Pilns teksts

Lieta Nr.A420647510
AA43-0851-12/14
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā
2012.gada 2.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Vīnkalna,
tiesneses Dz.Amerika un I.Meldere,
piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvim D.P.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums/” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores 2010.gada 20.aprīļa lēmuma Nr.2-isp 2.punkta „a” apakšpunkta atcelšanu, sakarā ar SIA „/Nosaukums/” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 8.marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC vai atbildētājs) direktores 2010.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.2-isp (turpmāk – Lēmums) uzdots pienākums SIA „/Nosaukums/” (turpmāk – pieteicēja) 14 dienu laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās brīža:
1) saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.207 „Noteikumi par distances līgumu” (turpmāk – Noteikumi Nr.207) 2.8.apakšpunktu interneta mājas lapā /interneta vietne/ (turpmāk – Mājas lapa) sniegt informāciju par laika posmu, kurā ir spēkā konkrētā cena konkrētajai precei;
2) nodrošināt Mājas lapā normatīvajiem aktiem atbilstošas informācijas sniegšanu par atteikuma tiesībām un grozīt līguma noteikumus:
a) izslēdzot no Mājas lapas norādi – „/Nosaukums/” ir tiesīga vienpusēji atkāpties no noslēgtā pirkuma-distances līguma gadījumā, ja pircējs izsaka vēlmi preci saņemt „/Nosaukums/” klientu apkalpošanas centrā. Šajā gadījumā pircējs var noslēgt pirkuma līgumu ar pieteicēju tieši klientu apkalpošanas centrā, personīgi novērtējot preci un pārliecinoties par tās atbilstību savām vajadzībām, kā arī attiecīgi pircējam ir tiesības atteikties slēgt šādu līgumu un arī atkāpties no noslēgtā pirkuma-distances līguma. Līguma noslēgšana „/Nosaukums/” klientu apkalpošanas centrā apliecina, ka pieteicēja un pircējs ir izmantojuši savas tiesības vienpusēji atkāpties no sākotnēji noslēgtā pirkuma-distances līguma (turpmāk – Norāde);
b) izslēdzot no Mājas lapas norādi – saskaņā ar Noteikumu Nr.207 15.1.apakšpunktu informējam, ka atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā, ja prece ir atbilstoša līguma noteikumiem, nauda par notikušu piegādes pakalpojumu netiek atmaksāta;
c) izslēdzot no Mājas lapas informāciju – par preču piegādes pakalpojumu tiek slēgts atsevišķs līgums.
[2] 2010.gada 21.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma 2.punkta „a” apakšpunkta atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu. Pieteikums pamatots šādi. [2.1] Lēmuma pamatojums neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumam (turpmāk – PTAL), Noteikumiem Nr.207, Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 20.maija direktīvai 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (turpmāk – Direktīva) un arī PTAC interneta mājas lapā deklarētajam viedoklim par distances līguma būtību – galveno atšķirību no cita veida līgumiem. [2.2] Distances līguma kvalificējošās pazīmes – vienošanās, izmantojot tikai informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļus, proti, pusēm, neesot klāt, slēdzot līgumu, patērētājam liegta iespēja personiski iepazīties ar pirkuma priekšmetu.
[2.3] Parastā līguma noslēgšanas procedūra, izmantojot internetu, notiek, pircējam internetā izvēloties sev piemērotu preci, to pasūtot un saņemot apstiprinājumu no pieteicējas par iespējām saņemt šo preci (noslēgts pirkuma-distances līgums). Tajā brīdī, kad pircējs izsaka savu vēlmi saņemt šo preci „/Nosaukums/” klientu apkalpošanas centrā, viņam rodas tiesības brīvi pārbaudīt un iepazīties ar preci klātienē, novērtēt tās atbilstību savām vajadzībām, proti, šajā gadījumā darījumam kopumā zūd distances līguma īpašības. [2.4] Lai izslēgtu neskaidrības šajā jautājumā, pieteicēja ir iekļāvusi šādu atrunu lietošanas noteikumos, kas atbilst Civillikuma 2040.panta trešajai daļai par pārdevēja tiesībām vienpusēji atkāpties no pirkuma līguma. [2.5] PTAL un Noteikumi Nr.207 aizsargā patērētāja tiesības uz vienlīdzīgiem līguma noteikumiem, taču uz vienlīdzīgiem līguma noteikumiem ir tiesības arī pieteicējai. PTAL 6.panta trešās daļas 8.punkts tieši paredz šādu situāciju, kas ir pieļaujama līgumos ar patērētāju, proti, pārdevējs drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, ja šāda vienlīdzīga iespēja ir pielīgta arī patērētājam.
