu izskatīšanu, kas saistītas ar darba tiesībām. Tās izskata individuālus strīdus starp darba ņēmējiem un darba devējiem par darba līgumiem, strīdus par koplīgumiem, prasības saistībā ar sociālo nodrošinājumu un pret valsti iesniegtas prasības par tās saistībām atbilstoši darba tiesībām.

Krimināltiesas atbild par krimināllietu izskatīšanu.

Spānijas tiesību raksturīgā iezīme ir tas, ka civiltiesvedību, kas izriet no noziedzīgiem nodarījumiem, var apvienot ar krimināltiesvedību. Šādās lietās krimināltiesa lemj par zaudējumu atlīdzības summu, kas maksājama saistībā ar pārkāpumu. Ja civilprasību neceļ cietusī puse, to ceļ prokurors cietušās puses vārdā, ja vien tā nav skaidri atteikusies no savām tiesībām celt prasību krimināllietā.

Visbeidzot, administratīvo strīdu tiesas pārrauga publisko iestāžu darbību likumību un izskata pret šādām iestādēm ierosinātas finanšu prasības.

2 Ja lieta ir piekritīga vispārējai tiesai (t.i. par lietu izskatīšanu atbild šādas tiesas), kā lai noskaidroju, konkrēti kurā tiesā man ir jāiesniedz prasības pieteikums?

Skatīt turpmāk sniegtās atbildes.

2.1 Vai pastāv atšķirība starp zemākām un augstākām vispārējām tiesām (piemēram, rajona tiesas kā zemākās tiesas un apgabala tiesas kā augstākās tiesas), un, ja, jā, tad kura ir kompetenta manā gadījumā?

Spānijā dažādās pirmās instances tiesas netiek nošķirtas pēc tādiem kritērijiem kā prasību summas vai lietu nopietnība, un neviena pirmās instances tiesa neizskata apelācijas pret citu pirmās instances tiesu pieņemtiem nolēmumiem. Civiltiesvedībā apelācijas vienmēr izskata provinču tiesas (Audiencias Provinciales).

2.2 Teritoriālā piekritība (vai par manu lietu ir atbildīga A pilsētas vai B pilsētas tiesa?)

No ģeogrāfiskā viedokļa tiesas Spānijā ir iedalītas municipālajās tiesās, apgabaltiesās, provinču tiesās un autonomo apgabalu tiesās. Apgabals ir teritoriāla vienība, kas aptver vienu vai vairākas blakusesošas municipalitātes vienā un tajā pašā provincē. Šis ir vissvarīgākais teritoriālais iedalījums, jo tā ir teritorija, kurā pirmās instances tiesai ir jurisdikcija. (Plašāka informācija atrodama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē:Tiesu apgabalu karte (mjusticia.gob.es)).

Var būt vairākas viena un tā paša veida tiesas, ja tas vajadzīgs lietu apjoma dēļ. Pašlaik šāda situācija ir lielākajā daļā pilsētu. Tiesas ir secīgi numurētas atbilstīgi to izveides laikam.

Principā visām tiesām ir vienāda jurisdikcija, un darbs starp tām ir sadalīts atbilstoši iekšējiem valdības piešķīruma noteikumiem. Tomēr dažos apstākļos piešķīruma noteikumus var izmantot, lai piešķirtu atšķirīgu veidu lietas atšķirīgām tiesām vienā un tajā pašā apgabalā.

2.2.1 Teritoriālās piekritības pamatnoteikums

Ja nav vienošanās vai obligātu noteikumu, piemēro pamatnoteikumu, saskaņā ar kuru jurisdikcija ir tā apgabala pirmās instances tiesai, kurā ir atbildētāja domicils vai dzīvesvieta. Ja atbildētāja domicils un dzīvesvieta nav Spānijā, kompetentā tiesa ir tā apgabala pirmās instances tiesa, kurā atbildētājs atrodas vai kurā bijusi viņa pēdējā dzīvesvieta. Ja neviens no šiem kritērijiem nav piemērojams, prasītājs var celt prasību tā apgabala pirmās instances tiesā, kurā atrodas viņa domicils.

