Lietas Nr. 131036712
Lietas arhīva Nr. 104AA-0900-13
S P R I E D U M S
Rīgā 2013.gada 13.septembrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente S.Kalniņa
tiesneses D.Dumbre, Ž.Vēvere
sakarā ar SIA „Tele 2” pilnvarotas pārstāves zvērinātas advokātes /pers. C/ iesniegto apelācijas sūdzību, izskatīja rakstveida procesā
Rīgā, Abrenes ielā 3, administratīvā pārkāpuma lietu, kurā ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.maija
spriedumu
Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2012.gada 8.novembra lēmums Nr.E03-PTU-K157-49 atstāts negrozīts, bet SIA „Tele2”,
reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sūdzība noraidīta.
Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu
kolēģija
k o n s t a t ē j a
2012.gada 11.oktobrī pieņemts lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 166.13 panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma sastāva pazīmēm.
2012.gada 8.novembrī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk arī – iestāde) direktora vietniece /pers. D/ pieņēma lēmumu
par SIA „Tele2” saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. 13 panta trešās daļas,
piemērojot naudas sodu Ls 7000,- apmērā.
Par minēto lēmumu SIA „Tele2” iesniedza sūdzību tiesā un lūdza to atcelt.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.maija spriedumu Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2012.gada
8.novembra lēmums Nr.E03-PTU-K157-49 atstāts negrozīts, bet SIA „Tele2”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sūdzība noraidīta.
Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus un noklausījusies pušu paskaidrojumus, secināja, ka sūdzība ir noraidāma.
2012.gada 8.novembrī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk arī – iestāde) direktora vietniece /pers. D/ pieņēma lēmumu
par SIA „Tele2” saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. 13 panta trešās daļas,
piemērojot naudas sodu Ls 7000,- apmērā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta 3.daļā noteikto, tiesa pievienojās iestādes lēmumā norādītajai
motivācijai par administratīvā pārkāpuma esamību un to pierādīšanas līdzekļiem.
Tiesa secināja, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, ticami un savstarpējā sakarībā apliecina pārkāpuma esamību. Papildus
iestādes lēmuma motivācijai tiesa norādīja sekojošo.
Ar lietas materiāliem pierādīts, ka SIA „Tele2”, īstenojot reklāmas kampaņu un aicinot pirmklasniekus iegādāties bezmaksas
telefonus, ir veikusi negodīgu, maldinošu un agresīvu komercpraksi. SIA „Tele2” negodīga un agresīva komercprakse izpaudās
tādējādi, ka kaut gan prece tika raksturota ar vārdiem „bezmaksas”, „par brīvu”, „0”, norādot, ka pirmklasnieks var saņemt telefonu par
brīvu, tomēr, lai to saņemtu, bija jāslēdz līgums uz 12 mēnešiem un ik mēnesi jāveic pakalpojuma maksa Ls 1,75 apmērā. Turklāt SIA
„Tele2” īstenoja arī agresīvu komercpraksi, reklāmā iekļaujot bērniem adresētu aicinājumu saņemt pakalpojumu, savukārt bērni ir
viena no sabiedrības neaizsargātajām daļām. Kā arī, ņemot vērā reklāmas noformējumu un saturu, patērētājam tika piedāvāts saņemt
bezmaksas telefonu, nevis noslēgt līgumu par mobilo sakaru pakalpojumu saņemšanu, kas vērtējama kā maldinoša komercprakse,
radot nepatiesu iespaidu par konkrēto piedāvājumu.
Reklāmas likuma 1.pants nosaka, ka reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida
paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.
Reklāmas likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka reklāmas devējs ir persona, kura nolūkā gūt komerciālu vai citādu labumu pati
izgatavo un izplata reklāmu vai kuras uzdevumā un interesēs cita persona izgatavo vai izplata reklāmu. Saskaņā ar Reklāmas likuma
10.panta otro daļu reklāmas devējs ir atbildīgs par reklāmas saturu.
Tātad reklāma ir materiāls, kura pamatmērķis ir pārliecināt vai rosināt cilvēkus patērēt noteiktu produktu, pakalpojumu u.tml. Savukārt
Negodīgas komercprakses aizlieguma likums aizliedz negodīgu komercpraksi, nodrošinot, lai patērētājam būtu iespēja pieņemt
lēmumu, kas balstīts uz skaidru, viegli uztveramu un patiesībai atbilstošu informāciju. Reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai,
tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. (Reklāmas likuma 3.pants).
No lietas materiāliem redzams, ka reklāmā tika ietverti aicinājumi – „bezmaksas”, „par brīvu”, „0”, proti, pirmklasnieki var saņemt
bezmaksas telefonu. Minētie aicinājumi tika izvirzīti priekšplāna, atkārtoti un tiem tika noteikta dominējošā pozīcija, lai piesaistītu
patērētāju uzmanību tieši šim aicinājumam. Tātad aicinājumam iegādāties bezmaksas mobilo telefonu bija noteikta noteicošā loma
reklāmas kampaņā. Savukārt pakalpojuma skaidrojumi netika izvirzīti reklāmas priekšplānā. Līdz ar to, pastāvot apstākļiem, ka par
preci bija jāslēdz līgums un jāveic ikmēneša maksājumi, šādu piedāvājumu nevar uzskatīt par patiesu un atbilstoši faktiskajam
apstākļiem.
Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norādījis, ka Reklāmas5 un Reklāmas7 saturu pārraidīšana tika novērsta pēc lēmuma par pagaidu
noregulējumu saņemšana, paziņojot par to visiem sadarbības partneriem, savukārt reklāmas pārtraukšana visos masu informācijas
līdzekļos nevarēja notikt uzreiz, jo pārraidāmais materiāls tiek sagatavots iepriekš.
Ar lietas materiāliem pierādīts (2012.gada 24.augusta akts Nr.PTUK-157/3) un arī iestādes lēmumā norādīts, ka pēc pagaidu
noregulējuma noteikšanas SIA „Tele2”, izmainot reklāmas saturu, turpināja reklāmas kampaņā ietvertos aicinājumus, maldinot
patērētāju. Turklāt, samainot aicinājuma frāzējumu, nemainījās reklāmas saturs un izteiktais aicinājums, piemērām, samainot
,,Pirmklasniek, nāc pēc sava bezmaksas telefona1” uz ,,ZZ dāvina telefonu pirmklasniekam”.
Tiesas ieskatā SIA „Tele2” norāde, ka reklāmas pārtraukšana visos masu informācijas līdzekļos nevarēja notikt uzreiz, jo
pārraidāmais materiāls tiek sagatavots iepriekš, neizslēdz pārkāpuma esamību, jo tieši reklāmas devējs (SIA „Tele2”) ir atbildīgs par
reklāmas saturu. (Reklāmas likuma 10.pants).
Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka iestāde nav ievērojusi procesuālos termiņus, proti, lietā apstākļu izpēte tika uzsākta jau 2012.gada
20.augustā, bet lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu pieņemts 2012.gada 11.oktobrī, pārkāpjot Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 238.¹ panta prasības. Turklāt iestāde nenosūtīja SIA „Tele2” lēmumu par administratīvās lietvedības uzsākšanu,
tādējādi nenodrošinot iespēju savlaicīgi uzzināt par uzsākto procesu. Arī 2012.gada 8.novembra lēmums ir pieņemts, pārkāpjot 30
dienu termiņu no administratīvās lietvedības uzsākšanas, bet par termiņa pagarinājumu netika paziņots.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.¹ pantā noteikts, ka, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvo
pārkāpumu, [..] triju darba dienu laikā pieņemams lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu [..]. Lēmumu par
administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to
rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvu pārkāpumu.
Tādējādi minētā likuma norma paredz priekšnosacījumu administratīvās pārkāpuma lietvedības uzsākšanai, proti, ziņu, kas norāda uz
iespējamu administratīvā pārkāpumu, esamība, un administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas veidus, proti, 1) sastādīt
administratīvā pārkāpuma protokolu un 2) pieņemt attiecīgu lēmumu.
Tādējādi, lai noskaidrotu iespējamā administratīvā pārkāpuma sastāva esamību, ir nepieciešams iegūt pamatotas ziņas par šādu
apstākļu esamību.
No lietas materiāliem redzams, ka lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu pieņemts, veicot pilnīgu un vispusīgu lietā iegūto
ziņu pārbaudi, pēdējās ziņas iegūtas ar 2012.gada 9.oktobra atbildi par informācijas sniegšanu – l.l.57.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka administratīvās lietvedības uzsākšana nav pretrunā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
238.¹panta prasībām un administratīvās lietvedības uzdevumu, kas vērsts uz tiesību pārkāpuma konstatēšanu, nosakot darbības vai
bezdarbības atbilstību administratīvā pārkāpuma sastāva esamībai vai neesamībai.
Sūdzības iesniedzēja norāde, ka jau pirms pagaidu noregulējuma noteikšanas iestādes rīcībā bija ziņas, uz kurām balstīts lēmums
par administratīvā soda uzlikšanu, neizslēdz administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu un sekojoši soda piemērošanu.
Tiesas ieskatā to apliecina sekojošie argumenti: administratīvā pārkāpuma lietvedība tiek uzsākta tad, ja ziņas ir iegūtas tādā apjomā
un ir pietiekamas un pamatotas, lai konstatētu administratīvā pārkāpuma sastāvu. Konkrētajā gadījumā šāds ziņu apjoms tika iegūts
ar brīdi, kad tika pieņemts lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu, iegūstot arī papildus ziņas pēc pagaidu noregulējuma
noteikšanas (skat. iepriekšējos argumentus). Tiesas ieskatā administratīvās lietvedības uzsākšana, pastāvot pagaidu
noregulējumam, nav pretrunā arī ar Negodīgas konkurences aizlieguma likuma 15.panta astotajā daļā noteikto, ka gadījumā, ja
uzraudzības iestāde (konkrētajā gadījumā PTAC) atzīst komercpraksi par negodīgu, tā ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus,
tajā skaitā, lēmumu par administratīvā soda piemērošanu.
Tādējādi tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība uzsākta, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas.
Tiesas ieskatā nav pamatota arī sūdzības iesniedzēja norāde, ka sūdzības iesniedzējs netika informēts par administratīvā pārkāpuma
lietvedības uzsākšanu.
No lietas materiāliem redzams, ka ar 2012.gada 24.oktobra uzaicinājumu SIA „Tele2” tika paziņots par administratīvā pārkāpuma
lietvedību (pārkāpuma būtība, juridiskā kvalifikācija) un lietas izskatīšanas laiku un vietu. Minētais paziņojums tika nosūtīts, ievērojot
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 268.¹ pantā noteikto kārtību, proti, 10 dienas pirms lietas izskatīšanas.
Tādējādi SIA „Tele2” tika informēts par administratīvās lietvedības procesu un varēja izmantot likumā noteiktās tiesības ierasties uz
lietas izskatīšanu, tikt uzklausītam, iesniegt lūgumus u.tml. No sūdzības redzams, ka minēto uzaicinājumu SIA „Tele2” saņēma
2012.gada 29.oktobrī, savukārt uz lietas izskatīšanu neieradās un nelūdza lietas izskatīšanu atlikt, tādējādi lieta tika izskatīta bez SIA
„Tele2” pārstāvja klātbūtnes atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.panta ceturtajai daļai.
Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu netika nosūtīts SIA „Tele2” trīs dienu laikā,
ievērojot Latvijas Administratīvā pārkāpuma 249.pantā noteikto regulējumu.
No lietas materiāliem redzams, ka lietā tika pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu. Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.¹ pants (administratīvās lietvedības uzsākšana) nenosaka tiešu prasību lēmuma nosūtīšanai.
Minētais lēmums nav pārsūdzams un tas nerada tūlītējas juridiskas sekas procesā ieinteresētām personām. Konkrētajā
administratīvās lietvedības procesā nenotiek administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana. Sekojoši Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 249.pantā noteiktais termiņš netika attiecināts uz lēmumu par administratīvās lietvedības uzsākšanu. Tomēr ar
2012.gada 24.oktobra SIA „Tele2” adresētu uzaicinājumu, iestāde paziņoja SIA „Tele2” par šo procesu un lietas izskatīšanu, tādējādi
nodrošinot iespēju izmantot likumā noteiktās tiesības.
Līdz ar to secināms, ka SIA „Tele2” tika informēts par administratīvās lietvedības procesu un varēja izmantot likumā noteiktās tiesības.
Sūdzībā norādīts, ka iestāde lēmumā ir pārkāpusi lietvedību reglamentējošās normas, proti, lēmums pamatots ar direktīvu
2005/29/EK un šīs direktīvas piemērošanas Vadlīnijām, bet tām nav tiesību normu spēka un tās nav tiešā veidā piemērojamas.
Konsolidēta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta pirmā daļa nosaka, ka, lai veiktu savu uzdevumu, kā arī saskaņā ar šī
Līguma nosacījumiem, Eiropas Savienības institūcijas pieņem regulas, direktīvas un lēmumus, kā arī sniedz ieteikumus un atzinumus.
2003.gada 13.aprīlī tika parakstīts starptautisks līgums par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. Šis līgums
pieņemts un apstiprināts Saeimā 2003.gada 30.oktobrī un stājās spēkā 2004.gada 1.maijā. Kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas
Savienības dalībvalsti, tā uzņēmusies pildīt virkni saistību, kas atrunātas dažādos Eiropas Savienības institūciju pieņemtajos
juridiskajos dokumentos – līgumos, regulās, direktīvās u.c.
Direktīvas 2005/29/EK 19.pantā noteikts, ka dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai panāktu to atbilstību
šai direktīvai, līdz 2007.gada 12.jūnijam. Minētās direktīvas normas tika ieviestas ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu,
kurš stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī.
