Full text

SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
NORAKSTS Lieta Nr.A42866709
A870-11/6
Rīgā, 2011. gada 31.martā

Administratīvās rajona tiesas tiesnese E. Apīne,
piedaloties pieteicēja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dālderu īpašumi”
pilnvarotajam pārstāvim M.B.,
atbildētāja pusē pieaicinātā Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvarotajai pārstāvei
D.A.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dālderu īpašums” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2009.gada 16.jūnija lēmuma Nr.77-pt atcelšanu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2009.gada 25.jūnija lēmuma Nr.80-pt atcelšanu.


Aprakstošā daļa

[1] Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk arī – PTAC) 2009.gada 16.jūnijā ir pieņēmis lēmumu Nr.77-pt (turpmāk arī – Lēmums Nr.77) (lietas I.sējums, 6.-13.lapa) un noteicis pienākumu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) „Dālderu īpašums” atmaksāt D.D. iemaksāto avansu Ls 8614, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu, 5.punktu, 25.panta ceturtās daļas 4.punktu,
30.pantu. 2009.gada 25.jūnijā PTAC ir pieņēmis lēmumu Nr.80-pt (turpmāk arī –Lēmums Nr.2) (lietas II.sējums, 7.-15.lapa) un noteicis pienākumu SIA „Dālderu īpašums” atmaksāt D.D. iemaksāto avansu Ls 7198, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu, 5.punktu, 6.panta ceturto daļu, 25.panta ceturtās daļas 4.punktu un 6.punktu, 30.pantu, Civillikuma 1541.pantu.


[2] Pieteikumā tiesai pieteicējs SIA „Dālderu īpašums” lūdz Lēmumu Nr.1 atcelt, jo PTAC nepamatoti D.D. ir atzinis par patērētāju, jo ar pieteicēju D.D. ir noslēdzis divus priekšlīgumus – par dzīvokli /adrese/ un par dzīvokli /adrese/.
Par vēlmi izbeigt abus līgumus D.D. kopā ar R.N., kurš noslēdza priekšlīgumu par blakus esoša dzīvokļa iegādi, pieteicējam paziņoja tikšanās reizē pirms mājas nodošanas ekspluatācijā termiņa, 2008.gada 1.oktobra, to pamatojot ar finansējuma atteikumu abu kopējai uzņēmējdarbībai – bērnu dienas centra izveidei. Minēto apliecina izraksts no Baložu pilsētas domes 2008.gada 13.augusta Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdes protokola Nr.5 un Baložu pilsētas domes 2008.gada 22.augusta atbildes R.N. un D.D.
Augšminētie dokumenti apstiprina D.D. un R.N. vēlmi iegādāties nekustamos īpašumus saimnieciskajai darbībai, kā rezultātā D.D. nav pamata atzīt par patērētāju saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu.
Saskaņā ar 2007.gada 14.maijā noslēgto priekšlīgumu Nr.2007/05/44-14/01 (turpmāk arī – Priekšlīgums Nr.1) (lietas 20.-25.lapa) pieteicējs apņēmās līdz 2008.gada 1.oktobrim nodot ekspluatācijā dzīvokli /adrese/ kopā ar attiecīgo kopīpašuma daļu, teritorijas labiekārtojumu, autostāvvietu (turpmāk arī – Dzīvoklis Nr.1), kā arī trīs mēnešu laikā pēc mājas nodošanas ekspluatācijā (līdz 2009.gada 1.janvārim) sagatavot darījuma dokumentus Dzīvokļa reģistrācijai uz trešās personas vārda.
PTAC Lēmumu Nr.1 kļūdaini pamato nevis ar līgumā norādīto termiņu, bet gan 2008.gada 30.jūniju – dienu, kad Baložu pilsētas dome apstiprināja 2008.gada 25.jūnija Aktu par dzīvojamās mājas /adrese/ nodošanu ekspluatācijā. PTAC Lēmumā Nr.1 konstatē, ka termiņš iestājas 2008.gada 30.decembrī, tai pašā laikā kļūdaini secinot, ka pieteicējs nokavējis vairāk kā trīs mēnešus līdz 2009.gada 9.janvārim – dienai, kad trešā persona iesniedza iesniegumu PTAC.
Ņemot vērā, ka pieteicējam radās problēmas sakarā ar nepilnībām Baložu pilsētas domes lēmumā, kas tika atrisinātas līdz 2009.gada 13.martam, secināms, ka šajā datumā vēl nebija iestājies Priekšlīguma Nr.1 3.3.punktā noteiktais termiņš un pieteicējs nebija pārkāpis Priekšlīguma Nr.1 noteikumus, līdz ar ko Lēmums Nr.1 pieņemts nepamatoti.
Pieteikumā par Lēmuma Nr.2 atcelšanu pieteicējs norāda, ka identiskus apstākļus, kā arī akcentē no SIA „/Nosaukums/” iegūto informāciju par citiem D.D. darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kas liecina par trešās personas saimniecisko darbību (nekustamo īpašumu iegāde un tālākpārdošana).
Par dzīvokļa /adrese/ (turpmāk arī – Dzīvoklis Nr.2) iegādi pieteicējs un trešā persona 2007.gada 14.maijā noslēdza priekšlīgumu Nr.2007/05/45-10/38 (turpmāk arī – Priekšlīgums Nr.2) (lietas 16.-18.lapa), kurā apņēmās līdz 2008.gada 1.oktobrim nodot ekspluatācijā dzīvojamo māju, kurā atrodas Dzīvoklis Nr.2, kā arī trīs mēnešu laikā pēc mājas nodošanas ekspluatācijā (līdz 2009.gada 1.janvārim) sagatavot darījuma dokumentus Dzīvokļa reģistrācijai uz trešās personas vārda. Savukārt gadījumā, ja termiņa kavējums pārsniegtu trīs mēnešus – 2009.gada 1.aprīli, trešajai personai būtu tiesības saskaņā ar Priekšlīguma Nr.2 3.3.punktu atkāpties no tā izpildes.
Pieteicējs atsaucas uz Civillikuma 1587.pantu un norāda, ka trešās personas vēršanās PTAC iemesls ir nepamatots, jo strīda risinājums bija piekritīgs tiesai un PTAC nav tiesības šajā civiltiesiskajā strīdā iejaukties.


