Full text

Lēmums
patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā
Rīgā
2016.gada 21. janvārī Nr.2-pk
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), pamatojoties uz Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) 14.panta pirmās daļas un 15.panta pirmās daļas 1.punktu, ir izvērtējis SIA (turpmāk – Sabiedrība) komercpraksi, kura tiek īstenota interneta vietnē www.ololo.lv (turpmāk – Vietne). Konkrētās komercprakses ietvaros Sabiedrība Vietnē sniedz patērētājiem adresētu informāciju par preču piedāvājumiem, kā arī par Vietnē piedāvāto preču iegādi ar patērētājiem slēdz distances līgumus. Veicot Sabiedrības īstenotās komercprakses atbilstības izvērtēšanu, PTAC konstatēja
turpmāk norādīto:
[1] 2015.gada 16.septembrī PTAC, veicot pārbaudi, pirmšķietami secināja, ka Sabiedrības Vietnē īstenotā komercprakse neatbilst normatīvo aktu prasībām un tādēļ ir nepieciešams veikt minētās komercprakses turpmāku izvērtēšanu. Lai informētu Sabiedrību par konstatētajiem pārkāpumiem un panāktu to labprātīgu novēršanu, PTAC 2015.gada 23.septembrī uz Sabiedrības juridisko adresi nosūtīja vēstuli Nr.3.2.-1-K-120/7076 „Par informācijas sniegšanu”, vienlaicīgi pieprasot Sabiedrībai rakstveidā līdz 2015.gada 12.oktobrim sniegt ar konkrēto komercpraksi saistīto informāciju un paskaidrojumus. Vēstulē norādītajā termiņā PTAC pieprasīto informāciju Sabiedrība nesniedza, kā arī tajā norādītie pārkāpumi labprātīgi netika novērsti.
[2] 2015.gada 22.oktobrī PTAC, izmantojot ierakstītu pasta sūtījumu, uz Sabiedrības juridisko adresi Kandavas ielā 8 k-7 – 45, Rīgā nosūtīja vēstuli Nr.3.2.-1-K-120/7846 „Par informācijas sniegšanu”, kurā atkārtoti informēja Sabiedrību par konstatētajiem pārkāpumiem un vēstulē norādītajā termiņā aicināja tos labprātīgi novērst. Vienlaicīgi minētajā vēstulē PTAC atkārtoti pieprasīja Sabiedrībai līdz 2015.gada 6.novembrim rakstveidā sniegt ar konkrēto komercpraksi saistīto informāciju un paskaidrojumus. Vēstulē norādītajā termiņā Sabiedrība PTAC norādītos pārkāpumus labprātīgi nenovērsa, kā arī PTAC pieprasīto informāciju rakstveidā nesniedza, taču, izmantojot elektronisko pastu, nosūtīja PTAC 2015.gada 13.novembra paskaidrojumus „Par atbildes sniegšanu 29.09.2015.Nr.3.2.-1K-120/7076” (turpmāk – Paskaidrojums).
[3] Iepriekš minētajās vēstulēs (turpmāk – Pieprasījumos) PTAC informēja Sabiedrību par tās īstenotās komercprakses neatbilstību normatīvo aktu prasībām, vēršot uzmanību uz zemāk norādītajiem pārkāpumiem un aicinot tos labprātīgi novērst.
Vietnē patērētājiem nav sniegta informācija par preču galvenajām īpašībām, jo, piemēram, informācija par televizoru, mikroviļņu krāšņu, audio ierīču un citu elektropreču galvenajām īpašībām Vietnē vai nu netiek sniegta vispār, ir nepietiekoša vai arī patērētājiem, kuri izvēlējušies Vietnes lietošanai latviešu valodu, tiek sniegta angļu valodā.
Vietnē patērētājiem nav nodrošināta iespēja iepazīties ar līguma noteikumu informāciju, kura noteikta Ministru kabineta 2014. gada 20.maija noteikumu Nr. 255 „Noteikumi par distances līgumu” (turpmāk – MK noteikumi) 5.punktā, kā arī informāciju par līguma noteikumiem nav iespējams saglabāt vai citādi saņemt uz pastāvīgā informācijas nesēja.
Vietnē nav sniegta informācija par normatīvajos aktos noteiktajām patērētāju atteikuma tiesībām. Savukārt Vietnes sadaļā „Garantija” sniegta zemāk norādītā informācija neatbilst šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ierobežo vai var ierobežot patērētāju likumīgo atteikuma tiesību izmantošanu:
„Atteikšanās tiesības:
Atbilstoši "Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" 12 panta, 6 daļai un Latvijas Republikas Ministru Kabineta 2002. gada 30. maija noteikumiem Nr. 207 "Noteikumi par distances līgumu", patērētājam ir tiesības 14 kalendāro dienu laikā veikalā iegādāto preci nodot atpakaļ.
Latvijas Republikas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12.panta sestā daļa nosaka, ka patērētājs ir atbildīgs par preces kvalitātes un drošuma saglabāšanu atteikuma tiesību realizēšanas termiņā.