Ņemot vērā, ka pārkāpums ir fiksēts 2012.gadā, savukārt minētā direktīva ir pieņemta 2005.gadā un ieviesta Latvijas likumdošanā
2008.gadā, tad tās priekšraksti ir attiecināmi uz minēto lietu un nav pretrunā ar nacionālo likumdošanu par negodīgas komercprakses
aizliegumu.
To apstākli, ka nacionālā tiesību aktā ir pārņemta kāda direktīva, norāda to uzskaitījums normatīvā akta beigās - sadaļā „Informatīvā
atsauce par Eiropas Savienības direktīvām”. Par Direktīvas 2005/29/EK ieviešanu Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā ir
norāde minētajā sadaļā./skat. www.likumi.lv /.
Tādējādi atsauce uz šo direktīvu iestādes lēmumā ir pamatota un nav pretrunā ar nacionālo likumdošanu. Turklāt, interpretējot likuma
normu piemērošanu, kurā ir ietverti direktīvas priekšraksti, ir pieļaujama atsauce uz direktīvas Vadlīnijām, jo direktīvas ieviešanas
mērķis ir noteikt vienveidīgus noteikumus negodīgas komercprakses aizlieguma jomā.
Izvērtējot norādītos apstākļus un lietas materiālus kopumā, tiesa secina, ka SIA „Tele2” ir izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 166.13 panta trešās daļas pārkāpumu un pamatoti saukta pie administratīvās atbildības.
Tiesas ieskatā administratīvais sods ir piemērots pamatoti un ir proporcionāls pārkāpēja komercprakses apjomam un ienākumiem,
kā arī samērīgs atbilstoši pārkāpuma raksturam, izdarīšanas apstākļiem (darbības vērstas uz mazāk aizsargātu patērētāju daļu,
reklāmas publiskotas masu plašsaziņas līdzekļos, tādējādi palielinot to pieejamību un aptverot lielāku publisko telpu, darbības
notikušas noteiktā laika periodā un tām nav bijis īslaicīgs raksturs). Atbildību ietekmējošie apstākļi ir noteikti, ievērojot Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantos noteikto.
SIA „/nosaukums/” pilnvarota pārstāve zvērināta advokāte Valsts amatpersona iesniegusi sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.maija spriedumu, kurā norāda, ka SIA „Tele2” Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
2013.gada 23.maija spriedumu uzskata par nelikumīgu un nepamatotu un pārsūdz to pilnā apmērā.
Ar apstrīdēto 2012.gada 08.novembra lēmumu PTAC ir piemērojis SIA „Tele2” naudas sodu LVL 7000,00 (septiņu tūkstošu) apmērā
par negodīgas komercprakses īstenošanu, par kuru ir paredzēts administratīvais sods Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa,
turpmāk tekstā- „LAPK”, 166.13 panta 3.daļā (par negodīgu komercpraksi). Uzskata, ka šī procesa ietvaros Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesa nav izvērtējusi sūdzībā norādītos argumentus, un nav pareizi piemērojusi tiesību normas, kas ir attiecināmas uz
strīdus tiesiskajām attiecībām.
Sūdzības iesniedzējs šīs administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros vairākkārt ir norādījis uz to, ka uzraudzības iestādei (PTAC) nebija
objektīva pamata piemērot komersantam tiesiskās ietekmēšanas līdzekli administratīvā soda veidā. Likuma piemērošanai, tai skaitā
arī administratīvā pārkāpuma lietā, ir jābalstās uz pilnīgu, patiesu, pienācīgā kārtībā nostiprinātu un novērtētu informāciju, kas atklāj
lietas apstākļus un rekonstruē notikumu, kuram piemēro likumu. Šajā lietā PTAC, kura secinājumiem ir pievienojusies arī pirmās
instances tiesa, Negodīgas komercprakses likuma, turpmāk tekstā- „NKAL”, pārkāpumu un līdz ar to arī iespēju piemērot
administratīvo sodu uz LAPK 166.13. panta pamata, ir saskatījis SIA „Tele2” 2012.gada augustā realizētās kampaņas ietvaros
sniegto reklāmas paziņojumu formā un saturā. Apstrīdētajā lēmumā ir aplūkotas šādas reklāmas:
1) reklāma banera formā vietne www.inbox.lv „ko dāvināt pirmklasniekam? Smaržas Ls 90, AUTO? Ls 25000, ZELTA
PILDSPALVU? LS 198, ZZ TELEFONU PIRMKLASNIEKAM! Ls 0, Atkal izdevīgāk (Reklāmai)”;
2) reklāmas buklets „bezmaksas telefons pirmklasniekam! Nokia 100, Ls 0, Obligātā kredīta atjaunošana Ls 1,75/mēn.” (Reklāma2):
3) vides reklāma transporta pieturvietā „ZZ TELEFONS PIRMKLASNIEKAM PAR BRĪVU. Telefoni pieejami Tele2 klientu
apkalpošanas centros. Akcija spēkā no 06.08.2012 līdz 16.08.2012, vai kamēr telefoni pieejami. Saņemot telefonu, jāslēdz līgums uz
12 mēnešiem ar ikmēneša kredīta atjaunošanu Ls 1,75. Telefoni līguma darbības laikā lietojami Tele2 tīklā. Vairāk informācijas
www.zeltazivtina.lv:
4) reklāma interneta vietnē www.zeltazivtina.lv un televīzijā „ZZ ATBALSTA PIRMKLASNIEKUS, VISIEM PIRMKLSNIEKIEM
TELEFONS PAR BRĪVU, BEZMAKSAS TELEFONS PIRMKLASNIEKAM! NOKIA 100, Ls 0, Saņemot telefonu, jāslēdz līgums uz 12
mēnešiem ar ikmēneša kredīta atjaunošanu Ls 1,75.” (Reklāma 4);
5) vietnē www.zeltazivtina.lv „Pirmklasniek, nāc pēc sava bezmaksas telefona”. Šī reklāma tika nomainīta 23.08.2013 uz „ZZ dāvina
telefonu pirmklasniekam” (Reklāma 5);
6) reklāma banera formā interneta vietnē www.tele2.lv „Uzdāvini savam pirmklasniekam telefonu! Nokia 100 par brīvu. Ls0” (Reklāma
6);
7) reklāma banera formā interneta vietnē www.draugiem.lv, „Pirmklasniek, nāc pēc sava bezmaksas telefona”, kas netika pārraidīta
pēc 2013.gada 23.augusta (kad par 2013.gada 20.augusta lēmumu par pagaidu noregulējumu un tiesiskā pienākuma
uzlikšanu Tele2 informēja savus darījuma partnerus un reklāmu izņemšana no attiecīgā saziņas līdzekļa tehniski tika veikta);
8) reklāma īsziņā un televīzijā „ZZ ATBALSTA PIRMKLASNIEKIEM, VISIEM PIRMKLASNIEKIEM TELEFONS PAR BRĪVU,
BEZMAKSAS TELEFONS PIRMKLASNIEKAM, NOKIA 100, Ls 0, Saņemot telefonu Nokia 100, jāslēdz līgums uz l gadu ar kredīta
atjaunošanu Ls 1,75 mēnesī (Reklāma 8).
