Pilns teksts

Publicēts:
Latvijas Vēstnesis, 164 (2551),
14.11.2001.; Latvijas Republikas
Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 23, 13.12.2001.
Izdevējs: Saeima
Veids: likums
Pieņemts: 25.10.2001.
Stājas spēkā: 01.02.2004.
Attēlotā redakcija: 01.03.2017. - ...
Grozījumi:
12.06.2003. likums / LV, 96 (2861), 27.06.2003. / Stājas spēkā 01.07.2003.
15.01.2004. likums / LV, 12 (2960), 23.01.2004. / Stājas spēkā 01.02.2004.
26.10.2006. likums / LV, 183 (3551), 15.11.2006. / Stājas spēkā 01.12.2006.
18.12.2008. likums / LV, 202 (3986), 30.12.2008. / Stājas spēkā 01.01.2009.
01.11.2012. likums / LV, 183 (4786), 21.11.2012. / Stājas spēkā 01.01.2013.
19.09.2013. likums / LV, 188 (4994), 26.09.2013. / Stājas spēkā 01.01.2014.
02.02.2017. likums / LV, 36 (5863), 16.02.2017. / Stājas spēkā 01.03.2017.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Administratīvā procesa likums
A DAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.nodaļa
Administratīvā procesa pamatnoteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību
līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.
(2) Augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot
rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.
(3) Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz
individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai
konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde
izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais
administratīvais akts). Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas
tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas
būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Amatpersona šīs daļas izpratnē
nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības. Administratīvais
akts nav:
1) iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā;
2) iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu iestādi vai īpaši pakļautu personu;
1/115
3) starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot gadījumu, kad tas pats
par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu;
4) Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (politisks
paziņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu u. tml.);
5) tiesas nolēmums, kriminālprocesuāls lēmums, kā arī lēmums, kas pieņemts lietvedībā administratīvā
pārkāpuma lietā.
(4) Tiesību norma ir normatīvs akts (tā daļa) un vispārējie tiesību principi.
(5) Ārējais normatīvais akts ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi,
kā arī starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības pamatlīgumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti.
(6) Iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev
padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā
darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).
( 7 ) Starptautisko tiesību norma ir Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un
starptautisko tiesību vispārējie principi.
(8) Privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.
(9) Publisko tiesību subjekts ir publisko tiesību juridiskā persona tās orgāna vai cita tāda institucionāla veidojuma
personā, kuram piemīt administratīvi procesuālā rīcībspēja.
(15.01.2004. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as
stājas spēk ā 01.01.2013.)
2.pants. Likuma pamatmērķi
Šā likuma pamatmērķi ir šādi:
1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās
publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu;
2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz
konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu;
3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.
(15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
3.pants. Likuma darbība
(1) Šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta
cita kārtība.
(2) Administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu
kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma
speciālo tiesību normu.
(3) Šā likuma noteikumi, kas attiecas uz administratīvo aktu, ir attiecināmi arī uz faktisko rīcību un publisko tiesību
līgumu tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo administratīvā procesa institūtu būtību vai ciktāl citas tiesību normas
nenosaka citādi.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
4.pants. Administratīvā procesa principi
(1) Administratīvajā procesā piemēro šādus vispārējos tiesību principus:
2/115
1) privātpersonas tiesību ievērošanas princips (5.pants);
2) vienlīdzības princips (6.pants);
3) tiesiskuma princips (7.pants);
4) tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips (8.pants);
5) patvaļas aizlieguma princips (9.pants);
6) tiesiskās paļāvības princips (10.pants);
7) likuma atrunas princips (11.pants);
8) demokrātiskās iekārtas princips (12.pants);
9) samērīguma princips (13.pants);
10) likuma prioritātes princips (14.pants);
11) procesuālā taisnīguma princips (14.1 pants).
(2) Administratīvajā procesā piemēro arī šā panta pirmajā daļā neminētus vispārējos tiesību principus, kuri atklāti,
atvasināti vai attīstīti iestāžu praksē vai tiesu judikatūrā, kā arī tiesību zinātnē.
(3) Administratīvajam aktam un iestādes faktiskajai rīcībai (7.nodaļa) jāatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem
vispārējiem tiesību principiem.
(4) Šajā likumā privātpersonai noteikto tiesību izmantošana pati par sevi nevar privātpersonai radīt nelabvēlīgas, tai
skaitā privāttiesiskas sekas.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
5.pants. Privātpersonas tiesību ievērošanas princips
Administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu
ietvaros veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
6.pants. Vienlīdzības princips
Pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus
(pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, — atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no
administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem
vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un
citiem apstākļiem.
(15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
7.pants. Tiesiskuma princips
Iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru
ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
8.pants. Tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips
Iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko,
sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu (17.pants).
3/115
9.pants. Patvaļas aizlieguma princips
Administratīvo aktu un tiesas nolēmumu var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no
tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.
10.pants. Tiesiskās paļāvības princips
Privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā
privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
11.pants. Likuma atrunas princips
Privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā
arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par
pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību
normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot
saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Ja Satversme, likums vai
starptautisko tiesību norma ir pilnvarojusi Ministru kabinetu, tad Ministru kabinets savukārt ar noteikumiem var pilnvarot
pašvaldības.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
12.pants. Demokrātiskās iekārtas princips
Iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, apsver, vai privātpersonai nelabvēlīgs administratīvais akts vai faktiskā
rīcība ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu privātpersonu tiesības, demokrātisko valsts iekārtu,
sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
13.pants. Samērīguma princips
Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai
tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai
ar nozīmīgu sabiedrības labumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
14.pants. Likuma prioritātes princips
Privātpersonai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts
iekārtai būtiski svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība, pulcēšanās
un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot uz Satversmes vai likuma pamata.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
14.1 pants. Procesuālā taisnīguma princips
Iestāde un tiesa, pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu
viedokli un iesniegt pierādījumus. Amatpersona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, nepiedalās
lēmuma pieņemšanā.
(15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
15.pants. Ārējo normatīvo aktu, vispārējo tiesību principu un starptautisko tiesību normu piemērošana
(1) Iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas
4/115
Savienības tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus (4.pants).
(2) Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:
1) Satversme;
2) likums;
3) Ministru kabineta noteikumi;
4) pašvaldību saistošie noteikumi.
(3) Starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā
spēka hierarhijā. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību
normu, piemēro starptautisko tiesību normu.
(4) Eiropas Savienības tiesību normas piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā.
Piemērojot Eiropas Savienības tiesību normas, iestāde un tiesa ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.
(5) Vispārējos tiesību principus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā arī lai
interpretētu normatīvos aktus (17.pants).
(6) Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks
juridiskais spēks.
(7) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu
piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.
(8) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka ārējiem normatīvajiem aktiem, piemēro jaunāko ārējo
normatīvo aktu. Noteicošs ir ārējā normatīvā akta pieņemšanas datums.
(9) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka jaunāku vispārējo un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko
speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākās vispārējās tiesību normas (normatīvā
akta) mērķi.
(10) Izlemjot, kurai no vienāda juridiskā spēka tiesību normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais
nozīmīgums kopējā kontekstā, ko veido šīs tiesību normas, un priekšroka dodama tai tiesību normai, kura regulē
demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgu jautājumu.
(11) Ja iestādei jāpiemēro tiesību norma, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai šī tiesību norma atbilst augstāka
juridiskā spēka tiesību normai, iestāde šo tiesību normu piemēro, bet par savām šaubām nekavējoties motivētā
rakstveida ziņojumā informē augstāku iestādi un Tieslietu ministriju.
(12) Iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar
likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums). Tās nedrīkst atteikties
piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav
pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu. Tas neattiecas tikai
uz gadījumu, kad nav izveidota vai nedarbojas iestāde, kurai šī tiesību norma ir jāpiemēro vai citādā veidā jāpiedalās
tās piemērošanā.
(15.01.2004. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā
01.01.2013.)
16.pants. Iekšējo normatīvo aktu piemērošana
(1) Iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī šim publisko
tiesību subjektam padotajām institūcijām. Privātpersonām iekšējais normatīvais akts nav saistošs.
(2) Ja iestāde konstatē pretrunu starp iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro to aktu, kuru izdevusi
institucionāli augstāka iestāde. Ja iestāde konstatē pretrunu starp iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus izdevusi
institucionāli augstāka iestāde un funkcionāli augstāka iestāde, tā piemēro to aktu, kuru izdevusi funkcionāli augstāka
iestāde.
5/115
(3) Ja iestāde konstatē pretrunu starp iekšējos normatīvajos aktos ietverto vienāda juridiskā spēka vispārējo tiesību
normu un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.
(4) Ja iestāde konstatē pretrunu starp viena publisko tiesību subjekta izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā
piemēro jaunāko aktu. Noteicošs ir normatīvā akta pieņemšanas datums.
(5) Ja iestādei jāpiemēro iekšējais normatīvais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas atbilst cita publisko
tiesību subjekta izdotam iekšējam normatīvajam aktam, iestāde to piemēro, bet par savām šaubām nekavējoties
motivētā rakstveida ziņojumā informē institucionāli augstāku iestādi un publisko tiesību subjektu, kas šo normatīvo
aktu izdevis.
(6) Ja iestādei jāpiemēro iekšējais normatīvais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas atbilst ārējam
normatīvajam aktam un vispārējiem tiesību principiem, kā arī starptautisko tiesību vai Eiropas Savienības tiesību
normām, iestāde šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē par to
augstāku iestādi un publisko tiesību subjektu, kas šo normatīvo aktu izdevis. Publisko tiesību subjekts, kas šo
normatīvo aktu izdevis, var dot rakstveida rīkojumu to piemērot. Ja publisko tiesību subjekta rīkojums satur juridisku
pamatojumu, kādēļ iestādes šaubas ir noraidāmas un attiecīgais iekšējais normatīvais akts atbilst ārējam
normatīvajam aktam un vispārējiem tiesību principiem, kā arī starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību
normām, iestāde to izpilda.
(15.01.2004. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
17.pants. Tiesību normu interpretācija un analoģija
(1) Iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes:
1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu no valodnieciskā
viedokļa;
2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem
pamatojoties tā radīta;
3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;
4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, pamatojoties uz
lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz.
(2) Ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi,
tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus
piemērojot konkrētajā gadījumā. Ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta
cilvēktiesības.
(3) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas atbilst tiesību
sistēmai, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, lieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts
konkrētajā gadījumā atbilst tiesību sistēmai.
(4) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi
atbilst tiesību sistēmai, lieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un
taisnīgāko rezultātu.
(5) Ja Satversmes tiesa attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde un tiesa piemēro šo
interpretāciju.
(6) Ja augstāka iestāde iekšējā normatīvajā aktā interpretējusi tiesību normu, iestāde piemēro šo interpretāciju.
Iestādes pilnvaras, kas minētas šā likuma 16.panta piektajā un sestajā daļā, paliek neskartas.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
18. pants. Administratīvā procesa izdevumi un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība
(1) Administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.
6/115
(2) Par administratīvo procesu tiesā maksā valsts nodevu un drošības naudu šā likuma 13. nodaļā noteiktajā kārtībā
un apmērā.
(3) Ministru kabinets nosaka, kādā kārtībā un apmērā administratīvajā procesā tiesā no valsts budžeta izmaksā
atlīdzību lieciniekiem, tulkiem un ekspertiem.
(4) Ja iestādē izskatāmā administratīvā lieta ir sarežģīta, iestāde pēc fiziskās personas lūguma, ievērojot šīs
personas mantisko stāvokli, lemj par atlīdzību tās pārstāvim. Par pārstāvi šādos gadījumos var būt persona, kura var
būt par juridiskās palīdzības sniedzēju Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma izpratnē. Atlīdzību izmaksā
iestāde. Pārstāvim izmaksājamās atlīdzības apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli, pēc
personas lūguma piešķir, pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmumu, pēc pieteikuma saņemšanas tiesā līdz galīgā
tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Tiesa (tiesnesis) lēmumu par lūgumu piešķirt juridisko palīdzību pieņem
mēneša laikā pēc lūguma izteikšanas dienas.
(6) Juridiskās palīdzības administrācija valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju norīko septiņu dienu
laikā pēc tiesas (tiesneša) lēmuma saņemšanas. Juridiskās palīdzības apjomu un atlīdzības apmēru nosaka saskaņā
ar normatīvajiem aktiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem
izdevumiem un to samaksas kārtību.
(7) Ja zudis pamats valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai vai tiek konstatēti apstākļi juridiskās
palīdzības pārtraukšanai, tiesa (tiesnesis) pieņem lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pārtraukšanu
un triju dienu laikā to nosūta Juridiskās palīdzības administrācijai.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
2.nodaļa
Administratīvi procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja
19.pants. Tiesībspēja un rīcībspēja
(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar administratīvi procesuālajām tiesībām un
pienākumiem.
(2) Administratīvi procesuālā rīcībspēja ir spēja īstenot administratīvi procesuālās tiesības un izpildīt administratīvi
procesuālos pienākumus.
20.pants. Privātpersonas administratīvi procesuālā tiesībspēja
(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām.
(2) Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama arī personu apvienībai, ja personas ir saistītas ar pietiekami
noturīgu saikni, lai sasniegtu noteiktu mērķi, un personu apvienībai ir noteikta lēmumu pieņemšanas kārtība.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
21.pants. Privātpersonas administratīvi procesuālā rīcībspēja
(1) Administratīvi procesuālā rīcībspēja ir:
1) pilngadīgai fiziskajai personai tiktāl, ciktāl tās rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;
2) privāto tiesību juridiskajai personai;
3) personu apvienībai, kurai ir atzīstama procesuālā tiesībspēja.
(2) Tās fiziskās personas procesuālās tiesības, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kuras rīcībspēju
7/115
(2) Tās fiziskās personas procesuālās tiesības, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kuras rīcībspēju
ierobežojusi tiesa, īsteno šīs personas likumiskais pārstāvis. Ja tiesa uzskata, ka nepilngadīgās personas likumisko
pārstāvju vai likumisko pārstāvju un nepilngadīgās personas intereses ir savstarpēji atšķirīgas, tā pēc sava ieskata,
izprasot bāriņtiesas viedokli, par nepilngadīgās personas pārstāvi var noteikt citu personu vai lūgt bāriņtiesu iecelt
nepilngadīgajai personai sevišķo aizbildni šīs personas tiesību un interešu aizsardzībai konkrētajā lietā. Ja tiesa
uzskata, ka aizgādņa un tās pilngadīgās personas intereses, kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa, ir savstarpēji
atšķirīgas, tā pēc sava ieskata, izprasot bāriņtiesas viedokli, par attiecīgās pilngadīgās personas pārstāvi var noteikt
citu personu vai lūgt bāriņtiesu iecelt pilngadīgajai personai aizgādni šīs personas tiesību un interešu aizsardzībai
konkrētajā lietā.
(3) Tās fiziskās personas procesuālās tiesības, kura sasniegusi vecumu no 15 līdz 18 gadiem, īsteno šīs personas
likumiskais pārstāvis. Šādās lietās iestāde vai tiesa uzaicina piedalīties arī attiecīgo nepilngadīgo personu.
(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgā persona ir tiesīga patstāvīgi īstenot savas procesuālās tiesības un
izpildīt pienākumus. Ja likums nepilngadīgai personai, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, piešķīris tiesības patstāvīgi
vērsties iestādē, tai ir tiesības administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību patstāvīgi pārsūdzēt tiesā. Šādā lietā pēc
iestādes vai tiesas ieskata var pieaicināt šīs personas likumisko pārstāvi, lai viņš sniegtu tai palīdzību lietas vešanā.
(5) Privāto tiesību juridiskās personas lietas ved tās orgāns vai pilnvarota persona.
(6) Personu apvienības lietas ved tās līgumiskais pārstāvis vai pilnvarota persona.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006., 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
22.pants. Publisko tiesību subjekta administratīvi procesuālā tiesībspēja
(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja pilnā apjomā piemīt:
1) Latvijas Republikai kā sākotnējai publisko tiesību juridiskajai personai;
2) pašvaldībai un citai atvasinātai publisko tiesību juridiskajai personai.
(2) Citiem publisko tiesību subjektiem administratīvi procesuālā tiesībspēja piemīt lietās, kas attiecas uz jomām,
kurās tie saskaņā ar likumu darbojas sava patstāvīgā budžeta ietvaros.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
23.pants. Publisko tiesību subjekta administratīvi procesuālā rīcībspēja
(1) Publisko tiesību juridiskās personas vārdā rīkojas piekritīgais orgāns, iestāde (amatpersona) vai cits pilnvarots
tiesību subjekts.
(2) Publisko tiesību subjektam, kuram piemīt administratīvi procesuālā tiesībspēja (22.panta otrā daļa), tādā pašā
apjomā piemīt arī administratīvi procesuālā rīcībspēja, un tā vārdā rīkojas iestāde (amatpersona) vai cits pilnvarots
tiesību subjekts.
(15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
3.nodaļa
Administratīvā procesa dalībnieki iestādē un tiesā
24.pants. Administratīvā procesa dalībnieki
Administratīvā procesa dalībnieki ir:
1) iesniedzējs (25.pants);
2) iestāde, kuras lietvedībā ir administratīvā lieta;
3) adresāts (27.pants);
8/115
4) trešā persona (28.pants);
5) tiesību subjekts, kuram ir tiesības būt par privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi (29.pants);
6) pieteicējs (31.pants);
7) atbildētājs (34.pants);
8) pārstāvis (35.- 40.pants).
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
25.pants. Iesniedzējs
(1) Iesniedzējs ir privātpersona, kura griežas iestādē, lai nodibinātu, grozītu, konstatētu vai izbeigtu konkrētas
publiski tiesiskās attiecības. Par iesniedzēju uzskatāma arī privātpersona, kuras tiesību vai tiesisko interešu
aizstāvēšanai lieta uzsākta pēc šā likuma 29.pantā minētā tiesību subjekta iesnieguma.
(2) Gadījumos, kad publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība, kā
arī citos ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos iesniedzējs var būt arī publisko tiesību juridiskā persona.
Administratīvajā procesā, kurā iesniedzējs vai adresāts ir publisko tiesību subjekts, tiek attiecīgi piemērotas šā likuma
normas, izņemot gadījumus, kad no publisko tiesību subjekta būtības izriet, ka tās nav piemērojamas.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
26.pants. Procesuālā līdzdalība iestādē
(1) Iesniegumu iestādei var iesniegt vairāki iesniedzēji (līdziesniedzēji).
(2) Katrs līdziesniedzējs procesā piedalās patstāvīgi.
(3) Līdziesniedzēji var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.
(4) Iestādes procesuālās darbības un lēmumi, ieskaitot administratīvo aktu, nodibina, groza, konstatē vai izbeidz
tiesiskās attiecības ar katru līdziesniedzēju atsevišķi. Katrs līdziesniedzējs savas procesuālās tiesības, it sevišķi
tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt procesuālās darbības un administratīvo aktu, var izmantot neatkarīgi no pārējiem
līdziesniedzējiem.
27.pants. Adresāts
(1) Adresāts ir privātpersona, attiecībā uz kuru izdots administratīvais akts vai veikta (tiks veikta) faktiskā rīcība.
(2) Publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība gadījumos, kad tas
atrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu un konkrētajā gadījumā ir pakļauts tādiem pašiem tiesību priekšrakstiem
kā privātpersona.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
28.pants. Trešā persona
(1) Par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses
attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā.
(2) Publisko tiesību subjekts var būt par trešo personu gadījumos, kad tas atrodas salīdzināmā situācijā ar
privātpersonu, kura var būt par trešo personu administratīvajā procesā, kā arī tad, ja tas noteikts ārējā normatīvajā aktā.
(3) Trešās personas statusu personai piešķir ar iestādes vai tiesas (tiesneša) lēmumu. Pamatotu lūgumu par
trešās personas pieaicināšanu var iesniegt persona, kura uzskata sevi par atbilstošu trešās personas statusam, vai
administratīvā procesa dalībnieks. Trešo personu var pieaicināt arī pēc iestādes vai tiesas (tiesneša) iniciatīvas.
9/115
(31) Ja lietā kā trešās personas pieaicināmas konkrēti neidentificētas personas, tiesa (tiesnesis) oficiālajā
izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par ierosināto lietu ar aicinājumu personām, kuras atbilst trešās
personas statusam lietā, mēneša laikā vērsties tiesā ar lūgumu par pieaicināšanu trešās personas statusā. Persona,
kura minētajā termiņā lūgumu neiesniedz, zaudē tiesības kļūt par trešo personu.
(4) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi.
Tai ir iesniedzēja vai pieteicēja procesuālās tiesības ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.
(5) Lēmumu par atteikšanos pieaicināt trešo personu iestādē šī persona, adresāts vai iespējamais adresāts septiņu
dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, var apstrīdēt augstākā iestādē,
bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, — pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu
dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.
(6) Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas pieaicināšanu lietā, var iesniegt
blakus sūdzību, ja šāds lūgums izteikts līdz tiesas sēdei vai rakstveida procesā līdz dienai, kad administratīvā procesa
dalībnieki ir tiesīgi īstenot šā likuma 204. panta otrajā daļā paredzētās tiesības.
(7) Ja tiesa (tiesnesis) konstatē, ka trešā persona lietā pieaicināta nepamatoti, tiesa (tiesnesis) lemj par trešās
personas statusa atņemšanu šai personai. Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru personai atņemts trešās personas
statuss, šī persona var iesniegt blakus sūdzību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as
stājas spēk ā 01.03.2017.)
29.pants. Tiesību subjekts, kuram ir tiesības būt par privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi
(1) Likumā paredzētajos gadījumos publisko tiesību subjektam vai privāto tiesību juridiskajai personai ir tiesības
iesniegt iestādē iesniegumu vai tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētais tiesību subjekts var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot
paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, apstrīdēt un pārsūdzēt
administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī izdarīt citas likumā iesniedzējam vai pieteicējam paredzētās procesuālās
darbības.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētā tiesību subjekta atteikšanās no iesnieguma vai pieteikuma, ko tas iesniedzis
saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem privātpersonai, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai iesniegums
vai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai iestāde vai tiesa lietu izskata pēc būtības.
(4) Ja administratīvajā procesā šā panta pirmajā daļā minētajam tiesību subjektam un privātpersonai, kuras tiesību
vai tiesisko interešu aizstāvēšanai iesniegums vai pieteikums iesniegts, ir atšķirīgi viedokļi par procesa virzību vai par
lietu pēc būtības, noteicošais ir privātpersonas viedoklis. Pēc attiecīgās personas iesnieguma iestāde pieņem lēmumu
par lietas izbeigšanu vai tiesa izbeidz tiesvedību.
(15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
30.pants. Institūcijas piedalīšanās procesā atzinuma došanai
(1) Iestāde vai tiesa likumā noteiktajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūciju, lai tā savas kompetences
ietvaros dotu atzinumu lietā.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai institūcijai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu
pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus.
(3) Tiesa var pieaicināt procesā iestādi, lai tā savas kompetences ietvaros sniegtu atzinumu lietā. Pieaicinātajai
iestādei ir pienākums sniegt tiesai pieprasīto atzinumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
31.pants. Pieteicējs
(1) Pieteicējs ir privātpersona, kura griežas tiesā, lai tā veiktu kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta vai
iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, lai izlemtu par publisko
10/115
tiesību līguma spēkā esamību vai izpildi vai arī konstatētu privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības.
Par pieteicēju uzskatāma arī privātpersona, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai lieta ierosināta pēc šā
likuma 29.pantā minētā tiesību subjekta pieteikuma.
(2) Pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās
intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.
(3) Publisko tiesību juridiskā persona var būt pieteicējs:
1) lietās par publisko tiesību līgumiem;
2) gadījumos, kad publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība;
3) citos ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos.
(15.01.2004. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
32.pants. Procesuālā līdzdalība tiesā
(1) Pieteikumu tiesā var iesniegt vairāki pieteicēji (līdzpieteicēji).
(2) Katrs līdzpieteicējs procesā piedalās patstāvīgi.
(3) Līdzpieteicēji var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.
(4) Tiesas nolēmumu pieņem attiecībā uz katru līdzpieteicēju atsevišķi. Katrs līdzpieteicējs savas procesuālās
tiesības var izmantot neatkarīgi no pārējiem līdzpieteicējiem.
33.pants. Administratīvā procesa dalībnieku procesuālo tiesību pārņemšana
(1) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskās personas
izbeigšanās u.c.), iestāde vai tiesa var aizstāt šo administratīvā procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju.
(2) Procesuālo tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.
(3) Tiesību pārņēmējam visas darbības, kas izpildītas procesā līdz viņa iestāšanās brīdim, ir tikpat obligātas, kā tās
bija personai, kuras tiesības pārņemtas.
(4) Lēmumu par atteikšanos aizstāt procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju iestādē attiecīgā persona,
adresāts vai iespējamais adresāts septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi
kļuvis zināms, var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, — pārsūdzēt
tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.
(5) Par tiesas (tiesneša) lēmumu, ar kuru atteikts aizstāt procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju, var iesniegt
blakus sūdzību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
34.pants. Atbildētājs
(1) Atbildētājs tiesā ir Latvijas Republika, pašvaldība vai cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (22.panta
pirmā daļa) vai cits publisko tiesību subjekts šā likuma 22.panta otrajā daļā minētajā gadījumā.
(2) Atbildētāja pusē pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību, vai citu institūciju, ja tas noteikts
normatīvajā aktā.
(3) Ja pieteicējs lietā par publisko tiesību līguma spēkā esamību vai izpildi ir publisko tiesību juridiskā persona
(103.panta trešās daļas 3.punkts), atbildētājs var būt arī privātpersona. Šādā gadījumā attiecīgi piemērojamas šā
likuma C un D daļas tiesību normas.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
11/115
35.pants. Tiesības uz pārstāvību administratīvajā procesā
Administratīvā procesa dalībnieks procesā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt
jebkura fiziskā persona, kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa, vai juridiskā persona ar ierobežojumiem, kas norādīti
šā likuma 36. un 37.pantā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
36.pants. Personas, kuras nevar būt par pārstāvjiem administratīvajā procesā
(1) Par pārstāvi nevar būt persona:
1) kura nav sasniegusi pilngadību vai kuras rīcībspēju ir ierobežojusi tiesa;
2) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;
3) kura tajā pašā lietā sniegusi juridisko palīdzību citam šā administratīvā procesa dalībniekam (izņemot 26. un
32.pantā noteiktos gadījumus).
(2) Ja konstatēts kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, iestāde vai tiesa šādu personu lietas
izskatīšanā nepielaiž.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
37.pants. Personas, kuras nevar pārstāvēt iestādi
(1) Iestādi administratīvajā procesā nevar pārstāvēt vai iestādes pusē procesuāli darboties nevar persona:
1) kurai konkrētajā lietā rodas vai var rasties interešu konflikts;
2) par kuras objektivitāti pastāv pamatotas šaubas;
3) uz kuru attiecas citi likumā paredzētie ierobežojumi.
(2) Administratīvā procesa dalībnieks, pamatojot lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi vai tiesu nomainīt personu, kura
piedalās lietā iestādes pusē. Iestāde lēmumu sakarā ar šādu lūgumu pieņem septiņu dienu laikā. Ja lūgumu noraida,
pēc lūguma iesniedzēja pieprasījuma lēmums par noraidījumu izsniedzams rakstveidā. Septiņu dienu laikā pēc tam,
kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, to var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas
iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, - pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var
pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
38.pants. Pārstāvības noformēšana
(1) Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fiziskās personas pārstāvis ir zvērināts
advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma. Fiziskā persona var pilnvarot
savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Iestāde šo pilnvarojumu noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to
paraksta, bet tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.
(2) Personu apvienības pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru vai apliecina ar līgumu, no kura izriet
attiecīgās personas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt personu apvienību. Ja personu apvienības pārstāvis ir
zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma.
(3) Juridiskās personas vai iestādes pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai apliecina ar dokumentiem, no
kuriem izriet amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu vai iestādi. Attiecībā uz
iestādes pilnvarotu pārstāvi nav piemērojami šā likuma 3 9 . u n 147.panta noteikumi par īpaša pilnvarojuma
nepieciešamību.
12/115
(4) Uz iestādes norīkotu darbinieku (amatpersonu) nav attiecināmi šā likuma 40.panta noteikumi par atteikšanos no
pārstāvības, kā arī 39. un 147.panta noteikumi par īpaša pilnvarojuma nepieciešamību.
(5) Vecāki, aizbildņi un aizgādņi uzrāda iestādei vai tiesai dokumentus, kas apliecina viņu tiesības.
(6) Ja administratīvā procesa dalībnieks pats piedalās lietā, viņam ir tiesības uzaicināt juridiskās palīdzības
sniegšanai zvērinātu advokātu. Advokāta pilnvarojumu šādā gadījumā apliecina orderis.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006. un 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
39.pants. Pārstāvja pilnvaru apjoms
(1) Pilnvarojums vest lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot
darbības, kuru izpildīšanai likums prasa īpašu pilnvarojumu.
(2) Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis izpildījis viņam dotā pilnvarojuma ietvaros.
40.pants. Pārstāvības atsaukšana vai atteikšanās no pārstāvības
(1) Pārstāvamais var katrā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, paziņodams par to rakstveidā vai mutvārdos.
Iestāde šo paziņojumu noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā.
(2) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un iestādei
vai tiesai.
4. nodaļa
Procesuālie termiņi
41.pants. Procesuālā termiņa noteikšana
Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts likumā, to nosaka
iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību
varētu izpildīt.
42.pants. Procesuālā termiņa sākums
(1) Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc
notikuma, kurš nosaka tā sākumu.
(2) Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā
sākumu.
43.pants. Procesuālā termiņa izbeigšanās
(1) Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā
mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.
(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā
darba diena.
(3) Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.
(4) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24. Ja dokuments
13/115
nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī
darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
44.pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas
Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa
izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.
45.pants. Procesuālā termiņa apturēšana
Apturot tiesvedību lietā vai adresātam nelabvēlīga administratīvā akta izpildi, termiņa skaitījumu aptur. Termiņa
skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu termiņa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums
turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā vai administratīvā akta izpilde.
46.pants. Procesuālā termiņa atjaunošana
(1) Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā procesa dalībnieka
lūguma, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.
(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde vai tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
47.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana
(1) Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma.
(2) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu var iesniegt pirms iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa
beigām. Lūgums par procesuālā termiņa pagarināšanu, kas iesniegts pēc termiņa beigām, uzskatāms par procesuālā
termiņa atjaunošanas lūgumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
48.pants. Procesuālā termiņa pagarināšanas un atjaunošanas kārtība
(1) Motivētu lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai
tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Lūgumam par nokavētā termiņa atjaunošanu pievieno
pierādījumus, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojošus iemeslus.
(2) Iestāde vai tiesa (tiesnesis) jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu izlemj viena
mēneša laikā rakstveida procesā.
(3) Ja jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu izlemj iestāde, tās atteikumu pagarināt vai
atjaunot termiņu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa šo jautājumu rakstveida procesā izlemj viena mēneša laikā.
(4) Ja jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj tiesa (tiesnesis), par tiesas (tiesneša) atteikumu
pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.
(26.10.2006. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā
01.01.2013.)
49.pants. Iestādei noteiktā termiņa neievērošanas sekas
(1) Uz iestādei šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai jāizpilda kāda procesuālā darbība,
attiecas šīs nodaļas noteikumi par procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (42.pants), par procesuālā termiņa
izbeigšanos (43.pants) un šā panta noteikumi.
14/115
(2) Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citā ārējā normatīvajā aktā noteikto termiņu, kurā tai administratīvā procesa
gaitā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks
var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, - tiesā. Augstāka
iestāde septiņu dienu laikā, bet tiesa saprātīgā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru uzdod iestādei izpildīt attiecīgo
procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.
(3) Ja iestāde šā panta otrajā daļā minēto augstākas iestādes vai tiesas lēmumu noteiktā termiņā neizpilda,
attiecīgā procesuālā darbība, ja tas faktiski un tiesiski ir iespējams, uzskatāma par izpildītu. Ja tas faktiski vai tiesiski
nav iespējams, administratīvā procesa dalībniekam, kura labā attiecīgais termiņš noteikts, ir tiesības saskaņā ar šā
likuma 8.nodaļas noteikumiem prasīt atlīdzinājumu, turklāt termiņa neievērošana jau pati par sevi uzskatāma par
morālu kaitējumu šā likuma 92.panta izpratnē.