[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 20.jūlija lēmumu lietā par Lēmuma Nr.1 atcelšanu kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētāja pusē pieaicināts D.D.
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 27.jūlija lēmumu lietā par Lēmuma Nr.2 atcelšanu kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētāja pusē pieaicināts D.D.
Trešā persona 2009.gada 19.augusta rakstveida paskaidrojumos par Lēmuma Nr.1 atcelšanu norāda, ka tas ir tiesisks un pamatots, kā arī lūdz Lēmumu Nr.1 atstāt negrozītu (lietas I.sējums, 45.-48.lapa).Trešā persona atsaucas uz Komerclikuma 1.panta pirmo, otro un trešo daļu, 74.pantu un likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 28.pantu un paskaidro, ka PTAC ir pareizi konstatējis – ja Dzīvoklī Nr.1 neveic saimniecisko darbību, izslēdzama ir iespēja to darīt sistemātiski, un trešā persona ir patērētājs saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu.
Trešā persona ir pievienojusi uzziņas no Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra, ka nav saimnieciskās darbības veicējs, un pieteicēja apgalvojumi ir nepamatoti. Nav taisnība par finansējuma atteikumu, uz ko norāda pieteicējs, jo trešā persona nekad uz tādu nav pieteikusies. Bez tam, Priekšlīguma Nr.1 objekts ir dzīvoklis, nevis komerctelpas – bērnu dienas centrs. Trešā persona varēja izteikt priekšlikumu par līguma grozījumiem attiecībā uz objekta izmantošanu, taču tāds priekšlikums no trešās personas nav bijis un Priekšlīgums Nr.1 nav grozīts.
Pieteicējs nav sagatavojis dokumentus Dzīvokļa Nr.1 pirkumam un aicinājis trešo personu tos parakstīt līdz 2008.gada 30.septembrim, kas ir saprotami, jo Dzīvokli Nr.1 pieteicējs nevarēja pārdot līdz pat 2009.gada 13.martam, kad tika izveidoti dzīvokļa īpašumi un noteiktā kārtībā veikta reģistrācija zemesgrāmatā.
Priekšlīguma Nr.1 izpildes termiņa kavējums no pieteicēja puses nav pamatots, jo nepastāv nepārvaramas varas apstākļi, bet gan Baložu pilsētas domes lēmuma nepilnības un pieteicēja neizdarība, kas nav uzskatāms par attaisnojošu iemeslu. Nav pamatoti arī pieteicēja apgalvojumi par avansa samaksu no brīvas gribas, jo iespējas avansu nemaksāt nebija, ko pastiprināja līgumsods.
Pieteicēja neizdarību apliecina arī darbi objektā /adrese/, jo dzīvojamā māja šajā adresē nemaz nav nodota ekspluatācijā un pabeigta, bet pieteicējs mērķtiecīgi cenšas ierobežot trešās personas tiesības un vilcina procesu.
Trešā persona apliecina, ka Dzīvokli Nr.1 bija cerējis iegādāties sava radinieka E.D. vajadzībām, nevis saimnieciskās darbības nolūkam. Trešajai personai nav saprotams, kā divu dzīvokļu iegāde var tikt uzskatīta par saimniecisko darbību, jo likums šādus pirkumus neaizliedz.
Trešā persona 2009.gada 27.augusta rakstveida paskaidrojumos par Lēmuma Nr.2 atcelšanu norāda, ka tas ir tiesisks un pamatots, kā arī lūdz Lēmumu Nr.2 atstāt negrozītu (lietas II.sējums, 48.-52.lapa).Trešā persona atkārto 2009.gada 19.augusta paskaidrojumos norādīto, kā arī apliecina, ka Dzīvokli Nr.2 vēlējies iegādāties savām vajadzībām.