Šajā nolūkā:

  • prasības pret uzņēmumu īpašniekiem un profesionāļiem saistībā ar viņu darījumdarbību vai profesionālo darbību var ierosināt pēc prasītāja izvēles jebkurā no vietām, kurās viņi veic savas darbības;
  • prasības pret juridiskām personām var ierosināt arī vietā, kur norisinājusies vai jāīsteno situācija vai tiesiskās attiecības, kas ir prasības priekšmets, ar nosacījumu, ka tajā pašā vietā juridiskā persona ir reģistrēta vai tai ir pārstāvis.

2.2.2 Šī pamatnoteikuma izņēmumi

2.2.2.1 Kādos gadījumos varu izvēlēties starp tiesu pēc atbildētāja dzīvesvietas (atbilstoši pamatnoteikumiem) un citu tiesu?

Pašreizējā Spānijas procesuālajā sistēmā nemēdz teritoriālās jurisdikcijas izvēli atstāt prasītāja ziņā. Tas notiek tikai šādos gadījumos:

prasības par lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, ja vairāki vai viens nekustamā īpašuma objekts atrodas dažādos apgabalos. Šādos gadījumos prasītāji var izvēlēties ierosināt prasību jebkurā no apgabaliem, kam ir jurisdikcija;

prasības, pieprasot personām, kuras atbild par citas puses aktīvu pārvaldību, uzrādīt un apstiprināt kontus, ja vieta, kur konti jāuzrāda, nav noteikta. Šādos gadījumos prasītāji var izvēlēties starp atbildētāja domicilu un vietu, kur tiek pārvaldīti aktīvi;

strīdos par mantojumu prasītāji var izvēlēties starp mirušās personas pēdējā domicila tiesām Spānijā un tiesām, kuru jurisdikcijā atrodas lielākā daļa īpašuma;

prasības saistībā ar intelektuālo īpašumu — prasītāji var izvēlēties starp šādām vietām: vietu, kur noticis pārkāpums, vietu, kur atrodas prima facie pierādījumi par pārkāpuma izdarīšanu, vietu, kur atrodas nelikumīgās kopijas;

lietas saistībā ar negodīgu konkurenci, ja atbildētāja reģistrācijas vieta, domicils vai dzīvesvieta neatrodas Spānijā. Šādos gadījumos prasītāji var izvēlēties vai nu vietu, kur notikusi negodīga konkurence, vai vietu, kur ir jūtamas tās sekas;

prasības, kas attiecas tikai uz nepilngadīgo aizgādību, vai prasības par uzturlīdzekļu piedziņu, ko iesniedz viens no vecākiem pret otru vecāku, ja abi vecāki dzīvo dažādos tiesas apgabalos. Šādos gadījumos prasītāji var izvēlēties tiesu, kuras jurisdikcijā ir atbildētāja domicils, vai bērna dzīvesvietas tiesu;

vispārīgi — prasības, kas saistītas ar individuālu patērētāju vai lietotāju tiesību īstenošanu, pēc patērētāja vai lietotāja izvēles var izskatīt tiesa, kuras jurisdikcijā ir patērētāja, lietotāja vai atbildētāja domicils.

2.2.2.2 Kādos gadījumos man prasība ir jāceļ citā tiesā nevis pēc atbildētāja dzīves vietas ( atbilstoši pamatnoteikumiem)?

Turpmāk minētajos gadījumos piemēro imperatīvas normas, kas nosaka, ka prasītājam jāvēršas tiesā, kuras jurisdikcijā neatrodas atbildētāja domicils. Šajos gadījumos puses nevar izvēlēties celt prasību konkrētas tiesas jurisdikcijā ne tieši, ne netieši:

lietu tiesības vai tiesības saņemt īres maksu par nekustamo īpašumu, kā arī lietas, kas saistītas ar kopīpašumu (propiedad horizontal) — jurisdikcija ir tiesām apgabalā, kurā atrodas īpašums;

mantojuma lietas — pēc prasītāja izvēles ir piekritīgas vai nu tiesai, kuras jurisdikcijā bijis mirušās personas pēdējais domicils Spānijā, vai tiesai, kuras jurisdikcijā atrodas lielākā daļa nekustamā īpašuma;

lietas, kas saistītas ar tiesu iestāžu pasākumiem personu ar invaliditāti atbalstam — izskata tiesa pēc attiecīgās personas dzīvesvietas;