[2.6] Lēmumā nav norādīts, kāda norma tieši aizliegtu pieteicējai šādā veidā veidot tiesiskās attiecības ar patērētāju, nav saprotams, kurā brīdi tieši tiek pārkāptas patērētāja tiesības, kad viņam ir pielīgtas tiesības nekavējoties, bez sekām atkāpties no līgumiem ar pieteicēju. Šādas aizliedzošas normas nav. Lēmumā izteiktais normatīvo aktu tulkojums ir pret labiem tikumiem, un patērētāja tiesību apjoms pret pieteicēju kļūst nesamērīgs, pārkāpjot vienlīdzības principu.
[3] Paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai atbildētājs norāda, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk minēto.
[3.1] Norādē sniegtā informācija ir pretrunā distances pakalpojuma raksturam un būtībai, jo Mājas lapa ir interneta veikals, kurā patērētājam ir iespējams apskatīties, izvēlēties un iegādāties preci, izmantojot distances saziņas līdzekli (internetu). Šādā gadījumā pieteicējas un patērētāja starpā tiek noslēgts distances līgums PTAL 10.panta pirmās daļas izpratnē, un par līguma noslēgšanu uzskatāms tas brīdis, kad patērētājs, iepazīstoties ar pārdevēja piedāvājumu (izteikto oferti), ir apstiprinājis savu izvēli (pieņēmis oferti, par to paziņojot pārdevējam) – pasūtot preci un aizpildot veidlapu, sniedzot informāciju par sevi, piegādes nepieciešamību un veidiem. Līdz ar to, ja patērētājs pasūta preci interneta veikalā, tad tiek noslēgts distances līgums, neatkarīgi no tā, kādā veidā konkrētā prece tiek saņemta. Proti, nav būtiski, vai patērētājs izsaka vēlmi saņemt preci pieteicējas klientu apkalpošanas centrā, vai arī kādā citā veidā, piemēram, ar kurjeru. Izšķirošs ir līguma noslēgšanas un patērētāja gribas izteikšanas brīdis – līgums tiek noslēgts, pusēm netiekoties, un patērētājs preces izvēli izdara, izmantojot distances saziņas līdzekli – internetu. Minētais izriet arī no Civillikuma 1537.panta.
[3.2] Ņemot vērā, ka tiek noslēgts distances līgums, pusēm nesatiekoties klātienē, un viena no pusēm ir patērētājs, tad Civillikuma regulējums ir uzskatāms par vispārīgu, savukārt PTAL un Noteikumi Nr.207 ir speciālās tiesību normas, kurās ir sniegts attiecīgās situācijas – distances līguma – regulējums, t.sk. noteiktas patērētāja tiesības izmantot atteikuma tiesības. Primāri ir jāpiemēro speciālais normatīvais regulējums, kas nosaka patērētāja kā vājākās līgumslēdzējpuses aizsardzību.
[3.3] Pieteicējas sniegtā atsauce uz PTAL 6.panta trešās daļas 8.punktu ir nepamatota, jo patērētājam, pasūtot preci internetā, jebkurā gadījumā ir likumā noteiktas tiesības izmantot atteikuma tiesības un vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma, nevis tās ir konkrēti atrunātas ar pieteicēju noslēgtā līgumā.