(4) Ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda
procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa
izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt, ja vien iestādes pieļautajam termiņa nokavējumam nav pienācīga
pamatojuma.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
50.pants. Tiesai noteiktā termiņa neievērošanas sekas
(1) Tiesa pilda procesuālās darbības, ievērojot šajā likumā noteikto procesuālā termiņa skaitījuma sākumu
(42.pants), procesuālā termiņa izbeigšanos (43.pants) un šā panta noteikumus.
(2) Ja tiesa neievēro šajā likumā noteikto procesuālās darbības izpildes termiņu, administratīvā procesa dalībnieks
var iesniegt tiesas priekšsēdētājam vai tiesu nama priekšsēdētājam sūdzību. Tiesas priekšsēdētājs vai tiesu nama
priekšsēdētājs var uzdot tiesnesim izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu.
(3) Sūdzības iesniegšana par tiesneša rīcību var būt par pamatu tiesneša noraidīšanai.
(4) (Izslēgta ar 18.12.2008. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
B DAĻA
ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ
5.nodaļa
Piekritība, sadarbība un informācijas atklātība
51.pants. Administratīvās lietas piekritība
Administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu.
52.pants. Piekritības maiņa
(1) Ja administratīvā procesa laikā mainās iestāde, kurai lieta ir piekritīga, vai tiek konstatēts, ka iestādei, kas ar
lietu nodarbojas, šī lieta nav piekritīga, lietu nodod tai iestādei, kurai lieta ir piekritīga.
(2) Ja administratīvā procesa laikā mainās teritoriālā piekritība, lietu ar abu iestāžu un iesniedzēja rakstveida
piekrišanu var atstāt izskatīšanai iepriekšējā iestādē.
53.pants. Sadarbība administratīvajā procesā
15/115
(1) Pēc tās iestādes pieprasījuma, kurai lieta ir piekritīga, cita institūcija neatkarīgi no padotības sniedz
nepieciešamo informāciju, kas ir tās rīcībā, vai cita veida palīdzību. Palīdzība tiek sniegta bez maksas, izņemot
normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto palīdzību var atteikt, rakstveidā pamatojot, ka:
1) tā nav iespējama faktisku iemeslu dēļ;
2) tā nav iespējama tiesisku iemeslu dēļ, it sevišķi tad, ja pieprasīto informāciju nedrīkst sniegt saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par informācijas aizsardzību;
3) to var sniegt cita iestāde ar mazāku resursu patēriņu;
4) palīdzības sniegšanai nepieciešamais resursu patēriņš pārsniedz attiecīgās iestādes nepieciešamību pēc šīs
palīdzības.
(3) Iestāde var lūgt, lai attiecīgās institūcijas padotības kārtībā augstāka institūcija izvērtē palīdzības atteikuma
pamatotību. Ja tādas institūcijas nav vai tā ir Ministru kabinets, — jautājumu izlemj Ministru kabineta pilnvarota
institūcija.
54.pants. Informācijas sniegšana
(1) Privātpersonai un iestādei, kas nav administratīvā procesa dalībnieks, informāciju sniedz saskaņā ar
Informācijas atklātības likumu, Fizisko personu datu aizsardzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Informāciju, kas atklāj tās personas identitāti, kura ziņojusi par tiesībpārkāpumu, var sniegt tikai ar šīs personas
piekrišanu, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
6.nodaļa
Administratīvā procesa virzība iestādē
55.pants. Administratīvās lietas ierosināšana iestādē
Administratīvo lietu iestādē ierosina:
1) uz iesnieguma pamata;
2) uz iestādes iniciatīvas pamata;
3) uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata.
56.pants. Lietas ierosināšana uz iesnieguma pamata
(1) Iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds,
dzīvesvieta (juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja
parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.
(11) Ja iesniegums nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti
pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, iestāde iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu
tās norādīto trūkumu novēršanai. Ja iestādes norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, iestāde iesniegumu
atzīst par neiesniegtu un var atdot to atpakaļ iesniedzējam.
(2) Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, institūcija var šo iesniegumu nepieņemt. Par to iesniedzējam
nekavējoties izdod rakstveida izziņu, kurā norāda arī iestādi, kam lieta ir piekritīga. Institūcija, kurā iesniedzējs
16/115
griezies, var arī iesniegumu pieņemt un nogādāt iestādei, kurai lieta ir piekritīga. Ja šāds iesniegums atsūtīts pa pastu,
attiecīgā institūcija septiņu dienu laikā to nosūta pēc piekritības un paziņo par to iesniedzējam.
(3) Strīdus par lietas piekritību izšķir padotības kārtībā kopīga augstāka institūcija vai Ministru kabineta noteikta
institūcija.
(4) Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pieņem personas iesniegumu arī tad, ja tā uzskata, ka iesniegums nav pareizi
noformēts vai nav pamatots.
(5) Iestāde pēc iespējas sniedz iesniedzējam nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai
atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
57.pants. Lietas ierosināšana pēc iestādes iniciatīvas
Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties
saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats
uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt.
58.pants. Lietas ierosināšana uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata
(1) Ja lieta ir piekritīga nevis iestādei, kurai kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, bet zemākai iestādei, augstāka iestāde
dod rīkojumu zemākai iestādei ierosināt administratīvo lietu.
(2) Ja lieta ir piekritīga citai iestādei, institūcija, kurai kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, ziņo par to iestādei, kurai lieta ir
piekritīga. Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, lemj par administratīvās lietas ierosināšanu.
59.pants. Informācijas iegūšana
(1) Pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir
nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un
efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus.
(2) Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā
procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu
palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas
rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.
(3) Ja nepieciešamā informācija satur ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi (personas kods, tautība, pilsonība,
dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, veselības stāvoklis, sodāmība, ienākumi, īpašums, reliģiskie vai politiskie uzskati vai
citas ziņas), iestāde paskaidro privātpersonai, uz kāda normatīvā akta pamata un kādam mērķim iestāde šīs ziņas
vēlas iegūt, kā arī to, vai privātpersonai šīs ziņas saskaņā ar ārējo normatīvo aktu jāsniedz obligāti vai to sniegšana ir
brīvprātīga.
(4) Procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas
viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt būtiski.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
60.pants. Informācijas iegūšanas ierobežojumi
(1) Iestāde var vākt vai pieprasīt iesniegt to informāciju, kura ir paredzēta attiecīgajā normatīvajā aktā vai tieši
nepieciešama lietas izlemšanai. Citu informāciju drīkst pievienot lietai tikai tad, ja to nav iespējams nodalīt no lēmuma
pieņemšanai nepieciešamās informācijas.
(2) Iestāde nedrīkst vākt un administratīvajā procesā izmantot informāciju, kas iegūta ar prettiesiskām metodēm.
17/115
61.pants. Tiesības iepazīties ar lietu
Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā. Šīs
tiesības neaptver informāciju, kas saskaņā ar šā likuma 54.panta otro daļu vai citiem likumiem nav izpaužama. Iestādei
rakstveidā iesniegto viedokli pievieno lietai.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
62.pants. Administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšana
(1) Lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai,
iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā.
(2) Personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja:
1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko
kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu;
2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;
3) no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.
(3) Ja administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis un argumenti nav noskaidroti, administratīvā
akta pamatojumā norāda iemeslu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
63.pants. Administratīvā akta izdošana vai lēmums par lietas izbeigšanu
(1) Pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde
nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod:
1) obligāto administratīvo aktu, ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts jāizdod;
2) brīvo administratīvo aktu, ja iestādei ir rīcības brīvība un administratīvā akta izdošana ir lietderīga;
3) administratīvo aktu, ar kuru pilnībā vai daļēji atteikts izdot iesniedzējam labvēlīgu administratīvo aktu sakarā
ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata vai tā nav lietderīga;
4) lēmumu par lietas izbeigšanu faktu trūkuma vai nelietderīguma dēļ, ja lieta ierosināta pēc iestādes iniciatīvas,
tai skaitā uz citas privātpersonas sniegtas informācijas (sūdzības) pamata.
(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu un tā motivāciju iestāde paziņo iesniedzējam, kā arī citiem administratīvā
procesa dalībniekiem, kuri bijuši aicināti izteikt savu viedokli.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
63.1 pants. Administratīvā līguma noslēgšana
Iestāde jebkurā administratīvā procesa stadijā var vienoties ar procesa dalībniekiem par administratīvā līguma
slēgšanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā līguma slēgšanu var ierosināt gan iestāde,
gan privātpersona.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
64.pants. Administratīvā akta izdošanas termiņš
(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta
izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā
normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.
18/115
(11) Ja iestāde iesniegumu atstājusi bez virzības šā likuma 56.panta 1.1 daļā noteiktajā kārtībā, administratīvā akta
izdošanas termiņš skaitāms no trūkumu novēršanas dienas.
(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt
uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja
nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot
iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam tā iestāde, kurā administratīvo aktu var apstrīdēt, bet, ja šādas augstākas
iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu pieņem tās iestādes vadītājs, kura izdod administratīvo aktu. Lēmumu
par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.
(3) Steidzamos gadījumos iesniedzējs, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt, lai administratīvo aktu izdod
saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstveida lēmumu. Atteikuma gadījumā
lēmumu nekavējoties paziņo iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida
procesā.
(4) Ja iestāde attiecīgo administratīvo aktu izdod, pirms tiesa izskatījusi sūdzību par iestādes lēmumu, ar kuru bijis
pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš vai atteikts šo aktu izdot saīsinātā termiņā, tiesa ierosināto
tiesvedību šajā jautājumā izbeidz.
(5) Iestāde ir tiesīga iesnieguma par administratīvā akta izdošanu izskatīšanu atlikt, ja mēneša laikā no iesnieguma
saņemšanas dienas procesa dalībnieki vienojušies par iespēju slēgt administratīvo līgumu. Šādā gadījumā iestādei
jāatsāk lēmuma pieņemšanas process tad, ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem administratīvā līguma
sagatavošanas laikā paziņo, ka administratīvo līgumu nevēlas slēgt, un lēmums jāpieņem mēneša laikā no dienas, kad
izteikts paziņojums par atteikšanos slēgt administratīvo līgumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
65.pants. Apsvērumi, pieņemot lēmumu par administratīvā akta izdošanu un nosakot tā saturu
(1) Ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais
administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu.
(2) Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas
gadījumā nosaka konkrētu tā saturu (izdošanas izvēles administratīvais akts), iestāde apsver izdošanas lietderību. Ja
iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod tāda satura administratīvo aktu, kāds paredzēts
piemērojamā tiesību normā. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz.
(3) Ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka administratīvais akts izdodams, bet nav noteikts tā konkrētais saturs
(satura izvēles administratīvais akts), iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un
šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu.
(4) Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas
gadījumā nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts), iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja
iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos
ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. Ja iestāde
secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz vai administratīvā akta izdošanu atsaka
(63.panta pirmās daļas 4.punkts).
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
66.pants. Lietderības apsvērumu saturs
(1) Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību (65.pants), iestāde lemj:
1) par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;
2) par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai;
3) par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk
ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses;
4) par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu
19/115
ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams
sabiedrības ieguvums.
(2) Cilvēktiesību ierobežojums, ja tas adresātam attiecīgās tiesības pēc būtības atņem, nekādā gadījumā nav
samērīgs.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
67.pants. Administratīvā akta forma un sastāvdaļas
(1) Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot šā likuma 69.pantā minētos gadījumus.
(2) Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:
1) iestādes nosaukums un adrese;
2) adresāts (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu;
juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);
3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, — iesniedzēja prasījums;
4) administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;
5) faktu konstatējums;
6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (65. un 66.pants);
7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai
apakšpunktu);
8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās,
apstiprinātās vai noraidītās tiesības;
9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
(3) Administratīvā akta faktu konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un
argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.
(4) Iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību
saistošajiem noteikumiem, starptautisko tiesību vai Eiropas Savienības normām, kā arī vispārējiem tiesību principiem.
Pamatojumā norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu.
(5) Administratīvā akta pamatojumā iestāde var izmantot argumentus, kas izteikti tiesas spriedumos un juridiskajā
literatūrā, kā arī citā speciālajā literatūrā.
(6) Iestāde nedrīkst pamatot administratīvo aktu ar iekšējo normatīvo aktu. Ja iestāde ir piemērojusi iekšējo
normatīvo aktu, to administratīvā akta pamatojumā min, norādot iekšējā normatīvā akta izdevēju, izdošanas datumu,
nosaukumu un piemēroto tiesību normu. Šai norādei ir informatīvs raksturs.
(7) Ja iestāde pilnībā apmierina iesniedzēja prasījumu un citi administratīvā procesa dalībnieki nav izteikuši
atšķirīgu viedokli, šā panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minētās ziņas nav nepieciešamas.
(8) Ja iestādei lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu
informāciju, administratīvajā aktā šādu informāciju neatspoguļo.
(9) Administratīvajā aktā var iekļaut brīdinājumu par piespiedu izpildi, kas noformēts atbilstoši šā likuma 361. pantā
minētajām prasībām.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
68.pants. Administratīvā akta nosacījumi
20/115
(1) Ja piemērojamā tiesību norma paredz administratīvā akta darbību ierobežojoša nosacījuma (piemēram, termiņa,
priekšnoteikuma, uzdevuma, atrunas) iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to norāda administratīvajā aktā.
(2) Ja piemērojamā tiesību norma neparedz ierobežojoša nosacījuma iekļaušanu administratīvajā aktā, iestāde to
var ietvert:
1) ja pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai tā saturu;
2) lai panāktu administratīvā akta atbilstību tiesību normām.
(3) Nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķim.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
69.pants. Administratīvā akta formas neievērošana
(1) Administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67.panta noteikumus, ja ir viens no
šādiem nosacījumiem:
1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko
kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu;
2) tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā;
3) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;
4) administratīvā akta izdošana rakstveidā nav iespējama vai nav adekvāta.
(2) Ja administratīvais akts izdots citādi, nevis rakstveidā vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā likuma
67.panta prasībām, procesa dalībniekam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā
atbilstoši minētā panta prasībām. Iestāde šo administratīvo aktu noformē 14 dienu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma
saņemšanas un paziņo to adresātam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Apstrīdēšanas termiņš sākas pēc šā
akta vai atteikuma paziņošanas.
(3) Ja administratīvais akts līdz pieprasījuma iesniegšanai ir zaudējis spēku, iestāde to izsniedz:
1) ja adresātam tas nepieciešams savu vai citas privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu aizsardzībai;
2) atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem;
3) lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
70.pants. Administratīvā akta paziņošana un spēkā esamība
(1) Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar
brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai
citādi — , neietekmē tā stāšanos spēkā.
(2) Administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja iestāde izvēlas sūtīt nelabvēlīgu
administratīvo aktu pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu.
(3) Administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko
apstākļu maiņu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
71.pants. Administratīvā akta paziņošana citām personām
21/115
(1) Administratīvo aktu paziņo trešajai personai.
(2) Ja administratīvā lieta ierosināta, pamatojoties uz tādu informāciju, kuras iesniedzējs nav administratīvā procesa
dalībnieks, iesniedzējam paziņo par to, ka administratīvā lieta ir izskatīta, un to, kāds ir tās izskatīšanas rezultāts.
(3) Administratīvo aktu paziņo atkārtoti, ja iestāde tajā izlabojusi pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu šā
likuma 67.panta otrās daļas 7., 8. vai 9.punktā minētajās sastāvdaļās.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
72.pants. Kļūdu labošana
(1) Iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā
aprēķina kļūdas, kā arī citas kļūdas un trūkumus, ja tas nemaina lēmuma būtību.
(2) Adresātam ir tiesības prasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas noteik umu 14.punk tu)
73.pants. Administratīvā akta izskaidrošana
Adresātam ir tiesības prasīt, lai iestāde ar administratīvo aktu uzlikto pienākumu izskaidro mutvārdos vai pēc
adresāta lūguma arī rakstveidā. Tas neietekmē administratīvā akta spēkā esamību un termiņus.
74.pants. Spēkā neesošs administratīvais akts
(1) Administratīvais akts nav spēkā, ja:
1) objektīvi nav saprotams, kas to izdevis;
2) to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav piekritīga (izņemot 52.panta otrajā daļā
minēto gadījumu);
3) (izslēgts ar 02.02.2017. lik umu);
4) tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama.
(2) Adresāts nekavējoties paziņo iestādei savas šaubas par administratīvā akta spēkā esamību. Ja iestāde
uzskata, ka adresāta šaubas nav pamatotas (un administratīvais akts ir apstrīdams), to paziņo adresātam septiņu
dienu laikā, attiecīgi pagarinot likumā noteikto apstrīdēšanas termiņu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
75.pants. Apstrīdams administratīvais akts
(1) Administratīvais akts ir spēkā, bet to var apstrīdēt, ja:
1) no tā nevar nepārprotami izsecināt adresātam uzlikto tiesisko pienākumu (noteiktu rīcību vai noteiktas rīcības
aizliegumu) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;
2) administratīvajā procesā nav ievērots šis likums vai citas tiesību normas, kuras nosaka attiecīgā
administratīvā akta izdošanas procesu (procesuālās kļūdas);
3) tas pēc sava satura ir pretrunā ar tiesību normām, arī tad, ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normas
(arī balstījusies uz nepatiesiem faktiem), nav ievērojusi tiesību normu juridiskā spēka hierarhiju vai kļūdījusies
lietderības apsvērumos (saturiskās kļūdas).
(2) Ja apstrīdamu administratīvo aktu neapstrīd, tas ir spēkā, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar
faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.
22/115
76.pants. Tiesības apstrīdēt administratīvo aktu
(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt adresāts, trešā persona, šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī
privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā
procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona.
(2) Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos
var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets,
administratīvo aktu var apstrīdēt tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ja administratīvo aktu
apstrīd iestādē, kura to izdevusi, uz apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas šajā likumā paredzēti attiecībā uz
augstāku iestādi.
(3) Administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums. Uz to attiecas šā likuma
noteikumi, izņemot apstrīdēšanas kārtību.
(4) Ja administratīvais akts šā likuma 79.pantā noteiktajā termiņā nav apstrīdēts, tas kļūst neapstrīdams. Par
lūgumu atjaunot termiņu lemj tā pati iestāde, kura izskata iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
77.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība
(1) Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi šo
aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde tūlīt noformē to rakstveidā un iesniedzējs paraksta. Ja rakstveidā
iesniegtajā iesniegumā ietvertais pamatojums administratīvā akta nepareizībai ir apjomīgs, iestāde var lūgt
iesniedzējam iesniegt tā kopsavilkumu.
(2) Ja iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas
likuma prasības, vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, iestāde iesniegumu atstāj bez virzības un
nosaka iesniedzējam saprātīgu termiņu tās norādīto trūkumu novēršanai. Ja iestādes norādītie trūkumi noteiktajā
termiņā netiek novērsti, iestāde iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu atzīst par neiesniegtu un var atdot to
atpakaļ iesniedzējam.
(3) Ja iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu atbilst likuma prasībām vai iestādes noteiktajā termiņā
trūkumi ir novērsti, iestāde iesniegumu nekavējoties nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.
(01.11.2012. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
77.1 pants. Iestādes tiesības atcelt tās izdoto apstrīdēto administratīvo aktu
Iestāde, par kuras izdoto administratīvo aktu iesniegts iesniegums par šā akta apstrīdēšanu, var atcelt apstrīdēto
administratīvo aktu un izdot jaunu, nenosūtot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu augstākai iestādei,
šādos gadījumos:
1) iesniedzējs iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu vienlaikus nav lūdzis atlīdzinājumu;
2) iestādes izdotais jaunais administratīvais akts nerada iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu
iesniedzējam nelabvēlīgas sekas.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
78.pants. Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu
(1) Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu norāda:
1) kuru administratīvo aktu apstrīd;
2) kādā apjomā administratīvo aktu apstrīd un kā izpaužas administratīvā akta nepareizība;
3) lūgumu.
23/115
(2) Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu var izteikt viedokli par izlīguma noslēgšanas iespēju un
iespējamiem izlīguma noteikumiem.
(3) Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu tā iesniedzējs var atsaukt līdz brīdim, kad augstāka iestāde
pieņēmusi lēmumu par šo aktu vai iestāde, kas izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu, ir izdevusi jaunu administratīvo
aktu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
79.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš
(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā
administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, — viena gada laikā no tā spēkā stāšanās
dienas.
(2) Privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura
administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var šo administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā
no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta
spēkā stāšanās dienas.
(3) Ja administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums iesniegts, nokavējot apstrīdēšanas termiņu, un tā iesniedzējs
nav lūdzis procesuālā termiņa atjaunošanu, augstāka iestāde, saņemot apstrīdēšanas iesniegumu, atsaka tā
izskatīšanu pēc būtības. Šādu lēmumu var pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tiesa sūdzību
izskata viena mēneša laikā rakstveida procesā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
80.pants. Apstrīdēta administratīvā akta darbības apturēšana
(1) Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē,
izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 360.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu
iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai ja
iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu.
(2) Ja augstāka iestāde atstāj administratīvo aktu negrozītu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad
beidzies termiņš administratīvā akta pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts. Ja administratīvā akta apstrīdēšana aptur tā
darbību, bet pārsūdzēšana saskaņā ar šā likuma 185.panta ceturto daļu neaptur administratīvā akta darbību, attiecīgā
administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad beidzies administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņš.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
80.1 pants. Izlīguma noslēgšanas iespēju izvērtēšana
Izskatot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apsver izlīguma
(administratīvā līguma) noslēgšanas iespēju. Ja iestāde atzīst izlīguma noslēgšanu par iespējamu, tā informē
privātpersonu par izlīguma procesu un iespējamiem izlīguma noteikumiem, lai šī persona varētu izteikt savu viedokli par
izlīguma noslēgšanas iespēju.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
81.pants. Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu
(1) Augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.
Augstāka iestāde, pieņemot lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu, citastarp ievēro Valsts pārvaldes iekārtas
likumā noteikto formu, kādā tiek īstenota padotība pār zemāku iestādi, kā arī apstrīdētā administratīvā akta veidu
(65.pants).
(2) Augstāka iestāde ar savu lēmumu var:
1) atstāt administratīvo aktu negrozītu;
24/115
2) atcelt administratīvo aktu;
3) atcelt administratīvo aktu kādā daļā;
4) izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu;
5) konstatēt, vai administratīvais akts, kurš jau zaudējis spēku (82.pants), ir bijis tiesisks vai prettiesisks.
(3) Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu (administratīvais akts) nedrīkst būt iesniedzēja interesēm
nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumu, kad augstāka iestāde konstatē, ka ir
pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas vai pārkāptas tādas procesuālo tiesību normas, kas aizsargā sabiedrības
intereses.
(4) Ja iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu minēts apstrīdēšanas pamatojums, augstākas iestādes
lēmuma pamatojumā norādāmi argumenti attiecībā uz šo iesniedzēja pamatojumu.
(5) Apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par
apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
82.pants. Spēku zaudējuša administratīvā akta un procesuālo pārkāpumu apstrīdēšana
(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt tad, ja tas jau ir izpildīts vai citādi zaudējis spēku, šādos gadījumos:
1) atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu;
2) lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
(2) Ja administratīvais akts zaudē spēku tā apstrīdēšanas procesa laikā, bet iesniedzējs pamato šā procesa
turpināšanas nepieciešamību, procesu turpina, līdz tiek pieņemts lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu.
(3) Ja persona piekrīt administratīvā akta rezolutīvajai daļai (67.panta 8.punkts), šā panta pirmajā daļā noteiktajos
gadījumos tā apstrīdēšanas iesniegumu var iesniegt arī par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā
pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu. Šādu apstrīdēšanas
iesniegumu iesniedz tādā pašā kārtībā un termiņā kā apstrīdēšanas iesniegumu par visu administratīvo aktu kopumā.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
83.pants. Neapstrīdama administratīvā akta atcelšana
(1) Iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par
administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar šā likuma 85. – 88.panta noteikumiem.
(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.
(3) Administratīvo procesu no jauna var uzsākt iestāde, kurai lieta ir piekritīga, neatkarīgi no tā, kura iestāde
izdevusi attiecīgo administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
84.pants. Administratīvā akta tiesiskums
Administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks — ja neatbilst tiesību normām.
85.pants. Tiesiska administratīvā akta atcelšana
(1) Adresātam nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar
tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna.
25/115
(2) Adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu;
2) administratīvais akts izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār izpildīts, nav pienācīgi
izpildīts vai nav laikus izpildīts;
3) (izslēgts ar 02.02.2017. lik umu);
4) mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde
varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības
intereses.
(3) Ja administratīvo aktu atceļ saskaņā ar šā panta otrās daļas 4.punktu, attiecīgā publisko tiesību juridiskā
persona saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus un personisko kaitējumu, kas tam radies
sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.
(4) Iestāde, ievērojot šā panta noteikumus, var atcelt vai grozīt arī tiesisku administratīvo līgumu, izņemot izlīgumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
86.pants. Prettiesiska administratīvā akta atcelšana
(1) Adresātam nelabvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī.
(2) Adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1) adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir;
2) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu;
3) administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Ja adresāts uz attiecīgā
administratīvā akta pamata ir saņēmis naudu vai citus labumus, šis administratīvais akts zaudē spēku ar tā
atcelšanas dienu. Attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu atlīdzina
adresātam zaudējumus vai personisko kaitējumu, kas tam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu;
4) adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu,
spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām. Šādā gadījumā iestāde izvērtē adresāta veikto darbību
prettiesiskumu un atceļ šo administratīvo aktu ar tā izdošanas dienu. Adresāta pienākums ir atlīdzināt
attiecīgajam publisko tiesību subjektam to, ko šis adresāts no publisko tiesību subjekta ieguvis, pamatojoties
uz administratīvo aktu. Iestāde atlīdzinājuma apmēru var noteikt administratīvajā aktā;
5) administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja
apzināties.
(3) Administratīvā akta atcelšana saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu ir pieļaujama triju mēnešu laikā no
dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
(4) Iestāde, ievērojot šā panta noteikumus, var atcelt vai grozīt arī prettiesisku administratīvo līgumu, izņemot
izlīgumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006., 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
87.pants. Administratīvā procesa uzsākšana no jauna uz iesnieguma pamata
(1) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tajā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz
adresāta iesnieguma pamata, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1) ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai;
2) lietas tiesiskie apstākļi ir mainījušies adresātam par labu;
26/115
3) Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai cita starptautiska vai pārnacionāla tiesa šajā lietā ir pieņēmusi nolēmumu, no
kura izriet, ka administratīvais process jāuzsāk no jauna. Šādā gadījumā iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā
lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu;
4) adresātam kļuvuši zināmi vai ir pieejami jauni pierādījumi, kas nebija tā rīcībā līdz sākotnējā administratīvā
akta izdošanai un kas varētu būt par pamatu adresātam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai.
(2) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tajā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz
trešās personas iesnieguma pamata, ja ir šādu apstākļu kopums:
1) šai privātpersonai par labu ir mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma
pieņemšanai;
2) adresāts vēl nav izmantojis tiesības, kuras viņam ar attiecīgo administratīvo aktu piešķirtas vai apstiprinātas.
(3) Iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna var iesniegt:
1) kamēr administratīvais akts ir spēkā;
2) sešu mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais administratīvā procesa dalībnieks ir uzzinājis par faktiem, kas
viņam dod tiesības to darīt.
(4) Iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna tajā pašā lietā iesniedz iestādei, kurai lieta ir
piekritīga no jauna ierosinātajā administratīvajā procesā.
(5) Iestādes atteikumu uzsākt administratīvo procesu no jauna var apstrīdēt un pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma
spēkā stāšanās dienas. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.
(6) Ja iesniegums par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna iesniegts, kamēr administratīvais akts nav kļuvis
neapstrīdams, šāds iesniegums uzskatāms par administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu.
(7) Šā panta noteikumi ir attiecināmi arī uz administratīvā līguma grozīšanu vai atcelšanu, izņemot izlīgumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
88.pants. Iestādes pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna
Iestādei ir pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā tad, ja tas nepieciešams, lai izpildītu
šajā lietā pieņemtu:
1) Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemērotā tiesību norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska
spēka tiesību normai;
2) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumu. Šādā gadījumā
iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to
juridisko vērtējumu.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
7.nodaļa
Iestādes faktiskā rīcība
89.pants. Iestādes faktiskās rīcības jēdziens
(1) Faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz
faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties
personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas
neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks
27/115
tiesību aizskārums. Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām trūkst galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā
rīcība.
(2) Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt
kādu darbību, kā arī iestādes sniegta izziņa.
(15.01.2004. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
90.pants. Iestādes apsvērumi un paziņojums par faktisko rīcību
(1) Iestādes apsvērumi, plānojot vai veicot faktisko rīcību, ir tādi paši kā izdodot administratīvo aktu (6 5 . un
66.pants).
(2) Ja iestāde savu faktisko rīcību paredzēja vai tā bija jāparedz pirms faktiskās rīcības veikšanas, iestāde paziņo
attiecīgajai personai par faktiskās rīcības nepieciešamību, vietu un laiku. Šāds paziņojums var būt individuāls vai
publisks.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
91.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana
(1) Persona, kura uzskata, ka iestādes plānotā vai jau iesāktā faktiskā rīcība aizskar vai var aizskart šīs personas
tiesības vai tiesiskās intereses, var vērsties iestādē ar iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz šo
faktisko rīcību.
(2) Iestāde iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības veikšanas vai, ja tas iespējams, pirms tās
pabeigšanas. Savu lēmumu iestāde paziņo vispārējā kārtībā. Privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt šo iestādes
lēmumu kā administratīvo aktu.
(3) Privātpersona, kura uzskata, ka iestādes sniegtā izziņa nav pareiza, var vērsties iestādē ar iesniegumu par
pareizas izziņas izdošanu. Ja iestāde iesniedzēja lūgumu neapmierina, iesniedzējs var apstrīdēt un pārsūdzēt šo
iestādes lēmumu kā administratīvo aktu. Administratīvās rajona tiesas nolēmums lietā par iestādes sniegto izziņu,
izziņas nesniegšanu vai atteikumu sniegt izziņu nav pārsūdzams.
(4) Citos gadījumos privātpersona iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu.
(26.10.2006. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
8.nodaļa
Atlīdzinājums
92.pants. Tiesības uz atlīdzinājumu
Ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo
kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Tiesības administratīvā procesa
kārtībā prasīt atlīdzinājumu attiecināmas arī uz gadījumiem, kad zaudējumi vai kaitējums nodarīts ar iestādes vai
izpildiestādes (izņemot gadījumu, kad izpildiestāde ir tiesu izpildītājs) nepamatotu rīcību administratīvā procesa
izpildes stadijā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
93.pants. Apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība lietās par atlīdzinājumu
(1) Iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt
atlīdzinājumu.
(2) Ja administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā bez apstrīdēšanas vai ja zaudējumus vai kaitējumu
nodarījusi augstāka iestāde apstrīdēšanas procesā, pieteikumā par administratīvā akta vai faktiskās rīcības
pārsūdzēšanu vienlaicīgi var prasīt arī atlīdzinājumu.
(3) Ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu vai
28/115
pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādei, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu.
Atlīdzinājumu iestādei var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies
spēkā augstākas iestādes lēmums, un tas nav pārsūdzēts, ir stājies spēkā tiesas spriedums vai arī tiesvedība lietā ir
izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu). Uz iesniegumu par atlīdzinājuma izskatīšanu attiecināmi šā
likuma noteikumi par administratīvo aktu.
(4) Prasījumu atlīdzināt zaudējumu vai kaitējumu, kas nodarīts ar tādu administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kurai
likumā noteikta īpaša pārsūdzēšanas kārtība, izskata tādā pašā kārtībā, kāda noteikta attiecīgā administratīvā akta vai
faktiskās rīcības izskatīšanai tiesā.
(5) Atlīdzinājumu par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts administratīvā akta vai tiesas nolēmuma izpildes
stadijā, var prasīt atsevišķi pēc tam, kad tiesa izskatījusi sūdzību par iestādes vai izpildiestādes rīcību (358. panta
piektā un sestā daļa, 363. panta pirmā daļa, 376. panta otrā daļa). Prasījumu izskata tādā pašā kārtībā, kādā tiesā
izskata pieteikumu par attiecīgo administratīvo aktu, kura izpildes stadijā nodarīti zaudējumi vai kaitējums.