pamattiesību aizsardzība, vēršoties civiltiesās — šādas lietas izskata prasītāja domicila tiesa vai, ja prasītāja domicils nav Spānijā, tās vietas tiesa, kurā noticis attiecīgo tiesību pārkāpums;

prasības par zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu — jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kurā radīti zaudējumi;

uzņēmuma lēmumu apstrīdēšana — teritoriālo jurisdikciju nosaka, vadoties no vietas, kur atrodas uzņēmuma juridiskā adrese;

prasības atzīt, ka konkrēti līguma vispārējie nosacījumi nav daļa no līguma vai ka kāds no līguma noteikumiem nav spēkā — jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kur atrodas prasītāja domicils;

deklaratīvas prasības izbeigt vai atsaukt standartlīgumu nosacījumus, ja atbildētāja reģistrācijas vieta vai domicils nav Spānijā — šādos gadījumos jurisdikcija ir standartlīguma noslēgšanas vietas tiesai;

izpildraksti, ar ko aizstāv patērētāju vai lietotāju kolektīvās vai kopīgās intereses, ja atbildētāja reģistrācijas vieta vai domicils nav Spānijā — šādos gadījumos jurisdikcija ir prasītāja domicila tiesai;

prasības, kurās pieprasa saistību izpildi no šādām personām: apdrošināšanas sabiedrība; persona, kura pārdevusi citai personai personīgo īpašumu pa daļām vai finansējusi minētā īpašuma iegādi; persona, kura izteikusi publisku piedāvājumu par personīgo īpašumu vai pakalpojumiem, ko cita persona ir pieņēmusi – šādos gadījumos jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kur atrodas prasītāja domicils;

Nolēmumu pārsūdzēšana pēc tam, kad ir izsmeltas iespējas to darīt, izmantojot Spānijas Patentu un preču zīmju biroja izveidotos administratīvos kanālus rūpnieciskā īpašuma jautājumos: kompetence ir tās provinces tiesas komerclietās specializētajām nodaļām, kuras jurisdikcijā atrodas pilsēta; autonomās kopienas Augstākā tiesā (Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma) vietā, kurā atrodas prasītāja domicils; vai, ja tas nav iespējams – vietā, kur atrodas tā pārstāvja domicils, kurš Spānijā ir pilnvarots rīkoties viņu vārdā, ar nosacījumu, ka Tiesu ģenerālpadome ir uzticējusi vienīgi minētās vietas komerctiesām kompetenci rūpnieciskā īpašuma lietās. Pēc prasītāja izvēles jurisdikcija var būt arī Spānijas Patentu un preču zīmju biroja apgabala provinces tiesas specializētajām nodaļām.

trešo personu prasības, ar ko apstrīd īpašuma konfiskāciju — jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kur atrodas konfiskāciju pieprasījušās struktūras domicils;

prasības pieteikumi par laulāto atšķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu vai laulības šķiršanu — jurisdikcija ir ģimenes mājokļa atrašanās vietas bāriņtiesai vai, ja bāriņtiesas nav, pirmās instances tiesai. Ja ģimenei nav kopīga mājokļa, jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kur atradies pēdējais ģimenes mājoklis, vai otra laulātā dzīvesvietas tiesai. Visos pārējos gadījumos jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kur atrodas attiecīgās personas domicils. Ja prasības pieteikumu iesniedz pēc abpusējas vienošanās, jurisdikcija ir tās vietas tiesai kur atradies pēdējais kopīgais mājoklis vai kur atrodas otra laulātā domicils;

prasības, kas attiecas tikai uz nepilngadīgo aizgādību, vai prasības par uzturlīdzekļu piedziņu, ko ierosina viens no vecākiem pret otru vecāku nepilngadīgo vārdā — šādos gadījumos jurisdikcija ir tās vietas tiesai, kur atradies pēdējais vecāku kopīgais mājoklis. Ja vecāki dzīvo dažādos tiesas apgabalos, prasītājs var izvēlēties starp tiesu, kuras jurisdikcijā ir atbildētāja domicils, un bērna dzīvesvietas tiesu.