[4] PTAC jeb atbildētājs savā 2009.gada 24.augusta rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikumu par Lēmuma Nr.1 atcelšanu neatzīst (lietas I.sējums, 52.-54.lapa).
Atbildētājs norāda, ka saskaņā ar Priekšlīguma Nr.1 noteikumiem pieteicējs ir nokavējis saistību izpildes termiņus, kā arī nav pierādījis, ka D.D. nav patērētājs. Baložu pilsētas domes 2008.gada 13.augusta Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde ir notikusi jau pēc Priekšlīguma Nr.1 noslēgšanas, kas liecina, ka trešajai personai Dzīvokļa Nr.1 iegādes mērķis nav saimnieciskā darbība.
Pieteicējam, māju nododot ekspluatācijā 2008.gada 30.jūnijā, dokumenti bija jāsagatavo līdz 2008.gada 30.septembrim. Saskaņā ar Priekšlīguma Nr.1 3.3.punktu pieteicējam tika dots papildus laiks līdz 2008.gada 30.decembrim, taču saistība pret trešo personu netika izpildīta un Lēmums Nr.1 ir pamatots.
PTAC 2009.gada 31.augusta rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikumu par Lēmuma Nr.2 atcelšanu neatzīst un lūdz noraidīt (lietas II.sējums, 55.-56.lapa).
Papildus atbildētājs norāda uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu un Direktīvu 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, kur 2.panta b) punktā skaidrots, ka patērētājs ir jebkura fiziska persona, kura darbojas nolūkos, kas ir ārpus tās amata, nodarbošanās vai profesijas.
Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1. punktu „par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību” No minētās definīcijas secināms, ka saimnieciskajai darbībai nav jābūt sistemātiskai, bet ir jākonstatē divas pazīmes – atlīdzība un konkrētu darbu izpilde. Ir jāizvērtē katra rezervētā un iegādātā nekustamā īpašuma izmantošanas nolūks.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2005.gada 13.septembra spriedumā Nr.SKA-217, 2005.gada 29.novembra spriedumā Nr.SKA-383 ir norādījis, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punktā ietvertie vārdi „savs īpašums” interpretējami kā īpašums, ko persona iegādājusies lietošanai savām personiskajām vajadzībām. Tādējādi, ja īpašums iegādāts nevis savām vajadzībām, bet realizēšanai citām personām, tas nav atzīstams par sava īpašuma pārdošanu, bet gan saimnieciskās darbības ietvaros veiktu darījumu.
Pēc PTAC rīcībā esošās informācijas Dzīvokli Nr.2 trešā persona iegādājusies savām vajadzībām, bet pieteicējs pretējo nav pierādījis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmajā daļā noteikto.