(18.12.2008. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
94.pants. Atlīdzināšanas pienākums
(1) Atlīdzinājumu prasa no:
1) Latvijas Republikas, ja mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu nodarījusi tiešās pārvaldes iestāde;
2) pašvaldības vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas, ja mantisko zaudējumu vai personisko
kaitējumu nodarījusi pastarpinātās pārvaldes iestāde, pildot funkcijas, kas ietilpst attiecīgās publisko tiesību
juridiskās personas autonomajā kompetencē;
3) Latvijas Republikas, ja mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu nodarījusi pastarpinātās pārvaldes
iestāde, pildot Latvijas Republikas funkcijas vai uzdevumus;
4) cita publisko tiesību subjekta, ja tam piemīt procesuālā tiesībspēja un ir patstāvīgs budžets (22.panta otrā
daļa), kas neietilpst nevienas šīs panta daļas 1. vai 2.punktā minētās publisko tiesību juridiskās personas
budžetā, un publisko tiesību subjekts ir nodarījis zaudējumus vai personisko kaitējumu jomā, kurā tas darbojas
sava budžeta ietvaros.
(2) Ja iestādi finansē no dažādiem budžetiem un nav iespējams nodalīt, kuras publisko tiesību juridiskās personas
uzdevumus tā pilda, atlīdzinājumu prasa no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, no kura iestāde saņem
lielāko finansējumu. Ja divu vai vairāku publisko tiesību subjektu finansējums ir vienāds, atlīdzinājumu prasa no viena
publisko tiesību subjekta pēc iesniedzēja vai pieteicēja izvēles. Ja viens no budžetiem ir valsts pamatbudžets,
atlīdzinājumu prasa no Latvijas Republikas.
(3) Ja iestāde ir privātpersona, atlīdzinājumu prasa no tās šā panta pirmajā daļā minētās publisko tiesību juridiskās
personas, kuras orgāns vai iestāde privātpersonu apveltījusi ar valsts varu.
(4) Atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja
pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams vai nav adekvāti, samaksājot
atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.
(15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
95.pants. Atlīdzinātāja noskaidrošana
(1) Ja, prasot atlīdzinājumu, nav pareizi norādīts attiecīgais šā likuma 94.pantā minētais publisko tiesību subjekts,
iestāde iesniegumu par atlīdzinājumu pieņem un pati konstatē attiecīgo publisko tiesību subjektu.
(2) Ja starp publisko tiesību subjektiem rodas strīds par to, no kura šā likuma 94.pantā minētā publisko tiesību
subjekta prasāms atlīdzinājums, iesnieguma par atlīdzinājumu iesniedzējs var vērsties tiesā, ja mēneša laikā attiecīgie
publisko tiesību subjekti nav vienojušies. Tiesa pati konstatē publisko tiesību subjektu, no kura prasāms atlīdzinājums.
(3) Par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, paziņo iesniedzējam (pieteicējam).
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
29/115
96.pants. Iesniedzēja pienākums samazināt zaudējumus un sadarboties
Iesniedzējam ir pienākums savu zināšanu un praktisko iespēju robežās darīt visu iespējamo, lai samazinātu savus
zaudējumus vai kaitējumu, kā arī darīt iestādei zināmus apstākļus, kurus tai nepieciešams zināt, lai konstatētu
attiecīgā publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un nodarīto zaudējumu vai kaitējuma apmēru. Ja iesniedzējs šo
pienākumu nepamatoti nepilda, vēlāk, apstrīdot iestādes lēmumu augstākā iestādē vai pārsūdzot to tiesā, viņš uz
attiecīgajiem apstākļiem nevar atsaukties.
(15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
97.pants. Civiltiesību principu piemērošana atlīdzinājuma apmēra noteikšanai
Nosakot mantiskā zaudējuma un personiskā kaitējuma priekšnosacījumus un atlīdzinājuma apmēru, piemēro
civiltiesību principus, ja likumā nav noteikts citādi.
(15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
9.nodaļa
Uzziņa par savām tiesībām
98.pants. Tiesības uz uzziņu par savām tiesībām
(1) Privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā (turpmāk — uzziņa).
(2) Iesniegumu par uzziņu iesniedz iestādē, kuras kompetencē ir jautājuma izšķiršana pēc būtības.
(3) Iesniegumā par uzziņu ietver:
1) faktu aprakstu;
2) no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, atbilde uz kuru ir atkarīga no to juridiska vērtējuma;
3) paskaidrojumu, kādēļ šāda uzziņa nepieciešama;
4) pēc iesniedzēja ieskata — arī juridiskus apsvērumus.
(4) Ja atbilde uz jautājumu ir atkarīga no lietderības apsvērumiem (65.un 66.pants), tad tiesības uz uzziņu attiecas
uz iestādei piešķirtās rīcības brīvības robežu noskaidrošanu. Iestāde savā atbildē var norādīt uz vispārējiem
apsvērumiem, kā šī rīcības brīvība izmantojama. Uz šiem apsvērumiem neattiecas šā likuma 101.panta otrajā un
trešajā daļā noteiktās tiesiskās sekas.
(5) Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, tad uz uzziņu attiecināmi šā likuma noteikumi, kas attiecas uz administratīvo
aktu, tiktāl, ciktāl tie ir piemērojami, ievērojot uzziņas būtību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
99.pants. Uzziņas sagatavošana
(1) Sagatavojot uzziņu, ja nepieciešams, iestāde var prasīt no iesniedzēja papildu ziņas.
(2) Sagatavojot uzziņu, iestāde var lūgt augstākas iestādes, Tieslietu ministrijas, kā arī citu institūciju palīdzību.
(3) Pirms uzziņas paziņošanas tās adresātam iestāde uzziņas kopiju laikus nosūta augstākai iestādei. Pēc
uzziņas paziņošanas iestāde tās kopiju nosūta institūcijām, kuras šī uzziņa var interesēt vai arī kuras bija iesaistītas
tās sagatavošanā.
(4) Ministru kabinets nosaka uzziņas sagatavošanā un saskaņošanā iesaistīto iestāžu sadarbības kārtību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
30/115
100.pants. Uzziņas forma
Uzziņu izdod rakstveidā. Tā satur šādas sastāvdaļas:
1) iestādes nosaukums;
2) uzziņas adresāts (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt
personu; juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);
3) iesniedzējs, ja tas nav identisks ar uzziņas adresātu;
4) iesniegtais faktu apraksts, jautājums un paskaidrojums, kādēļ uzziņas adresātam šāda uzziņa ir vajadzīga;
5) atbilde uz jautājumu;
6) atbildes juridiskais pamatojums;
7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai
apakšpunktu).
101.pants. Uzziņas tiesiskās sekas un apstrīdēšana
(1) Uzziņas adresātam uzziņa nav saistoša. Uzziņas tiesiskās sekas iestādei nosaka šā panta otrās un trešās
daļas noteikumi.
(2) Ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdotais administratīvais
akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad, ja vēlāk iestāde
konstatē, ka uzziņa nav bijusi pareiza.
(3) Ja jautājums, par kuru sniegta uzziņa, vēlākā administratīvajā lietā ir viens no vairākiem jautājumiem, kas
iestādei jāvērtē, tad šis vērtējums nevar būt adresātam nelabvēlīgāks, izņemot gadījumu, kad citādi lietas kopējais
iznākums būtu adresātam nelabvēlīgāks vai arī tas būtu prettiesisks.
(4) Uzziņu var apstrīdēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, tad uzziņa nav
apstrīdama. Tā nav pārsūdzama tiesā.
(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesiskās sekas neiestājas, ja uzziņa nav izdota rakstveidā vai ja tā
panākta ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām krimināli vai administratīvi
sodāmām darbībām.
(6) Iestādes rīcība, nesniedzot uzziņu vai atsakot uzziņas sniegšanu, apstrīdama un pārsūdzama šā likuma
91.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
C DAĻA
ADMINISTRATĪVAIS PROCESS TIESĀ
PIRMĀ SADAĻA
TIESVEDĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
10.nodaļa
Pamatnoteikumi
31/115
102.pants. Tiesvedību administratīvajā procesā regulējošo likumu spēks laikā
(1) (Izslēgta ar 15.01.2004. lik umu.)
(2) Tiesvedība administratīvajā lietā notiek pēc tām administratīvā procesa tiesību normām, kuras ir spēkā lietas
izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
103.pants. Administratīvā procesa tiesā būtība
(1) Administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes
faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko
pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.
(2) Tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un
dod tiem juridisku vērtējumu, izskatot lietu saprātīgā termiņā.
(3) Tiesa administratīvajā procesā noskaidro:
1) vai administratīvais akts un iestādes faktiskā rīcība atbilst šā likuma noteikumiem un citām tiesību normām;
2) vai tiesību normas un publisko tiesību līgums dod administratīvā procesa dalībniekam noteiktas tiesības vai
uzliek pienākumus;
3) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību un izpildes pareizību.
(15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
104.pants. Tiesību normu hierarhijas kontrole
(1) Pārbaudot administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un noskaidrojot privātpersonas publiski tiesiskos
pienākumus vai tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā
piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām.
(2) Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tā tiesvedību
lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai. Pēc Satversmes tiesas lēmuma vai sprieduma spēkā
stāšanās tiesa tiesvedību lietā atjauno un turpmākajā tiesvedībā pamatojas uz Satversmes tiesas viedokli.
(3) Ja tiesa atzīst, ka pašvaldību saistošie noteikumi neatbilst Ministru kabineta noteikumiem vai likumam vai
Ministru kabineta noteikumi neatbilst likumam, vai iekšējais normatīvais akts neatbilst ārējam normatīvajam aktam vai
tieši piemērojamam vispārējam tiesību principam, tā attiecīgo tiesību normu nepiemēro. Tiesa lēmumā vai spriedumā
pamato savu viedokli par neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Ja attiecīgā normatīvā akta izdevējs
nav administratīvā procesa dalībnieks, spriedumu vai lēmumu tiesa nosūta normatīvā akta izdevējam un Tieslietu
ministrijai.
(15.01.2004. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
104.1 pants. Jautājuma uzdošana Eiropas Savienības Tiesai
Tiesa Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos uzdod jautājumu Eiropas Savienības Tiesai par
Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību prejudiciāla nolēmuma taisīšanai.
(15.01.2004. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
105.pants. Tiesvedības instances administratīvajā lietā
(1) Administratīvo lietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc administratīvā procesa dalībnieka
sūdzības par šīs tiesas spriedumu — arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
(2) Otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, izņemot
32/115
likumā noteiktos gadījumus.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
106.pants. Administratīvās lietas ierosināšana tiesā
(1) Tiesa ierosina administratīvo lietu pēc pieteicēja pieteikuma.
(2) Tiesa ierosina administratīvo lietu arī pēc šā likuma 29.pantā minētā tiesību subjekta pieteikuma.
107.pants. Apstākļu noskaidrošana administratīvajā lietā
(1) Tiesa lietas apstākļus noskaidro, izskatot lietu mutvārdu vai rakstveida procesā.
(2) Izskatot lietu mutvārdu procesā, lietas apstākļus noskaidro tiesas sēdē.
(3) Izskatot lietu rakstveida procesā, lietas apstākļus noskaidro, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.
(4) Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu,
tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas
iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips).
107.1 pants. Izlīguma noslēgšanas iespēju izskaidrošana
Ja tiesa (tiesnesis) uzskata, ka lietā iespējams izlīgums, tiesa (tiesnesis) var izskaidrot procesa dalībniekiem
izlīguma (administratīvā līguma) noslēgšanas iespējas, kā arī sniegt ierosinājumus izlīguma nosacījumiem. Izlīguma
noslēgšanas iespēju izskaidrošanu tiesa (tiesnesis) var veikt gan rakstveidā, gan tiesas sēdē. Tiesa (tiesnesis) var
sasaukt tiesas sēdi tikai šā jautājuma apspriešanai.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
108.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums
(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.
(2) Administratīvo lietu pilnībā vai daļā izskata slēgtā tiesas sēdē, lai aizsargātu:
1) valsts noslēpumu;
2) adopcijas noslēpumu.
(3) Lai aizsargātu ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa ar motivētu lēmumu var noteikt, ka lieta pilnībā vai daļā
izskatāma slēgtā tiesas sēdē.
(4) Ja lietu izskata rakstveida procesā, tiesa šā panta otrajā vai trešajā daļā paredzētajos gadījumos nosaka lietai
pilnībā vai daļā slēgtas lietas statusu.
(5) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki un, ja nepieciešams, arī eksperts un tulks.
(6) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.
(7) Ikviens ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu.
Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku viedokļus. Tiesa var noteikt šāda
ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai vai sprieduma sastādīšanai.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
108.1 pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums, pārbaudot valsts noslēpumu saturošu
33/115
informāciju
(1) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas ir valsts noslēpuma
objekts, šīs informācijas pārbaudē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā
atļauja pieejai valsts noslēpumam.
(2) Tiesas sēdē nedrīkst izmantot informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti.
(3) Lietas materiāliem nepievieno un tiesa nolēmumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet
norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.
(4) Tiesa rakstveidā brīdina personas, kuras piedalās šādas lietas izskatīšanā, par pienākumu glabāt valsts
noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Valsts noslēpumu saturošu dokumentu
kopiju izgatavošana nav pieļaujama.
(26.10.2006. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
108.2 pants. Tiesas nolēmumu pieejamība
(1) Tiesas nolēmums ir pieejams administratīvā procesa dalībniekiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā un apjomā
ikvienai citai personai.
(2) Tiesas spriedumu publicē mājaslapā internetā. Tās sprieduma daļas, kuras satur ierobežotas pieejamības
informāciju vai kuras ir valsts noslēpuma objekts, nepublicē, bet aizstāj ar norādi, kāpēc attiecīgā nolēmuma daļa nav
vispārpieejama.
(3) Ja tiesas lēmumos, kuri tiek sastādīti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā, tiek formulētas būtiskas
judikatūras atziņas, šādus nolēmumus var publicēt mājaslapā internetā.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
109.pants. Administratīvās lietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana
(1) Pirmās instances tiesā administratīvo lietu izskata tiesnesis vienpersoniski. Ja lieta ir sevišķi sarežģīta, pirmās
instances tiesas priekšsēdētājs var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu. Šādā gadījumā lieta izskatāma triju pirmās
instances tiesas tiesnešu sastāvā.
(2) Apelācijas un kasācijas instances tiesā administratīvo lietu izskata koleģiāli.
110.pants. Tiesvedības valoda
(1) Tiesvedība notiek valsts valodā.
(2) Dokumentus svešvalodā administratīvā procesa dalībnieki iesniedz, pievienojuši tiem noteiktā kārtībā apliecinātu
tulkojumu valsts valodā.
(3) Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no administratīvā procesa
dalībniekiem un pārējie dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokolu un tiesas nolēmumu raksta valsts valodā.
(4) Administratīvā procesa dalībniekam, izņemot juridiskās personas pārstāvi, kurš neprot tiesvedības valodu, tiesa
nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās ar tulka palīdzību.
(5) Tiesa pēc sava ieskata var nodrošināt tulku arī juridiskajai personai.
111.pants. Ierobežojumi tiesnesim tiesas spriešanā
(1) Tiesas sēde, kurā lietu izskata pēc būtības, noris nemainīgā tiesnešu sastāvā.
34/115
(2) Ja lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšanu sāk no jauna.
(3) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs piedalīties citas lietas iztiesāšanā, iekams tiesas sēde nav
pasludināta par slēgtu.
(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz rakstveida procesu.
112.pants. Administratīvās lietas iztiesāšanas tiešums
(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa pati pārbauda pierādījumus lietā.
(2) Tiesa, izspriežot lietu, pamatojas uz pierādījumiem, kurus pati pārbaudījusi.
112.1 pants. Tiesvedības process
(1) Administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.
(2) Ja tiesa uzskata, ka lietu, kura izskatāma rakstveida procesā, lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā pēc sava
ieskata var noteikt šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.
(3) Ja lieta izskatāma rakstveida procesā, tiesa pēc sava ieskata atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai
procesuālā jautājuma izlemšanai var noteikt tiesas sēdi.
(4) Tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs, trešā persona
vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs — privātpersona lietās par publisko tiesību
līgumiem.
(5) Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa iepazīstas ar lietas materiāliem, uzklausa dalībniekus un pieprasa
rakstveidā iesniegt nepieciešamo informāciju un pierādījumus.
(6) Izskatot lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē, tiesa uzklausa uz tiesas sēdi uzaicināto un izsaukto personu
mutvārdu liecības un paskaidrojumus. Pēc procesa dalībnieka lūguma tiesa rakstveida pierādījumus nolasa tiesas
sēdē.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas noteik umu 11.punk tu)
113.pants. Mutvārdu process
(Izslēgts ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
114.pants. Rakstveida process
(Izslēgts ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
114.1 pants. Tiesas un procesa dalībnieku saziņa
(1) Tiesa, sazinoties ar iestādi, nosūtot tai dokumentus vai aicinot iestādes pārstāvi ierasties tiesā, var sūtīt
attiecīgo informāciju uz iestādes oficiālo elektroniskā pasta adresi, neizmantojot drošu elektronisko parakstu un
nenoslēdzot vienošanos ar iestādi.
(2) Procesa dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai dokumentus elektroniski, ja tie sagatavoti un nosūtīti saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti. Ja dokumenti nav iesniegti atbilstoši šajā likumā noteiktajam,
tiesa lemj par dokumentu pievienošanu lietai. Dokumentus, kas tiesā iesniegti elektroniski, iesniedzējam neatdod.
(3) Ja zvērināts advokāts ir personas pārstāvis tiesā vai sniedz lietas dalībniekam juridisko palīdzību, tiesas saziņa
ar zvērinātu advokātu notiek tiesu informatīvās sistēmas datu izplatīšanas sistēmā.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
35/115
114.2 pants. Atkārtots procesuāls pieteikums vai lūgums
Tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai procesuālu pieteikumu vai lūgumu, ja tas iesniegts atkārtoti un no tā neizriet,
ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi ir mainījušies.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
11.nodaļa
Tiesas sastāvs
115.pants. Jautājumu izlemšana tiesā
Jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiālā sastāvā, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem
nav tiesīgs atturēties no balsošanas.
116.pants. Aizliegums tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā
(1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā
apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī piedalīties jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja
nolēmums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts.
(2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nedrīkst piedalīties jaunā
šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.
(3) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā
kasācijas instances tiesā, izņemot gadījumu, kad lietu izskata Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
kopsēdē.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
117.pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana
(1) Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:
1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks,
eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs;
2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no
administratīvā procesa dalībniekiem;
3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no
tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu;
4) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par
viņa objektivitāti.
(2) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā vai šā likuma 116.pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas
iztiesāšanas sākumam.
(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas izskatīšanas gaitā, viņš sevi atstata, norādot
šīs atstatīšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.
(4) Administratīvā procesa dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai
visam tiesas sastāvam.
36/115
118.pants. Noraidījuma pieteikšana
(1) Administratīvā procesa dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā vai
mutvārdos. Par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā.
(2) Noraidījums jāmotivē un jāpieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja
personai, kura noraidījumu piesaka, tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.
(3) Rakstveida procesā tiesnesis nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram procesa dalībnieki rakstveidā var pieteikt
noraidījumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
119.pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība
(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu administratīvā procesa dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi,
kuram noraidījums pieteikts.
(2) Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis.
(4) Lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:
1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis dalās līdzīgi,
tiesnesis ir noraidīts;
2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā
sastāvā ar balsu vairākumu.
(5) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
120.pants. Noraidījuma sekas
(1) Ja noraidīts tiesnesis vai viss tiesas sastāvs, lietu izskata cits tiesnesis vai cits tiesas sastāvs.
(2) Ja cita tiesas sastāva izveidošana attiecīgajā tiesu namā nav iespējama, lietu nosūta citam tiesu namam.
(3) Ja noraidījums tiesnesim pieteikts lietas izskatīšanas gaitā, pieteiktā noraidījuma apmierināšanas gadījumā
lietas izskatīšanu sāk no jauna.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
12.nodaļa
Administratīvās lietas pakļautība un piekritība
121.pants. Pakļautība
(1) Pārsūdzēto administratīvo aktu un faktisko rīcību kā administratīvo lietu izskata tiesā.
(2) Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa izskata arī pieteikumus, kuriem nav administratīvi tiesiska strīda
rakstura.
(3) Jautājumu par lietas pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka lietas izskatīšana nav
pakļauta tiesai, lēmumā norāda iestādi, kuras kompetencē ir šīs lietas izskatīšana.
(4) Ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesa vai tiesnesis vēršas ar
37/115
iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
122.pants. Piekritība
Administratīvo lietu pirmajā instancē izskata tajā Administratīvās rajona tiesas tiesu namā, kurā atbilstoši šā
likuma 189.panta pirmajai daļai iesniedzams pieteikums, ja likums nenosaka citādi. Ja lietu kā pirmās instances tiesa
izskata Administratīvā rajona tiesa un tai ir nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, šādu
lietu izskata Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
123.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citam tiesu namam vai citai tiesai
(1) Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot pieteikuma iesniegšanas noteikumus, tā izskata pēc
būtības attiecīgajā tiesu namā, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies pieteicēja adrese.
(2) Tiesa vai tiesnesis var nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā, ja:
1) pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot pieteikuma iesniegšanas
noteikumus;
2) pēc viena tiesneša vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesu namā nav
iespējama;
3) tiesas vai tiesneša ieskatā šo lietu efektīvāk izskatīs cits tiesu nams, it īpaši lielākās pierādījumu daļas
atrašanās vietā.
(3) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(4) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(5) Lietu, kas nosūtīta no viena tiesu nama citam tiesu namam, pieņem izskatīšanai tajā tiesu namā, kuram šī lieta
nosūtīta.
(6) Šajā pantā noteiktā kārtība attiecināma arī uz gadījumu, kad lietas izskatīšanas gaitā mainījušies piekritības
noteikumi vai lieta pieņemta izskatīšanai, pārkāpjot piekritības noteikumus.
(18.12.2008. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.
Sk . Pārejas noteik umu 13.punk tu)
13.nodaļa
Maksājumi valsts budžetā
(Nodaļas nosauk ums 01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
124. pants. Valsts nodeva un drošības nauda
(1) Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par pretpieteikumu un trešās personas ar patstāvīgiem
prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 30 euro apmērā.
(2) Par apelācijas sūdzību, kā arī par pretapelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 60 euro apmērā.
(3) Par blakus sūdzību maksā drošības naudu 15 euro apmērā. Par blakus sūdzību, kas ietverta apelācijas vai
kasācijas sūdzībā (292. panta 1.1 daļa un 307. panta 4.1 daļa), drošības naudu nemaksā.
(4) Par kasācijas sūdzību, kā arī par pretsūdzību maksā drošības naudu 70 euro apmērā.
(5) Par lūgumu par pagaidu aizsardzību (185. un 195. pants) maksā drošības naudu 15 euro apmērā.
38/115
(6) Par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem maksā drošības naudu 15 euro
apmērā.
(7) Valsts nodevu par pretpieteikumu un pretapelācijas sūdzību, kā arī drošības naudu par pretsūdzību atmaksā
tādā kārtībā, kāda noteikta valsts nodevas (125. pants) un drošības naudas (129.1 pants) atmaksāšanai.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017. Sk . Pārejas noteik umu 21. punk tu)
125. pants. Valsts nodevas atmaksāšana
(1) Valsts nodevu, kas samaksāta par pieteikumu, atmaksā pilnīgi, ja tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu vai
atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka:
1) pieteikumu iesniegusi persona, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi
īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;
2) pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, jo ņēmis vērā iestādes
kļūdainu norādi par pārsūdzības kārtību.
(2) Valsts nodevu, kas samaksāta par apelācijas sūdzību, atmaksā pilnīgi:
1) ja tiesnesis atsakās pieņemt apelācijas sūdzību vai tiesa izbeidz apelācijas tiesvedību, pamatojoties uz to,
ka pieteicējs vai trešā persona ir iesniegusi apelācijas sūdzību par spriedumu, kas nav pārsūdzams, jo ņēmusi
vērā tiesas kļūdainu norādi par sprieduma pārsūdzības kārtību;
2) ja apelācijas instances tiesa atceļ pirmās instances tiesas spriedumu šā likuma 303. pantā paredzētajā
gadījumā;
3) atbildētājam vai trešajai personai, ja pieteicējs atsakās no pieteikuma.
(3) Pusi no valsts nodevas, kas tika samaksāta par lietas izskatīšanu attiecīgajā tiesas instancē, atmaksā, ja
pieteicējs vai trešā persona atteikusies no pieteikuma vai apelācijas sūdzības, pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc
būtības.
(4) Visu valsts nodevu vai pārmaksāto daļu atmaksā uz personas iesnieguma pamata bez tiesas (tiesneša)
nolēmuma normatīvajos aktos par valsts nodevas iemaksāšanu, atmaksāšanu un atlīdzināšanu noteiktajā kārtībā, ja:
1) samaksāta valsts nodeva par tādām darbībām, par kurām tā nav jāmaksā;
2) samaksāta lielāka valsts nodeva, nekā nosaka likums.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
126.pants. Valsts nodevas atlīdzināšana
(1) Ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts (tostarp šā likuma 191.2 pantā paredzētajā kārtībā) vai tiesvedība lietā
izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282. panta 7. punktu, tiesa (tiesnesis) piespriež no atbildētāja (iespējamā
atbildētāja) par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
(2) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts
nodevu piespriež no atbildētāja.
(3) Valsts nodeva netiek atlīdzināta, ja pieteikuma priekšmets bija konkrētu publiski tiesisko attiecību
pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatācija.
(4) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma
noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc
sprieduma stāšanās spēkā. Šādos gadījumos tiesa pieteicēja pienākumu samaksāt valsts nodevu attiecīgajā apmērā
norāda sprieduma rezolutīvajā daļā. Ja pieteicējs triju mēnešu laikā neiesniedz tiesai valsts nodevas apmaksu
apliecinošu dokumentu, tiesa sprieduma norakstu nosūta tiesu izpildītājam izpildei.
39/115
(5) Šā panta ceturtajā daļā paredzētais pieteicēja pienākums pieteikuma noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts
nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri pieteikumu iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības jomā
(pensijas, pabalsti u.tml.). Ņemot vērā to tiesību un interešu nozīmīgumu, kuras pieteicējs bija vēlējies aizsargāt,
izņēmuma kārtā tiesa (tiesnesis) arī citos gadījumos ar motivētu lēmumu var atbrīvot pieteicēju no pienākuma
samaksāt valsts nodevu, ja pieteikums tiek noraidīts.
(01.11.2012. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
127.pants. Valsts nodevas iemaksa un atmaksa
(Izslēgts no 01.03.2013. ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas noteik umu 17.punk tu)
128.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par valsts nodevu
(1) Papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota fiziskā persona, kura
iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī publisko tiesību subjekts, kas iesniedz
tiesā pieteikumu kā šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts.
(2) Ja šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts atsakās no pieteikuma, kas iesniegts personas labā, bet šī
persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, valsts nodevu maksā pēc vispārīgiem noteikumiem.
(3) Tiesa (tiesnesis) pēc fiziskās personas lūguma, ievērojot tās mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot
personu no valsts nodevas samaksas. Tiesa (tiesnesis), pieņemot lēmumu, ņem vērā to, vai šīs personas iesniegtos
citus pieteikumus, sūdzības un lūgumus administratīvajai tiesai pēdējo triju gadu laikā vairākkārt atteikts pieņemt,
atteikts izskatīt, tie atstāti bez izskatīšanas vai noraidīti.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017. Sk .
Pārejas noteik umu 21. punk tu)
129.pants. Lēmuma pārsūdzēšana valsts nodevas jautājumā
Par lēmumu, ar kuru ir atteikts samazināt valsts nodevas apmēru vai atbrīvot no valsts nodevas samaksas,
privātpersona, uz kuru tas attiecas, var iesniegt blakus sūdzību.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas noteik umu 13.punk tu)
129.1 pants. Drošības naudas atmaksāšana
(1) Drošības naudu atmaksā pilnīgi:
1) ja blakus sūdzību, kasācijas sūdzību vai lūgumu par pagaidu aizsardzību apmierina pilnībā vai daļā;
2) ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus un nodod lietu vai tās daļu jaunai izskatīšanai;
3) atbildētājam vai trešajai personai, ja pieteicējs atsakās no pieteikuma;
4) ja blakus sūdzību, kasācijas sūdzību, lūgumu par pagaidu aizsardzību vai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem
apstākļiem atsaka pieņemt vai atstāj bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka sūdzību, lūgumu vai pieteikumu
iesniegusi persona, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi īstenot
administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;
5) ja blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu, atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību vai izbeidz blakus
sūdzības vai kasācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka procesa dalībnieks ir iesniedzis blakus sūdzību vai
kasācijas sūdzību par nolēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, jo ņēmis vērā tiesas (tiesneša)
kļūdainu norādi par nolēmuma pārsūdzības kārtību;
6) ja tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282. panta 7. punktu.
(2) Pusi no drošības naudas atmaksā, ja blakus sūdzību, kasācijas sūdzību, lūgumu par pagaidu aizsardzību vai
pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atsauc, iekams nav pabeigta to izskatīšana pēc būtības.
(3) Visu drošības naudu vai pārmaksāto daļu atmaksā uz personas iesnieguma pamata bez tiesas (tiesneša)
40/115
nolēmuma normatīvajos aktos par drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu noteiktajā kārtībā, ja:
1) samaksāta drošības nauda par tādām darbībām, par kurām tā nav jāmaksā;
2) samaksāta lielāka drošības nauda, nekā nosaka likums.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
129.2 pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par drošības naudu
(1) Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.
(2) Drošības nauda nav jāmaksā, iesniedzot blakus sūdzību par tiesas (tiesneša) lēmumu atteikt atbrīvot personu
no valsts nodevas samaksas.
(3) Iesniedzot pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai, drošības nauda nav jāmaksā.
(4) Tiesa (tiesnesis) pēc fiziskās personas lūguma, ievērojot tās mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot
personu no drošības naudas samaksas. Tiesa (tiesnesis), pieņemot lēmumu, ņem vērā to, vai šīs personas iesniegtos
citus pieteikumus, sūdzības un lūgumus administratīvajai tiesai pēdējo triju gadu laikā vairākkārt atteikts pieņemt,
atteikts izskatīt, tie atstāti bez izskatīšanas vai noraidīti.
(01.11.2012. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
129.3 pants. Valsts nodevas un drošības naudas iemaksāšanas un atmaksāšanas kārtība
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, kā arī iemaksā un atmaksā
drošības naudu.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Pants stājas spēk ā 01.03.2013. Sk . Pārejas
noteik umu 17.punk tu)
14.nodaļa
Tiesas paziņojumi un izsaukumi
130.pants. Aicināšana un izsaukšana uz tiesu
(1) Administratīvā procesa dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti.
(2) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēsti.
(3) Aicinājumu un izsaukumu uz tiesu paziņo laikus.
131.pants. Tiesas pavēste
Tiesas pavēstē norāda:
1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu
adresi (juridiskajai personai — nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu pilnvarota
pārstāvja adresi);
2) tiesas nosaukumu un adresi;
3) ierašanās vietu un laiku;
4) tās lietas nosaukumu, kurā personu aicina vai izsauc;
41/115
5) kāpēc personu aicina vai izsauc;
51) personas procesuālās tiesības un pienākumus procesa ietvaros;
6) ka personai, kura saņēmusi pavēsti sakarā ar aicināmās vai izsaucamās personas prombūtni, ir pienākums
pēdējai to nodot;
7) neierašanās sekas.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
132.pants. Tiesas paziņojuma un pavēstes paziņošana un nogādāšana
(1) Tiesas paziņojumu un pavēsti paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 114.1 panta
pirmajā un trešajā daļā noteiktos gadījumos.
(2) Pieteicējam tiesas paziņojums un pavēste tiek nosūtīta pa pastu uz pieteicēja norādīto adresi vai izmantojot
elektroniskās saziņas veidu, kuru pieteicējs norādījis.
(3) Administratīvā procesa dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas pavēsti nogādāšanai citai šajā lietā
aicināmai vai izsaucamai personai.
(4) Ja aicināmā vai izsaucamā persona norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var
aicināt vai izsaukt uz tiesas sēdi, izmantojot arī citus sakaru veidus.
(5) Ja persona nav sasniedzama, izmantojot šā panta ceturtajā daļā norādītos sakaru veidus, tiesas pavēsti nogādā
uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
133.pants. Tiesas pavēstes izsniegšana
(Izslēgts ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
134.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas pavēsti
(1) Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir pieņemt tiesas pavēsti.
(2) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(3) Atteikšanās pieņemt tiesas pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
135.pants. Personas pienākums būt sasniedzamai
(1) Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir būt sasniedzamai. Lietas dalībniekam ir pienākums
paziņot tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta uz pieteikumā
norādīto adresi.