2.2.2.3 Vai tiesas procesa dalībnieki var vienoties par kompetento tiesu, kas citādi nebūtu kompetenta šajā procesā?

Parasti Spānijā teritoriālo jurisdikciju var mainīt, proti, tiesvedības dalībnieki var, paužot brīvu gribu vai klusējot, celt prasības konkrēta apgabala tiesās ar nosacījumu, ka šādām tiesām ir jurisdikcija attiecībā uz prasības priekšmetu.

Prasības celšana, paužot brīvu gribu, ir tad, ja ieinteresētās personas noslēdz skaidru vienošanos, kurā norāda konkrēto apgabalu, kura tiesās tās ceļ prasības.

Prasības celšana klusējot notiek šādos gadījumos:

prasītāja gadījumā — vēršoties konkrēta apgabala tiesās un ierosinot prasību vai iesniedzot prasības pieteikumu, kas jāiesniedz tiesai, kurai ir jurisdikcija to izskatīt;

atbildētāja gadījumā — ja atbildētājs ir ieradies klātienē un vēlāk veic jebkādu procesuālu darbību, kas nav prasības pieteikuma iesniegšana noteiktajā termiņā un tiesas jurisdikcijas apstrīdēšana.

Pušu domicila, strīdus priekšmeta atrašanās vietas vai tiesvedības mērķa izmaiņas, kas notiek pēc tiesvedības sākšanas, nemaina jurisdikciju, ko nosaka atkarībā no situācijas, kuru apstiprina tiesvedības sākumā (Perpetuatio Iurisdictionis).

Tomēr:

Prasības celšana, paužot brīvu gribu, nav atļauta attiecībā uz standarta formāta līgumiem, līgumiem, kuros vispārējos nosacījumus noteikusi viena no pusēm, un patērētāju/lietotāju līgumiem. Tomēr minētajos gadījumos ir iespējama prasības celšana klusējot.

Nekāda veida prasības celšana nav iespējama, ja tiesību aktos ir paredzētas imperatīvas normas par teritoriālo jurisdikciju.

Nekāda veida prasības celšana nav atļauta paātrinātajā tiesvedībā, maksājuma rīkojuma procedūrās vai parāda piedziņas procedūrās.

3 Ja kompetenta ir kāda speciāla tiesa, kā var noteikt, tieši pie kuras tiesas būtu jāvēršas?

Specializētās tiesas Spānijā ietver turpmāk uzskaitītās tiesas.

Bāriņtiesas ir pirmās instances tiesas. Vietās, kur ir pieejamas bāriņtiesas (parasti blīvāk apdzīvotos centros), tām ir ekskluzīva jurisdikcija ģimenes lietās. Konkrētāk, tās izskata lietas, kas attiecas uz laulāto atšķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu un laulības šķiršanu; lietas par vecāku atbildības īstenošanu, izcelšanos, aizbildnību un aizgādību pār nepilngadīgiem bērniem un tiesas pasākumiem personu ar invaliditāti atbalstam.

Visas lietas par bērnu atpakaļatdošanu vai atgriešanu starptautiskās nolaupīšanas lietās izskata pirmās instances tiesa, kurai ir jurisdikcija lietās par ģimenes tiesībām provinces galvaspilsētā vai Seūtā vai Meliljā, atkarībā no tā, kur atrodas nelikumīgi aizvestais vai turētais bērns, vai, ja tas nav iespējams, tiesa, kurai lieta ir piešķirta.

Noteikumi par teritoriālo jurisdikciju ir tie paši, kurus piemēro pirmās instances tiesām, kas izskata ģimenes tiesību lietas, ja attiecīgajā apgabalā nav specializētas bāriņtiesas.

Tiesas, kas kompetentas ģimenes lietās, skata lietas par vardarbību pret sievietēm, kad ir uzsākts kriminālprocess par vardarbību pret sievietēm.

Sociālās tiesas izskata ar darba tiesībām saistītas prasības. Tās izskata individuālus strīdus starp darba ņēmējiem un darba devējiem par darba līgumiem, strīdus par koplīgumiem, prasības saistībā ar sociālo nodrošinājumu un pret valsti iesniegtas prasības par tās saistībām atbilstoši darba tiesībām.

Vispārējais noteikums paredz, ka teritoriālā jurisdikcija pēc prasītāja izvēles ir tās vietas tiesai, kur darba ņēmējs sniedz pakalpojumus vai kur ir atbildētāja domicils.