[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumos minētajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē prasījumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā Nr.1, Lēmumā Nr.2 un rakstveida paskaidrojumos norādīto pamatojumu.
Trešā persona uz tiesas sēdi nav ieradusies, kaut tai par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Uzklausot procesa dalībnieku viedokļus un pārbaudot lietas materiālus tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez trešās personas klātbūtnes.


Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus un novērtējot tos kopsakarā ar tiesību normām, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.



[7] Lietā ir strīds par to, vai trešā persona ir atzīstama par patērētāju, kam ir tiesības uz strīda regulējumu PTAC.
-Patērētāju tiesību aizsardzības jomu regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums un minētā likuma 2.pantā noteikts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma mērķis ir nodrošināt patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 24.pantu patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli īsteno PTAC, kura galvenās funkcijas noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25.panta ceturtajā daļā, proti, tirgus uzraudzība un kontrole nepārtikas preču tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas jomā; par patērētāju tiesību pārkāpumiem saņemto patērētāju iesniegumu izskatīšana, palīdzības sniegšana patērētājiem konfliktu risināšanā ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kā arī patērētāju likumīgo prasību izpildes pieprasīšana; juridiskas palīdzības sniegšana patērētājiem viņu tiesību jautājumos; patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība līgumu projektos un līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, arī normatīvajos aktos paredzēto darbību veikšana, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs grozītu līguma projektu vai pārtrauktu pildīt līguma noteikumus, ja līguma projektā vai noslēgtajā līgumā konstatēti netaisnīgi vai neskaidri noteikumi; citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Tomēr vienlaikus norādāms, ka augstāko minētās funkcijas PTAC realizē, veicot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, proti, atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 7.marta spriedumā lietā Nr. SKA-59 ietvertajām atziņām, kritērijs darījuma atzīšanai par tādu, kas pakļauts patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskajam regulējumam, ir līguma subjects – patērētājs (fiziska persona, kas neizmanto preci vai pakalpojumu saimnieciskās vai profesionālās darbības nodrošināšanai), nevis sniegtā pakalpojuma vai pirkuma veids.
Līgumattiecībās par preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu – saņemšanu var stāties gan juridiskas, gan fiziskas personas, taču Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē valsts aizsardzību bauda tikai fiziskas personas, pie nosacījuma, ka tās preci vai pakalpojumu iegādājas personiskām vajadzībām, personisko vajadzību apmierināšanai.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka patērētājs ir „fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību”.
Tātad gadījumā, ja fiziska persona stājas darījuma attiecībās ar mērķi, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību, tad šāda persona savu tiesību aizsardzībai var vērsties pie valsts pārvaldes (PTAC) vai celt prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā, proti, šādai personai ir izvēles tiesības. Savukārt, ja fiziska persona stājas darījuma attiecībās ar mērķi, kas ir saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību, tad šādai personai izvēles tiesības tiesību normas neparedz, un savas tiesības šāda persona, kā arī ikviena juridiskā persona, var aizstāvēt civilprocesuālā kārtībā, iesniedzot prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā.