[3.4] Lēmumā sniegts detalizēts normatīvo aktu uzskaitījums, uz kuru pamatojoties, pieteicējai uzlikts attiecīgs tiesisks pienākums.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 8.marta spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots šādi.
[4.1] Lietā pastāv strīds, vai atbildētājs pamatoti uzskatīja, ka Norādē esošā informācija ir nepamatota un izslēdzama no Mājas lapas. Distances līguma regulējums ir noteikts PTAL, Noteikumos Nr.207, kā arī Direktīvā.
No lietas materiāliem izriet un lietā nav strīda, ka pieteicēja, izmantojot Mājas lapu, patērētājiem piedāvā iegādāties preces ar interneta starpniecību, tādējādi noslēdzot distances līgumu.
[4.2] PTAL 10.panta pirmā daļa noteic, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.
Secināms, ka par līguma noslēgšanu ir uzskatāms tas brīdis, kad pircējs, iepazīstoties ar pārdevēja (ieteicējas) piedāvājumu (oferti), ir apstiprinājis savu izvēli, par to paziņojot pārdevējam – proti, pasūtot preci un aizpildot veidlapu, sniedzot informāciju par sevi, piegādes nepieciešamību utt. Līdz ar to neatkarīgi no tā, kādā veidā notiek preces saņemšana (pa pastu, klientu apkalpošanas centrā), starp pieteicēju un pircēju tiek noslēgts distances līgums, kur izšķirošs ir līguma noslēgšanas brīdis un veids, kādā tiek noslēgts līgums, proti, ar distances saziņas līdzekli.
[4.3] Tiesas vērtējumā, ņemot vērā, ka tiek slēgts distances līgums (pusēm līguma slēgšanas brīdī nesatiekoties klātienē), secināms, ka Civillikuma regulējums ir uzskatāms par vispārīgo, savukārt PTAL un Noteikumu Nr.207 normas par speciālajām tiesību normām. Attiecīgi pircēja (patērētāja) tiesības izmantot atteikuma tiesības ir reglamentētas minētajās speciālajās normās. Tādējādi, vērtējot informāciju, kas sniegta par distances līgumu un līguma noteikumiem, ir jāņem vērā pircēja (patērētāja) kā vājākas līgumslēdzēja puses interešu aizsardzība.
[4.4] PTAL 12.panta pirmā daļa noteic, ka atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā vienpusēji atkāpties no līguma (atteikt pasūtījumu), nemaksājot līgumsodu, procentus vai zaudējuma atlīdzību. Savukārt PTAL 12.panta otrās daļas 2.punktā noteikts, ka patērētājs var izmantot atteikuma tiesības, lai atkāptos no distances līguma.
Savukārt Norādē ir iekļauts regulējums, no kura izriet, ka gadījumā, ja pircējs (patērētājs) izsaka vēlmi preci saņemt „/Nosaukums/” klientu apkalpošanas centrā, tad prezumējams, ka pircējs var noslēgt pirkuma līgumu ar „/Nosaukums/” tieši klientu apkalpošanas centrā [..] un atkāpties no distances līguma. Kā arī līguma noslēgšana „/Nosaukums/” klientu apkalpošanas centrā apliecina, ka „/Nosaukums/” un pircējs ir izmantojuši savas tiesības vienpusēji atkāpties no sākotnēji noslēgtā pirkuma- distances līguma.
No minētā tiesa secinājusi, ka pieteicēja ar Norādi ir norādījusi uz iespēju, ka tiek slēgts jauns līgums, proti, pirkuma līgums, kura regulējums jau būtu noteikts Civillikumā.
Taču tad patērētājs (pircējs) tiktu nostādīts neizdevīgākā situācijā gadījumā, ja tas vēlētos atteikties no preces, jo Civillikuma nosacījumi minētajā atteikšanās gadījumā ir pircēja tiesības vairāk ierobežojoši, nekā PTAL reglamentētā distances līguma gadījumā. Minētajā gadījumā (pircēja neapmierinātība ar preci) arī Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumu Nr.631 „Kārtība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu” nosacījumi ir pircējam neizdevīgāki, nekā gadījumā, kad pircējs ir nepamierināts ar preci, kura iegādāta distances līguma ietvaros.