(2) Ja tiesas pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai
ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
15.nodaļa
Tiesas sēdes gaitas fiksēšana
(Nodaļas nosauk ums 01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
42/115
135.1 pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana
(1) Tiesas sēdes gaitu fiksē, rakstot protokolu. Vienlaikus tiesas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot tehniskos
līdzekļus (136.1 pants).
(2) Procesa dalībnieki un citas tiesas sēdē klātesošās personas tiesas sēdes gaitu var fiksēt, ievērojot šā likuma
108.panta septītās daļas prasības.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
136.pants. Pienākums rakstīt protokolu
(1) Katrā tiesas sēdē raksta tiesas sēdes protokolu.
(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokolu raksta arī par procesuālajām darbībām, kuras izpilda ārpus
tiesas sēdes.
136.1 pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana, izmantojot tehniskos līdzekļus
(1) Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus, par ko
izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.
(2) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā
kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
137.pants. Protokola saturs
(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:
1) tiesas sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu;
2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru;
3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;
4) lietas nosaukumu;
5) ziņas par administratīvā procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;
6) ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;
7) ziņas par to, ka tulki, liecinieki un eksperti brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;
8) administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par
viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;
9) administratīvā procesa dalībnieku pieteikumus un lūgumus;
10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;
11) šā likuma 30.pantā minētās institūcijas atzinuma īsu saturu;
12) tiesas debašu īsu saturu;
13) ziņas par tiesas aiziešanu sprieduma taisīšanai vai lēmuma pieņemšanai;
14) ziņas par tiesas sprieduma vai atsevišķa procesuāla dokumenta veidā pieņemta tiesas lēmuma nolasīšanu;
43/115
15) ziņas par sprieduma (lēmuma) saturu, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;
16) ziņas par to, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu
sprieduma (lēmuma) tekstu;
17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;
18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.
(2) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.
(3) Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.
(4) (Izslēgta ar 15.01.2004. lik umu)
(5) Ja tiesas sēdē tiek pārbaudīta valsts noslēpumu saturoša informācija, tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par
laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošo informāciju. Ja likumā nav noteikts citādi,
protokolā nefiksē attiecīgās informācijas pārbaudi.
(6) Uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta kā kasācijas instances tiesas sēdes protokolu
neattiecas šā panta pirmās daļas 8., 11., 12. un 15.punkta nosacījumi.
(7) Ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, tiesas sēdes protokolā var nenorādīt šā panta
pirmās daļas 8., 9., 11. un 12.punktā noteiktās ziņas.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
138.pants. Protokola rakstīšana
(1) Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.
(2) Protokolu paraksta ne vēlāk kā septītajā dienā pēc tiesas sēdes pabeigšanas.
(3) Pierakstījumus un labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un sekretāra paraksta. Līdz
galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītro. Protokolā nedrīkst dzēst vai aizkrāsot tekstu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
139.pants. Piezīmes pie protokola
(1) Administratīvā procesa dalībnieks var iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā no tā parakstīšanas dienas
iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā esošās nepilnības un nepareizības. Tiesības iesniegt
rakstveida piezīmes pie protokola neattiecas uz gadījumiem, kad tiesas sēdes gaita pilnā apjomā fiksēta, izmantojot
tehniskos līdzekļus.
(2) Iesniegtās piezīmes tiesa pievieno tiesas sēdes protokolam, uz tām izdarot atzīmi, kurā norāda, vai tiesa piekrīt
šīm piezīmēm.
(3) (Izslēgta ar 26.10.2006. lik umu)
(4) (Izslēgta ar 26.10.2006. lik umu)
(5) (Izslēgta ar 26.10.2006. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
16.nodaļa
Procesuālie piespiedu līdzekļi
(Nodaļas nosauk ums 26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.1006.)
44/115
140.pants. Procesuālo piespiedu līdzekļu veidi
Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādus procesuālos piespiedu līdzekļus:
1) brīdinājumu;
2) izraidīšanu no sēžu zāles;
3) piespiedu naudu;
4) piespiedu atvešanu uz tiesu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
141.pants. Brīdinājums
Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu. Par to
izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.
142.pants. Izraidīšana no sēžu zāles
Ja administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks traucē kārtību atkārtoti, viņu ar tiesas lēmumu
var izraidīt no sēžu zāles. Citas klātesošās personas, kuras traucē kārtību, var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja
rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.
143.pants. Piespiedu nauda
(1) Tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos apmēros.
(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda
uzlikta. Personas pienākums ir samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts lēmums par
piespiedu naudas uzlikšanu.
(3) Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 14 dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas
uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu
izskata rakstveida procesā.
(4) Amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
144.pants. Piespiedu atvešana
(1) Tiesa var pieņemt lēmumu par liecinieka piespiedu atvešanu uz tiesu.
(2) Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.
17.nodaļa
Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un pienākumi tiesā
145.pants. Pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības
(1) Pieteicējam un atbildētājam ir tiesības:
1) iepazīties ar lietas materiāliem (tai skaitā ar ierakstiem, ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot
45/115
tehniskos līdzekļus), izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot to kopijas (turpmāk — noraksts);
2) piedalīties tiesas sēdē;
3) pieteikt noraidījumus;
4) iesniegt pierādījumus;
5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;
6) pieteikt lūgumus;
7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;
8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;
9) celt iebildumus pret cita administratīvā procesa dalībnieka lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;
10) pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu;
11) saņemt lietā esošā sprieduma un lēmuma norakstu, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras
viņiem piešķirtas ar šo likumu.
(2) Pieteicējam ir arī tiesības:
1) pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma;
2) kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā
arī prasījuma apmēru.
(3) Atbildētājam ir arī tiesības celt iebildumus pret pieteikumā ietverto prasījumu, atzīt to pilnībā vai kādā daļā.
(4) Lai neizpaustu personu privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo,
izmeklēšanas vai adopcijas noslēpumu, tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var
pieņemt motivētu lēmumu, ar kuru nosaka ierobežojumu pieteicējam vai atbildētājam iepazīties ar lietas materiālu
attiecīgo daļu. Ja tiesa lēmumā noteic, ka minētais ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem ir spēkā arī pēc
galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, pieteicējam vai atbildētājam ir tādas pašas tiesības iepazīties ar lietas
materiāliem, kādas likums nosaka ikvienai citai personai.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
146.pants. Trešās personas tiesības un pienākumi
(1) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(2) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(3) Trešajai personai ar patstāvīgiem prasījumiem ir pieteicēja tiesības un pienākumi.
(4) Trešajai personai, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības un
pienākumi, izņemot tiesības grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, atteikties no prasījuma, atzīt prasījumu, kā arī
prasīt tiesas sprieduma izpildi.
(5) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(6) Ja lietā kā trešās personas ar tādu pašu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu ir pieaicinātas vairāk nekā 10
personas, tām ir pienākums savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi. Ja tiesas (tiesneša) noteiktajā
termiņā trešās personas neinformē tiesu (tiesnesi) par kopīga pārstāvja noteikšanu, tiesa (tiesnesis) ar šo personu
piekrišanu nosaka pārstāvi no trešo personu vidus. Tiesas paziņojumi, kas nosūtīti kopīgajam pārstāvim, uzskatāmi
par paziņotiem visām trešajām personām. Trešajām personām ir saistošas visas kopīgā pārstāvja veiktās procesuālās
darbības.
46/115
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
147.pants. Pārstāvības noformēšana un pārstāvja pilnvaru apjoms
(1) Pārstāvību tiesā noformē atbilstoši šā likuma 38.panta noteikumiem. Uz pārstāvja pilnvaru apjomu attiecināmi
šā likuma 39.panta noteikumi.
(2) Pārstāvim izdotā pilnvarā īpaši norādāmas tiesības iesniegt pieteikumu, pilnībā vai daļā atteikties no pieteikumā
ietvertā prasījuma, grozīt pieteikuma priekšmetu, atzīt prasījumu pilnībā vai kādā daļā, pārsūdzēt tiesas nolēmumu
apelācijas vai kasācijas kārtībā, iesniegt izpildei izpilddokumentu, saņemt piespriesto mantu vai naudu un izbeigt
izpildu lietvedību.
148.pants. Administratīvā procesa dalībnieka pienākums
(1) Administratīvā procesa dalībniekam ir pienākums:
1) ierasties pēc aicinājuma tiesā;
2) laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ tas nevar ierasties uz tiesas sēdi;
3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tam uzlikti saskaņā ar šo likumu.
(2) Administratīvā procesa dalībniekam savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda godprātīgi.
OTRĀ SADAĻA
PIERĀDĪJUMI
18.nodaļa
Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem
149.pants. Pierādījumi
Pierādījumi administratīvajā lietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku
prasījumi un iebildumi, kā arī ziņas par citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.
150.pants. Pierādīšanas pienākums
(1) Iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu.
(2) Iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā.
(3) Pieteicējam atbilstoši savām iespējām jāpiedalās pierādījumu savākšanā.
(4) Ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas.
151.pants. Pierādījumu attiecināmība
Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.
152.pants. Pierādījumu pieļaujamība
47/115
(1) Tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.
(2) Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar
kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.
153.pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas
(1) Ja tiesa atzīst faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.
(2) Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā rezolutīvajā daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot
administratīvo lietu.
(3) Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot
administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki.
(4) Fakts, kuru likums uzskata par nodibinātu, nav jāpierāda, izskatot lietu.
154.pants. Pierādījumu novērtēšana
(1) Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi
pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām
un taisnības principiem.
(2) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.
(3) Tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un
atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu — par nepierādītu.
19.nodaļa
Pierādījumu nodrošināšana
155.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība
(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai
apgrūtināta, tā var lūgt tiesu šos pierādījumus nodrošināt.
(2) Lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt kā līdz lietas ierosināšanai tiesā, tā arī lietas izskatīšanas
laikā.
(21) Tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta, var pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par pierādījumu
nodrošināšanu.
(3) Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tas tiesu nams, kura darbības teritorijā atrodas
nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā nodrošina tiesa, kuras izskatīšanā
atrodas lieta.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
156.pants. Lūgums par pierādījumu nodrošināšanu
(1) Lūgumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:
1) pieteicēja vārdu, uzvārdu un adresi (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko
adresi), lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, un tās iespējamos dalībniekus;
2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt;
48/115
3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;
4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.
(2) Ja lūgums neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atstāj lūgumu bez virzības, piemērojot šā likuma
192.panta otrās daļas noteikumus.
(3) Ja lūgums neatbilst šā likuma 155.panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atsakās to pieņemt, piemērojot šā
likuma 191.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
157.pants. Kārtība, kādā izskatāms lūgums par pierādījumu nodrošināšanu pirms lietas ierosināšanas
tiesā
(1) Lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē 14 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.
(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos administratīvā procesa dalībniekus. Šo personu neierašanās nav
šķērslis lūguma izskatīšanai.
(3) Pierādījumus nodrošināt bez iespējamo administratīvā procesa dalībnieku uzaicināšanas var tikai neatliekamos
gadījumos vai gadījumos, kad nav iespējams noteikt, kas būs administratīvā procesa dalībnieki.
(4) Liecinieka nopratināšanu, kā arī apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma normām.
(5) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas
izskata lietu.
(6) Par tiesas lēmumu pilnībā vai daļā noraidīt lūgumu var iesniegt blakus sūdzību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
158.pants. Kārtība, kādā izskatāms lūgums par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā
(1) Lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa izskata rakstveida procesā.
(2) Par tiesas lēmumu pilnībā vai daļā noraidīt lūgumu var iesniegt blakus sūdzību.
(18.12.2008. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
159. pants. Tiesas uzdevumi
(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas cita tiesu nama darbības teritorijā,
tā uzdod izpildīt noteiktas procesuālās darbības tiesu namam, kura darbības teritorijā atrodas iegūstamie pierādījumi.
(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāsta izskatāmās lietas būtību un norāda apstākļus, kuri jānoskaidro, un
pierādījumus, kuri jāsavāc. Šis lēmums ir obligāts tiesu namam, kuram tas adresēts, un tiesu nams to izpilda viena
mēneša laikā no tiesas uzdevuma saņemšanas dienas.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
160.pants. Tiesas uzdevumu izpildīšanas kārtība
(1) Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa dalībniekiem
paziņo sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.
(2) Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, triju dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata
lietu.
20.nodaļa
49/115
Pierādīšanas līdzekļi
161.pants. Paskaidrojumi
(1) Administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi
vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.
(2) Ja viens administratīvā procesa dalībnieks atzīst faktu, uz kuru otrs administratīvā procesa dalībnieks pamato
savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādu faktu par pierādītu, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi
viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.
(3) Ja citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši, pieteicējs — fiziskā persona ar zvērestu var
apstiprināt savus paskaidrojumus. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai pieteicēju var saukt pie
kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu. Pieteicējs zvērestu var nodot tikai personiski, un pārstāvība nav
pieļaujama.
(4) Zvērests kā pierādīšanas līdzeklis nav pieļaujams attiecībā uz tādiem apstākļiem, kuri nodibināti ar spēkā
stājušos tiesas spriedumu, kā arī vispārzināmu faktu apstiprināšanai vai atspēkošanai.
162.pants. Liecinieku liecības
(1) Liecinieks ir persona, kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi, lai tā liecinātu par faktiem, kas attiecas uz lietu.
(2) Administratīvā procesa dalībnieks, lūdzot nopratināt liecinieku, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus
liecinieks var apstiprināt.
(3) Nevienam uz tiesu izsauktajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecības došanas, izņemot šā likuma 163.
un 164.pantā noteiktos gadījumus.
(4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par attiecīgajā lietā noskaidrojamiem faktiem.
(5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu
personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.
163.pants. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem
Par liecinieku nevar izsaukt un nopratināt:
1) garīdznieku — par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi vai pastorālās sarunas laikā;
2) personu, kurai pēc tās amata vai profesijas nav tiesību izpaust tai uzticētās ziņas, — par šīm ziņām;
3) nepilngadīgo — par apstākļiem, kas liecina pret viņa vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām;
4) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;
5) bērnu līdz septiņu gadu vecumam.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
164.pants. Personas, kuras var atteikties liecināt
No pienākuma liecināt var atteikties:
1) administratīvā procesa dalībnieka radinieks taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā vai otrajā pakāpē, laulātais un
pirmās pakāpes svainis, kā arī administratīvā procesa dalībnieka ģimenes loceklis;
2) administratīvā procesa dalībnieka aizbildnis vai aizgādnis, kā arī persona, kas atrodas attiecīgā administratīvā
procesa dalībnieka aizbildnībā vai aizgādnībā;
50/115
3) persona, kura citā lietā tiesājas ar vienu no administratīvā procesa dalībniekiem;
4) persona, kuras liecības var vērsties pret pašu šo personu.
165.pants. Liecinieka pienākumi
(1) Par liecinieku izsauktajai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem.
(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un administratīvā procesa dalībnieku jautājumiem.
(3) Ja liecinieks slimības, vecuma, invaliditātes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar ierasties tiesā, tiesa
liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā.
166.pants. Liecinieka atbildība
(1) Par apzināti nepatiesu liecību un par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par
neattaisnojošiem, liecinieku var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.
(2) Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu
līdz 300 euro vai pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
167.pants. Rakstveida pierādījumi
Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstveida
zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio,
kompaktdiski, digitālie videodiski vai citi datu nesēji).
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
168.pants. Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība
(1) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz rakstveida pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā
nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.
(2) Rakstveida pierādījumu iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta veidā. Norakstu var apliecināt
arī tiesnesis. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu,
tiesā var iesniegt apliecinātu izrakstu no tā.
(3) Oriģināldokumenti jāiesniedz, ja likumā vai starptautiskajā līgumā paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt
tikai ar oriģināldokumentiem.
(4) Ja tiesā iesniegts rakstveida pierādījuma noraksts vai izraksts no tā, tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka
motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu
noskaidrošanai.
169.pants. Rakstveida pierādījumu pieprasīšanas kārtība
(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma var pieprasīt rakstveida
pierādījumus no iestādēm un personām.
(2) Administratīvā procesa dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums
un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas vai attiecīgajā iestādē.
(3) Iestāde vai persona, kurai nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos
tiesas noteiktajā termiņā, rakstveidā paziņo par to tiesai, norādot iemeslu.
51/115
(4) Ja administratīvā procesa dalībnieks atsakās iesniegt tiesai pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdams, ka
tas atrodas pie viņa, tiesa var atzīt par pierādītu to faktu, kura apstiprināšanai otrs administratīvā procesa dalībnieks
atsaucies uz šo rakstveida pierādījumu.
170.pants. Lietā esošo rakstveida pierādījumu atdošana
Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā iestādei vai personai, kura iesniegusi rakstveida pierādījumu oriģinālus, pēc
tās motivēta rakstveida pieprasījuma tiesa šos pierādīšanas līdzekļus atdod. Ja uz šiem pierādījumiem ir atsauce
tiesas nolēmumā, lietā atstāj tiesneša apliecinātus šo rakstveida pierādījumu norakstus.
171.pants. Rakstveida pierādījumu apskate to glabāšanas vietā
Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ,
tiesa var pieprasīt iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātus izrakstus no rakstveida pierādījumiem vai arī izdarīt rakstveida
pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.
172.pants. Lietiskie pierādījumi
Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu
noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā.
173.pants. Lietisko pierādījumu pieprasīšanas kārtība
(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma var pieprasīt lietiskos
pierādījumus no iestādēm un personām.
(2) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā
nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.
(3) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, apraksta šo pierādījumu un
motivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas vai attiecīgajā iestādē.
(4) Iestāde vai persona, kurai nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī iesniegt tos
tiesas noteiktajā termiņā, paziņo par to tiesai, norādot iemeslu.
174.pants. Lietisko pierādījumu apskate to glabāšanas vietā
Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa
var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.
175.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana
(1) Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātavā.
(2) Priekšmetus, kurus nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams,
nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus pievieno lietai.
(3) Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to administratīvā procesa
dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod iestādei vai personai, no kuras tie saņemti.
176.pants. Lietisko pierādījumu atdošana
(1) Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā atdod iestādei vai personai, no kuras tie saņemti,
vai nodod personai, kuras tiesības uz šīm lietām tiesa atzinusi.
52/115
(2) Lietiskos pierādījumus, ko saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu nedrīkst atdot administratīvā procesa
dalībniekam vai personai, no kuras tie saņemti, tiesa nodod attiecīgajai valsts institūcijai.
(3) Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās spēkā, ja tas nekaitē lietas
izskatīšanai.
177.pants. Atbildība par pieprasītās informācijas, rakstveida vai lietisko pierādījumu neiesniegšanu
Ja tiesnesim nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasīto informāciju, rakstveida vai lietiskos pierādījumus,
vai tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, kurus tiesnesis atzinis par neattaisnojošiem, viņš var uzlikt attiecīgajai personai
piespiedu naudu līdz 300 euro. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesneša
pieprasīto informāciju un pierādījumus.
(01.11.2012. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 19.09.2013. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
178.pants. Ekspertīze
(1) Ekspertīzi lietā tiesa nosaka gadījumos, kad lietā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas
zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.
(2) Ekspertīzi izdara attiecīgas ekspertīzes iestādes eksperts vai cits lietpratējs. Ekspertu izrauga tiesa, ņemot
vērā administratīvā procesa dalībnieku viedokļus. Ja nepieciešams, var izraudzīt vairākus ekspertus.
(3) Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņa domām,
ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Tiesa motivē
administratīvā procesa dalībnieka uzdoto jautājumu noraidīšanu.
(4) Tiesa lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, par kādiem jautājumiem nepieciešams eksperta atzinums un
kam uzdots izdarīt ekspertīzi.
(5) Ekspertīzi izdara tiesā vai arī ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta.
179.pants. Eksperta pienākumi un tiesības
(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma.
(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, viņu
var sodīt ar piespiedu naudu līdz 300 euro.
(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem un
lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.
(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personiski atbildīgs par to.
(5) Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja
uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu ietvarus. Šādos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka
atzinumu dot nav iespējams.
(6) Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesu atzinumu
ekspertu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
180.pants. Eksperta atstatīšana vai noraidīšana
(1) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā
tiesnesis, kā arī citos šā likuma 117.pantā noteiktajos gadījumos.
53/115
(2) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad, ja:
1) viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no kāda administratīvā procesa dalībnieka;
2) kāds no administratīvā procesa dalībniekiem izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijis saistīts ar
šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi;
3) noskaidrojies, ka viņš nav kompetents attiecīgajā jautājumā.
(3) Ja pastāv šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi, eksperta pienākums ir sevi atstatīt līdz lietas
iztiesāšanas sākumam.
(4) Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības pieteikt ekspertam noraidījumu.
(5) Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 118. un 119.pantā noteiktajā kārtībā.
181.pants. Eksperta atzinums
(1) Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.
(2) Eksperts atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu
apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot
ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš var savā atzinumā
norādīt uz šiem apstākļiem.
(3) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi var savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to
paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.
182.pants. Eksperta atzinuma novērtēšana
(1) Eksperta atzinumu tiesa novērtē pēc šā likuma 154.panta noteikumiem.
(2) Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās
izdarīšanu tam pašam ekspertam.
(3) Ja eksperta atzinums nav pamatots vai motivēts, kā arī tad, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var
noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai vairākiem ekspertiem.
183.pants. Personu apvienības viedoklis (Amicus curiae)
(1) Personu apvienība, kura uzskatāma par atzītu interešu pārstāvi kādā nozarē un no kuras var sagaidīt lietpratīgus
atzinumus, var rakstveidā lūgt tiesai atļauju iesniegt savu viedokli par faktiem vai tiesībām attiecīgajā nozarē.
(2) Ja tiesa uzskata, ka attiecīgās personu apvienības viedoklis var palīdzēt tiesai pieņemt objektīvu lēmumu lietā,
tā nosaka jautājumus, par kuriem personu apvienība var iesniegt savu viedokli. Jautājumiem jābūt saistītiem ar
izskatāmo lietu. Personu apvienība nevar dot faktisku vai tiesisku novērtējumu konkrētajā administratīvajā lietā.
(3) Ja tiesa uzskata, ka saņemtais viedoklis atbilst šā panta otrās daļas prasībām, tā nosūta šo viedokli visiem
administratīvā procesa dalībniekiem un nosaka termiņu, kurā procesa dalībnieki var izteikt savu viedokli par to.
Saņemto administratīvā procesa dalībnieku viedokļu norakstus tiesa nosūta pārējiem administratīvā procesa
dalībniekiem.
TREŠĀ SADAĻA
TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ
54/115
21.nodaļa
Pieteikuma iesniegšana
184.pants. Pieteikuma priekšmets
(1) Pieteikumu var iesniegt par:
1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšanu pilnībā vai daļā, arī grozīšanu), spēkā esamību (atzīšanu
par spēkā neesošu, atzīšanu par spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu);
2) iestādes faktisko rīcību;
3) no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to
saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2.punktā minēto pieteikumu;
4) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību.
(2) Pieteikumu var iesniegt arī par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta
procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir
nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Šādu pieteikumu var iesniegt,
ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams īstenot ar šā panta pirmajā daļā minētajiem pieteikumiem.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006., 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
185.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšana vai atjaunošana
(1) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā
neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.
(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, tikmēr, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta,
administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, pilnībā vai daļēji atjaunot administratīvā akta darbību, kas
apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu
izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lietas
ierosināšanas dienas, bet, ja lieta ir ierosināta, — no lūguma saņemšanas dienas.
(3) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta otrajā daļā paredzēto administratīvā akta adresāta
lūgumu, var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas
steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.
(4) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:
1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai
pašvaldības budžetā, izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas);
2) tas paredzēts citos likumos;
3) iestāde, pamatodama administratīvā akta izpildes steidzamību konkrētajā lietā, īpaši noteikusi, ka ar
pieteikuma iesniegšanu tiesā administratīvā akta darbība netiek apturēta;
4) policijas, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu
administratīvie akti izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi,
personu dzīvībai, veselībai un mantai;
5) pieteikumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta
izdošanu;
6) administratīvais akts nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu;
7) tiek pārsūdzēta faktiskā rīcība;
55/115
8) ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības;
9) iesniegts pieteikums par vispārīgo administratīvo aktu;
10) administratīvais akts atceļ, anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu, akreditāciju u.tml.);
11) pieteikums iesniegts par tādu administratīvo aktu, ar kuru saskaņā ar šā likuma 86.panta otrās daļas 3. vai
4.punktu atcelts adresātam labvēlīgs prettiesisks administratīvais akts.
(5) Šā panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos, izņemot tās 8.punktā minēto gadījumu vai citus likumā noteiktos
gadījumus, pieteicējs, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt
administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa
lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lūguma
saņemšanas dienas. Tiesas lēmums par administratīvā akta darbības apturēšanu stājas spēkā nekavējoties.
(6) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta piektajā daļā minēto lūgumu, var iesniegt blakus
sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena
mēneša laikā.
(7) Ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā
neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.
(8) Izlemjot jautājumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, tiesa vienlaicīgi var noteikt pasākumus
administratīvā akta jau uzsāktās izpildes radīto seku novēršanai, ja tas ir nepieciešams un iespējams.
(18.12.2008. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
185.1 pants. Kārtība, kādā izlemjams lūgums par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības
apturēšanu vai atjaunošanu
(1) Tiesa lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta darbības
atjaunošanu izskata rakstveida procesā.
(2) Tiesa, izlemjot lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta
darbības atjaunošanu, ņem vērā to, vai pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai
zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un to, vai
pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks.
(3) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(4) Tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, ja lūgums iesniegts
par administratīvo aktu, kura darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par šo lēmumu var
iesniegt blakus sūdzību.
(5) Ja par lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai atjaunošanu nav samaksāta
drošības nauda, kā arī tad, ja lūgums nav motivēts, parakstīts, tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti
vai tas neatbilst Valsts valodas likuma prasībām, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības saskaņā ar kārtību, kāda
noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants). Tiesai (tiesnesim) šā likuma 185.pantā noteiktie termiņi
lūguma izskatīšanai skaitāmi no trūkumu novēršanas dienas.
(6) Tiesa izbeidz tiesvedību par administratīvā akta darbības apturēšanu, ja tā pieņēmusi izskatīšanai lūgumu par
attiecīgā administratīvā akta darbības apturēšanu un šā akta darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma
iesniegšanu tiesā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.
(26.10.2006. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as
stājas spēk ā 01.03.2017.)
186.pants. Pieteikuma forma un saturs
(1) Pieteikumu iesniedz rakstveidā. Ja pieteikumā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesnesis var lūgt pieteicējam
iesniegt tā kopsavilkumu.
56/115
(2) Pieteikumā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniedz pieteikumu;
2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kā arī citu
adresi (ja tāda ir), kurā persona ir sasniedzama. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis ir juridiskā persona, norāda tās
nosaukumu, reģistrācijas numuru, ja tāds ir, un juridisko adresi;
3) pieteicēja (viņa pārstāvja) tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu
izmantot attiecīgo saziņas līdzekli;
4) iestādes nosaukumu un adresi;
5) pieteikuma pamatu un pierādījumus, ja tādi ir viņa rīcībā;
6) prasījumu;
7) prasījuma summu, ja tajā ietverts prasījums atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu;
8) lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā, ja pieteicējs vēlas, lai pirmās instances tiesā lietu izskata mutvārdu
procesā;
9) lūgumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ja personai uz to ir tiesības;
10) citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanai;
11) pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu;
12) pieteikuma sastādīšanas vietu un laiku.
(3) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(4) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu pieteicēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš
pieteikumam pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
187.pants. Pieteikumam pievienojamie dokumenti
(1) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:
1) (izslēgts ar 01.11.2012. lik umu);
2) lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;
3) apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums vai lūgums.
(2) Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir atbildētāju un trešo
personu — privātpersonu.
(3) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot pieteicēju no pienākuma iesniegt pieteikuma un
tam pievienoto dokumentu norakstus.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
188.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš
(1) Pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par prettiesisku vai par
administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var iesniegt viena mēneša laikā
no dienas, kad stājies spēkā augstākas iestādes lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu.
57/115
(2) Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no
administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.
(3) Ja administratīvajā aktā nav norādīts, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, tad pieteikumu šā panta pirmajā un
otrajā daļā minētajos gadījumos var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.
(31) Ja administratīvais akts ierobežo privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses, bet privātpersonai tas nav
paziņots, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to uzzinājusi, bet ne vēlāk kā
viena gada laikā no šā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.
(4) Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt mēneša laikā no dienas, kad spēkā stājies augstākas
iestādes lēmums par apstrīdēto faktisko rīcību. Ja šajā lēmumā nav norādīta pārsūdzības kārtība un termiņi,
pieteikumu var iesniegt gada laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja iestādei, kas veikusi attiecīgo faktisko
rīcību, nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt gada laikā
no dienas, kad pieteicējam par to kļuvis zināms (91.panta ceturtā daļa).
(5) Ja iestāde vai augstāka iestāde nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, pieteikumu
tiesā var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē vai augstākā iestādē.
(6) Pieteikumu par publisko tiesību līgumu var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona uzzināja vai tai bija
jāuzzina par pamatu vērsties tiesā saistībā ar līgumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
189.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā
(1) Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses [fiziskā
persona — pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, papildu adreses (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē) vai
nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona — pēc juridiskās adreses].
(2) Persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pieteikumu tiesā iesniedz pēc ieslodzījuma vietas adreses.
(3) Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu
namā.
(4) Ja pieteikumu iesniedz vairāki pieteicēji, tas iesniedzams Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā
pēc viena līdzpieteicēja adreses.
(5) Ja pieteikums iesniegts, pārkāpjot minēto pieteikuma iesniegšanas kārtību, tiesu nams, kas saņēmis
pieteikumu, to pārsūta attiecīgajam tiesu namam. Ja pieteikums, kuru iesnieguši vairāki pieteicēji, iesniegts kļūdaini,
tiesa piekritīgo tiesu namu nosaka pēc tā līdzpieteicēja adreses, kurš pieteikumā norādīts pirmais.
(6) Par pieteikuma iesniegšanas datumu šā panta piektajā daļā paredzētajā gadījumā uzskata sākotnējo datumu,
kad pieteikums iesniegts tiesā.
(7) Ja likums noteic, ka administratīvo lietu kā pirmās instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet
gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, pieteikumu iesniedz
attiecīgajai tiesai.
(01.11.2012. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
190.pants. Lemšana par pieteikumu
(1) Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā (attiecīgajā tiesu namā) tiesnesis pieņem lēmumu par:
1) pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;
2) atteikšanos pieņemt pieteikumu;
3) pieteikuma atstāšanu bez virzības;
58/115
4) atteikšanos izskatīt pieteikumu (191.1 pants);
5) pieteikuma apmierināšanu, neierosinot lietu.
(11) Tiesnesis vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem pieņem septiņu dienu laikā. Ja pieteikums ir
sarežģīts vai pastāv iespēja piemērot šā likuma 191.1 un 191.2 pantu, vai pieteikumā izteikts lūgums par valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, tiesnesis ar rezolūciju var pagarināt pieteikuma izlemšanu uz vienu
mēnesi.
(2) Ja nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai tiesā, šā panta 1.1 daļā noteiktais termiņš skaitāms
no dienas, kad tiesnesis izlēmis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu.
(3) Ja šā likuma 121.panta ceturtajā daļā paredzēto apstākļu dēļ tiesnesis nevar pieņemt vienu no šā panta pirmajā
daļā minētajiem lēmumiem, viņš vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma
izšķiršanai.
(4) Izlemjot jautājumu par pieteikumu, tiesnesis, ja nepieciešams, var aicināt ierasties iespējamos procesa
dalībniekus, lai iztaujātu viņus par tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, kas ir būtiski, izlemjot jautājumu par lietas
ierosināšanu. Tiesnesis aicinājumu ierasties var paziņot, izmantojot tālruni, elektronisko pastu vai citus sakaru
līdzekļus.
(5) Ja par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva, tiesnesis saskaņā ar šā likuma 192.pantu atstāj pieteikumu
bez virzības, nevērtējot tā atbilstību pārējām likuma prasībām (pieteikuma pieņemšanas kritērijiem).
(6) Šā panta pirmā, 1.1 un otrā daļa piemērojama, tiesnesim lemjot par šajā likumā paredzēto sūdzību virzību.
(26.10.2006. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as
stājas spēk ā 01.03.2017.)
190.1 pants. Procesuālā termiņa atjaunošana, iesniedzot pieteikumu
(1) Ja pieteicējs ir nokavējis procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai tiesā, iesniedzot pieteikumu, viņš lūdz
tiesu atjaunot procesuālo termiņu. Tas, ka pieteicējs nav lūdzis atjaunot procesuālo termiņu, ir pamats pieteikuma
atstāšanai bez virzības (192.panta pirmās daļas 3.punkts).