Ololo.lv atstāj aiz sevis tiesības atteikt pircējam preces atgriešanu/atdošanu, ja prece atrodas ekspluatācijā un/vai bojātā prece nav pilnā komplektācijā. Norādītie nosacījumi, neierobežo pircēja likumiskās tiesības.”
Vietnē patērētājiem netiek sniegts atgādinājums par patērētāju likumīgajām tiesībām, ja prece neatbilst līguma noteikumiem.
Vietnes sadaļā „Garantija” ir norādīts: „uz visām precēm, kuras piedāvā mūsu veikals, darbojas garantija, kura tiek nodrošināta saskaņā ar preces ražotāja noteiktajiem garantijas apkalpošanas nosacījumiem. Garantijas apkalpošanas laiks ir norādīts preces aprakstā, kā arī Jūsu garantijas talonā”. Pretēji minētajai norādei, Vietnē publicēto preču piedāvājumos nav sniegta informācija par garantijas darbības termiņu, kā arī no Vietnē sniegtās informācijas nav iespējams konstatēt konkrētu garantijas pieejamību raksturojošu informāciju, kā arī informāciju par tās devēju.
Papildus minētajam, izvērtējot Vietnes saturu, PTAC konstatēja, ka Vietnē publicētie preču piedāvājumi satur informāciju par to, ka „Preču attēliem ir informatīva nozīme. Preču parametros vai komplektācijās ir iespējamas ražotāju noteiktās izmaiņas vai modifikācijas. Preces aprakstu Jūs varat atrast ražotāja mājas lapā”.
[4] Pieprasījumos PTAC informēja Sabiedrību par to, ka normatīvajos aktos noteiktās distances līguma noteikumu informācijas neatbilstoša nodrošināšana vai noklusējums Vietnē, slēdzot distances līgumus ar patērētājiem, satur NKAL 6.pantā un 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētās profesionālajai rūpībai neatbilstošās un maldinošas komercprakses pazīmes. Līdz ar to Sabiedrības konkrētā īstenotā komercprakse saskaņā ar NKAL 4.panta otrās daļas 1.un 2.punktu ir atzīstama par maldinošu komercpraksi un par tādu profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, kura būtiski negatīvi ietekmē vai var ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību.
[5] Lai pilnībā izvērtētu konkrēto Sabiedrības īstenoto komercpraksi, PTAC Pieprasījumos pieprasīja Sabiedrībai rakstveidā sniegt zemāk norādīto informāciju un paskaidrojumus:
sniegt skaidrojumu, kāda informācija par Vietnē piedāvāto preču galvenajām īpašībām parasti ir Sabiedrības rīcībā un kādā veidā Sabiedrība šo informāciju sniedz patērētājam līdz distances līguma noslēgšanai;
paskaidrot, kādā veidā un formā Sabiedrība patērētājiem sniedz apstiprinājumu par distances līguma noslēgšanu un kādu informāciju Sabiedrība iekļauj šajā apstiprinājumā;
sniegt informāciju par to, kā normatīvajos aktos noteiktā distances līguma pirmslīguma informācija tiek sniegta patērētājiem uz pastāvīgā informācijas nesēja;
paskaidrot, kādā veidā Sabiedrība patērētājiem nodrošina atteikuma tiesību izmantošanu un kurā brīdī / kādā veidā uz pastāvīgā informācijas nesēja tiek izsniegta atteikuma veidlapa.
iesniegt atteikuma veidlapas paraugu.
[6] Paskaidrojumā Sabiedrība informēja PTAC par to, ka „novērst visas neatbilstības pagaidām nav izdevies jo tā ir liela apjoma informācija, taču tuvākajā laikā tiks aktivizēta jauna mājaslapas vietne ar citu nosaukumu, kura ir pielāgota un pilnveidota atbilstoši normatīvajiem aktiem, un iepriekšējā vietne tiks anulēta, jeb likvidēta”. Vienlaicīgi saistībā ar Pieprasījumos minēto Sabiedrība paskaidroja:
[7] Pēc Paskaidrojuma saņemšanas un izvērtēšanas PTAC veica atkārtotu pārbaudi, 2015.gada 16.novembrī Vietnē pasūtot preci - fotoaparātu „NIKON L31 Silver” (turpmāk – Prece) un sastādot 2015.gada 16.novembra pārbaudes aktu Nr.E-LAB/20150916-3-2.
Atkārtotās pārbaudes gaitā PTAC konstatēja, ka Vietne joprojām darbojas un ka PTAC konstatētie pārkāpumi tajā nav novērsti.
Pretēji Paskaidrojumā norādītajam PTAC Pārbaudes gaitā konstatēja, ka normatīvajiem aktiem atbilstošu informāciju par distances līguma noteikumiem Vietnē un apstiprinot pasūtījuma saņemšanu, Sabiedrība nesniedza, ne izmantojot tālruni, ne elektronisko pastu, ne citu saziņu, kura nodrošina distances līguma noteikumu sniegšanu uz pastāvīgā informācijas nesēja. Vienīgā informācija, ko Sabiedrība Vietnē veiktā pasūtījuma beigās nosūtīja uz patērētāja elektronisko pastu, bija pasūtījuma pieņemšanas apspirinājums (turpmāk – Rēķins), kurš saturēja informāciju par pasūtītās Preces nosaukumu, cenu, daudzumu un pasūtījuma kopējo summu (skatīt attēlu zemāk).