[4.5] Secināms, ka darbības, kad pircējs ierodas pēc preces klientu apkalpošanas centrā un apskata preci, ir uzskatāmas par distances līguma izpildi, nevis būtu uztveramas par iespēju slēgt jaunu līgumu (pirkuma līgumu).
Tiesa norādījusi, ka patērētājam (pircējam), pasūtot (pērkot) preci internetā, jebkurā gadījumā ir likumā noteiktās tiesības izmantot atteikuma tiesības (distances līguma kontekstā), un to spēkā esamība nav maināma vai atrunājama pircēja ar pieteicēju noslēgtajā līgumā. Attiecīgi nav pamatota pieteicējas sniegtā informācija par patērētāja tiesībām atkāpties no noslēgtā līguma (distances līguma).
[5] Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 8.marta spriedumu, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem. [5.1] Tiesa nav norādījusi, kura norma aizliedz pieteicējai kā pārdevējai vienoties ar patērētāju, pielīgstot sev tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, t.sk., noslēdzot distances līgumu, kurā, vienojoties par tā atsevišķiem nosacījumiem, t.sk. par pārdevēja vienpusējas atkāpšanās tiesībām, ko tieši paredz PTAL 6.panta trešās daļas 8.punkts. Šādas vienošanās aizliedzošas normas nav arī Noteikumos Nr.207. [5.2] Nepareizs ir tiesas secinājums, ka PTAL 12.pants noteic, ka no distances līguma vienpusēji var atkāpties tikai patērētājs. PTAL ir tikai noteiktas šīs īpašās patērētājam noteiktās beznosacījumu (bez jebkādu seku iestāšanās) atteikuma tiesības, kas neizslēdz pārdevējam iespēju vienoties ar patērētāju par pārdevēja tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma, t.sk. distances līguma. PTAL nenoteic pārdevējam beznosacījumu vienpusējas atteikuma tiesības. [5.3] Tiesa faktiski secinājusi, ja patērētājs, pasūtījis preci internetā, ierodas pieteicējas patstāvīgā tirdzniecības vietā, pārbauda preces atbilstību savām interesēm, iespējams, noslēdz pirkuma līgumu, tad patērētājs pats sevi nostāda neizdevīgākā stāvoklī, jo tad patērētājs vairs nevar izmantot beznosacījuma atteikuma tiesības, neskatoties uz to, ka pieteicējas noteikumi paredz patērētāja tiesības pēc preces apskatīšanas uzreiz atteikties no jebkāda līguma. Tiesas ieskatā svarīgāk ir tas, ko patērētājs aptuveni ir novērtējis, redzējis katalogā un par ko noslēdzis distances līgumu, nevis tas, lai patērētājs veiktu savām vēlmēm atbilstošu izvēli, pārbaudot pērkamo lietu personīgi.
[6] Paskaidrojumos Administratīvajai apgabaltiesai atbildētāja norāda, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem. [6.1] Patērētāja pasūtīto preču piegāde ir darbība, ko pieteicējai saskaņā ar līgumā uzņemto saistību ir pienākums veikt pēc distances līguma noslēgšanas, un šādas darbības veikšana noteiktā vietā (birojā) nevar tikt uzskatīta par apstākli, kas ietekmē vai varētu ietekmēt paša distances līguma noslēgšanas faktu. Tā kā distances līgums par preču pasūtīšanu ir pirkuma līgums un šāda līguma noslēgšanas brīdī un vietā patērētājam Mājas lapā piedāvāto preci nav iespējams saņemt, pieteicējai ir obligāts pienākums nodrošināt pasūtītās preces piegādi. Pasūtītās preces piegādes pienākuma izpilde ir attiecināma nevis uz līguma noslēgšanu, bet gan uz līguma izpildi. Ar līgumu uzņemto pienākumu izpilde, t.sk. piegādes nodrošināšana pieteicējas birojā, nevar tikt vērtēta kā apstāklis (nosacījums), pamatojoties uz kuru līguma slēdzējas puses varētu vienpusēji atkāpties no noslēgtā distances līguma (atcelt noslēgto līgumu).