(2) Jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu tiesnesis izlemj rakstveida procesā.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
191.pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats
(1) Tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja:
1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;
2) tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to
pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;
3) lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir
spēkā stājies tiesas spriedums vai tiesas lēmums izbeigt tiesvedību vai tiesneša lēmums atteikties pieņemt
pieteikumu sakarā ar pieteicēja atteikšanos no prasījuma;
4) (izslēgts ar 01.11.2012. lik umu);
5) pieteicējs nav ievērojis šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas
kārtību;
6) pieteikumu iesniegusi persona, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi
īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;
7) pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
59/115
8) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu;
9) pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc
dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā
minētie termiņi nav atjaunojami;
10) tiesa nav atjaunojusi nokavēto procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai;
11) tiesai atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis (tiesa) jau atteicis, pamatojoties uz
šīs daļas 1., 2., 3., 8., 9., 10., 12. vai 13. punktu, vai kura izskatīšana atteikta, pamatojoties uz šā likuma 191.1
pantu, vai par kuru izbeigta tiesvedība, pamatojoties uz šā likuma 282. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8., 9. vai
10. punktu;
12) pieteikums iesniegts par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta
procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, bet tas neatbilst šā likuma 184. panta otrajā daļā minētajiem attiecīgā
pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikumiem;
13) pieteicējs atteicies no pieteikuma, pirms tiesnesis ir pieņēmis lēmumu par pieteikuma pieņemšanu un lietas
ierosināšanu.
(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Iesniegto pieteikumu pieteicējam
izsniedz pēc lēmuma stāšanās spēkā.
(3) Par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību. Par lēmumu atteikties pieņemt
pieteikumu, pamatojoties uz šā likuma 191. panta pirmās daļas 1., 8. vai 12. punktu, blakus sūdzību iesniedz
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. Blakus sūdzību par vairākiem viena nolēmuma ietvaros
pieņemtiem lēmumiem, kuriem ir atšķirīga pārsūdzības kārtība, iesniedz Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamentam. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad pieteicējs saņēmis šā lēmuma
norakstu.
(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 5.—7.punktā pamata nav šķērslis tāda paša
pieteikuma iesniegšanai tiesā tad, kad būs novērsti esošie trūkumi.
(5) Ja lieta, par kuru iesniegts pieteikums, nav piekritīga šai tiesai, tā pieteikumu pārsūta piekritīgajai tiesai.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
191.1 pants. Pieteikuma izskatīšanas atteikšana
(1) Tiesnesis var atteikt pieteikuma izskatīšanu un atdot to atpakaļ pieteicējam, ja pieteikums ir acīmredzami
nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības), acīmredzami nepieļaujams vai objektīvi nesaprotams.
(2) Tiesnesis lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā un
lēmuma motīvu daļā izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu pastāvēšanu.
(3) Par tiesneša lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu pieteicējs 14 dienu laikā no lēmuma saņemšanas
dienas var iesniegt blakus sūdzību. Augstākas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, pati izvērtē, vai saskaņā ar šā
panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats atteikt pieteikuma izskatīšanu.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
191.2 pants. Pieteikuma apmierināšana bez lietas tālākas iztiesāšanas
(1) Ja, izlemjot jautājumu par pieteikumu, tiesnesis pēc iepazīšanās ar šo pieteikumu un iespējamo procesa
dalībnieku iztaujāšanas gūst pārliecību, ka pieteikums ir apmierināms, un ja pieteikumā nav skarts būtisks tiesību
jautājums, viņš var apmierināt pieteikumu bez lietas tālākas iztiesāšanas.
(2) Tiesnesis lēmumu par pieteikuma apmierināšanu bez lietas tālākas iztiesāšanas noformē atsevišķa procesuālā
dokumenta veidā.
60/115
(3) Par tiesneša lēmumu par pieteikuma apmierināšanu bez lietas tālākas iztiesāšanas iespējamie procesa
dalībnieki 14 dienu laikā no šā lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt blakus sūdzību. Augstākas instances tiesa,
izskatot blakus sūdzību, izvērtē, vai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats apmierināt
pieteikumu bez lietas tālākas iztiesāšanas.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
192.pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības
(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:
1) pieteikums neatbilst šā likuma 186.panta vai Valsts valodas likuma prasībām;
11) par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva;
2) pieteikumam nav pievienoti visi šā likuma 187.panta pirmajā un otrajā daļā minētie dokumenti;
3) pieteikums ir iesniegts pēc pārsūdzēšanas termiņa beigām un tam nav pievienots lūgums par procesuālā
termiņa atjaunošanu un motivēts paskaidrojums par procesuālā termiņa nokavējuma iemesliem vai pierādījumi,
kas apliecina pārsūdzēšanas termiņa nokavējuma iemeslu.
(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam, un nosaka
termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām no lēmuma nosūtīšanas dienas.
(21) Pieņemot lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības, tiesnesis trūkumu novēršanai noteiktā termiņa
ietvaros var aicināt ierasties iespējamos procesa dalībniekus, lai iztaujātu viņus par iemesliem, kas saistīti ar
pieteikuma atstāšanu bez virzības. Tiesnesis aicinājumu ierasties var paziņot, izmantojot tālruni, elektronisko pastu vai
citus sakaru līdzekļus. Ja iespējamo procesa dalībnieku iztaujāšanas rezultātā tiesnesis iegūst informāciju, kuras
nepilnība bija pamatā pieteikuma atstāšanai bez virzības, viņš var atzīt, ka trūkumi uzskatāmi par novērstiem. Šo
tiesneša lēmumu ieraksta sēdes protokolā.
(3) Ja pieteicējs noteiktā termiņā trūkumus novērš, pieteikumu uzskata par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz
iesniegts tiesā.
(4) Ja pieteicējs trūkumus noteiktā termiņā nenovērš, pieteikumu ar motivētu lēmumu atzīst par neiesniegtu un
atdod pieteicējam. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.
(5) Pieteikuma atdošana pieteicējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto
vispārējo pieteikuma iesniegšanas kārtību.
(6) Ja pieteikumam nav pievienoti šā likuma 187.panta pirmajā daļā minētie dokumenti un pieteicējam nav iespēju
šos dokumentus iesniegt, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un pēc savas iniciatīvas pieprasa trūkstošos
dokumentus no iestādēm un personām.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas
noteik umu 13.punk tu)
193.pants. Prasījumu un administratīvo lietu apvienošana
(1) Pieteicējs var apvienot vienā pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.
(2) Ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa
dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumos pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret
vienu un to pašu atbildētāju, tiesnesis var apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē
administratīvo lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.
(3) Lēmumu par lietu apvienošanu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
194.pants. Prasījumu un administratīvo lietu sadalīšana
61/115
(1) Tiesa vai tiesnesis var uzdot pieteicējam izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā
pieteikumā, ja atzīst prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgu.
(2) Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja
to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.
194.1 pants. Lemšana par pieteikuma grozījumiem un papildinājumiem
Ja saņemti pieteikuma grozījumi vai papildinājumi, tiesa (tiesnesis) izvērtē to attiecināmību uz konkrēto lietu un
pieņem lēmumu par pievienošanu lietai vai, ja tiesas (tiesneša) ieskatā iesniegtie grozījumi vai papildinājumi nav
attiecināmi uz konkrēto lietu, bet pēc būtības ir jauns pieteikums, nodod tos tiesas kancelejai kā atsevišķu
pieteikumu, kura pieņemšana izvērtējama vispārējā kārtībā. Ja tiesa (tiesnesis) konstatē, ka iesniegtie pieteikuma
grozījumi vai papildinājumi attiecas uz izskatāmo lietu, bet pastāv citi šķēršļi to pieņemšanai un pievienošanai lietai
(191.panta pirmā daļa), tiesa (tiesnesis) pats izlemj par iesniegto grozījumu vai papildinājumu pieņemšanu atbilstoši šā
likuma 190.panta nosacījumiem.
(18.12.2008. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
194.2 pants. Pretpieteikuma iesniegšana un izskatīšana
(1) Lietā, kas ierosināta par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai
izpildes pareizību, atbildētājs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta pirmās instances tiesā, var
iesniegt pretpieteikumu.
(2) Pretpieteikumu iesniedz atbilstoši pieteikuma iesniegšanas vispārīgajiem noteikumiem.
(3) Tiesa (tiesnesis) pieņem pretpieteikumu, ja:
1) starp pieteikumu un pretpieteikumu iespējams savstarpējs ieskaits;
2) pretpieteikuma apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz pieteikuma apmierināšanu;
3) pretpieteikumam un pieteikumam ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un
pareizāku iztiesāšanu.
(4) Pretpieteikumu izskata kopā ar pieteikumu.
(5) Ja pieteikums atsaukts, pretpieteikumu izskata patstāvīgi.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
22.nodaļa
Pagaidu noregulējums
195.pants. Pagaidu noregulējuma pamats
(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzētais administratīvais akts vai administratīvā akta neizdošanas sekas varētu
radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu
nesamērīgus resursus, un ja, izvērtējot tiesas rīcībā esošo informāciju, konstatējams, ka pārsūdzētais administratīvais
akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks, tiesa pēc pieteicēja motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par pagaidu
noregulējumu.
(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, lūgumu par pagaidu noregulējumu var iesniegt arī administratīvā
akta adresāts. Lūgumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli.
(3) Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu.
(26.10.2006. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
62/115
196.pants. Pagaidu noregulējuma līdzekļi
Pagaidu noregulējuma līdzekļi var būt:
1) tiesas lēmums, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību;
2) tiesas lēmums, kas uzliek attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai
aizliedz noteiktu darbību;
3) tiesas lēmums, ar kuru uzdots Zemesgrāmatai reģistrēt aizliegumu rīkoties ar personas nekustamo īpašumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
197.pants. Kārtība, kādā izlemjams lūgums par pagaidu noregulējumu
(1) Lūgumu par pagaidu noregulējumu izskata rakstveida procesā. Tiesa izskata lūgumu saprātīgā termiņā, ņemot
vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lietas ierosināšanas dienas, bet, ja lieta ir
ierosināta, — no lūguma saņemšanas dienas.
(2) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(3) Ja par lūgumu par pagaidu noregulējumu nav samaksāta drošības nauda, kā arī tad, ja lūgums nav motivēts,
parakstīts, tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti vai tas neatbilst Valsts valodas likuma prasībām,
tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības saskaņā ar kārtību, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības
(192.pants). Tiesai (tiesnesim) šā panta pirmajā daļā noteiktie termiņi lūguma izskatīšanai skaitāmi no trūkumu
novēršanas dienas.
(26.10.2006. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as
stājas spēk ā 01.03.2017.)
198.pants. Pagaidu noregulējuma līdzekļu maiņa
Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma var aizstāt noteikto pagaidu noregulējuma līdzekli ar citu
noregulējuma līdzekli. Lūgumu par pagaidu noregulējuma līdzekļa maiņu izskata rakstveida procesā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
199.pants. Lēmuma par pagaidu noregulējumu izpilde
Lēmumu par pagaidu noregulējumu izpilda nekavējoties tādā kārtībā, kāda noteikta tiesas sprieduma izpildīšanai.
200.pants. Pagaidu noregulējuma atcelšana
(1) Pagaidu noregulējumu var atcelt tiesa, kura izskata lietu, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma.
(2) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu izskata rakstveida procesā.
(3) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu var izlemt arī lietas izskatīšanas gaitā.
(4) Ja pagaidu noregulējums izbeidzas, tiesai to atceļot vai taisot spriedumu, ar kuru pieteikums tiek noraidīts, vai
lēmumu, ar kuru pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas, vai lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā tiek izbeigta saskaņā ar
šā likuma 282. panta 1., 2., 3., 4., 8., 9. vai 10. punktu, tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma lemj par
pagaidu noregulējuma izpildes seku novēršanu. Attiecīgu lūgumu administratīvā procesa dalībnieks var izteikt lietas
izskatīšanas gaitā vai pēc sprieduma vai lēmuma taisīšanas, ierosinot taisīt papildspriedumu vai papildlēmumu. Ja
pagaidu noregulējuma izpildes seku novēršana notiek, piedzenot naudas summas valsts budžetā, to izpilda šā likuma
377.1 pantā noteiktajā kārtībā.
(5) Ja pagaidu noregulējuma izpildes seku novēršana nav iespējama vai radītu privātpersonai nesamērīgu tiesību
ierobežojumu, tiesa var noraidīt lūgumu par izpildes seku novēršanu vai noteikt samērīgus izpildes seku novēršanas
pasākumus.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
63/115
201.pants. Pagaidu noregulējuma izbeigšanās
Ja lūgums par pagaidu noregulējuma atcelšanu noraidīts, pagaidu noregulējums saglabājas līdz dienai, kad stājas
spēkā spriedums.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
202.pants. Lēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšana
(1) Par lēmumu pagaidu noregulējuma jautājumā (izņemot lēmumu par atteikšanos pieņemt atkārtoti iesniegtu
lūgumu par pagaidu noregulējumu) var iesniegt blakus sūdzību.
(2) (Izslēgta ar 18.12.2008. lik umu.)
(3) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu par pagaidu noregulējumu neaptur tā izpildi.
(4) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru atcelts pagaidu noregulējums vai mainīts pagaidu
noregulējuma līdzeklis, aptur šā lēmuma izpildi.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
23.nodaļa
Administratīvās lietas sagatavošana iztiesāšanai
203.pants. Pieteikuma nosūtīšana atbildētājam un atbildētāja paskaidrojums
(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas izskatīšanai pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties
nosūta atbildētājam un uzaicina viņu mēneša laikā no pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas sniegt rakstveida
paskaidrojumus. Ja lieta tiek izskatīta ārpus kārtas vai ja tiek lemts par pagaidu aizsardzību, tiesnesis var noteikt
īsāku termiņu paskaidrojumu iesniegšanai. Ja atbildētājs nokavē paskaidrojumu sniegšanas termiņu un šis
nokavējums apgrūtina lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesa (tiesnesis) var uzlikt atbildētājam piespiedu naudu līdz 300
euro.
(2) Atbildētājs paskaidrojumā norāda iebildumus pret pieteikumu un pievieno pierādījumus, kuri tos apstiprina.
Atbildētājs pieteicēja prasījumu var arī pilnīgi vai daļā atzīt. Ja paskaidrojumā ietvertais pamatojums ir apjomīgs,
tiesnesis var lūgt atbildētājam iesniegt tā kopsavilkumu.
(3) Paskaidrojumu iesniedz tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu.
(4) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis lietas izskatīšanai.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
204.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai
(1) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis pilda šādas procesuālās darbības:
1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā vai par nepieciešamību uzlikt trešajām personām
pienākumu savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi;
2) izlemj jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu;
3) izlemj jautājumu par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām;
4) izlemj jautājumu par šā likuma 30.pantā minētās institūcijas pieaicināšanu;
5) izlemj jautājumu par liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi;
64/115
6) izlemj jautājumu par ekspertīzes noteikšanu lietā;
7) pieprasa rakstveida un lietiskos pierādījumus šā likuma 169. un 173.panta noteiktajā kārtībā;
8) izlemj jautājumu, vai lieta ir izskatāma mutvārdu procesā;
9) nosaka atbildētāju vai izlemj jautājumu par tā aizstāšanu, ja pieteikumā atbildētājs nav norādīts vai norādīts
nepareizi;
10) izlemj jautājumu par pienākuma uzlikšanu atbildētājam iesniegt savam paskaidrojumam pievienotos
dokumentus un pierādījumus ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu;
11) pilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.
(2) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram
iesniedzami papildu paskaidrojumi, cita rakstura iesniegumi vai lūgumi, kā arī pierādījumi.
(3) Ja nepieciešams, tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties administratīvā procesa dalībniekus un viņu pārstāvjus,
lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret pieteikumu, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus,
kā arī izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.
(4) Tiesnesis var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par lietas
faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību.
(5) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(6) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(7) Tiesa (tiesnesis) var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja
procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā un nevar ierasties tiesas sēdes norises
vietā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
205.pants. Paskaidrojuma norakstu nosūtīšana
Pēc atbildētāja paskaidrojuma saņemšanas tiesa nekavējoties nosūta tā norakstus pieteicējam un trešajai
personai.
206.pants. Lietas izskatīšanas noteikšana
(1) Pirmās instances tiesa administratīvo lietu pēc būtības izskata rakstveida procesā.
(2) Administratīvās lietas izskatīšanu pēc būtības tiesa nosaka mutvārdu procesā, ja to lūdz pieteicējs, trešā
persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs — privātpersona lietās par publisko tiesību
līgumiem.
(3) Ja lieta izskatāma rakstveida procesā, pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa
izbeigšanās tiesnesis nosaka dienu, līdz kurai procesa dalībnieki var iesniegt papildu paskaidrojumus, cita rakstura
iesniegumus vai lūgumus, kā arī pierādījumus.
(4) Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai
noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās
personas.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
24.nodaļa
65/115
Tiesas sēde
207.pants. Ierobežojumi klātesamībai sēžu zālē
Sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši sēžu zālē esošo vietu skaitam. Pieteicēja radiniekiem
vai citām viņa uzaicinātām personām un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas
iztiesāšanā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
208.pants. Kārtība tiesas sēdē
(1) Administratīvā procesa dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem un citām klātesošām personām tiesas
sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja norādījumiem un
tiesas lēmumiem.
(2) Tiesas sēžu zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.
(3) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot no tās, tiesas sēžu zālē klātesošās personas pieceļas.
(4) Administratīvā procesa dalībnieki, liecinieki, eksperti un tulki sniedz tiesai paskaidrojumus un liecības, stāvot
kājās.
(5) Tiesas spriedumu sēžu zālē klātesošie noklausās, stāvot kājās.
(6) Atkāpties no šā panta trešās, ceturtās un piektās daļas noteikuma var tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja
atļauju.
209.pants. Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē
(1) Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesa izsaka brīdinājumu.
(2) Ja persona, kura nav procesa dalībnieks, atkārtoti traucē kārtību, tiesa to izraida no sēžu zāles. Par necieņu
pret tiesu šo personu var saukt arī pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Ja administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks atkārtoti traucē kārtību, tiesa var šīm
personām uzlikt piespiedu naudu līdz 300 euro vai izraidīt no sēžu zāles.
(4) Ja izraidītais pieteicējs, atbildētājs vai trešā persona no jauna tiek pielaista tajā pašā sēdē, tiesas sēdes
priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas tās prombūtnes laikā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
210.pants. Videokonference
Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot tehnisko līdzekli — attēlu un
skaņas pārraidi reālajā laikā. Procesuālo darbību veikšana, izmantojot videokonferenci, notiek šajā likumā
administratīvo lietu iztiesāšanai noteiktajā kārtībā.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
25.nodaļa
Administratīvās lietas iztiesāšana
211.pants. Tiesas sēdes vadīšana
(1) Tiesas sēdi vada viens no tiesnešiem, kas piedalās lietas izskatīšanā (turpmāk — tiesas sēdes priekšsēdētājs).
66/115
(2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vada lietas izskatīšanu tā, lai nodrošinātu visiem administratīvā procesa
dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā un objektīvu lietas iztiesāšanu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
212.pants. Tiesas sēdes uzsākšana
Lietas iztiesāšanai noteiktā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc
tiesas sastāvu un tulku, ja tas piedalās lietā.
213.pants. Aicināto un izsaukto personu ierašanās pārbaude
(1) Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šai lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots
par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem.
(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī amatpersonu un pārstāvju pilnvaras.
214.pants. Administratīvā procesa dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas
(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa
sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt.
(11) Iestāde var lūgt izskatīt lietu bez tās pārstāvja klātbūtnes. Šāds iestādes lūgums jāiesniedz tiesā ne vēlāk kā
vienu nedēļu pirms tiesas sēdes.
(2) Ja administratīvā procesa dalībnieks, kas nav ieradies uz tiesas sēdi, nav laikus paziņojis tiesai savas
neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz 300 euro.
(3) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem neierodas uz tiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par
neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz 300 euro.
(4) Lieciniekiem un ekspertiem, kuri nav ieradušies uz tiesas sēdi, piemērojamas šā likuma 166. u n 179.pantā
noteiktās procesuālās sankcijas.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
215.pants. Tulka piedalīšanās tiesas sēdē
(1) Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un
lūgumus, kuras neprot valodu, kādā notiek tiesvedība, bet šīm personām — citu administratīvā procesa dalībnieku
paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesas rīkojumus un tiesas
nolēmumus.
(2) Tiesa brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie
kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.
(3) Tulkam var pieteikt noraidījumu, ja noskaidrojas, ka viņš nenodrošina pienācīgu tulkojumu.
216.pants. Liecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles
Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles. Sēdes priekšsēdētājs gādā, lai
tiesas nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.
217.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem
Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un
67/115
pienākumus.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
218.pants. Noraidījumu izlemšana
(1) Tiesa noskaidro, vai administratīvā procesa dalībniekiem ir noraidījumi tiesnesim, ekspertam vai tulkam.
(2) Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 119.pantā noteiktajā kārtībā.
219.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam
Tiesa izskaidro ekspertam viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos no atzinuma došanas vai par
apzināti nepatiesa atzinuma došanu ekspertu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.
220.pants. Administratīvā procesa dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana
Tiesa noskaidro, vai administratīvā procesa dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, un izlemj tos
pēc pārējo administratīvā procesa dalībnieku viedokļa noklausīšanās.
221.pants. Sākums lietas izskatīšanai pēc būtības
(1) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem.
(2) Pēc ziņojuma tiesa noskaidro, vai pieteicējs uztur pieteikumā ietverto prasījumu un vai atbildētājs to atzīst.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
222.pants. Atteikšanās no prasījuma un prasījuma atzīšana
(1) Tiesas sēdē mutvārdos izteiktu atteikšanos no prasījuma ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta
pieteicējs, izņemot gadījumus, kad tiesas sēde fiksēta, izmantojot videokonferenci, skaņu ierakstu vai citus tehniskos
līdzekļus. Atteikšanos no prasījuma, kas iesniegta tiesai rakstveidā, pievieno lietai.
(2) Prasījuma atzīšanu tiesas sēdē ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta atbildētājs, izņemot gadījumus,
kad tiesas sēde fiksēta, izmantojot videokonferenci, skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Prasījuma atzīšanu,
kas iesniegta tiesai rakstveidā, pievieno lietai.
(3) Atteikties no prasījuma un atzīt prasījumu var, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.
(4) Par pieteicēja atteikšanos no prasījuma tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
223.pants. Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi
(1) Administratīvā procesa dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: pieteicējs, trešā persona ar
patstāvīgiem prasījumiem, atbildētājs.
(2) Ja lietā piedalās trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, tā dod paskaidrojumus pēc pieteicēja vai
atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē attiecīgā persona lietā piedalās.
(3) Tiesību subjekts, kurš ar pieteikumu griezies tiesā, lai aizstāvētu personas tiesības un tiesiskās intereses,
sniedz paskaidrojumus tiesas sēdē pirmais.
(4) Administratīvā procesa dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.
(5) Administratīvā procesa dalībnieki paskaidrojumos norāda apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai
iebildumi. Ja pieteicējs un atbildētājs ir atzinis juridisku faktu, to ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta attiecīgi
68/115
pieteicējs, atbildētājs vai abi administratīvā procesa dalībnieki, izņemot gadījumus, kad tiesas sēde fiksēta, izmantojot
videokonferenci, skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus.
(6) Ja administratīvā procesa dalībnieki norāda uz pierādījumiem un tiesa atzīst, ka tie nepieciešami, tiesa var
uzdot tos iesniegt.
(7) Administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.
(8) Administratīvā procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē šajā pantā noteiktajā secībā.
(9) Tiesa var ierobežot paskaidrojumu sniegšanas ilgumu, nodrošinot pusēm vienādas tiesības izteikties.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
224.pants. Pieteicēja zvērests
(1) Ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami droši, pieteicējs — fiziskā persona var pēc tiesas uzaicinājuma
apstiprināt ar zvērestu savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai
iebildumi.
(2) Pirms paskaidrojuma sniegšanas pieteicējs paraksta šāda satura apliecinājumu:
"Es, (vārds, uzvārds), ar zvērestu apstiprinu, ka pēc labākās sirdsapziņas teikšu patiesību un tikai patiesību un
neko nenoklusēšu. Man ir izskaidrots, ka par apzinātu tiesas maldināšanu mani var saukt pie kriminālatbildības
saskaņā ar Krimināllikumu."
(3) Apliecinājumu ar pieteicēja parakstu pievieno lietai.
225.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība
(1) Ar tiesas atļauju administratīvā procesa dalībnieki var uzdot viens otram jautājumus. Tiesa noraida jautājumus,
kuri neattiecas uz lietu.
(2) Tiesa var uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī.
226.pants. Pierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana
Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var noteikt citādu pierādījumu pārbaudes
secību, nekā noteikts šajā likumā.
227.pants. Liecinieka brīdināšana
(1) Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personas identitāti, izskaidro tiesības atteikties no
liecināšanas un brīdina, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos no liecināšanas viņu var
saukt pie kriminālatbildības.
(2) Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta šāda satura apliecinājumu:
"Es, (vārds, uzvārds), apņemos liecināt tiesai par visu, kas man zināms lietā, kurā esmu aicināts kā liecinieks.
Man ir izskaidrots, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos liecināt mani var saukt pie
kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu."
(3) Apliecinājumu ar liecinieka parakstu pievieno lietai.
(4) Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tiesa izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu
viņam šai lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par sekām sakarā ar nepamatotu atteikšanos liecināt vai par
apzināti nepatiesu liecību.
69/115
228.pants. Liecinieka nopratināšana
(1) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.
(2) Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.
(3) Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar administratīvā procesa dalībniekiem un aicina viņu izstāstīt tiesai visu,
kas lieciniekam personiski zināms lietā, izvairoties no tādu ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no
savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa pārtrauc liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas
neattiecas uz lietu.
(4) Ar tiesas atļauju administratīvā procesa dalībnieki var lieciniekam uzdot jautājumus. Pirmais jautājumus uzdod
administratīvā procesa dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam — citi administratīvā procesa
dalībnieki. Pēc tiesas iniciatīvas uzaicinātajam lieciniekam pirmais jautājumus uzdod pieteicējs, pēc tam — citi
administratīvā procesa dalībnieki. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.
(5) Tiesa var uzdot lieciniekam jautājumus jebkurā viņa nopratināšanas brīdī.
(6) Ja nepieciešams, tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tai pašā vai nākamajā sēdē, kā arī izdarīt liecinieku
konfrontēšanu.
(7) Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki izsaukti, ir noskaidroti, tiesa ar administratīvā procesa dalībnieku
piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
229.pants. Liecinieka tiesības lietot rakstveida piezīmes
Liecināšanas laikā liecinieks var lietot rakstveida piezīmes, ja viņa liecības ir saistītas ar aprēķiniem vai citiem
datiem, ko grūti atcerēties. Šīs piezīmes uzrādāmas tiesai un administratīvā procesa dalībniekiem, un tās pēc tiesas
lēmuma var pievienot lietai.
230.pants. Nepilngadīga liecinieka nopratināšana
(1) Nepilngadīga liecinieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumiskā pārstāvja, bērnu tiesību
speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.
(2) Ja tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas
lēmuma var izraidīt no tiesas sēžu zāles jebkuru administratīvā procesa dalībnieku un tiesas sēžu zālē klātesošu
personu. Pēc administratīvā procesa dalībnieka atgriešanās tiesas sēžu zālē viņu iepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka
liecībām un dod viņam iespēju uzdot šim lieciniekam jautājumus.
231.pants. Liecinieka liecības nolasīšana
Liecinieka liecību, kas iegūta pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā vai iepriekšējā tiesas sēdē,
nolasa tiesas sēdē.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
232.pants. Nopratinātā liecinieka pienākums
Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz lietas iztiesāšanas beigām. Viņš var atstāt tiesas sēžu
zāli pirms lietas iztiesāšanas beigām saskaņā ar tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc administratīvā procesa dalībnieku
viedokļa noklausīšanās.
233.pants. Eksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana
(1) Eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē.
(2) Tiesa un administratīvā procesa dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā secībā un kārtībā kā
lieciniekiem.
70/115
(3) Šā likuma 182.pantā minētajos gadījumos tiesa var noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
234.pants. Rakstveida pierādījuma pārbaude
(1) Lietā esošo rakstveida pierādījumu vai tā apskates protokolu nolasa tiesas sēdē vai uzrāda administratīvā
procesa dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.
(2) Jautājumu par rakstveida pierādījuma pievienošanu lietai izlemj tiesa pēc tam, kad tā iepazīstinājusi
administratīvā procesa dalībniekus ar šā pierādījuma saturu un uzklausījusi viņu viedokli.
(3) Personisko korespondenci var nolasīt atklātā tiesas sēdē tikai ar to personu piekrišanu, starp kurām notikusi
sarakstīšanās. Ja šādas piekrišanas nav vai attiecīgās personas mirušas, minētos pierādījumus nolasa un pārbauda
slēgtā tiesas sēdē.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
235.pants. Rakstveida pierādījuma apstrīdēšana
(1) Administratīvā procesa dalībnieks var apstrīdēt rakstveida pierādījuma patiesīgumu.
(2) Pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kura pati to parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt
šādu pierādījumu, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.
(3) Apstrīdētā rakstveida pierādījuma iesniedzējs dod tajā pašā tiesas sēdē paskaidrojumu par to, vai viņš vēlas
izmantot šo rakstveida pierādījumu vai arī lūdz to izslēgt no pierādījumiem.
(4) Ja administratīvā procesa dalībnieks vēlas izmantot apstrīdēto pierādījumu, tiesa, salīdzinājusi to ar citiem lietā
esošajiem pierādījumiem, lemj par tā izmantošanas pieļaujamību.
(5) Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var
apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.
236.pants. Iesniegums par rakstveida pierādījuma viltojumu
(1) Administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt motivētu iesniegumu par rakstveida pierādījuma viltojumu.
(2) Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu izslēgt to no pierādījumiem.
(3) Lai pārbaudītu iesniegumu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus
pierādījumus.
(4) Ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā izslēdz to no pierādījumiem un par viltojuma faktu paziņo
prokuratūrai.
(5) Ja tiesa atzīst, ka administratīvā procesa dalībnieks apzināti nepamatoti ierosinājis strīdu par rakstveida
pierādījuma viltojumu, tā var šim administratīvā procesa dalībniekam uzlikt piespiedu naudu līdz 300 euro.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. lik umu, k as
stājas spēk ā 01.03.2017.)
237.pants. Lietiskā pierādījuma pārbaude
(1) Lietisko pierādījumu apskata tiesas sēdē un uzrāda administratīvā procesa dalībniekiem, bet, ja nepieciešams,
— arī ekspertiem un lieciniekiem.
(2) Administratīvā procesa dalībnieks par lietisko pierādījumu var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un
lūgumus.
71/115
(3) Lietiskā pierādījuma apskates protokolu, kas sastādīts pierādījuma nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma
kārtībā, nolasa tiesas sēdē.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
238.pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas
(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, tiesa pieņem lēmumu par apskati un pārbaudi to
atrašanās vietā.
(2) Par pierādījumu apskati uz vietas tiesa paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav
šķērslis apskates izdarīšanai.
(3) Uz apskati pierādījuma atrašanās vietā tiesa var izsaukt ekspertus un lieciniekus.
(4) Apskates norisi fiksē tiesas sēdes protokolā, kuram pievieno apskatē sastādīto un pārbaudīto lietisko
pierādījumu plānus, rasējumus un attēlus.
239.pants. Institūcijas atzinuma noklausīšanās
(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās šā likuma 30.pantā minētās institūcijas atzinumu, kura piedalās
procesā saskaņā ar likumu.
(2) Tiesnesis un administratīvā procesa dalībnieki var uzdot šīs institūcijas pārstāvim jautājumus sakarā ar
atzinumu.
240.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana
(1) Pēc tam, kad pārbaudīti pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro administratīvā procesa dalībnieku viedokli par
iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.
(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai pieteicējs uztur pieteikumā ietverto
prasījumu.
(3) Ja pieteicējs neatsakās no prasījuma, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie
tiesas debatēm.
(4) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, tiesnesis saskaņā ar šā likuma 206.panta trešo daļu nosaka dienu,
līdz kurai procesa dalībnieki var iesniegt papildu paskaidrojumus, cita rakstura iesniegumus vai lūgumus, kā arī
pierādījumus.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
241.pants. Tiesas debates
(1) Tiesas debatēs pirmais runā pieteicējs vai viņa pārstāvis, pēc tam — atbildētājs vai viņa pārstāvis. Tiesību
subjekts, kurš griezies tiesā, lai aizstāvētu personas tiesības un tiesiskās intereses, runā tiesas debatēs pirmais.