[8] Vērtējot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta redakciju, tiesa secina, ka kritērijs darījuma atzīšanai par tādu, kas pakļauts patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskajam regulējuma, ir līguma subjekts (fiziska persona, kura izmanto preci vai pakalpojumu nesaistīti ar saimniecisko vai profesionālo darbību), nevis sniegtā pakalpojuma vai pirkuma veids.
Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments citā lietā atzinis, ka kritērijs darījuma atzīšanai par tādu, kas pakļauts patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskajam regulējumam, ir līguma subjekts (fiziska persona, kas neizmanto preci vai pakalpojumu saimnieciskās vai profesionālās darbības nodrošināšanai) (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 7.marta sprieduma lietā SKA-59 11.1.punktu).
Pie tam, Administratīvā rajona tiesa norāda, ka personu var atzīt par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta subjektu tikai tādā gadījumā, ja izpildās abi kritēriji.
Lietā nav strīda, ka trešā persona ir fiziska persona, taču pieteicējs uzskata, ka PTAC kļūdaini konstatēja, ka D.D. ir patērētājs.


[9] Vērtējot pieteicēja argumentus kopsakarā ar citiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka trešā persona D.D. nav Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta subjekts un pieteicēja argumenti ir pamatoti tālāk norādīto iemeslu dēļ.


[9.1] Ieskatoties Rīgas rajona zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/, tiesa konstatē, ka trešajai personai jau pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, jaunuzceltā dzīvojamā mājā, proti, trešajai prsonai ir dzīvojamās telpas personiskajām vajadzībām. Minēto apstiprina, pirmkārt, tas, ka minētais īpašums ir trešās personas deklarētās dzīves vietas adrese, bet, otrkārt, īpašums nav apgrūtināts ar tādām lietu tiesībām, no kuru satura būtu izdarāms secinājums par to, ka trešā persona sev piederošā dzīvokļa lietošanas tiesības būtu nodevusi citai personai, ierobežojot savas īpašnieka tiesības.
Protams, nav noliedzams, ka personas īpašumā varētu atrasties arī divi vai vairāki dzīvokļi, tomēr apšaubāma ir personas iespēja visus dzīvokļus izmantot „savām vajadzībām”. Vēl jo vairāk tāpēc, ka trešā persona pēc dzīvokļa /adrese/ iegādes nav aprobežojusies tikai ar divu darījumu noslēgšanu par dzīvokļu īpašumu iegādi.


[9.2] Pieteicējs ir iesniedzis tiesai trešās personas noslēgto darījumu apstiprinošus dokumentus:
- 2007.gada 14.maija priekšlīgums Nr.2007/05/45-10/38 par dzīvokļa /adrese/
iegādi (lietas I.sējums, 14.-19.lapa);
- 2007.gada 14.maija priekšlīgums Nr.2007/05/44-14/01 par dzīvokļa /adrese/
iegādi (lietas I.sējums, 20.-25.lapa);
- 2005.gada 15.decembra priekšlīgumu Nr.2005/12/16-16 par dzīvokļa /adrese/
iegādi (lietas I.sējums, 32.-34.lapa) un 2006.gada 1.septembra papildus vienošanās par tiesību nodošanu T.K. (lietas I.sējums, 35.lapa);
- 2005.gada 15.decembra priekšlīgums Nr.2005/12/15-15 par dzīvokļa /adrese/
iegādi (lietas I.sējums, 36.-38.lapa) un 2006.gada 6.septembra papildus vienošanās par tiesību nodošanu S.B. (lietas I.sējums, 39.lapa);
- 2005.gada 15.decembra priekšlīgums Nr.2005/12/17-17 par dzīvokļa /adrese/
iegādi (lietas I.sējums, 40.-42.lapa) un 2007.gada 15.februāra papildus vienošanās par tiesību nodošanu G.N. (lietas I.sējums, 43.lapa).
Atbildētājs ir atsaucies uz likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, kuras interpretējot Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka minētajā tiesību normā ietvertie vārdi „savs īpašums” interpretējami kā īpašums, ko persona iegādājusies lietošanai savām personiskajām vajadzībām. Tādējādi, ja īpašums acīmredzot ir iegādāts nevis personiskajai lietošanai, bet gan realizēšanai citām personām, šāda īpašuma pārdošanu likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē nevar uzskatīt par sava īpašuma pārdošanu. Tas ir īpašums, kas iegādāts un pārdots saimnieciskās darbības ietvaros. Pretējā gadījumā par sava īpašuma pārdošanu varētu uzskatīt jebkuru tirdzniecību, kuras ietvaros īpašnieks tirgotos ar preci, kas iegādāta par saviem līdzekļiem. Šāda interpretācija būtu pretēja likuma jēgai un mērķim un tālab nav izmantojama (sk. Augstākās tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 13.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-217 17.punktu un 2005.gada 29.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-383 13.1.punktu).
Vērtējot trešās personas darījuma dokumentu kopumu, kā arī ievērojot faktu, ka trešajai personai jau kopš 2004.gada 4.novembra pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, tiesa kritiski vērtē trešās personas paskaidrojumu, ka Dzīvoklis Nr.2 iegādāts trešās personas personiskajām vajadzībām, bet Dzīvoklis Nr.1 – radinieka E.D. vajadzībām.
Tas, ka trešā persona nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (lietas I.sējums, 79.lapa) un Uzņēmumu reģistrā (lietas I.sējums, 80.lapa) nav pietiekams, lai atzītu, ka persona neveic saimniecisko darbību, jo izskatāmās lietas ietvaros Administratīvā rajona tiesa nevērtē, vai trešā persona ir izpildījusi savu tiesisko pienākumu pret nodokļu administrāciju un valsts budžetu, proti, nevērtē, vai D.D. pamatoti nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs un vai šī persona ir izpildījusi nodokļu samaksas pienākumu.