[8] 2015.gada 19.novembrī, PTAC darbiniekiem turpinot pārbaudi un klātienē ierodoties Sabiedrības birojā Rīgā, Dzelzavas ielā 51A (turpmāk – Sabiedrības birojs), Sabiedrības darbinieks izsniedza pasūtīto Preci. Izsniedzot Preci, vienlaicīgi tika izsniegts Preces garantijas talons, kā arī Sabiedrības pārstāvis mutiski informēja, ka pēc apmaksas veikšanas tiks izdots arī kases čeks. Preces piegādes brīdī atteikuma veidlapu un citus distances līguma noteikumus uz pastāvīgā informācijas nesēja Sabiedrība nesniedza, kā arī PTAC darbinieki konstatēja, ka atteikuma veidlapa patērētājiem Sabiedrības veikalā nav pieejama un netiek piedāvāta. Saskaņā ar Sabiedrības birojā saņemto Sabiedrības pārstāvja paskaidrojumu, atteikuma veidlapa tiks izsniegta tikai gadījumā, „ja patērētājs nāks atgriezt preci”.
PTAC veiktās pārbaudes ietvaros Sabiedrības birojā tika sastādīts pārbaudes akts Nr. PTUK-120/1. Akta sastādīšanas laikā Sabiedrības pārstāvis uz datora sagatavoja un PTAC darbiniekiem izsniedza dokumentu ar nosaukumu „Atteikuma pieteikums”. Vienlaicīgi Sabiedrības pārstāvis, rakstveidā pašrocīgi pievienojot piezīmes aktam, norādīja, ka „pēc iepriekšējās bēdīgās pieredzes prece vairs nav pieejama uz vietas, nodarbojamies tikai ar distances līgumiem”. Līdz ar to veiktās pārbaudes ietvaros PTAC secināja, ka distances tirdzniecība šobrīd ir vienīgais veids, kādā Sabiedrība organizē tās Vietnē piedāvāto preču pārdošanu. Savukārt, izvērtējot pārbaudes ietvaros Sabiedrības darbinieka izsniegto dokumentu, PTAC konstatēja, ka tas neatbilst normatīvo aktu prasībām un nav uzskatāms par atteikuma veidlapu, kura saskaņā ar MK noteikumu 17.1.apakšpunktu patērētājiem ir izsniedzama ne vēlāk kā līdz preces piegādes brīdim. Pretēji normatīvo aktu prasībām un patērētāju likumīgo atteikuma tiesību būtībai, pārbaudes gaitā Sabiedrības darbinieka sagatavotais dokuments patērētāja prasījuma pamatošanai paredzēja pienākumu norādīt „iegādātās preces neatbilstības garantijas / distances līguma noteikumiem raksturojumu”.
[9] Secinot, ka PTAC konstatētos pārkāpumus Sabiedrība labprātīgi nav novērsusi un turpina īstenot komercpraksi, kura neatbilst normatīvo aktu prasībām, PTAC Sabiedrībai 2015.gada 27.novembrī nosūtīja vēstuli Nr.3.2.-1-K-120/8688. Minētajā vēstulē PTAC atkārtoti informēja par Sabiedrības īstenotās komercprakses neatbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī par to, ka PTAC ieskatā konstatēto pārkāpumu novēršanai būtu lietderīgi piemērot NKAL 15.panta astotās daļas 2.punktā minēto līdzekli, pieņemot lēmumu, ar kuru Sabiedrībai noteikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt konkrēto negodīgo komercpraksi. Vienlaicīgi PTAC minētajā vēstulē informēja Sabiedrību par tās tiesībām izteikt viedokli un argumentus administratīvajā lietā, iesniedzot tos rakstveidā līdz 2015.gada 11.decembrim. Viedokli un argumentus saskaņā ar PTAC vēstulē norādīto Sabiedrība nav sniegusi.
[10] 2016.gada 7.un 11.janvārī, atkārtoti izvērtējot Vietni, PTAC konstatēja, ka Vietnē konstatētie pārkāpumi joprojām nav novērsti, un tā aktīvi tiek izmantota Sabiedrības komercprakses īstenošanā.
Izvērtējot lietā esošos materiālus, PTAC secina turpmāk minēto:
1) NKAL 1.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka „darbība (uzvedība, apgalvojums, komerciāla saziņa, tirgvedība) vai bezdarbība (noklusējums), kas tieši saistīta ar tirdzniecības veicināšanu, preces (ķermeniskas vai bezķermeniskas lietas) pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu patērētājam”, ir komercprakse. Savukārt NKAL 1.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka „jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros īsteno komercpraksi, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona, kas rīkojas komercprakses īstenotāja vārdā vai uzdevumā”, ir komercprakses īstenotājs. Sabiedrības rīcība, Vietnē patērētājiem piedāvājot un tirgojot preces, ir uzskatāma par komercpraksi NKAL 1.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē, bet Sabiedrība saskaņā ar NKAL 1.panta pirmās daļas 1.punktu ir atzīstama par minētās komercprakses īstenotāju.
2) Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 10.panta pirmajā daļā ir noteikts: „Distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.” Ņemot vērā Vietnē sniegto informāciju, tās funkcionālās iespējas, kā arī Sabiedrības sniegto informāciju, ir secināms, ka Vietne ir galvenais līdzeklis, kurš pastāvīgi tiek izmantots Sabiedrības preču piedāvāšanai un pārdošanai. Līdz ar to distances tirdzniecības organizēšana, izmantojot Vietni, ir uzskatāma par organizētu Sabiedrības preču pārdošanas sistēmu (shēmu), bet Līgumi par Vietnē piedāvāto preču iegādi, kuri tiek slēgti Sabiedrības un patērētāju starpā, darījuma pusēm klāt neesot un izmantojot Vietnes iespējas, atbilstoši PTAL 10.panta pirmajai daļai ir uzskatāmi par distances līgumiem.
3) Sabiedrība ir persona, kura, izmantojot Vietni saimnieciskās darbības nolūkos, nodrošina tās darbību un pārvalda tās saturu. Līdz ar to, ņemot vērā Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 1.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto informācijas sabiedrības pakalpojuma definīciju, Sabiedrība ir atzīstama par informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju.
4) Organizējot distances tirdzniecību Vietnē, Sabiedrībai ir pienākums nodrošināt normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi, tai skaitā MK noteikumu 5.punktā norādīto pirmslīguma informācijas sniegšanas pienākumu, MK noteikumu 17.1.apakšpunktā minēto pienākumu patērētājam uz pastāvīgā informācijas nesēja sniegt apstiprinājumu par līguma noslēgšanu, kā arī ISPL 7.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu nodrošināt, lai patērētāji varētu iepazīties ar līguma noteikumiem, kā arī tos saglabāt.
5) Saskaņā ar MK noteikumu 8.punktu MK noteikumu 5.punktā norādītā pirmslīguma informācija ir distances līguma neatņemama sastāvdaļa, kuras grozījumi iespējamai tikai tad, ja puses par to skaidri ir vienojušās. No minētā ir secināms, ka MK noteikumu 5.punktā uzskaitītā patērētājiem sniedzamā informācija ir neatņemama distances līguma piedāvājuma vai noslēgta distances līguma sastāvdaļa un ir uzskatāma par distances līguma noteikumiem. Saskaņā ar MK noteikumu 5.punktu minētā informācija Sabiedrībai ir jāsniedz „skaidri un saprotami”, „pirms patērētājs ir uzņēmies distances līguma saistības vai piekritis piedāvājumam”. Vienlaicīgi no NKAL 10.panta trešās daļas izriet, ka, ja komercprakses īstenotājs piedāvā patērētājam iegādāties preci un norāda preces īpašības un cenu, proti, izsaka „uzaicinājumu veikt pirkumu”, par patērētājiem būtisku uzskatāma informācija par: 1) preces galvenās īpašībām, 2) komercprakses īstenotāju, 3) cenu, 4) samaksas, piegādes, līguma izpildes un sūdzību izskatīšanas kārtību, 5) atteikuma tiesībām un citām līguma izbeigšanas tiesībām.
5.1) Konkrētās administratīvās lietas ietvaros PTAC ir konstatējis, ka patērētājiem netiek sniegta normatīviem aktiem atbilstoša informācija par Vietnē piedāvāto preču galvenajām īpašībām. Piemēram, zemāk redzamās preces piedāvājuma apraksts nav uzskatāms par pietiekošu, lai patērētājam nodrošinātu informāciju par piedāvātās preces, proti, televizora galvenajām īpašībām. Vienīgā informācija, kura par attiecīgo preci ir sniegta patērētājiem, ir attiecīgās preces attēls, televizora modeļa nosaukums un preces numurs. Savukārt, piemēram, informācija par minētās preces izmēriem, svaru, attēla izšķirtspēju, ekrāna tehnoloģijām un citām patērētājiem būtiskām preces īpašībām, kuras parasti tiek norādītas līdzīgas preces raksturojošos aprakstos, netiek sniegta.
Par neatbilstošu ir uzskatāma situācija, kad patērētājiem, kuri ir izvēlējušies Sabiedrības piedāvātās Vietnes latviešu valodas izmantošanas iespējas, informācija par preces galvenajām īpašībām tiek sniegta citā, piemēram, angļu valodā, tādejādi ierobežojot vai apgrūtinot patērētāju iespējas attiecīgo informāciju un līguma noteikumus saņemt skaidrā un saprotamā veidā, kā arī tos izvērtēt un izdarīt savām interesēm atbilstošu izvēli.