(2) Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, šī persona vai tās pārstāvis runā pēc pieteicēja un
atbildētāja.
(3) Trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, vai tās pārstāvis runā pēc pieteicēja vai atbildētāja atkarībā no tā,
kura pusē šī trešā persona lietā piedalās.
(4) Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savās runās atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kuri nav
pārbaudīti tiesas sēdē.
(5) Tiesa pārtrauc debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kuri neattiecas uz lietu.
(6) Tiesa var ierobežot tiesas debašu ilgumu, nodrošinot pusēm vienādas tiesības izteikties.
72/115
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
242.pants. Replikas
(1) Pēc tam, kad administratīvā procesa dalībnieki runājuši debatēs, viņiem ir tiesības katram uz vienu repliku.
(2) Pēdējam tiesības uz repliku ir atbildētājam vai viņa pārstāvim.
(3) Tiesa var ierobežot replikas ilgumu.
243.pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu
(1) Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē
esošajiem, kā arī nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, un izskaidrojot nolēmuma
pārsūdzēšanas kārtību.
(2) Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 21 dienas laikā. Ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka
sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā nosaka citu sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko divu
mēnešu laikā.
(3) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, par sprieduma sastādīšanu tiesa paziņo saskaņā ar šā likuma
259.pantu.
(01.11.2012. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
244.pants. Lietas iztiesāšanas atsākšana
(1) Ja tiesas apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai
papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.
(2) Šādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
(3) Ja, izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir
nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt pierādījumus, tā var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā vai pieprasīt, lai
procesa dalībnieki iesniedz papildu pierādījumus vai sniedz papildu paskaidrojumus.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
245.pants. Administratīvās lietas iztiesāšana rakstveida procesā
Tiesa, iztiesājot administratīvo lietu rakstveida procesā, ievēro administratīvās lietas tiesvedības principus un
procesa dalībnieku procesuālās tiesības, ciktāl to pieļauj rakstveida procesa būtība.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
26.nodaļa
Spriedums
246.pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā un pasludina Latvijas tautas
vārdā.
(2) Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.
(3) Spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam.
(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.
73/115
247.pants. Sprieduma tiesiskums un pamatotība
(1) Taisot spriedumu, tiesa pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.
(2) Tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma
153.pantu nav nepieciešams pierādīt.
(3) Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem administratīvā procesa dalībniekiem ir
bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.
248.pants. Sprieduma taisīšanas kārtība
(1) Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesnesis, kurš gatavojis ziņojumu par lietu, (referents) izsaka savu viedokli
pēdējais.
(2) Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.
(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta šis tiesnesis.
(4) Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
249.pants. Prasījuma robežas ievērošana
Tiesa taisa spriedumu par pieteicēja norādīto pieteikuma priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas.
250.pants. Pārbaudes apjoms un iebildumu robežas
(1) Tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai:
1) administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus;
2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām;
3) administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai
noraidītās tiesības.
(2) Tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi
administratīvajā aktā. Minētais ierobežojums neattiecas uz lietām, kurās prasījums ir labvēlīga administratīvā akta
izdošana.
(3) Tiesa taisa spriedumu par iestādes faktisko rīcību, pārbaudījusi, vai faktiskā rīcība veikta, ievērojot procesuālos
un formālos priekšnoteikumus, un vai tā atbilst materiālo tiesību normām.
(4) Tiesa taisa spriedumu par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai
izpildes pareizību, pārbaudījusi, vai publisko tiesību līgums noslēgts atbilstoši materiālo un procesuālo normu prasībām
un vai līguma nosacījumi un izpilde atbilst šo normu prasībām.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
251.pants. Sprieduma forma un saturs
(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.
(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.
(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas tautas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas vietu un laiku, tās
74/115
tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma
priekšmetu, kā arī to, kādā procesā (rakstveida vai mutvārdu) lieta izskatīta.
(4) Aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā administratīvā akta, faktiskās rīcības vai publisko tiesību līguma būtību un
pieteicēja prasījumus, kā arī administratīvā procesa dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.
(5) Motīvu daļā norāda argumentus, kāpēc tiesa pieteikumu uzskatījusi par pamatotu vai nepamatotu (proti,
piemēroto tiesību normu, konstatēto lietas tiesisko un faktisko apstākļu un pierādījumu, kā arī procesa dalībnieku
argumentu analīzi). Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasījumu, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz piemērotajām
tiesību normām.
(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas spriedumu par pieteikuma apmierināšanu pilnībā vai daļā vai par tā noraidīšanu
pilnībā vai daļā un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam jāmaksā valsts nodeva (fiziskajai personai norāda vārdu,
uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko
adresi), šā likuma 253., 254. un 255.pantā minētos termiņus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
252.pants. Saīsinātais spriedums
(1) Lietā, kurā tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties (265.pants), tiesa var sastādīt saīsinātas
formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas.
(2) Šādā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 21 dienas laikā, norādot tā parakstīšanas datumu.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
253.pants. Spriedums par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu
(1) Ja pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tiesa atzīst par pamatotu, tā
attiecīgo administratīvo aktu atceļ pilnībā vai kādā tā daļā vai atzīst to par spēkā neesošu. Administratīvā akta
atcelšanas gadījumā tiesa nosaka, ar kuru dienu administratīvais akts uzskatāms par atceltu.
(2) Ja nepieciešams, it īpaši ja pirms administratīvā akta atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu uzsākta tā
izpilde, tiesa spriedumā norāda, kādā veidā iestādei jānovērš uzsāktās izpildes sekas, un uzdod iestādei šajā nolūkā
noteiktā termiņā veikt konkrētas darbības.
(3) Likumā paredzētajos gadījumos tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu.
(4) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt spēku zaudējuša administratīvā akta
prettiesiskumu, tā spriedumā konstatē, ka spēku zaudējušais administratīvais akts ir bijis prettiesisks.
(5) Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un
nosaka tā apmēru.
(6) Ja nepieciešams, tiesa uzdod iestādei atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta vietā izdot jaunu
administratīvo aktu. Lemjot par jauna administratīvā akta izdošanu, iestāde ņem vērā tiesas nolēmumā konstatētos
faktus un juridiskos apsvērumus.
(7) Ja saskaņā ar šā likuma 185.panta otro daļu tiesa atjaunojusi pārsūdzētā administratīvā akta darbību, taču ar
spriedumu attiecīgo administratīvo aktu atcēlusi vai atzinusi par spēkā neesošu, tā izvērtē, vai piemēroto pagaidu
aizsardzības līdzekli nepieciešams atcelt un noteikt, ka līdz brīdim, kad tiesas spriedums stājas spēkā, administratīvā
akta darbība uzskatāma par apturētu. Šādā gadījumā tiesas lēmums par pārsūdzētā administratīvā akta darbības
apturēšanu stājas spēkā nekavējoties. Augstākas instances tiesa, izskatot lietu, atkārtoti var lemt par administratīvā
akta darbības atjaunošanu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk .
Pārejas noteik umu 13.punk tu)
254.pants. Spriedums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu
(1) Ja pieteikumu par administratīvā akta izdošanu tiesa atzīst par pamatotu, tā uzdod iestādei izdot attiecīgu
administratīvo aktu.
75/115
(2) Tiesa spriedumā nosaka administratīvā akta saturu un izdošanas termiņu, ja iestādei vairs nav jāizdara
lietderības apsvērumi. Iestādei vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, ja tas ir:
1) obligātais administratīvais akts (65.panta pirmā daļa);
2) satura izvēles administratīvais akts (65.panta trešā daļa), bet tiesa jau ir izdarījusi visus nepieciešamos
apsvērumus un nonākusi pie secinājuma, ka pareizs var būt tikai viena konkrēta satura administratīvais akts.
(3) Ja iestādei vēl ir jāizdara lietderības apsvērumi, tiesa spriedumā nosaka, ka iestādei noteiktā termiņā jāizdod
administratīvais akts. Izdodot administratīvo aktu, iestādei ir obligāti spriedumā konstatētie fakti un to juridiskais
vērtējums.
(4) Šā panta otrajā daļā norādītajā gadījumā tiesas spriedums aizstāj administratīvo aktu, līdz iestāde to izdod.
255.pants. Spriedums par iestādes faktisko rīcību
(1) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa no iestādes faktisku rīcību, tā taisa spriedumu par iestādes
pienākumu izpildīt konkrētas darbības un nosaka to izpildes termiņu.
(2) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa aizliegt iestādei veikt noteiktu faktisko rīcību, tiesa taisa
spriedumu, kurā aizliedz iestādei veikt noteiktu faktisko rīcību.
(3) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt iestādes faktiskās rīcības prettiesiskumu, tā
spriedumā konstatē, ka iestādes faktiskā rīcība ir bijusi prettiesiska.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
256.pants. Spriedums par publiski tiesisku attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura
konstatāciju
Ja pieteikuma priekšmets ir konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura
konstatācija, tiesa taisa spriedumu, kurā tiek konstatēts, ka konkrētas publiski tiesiskās attiecības pastāv vai
nepastāv vai tiek noteikts to saturs (no tām izrietošās tiesības un pienākumi).
256.1 pants. Spriedums par publisko tiesību līgumu
(1) Ja pieteikumu par publisko tiesību līguma atcelšanu tiesa atzīst par pamatotu, tā attiecīgo publisko tiesību
līgumu atceļ pilnībā vai kādā tā daļā. Tiesa nosaka, ar kuru brīdi līgums uzskatāms par atceltu.
(2) Ja pieteikumu, kas prasa no iestādes publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesa atzīst par pamatotu, tā taisa
spriedumu par iestādes pienākumu noslēgt publisko tiesību līgumu un nosaka izpildes termiņu. Spriedumā konstatētie
fakti un to juridiskais vērtējums iestādei ir obligāti.
(3) Ja pieteikuma priekšmets ir konkrēta publisko tiesību līguma spēkā esamība, tiesa taisa spriedumu, kurā tiek
konstatēts, ka konkrētais publisko tiesību līgums ir spēkā vai nav spēkā.
(4) Ja pieteikuma priekšmets ir publisko tiesību līguma izpildes pareizība, tiesa taisa spriedumu, kurā tiek
konstatēts, vai publisko tiesību līgums ir izpildīts pareizi vai kā tas būtu pareizi jāizpilda.
(5) Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un
nosaka tā apmēru.
(15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
256.2 pants. Spriedums par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu
(1) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā
pārkāpuma konstatēšanu, tā taisa spriedumu, kurā tiek atzīts, ka administratīvā akta izdošanas procesā ir pieļauts
attiecīgs procesuālais pārkāpums vai pārkāpumi, kas radījuši būtisku personas konkrētu tiesību vai tiesisko interešu
76/115
aizskārumu.
(2) Ja līdz ar pieteikumu par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu
likumā noteiktajā kārtībā prasīta zaudējumu vai kaitējumu atlīdzināšana un tiesa to atzīst par pamatotu, tā taisa
spriedumu arī par atlīdzinājuma apmēru.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
257.pants. Spriedums vairāku pieteicēju labā vai pret vairākiem atbildētājiem
(1) Spriedumā vairāku pieteicēju labā norāda, kura sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem.
(2) Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem norāda, kura sprieduma daļa jāizpilda katram no viņiem vai arī to, ka viņu
atbildība ir solidāra.
258.pants. Sprieduma pasludināšana
Tiesas spriedumu pasludina, administratīvā procesa dalībniekiem nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas
izsniedzot sprieduma norakstu, kā arī nodrošinot, ka likumā noteiktajā kārtībā un apjomā tiesas spriedums ir pieejams
ikvienai personai.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
259.pants. Sprieduma sastādīšanas laiks un nosūtīšana rakstveida procesā izskatītajās lietās
(1) Lietā, kas izskatīta rakstveida procesā, tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 21 dienas laikā pēc tam, kad
pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Procesa dalībniekiem laikus paziņo datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.
(2) Pēc procesa dalībnieka lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā.
Sprieduma norakstu nosūta šā panta pirmajā daļā minētajā datumā vai nākamajā darba dienā pēc tā. Sprieduma
saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.
(15.01.2004. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā
01.01.2013.)
260.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana
(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās
vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdas labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to
administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdas labošanu
nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.
(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.
(3) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk .
Pārejas noteik umu 13.punk tu)
261.pants. Papildspriedums
(1) Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, var pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma
taisīt papildspriedumu, ja:
1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru, ja lieta
izskatīta mutvārdu procesā, administratīvā procesa dalībnieki ir devuši paskaidrojumus;
2) tiesa nav noteikusi darbības, kas jāveic iestādei, piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, vai
valsts nodevas atlīdzināšanu pieteicējam vai valstij.
77/115
(2) Administratīvā procesa dalībnieks lūgumu par papildsprieduma taisīšanu var iesniegt viena mēneša laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas.
(3) Tiesa jautājumu par papildsprieduma taisīšanu izskata rakstveida procesā.
(4) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
262.pants. Sprieduma izskaidrošana
(1) Ja ir radušās grūtības ar sprieduma izpildi, tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc administratīvā procesa
dalībnieka lūguma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot sprieduma saturu.
(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav beidzies termiņš tā izpildei piespiedu kārtā.
Tiesa atsaka pieņemt lūgumu par sprieduma izskaidrošanu, ja lūgums iesniegts par spriedumu, kas neatbilst šajā
pantā noteiktajiem kritērijiem.
(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu tiesa izskata rakstveida procesā.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas noteik umu 13.punk tu)
263.pants. Sprieduma stāšanās spēkā
(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība
nav iesniegta. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzams, šāds spriedums stājas
spēkā tā pasludināšanas dienā. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzams, iesniedzot
kasācijas sūdzību, šāds tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas
kārtībā. Ja apelācijas sūdzība vai — likumā noteiktajos gadījumos — kasācijas sūdzība iesniegta, bet attiecīgi
Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atteicis tiesvedības ierosināšanu,
ierosināto tiesvedību izbeidzis vai atstājis sūdzību bez izskatīšanas, spriedums stājas spēkā ar attiecīgā lēmuma
spēkā stāšanos.
(2) Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, nepārsūdzētajā daļā tas stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā
pārsūdzēšanai.
(3) Administratīvā procesa dalībniekam, kā arī viņa tiesību pārņēmējam pēc sprieduma stāšanās spēkā nav tiesību
no jauna iesniegt tiesā pieteikumu par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, kā arī citā procesā apstrīdēt tiesas
nodibinātos faktus.
(4) Spēkā stājies spriedums ir obligāti izpildāms, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(5) Pēc pieteicēja lūguma tiesa izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā stāšanos spēkā.
(6) Ja tiesas spriedums nav pārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
264.pants. Sprieduma izpildīšana
Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms
nekavējoties.
265.pants. Nekavējoties izpildāmi spriedumi
(1) Pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, tiesa var noteikt, ka spriedums pilnībā vai daļā izpildāms nekavējoties, ja
sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildes novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī sprieduma
izpilde var kļūt neiespējama.
(2) Ja tas paredzēts likumā, tiesa pati nosaka, ka spriedums pilnībā vai daļā izpildāms nekavējoties.
78/115
(3) Ja lietā, kurā tiesa noteikusi, ka spriedums pilnībā vai daļā izpildāms nekavējoties, tiesa taisa jaunu spriedumu,
ar kuru pieteikumu noraida, vai lēmumu, ar kuru pieteikumu atstāj bez izskatīšanas, vai lēmumu, ar kuru tiesvedību
lietā izbeidz saskaņā ar šā likuma 282. panta 1., 2., 3., 4., 8., 9. vai 10. punktu, tiesa pēc administratīvā procesa
dalībnieka lūguma lemj par sprieduma nekavējošās izpildes seku novēršanu. Attiecīgu lūgumu administratīvā procesa
dalībnieks izsaka lietas izskatīšanas gaitā vai pēc sprieduma vai lēmuma taisīšanas, ierosinot taisīt papildspriedumu
vai papildlēmumu. Ja tiesas nolēmums paredz naudas summu piedziņu valsts budžetā, to izpilda šā likuma 377.1
pantā noteiktajā kārtībā.
(4) Ja sprieduma nekavējošās izpildes seku novēršana nav iespējama vai radītu privātpersonai nesamērīgu tiesību
ierobežojumu, tiesa var noraidīt lūgumu par izpildes seku novēršanu vai noteikt samērīgus izpildes seku novēršanas
pasākumus.
(26.10.2006. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
266.pants. Sprieduma izpildes sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana
(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ievērojot konkrētos
apstākļus, var sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī grozīt sprieduma izpildes veidu un kārtību.
(2) Lūgumu izskata rakstveida procesā.
(3) Par tiesas lēmumu sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu
var iesniegt blakus sūdzību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
267.pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana
Tiesa sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas nosūta procesa dalībniekiem, izņemot
gadījumu, kad sprieduma noraksts procesa dalībniekam izsniegts personīgi.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
27.nodaļa
Administratīvās lietas izskatīšanas atlikšana
268.pants. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu
Tiesa atliek lietas izskatīšanu, ja:
1) atbildētājs nav saņēmis pieteikuma norakstu un tāpēc lūdz atlikt lietas izskatīšanu;
2) nepieciešams pieaicināt par administratīvā procesa dalībnieku personu, kuras tiesības vai tiesiskās intereses
var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu;
3) uz tiesas sēdi neierodas kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas
sēdes norises laiku un vietu;
4) saskaņā ar tiesas (tiesneša) lēmumu lietas iztiesāšanā vai konkrētas procesuālās darbības veikšanā
izmantojama videokonference, bet tehnisku iemeslu dēļ tas nav iespējams.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
269.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu
(1) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja tā atzīst, ka:
1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks,
eksperts vai tulks vai pastāv citi svarīgi iemesli;
79/115
2) vēl nepieciešams vākt pierādījumus.
(2) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu arī tad, ja procesa dalībnieki tiesu informējuši par to, ka gatavojas izbeigt
tiesisko strīdu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
270.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu
(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta vai rezolūcijas veidā vai
ieraksta tiesas sēdes protokolā.
(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu norāda procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz lietas izskatīšanas
atsākšanai, kā arī nosaka nākamās tiesas sēdes laiku (vai dienu, kad tiks pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības
rakstveida procesā).
(3) Rakstveida procesā izskatāmā lietā tiesa nosūta procesa dalībniekiem lēmumu par lietas izskatīšanas
atlikšanu. Mutvārdu procesā izskatāmā lietā nākamās tiesas sēdes dienu un laiku tiesa paziņo pret parakstu
personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas noteik umu 13.punk tu)
271.pants. Liecinieku nopratināšana, atliekot lietas izskatīšanu
(1) Tiesa, atliekot lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus.
(2) Nopratinātos lieciniekus, ja nepieciešams, var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
272.pants. Lietas izskatīšanas atsākšana
(1) Tiesa, atsākot iztiesāšanu pēc lietas atlikšanas, iepriekš veiktās procesuālās darbības neatkārto.
(2) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
28.nodaļa
Tiesvedības apturēšana administratīvajā lietā
273.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību
Tiesa aptur tiesvedību, ja:
1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir pieteicējs vai trešā persona ar
patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
2) pieteicējam vai trešajai personai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi
īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;
3) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē;
4) tā pieņem lēmumu iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normas atbilstību Satversmei vai
starptautisko tiesību normai (aktam) vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar pieteicēja
konstitucionālo sūdzību;
5) tā pieņem lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas
interpretāciju vai spēkā esamību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
80/115
274.pants. Tiesas tiesības apturēt tiesvedību
(1) Tiesa var apturēt tiesvedību, ja:
1) tā nosaka ekspertīzi;
2) pieteicējs vai trešā persona slimības, vecuma, invaliditātes vai citu būtisku iemeslu dēļ nespēj piedalīties
lietas izskatīšanā;
3) par iestādes piemērotās vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka
juridiskā spēka tiesību normām Satversmes tiesā ir ierosināta lieta.
(2) Ja tiesa aptur tiesvedību lietā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, tā nekavējoties informē Satversmes
tiesu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
275.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi
Tiesvedību aptur:
1) šā likuma 273.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā
pārstāvja iecelšanai;
2) šā likuma 273.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
3) šā likuma 273.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos — līdz spēkā stājas spriedums vai lēmums attiecīgajā
lietā;
4) šā likuma 274.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad saņemts eksperta
atzinums;
5) šā likuma 274.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā — līdz tiesas noteiktajam termiņam
pārstāvības noformēšanai;
6) šā likuma 273.panta 4.punktā un 274.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajā gadījumā — līdz Satversmes
tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai;
7) šā likuma 273.panta 5.punktā paredzētajā gadījumā — līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma
spēkā stāšanās dienai.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
276.pants. Lēmums par tiesvedības apturēšanu
(1) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
(2) Lēmumā norāda apstākļus, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņu, līdz
kuram tiesvedība apturēta.
(3) Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību uz šā likuma 273.panta 3.punkta pamata var iesniegt blakus sūdzību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas noteik umu
13.punk tu)
277.pants. Tiesvedības atjaunošana
Tiesa atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
81/115
29.nodaļa
Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas
278.pants. Tiesas pienākums atstāt pieteikumu bez izskatīšanas
(1) Tiesa (tiesnesis) atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, ja:
1) pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību;
2) pieteikumu iesniegusi persona, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi
īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;
3) pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
4) tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā atrodas administratīvā lieta starp tiem pašiem administratīvā procesa
dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;
5) šā likuma 128. panta otrajā daļā minētajā gadījumā persona tiesas (tiesneša) noteiktajā termiņā nesamaksā
valsts nodevu;
6) pieteicējs, kuram paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez
attaisnojoša iemesla un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē;
7) pieteicējs lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, atkārtoti neatbild uz tiesas pieprasījumiem.
(2) Pirms jautājuma izlemšanas tiesa (tiesnesis) uzaicina administratīvā procesa dalībniekus sniegt viedokli par
pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, izņemot, gadījumus, kad pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas šā panta
pirmās daļa 5., 6. un 7. punktā minētajos gadījumos.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
279.pants. Tiesas tiesības atstāt pieteikumu bez izskatīšanas
(Izslēgts ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
280.pants. Lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas
(1) Par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta
veidā.
(2) Par tiesas lēmumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.
281.pants. Sekas pieteikuma atstāšanai bez izskatīšanas
Ja pieteikums atstāts bez izskatīšanas, pieteicējs var no jauna iesniegt pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto
kārtību.
30.nodaļa
Tiesvedības izbeigšana administratīvajā lietā
282.pants. Tiesvedības izbeigšanas pamats
Tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja:
1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;
82/115
2) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu;
3) spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem par to
pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;
4) pieteicējs atteicies no pieteikuma;
5) apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu pēc tās fiziskās personas nāves, kura lietā ir
pieteicējs vai arī pēc būtības apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, bet gada laikā no
pieteicēja nāves dienas neviens tiesību pārņēmējs nav izrādījis interesi turpināt attiecīgā pieteikuma uzturēšanu;
6) beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura lietā ir pieteicējs, un nav tās tiesību pārņēmēja;
7) tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, izbeidzies, piemēram, noslēdzot
administratīvo līgumu, iestādei atceļot pārsūdzēto administratīvo aktu vai atzīstot pārsūdzēto administratīvo aktu
par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku zaudējušu;
8) nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai un tiesa to nav atjaunojusi;
9) pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc
dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā
minētie termiņi nav atjaunojami;
10) pieteikuma priekšmets ir administratīvā akta atzīšana par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta
procesuālā pārkāpuma konstatēšana, bet tas neatbilst šā likuma 184. panta otrajā daļā minētajiem attiecīgā
pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikumiem.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
283. pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu
(1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa (tiesnesis) pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
Pirms jautājuma izlemšanas tiesa (tiesnesis) uzaicina administratīvā procesa dalībniekus izteikt viedokli par
tiesvedības izbeigšanu, izņemot gadījumu, kad pieteicējs atteicies no pieteikuma.
(2) Par tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību. Par lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta,
pamatojoties uz šā likuma 282. panta 1., 2. vai 10. punktu, blakus sūdzību iesniedz Augstākās tiesas Administratīvo
lietu departamentam. Ja viena nolēmuma ietvaros papildus lēmumam izbeigt tiesvedību uz šā likuma 282. panta 1., 2.
vai 10. punkta pamata ir ietverts lēmums, kas saskaņā ar likumu pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā, blakus
sūdzību iesniedz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
284.pants. Tiesvedības izbeigšanas sekas
Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā pret to pašu atbildētāju par to pašu priekšmetu un uz tā paša
pamata nav pieļaujama.
31.nodaļa
Tiesas lēmums
285.pants. Lēmuma pieņemšana
(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.
(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā.
Lēmumu, kas tiek pieņemts lietas izskatīšanas laikā, var ietvert arī spriedumā.
83/115
(3) Par tiesneša procesuālo darbību, kas izpildīta ārpus tiesas sēdes, pieņem lēmumu, ko noformē atsevišķa
procesuālā dokumenta vai rezolūcijas veidā.
(4) Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā, ja tas nav pārsūdzams.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
286.pants. Lēmuma saturs un pieņemšanas termiņi
(1) Lēmumā tiesa norāda:
1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;
2) tiesas nosaukumu un sastāvu;
3) administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu;
4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;
5) lēmuma motīvus;
6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;
7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.
(2) Izņēmuma gadījumā tiesa var sastādīt lēmumu bez tā motīvu daļas (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesa
sastāda 14 dienu laikā.
(3) Gadījumā, kad tiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka zemākās instances tiesas lēmumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesa par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka
pievienojas zemākās instances tiesas nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav
nepieciešams.
(4) Izņēmuma gadījumā, ja tiesa atzīst, ka konkrētajā tiesas sēdē (vai dienā, kad jautājums izskatāms rakstveida
procesa kārtībā) nav iespējams taisīt lēmuma rezolutīvo daļu, tā procesa dalībniekiem paziņo datumu tuvāko 14 dienu
laikā, kad lēmums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā.
(5) Ja izskatāma blakus sūdzība par tiesas (tiesneša) lēmumu atteikt pieteikuma pieņemšanu vai tiesvedības
izbeigšanu, pamatojoties uz to, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā vai pieteikumu iesniegusi
persona, kurai nav šādu tiesību, un ja tiesa, kura izskata blakus sūdzību un kuras lēmums konkrētajā jautājumā ir
galīgs, konstatē, ka šā jautājuma sarežģītības dēļ lēmuma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, nekā paredzēts
šā panta ceturtajā daļā, tā nosaka citu lēmuma sastādīšanas datumu tuvāko 14 dienu laikā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
287.pants. Lēmuma paziņošana
(1) Tiesas lēmumu paziņo administratīvā procesa dalībniekiem.
(2) Lēmumu, kas pieņemts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, triju dienu laikā nosūta administratīvā procesa
dalībniekam, ja viņš nav piedalījies tiesas sēdē, kā arī personai, uz kuru tas attiecas.
(3) Par lēmumu, kas pieņemts ārpus tiesas sēdes, administratīvā procesa dalībniekam triju dienu laikā nosūta
attiecīgu paziņojumu.
288.pants. Tiesas blakus lēmums
(1) Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos
gadījumos tiesa var pieņemt blakus lēmumu. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai.
(2) Tiesa blakus lēmumā var noteikt konkrētu uzdevumu izpildes laiku, kā arī to, kurai institūcijai un kādā termiņā
84/115
jāsniedz atbilde. Amatpersonai, kura neizpilda blakus lēmumu vai laikā nesniedz atbildi, tiesa var uzlikt piespiedu
naudu līdz 300 euro.
(3) Ja tiesa, izskatot lietu, atklāj noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā blakus lēmumu nosūta prokuratūrai.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
288.1 pants. Papildlēmums, kļūdu labošana lēmumā un lēmuma izskaidrošana
(1) Ja nepieciešams taisīt papildlēmumu vai labot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas,
piemērojamas tiesību normas, kas nosaka papildsprieduma taisīšanu vai pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina
kļūdu labošanu spriedumā.
(2) Procesa dalībnieks var lūgt, lai tiek izskaidrots tāds tiesas lēmums, kuru iespējams izpildīt piespiedu kārtā.
Šāda lēmuma izskaidrošana notiek tādā kārtībā, kāda noteikta spriedumu izskaidrošanai.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
CETURTĀ SADAĻA
TIESVEDĪBA APELĀCIJAS INSTANCES TIESĀ
32.nodaļa
Apelācijas sūdzības iesniegšana
289.pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību
Par pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt
apelācijas sūdzību, izņemot gadījumu, kad likumā paredzēts, ka spriedums nav pārsūdzams vai ir pārsūdzams,
iesniedzot kasācijas sūdzību.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
290.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība
(1) Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas nav stājies spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā
Administratīvajā apgabaltiesā.
(2) Administratīvajai apgabaltiesai adresētā apelācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.
(3) Ja apelācijas sūdzību noteiktā termiņā iesniedz tieši Administratīvajā apgabaltiesā, termiņš nav uzskatāms par
nokavētu.
(4) Saņemto apelācijas sūdzību kopā ar lietu nekavējoties nosūta Administratīvajai apgabaltiesai.
(5) Par apelācijas sūdzības pieļaujamību, virzību un nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu lemj Administratīvā
apgabaltiesa.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas
noteik umu 16.punk tu)
291.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš
(1) Apelācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.
(2) Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas
dienas.
85/115
(3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
292.pants. Apelācijas sūdzības saturs
(1) Apelācijas sūdzībā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu
un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas
numuru un juridisko adresi);
21) sūdzības iesniedzēja (viņa pārstāvja) tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar
tiesu izmantot attiecīgo saziņas līdzekli;
3) (izslēgts ar 02.02.2017. lik umu);
4) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību;
5) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;
6) kā izpaužas sprieduma nepareizība;
7) vai piesaka lūgumu par pierādījumu vākšanu (par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti
pirmās instances tiesā);
8) sūdzības iesniedzēja prasījumu;
9) (izslēgts ar 01.11.2012. lik umu);
10) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;
11) sūdzības sastādīšanas vietu un laiku.
(11) Ja spriedumā ietverts lēmums, par kuru var iesniegt blakus sūdzību apelācijas instances tiesai, un procesa
dalībnieks vēlas to pārsūdzēt, iebildumus pret šo lēmumu ietver apelācijas sūdzībā, izņemot gadījumu, kad procesa
dalībnieks pārsūdz tikai spriedumā ietverto lēmumu.
(2) Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.
(3) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(4) Ja apelācijas sūdzībā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesnesis var lūgt sūdzības iesniedzējam iesniegt tās
kopsavilkumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
293.pants. Apelācijas sūdzības noraksti
(1) Apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku — privātpersonu
skaitam. Ja apelācijas sūdzībai pievieno citus dokumentus, iesniedzami arī to noraksti atbilstoši administratīvā
procesa dalībnieku — privātpersonu skaitam. Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru oriģināli vai noraksti jau
ir administratīvā procesa dalībniekiem.
(2) Tiesa atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt
apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
86/115
294.pants. Apelācijas sūdzības robežas
(1) Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt pieteikuma priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav
pieteikti pirmās instances tiesā.
(2) Par jaunu prasījumu neuzskata:
1) prasījuma precizēšanu;
2) acīmredzamu kļūdu izlabošanu pieteikumā;
3) prasību atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās
sastāvā;
4) prasījumu kopējās summas robežās grozīt šīs summas sastāvdaļas;
5) prasījuma atzīt tiesības grozīšanu uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu
dēļ.
295.pants. Pievienošanās apelācijas sūdzībai
(1) Līdzpieteicējs un trešā persona, kas piedalās procesā tā administratīvā procesa dalībnieka pusē, kurš
iesniedzis apelācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.
(2) Par pievienošanos sūdzībai paziņo rakstveidā Administratīvajai apgabaltiesai ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas
izskatīšanas.
(3) Par iesniegumu par pievienošanos apelācijas sūdzībai valsts nodevu nemaksā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
296.pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības
(1) Tiesnesis referents pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja:
1) iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis, apelācijas sūdzība neatbilst šā likuma 292.panta vai Valsts
valodas likuma prasībām;
2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti;
3) par apelācijas sūdzību nav samaksāta valsts nodeva.
(2) Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai.
(3) Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta
pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam. Lēmumu par apelācijas sūdzības
uzskatīšanu par neiesniegtu un atdošanu iesniedzējam var pārsūdzēt, iesniedzot blakus sūdzību.