[9.3] Tiesa nav guvusi apstiprinājumu arī tiem trešās personas paskaidrojumiem, kas attiecas uz Dzīvokļa Nr.1 iegādi savām (sava radinieka – E.D.) vajadzībām, jo, pārbaudot publiskās datu bāzes, nav konstatējams apstiprinājums par to, ka D.D. būtu iegādājies dzīvokli E.D., proti, uz E.D. vārda nekustamais īpašums nav reģistrēts.
Ja trešās personas griba būtu iegādāties savam radiniekam dzīvokli, tad tas tiktu izdarīts arī neatkarīgi no tiem apstākļiem, kas kavēja iegādāties Dzīvokli Nr.1 (salīdzinājumam skat. Administratīvās rajona tiesas apsvērumus, vērtējot PTAC 2009.gada 19.jūnija lēmumu Nr.79-pt lietā Nr.A42870109).
Tādējādi tikai ar D.D. apgalvojumiem par Priekšlīguma Nr.1 un Priekšlīguma Nr.2 noslēgšanas nolūkiem minētais nav apstiprināts, jo ir pretrunā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, kurus tiesa vērtē šīs sprieduma punktā.


[9.4] Vērtējot pieteicēja iesniegto Baložu pilsētas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas 2008.gada 13.augusta sēdes protokolu Nr.5 (lietas II.sējums, 22.lapa), tiesa secina, ka no tā satura ir saprotama D.D. interese izveidot bērnu rotaļu un pieskatīšanas centru /adrese/, proti, īpašumā, kurā par Dzīvokļa Nr.1 iegādi trešā persona ir noslēgusi priekšlīgumu ar pieteicēju un kuru trešā persona norāda kā domātu savam radiniekam.
Lietā nav pierādījumu par to, ka trešā persona būtu noslēgusi priekšlīgumu par vēl kādu dzīvokli /adrese/, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka trešās personas saimnieciskās darbības interese saistāma ar Dzīvokli Nr.1. Bez tam norādāms, ka komiteja kopā ar trešās personas iesniegumu ir saņēmusi arī pieteicēja piekrišanu centra izveidei (skat. protokola izraksta 1.rindkopu).
Argumenti par to, ka trešā persona nav vienojusies ar pieteicēju par priekšlīguma noteikumu grozījumiem attiecībā uz līguma objektu, vērtējami kritiski, jo, lai mainītu dzīvojamās telpas izmantošanas funkciju, dzīvokļa īpašniekam atliek vērsties attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldības būvvaldē ar iesniegumu par vienkāršoto rekonstrukciju un šīs darbības nekādi neietekmē civiltiesiskās attiecības, kas starp pieteicēju un trešo personu nodibinātas ar priekšlīgumu noslēgšanu.
Arī Baložu pilsētas domes 2008.gada 22.augusta atbildes vēstules Nr.3.3.607 „Par informācijas sniegšanu” (lietas II.sējums, 23.lapa) saturs liecina par trešās personas interesi izveidot bērnu rotaļu un pieskatīšanas centru pieteicēja īpašumā /adrese/.
Apstāklim, ka iesniegumi domei tapuši pēc Priekšlīguma Nr.1 noslēgšanas, ir sekundāra nozīme, jo konkrētajā gadījumā trešās personas sākotnējais nolūks vispār nav apstiprināts ar pierādījumiem, kamēr komercdarbības interesi pierāda pieteicēja iesniegtie dokumenti no Baložu pilsētas domes. Tas, ka trešā persona pēc Priekšlīguma Nr.1 un Priekšlīguma Nr.2 noslēgšanas ir interesējusies Baložu pilsētas domē par iespēju izveidot bērnu dienas centru, liecina par to, ka trešajai personai minētās telpas nebija nepieciešamas savām vajadzībām. Jo, ja dzīvoklis personai ir nepieciešams tā primārajai funkcijai, proti, dzīvošanai, tad izmantošana komercdarbībai netiek apsvērta.