Vietnē publicēto preču piedāvājumos iekļautā norāde „Preces aprakstu Jūs varat atrast ražotāja mājas lapā” nav uzskatāma par pietiekošu un atbilstošu līdzekli informācijas par preces galvenajām īpašībām nodrošināšanai, jo, pirmkārt, attiecīgo informāciju ir pienākums sniegt Sabiedrībai kā Vietnē piedāvātās preces pārdevējam, otrkārt, attiecīgajai informācijai ir jābūt iekļautai preces piedāvājumā. Papildus minētajam, PTAC norāda uz to, ka Sabiedrība nesniedz informāciju par katras konkrētās preces ražotāja mājas lapu, kā arī cita starpā dažādu preču ražotājiem var nebūt savu mājas lapu vai tajās sniegtā informācija var tikt sniegta valodā, kuru patērētājs nav izvēlējies Vietnē un / vai kuru nepārvalda.
PTAC uzskata, ka norāde uz konkrētu ražotāja mājas lapu var tikt izmantota kā papildu informācijas avots, bet informācija par preces galvenajām īpašībām atbilstošā valodā, skaidri un saprotami ir norādāma katrā Vietnē publicētajā preces piedāvājumā un patērētāja pasūtījumā.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka Sabiedrība, pārkāpjot MK noteikumu 5.1.apakšpunktā noteiktās prasības un tādejādi noklusējot patērētājiem būtisku informāciju, saskaņā ar NKAL 10.panta pirmās daļas 1.punktu, trešās daļas 1.punktu un 4.panta otrās daļas 2.punktu īsteno negodīgu (maldinošu) komercpraksi.
5.2) Izvērtējot Vietnes saturu PTAC konstatēja, ka patērētājiem netiek sniegta MK noteikumu 5.10., 5.11., 5.12., 5.13.apakšpunktā norādītā informācija par atteikuma tiesībām. Minētās informācijas sniegšanas pienākums būtu izpildīts, ja, piemēram, Sabiedrība Vietnē būtu nodrošinājusi MK noteikumu pielikuma A daļai („Norādījumi par atteikumu (paraugs)”) atbilstošu informāciju un B daļai („Atteikuma veidlapa (paraugs)”) atbilstošu atteikuma veidlapu. Minētā informācija Vietnē nav sniegta, bet Vietnes sadaļā „Garantija” sniegtā informācija, kuru Sabiedrība pamatojusi ar PTAL 12.panta sesto daļu un spēkā neesošu normatīvo aktu, proti, „Latvijas Republikas Ministru Kabineta 2002. gada 30. maija noteikumiem Nr. 207 „Noteikumi par distances līgumu””, satur norādi par Sabiedrības tiesībām „atteikt pircējam preces atgriešanu/atdošanu, ja prece atrodas ekspluatācijā un/vai bojātā prece nav pilnā komplektācijā”. PTAC uzskata, ka tiesiskajās attiecībās ar patērētājiem minētā norāde ir vērtējama kā normatīvajiem aktiem neatbilstoša, un tās ietekmē patērētāji tiek vai varētu tikt atturēti no atteikuma tiesību izmantošanas. Gadījumos, kad patērētāji saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīgi izmantot atteikuma tiesības, Sabiedrībai ir pienākums pieņemt gan patērētāju pieteikumus par atteikuma tiesību izmantošanu, gan patērētāju atdoto vai atsūtīto preci, bet Sabiedrības iebildumi par preces kvalitātes zudumu vai vērtības samazināšanos, neatbrīvo to no PTAL 12.panta sestajā daļā noteiktā pienākuma izpildes, ja patērētāji ir veikuši preces atpakaļ atdošanas vai nosūtīšanas pienākumu.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka Sabiedrība, Vietnē nesniedzot informāciju par atteikuma tiesībām un tādejādi pārkāpjot MK 5.10., 5.11., 5.12., 5.13.apakšpunktā noteiktās prasības, noklusē patērētājiem būtisku informāciju, kura nepieciešama patērētājiem, pieņemot lēmumus par atteikuma tiesību izmantošanu. Vienlaicīgi Sabiedrība Vietnē patērētājiem sniedz normatīvajiem aktiem neatbilstošu informāciju, kura attur vai varētu atturēt patērētājus no atteikuma tiesību izmantošanas. Minētie apstākļi norāda uz to, ka Sabiedrība saskaņā ar NKAL 9.panta pirmās daļas 1.punktu, 10.panta pirmās daļas 1.punktu un trešās daļas 5.punktu, kā arī 4.panta otrās daļas 2.punktu īsteno negodīgu (maldinošu) komercpraksi.