Komerctiesas darbojas provinču līmenī, un tajās notiek komerciāla tiesvedība.

Šīs tiesas izskatīs visus civiltiesību jautājumus, kas saistīti ar intelektuālo un rūpniecisko īpašumu; negodīgu konkurenci un reklāmu; komercsabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, ekonomisko interešu grupām; vietējiem vai starptautiskiem pārvadājumiem; jūras tiesībām un gaisa tiesībām. Izņēmuma kārtā tām nav jurisdikcijas izskatīt lietas par zaudējumiem, kas radušies reģistrētās bagāžas iznīcināšanas, pazaudēšanas vai sabojāšanas rezultātā, par kompensāciju un palīdzību aviopasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, vai par dzelzceļa, autobusu vai kuģu pasažieru tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā īpašos noteikumus, kas paredzēti Konstitutīvajā likumā par tiesu varu.

Komerctiesu jurisdikcijā ir arī prasības, kas saistītas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta un 2007. gada 3. jūlija Likuma Nr. 15/2007 par konkurences aizsardzību 1. un 2. panta piemērošanu, kā arī prasības par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Tās izskatīs arī tiešas pārsūdzības par uzņēmumu reģistru negatīviem slēdzieniem vai attiecīgā gadījumā par Juridiskās noteiktības un apliecinājumu ģenerāldirektorāta (Dirección General de Seguridad Jurídica y de Fe Pública) noteiktiem vai prezumētiem lēmumiem par šiem slēdzieniem.

Šīs tiesas izskatīs visus jautājumus, kas saistīti ar maksātnespējas procedūrām saskaņā ar civiltiesībām, neatkarīgi no parādnieka civilstāvokļa vai komercstāvokļa, kā arī lietas, kuras saistītas ar pārstrukturēšanas plāniem un īpašo procedūru mikrouzņēmumiem, kā noteikts Maksātnespējas likuma konsolidētajā tekstā, kas apstiprināts ar Karaļa 2020. gada 5. maija Leģislatīvo dekrētu Nr. 1/2020.

Tām ir ekskluzīva atbildība par tādu lietu izskatīšanu, kas attiecas uz:

  1. finansiālām civilprasībām pret maksātnespējīgo personu, izņemot prasības civilprocesā, kas saistīts ar tiesībspēju un rīcībspēju, izcelšanos, laulību un nepilngadīgajiem;
  2. piespiedu izpildes procedūrām, kas attiecas uz maksātnespējas prasījumiem vai prasījumiem pret maksātnespējīgās personas mantu un tiesībām vai kas ir daļa no maksātnespējīgā parādnieka mantas, neatkarīgi no tiesas vai administratīvās iestādes, kura norīkojusi izpildi, un bez citiem izņēmumiem, izņemot maksātnespējas tiesību aktos noteiktos;
  3. konstatēšanu, vai aktīvs vai tiesības ir nepieciešamas parādnieka profesionālās vai darījumdarbības turpināšanai;
  4. deklarācijām par uzņēmuma nodošanu, ņemot vērā nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma nolūkus, gadījumos, kad tiek nodota viena vai vairākas ražošanas vienības, un minēto deklarāciju tvēruma noteikšanu saskaņā ar darba un sociālā nodrošinājuma tiesību normām;
  5. piesardzības pasākumiem, kas ietekmē vai varētu ietekmēt maksātnespējīgās personas aktīvus un tiesības vai kas veido daļu no maksātnespējīgā parādnieka mantas, neatkarīgi no tā, kura tiesa vai administratīvā iestāde tos ir norīkojusi, izņemot pasākumus, kas pieņemti civilprocesā attiecībā uz rīcībspēju, izcelšanos, laulību un nepilngadīgajiem.
  6. citiem jautājumiem, kas noteikti maksātnespējas tiesību aktos.

Ja parādnieks ir fiziska persona, maksātnespējas tiesnesim ir arī ekskluzīva un izslēdzoša jurisdikcija šādos jautājumos:

  1. pasākumi, kas pieņemti maksātnespējas procedūrā saistībā ar juridisko palīdzību;
  2. maksātnespējīgās personas uzņēmuma vai laulāto mantisko attiecību daļas izbeigšana un likvidācija.