(4) Apelācijas sūdzības atdošana iesniedzējam nav šķērslis tās atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma
noteikumus par apelācijas sūdzības iesniegšanu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas noteik umu
13.punk tu)
297.pants. Atteikuma pārsūdzēšana
Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību un par lēmumu atteikties ierosināt apelācijas tiesvedību
var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma
norakstu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
87/115
298.pants. Rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas
(1) Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas tiesa triju dienu laikā paziņo par to pārējiem administratīvā procesa
dalībniekiem un nosūta tiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus, norādot termiņu rakstveida
paskaidrojuma iesniegšanai.
(2) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
299.pants. Administratīvā procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumi
(1) Administratīvā procesa dalībnieks rakstveida paskaidrojumu par apelācijas sūdzību kopā ar paskaidrojuma
norakstiem atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku — privātpersonu skaitam iesniedz Administratīvajai
apgabaltiesai viena mēneša laikā no dienas, kad nosūtīts apelācijas sūdzības noraksts.
(2) Paskaidrojuma norakstus nosūta pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
300.pants. Pretapelācijas sūdzība
(1) Par apelācijas sūdzību administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt pretapelācijas sūdzību.
(2) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 289., 292., 293. un 294.panta noteikumiem.
(3) Pretapelācijas sūdzību iesniedz apelācijas instances tiesai termiņā, kas paredzēts šā likuma 299.pantā.
(4) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas Administratīvā apgabaltiesa nosūta administratīvā procesa
dalībniekiem pretapelācijas sūdzības norakstus.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
33.nodaļa
Administratīvās lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā
301.pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana
(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis referents pieņem lēmumu par
apelācijas sūdzības pieņemšanu un apelācijas tiesvedības ierosināšanu. Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu
procesā, vienlaikus ar apelācijas tiesvedības ierosināšanu tiesnesis referents nosaka tiesas sēdes dienu un laiku.
(2) Tiesnesis referents atsakās pieņemt apelācijas sūdzību, ja:
1) apelācijas sūdzība iesniegta par spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams;
2) pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš;
3) apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota.
(3) Ja šā panta otrajā daļā norādītos apstākļus konstatē, skatot apelācijas sūdzību, tiesa pieņem vienu no šādiem
lēmumiem:
1) par apelācijas tiesvedības izbeigšanu — ja apelācijas tiesvedība ierosināta par spriedumu, kas saskaņā ar
likumu nav pārsūdzams;
2) par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas — ja konstatēti citi šā panta otrajā daļā norādītie
88/115
apstākļi.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
301.1 pants. Tiesības atteikties ierosināt apelācijas tiesvedību
(1) Apelācijas tiesvedību var atteikties ierosināt, ja jautājumā par apelācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai
procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju citās līdzīgās
lietās ir izveidojusies judikatūra un pārsūdzētais spriedums atbilst tai.
(2) Ja pastāv iespēja saskaņā ar šā panta pirmo daļu atteikt apelācijas tiesvedības ierosināšanu, attiecīgo
jautājumu izlemj koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.
(3) Ja tiesa koleģiāli vienbalsīgi atzīst, ka pastāv iespēja piemērot šā panta pirmo daļu, tā var pieņemt lēmumu par
atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību. Šādu lēmumu tiesa noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā un
lēmuma motīvu daļā izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu pastāvēšanu. Par šādu lēmumu var iesniegt blakus
sūdzību.
(4) Ja tiesnešu viedoklis par to, vai ir pamats atteikt apelācijas tiesvedības ierosināšanu, atšķiras, tiesa pieņem
lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
302.pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē
(1) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā
apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.
(2) Apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kuri izskatīti pirmās instances tiesā.
(21) Ja apelācijas instances tiesa atzīst par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru
tiesvedība lietā izbeigta vai pieteikums atstāts bez izskatīšanas, kā arī tad, ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka
pirmās instances tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu, tā var pati izlemt attiecīgos jautājumus pēc būtības, ja tam nav
objektīvu šķēršļu.
(22) Ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu, apelācijas
instances tiesa var nosūtīt lietu pirmās instances tiesai papildsprieduma taisīšanai. Lietas izskatīšanu apelācijas
instances tiesā turpina pēc tam, kad pirmās instances tiesa lietā ir taisījusi papildspriedumu un ir beidzies likumā
noteiktais termiņš apelācijas sūdzības (procesa dalībniekam, kurš lietā jau iesniedzis apelācijas sūdzību, — tās
papildinājumu) iesniegšanai par papildspriedumu.
(3) Par jauniem prasījumiem nav uzskatāmi šā likuma 294.pantā minētie gadījumi.
(4) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, izņemot šā likuma 303.pantā minētos gadījumus.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
303.pants. Izņēmuma gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma
jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai
(1) Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas
spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:
1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;
2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā procesa
dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu, vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, kaut arī atbilstoši šā likuma
206.panta otrajai daļai bija nepieciešams lietas izskatīšanu noteikt mutvārdu procesā;
3) izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;
4) tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā administratīvā
89/115
procesa dalībnieki;
5) lietā nav pilna tiesas sprieduma;
6) mutvārdu procesā izskatītā lietā nav tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes ieraksta.
(2) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
304.pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā
(1) Apelācijas instances tiesa lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā. Apelācijas instances tiesa administratīvo
lietu izskata rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu
mutvārdu procesā.
(2) Administratīvā procesa dalībniekus aicina un citas personas izsauc uz tiesu saskaņā ar šā likuma 14.nodaļas
noteikumiem.
(3) Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 24. u n 25.nodaļas
noteikumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesnieguši
gan pieteicējs, gan atbildētājs, — pieteicējs.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
305.pants. Pierādījumu pārbaude apelācijas instances tiesā
(1) Apelācijas instances tiesa pierādījumus pārbauda un vērtē pēc šā likuma 18., 19. un 20.nodaļas noteikumiem.
(2) Ja nepieciešams, tiesa uzdod administratīvā procesa dalībniekiem iesniegt papildu pierādījumus vai izprasa tos
pati.
(3) Faktu, kurš konstatēts pirmās instances tiesā un netiek apstrīdēts, apelācijas instances tiesa var nepārbaudīt.
306.pants. Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības atsaukšana
(1) Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības iesniedzējs var to atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc
būtības.
(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, tiesa rakstveida procesā pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu,
izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesniedzis cits administratīvā procesa dalībnieks.
(3) (Izslēgta ar 18.12.2008. lik umu.)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
34.nodaļa
Apelācijas instances tiesas nolēmums
307.pants. Apelācijas instances tiesas spriedums
(1) Spriedumu apelācijas instances tiesā taisa šā likuma 243., 246.- 257.pantā paredzētajā kārtībā, ja šajā pantā
nav noteikts citādi.
(2) Sprieduma ievaddaļā norāda šā likuma 251.panta trešajā daļā noteiktos apstākļus, kā arī min apelācijas
sūdzības iesniedzēju un tiesas spriedumu, par kuru iesniegta sūdzība.
(3) Sprieduma aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā administratīvā akta, faktiskās rīcības vai publisko tiesību
līguma būtību, pieteicēja prasījumus, pirmās instances sprieduma motīvus, iekļauj apelācijas (pretapelācijas) sūdzības
90/115
īsu atstāstījumu un administratīvā procesa dalībnieku apelācijas instancē sniegto paskaidrojumu būtību.
(4) Sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apstākļus, kā arī motivē attieksmi
pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā
ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās
instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus
sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
(41) Ja kopā ar pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēts arī tajā ietvertais lēmums, par kuru var iesniegt
blakus sūdzību apelācijas instances tiesai, spriedumā ietver arī par blakus sūdzību pieņemto lēmumu.
(5) Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā likuma 258. u n 259.pantā noteiktajā kārtībā. Sprieduma
norakstu administratīvā procesa dalībniekiem nosūta šā likuma 267.pantā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
308.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšana
(Izslēgts ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
309.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma spēks
(1) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas
kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.
(2) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā vienlaikus ar:
1) Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas
tiesvedību, kasācijas tiesvedība izbeigta vai kasācijas sūdzības atstātas bez izskatīšanas;
2) Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav
atcelts.
(3) Uz apelācijas instances tiesas spriedumu attiecināmi šā likuma 263.panta noteikumi.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
310.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana apelācijas instances tiesas
spriedumā
(1) Apelācijas instances tiesa šā likuma 260.pantā noteiktajā kārtībā var labot spriedumā pārrakstīšanās un
matemātiskā aprēķina kļūdas.
(2) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas noteik umu
13.punk tu)
311. pants. Apelācijas instances tiesas papildspriedums
Apelācijas instances tiesa papildspriedumu taisa šā likuma 261. pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
312.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izskaidrošana
(1) Apelācijas instances tiesa šā likuma 262.pantā noteiktajā kārtībā var izskaidrot savu spriedumu.
(2) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Sk . Pārejas noteik umu
13.punk tu)
91/115
313.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildīšana
(1) Apelācijas instances tiesas spriedumu izpilda pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad tiesa noteikusi,
ka spriedums izpildāms nekavējoties.
(2) Pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma apelācijas instances tiesa šā likuma 265. un 266.pantā noteiktajā
kārtībā lemj par sprieduma izpildi nekavējoties, izpildes sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu.
(3) Par tiesas lēmumu sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu
var iesniegt blakus sūdzību.
314.pants. Tiesvedības apturēšana administratīvajā lietā, pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas,
tiesvedības izbeigšana administratīvajā lietā apelācijas instances tiesā
Tiesvedību aptur, pieteikumu atstāj bez izskatīšanas un tiesvedību izbeidz saskaņā ar šā likuma 28., 29. un
30.nodaļas noteikumiem.
PIEKTĀ SADAĻA
PIRMĀS INSTANCES TIESAS UN APELĀCIJAS
INSTANCES TIESAS LĒMUMA PĀRSŪDZĒŠANA
35.nodaļa
Tiesas lēmuma pārsūdzēšana
315.pants. Tiesības pārsūdzēt lēmumu
(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu
administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību.
(2) Par citiem pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas
vai kasācijas sūdzībā.
(3) Administratīvā akta vai tiesas nolēmuma izpildes ietvaros pieņemtie tiesas lēmumi, izņemot likumā noteiktos
gadījumus, nav pārsūdzami.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
316.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņš
(1) Blakus sūdzību var iesniegt 14 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā
paredzētos gadījumus. Ja tiesa pieņēmusi saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma
sastādīšanas dienas. Ja lēmums ietverts spriedumā un procesa dalībnieks izsaka iebildumus tikai pret lēmumu (292.
panta 1.1 daļa), blakus sūdzību iesniedz sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.
(11) Ja par lēmuma pieņemšanas datumu lietas dalībniekiem nebija paziņots, tad šāda lēmuma pārsūdzēšanas
termiņu skaita no tā saņemšanas dienas.
(2) Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.
(3) Ja tiesas lēmums pārsūdzams no tā saņemšanas dienas, lēmums uzskatāms par paziņotu (saņemtu), ievērojot
šā likuma 70.pantā noteikto par administratīvā akta paziņošanu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
92/115
317.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas kārtība
(1) Blakus sūdzību iesniedz tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi. Blakus sūdzību adresē:
1) Administratīvajai apgabaltiesai — par pirmās instances tiesas lēmumiem;
2) Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam — par apelācijas instances tiesas lēmumiem.
(2) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(3) Ja blakus sūdzību noteiktā termiņā iesniedz tieši tiesai, kurai tā jāizskata, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.
(4) Ja tiesas spriedumam likumā noteikta īpaša pārsūdzības kārtība, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās
kārtības, tad blakus sūdzību par tiesas pieņemto procesuālo lēmumu adresē tai tiesai, kas izskatītu sūdzību par
tiesas spriedumu. Ja nav pārsūdzams spriedums lietā, nav pārsūdzami arī tiesas pieņemtie lēmumi.
(5) Saņemto blakus sūdzību kopā ar lietu nekavējoties nosūta tiesai, kurai blakus sūdzība jāizskata.
(6) Par blakus sūdzības pieļaujamību, virzību un nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu lemj tiesa (tiesnesis),
kurai tā jāizskata.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
318.pants. Blakus sūdzības saturs
(1) Blakus sūdzībā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja blakus sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un
dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas
numuru un juridisko adresi);
21) sūdzības iesniedzēja (viņa pārstāvja) tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar
tiesu izmantot attiecīgo saziņas līdzekli;
3) (izslēgts ar 02.02.2017. lik umu);
4) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
5) kādā apjomā lēmumu pārsūdz;
6) kā izpaužas lēmuma nepareizība;
7) sūdzības iesniedzēja lūgumu;
8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;
9) sūdzības sastādīšanas vietu un laiku.
(2) Blakus sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.
(3) Ja blakus sūdzībā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesa (tiesnesis) var lūgt sūdzības iesniedzējam iesniegt
tās kopsavilkumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
319.pants. Blakus sūdzības noraksti
(1) Blakus sūdzībai pievieno tās norakstus un tai pievienoto dokumentu norakstus atbilstoši administratīvā procesa
93/115
dalībnieku — privātpersonu skaitam.
(2) Tiesa atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt blakus
sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
320.pants. Blakus sūdzības atstāšana bez virzības
(1) Par blakus sūdzību, kura neatbilst šā likuma 318.panta vai Valsts valodas likuma prasībām, kuru iesniedzējs
nav parakstījis, kurai nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti vai visi nepieciešamie noraksti vai par kuru nav
samaksāta drošības nauda, tiesnesis pieņem lēmumu par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka termiņu
trūkumu novēršanai.
(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā izpilda lēmumā dotos norādījumus, blakus sūdzību uzskata par iesniegtu tajā
dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod
iesniedzējam.
(3) Blakus sūdzības atdošana iesniedzējam nav šķērslis tās atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma
noteikumus par blakus sūdzības iesniegšanu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013. Grozījumi pirmajā daļā, k as
paredz blak us sūdzības atstāšanu bez virzības, ja nav samak sāta drošības nauda, stājas spēk ā 01.03.2013. Sk .
Pārejas noteik umu 17.punk tu)
320.1 pants. Blakus sūdzības izskatīšanas atteikšana
Apelācijas instances tiesa vai Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija var pieņemt vienbalsīgu lēmumu par atteikšanos
izskatīt blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami nepamatota.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
321.pants. Tiesas rīcība pēc blakus sūdzības pieņemšanas
(1) Pēc blakus sūdzības pieņemšanas tiesnesis sūdzību un tai pievienoto dokumentu norakstus triju dienu laikā
nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.
(2) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(3) Ja tiesa (tiesnesis), par kuras lēmumu iesniegta blakus sūdzība, to atzīst par pamatotu, tā var atcelt pārsūdzēto
lēmumu pilnībā vai daļā un izlemt jautājumu pēc būtības. Par šādu lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
322.pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība
(1) Blakus sūdzību izskata tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
(2) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
323.pants. Administratīvās apgabaltiesas un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta
kompetence
(1) Administratīvai apgabaltiesai un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam, izskatot blakus sūdzību,
ir tiesības:
1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
2) atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tajā tiesā, kas lēmumu pieņēmusi;
94/115
3) atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;
4) grozīt lēmumu.
(2) Ja nav objektīvu šķēršļu jautājuma izlemšanai pēc būtības, Administratīvajai apgabaltiesai un Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamentam, izskatot blakus sūdzību, ir pienākums ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc
būtības.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
324.pants. Par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma spēks
(1) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža.
(2) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(3) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(4) Ja blakus sūdzība iesniegta par augstākas instances tiesas lēmumu, kas pieņemts par blakus sūdzību
(323.pants) un nav pārsūdzams saskaņā ar šā panta pirmo daļu, vai par lēmumu, kas saskaņā ar šo likumu nav
pārsūdzams, šo blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā
01.01.2013. Sk . Pārejas noteik umu 13. un 15.punk tu)
SESTĀ SADAĻA
TIESVEDĪBA KASĀCIJAS INSTANCES TIESĀ
36.nodaļa
Kasācijas sūdzības iesniegšana
325.pants. Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību
Apelācijas instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt
kasācijas kārtībā, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas
kompetences robežas un šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
326.pants. Materiālo tiesību normas pārkāpums
Materiālo tiesību norma atzīstama par pārkāptu, ja tiesa:
1) nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot;
2) piemērojusi materiālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot;
3) nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu.
327.pants. Procesuālo tiesību normas pārkāpums
(1) Procesuālo tiesību norma uzskatāma par pārkāptu, ja tiesa:
1) nav piemērojusi to procesuālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot;
2) piemērojusi procesuālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot;
95/115
3) nepareizi interpretējusi procesuālo tiesību normu;
4) izskatījusi lietu rakstveida procesā, kaut arī atbilstoši šā likuma 206.panta otrajai daļai bija nepieciešams
lietas izskatīšanu noteikt mutvārdu procesā.
(2) Procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis
pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.
(3) Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, uzskatāms
tas, ka:
1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;
2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā procesa
dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;
3) izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;
4) tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā administratīvā
procesa dalībnieki;
5) lietā nav pilna tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
328.pants. Kasācijas sūdzības saturs
(1) Kasācijas sūdzībā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja kasācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu
un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas
numuru un juridisko adresi);
3) sūdzības iesniedzēja (viņa pārstāvja) tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar
tiesu izmantot attiecīgo saziņas līdzekli;
4) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību;
5) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;
6) kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi un pamatojumu, kā izpaužas šis pārkāpums;
7) pamatojumu, ja sūdzības iesniedzējs uzskata, ka kasācijas sūdzības izskatīšanai kasācijas tiesvedības
kārtībā ir būtiska nozīme judikatūras veidošanā;
8) tiesai izteikto lūgumu;
9) sūdzības sastādīšanas laiku un vietu.
(11) Ja spriedumā ietverts lēmums, par kuru var iesniegt blakus sūdzību kasācijas instances tiesai, iebildumus pret
šo lēmumu ietver kasācijas sūdzībā, izņemot gadījumu, kad procesa dalībnieks pārsūdz tikai spriedumā ietverto
lēmumu.
(2) Kasācijas sūdzību paraksta tās iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzēja vārdā
iesniedz pārstāvis, viņš sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, no kura izriet pārstāvja tiesības iesniegt
sūdzību.
(3) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
96/115
329.pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš
(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.
(2) Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas
dienas.
(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
330.pants. Tiesneša lēmuma pārsūdzēšana
(Izslēgts ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
331. pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība
(1) Kasācijas sūdzību iesniedz tiesai, kas taisījusi spriedumu.
(2) Saņemto kasācijas sūdzību kopā ar lietu nekavējoties nosūta Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamentam.
(3) Ja kasācijas sūdzību noteiktā termiņā iesniedz tieši Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam,
termiņš nav uzskatāms par nokavētu.
(4) Par kasācijas sūdzības pieļaujamību, virzību un nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu lemj Augstākās
tiesas Administratīvo lietu departaments.
(5) Ja kasācijas sūdzībā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesnesis var lūgt sūdzības iesniedzējam iesniegt tās
kopsavilkumu.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
332.pants. Kasācijas sūdzības noraksti
(1) Kasācijas sūdzībai pievienojami tās noraksti atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku — privātpersonu
skaitam.
(2) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt
kasācijas sūdzības norakstus.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
333.pants. Kasācijas sūdzības atstāšana bez virzības
(1) Tiesnesis pieņem lēmumu par kasācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai,
ja:
1) kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 328. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 8. punktam vai otrajai daļai;
2) kasācijas sūdzība neatbilst Valsts valodas likuma prasībām;
3) kasācijas sūdzībai nav pievienoti nepieciešamie noraksti;
4) par kasācijas sūdzību nav samaksāta drošības nauda.
(2) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktā termiņā novērsis, sūdzība uzskatāma par iesniegtu tajā
dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz.
97/115
(3) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktā termiņā nav novērsis, sūdzību uzskata par neiesniegtu un
atdod iesniedzējam.
(4) Kasācijas sūdzības atdošana iesniedzējam nav šķērslis tās atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma
noteikumus par kasācijas sūdzības iesniegšanu.
(5) (Izslēgta ar 01.11.2012. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
334. pants. Rīcība pēc kasācijas sūdzības pieņemšanas
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments nosūta administratīvā procesa dalībniekam kasācijas sūdzības
norakstu un informē viņu par tiesībām viena mēneša laikā no noraksta nosūtīšanas dienas iesniegt paskaidrojumus
sakarā ar kasācijas sūdzību.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
335.pants. Pievienošanās kasācijas sūdzībai
(1) Līdzpieteicējs un trešā persona, kas piedalās procesā tā administratīvā procesa dalībnieka pusē, kurš
iesniedzis kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.
(2) Par pievienošanos kasācijas sūdzībai mēneša laikā no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas
rakstveidā paziņo Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
336.pants. Kasācijas sūdzības atsaukšana un kasācijas tiesvedības izbeigšana
(1) Iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.
(2) Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz rīcības sēdei, tiesnešu kolēģija atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību. Ja
kasācijas sūdzību atsauc pēc rīcības sēdes, kasācijas tiesvedību izbeidz.
(3) Ja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments konstatē, ka kasācijas tiesvedība ierosināta par tādu
zemākas instances tiesas spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, kasācijas tiesvedību izbeidz.
(26.10.2006. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā
01.03.2017.)
337.pants. Pretsūdzības iesniegšana
(1) Administratīvā procesa dalībnieks viena mēneša laikā no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas var
iesniegt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam savu pretsūdzību.
(2) Iesniedzot pretsūdzību, ievēro šā likuma 325., 326., 327., 328. un 332.panta noteikumus.
(3) Ja kasācijas sūdzība atsaukta, pretsūdzību izskata patstāvīgi.
(4) Pretsūdzību, kas iesniegta pēc šā panta pirmajā daļā norādītā termiņa beigām, nepieņem un atdod
iesniedzējam.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
37.nodaļa
Administratīvās lietas izskatīšana kasācijas instances tiesā
338. pants. Rīcības sēde
98/115
(1) Par kasācijas tiesvedības ierosināšanu rīcības sēdē lemj tiesnešu kolēģija triju tiesnešu sastāvā. Kolēģijas
sastāvs tiek noteikts atbilstoši lietu sadales plānam.
(2) Ja tiesnešu kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā atsakās ierosināt
kasācijas tiesvedību. Par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību tiek pieņemts rīcības sēdes lēmums.
(3) Ja tiesnešu viedoklis par kasācijas tiesvedības ierosināšanu atšķiras vai arī visi tiesneši uzskata, ka lieta
izskatāma kasācijas kārtībā, tiesnešu kolēģija ar lēmumu ierosina kasācijas tiesvedību.
(4) Tiesnešu kolēģija lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamenta kopsēdē.
(5) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz šā likuma 338.1 panta pirmo daļu, kā arī
šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto lēmumu, var sastādīt rezolūcijas veidā.
(6) Kasācijas tiesvedības ierosināšanas gadījumā pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar rīcības sēdes
lēmumu var apturēt sprieduma izpildi.
(7) Ja tiesnešu kolēģija konstatē kādu no šā likuma 273. pantā minētajiem gadījumiem, tā var apturēt tiesvedību.
(8) Tiesnešu kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos
jautājumus, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai
iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam).
(9) Tiesnešu kolēģija var pieņemt lēmumu nosūtīt lietu papildsprieduma taisīšanai tiesai, kuras spriedums
pārsūdzēts, ja attiecīgā tiesa nav izspriedusi kādu prasījumu. Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā tiek turpināta pēc
tam, kad attiecīgā tiesa lietā ir taisījusi papildspriedumu un ir beidzies likumā noteiktais termiņš kasācijas sūdzības
(procesa dalībniekam, kurš lietā jau iesniedzis kasācijas sūdzību, — tās papildinājumu) iesniegšanai par
papildspriedumu.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
338.1 pants. Pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību
(1) Tiesnešu kolēģija atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 325., 326.,
327., 328. un 329.pantā minētajām prasībām vai kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, vai ja
kasācijas sūdzība iesniegta par tiesas spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams.
(2) Tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību šādos gadījumos:
1) kasācijas sūdzībā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas
judikatūra un pārsūdzētais spriedums tai atbilst;
2) izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un
izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.
(26.10.2006. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as
stājas spēk ā 01.03.2017.)
339. pants. Lietas izskatīšana kasācijas instancē
(1) Lietu kasācijas instancē izskata rakstveida procesā. Tiesas sastāvu un tiesnesi referentu nosaka atbilstoši lietu
sadales plānam.
(2) Par lietas izskatīšanas laiku tiesa informē procesa dalībniekus. Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā,
procesa dalībniekiem paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku šā likuma 14. nodaļā noteiktajā kārtībā.
(3) Kasācijas instancē lietu izskata trīs tiesneši, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos — Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
99/115
340.pants. Tiesas sēdes sākums
(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu izskata.
(2) Sekretārs ziņo tiesai, kuras šajā lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas
sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par šo personu neierašanās iemesliem.
(3) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc tulku, ja viņš piedalās tiesas sēdē.
(4) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka šā likuma 117., 118. un 119.pants.
(01.11.2012. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
341.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem
Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveidā informē procesa dalībniekus par tiesas sastāvu un izskaidro viņu
tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
342.pants. Sekas, kas rodas, ja tiesas sēdē neierodas administratīvā procesa dalībnieks
Administratīvā procesa dalībnieka neierašanās, ja viņam pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes
laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.
343.pants. Administratīvā procesa dalībnieku lūgumu izlemšana
Administratīvā procesa dalībnieka lūgumu, kas saistīts ar lietas izskatīšanu, izlemj pēc citu administratīvā procesa
dalībnieku viedokļa noklausīšanās.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
344.pants. Ziņojums par lietu
Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar referenta ziņojumu par lietu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
345.pants. Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi
(1) Pēc tiesneša referenta ziņojuma tiesa iepazīstas (rakstveida procesā) vai noklausās (mutvārdu procesā)
administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus. Tiesa var iepriekš noteikt, cik ilgs laiks atvēlams paskaidrojumiem,
taču administratīvā procesa dalībniekiem piešķirtā laika ilgumam jābūt vienādam.
(2) Tiesas sēdē pirmais runā administratīvā procesa dalībnieks, kas iesniedzis kasācijas sūdzību. Ja spriedumu
pārsūdzējis gan pieteicējs, gan atbildētājs, pirmais runā pieteicējs.
(3) Tiesneši var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem jautājumus.
(4) Katram administratīvā procesa dalībniekam tiesas sēdē ir tiesības uz vienu repliku.
(01.11.2012. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
346.pants. Sprieduma taisīšana
(1) Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas tiesa nosaka laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas
kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda mēneša laikā. Ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka sprieduma
sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā nosaka citu sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko divu mēnešu laikā.
(2) Ja tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi tiesneši uzskata, ka lieta izskatāma Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Augstākās tiesas
100/115
Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.
(3) Kopsēde, sagatavojot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi
tiesneši.
(4) Tiesnesis, kuram, lietu izskatot Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, bijis atšķirīgs
viedoklis par tiesību normas tulkojumu vai piemērošanu, 15 dienu laikā pēc sprieduma pilna teksta sastādīšanas var
rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai. Šīs daļas noteikumi attiecināmi arī uz
gadījumiem, kad kopsēdē izskatīta blakus sūdzība.
(26.10.2006. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as
stājas spēk ā 01.03.2017.)
346.1 pants. Tiesvedības apturēšana, pieteikuma vai kasācijas sūdzības atstāšana bez izskatīšanas,
tiesvedības izbeigšana
(1) Kasācijas instances tiesa tiesvedību aptur, pieteikumu atstāj bez izskatīšanas un tiesvedību izbeidz, attiecīgi
piemērojot šā likuma 28., 29. un 30.nodaļas tiesību normas.
(2) Ja, ierosinot kasācijas tiesvedību, nav ievēroti šā likuma 328.panta otrajā daļā vai 329.pantā minētie noteikumi,
kasācijas instances tiesa var atstāt kasācijas sūdzību bez izskatīšanas.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
38.nodaļa
Kasācijas instances tiesas nolēmums
347.pants. Lietas izskatīšanas robežas
(1) Tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma tiesiskumu pārsūdzētajā daļā attiecībā
uz administratīvā procesa dalībnieku, kas spriedumu pārsūdzējis vai kasācijas sūdzībai pievienojies, un argumentus,
kuri minēti kasācijas sūdzībā.
(2) Ja tiesa konstatē tādus tiesību normu pārkāpumus, kas noveduši pie visas lietas nepareizas izspriešanas, tā
var atcelt spriedumu pilnībā, kaut arī pārsūdzēta tikai tā daļa.
348.pants. Kasācijas instances tiesas spriedums
(1) Tiesa, izskatījusi lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:
1) atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
2) atcelt spriedumu pilnībā vai daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances vai pirmās instances
tiesai;
3) atcelt spriedumu pilnībā vai daļā un izbeigt tiesvedību vai arī atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja apelācijas
instances tiesa nav ievērojusi šā likuma 278. vai 282.panta noteikumus.
(2) Kasācijas instances tiesa šā likuma 261. pantā noteiktajā kārtībā taisa papildspriedumu, ja:
1) nav taisīts spriedums par zemākas instances tiesas spriedumu pārsūdzētajā daļā;
2) nav noteikta drošības naudas atmaksāšana vai valsts nodevas atmaksāšana vai atlīdzināšana.
(3) Ja kopā ar zemākas instances tiesas spriedumu pārsūdzēts arī tajā ietvertais lēmums, par kuru var iesniegt
blakus sūdzību kasācijas instances tiesai, spriedumā ietver arī par blakus sūdzību pieņemto lēmumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
101/115
349.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs
(1) Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās
daļas.
(2) Ievaddaļā norāda:
1) tiesas nosaukumu un sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas laiku;
3) administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu;
4) administratīvā procesa dalībnieku, kas iesniedzis kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojies;
5) procesa veidu, kādā lieta izskatīta.
(3) Aprakstošajā daļā norāda:
1) īsu lietas apstākļu izklāstījumu;
2) apelācijas instances tiesas sprieduma būtību;
3) kasācijas sūdzības motīvus;
4) pretsūdzības motīvus vai paskaidrojumu būtību;
5) (izslēgts ar 01.11.2012. lik umu).
(4) Motīvu daļā norāda:
1) noraidot kasācijas sūdzību — argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta;
2) apmierinot kasācijas sūdzību — argumentus par tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, tiesību
normu nepareizu piemērošanu vai tiesas kompetences robežu pārkāpumu.
Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai.
Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
(5) Rezolutīvajā daļā norāda nolēmumu saskaņā ar šā likuma 348.panta attiecīgo punktu.
(6) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs, tā sprieduma motīvu daļā var
norādīt, ka atzīst attiecīgo pamatojumu par pareizu. Šādā gadījumā šā panta ceturtās daļas 1. punktā noteiktos
argumentus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
(7) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais spriedums neatbilst Augstākās tiesas judikatūrai citās līdzīgās lietās un
pārsūdzētajā spriedumā nav argumentēti norādīts, kādēļ ir notikusi atkāpšanās no judikatūras, tiesa var taisīt
spriedumu, tā motīvu daļā norādot judikatūru, kura nav ievērota vai kuras neievērošana nav pamatota. Šādā gadījumā
spriedumā aprakstošo daļu var neiekļaut un šā panta ceturtās daļas 2. punktā noteiktos argumentus sprieduma motīvu
daļā var nenorādīt.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
350.pants. Tiesību normu interpretācijas obligātums
(1) Tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai,
kura šo lietu izskata no jauna.
(2) Kasācijas instances tiesa nenorāda savā spriedumā, kāds spriedums jātaisa, izskatot lietu no jauna.
102/115
351.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma spēks
Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
352.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana
(1) Kasācijas instances tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var izlabot
nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj rakstveida procesā,
pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu
par kļūdu labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.
(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
SEPTĪTĀ SADAĻA
LIETAS JAUNA IZSKATĪŠANA PĒC
SPRIEDUMA VAI LĒMUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ
39.nodaļa
Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
353.pants. Jaunatklātie apstākļi
Par jaunatklātiem apstākļiem atzīstami:
1) būtiski lietas apstākļi, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija zināmi tiesai;
2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti
nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kuru dēļ
taisīts prettiesisks vai nepamatots spriedums;
3) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas darbības, kuru dēļ taisīts prettiesisks
spriedums vai lēmums;
4) tiesas sprieduma vai iestādes lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu, lai tiesa šajā administratīvajā lietā
taisītu attiecīgu spriedumu vai pieņemtu attiecīgu lēmumu;
5) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšana par neatbilstošu augstāka juridiska spēka normai;
6) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums šajā lietā, no kura
izriet, ka administratīvais process ir jāuzsāk no jauna. Šādā gadījumā tiesai, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā,
jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumā
konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.
354.pants. Pieteikuma iesniegšana
(1) Lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ierosina pēc lietas dalībnieka pieteikuma.