Izskatot lietu sakarā ar Tele2 sūdzību, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ir pievienojusies PTAC lēmumā sniegtajam
apstākļu novērtējumu un secinājusi, ka „Tele2 ir veikusi negodīgu, maldinošu un agresīvu komercpraksi”... „ kas izpaudās tādējādi, ka
lai gan prece tika raksturota ar vārdiem „bez maksas”, „par brīvu”, „0”, norādot, ka pirmklasnieks var saņemt telefonu par brīvu, tomēr,
lai to saņemtu, bija jāslēdz līgums uz 12 mēnešiem un ik mēnesi jāveic pakalpojuma maksa Ls 1,75 apmērā. Turklāt SIA „Tele2”
īstenoja arī agresīvu komercpraksi, reklāmā iekļaujot bērniem adresētu aicinājumu. Kā arī, ņemot vērā reklāmas noformējumu un
saturu, patērētajam tika piedāvāts saņemt bezmaksas telefonu, nevis noslēgt līgumu par mobilo sakaru pakalpojumu saņemšanu, kas
vērtējama kā maldinoša komercprakse (Sprieduma 7.1pp.)”.
SIA „Tele2” nepiekrīt minētajiem secinājumiem. Kā tika norādīts lietas izskatīšanas gaitā pirmās instances tiesā, formāli vērtējot Tele2
darbības, varētu saskatīt pārkāpumu vienīgi tikai Reklāmā 5, kas saturēja bērniem adresētu aicinājumu, bet šis pārkāpums tika
novērsts 2012.gada 24.augustā. Vērtējot iespējamo apdraudējumu, ko varētu radīt šāds pārkāpums, ir jānorāda, ka tam nebija
plašas publicitātes, jo paziņojums bija ievietots paša komersanta Zelta zivtiņas interneta vietnē, kas nozīmē, ka šis paziņojums
nesasniedza atbilstošā vecuma auditorijas daļu, līdz ar to šādam aicinājumam konkrētajā gadījumā nav bērnu interešu apdraudējuma
rakstura. Pie tam jau krietni pirms lietvedības uzsākšanas administratīvā pārkāpuma lietā (pirms 2012.gada 11.oktobra) šis
pārkāpums bija novērsts. Ir jānorāda, ka līdz ar to sūdzības iesniedzēja ieskatā nav nekāda tiesiska pamata reklāmas kampaņu
raksturot kā agresīvu komercpraksi un piemērot administratīvo sodu, bet institūcijai, kas izskata lietu saskaņā ar LAPK 33.panta
1.daļas 2.apakšpunktu, bija jāvērtē, vai šajā gadījumā Šis apstāklis nebūtu jāvērtē kā vainu mīkstinošs apstāklis, jo NKAL 13.panta
5.apakšpunkta pārkāpums bija novērsts pirms lietvedības uzsākšanas administratīvā pārkāpuma lietā.
Pārējās lēmumā aplūkotās reklāmas PTAC un tiesa, pievienojoties apstrīdētā lēmuma argumentācijai, ir atzinusi par maldinošām, jo
neesot ievērots NKAL 11.panta 20.apakšpunkts. Šāds viedoklis ir kļūdains, jo NKAL 11.panta 20.apakšpunkts paredz, ka par
maldinošu komercpraksi jebkuros apstākļos ir jāuzskata tāda komercprakse, „kas raksturo preci vai pakalpojumu ar vārdiem
„bezmaksas”, „par velti”, „bez atlīdzības” vai tamlīdzīgi, bet patērētājam ir jāmaksā vēl, kas vairāk virs tām izmaksām, kuras rodas
atbildot uz piedāvājumu un saņemot piegādāto preci vai pakalpojumu”. Sūdzības iesniedzēja ieskatā, pārbaudot to, vai šī tiesību
norma Tele2 īstenotās komercprakses ietvaros bija ievērota, bija jānoskaidro atbilde uz jautājumu, vai par reklāmā piedāvāto telefonu
patērētājiem bija jāveic samaksa? Atbilde ir viennozīmīga- nē, kas pierāda to, ka likuma priekšraksti ir ievēroti, jo norādītās markas
telefons patērētājiem, ja bērns attiecīgajā mācību gadā uzsāka skolas gaitas, patiešām nemaksāja neko.
2012.gada 08.novembra lēmumā PTAC nelikumīgi ir paplašinājis augstāk norādītās tiesību normas saturu ar Vadlīnijām, norādot, ka
piedāvājumu var uzskatīt par tādu, kas pieejams par velti tikai tad, ja patērētāji nemaksā vairāk par minimālajām obligātajām
izmaksām saistībā ar reaģēšanu uz piedāvājumu (piemēram, piemērojamie pasta tarifi, tālruņa zvana izdevumi saskaņā ar valsts
tarifu vai minimālie īsziņas sūtīšanas izdevumi)", jo šādu iekavās norādīto piedāvājumu kvalificējošo raksturojumu tiesību norma
neparedz. Uzskatām, ka nolūkā maldināt tiesu un lēmuma adresātu ,,Tele2", apstrīdētajā lēmumā šīs Vadlīnijas PTAC ir nosaucis par
Eiropas Komisijas izstrādātajām Vadlīnijām (lēmuma 5.1pp.). Šajā dokumentā, kas ir atrodams interneta vietnē
http://ec.europa.eu/consumers/rights/docs/Guidance_UCP_Directive lv.pdf –Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas
2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvas
84/450EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulu (EK) Direktīvas piemērošanas Vadlīnijās, ir norādīta saistību atruna, ka „šis Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta
dienestu izstrādātais dokuments nav saistošs Eiropas Komisijai kā iestādei. Šo dokumentu nevar izmanot oficiālajai ES tiesību
aktu interpretācijai konkrētā situācijā. Tajā arī netiek sniegti juridiski atzinumi valsts normatīvo aktu jomā”. No minētā secināms, ka
2012.gada 08.novembra lēmuma pamatošana ar augstāk norādītajām Vadlīnijām ir nelikumīga, līdz ar to ir nelikumīgs arī pirmās
instances tiesas secinājums (Sprieduma 10.lpp.), ka ir pieļaujama atsauce uz direktīvas Vadlīnijām, jo direktīvas ieviešanas mērķis ir
noteikt vienveidīgus noteikumus komercprakses aizliegumajomā”.
SIA „Tele 2” iebilst PTAC un tiesas norādei, ka komercprakse ir maldinoša, jo „aicinājums „bezmaksas”, „0” izvirzīts priekšplānā un
visos reklāmas paziņojumos nav iekļauta visa piedāvājumu raksturojošā informācija. NKAL 10.panta 2.daļa paredz komersantu
tiesības paziņojumā nenorādīt visu piedāvājumu raksturojošo informāciju, ja saziņas līdzeklis ir ierobežots, un paredz uzraugošās
institūcijas pienākumu vērtēt to, vai veiktie pasākumi informēšanai ar citiem līdzekļiem ir pietiekami. Minētais nozīmē to, ka
komersanta rīcības atbilstības vērtējums NKAL normām nevar notikt, tikai balstoties uz katra reklāmas paziņojuma atsevišķu
izvērtējumu.