5.3) PTAC ir konstatējis, ka Vietnē patērētājiem nav sniegts MK noteikumu 5.14.apakšpunktam atbilstošs atgādinājums par patērētāja tiesībām, ja prece neatbilst līguma noteikumiem. Minētās informācijas sniegšanas pienākums būtu izpildīts, piemēram, ja Vietnes sadaļa „Garantija” tiktu iekļauta norāde: „atgādinām, ka patērētājs 24 mēnešu laikā no prece saņemšanas dienas ir tiesīgs izmanto likumā noteiktās tiesības, ja prece neatbilst līguma noteikumiem”. Savukārt Vietnes sadaļā „Garantija” zem nosaukuma „Atteikuma tiesības” iekļautā norāde: „Ololo.lv atstāj aiz sevis tiesības atteikt pircējam preces atgriešanu/atdošanu, ja prece atrodas ekspluatācijā un/vai bojātā prece nav pilnā komplektācijā. Norādītie nosacījumi, neierobežo pircēja likumiskās tiesības”, nav uzskatāma par atbilstošu, jo, pirmkārt, tā ir saistīta ar informāciju par atteikuma tiesībām, un, otrkārt, tās saturs neveido saikni ar patērētāja tiesībām līguma noteikumiem neatbilstošas preces gadījumā. Noklusējot minēto informāciju, Sabiedrība rada esošu vai iespējamu patērētāju tiesisko interešu apdraudējuma risku, jo patērētāji distances tirdzniecības apstākļos, neapzinoties savas likumīgās tiesības un / vai paļaujoties uz Sabiedrības sniegto informāciju par garantiju, tiek vai var tikt atturēti no to likumīgo tiesību izmantošanas.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka Sabiedrība, pārkāpjot MK 5.14.apakšpunktā noteiktās prasības un noklusējot patērētājiem būtisku informāciju, saskaņā ar NKAL 10.panta pirmās daļas 1.punktu, trešās daļas 1.punktu un 4.panta otrās daļas 2.punktu īsteno negodīgu (maldinošu) komercpraksi.
5.4) Vietnes sadaļā „Garantija” ir norādīts: „uz visām precēm, kuras piedāvā mūsu veikals, darbojas garantija, kura tiek nodrošināta saskaņā ar preces ražotāja noteiktajiem garantijas apkalpošanas nosacījumiem. Garantijas apkalpošanas laiks ir norādīts preces aprakstā, kā arī Jūsu garantijas talonā”. Vienlaicīgi PTAC ir konstatējis, ka, pretēji Sabiedrības apsolījumam, kā arī MK noteikumu 5.15.apakšpunktam, Vietnē nav sniegta informācija par katras konkrētās preces garantijas pieejamību, termiņu, ierobežojumiem un garantijas devēju.
Minētais norāda uz to, ka Sabiedrība Vietnē nenodrošina MK noteikumu 5.15.apakšpunktam atbilstošu informāciju un Vietnes sadaļā „Garantija” sniegtajai vispārējai informācijai par garantiju ir maldinošs raksturs. Minētās maldinošās informācijas sniegšanas rezultātā, kā arī, ņemot vērā būtiskās informācijas par garantiju noklusējumu, negatīvi tiek vai negatīvi var tikt ietekmēta patērētāju ekonomiskā rīcība, izdarot izvēli par konkrētās preces iegādi un savu tiesisko interešu aizsardzības iespējām, ja precei konstatēta neatbilstība. Līdz ar to minētie apstākļi apliecina to, ka Sabiedrība saskaņā ar NKAL 9.panta pirmās daļas 1.punktu, 10.panta pirmās daļas 1.punktu un 4.panta otrās daļas 2.punktu īsteno negodīgu (maldinošu) komercpraksi.
6) ISPL 7.panta pirmā daļa nosaka, ka „pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai pakalpojuma saņēmēji var iepazīties ar līguma noteikumiem, kā arī tos saglabāt”. Līdz ar to Sabiedrībai kā informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam Vietnē ir pienākums patērētājiem nodrošināt iespējas iepazīties ar distances līguma noteikumiem, tai skaitā ar MK noteikumu 5.punktā norādīto informāciju, kā arī to saglabāt. Kā secināts iepriekš, patērētājiem Vietnē netiek sniegta MK noteikumu 5.punktam atbilstoša informācija un līdz ar to Sabiedrība patērētajiem nenodrošina iespējas iepazīties ar distances līguma noteikumiem. Vienlaicīgi Sabiedrība Vietnē nav nodrošinājusi līdzekļus, kuri paredzēti Vietnē publicēto distances līguma noteikumu saglabāšanai, un līdz ar to Sabiedrība, īstenojot konkrēto komercpraksi, patērētājiem nenodrošina iespējas saglabāt distances līguma noteikumus. Minētie apstākļi apstiprina ISPL 7.panta pirmās daļas pārkāpumu, bet attiecīgā Sabiedrības rīcība kopsakarā ar MK noteikumu 5.punktā norādītās informācijas nozīmi ir uzskatāma par tādu profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, kura būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski negatīvi ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību, veicot izvēli par Vietnē piedāvāto preču pasūtīšanu, piemēram, izdarot izvēli par Sabiedrības Vietnē publicēto piedāvājumu un piedāvāto līguma noteikumu atbilstību savām interesēm. Līdz ar to Sabiedrības īstenotā komercprakse saskaņā ar NKAL 6.pantu un 4.panta otrās daļas 1.punktu, ir atzīstama par negodīgu (profesionālajai rūpībai neatbilstošu) komercpraksi.