Ja parādnieks ir juridiska persona, maksātnespējas tiesnesim ir arī ekskluzīva un izslēdzoša jurisdikcija šādos jautājumos:

  1. tādas prasības par uzņēmuma parādu atgūšanu, kas celtas pret maksātnespējīgā uzņēmuma akcionāriem, kuriem ir pakārtota atbildība par šo parādu samaksu, neatkarīgi no parādu rašanās datuma, un prasības, ar kurām maksātnespējīgās sabiedrības akcionāriem tiek prasīts veikt atliktās iemaksas vai sniegt papildu ieguldījumus;
  2. prasības par zaudējumu (likumīgu vai faktisku) atlīdzināšanu pret direktoriem vai likvidatoriem, pret fizisku personu, kas pastāvīgi iecelta juridiskas personas korporatīvā direktora funkciju pildīšanai (administrador persona jurídica), un pret personām neatkarīgi no viņu amata, kurām ir piešķirtas augstākās vadības pilnvaras, ja valde nav pastāvīgi deleģējusi pilnvaras vienam vai vairākiem izpilddirektoriem vai izpildvaldei – par kaitējumu, kas nodarīts maksātnespējīgai juridiskai personai pirms vai pēc tiesas lēmuma, ar kuru minētā juridiskā persona atzīta par maksātnespējīgu;
  3. prasības par zaudējumiem, ko maksātnespējīgai juridiskai personai nodarījuši revidenti pirms vai pēc tiesas lēmuma, ar kuru minētā juridiskā persona atzīta par maksātnespējīgu.
  4. Maksātnespējas tiesnesim būs arī ekskluzīva un izslēdzoša jurisdikcija attiecībā uz korporatīvām darbībām, kuru mērķis ir būtiski mainīt darba apstākļus, darbinieku pārcelšana, atlaišana, līgumu apturēšana un darba laika samazināšana ekonomisku, tehnisku, organizatorisku vai ar ražošanu saistītu iemeslu dēļ, ja darbībām ir kolektīvs raksturs saskaņā ar darba tiesībām, un ievērojot maksātnespējas tiesību aktu noteikumus, kā arī darbībām ar mērķi apturēt vai izbeigt augstākās vadības līgumus.
  5. Līgumu apturēšana un darba laika saīsināšana tiek uzskatīta par kolektīvu darbību, ja tā ietekmē darba ņēmēju skaitu, kas noteikts darba tiesību aktos saistībā ar būtiskām darba apstākļu izmaiņām.
  6. Maksātnespējas tiesnesim ir jurisdikcija arī attiecībā uz visiem prejudiciālajiem nolēmumiem civillietās, pastāvot tikai dažiem izņēmumiem, kas paredzēti maksātnespējas tiesībās, kā arī uz prejudiciāliem nolēmumiem par administratīviem un sociāliem jautājumiem, kuri tieši saistīti ar maksātnespējas procedūru vai kurus nepieciešams atrisināt, lai nodrošinātu maksātnespējas procedūras pareizu norisi. Lēmumi par šiem jautājumiem stājas spēkā tikai tajā bankrota procedūrā, kurā tie ir pasludināti.

Komerctiesas Alikantē darbojas kā ES preču zīmju tiesas, ja tās īsteno savu ekskluzīvo jurisdikciju pirmajā instancē izskatīt jebkuru lietu, kas tajās ierosināta atbilstoši Padomes 1993. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi un Padomes 2001. gada 12. decembra Regulai (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem.

Īstenojot savu jurisdikciju šajos jautājumos, preču zīmju tiesām ir jurisdikcija visā valsts teritorijā.

Papildus šīm specializētajām tiesām pēc likuma Vispārējā tiesu padome (Consejo General del Poder Judicial) var nospriest, ka gadījumos, kad ir vairākas viena veida tiesas, vienai vai vairākām no tām ir ekskluzīva jurisdikcija izskatīt konkrētu kategoriju lietas vai pārraudzīt izpildi attiecīgajā tiesību jomā.

Šīs pilnvaras jau ir īstenotas vairākās vietās, jo īpaši saistībā ar rīcībnespēju un piespiedu institucionalizāciju, pamatojoties uz garīgu slimību, kur jurisdikcija nodota pārsvarā bāriņtiesām.

Lapa atjaunināta: 25/09/2024

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.