Gan Tele2 interneta vietnēs (www.tele2.lv un www.zeltazivtina.lv), kā arī bukletos un vides reklāmās transporta pieturvietās, kas ir
uzskatāmi par neierobežotiem saziņas līdzekļiem, visa piedāvājumu raksturojošā informācija bija pieejama. Visa piedāvājumu
raksturojošā informācija nebija atainota baneru reklāmās interneta vietnēs www.inbox.lv un www.draugiem.lv. kas ir ierobežots
saziņas līdzeklis, jo baneris uz datora ekrāna atrodas ierobežotu laika sprīdi. Taču no šiem baneriem varēja nokļūt Zelta zivtiņas
vietnē un iegūt nepieciešamo informāciju par piedāvājumu. Ievērojot iepriekš minēto, gan PTAC, gan pirmās instances tiesai, vērtējot,
vai aplūkotajās reklāmās bija noklusēta būtiska informācija, bija jāņem vērā attiecīgā saziņas līdzekļa ierobežojumi un SIA „Tele2”
veiktos pasākumus patērētāju informēšanai ar citiem līdzekļiem. No apstrīdētā lēmuma satura un lietas materiāliem ir viennozīmīgi
secināms, ka kampaņa bija plaša un patērētāju informēšanai tika izmantoti gandrīz visi saziņas līdzekļi, kas SIA „Tele2” ieskatā
pierāda to, komersants ir ievērojis NKAL 10.panta prasības un ka realizētās kampaņas ietvaros īstenotā komercprakse nav bijusi
maldinoša. Eiropas Savienības tiesas judikatūrā, uz ko ir atsauce arī NKAL likumprojekta anotācijā, ir norādīts, ka, izvērtējot
komercprakses atbilstību likuma prasībām, ņem vērā vidusmēra patērētāja uztveri, t.i., to, kā sniegtā informācija ir uztverama
vidusmēra patērētājam. Līdz ar to iespējamā maldinājuma mērogs ir nevis paviršs, nolaidīgs un vieglprātīgs, bet gan vidusmēra
patērētājs, kurš ir pietiekami labi informēts, vērīgs un piesardzīgs. Ir jānorāda, ka saņemt telefonu un noslēgt elektronisko sakaru
pakalpojumu līgumu var tikai pilngadīgas personas, līdz ar to tiesas secinājumi, ka reklāma skar bērnu intereses, ir nepamatoti un
neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Gatavojot reklāmas kampaņu, Tele2 vadījās no augstāk norādītā Eiropas Savienības tiesu praksē
nostiprinātā vidusmēra patērētāja raksturojuma, un pamatoti paļāvās, ka vidusmēra patērētājs spēj uztver sniegto paziņojumu būtību,
tai skaitā arī to, ka bezmaksas telefonu Nokia 100 var saņemt, izpildoties paziņojumā norādītajiem priekšnoteikumiem.
Arī Eiropas Savienības tiesas spriedumos (pieņi. Eiropas Savienības tiesas (2.palātas) 2011.gada 12.maija spriedums
(Marknadsdomstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, lieta Nr.C-122/10), ir norādīts, ka Direktīvas 2005/29 7.panta
4.punkta a) apakšpunkts (būtiska informācija piedāvājumā) ir jāvērtē tādējādi, ka „var būt pietiekami, ka ir norādītas tikai dažas
produkta galvenās īpašības, ja attiecībā uz pārējo tirgotājs norāda uz savu interneta vietni, ja šajā vietnē ir pieejama būtiska
informācija par produkta galvenajām īpašībām”. Tiesai saskaņā ar spriedumā norādīto, ir jāvērtē arī ierobežojumi, kas piemīt
izvēlētajai saziņas formai, produkta veids un īpašības, kā arī jebkura tirgotāja patiesi veikti pasākumi, lai informētu patērētāju ar citiem
līdzekļiem. No 2013.gada 23.maija sprieduma izriet, ka pirmās instances tiesa, kvalificējot reklāmu saturu kā maldinošu un
konstatējot NKAL pārkāpumu Tele2 darbībā, nav ievērojusi likumā norādītos priekšnoteikumus, tādēļ ir kļūdījusies lietas apstākļu
vērtējumā.
Papildus SIA „Tele2” vēlas akcentēt procesuālos pārkāpumus, ko iestāde un tiesa ir pieļāvušas lietas izskatīšanas gaitā. Viens no
procesuālajiem pārkāpumiem ir lēmuma, tai skaitā administratīvā pārkāpuma sastāva, pamatošana ar Vadlīnijām, kas nav normatīvs
akts. Tāpat būtisks pārkāpums, uz ko sūdzības iesniedzējs jau ir norādījis gan sarakstē ar PTAC, gan sūdzībā, ir Direktīvas tiešā
piemērošana (lēmuma pamatošana ar Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret
patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 84/450EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un
2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.2006/2004 („Negodīgas komercprakses direktīva”)) lēmuma
pieņemšanā par administratīvā ietekmes līdzekļa piemērošanu.
Arī 2013.gada 23.maija spriedumā tiesa šādu iestādes praksi ir atzinusi par pieļaujamu, norādot, ka „interpretējot likuma normu
piemērošanu, kurā ir ietverti direktīvas priekšraksti, ir pieļaujama atsauce uz direktīvas vadlīnijām, jo direktīvas mērķis ir noteikt
vienveidīgus noteikumus negodīgas komercprakses aizlieguma jomā (Sprieduma 10.lpp.)”- Šajā sakarā Tele2 uzskata par
nepieciešamu uzsvērt Eiropas Savienības tiesību piemērošanas pamatnoteikumus, kas ir nostiprināti Eiropas Savienības tiesas
praksē, ka „atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai (skat. it īpaši ]996.gada 26.septembra spriedumu lietā C-168/95 Arcaro, Recueil, 1-
4705.36 un tajā minētā judikatūra) direktīva pati par sevi nevar radīt pienākumus privātpersonai, un tādējādi lietā pret šo
privātpersonu uz direktīvas noteikumiem atsaukties nevar (2005.gada 26.maija Tiesas rīkojums (ceturtā palāta) „Iespēja
atsaukties uz direktīvu lietā pret privātpersonu)”. Tele2 ieskatā PTAC pieļautie pārkāpumi lēmuma pamatošanā (pamatojot tos ar
Vadlīnijām un Direktīvu) un tiesas pievienošanās šai nelikumīgajai iestādes praksei, ir tik būtiski, lai atceltu 2013.gada 23.maija
spriedumu.