7) ISPL 6.panta pirmā daļa paredz, ka, „ja pakalpojuma saņēmējs izdara pasūtījumu, pakalpojuma sniedzējs apliecina tā pieņemšanu ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem”. Līdz ar to gadījumos, kad patērētāji Vietni izmanto, lai veiktu pasūtījumus, Sabiedrībai kā informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam ir pienākums sniegt „pasūtījuma pieņemšanas apliecinājumu”, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, piemēram, elektronisko pastu, Vietnes paziņojumu iespējas u.tml. Savukārt no MK noteikumu 17.1.apakšpunkta ir secināms, ka pārdevējs „pirms līguma noslēgšanas vai saprātīgā termiņā pēc līguma noslēgšanas, bet ne vēlāk kā preces piegādes brīdī”, pastāvīgā informācijas nesējā sniedz patērētājam „apstiprinājumu par līguma noslēgšanu”, kurā norāda MK 5.punktā uzskaitīto informāciju. PTAC ieskatā, ņemot vērā PTAL 1.panta 21.punktu, par informāciju, kura sniegta uz pastāvīgā informācijas nesēja, var uzskatīt tādu informāciju, kura patērētājam izsniegta izdrukātā veidā, DVD, CD vai citā materiālā datu nesējā, nosūtīta uz patērētāja elektronisko pastu, piegādāta elektroniskā veidā, izmantojot datnes formātu vai veidu, kurš nodrošina informācijas nemainīgumu un daudzkārtēju izmantošanu, piemēram, „.pdf” datnes veidā vai tml.
PTAC uzskata, ka ISPL 6.panta pirmajā daļā noteiktais informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzēja pienākums ir vērsts uz to, lai patērētājam novērstu šaubas par to, ka Vietnes kā distances tirdzniecības sistēmas uzturētājs un / vai pārvaldītājs ir saņēmis Vietnē veikto pasūtījumu, savukārt MK noteikumu 17.1.apakšpunktā noteiktais pārdevēja pienākums ir paredzēts, lai patērētājam atkārti izmantojamā un satura ziņā nemainīgā veidā nodrošinātu informāciju par noslēgtā distances līguma noteikumiem. Elektroniskās tirdzniecības vidē un praksē ISPL 6.panta pirmajā daļā un MK noteikumu 17.1.apakšpunktā noteikto pienākumu izpilde var tikt veikta, izmantojot vienotu procedūru vai līdzekli, taču konkrētajā situācijā Sabiedrības nosūtītais Rēķins apliecina ISPL 6.pantā noteiktā „pasūtījuma pieņemšanas apstiprinājuma” sniegšanu, bet nepierāda to, ka Sabiedrība izpilda MK noteikumu 17.1.apakšpunktā noteiktā „apstiprinājuma par līguma noslēgšanu” sniegšanas pienākumu, jo Rēķinā sniegtā informācija, kaut arī sniegta pastāvīgā informācijas nesējā, satura ziņā neatbilst MK noteikumu 5.punktā norādītajai.
PTAC, veicot pārbaudes pasūtījumus Vietnē un ierodoties Sabiedrības birojā, ir pārliecinājis, ka pretēji Sabiedrības apgalvotajam, līguma noteikumu informācija patērētājiem netiek sniegta uz pastāvīgā informācijas nesēja, tai skaitā patērētājiem attiecīgajā veidā netiek izsniegta vai piegādāta atteikuma veidlapa. Vienlaicīgi ir secināms, ka dokuments, kurš Sabiedrības birojā veiktās pārbaude laikā tika sagatavots un izsniegts PTAC darbiniekiem, neapliecina to, ka Sabiedrība nodrošina MK noteikumu 5.10. un 17.1.apakšpunktā norādītā pienākuma izpildi „ne vēlāk preces piegādes brīdī”, jo, pirmkārt, tas tika sagatavots un izsniegts PTAC veiktās pārbaude laikā, pirms tam informējot PTAC par to, ka atteikuma veidlapa tiek izsniegta tikai gadījumā, „ja patērētājs nāks atgriezt preci”, un, otrkārt, tajā ir iekļauta informācija, kura nav saistāma ar patērētāju likumīgajām atteikuma tiesībām un attur vai var atturēt patērētājus no atteikuma tiesību izmantošanas. PTAL 12.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka patērētājs ir tiesīgs izmantot atteikuma tiesības „nesniedzot nekādu pamatojumu”. Savukārt Sabiedrības izsniegtajā dokumentā iekļautais pieprasījums norādīt „iegādātās preces neatbilstības garantijas / distances līguma noteikumiem raksturojumu”, sakarā ar kuru ir izvirzāmi dokumentā norādāmie prasījumi, apliecina minētā dokumenta neatbilstību atteikuma tiesību būtībai un raksturo tā satura esošu vai iespējamu negatīvo ietekmi, patērētājiem pieņemot lēmumus par atteikuma tiesību izmantošanu.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka Sabiedrība ir pārkāpusi MK noteikumu 17.1.apakšpunkta prasības un īsteno tādu profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, kura būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski negatīvi ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību, realizējot savas līgumiskās un normatīvajos aktos noteiktās tiesības, piemēram, ierobežojot patērētājiem iespēju pierādīt un atsaukties uz distances līguma noslēgšanu un tā noteikumiem, kā arī atturot patērētājus no atteikuma tiesību un citu patērētāju līgumisko un likumisko tiesību izmantošanas. Līdz ar to Sabiedrības īstenotā komercprakse saskaņā ar NKAL 6.pantu un 4.panta otrās daļas 1.punktu ir atzīstama par negodīgu (profesionālajai rūpībai neatbilstošu) komercpraksi.