Pieteikumu izskata tā pati tiesa, ar kuras spriedumu vai lēmumu pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.
(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai
izskatīšanai.
(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šis
103/115
nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas
vai pārnacionālas tiesas nolēmums (353.panta 6.punkts).
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
355.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņa aprēķināšana
Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:
1) sakarā ar šā likuma 353.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem — no šo apstākļu atklāšanas dienas;
2) šā likuma 353.panta 2. un 3.punktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā spriedums
krimināllietā;
3) šā likuma 353.panta 4.punktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru
atcelts spriedums administratīvajā lietā, civillietā vai krimināllietā, vai arī no dienas, kad atcelts iestādes
lēmums, uz kuru pamatots spriedums vai lēmums, ko lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;
4) šā likuma 353.panta 5.punktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā Satversmes tiesas
spriedums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka
tiesību normai;
5) šā likuma 353.panta 6.punktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā Eiropas Cilvēktiesību
tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka administratīvais process
šajā lietā ir jāuzsāk no jauna.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. lik umu, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
356. pants. Pieteikuma izskatīšana
(1) Pieteikuma pieņemšana izskatīšanai atsakāma, ja tiek konstatēti procesuāli šķēršļi pieteikuma pieļaujamībai.
Par šādu pirmās instances tiesas vai apelācijas instances tiesas tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.
(2) Tiesa pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā.
(3) Ja tiesa procesuālus šķēršļus pieteikuma pieļaujamībai konstatē pieteikuma izskatīšanas gaitā, tā tiesvedību
izbeidz. Par šādu pirmās instances tiesas vai apelācijas instances tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.
(4) Ja par pieteikumu nav samaksāta drošības nauda, kā arī tad, ja lūgums nav motivēts, nav parakstīts, tam nav
pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti vai tas neatbilst Valsts valodas likuma prasībām, tiesa (tiesnesis) atstāj
lūgumu bez virzības saskaņā ar kārtību, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192. pants).
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
357.pants. Tiesas lēmums
(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem
apstākļiem saskaņā ar šā likuma 353.pantu.
(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto nolēmumu pilnībā vai daļā un nodod lietu jaunai
izskatīšanai tai pašai tiesai vai zemākas instances tiesai.
(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par
pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par lietas jaunu
izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, var iesniegt blakus sūdzību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
D DAĻA
ADMINISTRATĪVĀ AKTA UN TIESAS NOLĒMUMA IZPILDE
104/115
ASTOTĀ SADAĻA
ADMINISTRATĪVĀ AKTA IZPILDE
40.nodaļa
Izpildes vispārējie noteikumi
(Nodaļas nosauk ums 15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
358.pants. Administratīvā akta izpildes kārtība
(1) Administratīvo aktu tā adresāts izpilda labprātīgi.
(2) Labprātīgi neizpildīta administratīvā akta piespiedu izpildi veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja likums, uz kura
pamata administratīvais akts izdots, nenosaka citu kārtību.
(3) Ja adresātam nelabvēlīgs administratīvais akts ir jāizpilda pašai iestādei, to izpilda pēc tam, kad beidzies šā
akta apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas
spriedums, ar kuru adresāta pieteikums noraidīts. Šo noteikumu nepiemēro gadījumos, kad likums pieļauj
administratīvā akta izpildi nekavējoties.
(4) Vienlaikus ar administratīvā akta paziņošanu adresātam iestāde var veikt likumā noteiktos pasākumus
administratīvā akta izpildes nodrošināšanai.
(5) Ja adresātam vai trešajai personai labvēlīgu administratīvo aktu pienācīgi nepilda iestāde, attiecīgā persona par
to var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam tiesā. Tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā.
Tiesa, izskatot šādu sūdzību, var lemt par pienākuma uzlikšanu iestādei noteiktā termiņā izpildīt administratīvo aktu.
(6) Ja adresāts administratīvo aktu labprātīgi nepilda, trešā persona, kā arī persona, kura administratīvajā procesā
nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, bet kuras tiesības un tiesiskās intereses administratīvais akts skar, var vērsties
izpildiestādē un prasīt, lai tā nodrošina administratīvā akta piespiedu izpildi. Ja izpildiestāde neveic nepieciešamās
darbības piespiedu izpildes nodrošināšanai, par to var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam tiesā.
Tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesa, izskatot šādu sūdzību, var lemt par pienākuma uzlikšanu
izpildiestādei noteiktā termiņā veikt nepieciešamās darbības administratīvā akta izpildes nodrošināšanai.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
359.pants. Izpildiestāde
(1) Administratīvo aktu piespiedu kārtā izpilda izpildiestāde:
1) iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi;
2) cita institūcija;
3) tiesu izpildītājs;
4) policija.
(2) Piekritīgo izpildiestādi nosaka normatīvie akti.
(3) Ja administratīvā akta izpilde saskaņā ar likumu piekrīt tiesu izpildītājam, izpildei piemērojami Civilprocesa
likuma noteikumi.
(4) Ja piekritīgā izpildiestāde nav noteikta, tā ir iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu.
(5) Ja piespiedu izpilde tiek vērsta pret publisko tiesību subjektu, izpildiestāde ir par šo publisko tiesību subjektu
augstāka iestāde. Ja publisko tiesību subjektam nav augstākas iestādes, izpildiestāde ir tā iestāde, kas izdevusi
administratīvo aktu.
105/115
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 01.11.2012. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
360.pants. Piespiedu izpildes priekšnoteikumi
(1) Administratīvo aktu izpilda piespiedu kārtā, ja ir šāds apstākļu kopums:
1) administratīvais akts ir stājies spēkā (70.pants);
2) administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams (76.pants) vai administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir
atjaunota (80., 185.pants);
3) līdz piespiedu izpildes sākumam administratīvais akts nav izpildīts labprātīgi;
4) persona ir brīdināta par piespiedu izpildi.
(2) Administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi, negaidot, kad tas kļuvis
neapstrīdams un līdz piespiedu izpildes sākumam vēl nav izpildīts labprātīgi, ja:
1) izpilde ar spēkā stāšanās brīdi paredzēta citā likumā;
2) iestāde administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pamatojot
steidzamību ar to, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību,
veselību vai mantu;
3) administratīvais akts izdots saskaņā ar šā likuma 69.panta pirmās daļas noteikumiem.
(3) Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas
izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personas dzīvībai, veselībai
un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar to spēkā stāšanās brīdi.
(4) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
360.1 pants. Administratīvā akta izpildes noilgums
(1) Administratīvais akts, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus, nav izpildāms, ja no tā labprātīgas
izpildes termiņa beigām pagājuši vairāk nekā pieci gadi. Noilguma termiņā neieskaita laiku, kad administratīvā akta
adresātam nav deklarētās dzīvesvietas vai dzīvesvieta ir reģistrēta ārpus Latvijas, taču šādā gadījumā administratīvais
akts nav izpildāms, ja no tā labprātīgas izpildes termiņa beigām pagājuši vairāk nekā seši gadi.
(2) Administratīvajam aktam, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, izpildes
noilgums iestājas:
1) likumā noteiktajā termiņā, ja piespiedu izpildi veic iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi;
2) atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam, ja izpildrīkojums ar pienākumu adresātam samaksāt noteiktu
naudas summu piespiedu izpildei tiek nodots zvērinātam tiesu izpildītājam viena gada laikā no administratīvā
akta labprātīgas izpildes termiņa beigām vai no brīža, kad administratīvā akta izpilde saskaņā ar likumu, uz kura
pamata administratīvais akts izdots, piekrīt tiesu izpildītājam.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
361. pants. Brīdinājums par piespiedu izpildi
(1) Par piespiedu izpildi adresātu vispirms brīdina. Brīdinājumu par rakstveidā izdota administratīvā akta piespiedu
izpildi izdod rakstveidā.
(2) Uz brīdinājumu attiecas šā likuma 70. pantā minētie administratīvā akta spēkā stāšanās noteikumi.
(3) Rakstveida brīdinājumā ietver:
106/115
(3) Rakstveida brīdinājumā ietver:
1) norādi, uz kuru administratīvo aktu tas attiecas;
2) uzaicinājumu adresātam labprātīgi izpildīt administratīvo aktu;
3) norādi par administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, ja to neizpilda labprātīgi;
4) norādi par piespiedu izpildes sākuma laiku;
5) izpildiestādi;
6) norādi par piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem;
7) norādi, ka piespiedu izpildi veic uz adresāta rēķina;
8) brīdinājuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu, ja brīdinājums nav administratīvā akta
sastāvdaļa.
(4) Piespiedu izpildi veic atbilstoši brīdinājuma nosacījumiem. Ja iestāde vēlas mainīt piespiedu izpildes
nosacījumus vai piemērojamos piespiedu izpildes līdzekļus, tā izdod jaunu brīdinājumu.
(5) Ja administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 69. pantu izdots vai varēja tikt izdots mutvārdos vai citādi, arī
brīdinājumu var izdot mutvārdos vai citādi. Tajā var neietvert visas šā panta trešajā daļā noteiktās sastāvdaļas, tomēr
brīdinājumam jābūt tādam, lai adresāts varētu saprast, ka tas ir brīdinājums par administratīvā akta piespiedu izpildi.
(6) Brīdinājums nav nepieciešams šā likuma 360. panta trešajā daļā minētajos gadījumos, kā arī tad, ja adresātam
par neizpildītu administratīvo aktu atkārtoti uzliek piespiedu naudu.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
362.pants. Ierobežojumi piespiedu izpildes termiņa noteikšanai
(1) Piespiedu izpildes sākumu nosaka:
1) ne agrāk kā dienā, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams (76.pants), izņemot gadījumu, kad
administratīvā akta darbība nav apturēta vai ir atjaunota (80., 185.pants);
2) ar aprēķinu, lai piespiedu izpildes sākums neiekristu laikā, kad vēl nav beidzies piespiedu izpildes darbību
apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņš.
(2) Ja brīdinājumu var izteikt mutvārdos, citādā veidā vai arī brīdinājums vispār nav nepieciešams, tomēr to izsaka,
piespiedu izpildes termiņu nosaka atkarībā no konkrētiem apstākļiem. Šādā gadījumā piespiedu izpildi var uzsākt
uzreiz pēc brīdinājuma.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
363. pants. Piespiedu izpildes apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
(1) Privātpersona, pret kuru vērsta piespiedu izpilde, var iesniegt sūdzību, ja izpildiestādes darbības, kas vērstas uz
administratīvā akta piespiedu izpildi, neatbilst likumos paredzētajiem administratīvo aktu un tiesas nolēmumu izpildes
noteikumiem.
(2) Sūdzību var iesniegt septiņu dienu laikā no dienas, kad privātpersona ir uzzinājusi par izpildiestādes paredzēto
vai veikto darbību. Sūdzību iesniedz augstākai iestādei, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, —
tiesai. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.
(3) Augstāka iestāde vai tiesa, kas pieņēmusi sūdzību, var dot rīkojumu izpildiestādei līdz lēmuma pieņemšanai
attiecīgo darbību pārtraukt vai atcelt.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
107/115
364.pants. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas
(1) Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam.
(2) Iestādes administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksu aprēķinu var pārsūdzēt šā likuma 363.panta otrajā daļā
noteiktajā kārtībā.
(3) Ja adresāts labprātīgi nesamaksā piespiedu izpildes izmaksas, iestāde (izpildiestāde) aprēķina izpildei izdod
izpildrīkojumu.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
365.pants. Piespiedu izpildes kārtība
Ministru kabinets var izdot noteikumus, kuros reglamentē administratīvā akta piespiedu izpildes kārtību.
(15.01.2004. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
41.nodaļa
Uz naudas maksājumu vērsta
administratīvā akta piespiedu izpilde
366.pants. Uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildes priekšnoteikumi
(1) Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, izpilda uz
izpildrīkojuma pamata, piemērojot Civilprocesa likuma noteikumus par naudas summu piedziņu.
(2) Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, piespiedu kārtā
izpilda, ja tas izdots rakstveidā, ievērojot šā likuma 67.panta noteikumus, un ja adresātam saskaņā ar šā likuma 361.
un 362.pantu ir izteikts rakstveida brīdinājums. Izņēmumi, kas noteikti šā likuma 360.panta otrās daļas 2. un 3.punktā
un trešajā daļā un 361.panta piektajā un sestajā daļā, nav piemērojami.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
367.pants. Izpildrīkojums
(1) Izpildrīkojumu izdod izpildiestāde. Ja izpildiestāde ir tiesu izpildītājs, izpildrīkojumu izdod iestāde, kas izdevusi
administratīvo aktu. Izpildrīkojumam ir izpildu dokumenta spēks.
(2) Izpildrīkojumā ietver:
1) tās iestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu;
2) adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas
numuru un juridisko adresi);
3) norādi, kurš administratīvais akts izpildāms;
4) piedzenamo summu, tās labprātīgas samaksas termiņu un citus ar to saistītos izpildes nosacījumus;
5) norādi par brīdinājuma izteikšanu;
6) datumu, kad izpildāmais administratīvais akts stājies spēkā;
7) datumu, kad brīdinājums stājies spēkā;
8) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams vai tā darbība atjaunota, vai norādi uz tiesību normu,
saskaņā ar kuru administratīvā akta izpilde pieļaujama, pirms tas kļuvis neapstrīdams;
108/115
9) norādi, ka administratīvais akts nav izpildīts labprātīgi;
10) izpildrīkojuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.
(3) Izpildiestāde pēc adresāta vai iestādes lūguma ar savu lēmumu var izskaidrot izpildrīkojumu, negrozot tā saturu.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 18.12.2008. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
367.1 pants. Adresātam labvēlīga uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde
(1) Ja iestāde kavē adresātam labvēlīga uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta izpildi, tad, aprēķinot
izmaksājamo summu, jāpieskaita nokavējuma procenti (ja likumā nav noteikts citādi, likumiskos procentus nosaka
saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu).
(2) Ja iestāde nepilda adresātam labvēlīgu uz naudas maksājumu vērstu administratīvo aktu, par to var iesniegt
sūdzību augstākā iestādē un pēc tam tiesā. Tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā. Izlemjot sūdzību, tiesa
vienlaikus lemj par šā panta pirmajā daļā paredzēto procentu piedziņu par iestādes pieļauto nokavējumu.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
42.nodaļa
Uz noteiktu darbību vai darbības aizliegumu
vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde
368.pants. Uz noteiktu darbību vai darbības aizliegumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildes
līdzekļi
(1) Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību (arī — izdot noteiktu lietu) vai
aizliedz izpildīt noteiktu darbību, izpilda piespiedu kārtā ar aizvietotājizpildes, piespiedu naudas vai tiešā spēka
palīdzību.
(2) Izpildiestāde, pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus (66.pants), izvēlas
piespiedu izpildes līdzekļus, maina tos, līdz sasniedz rezultātu.
369.pants. Pret adresātu vērsta aizvietotājizpilde
(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību, ko faktiski un tiesiski var izpildīt
arī izpildiestāde, cits publisko tiesību subjekts vai privātpersona, šo administratīvo aktu var izpildīt ar aizvietotājizpildes
palīdzību. Šādā gadījumā izpildiestāde šo darbību izpilda pati vai arī uzdod to izpildīt citam publisko tiesību subjektam
vai privātpersonai.
(2) Aizvietotājizpildes izmaksas uzliek adresātam. Ja adresāts izpilda ar administratīvo aktu uzlikto darbību pirms
aizvietotājizpildes pabeigšanas, adresātam uzliek uzsāktās aizvietotājizpildes izmaksas.
(3) Izvēloties aizvietotājizpildes veidu un tā konkrēto formu, iestāde pamatojas uz ārējo normatīvo aktu un, ņemot
vērā lietderības apsvērumus (66.pants), izvēlas visefektīvāko un vienlaikus adresāta intereses vismazāk skarošo veidu
un tā konkrēto formu, kas rada vismazākās izmaksas.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
370.pants. Adresātam uzliktā piespiedu nauda
(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas
darbības un viņš šo pienākumu nepilda, adresātam var uzlikt piespiedu naudu.
(2) Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu
naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā joprojām nav
izpildījis vai nav pārtraucis attiecīgo darbību.
109/115
(3) Minimālā piespiedu nauda ir 50 euro, maksimālā piespiedu nauda fiziskajai personai ir 5000 euro, bet
juridiskajai personai — 10 000 euro. Nosakot piespiedu naudas summu, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (13.
pants), kā arī adresāta mantisko stāvokli.
(4) Piespiedu naudu uzliek ar izpildiestādes izpildrīkojumu. Izpildrīkojumā ietver:
1) tās izpildiestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu par piespiedu naudu;
2) norādi, kurš administratīvais akts izpildāms;
3) norādi par brīdinājuma izteikšanu;
4) datumu, kad izpildāmais administratīvais akts stājies spēkā;
5) datumu, kad brīdinājums stājies spēkā;
6) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams vai tā darbība atjaunota, vai norādi uz tiesību normu,
saskaņā ar kuru administratīvā akta izpilde pieļaujama, pirms tas kļuvis neapstrīdams;
7) norādi, ka administratīvais akts līdz šim nav izpildīts labprātīgi;
8) piespiedu naudas summu;
9) norādi, kur piespiedu nauda iemaksājama;
10) izpildrīkojuma par piespiedu naudas izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.
(5) Uz izpildrīkojumu par piespiedu naudu attiecas šā likuma 70.pantā minētie administratīvā akta spēkā stāšanās
noteikumi.
(6) Sūdzību par izpildrīkojumu par piespiedu naudu šā likuma 363. pantā noteiktajā kārtībā var iesniegt, lai lūgtu
samazināt piespiedu naudas apmēru vai tad, ja administratīvais akts jau ir izpildīts labprātīgi. Ja augstāka iestāde vai
tiesa uzskata, ka piespiedu naudas summa nav samērīga, tā nosaka piespiedu naudas apmēru.
(7) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu izpilda piespiedu kārtā atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kādi ir uz
naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildei (366. un 367.pants).
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. lik umu, k as
stājas spēk ā 01.03.2017.)
371.pants. Tiešā spēka pielietošanas priekšnoteikumi
(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas
darbības un viņš šo pienākumu nepilda, to var izpildīt, pielietojot tiešo spēku.
(2) Tiešo spēku var pielietot izpildiestāde pati vai uzdot to darīt policijai. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos
izpildiestāde var to uzdot arī citai institūcijai. Šādā gadījumā policija vai attiecīgā institūcija savas kompetences
ietvaros darbojas kā palīgizpildiestāde, pakļaujoties izpildiestādes rīkojumam.
372.pants. Tiešā spēka pielietošanas veidi
(1) Tiešā spēka pielietošana ietver:
1) fiziskā spēka pielietošanu;
2) speciālu līdzekļu (roku dzelžu, dienesta suņu u.c.) izmantošanu;
3) ieroču (it sevišķi šaujamieroču) pielietošanu.
(2) Izpildiestāde var pielietot fizisko spēku attiecīgajā normatīvajā aktā noteiktajās robežās.
110/115
(3) Izpildiestāde un palīgizpildiestāde var pielietot speciālos līdzekļus tikai tad, ja tai ar citu normatīvo aktu ir
piešķirtas šādas tiesības, un tikai attiecīgajā normatīvajā aktā noteiktajās robežās.
(4) Izpildiestāde un palīgizpildiestāde drīkst pielietot ieročus tikai tad, ja tai ar citu likumu piešķirtas šādas tiesības,
un tikai attiecīgajā likumā noteiktajās robežās.
373.pants. Lietderības apsvērumi attiecībā uz tiešā spēka pielietošanu
(1) Izvēloties tiešā spēka veidu un tā konkrēto formu, iestāde pamatojas uz attiecīgiem lietderības apsvērumiem
(66.pants) un izvēlas visefektīvāko veidu un tā konkrēto formu, kas potenciāli vismazāk apdraud citu privātpersonu un
sabiedrības intereses un vienlaikus vismazāk aizskar tās privātpersonas intereses, pret kuru tiešo spēku pielieto, it
sevišķi vismazāk apdraud tās dzīvību, veselību un mantu.
(2) Iespējamie zaudējumi, kas var rasties privātpersonai, pret kuru tiešo spēku pielieto, kā arī citai privātpersonai,
nedrīkst būt acīmredzami nesamērīgi ar sabiedrības ieguvumu no administratīvā akta piespiedu izpildes.
(3) Tiešā spēka pielietošana, kas tieši apdraud tās privātpersonas dzīvību, pret kuru piespiedu izpilde vērsta, ir
pieļaujama vienīgi nolūkā glābt citas personas dzīvību.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. un 18.12.2008. lik umu, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
374.pants. Tiesības uz atlīdzinājumu sakarā ar piespiedu izpildi
Ja administratīvā akta piespiedu izpildes gaitā cieš cita privātpersona, nevis tā, pret kuru piespiedu izpilde vērsta,
šai privātpersonai ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem neatkarīgi no tā, vai
piespiedu izpilde bijusi tiesiska vai prettiesiska.
(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. lik umu, k as stājas spēk ā 01.02.2004.)
DEVĪTĀ SADAĻA
TIESAS NOLĒMUMA IZPILDE
43.nodaļa
Tiesas nolēmuma izpildes vispārīgie noteikumi
375. pants. Iestādes pienākums izpildīt tiesas nolēmumu
(1) Iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu vai
citu lēmumu (nolēmumu).
(2) Par tiesas sprieduma izpildi iestāde paziņo pieteicējam.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
376. pants. Tiesas rīcība sakarā ar tiesas nolēmuma izpildi
(1) Tiesa pēc procesa dalībnieka lūguma izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā spēkā stāšanos vai
nolēmuma norakstu, kurā noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties.
(2) Administratīvā procesa dalībnieks par tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi var iesniegt sūdzību,
un to rakstveida procesā izskata tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu.
(3) Izlemjot sūdzību, tiesa var uzlikt atbildīgajai amatpersonai piespiedu naudu. Minimālā piespiedu nauda ir 50
euro, bet maksimālā piespiedu nauda — 5000 euro. Tiesas lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu tiek pieņemts
saskaņā ar šā likuma 143. pantā noteikto kārtību.
(4) Persona var lūgt tiesu piespiedu naudu uzlikt atkārtoti, līdz iestādes vadītājs vai cita amatpersona izpilda vai
111/115
pārtrauc tiesas nolēmumā noteikto darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā pēc septiņām dienām.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
377.pants. Tiesas nolēmuma izpildiestāde
(Izslēgts ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
377.1 pants. Izpildu raksts
(1) (Izslēgta ar 02.02.2017. lik umu)
(2) Ja tiesas nolēmums paredz naudas summu piedziņu valsts budžetā, tiesa pēc tiesas nolēmuma labprātīgas
izpildes termiņa izbeigšanās sagatavo un nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam.
(3) Izpildu rakstā norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kura izsniegusi izpildu rakstu;
2) lietu, kurā izsniegts izpildu raksts;
3) nolēmuma taisīšanas laiku;
4) nolēmuma rezolutīvo daļu;
5) laiku, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā, vai norādi, ka nolēmums izpildāms nekavējoties;
6) izpildu raksta izsniegšanas laiku;
7) ziņas par publisko tiesību subjektu un privātpersonu (fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu un
dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi).
(4) Izpildu rakstu paraksta tiesnesis, un to apstiprina ar tiesas zīmogu.
(01.11.2012. lik uma redak cijā ar grozījumiem, k as izdarīti ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
378.pants. Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes priekšnoteikumi
(Izslēgts ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
379.pants. Brīdinājums par tiesas nolēmuma piespiedu izpildi
(Izslēgts ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
380.pants. Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes līdzekļi
(Izslēgts ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
381.pants. Pret iestādi vērsta aizvietotājizpilde
(Izslēgts ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
382.pants. Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda
(Izslēgts ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
383.pants. Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes izmaksas
(Izslēgts ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
112/115
44.nodaļa
Atsevišķu tiesas nolēmumu piespiedu izpildes nodrošināšana
384.pants. Atsevišķu tiesas spriedumu sekas
(Izslēgts ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
385.pants. Uz naudas maksājumu vērsta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde attiecībā uz iestādi
(Izslēgts ar 02.02.2017. lik umu, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
386.pants. Tiesas nolēmuma izpilde lietās, kurās atbildētājs ir privātpersona
Tiesas nolēmumu lietās par publisko tiesību līguma spēkā esamību vai izpildi, ja atbildētājs ir privātpersona, izpilda
kārtībā, kāda šajā likumā noteikta administratīvā akta izpildei.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
Pārejas noteikumi
1. Šā likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.
2. Šā likuma 108.panta septītā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
3. Lietās, kurās attiecīgās instances tiesa ir noteikusi tiesas sēdes dienu sprieduma pasludināšanai un nav
pasludinājusi spriedumu līdz 2006.gada 1.decembrim, pasludina spriedumu saskaņā ar tām Administratīvā procesa
likuma normām, kas bija spēkā dienā, kad attiecīgās instances tiesa noteica tiesas sēdes dienu sprieduma
pasludināšanai.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
4. Tāda administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbība, kura saskaņā ar šā likuma 185.panta redakciju, kas bija
spēkā pirms 2006.gada 1.decembra, tika apturēta ar pieteikuma iesniegšanu tiesā, bet atbilstoši šā likuma 185.panta
redakcijai, kas ir spēkā no 2006.gada 1.decembra, netiek apturēta ar pieteikuma iesniegšanu tiesā, atjaunojas ar
2007.gada 1.janvāri. Šo administratīvo aktu vai faktisko rīcību likumā noteiktajā kārtībā var lūgt apturēt.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
4.1 Ja šā likuma 185.panta ceturtās daļas 9., 10. vai 11.punktā minēto administratīvo aktu darbība pirms 2009.gada
1.janvāra ir apturēta atbilstoši šā likuma 185.panta pirmajai daļai, attiecīgo administratīvo aktu darbība atjaunojas ar
2009.gada 1.februāri. Šo administratīvo aktu darbību var likumā noteiktajā kārtībā lūgt apturēt.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.novembrim sagatavo un iesniedz Saeimai atzinumu (izvērtējumu) par to,
kuros likumos ir saglabājama vai ietverama norāde, ka administratīvā akta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur
administratīvā akta darbību vai izpildi.
(26.10.2006. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.12.2006.)
6. Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, lai izlīdzinātu tiesu namu noslodzi un nodrošinātu lietu efektīvu
izskatīšanu, veic to lietu pārdali, kuras noteiktas izskatīšanai rakstveida procesā, kā arī to lietu pārdali, kuru
izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, nododot lietas tiesu namam, kura darbības teritorijā atrodas pieteicēja adrese.
Veicot šo pārdali, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, lietu var nodot
izskatīšanai citam tiesu namam, ja tajā iespējams nodrošināt lietas efektīvāku izskatīšanu un attiecīgās lietas
izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
113/115
7. Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāts lietās, kuras ierosinātas par iestādes rīcību, kas
izpaudusies kā izziņas nesniegšana vai atteikums sniegt izziņu, kā arī kā uzziņas nesniegšana vai atteikums sniegt
uzziņu, pabeidz uzsāktās lietas izskatīšanu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums šādos gadījumos nav tālāk
pārsūdzams.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
8. Šā likuma 126.panta trešajā daļā ietvertais pienākums atmaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem
pieteicējiem, kuri no valsts nodevas ar tiesas lēmumu atbrīvoti pirms 2009.gada 1.janvāra.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
9. Šā likuma 48.panta trešajā daļā paredzētā kārtība, kādā tiek izskatīta personas sūdzība par iestādes atteikumu
atjaunot nokavēto procesuālo termiņu, kā arī šā likuma 79.panta trešajā daļā paredzētā kārtība, kādā tiek izskatīta
sūdzība par iestādes lēmumu atteikt izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu procesuālā termiņa nokavējuma dēļ, nav
attiecināma uz tām sūdzībām, kuras tiesā saņemtas pirms 2009.gada 1.janvāra.
(18.12.2008. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2009.)
10. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.martam izdod šā likuma 129.3 pantā paredzētos noteikumus par kārtību,
kādā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, kā arī iemaksā un atmaksā drošības naudu.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
11. Šā likuma 112.1 pants nav attiecināms uz tām lietām, kurās pieteikums tiesā ir iesniegts pirms 2013.gada
1.janvāra.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
12. Grozījumi šā likuma 13.nodaļā, kas paredz valsts nodevas apmēra maiņu par apelācijas sūdzību, pretapelācijas
sūdzību, lūgumu par pagaidu aizsardzību un pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem
apstākļiem, nav attiecināmi uz tiem pieteikumiem, sūdzībām un lūgumiem, kuri ir iesniegti pirms 2013.gada 1.janvāra.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
13. Grozījumi šā likuma 119.panta otrajā daļā, 123.panta trešajā daļā, 129.pantā, 146.panta otrajā daļā, 185.1
panta trešajā daļā, 192.panta otrajā daļā, 197.panta otrajā daļā, 253.panta septītajā daļā, 260.pantā, 262.panta
ceturtajā daļā, 270.panta ceturtajā daļā, 276.panta trešajā daļā, 296.panta otrajā daļā, 310.panta otrajā daļā, 312.panta
otrajā daļā, 315.panta pirmajā daļā, 320.panta pirmajā daļā, 324.panta pirmajā daļā, 333.panta pirmajā daļā un
383.pantā, kas paredz, ka šajās normās minētie tiesas (tiesneša) lēmumi nav pārsūdzami, nav attiecināmi uz tiem
tiesas (tiesneša) lēmumiem, kuri, pamatojoties uz attiecīgajām tiesību normām, pieņemti pirms 2013.gada 1.janvāra.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
14. Grozījumi šā likuma 72.pantā, kas paredz, ka iestādes atteikums izlabot šā likuma 72.panta pirmajā daļā
minētās kļūdas nav apstrīdams un pārsūdzams, nav attiecināmi uz tiem lēmumiem, kuri pieņemti pirms 2013.gada
1.janvāra.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
15. Grozījumi šā likuma 191.panta trešajā daļā, 283.panta otrajā daļā, kā arī 324.pantā, kas paredz, ka par
lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 1. un 2.punktu, vai ar kuru atteikts
pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz šā likuma 191.panta pirmās daļas 1. un 8.punktu, var iesniegt blakus sūdzību
Augstākās tiesas Senātā, nav attiecināmi uz tiem lēmumiem, kuri, pamatojoties uz attiecīgajām tiesību normām,
pieņemti pirms 2013.gada 1.janvāra.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
16. Grozījumi šā likuma 290., 317. u n 331.pantā, kas attiecas uz tiesu, kura lemj par sūdzības pieļaujamību,
virzību un nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu, nav attiecināmi uz tām sūdzībām, kuras iesniegtas pirms
2013.gada 1.janvāra.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
114/115
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
Likums stājas spēkā 2004. gada 1. februārī.
(12.06.2003. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.07.2003.)
Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 25.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2001.gada 14.novembrī
17. Grozījumi šā likuma 13.nodaļā, kas paredz drošības naudas maksāšanu par blakus sūdzību un kasācijas
sūdzību, 127.panta izslēgšanu un likuma papildināšanu ar 129.1, 129.2 un 129.3 pantu, kā arī grozījumi šā likuma 320.
un 333.pantā, kas paredz blakus sūdzības un kasācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja nav samaksāta drošības
nauda, stājas spēkā 2013.gada 1.martā.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
18. Grozījumi šā likuma 13.nodaļā, kas paredz drošības naudas maksāšanu par blakus sūdzību un kasācijas
sūdzību, nav attiecināmi uz tām sūdzībām, kuras iesniegtas pirms 2013.gada 1.marta.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
19. Līdz 2013.gada 1.martam valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas (tiesneša) lēmuma
pamata, ja pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no dienas, kad attiecīgā summa iemaksāta
valsts budžetā.
(01.11.2012. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.01.2013.)
20. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. septembrim izdod šā likuma 18. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 1. septembrim par atlīdzības izmaksas
kārtību un apmēru fiziskās personas pārstāvim administratīvajā lietā iestādē piemērojami Ministru kabineta 2004. gada
24. augusta noteikumi Nr. 735 "Noteikumi par atlīdzības izmaksas kārtību un tās apmēru fiziskās personas pārstāvim
administratīvajā lietā, kas adresātam ir sarežģīta", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
21. Grozījumi šā likuma 124. pantā par panta izteikšanu jaunā redakcijā un šā likuma 128. panta pirmajā daļā par
pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā nav attiecināmi uz pieteikumiem un sūdzībām, kuras iesniegtas pirms 2017.
gada 1. marta.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
22. Tiesa, kas pirms 2017. gada 1. marta sākusi izskatīt pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar
jaunatklātiem apstākļiem, pabeidz to izskatīšanu.
(02.02.2017. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.03.2017.)
115/115