Vēl viens apstāklis, kas izslēdz administratīvā soda piemērošanu SIA „Tele2” šajā lietā ir norādīts NKAL 15.panta 10.daļa. Tiesību
norma paredz, ka „uzraudzības iestāde neuzsāk izvērtēt komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām vai izvērtēšanu
pārtrauc, ja ir pieņemts lēmums par lietas izpētes pabeigšanu vai ja par konkrēto negodīgās komercprakses aizlieguma
pārkāpumu jau ir pieņemts kāds no šī panta 8.daļā minētajiem lēmumiem”. Kā ir norādīts 2012.gada 08.novembra lēmumā, un tas
ir apstiprināts ar citiem lietas materiāliem, PTAC 2012.gada 20.augustā saistībā ar lēmumā par administratīvā soda piemērošanu
aplūkoto komercpraksi ir pieņēmis lēmumu „Par pagaidu noregulējumu un negodīgas komercprakses izbeigšanu”. Ar Šo lēmumu,
pamatojoties uz NKAL likuma normām, tostarp uz NKAL 15.panta 8.daļas 2.apakŠpunktu, PTAC ir uzlicis sabiedrībai tiesisku
pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, aizliedzot Sabiedrībai sniegt Reklāmas, ka arī līdzīga satura reklāmas un /vai informatīvus
materiālus, kuros Sabiedrība pakalpojumu raksturo ar vārdiem „bezmaksas”, „par velti”, „bez atlīdzības” vai tam līdzīgi, un kuros
iekļauts tiešs bērniem adresēts aicinājums iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu vai arī pierunāt vecākus vai citus pieaugušos
iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu”.
LAPK 215.4. pants nosaka, ka „Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šā kodeksa 166.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu
konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas vai Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma
pārkāpumu. Kā izriet no NKAL 15.panta 10.daļas, tā kā komersantam jau bija uzlikts tiesiskais pienākums saskaņā ar NKAL
15.panta 8.daļas 2.apakšpunktu (2012.gada 20.augusta lēmums ir pamatots ar 2012,gada 15.panta 8.daļas 2,apakšpunktu), PTAC
pēc 2012.gada 20.augusta nebija pamata turpināt vai uzsākt jaunas lietvedības (2012.gada 11.oktobrī uzsākot administratīvā
pārkāpuma lietu), jo likumā paredzētais ietekmēšanas līdzeklis (tiesiska pienākuma uzlikšana) izslēdz tālāku lietvedību no PTAC
puses. Ar administratīvā pārkāpuma lietvedību un naudas soda piemērošanu, PTAC faktiski ir pārkāpis dubultās sodīšanas
nepieļaujamības principu, kas nosaka tiesības netikt atkārtoti tiesātam un sodītam par vienu un to pašu nodarījumu (tiesiskais
pienākums, kas izpaužas arī pienākumā apturēt uzsākto reklāmas kampaņu, pēc būtības ir sods, jo aizliedz realizēt kampaņu, kurā ir
ieguldīti būtiski līdzekļi). Minētais princips aizliedz tiesāšanu un sodīšanu par otru nodarījumu, kas izceļas no tiem pašiem faktiem vai
faktiem, kas pēc būtības ir tie paši. Tādējādi tiesību normu piemērotajam ir jāizvērtē, vai personas izdarītie nodarījumi izriet no
vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem vai apstākļiem, kas pēc būtības ir vieni un tie paši (Satversmes tiesas 2012.gada
18.oktobra spriedums lietā Nr. 2012-02-01), NKAL neaizliedz vairāku ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, bet konkrētajā lietā pēc
tam, kad PTAC izvēlējās piemērot ietekmēšanas līdzekli tiesiskā pienākuma veidā, NKAL normas liedza tālāku lietvedības
turpināšanu. Šis apstāklis norāda uz vēl vienu būtisku pārkāpumu, ko ir pieļāvusi iestāde un nav novērsusi pirmās instances tiesa,
atstājot spēkā 2012.gada 08.novembra lēmumu. Tele2 uztur spēkā arī pirmās instances tiesas sūdzībā izteiktos apgalvojumus par
citiem procesuālajiem pārkāpumiem lēmuma pieņemšanā (lietas ierosināšanas termiņi, paziņošana par lietvedības uzsākšanu
administratīvā pārkāpuma lietā) un lūdz tos izvērtēt lietas izskatīšanas gaitā apelācijas instancē.
SIA „/nosaukums/ uzskata, ka iepriekš minētie argumenti liecina par to, ka šīs administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā ir pieļauti
būtiski likuma pārkāpumi. Uzskatām, ka PTAC viedoklis par lēmumā aprakstītā pārkāpuma izdarīšanu, nav pamatots un pierādīts. No
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23 .maija sprieduma viennozīmīgi ir secināms, ka pārbaudi par LAPK
normu piemērošanu Šajā lietā pirmās instances tiesa ir veikusi nepilnīgi, un savus secinājumus ir balstījusi un avotiem, kuru
piemērošana administratīvā pārkāpuma lietā nav pieļaujama.
Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas rajona tiesas 2013.gada 23.maija spriedumu, ar kuru ir atstāts spēkā Patērētāju
tiesību aizsardzības centra 2012.gada 08.novembra lēmums Nr.E03-PTU-K157-49, un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā
izbeigt.
P ar SIA „Tele 2” pilnvarotas pārstāves zvērinātas advokātes /pers. C/ sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrs iesniedzis
paskaidrojumu, kurā norāda, ka PTAC, izvērtējot Apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, uzskata tos par nepamatotiem un noraida
tos pilnībā. PTAC uzskata, ka Lēmumā ir sniedzis pamatojumu par konkrētās lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, tai
skaitā, ir norādījis apsvērumus lēmumam par Sabiedrības saukšanu pie administratīvās atbildības un administratīvā soda
piemērošanu. Atkārtoti un papildus Lēmumā un mutvārdu, rakstveida paskaidrojumos Tiesai izklāstītajam, ņemot vērā Apelācija
sūdzībā minēto, PTAC paskaidro turpmāk minēto:
[1] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka apstāklis, ka Sabiedrība Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk - NKAL) 13.panta
5.apakšpunktā minēto pārkāpumu interneta vietnē www.zeltazivtina.īv (turpmāk - Vietnē) bija novērsusi pirms lietvedības uzsākšanas,
ir uzskatāms par vainu mīkstinošu apstākli saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 2.punktu.
PTAC paskaidro, ka, veicot administratīvā akta, proti, 2012.gada 20.augustā, pieņemtā lēmuma par pagaidu noregulējumu par
negodīgas komercprakses izbeigšanu (turpmāk -Pagaidu noregulējums), izpildes uzraudzību, PTAC tika secinājis, ka Sabiedrība
turpina īstenot ar administratīvo aktu aizliegto negodīgo komercpraksi, proti, 2012.gada 23.augustā PTAC konstatēja, ka Vietnē ir
ievietota labota, bet joprojām normatīvajiem aktiem neatbilstoša informācija par akcijas piedāvājumu, savukārt interneta vietnē
www.draugiem.lv izvietota neizlabota informācija par akcijas piedāvājumu, proti, „Pirmklasniek, nāc pēc sava bezmaksas telefona!
ZZ TELEFONS PIRMKLASNIEKAM PAR BRĪVU!”, tādējādi turpinot veikt NKAL 13.panta 5.apakšpunktā minēto pārkāpumu. Līdz
ar to Sabiedrības argumenti par atbildību mīkstinošo apstākļu esamību nav pamatoti.