8) Īstenojot negodīgu – maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu – komercpraksi, Sabiedrība ir pārkāpusi NKAL 4.panta pirmajā daļā noteikto negodīgas komercprakses aizliegumu.
NKAL 15.panta astotā daļa nosaka: „ja Uzraudzības iestāde atzīst komercpraksi par negodīgu, tā ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:1)nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu atbilstošā veidā sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu komercprakses atbilstību šā likuma prasībām; 2)nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi; 3) aizliedz negodīgu komercpraksi, ja tā vēl nav uzsākta, bet ir paredzama; 4)nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu publicēt attiecīgajai komercpraksei atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā norādīta labotā informācija, atsaucot negodīgo komercpraksi; 5)uzliek naudas sodu šā likuma 15.2 pantā noteiktajā kārtībā; 6)nosaka par labas prakses kodeksu atbildīgajai personai pienākumu izdarīt labojumus kodeksā, lai novērstu negodīgu komercpraksi”.
Izvērtējot Sabiedrības īstenotās komercprakses raksturu, ietekmi un ar tās īstenošanu saistītos apstākļus, tai skaitā apstākli, ka konkrētā komercprakse tiek īstenota Vietnē, kura brīvi pieejama daudziem patērētājiem, ka Vietne ir galvenais Sabiedrība veiktās tirdzniecības līdzeklis, ka Vietne tiek izmantota Sabiedrības preču piedāvāšanai patērētājiem un distances līgumu slēgšanai ar patērētājiem, ka konstatēto pārkāpumu rezultātā tiek vai var tikt būtiski aizskartas patērētāju tiesiskās intereses, ka PTAC konstatētie komercprakses pārkāpumi labprātīgi nav novērsti un tiek turpināti, kā arī to, ka saskaņā ar Paskaidrojumā norādīto Sabiedrība ir paredzējusi citas līdzīga rakstura vietnes izveidi un izmantošanu, PTAC secina, ka būtu lietderīgi pieņemt NKAL 15.panta astotās daļas 2. un 3.punktā noteiktos lēmumus, tādejādi panākot konstatēto un turpmāk paredzamo iespējamo pārkāpumu un patērētāju kolektīvo interešu aizskāruma riska novēršanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz
PTAL 1.panta 21., 3., 5.punktu, 10.pantu, 12.pantu, 25.panta trešo daļu, ceturtās daļas 61.punktu, NKAL 1.panta pirmo daļu, 2.pantu, 4.panta pirmo daļu, otrās daļas 1. un 2.punktu, 6.pantu, 7.panta pirmo daļu, 9.panta pirmās daļas 1.punktu, 10.panta pirmās daļas 1.punktu, trešās daļas 1. un 5.punktu, 14.panta pirmo daļu, 15.panta astotās daļas 2.un 3.punktu, MK noteikumu 5.1., 5.10., 5.11., 5.12., 5.13.,5.14., 5.15. apakšpunktu, 8.punktu, 17.1.apakšpunktu, pielikuma B daļu, ISPL 1.panta pirmās daļas 2.punktu, 6.panta pirmo daļu, 7.panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 4.pantu, 7.pantu, 51.pantu, 55.panta 2.punktu, 65.panta ceturto daļu, 66.pantu un 67.pantu,
PTAC nolemj:
uzdot par pienākumu Sabiedrībai nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi un aizliegt paredzamu negodīgu komercpraksi, kuras ietvaros:
patērētājiem adresētajos distances līguma piedāvājumos un noteikumos tiek noklusēta:
MK noteikumu 5.1.apakšpunktā norādītā informācija par preces galvenajām īpašībām;
MK noteikumu 5.10., 5.11., 5.12., 5.13.apakšpunktā norādītā informācija par atteikuma tiesībām;
MK noteikumu 5.14.apakšpunktam atbilstošs atgādinājums par patērētāja tiesībām līguma noteikumiem nebilstošas preces gadījumā;
MK noteikumu 5.15.apakšpunktam atbilstoša informācija par garantiju;
patērētājiem, kuri ar Sabiedrību noslēguši distances līgumu, ne vēlāk kā preces piegādes brīdī, uz pastāvīgā informācijas nesēja nav sniegts MK noteikumu 17.1.apakšpunktam atbilstošs „apstiprinājuma par līguma noslēgšanu”, tai skaitā MK noteikumu pielikuma B daļai atbilstoša „atteikuma veidlapa”;
Sabiedrības vietnēs, kuras tā izmanto distances līgumu slēgšanai, patērētājiem nav nodrošināta iespējas iepazīties ar MK noteikumu 5.punktam atbilstošiem distances līguma noteikumiem, kā arī tos saglabāt.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu, 79.panta pirmo daļu un NKAL 19.panta pirmo daļu šis lēmums ir spēkā ar dienu, kad tas kļūst zināms Sabiedrībai, un Sabiedrība to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Direktore (personiskais paraksts) B.Vītoliņa