[6.2] Pieteicējas tiesības vienpusēji atkāpties no distances līguma uz normatīvā akta pamata nosaka Noteikumu 16.punkts. Šīs pārdevēja tiesības ir attiecināmas uz gadījumiem, kad patērētāja pasūtītā prece pamatotu un objektīvu iemeslu dēļ vairs nav pieejama. Cita regulējuma, kas paredzētu pārdevēja tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā distances līguma, nav. Ievērojot PTAL 3.panta 2.punktu un 5.panta otrās daļas 4.punktu, no likumiskajām atteikuma tiesībām distances līguma puses nav tiesīgas atkāpties, pat vienojoties.
[6.3] Likumiskās atteikuma tiesības ir piešķirtas tikai patērētājiem, kuri ir tiesīgi tās izmantot pēc saviem ieskatiem. Šīs tiesības ir pamatotas ar pušu neklātienes faktu gan pirms distances līguma noslēgšanas, patērētājam pieņemot lēmumu par līguma slēgšanu (piedāvājuma stadijā), gan distances līguma noslēgšanas brīdī. Turklāt patērētāja lēmums par preces iegādi (par līguma slēgšanu), pamatojoties uz Mājas lapā sniegto informāciju, var tikt pieņemts ilgākā laika posmā, izvērtējot arī citu pārdevēju piedāvājumus. Būtiski ir ņemt vērā darījuma pušu neklātienes faktu preces piedāvājuma stadijā.
[6.4] Vērtējot iespēju distances līgumu atcelt, pusēm vienojoties, ir jāvērtē atcēlēja līguma priekšmets un līguma noteikumi. Šāda vērtējuma kritēriji ir noteikti Civillikuma 1415.pantā un PTAL 5. un 6.pantā. Savukārt, ņemot vērā Civillikuma 1862.pantu, Mājas lapā noslēgtā distances līguma atcēlēja līguma priekšmets ir pieteicējas un patērētāja atteikšanās no distances līgumā uzņemtajām saistībām. Pieteicējas piedāvātie noteikumi, saskaņā ar kuriem distances līgums tiek atcelts, bet tā vietā par tās pašas preces iegādi tiek noslēgts klātienes līgums, raksturo vienošanos, kas nevar būt par tiesiska darījuma, proti, atcēlēja līguma, priekšmetu, jo tie ir vērsti uz likumīgo patērētāja atteikuma tiesību „apiešanu.”
[6.5] PTAL 5.pantā noteiktais līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības princips un PTAL 6.panta trešās daļas 8.punktā noteiktais netaisnīgu līguma noteikumu regulējums ir vērsts uz patērētāju tiesību aizsardzību, un no šī regulējuma neizriet pieteicējas tiesības noteikt vienpusējas atkāpšanās tiesības pieteicējai tikai tādēļ, ka šādas tiesības ir noteiktas arī patērētājam. Mājas lapā piedāvātie noteikumi un to pasniegšanas veids patērētājiem rada vai var radīt iespaidu, ka Mājas lapā noslēgtais līgums nav uzskatāms par distances līgumu vai ka tas, saņemot pasūtīto preci birojā, tiktu atcelts, vai arī ka patērētāju likumisko atteikuma tiesību izmantošana ir atkarīga no pieteicējas noteiktajiem noteikumiem. Šādas informācijas iespaidā patērētāji nepamatoti varētu tikt atturēti no atteikuma tiesību izmantošanas. Pieteicējas rīcība, sniedzot šādu prettiesisku informāciju, vērtējama kā negodīga (maldinoša) komercprakse.