[2] Apelācijas sūdzībā Sabiedrība apgalvo, ka PTAC un Tiesa ir izdarījušas procesuālos pārkāpumus lietas izskatīšanas gaitā. Viens
no pārkāpumiem, Sabiedrības ieskatā, ir Lēmuma pamatošana ar Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas negodīgu komercpraksi,
īstenošanas un piemērošanas vadlīnijām (turpmāk - Vadlīnijas), līdz ar to ir nelikumīgs arī Tiesas secinājums (Sprieduma 10.lpp.).
Sabiedrība uzsver Eiropas Savienības tiesību piemērošanas pamatnoteikumus, kas ir nostiprināti Eiropas Savienības tiesas praksē.
Atbildot uz iepriekš minēto, PTAC atkārtoti paskaidro, ka Lēmums netika pamatots ar Vadlīnijām, bet gan ar konkrētām Lēmumā
norādītām LR spēkā esošām tiesību normām, savukārt Vadlīnijas tika izmantotas kā papildu informācijas avots, lai skaidrotu
attiecīgos NKAL pantus. Vienlaicīgi PTAC norāda uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 67.panta piekto daļu, kura
nosaka, ka administratīvā akta pamatojumā iestāde var izmantot argumentus, kas izteikti tiesas spriedumos un juridiskajā
literatūrā, kā arī citā speciālajā literatūrā. PTAC ieskatā, minēto avotu izmantošana nav uzskatāma par procesuālo tiesību normu
pārkāpumu.
[3] Apelācijas sūdzībā minēts, ka uzraugošajai iestādei ir jāvērtē tas, vai veiktie pasākumi informēšanai ar citiem līdzekļiem ir
pietiekami, izdalot neierobežotus un ierobežotus saziņas līdzekļus, kā piemēram, reklāma banera formātā, no kuras varēja nokļūt
Vietnē, kurā attiecīgi, Sabiedrības ieskatā, tika sniegta visa nepieciešamā informācija. Vienlaikus Sabiedrība atsaucas uz Eiropas
Savienības tiesas (2.palātas) 2011.gada 12.maija spriedumu lietā Nr.C-122/10 (turpmāk - ĒST Spriedums).
Attiecībā uz Sabiedrības minēto, ka Vietnē, kas nav uzskatāma par ierobežotu saziņas līdzekli, tika sniegta visa nepieciešamā
informācija PTAC atkārtoti norāda, ka Vietnē lietas izskatīšanas laikā tika norādīta informācija ZZ pirmklasnieku telefonus līguma
darbības laikā ir iespējams lietot tikai Tele2 tīklā. Līguma termiņš 12 mēneši, neminot patērētāja pienākumu veikt konkrētu
ikmēneša maksu par piedāvātā pakalpojuma saņemšanu, tādējādi ir noraidāms Sabiedrības konkrētais apgalvojums.
PTAC uzsver, ka, konkrētajā gadījumā nav attiecināms EST Spriedums, jo Sabiedrība tiek saukta pie administratīvās atbildības par
administratīvo pārkāpumu, t.i., īstenotu negodīgu komercpraksi (NKAL 4.panta otrās daļas 2. un 3.punkts) - maldinošu (NKAL 9.panta
pirmās daļas 1.punkts), tostarp jebkuros apstākļos maldinošu (NKAL 11.panta 20.punkts), un jebkuros apstākļos agresīvu (NKAL
13.panta 5.punkts) komercpraksi, līdz ar to ir atzīmējams EST Sprieduma 51.punkts, t.i., Ir lietderīgi atgādināt, ka tādas
komercprakses, uz kurām attiecas Direktīvas 2005/29 7. panta 4. punkts, ir jāizvērtē katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi, savukārt
tādas komercprakses, kas ir minētas šīs direktīvas I pielikumā, tiek uzskatītas par negodīgām jebkura gadījuma (šajā ziņā skat.
2009. gada 23. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-261/07 un C-299/07 VTB-VAB, Krājums, 1-2949. Ipp., 56. punkts, kā arī
2010. gada 14. janvāra spriedumu lietā C-304/08 Plus Warenhandelsgesellschaft, Krājumā vēl nav publicēts, 45. punkts).
[4] Sabiedrība Apelācijas sūdzībā paskaidro, ka PTAC saskaņā ar NKAL 15.panta desmito daļu nebija pamata turpināt vai uzsākt
jaunas lietvedības, jo likumā paredzētais ietekmēšanas līdzeklis (tiesiskā pienākuma uzlikšana) izslēdz tālāku lietvedību no PTAC
puses. Ar administratīvā pārkāpuma lietvedību un naudas soda piemērošanu PTAC, Sabiedrības ieskatā, faktiski ir pārkāpis
dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu, kas nosaka tiesības netikt atkārtoti tiesātam un sodītam par vienu un to pašu
nodarījumu.
Attiecībā uz iepriekš minēto PTAC norāda, ka saskaņā ar NKAL 17.panta pirmo daļu, ja Uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka
pārkāpts negodīgas komercprakses aizliegums un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu konkrētas patērētāju grupas
ekonomiskajām interesēm, tā ir tiesīga pieņemt šā likuma 15.panta astotās daļas 2. vai 3.punktā minēto lēmumu kā pagaidu
noregulējumu, savukārt NKAL 17.panta otrā daļa nosaka, ka lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā no tā paziņošanas brīža
līdz brīdim, kad tas ar Uzraudzības iestādes lēmumu tiek atcelts vai grozīts vai kad stājas spēkā Uzraudzības iestādes galīgais
lēmums. Līdz ar to PTAC norāda, ka Pagaidu noregulējums nav galīgais PTAC lēmums par Sabiedrības īstenoto komercpraksi, bet
ir pagaidu aizsardzības līdzeklis, lai novērstu tūlītēju un būtisku kaitējumu patērētāju ekonomiskajām interesēm. Konkrētajā gadījumā
Pagaidu noregulējums bija spēkā līdz brīdim, kad stājās spēkā Lēmums, ar kuru PTAC bija tiesīgs pieņemt vienu vai vairākus NKAL
15.panta astotajā daļā minētos lēmumus, tai skaitā lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, jo tika konstatētas administratīvā
pārkāpuma pazīmes, un līdz Lēmuma pieņemšanai nebija iestājušies NKAL 15.panta desmitajā daļā minētie apstākļi, kas nepieļautu
Sabiedrības komercprakses izvērtēšanu. Papildus PTAC savā paskaidrojumā vērš uzmanību uz Administratīvās apgabaltiesas
2012.gada 30.maija sprieduma lietā Nr.A42854509 motīvu daļas 12.punktu, proti, „(..) Apgabaltiesa nekonstatē arī atbilstošus
apstākļus, kas būtu par pamatu piemērot Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotās daļas 4.punktā norādīto
lēmuma veidu. Līdz ar to par pamatotu atzīstams tas, ka PTAC ar Lēmumu uzlikta pieteicējai tiesisko pienākumu izbeigt negodīgu
komercpraksi, kas jau bija uzsākta, un ar Lēmumu par pagaidu noregulējumu, kas nav galīgais lēmums šajā lietā, uzlikusi
pienākumu šādu praksi izbeigt. Tā kā pieteicējas darbībās bija saskatāmas arī administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, PTAC
nebija pamata to neņemt vērā un neuzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. (..)” un Augstākās tiesas Senāta 2012.gada
26.septembra lēmumu lietā Nr.A42854509, kurā, Augstākajai tiesai atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, tika apstiprināts
iepriekš minētais.