[9.5] Atbildētāja paskaidrojumos norādītais, ka pieteicējam jāpierāda savu
apgalvojumu pamatotība saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmo daļu, ir pareizs, taču minētā norma vienādi attiecināma gan uz pieteicēju, gan trešo personu, proti, trešās personas apgalvojums konkrētās lietas apstākļos, ka Dzīvokli Nr.2 vēlējies iegādāties savām vajadzībām, bet Dzīvokli Nr.1 – radiniekam E.D., nav
apstiprināts.
Tādējādi Administratīvajai rajona tiesai nav pamata atzīt trešo personu D.D. par patērētāju jeb personu, kuras tiesisko aizsardzību nodrošina PTAC.


[10] Tādējādi konstatējams, ka PTAC, pieņemot Lēmumu Nr.1 un Lēmumu Nr.2, ir pārkāpis savu kompetenci, iejaucoties strīdā, kas atbildētājam nav pakļauts. Kā tiesa jau norādīja, tad personas, kuras iegādājas preci vai pakalpojumu nolūkiem, kas ir saistīti ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību, strīds ir pakļauts izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesai civilprocesuālā kārtībā.
Administratīvā procesa likuma 74.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka „administratīvais akts nav spēkā, ja to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administrative akta izdošana nav piekritīga (izņemot 52.panta otrajā daļā minēto gadījumu)”.
Tā kā strīds starp pieteicēju un trešo personu D.D. nav PTAC kompetencē, tad Lēmums Nr.1 un Lēmums Nr.2 ir atzīstami par spēkā neesošiem ar to izdošanas dienu.
Ievērojot procesuālās ekonomijas principu, tiesa neveic tālāku lietas apstākļu vērtēšanu pēc būtības, jo, ja persona nav atzīstama par patērētāju un administratīvais akts nav spēkā, apsvērumi, kas attiecas uz administratīvā akta saturu, neietekmē lietas rezultātu.


[11] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, „ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu”.
Ņemot vērā, ka tiesa apmierina pieteicēja prasījumus, pieteicējam ir tiesības saņemt no atbildētāja par pieteikumiem samaksātās valsts nodevas, kopā Ls 40 apmērā (lietas I.sējums, 5.lapa, lietas II.sējums, 6.lapa).


Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 74.panta pirmās daļas 3.punktu, 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:
apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dālderu īpašums” pieteikumu un atzīt Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2009.gada 16.jūnija lēmumu Nr.77-pt par spēkā neesošu ar tā izdošanas dienu;
apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dālderu īpašums” pieteikumu un atzīt Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2009.gada 25.jūnija lēmumu Nr.80-pt par spēkā neesošu ar tā izdošanas dienu;
noteikt atbildētājam pienākumu divdesmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atmaksāt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Dālderu īpašums” valsts nodevu Ls 40 (četrdesmit lati).
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Rigā, 2011.gada 31.martā