[7] Pieteicējas pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies, rakstveida iesniegumā pieteicēja lūgusi izskatīt lietu bez tās pārstāvja piedalīšanās. Tiesa, uzklausot atbildētāja pārstāvja viedokli, nolēma izskatīt lietu bez pieteicējas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.
Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis apelācijas sūdzību un pieteikumu neatzina uz Lēmumā minētajiem motīviem.
Motīvu daļa
[8] Noklausījusies atbildētāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.
[10] Papildus par pieteicējas apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda, ka tie nav pamatoti.
Apgabaltiesa pretēji pieteicējas viedoklim atzīst, ka Lēmumā ietvertā tiesību normu interpretācija ir pilnībā pareiza un atbildētājs nav pārkāpis vienlīdzības principu, padarot patērētāja tiesību apjomu plašāku salīdzinājumā ar pieteicējas tiesību apjomu. No PTAL tiesiskā regulējuma izriet tā mērķis īpaši aizsargāt patērētāju kā vājāko līgumslēdzēju pusi. Tas nenonāk pretrunā PTAL 5.pantā noteiktajam līgumslēdzēju pušu vienlīdzības principam. Minētā panta normas ir lasāmas kopsakarā, tostarp panta otrajā daļā ietvertās normas, piemēram, 4.punkts, kurš noteic, ka līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie noteic, ka patērētājs atsakās no savām likumīgajām tiesībām.
Atbildētājs arī paskaidrojumā par apelācijas sūdzību [6.2] pareizi interpretējis PTAL 6.panta trešās daļas 8.punktu atbilstoši konkrētajai faktiskajai situācijai. Tiesības vienpusēji atkāpties no distances līguma pieteicējai ir Noteikumu 16.punktā paredzētajā gadījumā. Atbildētājs pamatoti norādījis, ka, ievērojot PTAL 3.panta 2.punktu un 5.panta otrās daļas 4.punktu, no likumiskajām atteikuma tiesībām distances līguma puses nav tiesīgas atkāpties, pat vienojoties. Likumiskās atteikuma tiesības ir piešķirtas tikai patērētājiem.
Tādējādi pieteicējas norādītā vienošanās ar patērētāju, kas ietverta Norādē, ir pretrunā tiesību normām, kas regulē distances līguma noteikumus, ko izvērsti ir pamatojusi iestāde Lēmumā un pirmās instances tiesa. Preces izņemšanas veids un vieta nemaina noslēgta distances līguma tiesisko dabu. Tas, ka patērētājs preci pirms samaksas veikšanas un izņemšanas var arī apskatīt, protams, rada šim patērētājam labāku iespēju pārliecināties par preces kvalitāti iepretim tiem patērētājiem, kuri izvēlas citu preces saņemšanas veidu, tomēr šāda iespēja ir paša pārdevēja piedāvāta iespēja distances līguma izpildes procesā.
Apgabaltiesa piekrīt atbildētāja viedoklim, ka ar Norādi pieteicēja pēc būtības prettiesiski vēlas izvairīties no paplašinātā tiesību apjoma, ko tiesību normas noteic patērētājam distances līguma gadījumā salīdzinājumā ar citiem līgumu veidiem. Jāņem vērā, ka šajā gadījumā pieteicēja vēlas atkāpties no distances līguma nevis tāpēc, ka tas objektīvu iemeslu dēļ nav izpildāms, bet, tieši pretēji – pieteicēja vēlas noslēgt līgumu ar to pašu patērētāju par tās pašas preces pārdošanu – tikai ar mazāku nekā tiesību normās noteikto tiesību apjomu patērētājam.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
Noraidīt SIA „/Nosaukums/” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores 2010.gada 20.aprīļa lēmuma Nr.2-isp 2.punkta „a” apakšpunkta atcelšanu.
Spriedumu 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) L.Vīnkalna
Tiesneses (personiskais paraksts) Dz.Amerika
(personiskais paraksts) I.Meldere
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese L.Vīnkalna
Rīgā 2012.gada 2.oktobrī