PTAC uzskata, ka Tiesa, izskatot lietu, ir izvērtējusi visus lietas apstākļus un pierādījumus, pareizi interpretējusi un piemērojusi
materiālās un procesuālās tiesību normas, līdz ar to iepriekš minētie Sabiedrības argumenti ir pilnībā noraidāmi un lietā ir pieņemts
likumīgs un faktiskajiem apstākļiem atbilstošs Spriedums.
Iepriekšminēto iemeslu dēļ PTAC uzskata Sabiedrības Apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesai par nepamatotu un lūdz tiesu
Apelācijas sūdzību noraidīt pilnībā.
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, apelācijas sūdzībā minētos
argumentus, tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesneses spriedums ir tiesisks un atstājams negrozīts.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, izvērtējot visus pierādījumus lietā pamatoti atstāja negrozītu Patērētāju tiesību
aizsardzības centra 2012.gada 8.novembra lēmumu Nr.E03-PTU-K157-49, bet SIA „Tele2”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,
sūdzību noraidīja.
Tiesu kolēģija atzīst, ka juridiskās personas izdarīta administratīvā pārkāpuma gadījumā nav nepieciešams konstatēt pie atbildības
saucamās personas vainu un ka administratīvo sodu ir pamats piemērot, konstatējot un pierādot pašu tiesībpārkāpumu.
Tādējādi, lai izskatāmajā lietā sūdzības iesniedzēju sauktu pie administratīvās atbildības par LAPK 166.13 panta trešajā daļā
konstatēto pārkāpumu, tiesai ir jākonstatē, ka sūdzības iesniedzēja nav ievērojusi normatīvo aktu prasības.
Tiesu kolēģija uzskata, ka izskatāmajā gadījumā nav strīds par to, vai reklāmas kampaņā bija sniegta visa piedāvājumu raksturojošā
informācija vai par tās vizuālo noformējumu. Strīds ir par to, vai šī reklāma atbilst NKAL 11.panta 20.punkta regulējumam, kas nosaka,
ka komercprakse jebkuros apstākļos ir maldinoša, ja komercprakses īstenotājs raksturo preci vai pakalpojumu ar vārdiem
„bezmaksas”, „par velti”, „bez atlīdzības” vai tamlīdzīgi, bet patērētājam ir jāmaksā vēl kas vairāk virs tām izmaksām, kuras rodas,
atbildot uz piedāvājumu un saņemot piegādāto preci vai pakalpojumu.
Tiesu kolēģija analizējot lietā esošās fotogrāfijas (lietas 15.-20., 22.-23., 25., 32., 34.-35.) konstatē, ka no reklāmas ir secināms, ka
SIA ,,/nosaukums/” piedāvātā pakalpojuma - pirmklasnieki var saņemt bezmaksas telefonu. Reklāmā bija norādīts arī piedāvājuma
spēkā esamības termiņš – 06.08.2012. līdz 16.09.2012., kā arī norādīta komersanta mājas lapa - www.zeltazivtina.lv. Pakalpojums
bija arī pietiekami skaidri identificēts, jo no reklāmas materiālos bija skaidri saprotams, kas ir pakalpojuma sniedzējs, taču tas
neatbilst NKAL 11.panta 20.punkta regulējumam, kurš nosaka, ka komercpraksē, t.sk., reklāmās nav pieļaujama tādas informācijas
izvietošana, kas norāda uz pakalpojuma izmatošanu bez maksas, kas konkrētajā gadījumā ir piedāvājums, pirmklasniekiem saņemt
bezmaksas telefonus, ja patērētājam ir jāmaksā vēl kas vairāk, konkrētajā gadījumā patērētājiem tiek noteikts, ka lai saņemtu
bezmaksas telefonu, ir jāslēdz līgums uz 12 mēnešiem un ik mēnesi ir jāveic maksājumi Ls 1,75 apmērā. Tiesu kolēģija uzskata, ka
reklāmas teksts „telefons pirmklasniekam par brīvu” patērētājam rada maldīgu iespaidu līdzīgi kā „bezmaksas”, „par brīvu” vai „0”.
Attiecībā par sūdzībā norādīto, ka par reklāmā piedāvāto telefonu patērētājiem nebija jāveic samaksa, tiesu kolēģija pilnībā
pievienojas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.maija spriedumam, kurā minēts, ka SIA „Tele2” īstenoja arī
agresīvu komercpraksi, reklāmā iekļaujot bērniem adresētu aicinājumu saņemt pakalpojumu, savukārt bērni ir viena no sabiedrības
neaizsargātajām daļām. Kā arī, ņemot vērā reklāmas noformējumu un saturu, patērētājam tika piedāvāts saņemt bezmaksas telefonu,
nevis noslēgt līgumu par mobilo sakaru pakalpojumu saņemšanu, kas vērtējama kā maldinoša komercprakse, radot nepatiesu
iespaidu par konkrēto piedāvājumu.
Apelācijas sūdzībā SIA „Tele 2” pilnvarota pārstāve zvērināta advokāte Valsts amatpersona nav norādījusi nevienu jaunu apstākli, kas
nebūtu bijis zināms Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai taisot spriedumu. Atkārtoti ir norādīti tie paši argumenti un likumu
normu interpretācija.
Tiesu kolēģija uzskata, ka SIA „Tele2” ir likumīgi un pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166. 13 panta trešās
daļas.
Tiesu kolēģija nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt pirmās instances tiesas sprieduma pamatotību, kā dēļ tas būtu atceļams.
Apelācijas sūdzībā norādītie argumenti ir pilnīgi un vispusīgi vērtēti un motivēti. Apstāklis, ka sūdzības iesniedzēja subjektīvais
pierādījumu vērtējums atšķiras no tiesas sniegtā vērtējuma nav par pamatu sprieduma atcelšanai.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu ir ievērojusi Latvijas APK 244.pantā noteikto.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ir pilnībā izvērtējusi lietā savāktos pierādījumus un devusi pareizu vērtējumu, un tā
pārvērtēšanai apelācijas instances tiesai nav pamata.
Saskaņā ar Latvijas APK 289.22pantu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem motīviem.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286., 287 un 289.21, 289.22 pantu, Rīgas
apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
n o s p r i e d a
Atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 23.maija spriedumu ar kuru atstāts negrozīts Patērētāju
tiesību aizsardzības centra 2012.gada 8.novembra lēmums Nr.E03-PTU-K157-49, bet SIA „Tele2”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas
numurs/, sūdzība noraidīta.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Priekšsēdētāja: /paraksts/ S.Kalniņa
Tiesneses
: /paraksts/ D.Dumbre
/paraksts/ Ž.Vēvere